EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document L:2014:174:FULL
Official Journal of the European Union, L 174, 13 June 2014
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, L 174, 2014. gada 13. jūnijs
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, L 174, 2014. gada 13. jūnijs
ISSN 1977-0715 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 174 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
57. sējums |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
13.6.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 174/1 |
PADOMES LĒMUMS
(2014. gada 20. februāris)
par to, lai noslēgtu protokolu Partnerības un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses, par pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un Armēnijas Republiku par vispārējiem principiem Armēnijas Republikas līdzdalībai Savienības programmās
(2014/347/ES)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114., 168., 169., 172. pantu, 173. panta 3. punktu, 188. un 192. pantu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
ņemot vēra Eiropas Parlamenta piekrišanu,
tā kā:
(1) |
2012. gada 17. decembrī Savienības vārdā saskaņā ar Padomes Lēmumu 2012/777/ES (1) tika parakstīts protokols Partnerības un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses, par pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un Armēnijas Republiku par vispārējiem principiem Armēnijas Republikas līdzdalībai Savienības programmās (2) (“protokols”). |
(2) |
Protokols būtu jāapstiprina, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts protokols Partnerības un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses, par pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un Armēnijas Republiku par vispārējiem principiem Armēnijas Republikas līdzdalībai Savienības programmās.
Protokola teksts ir pievienots šim lēmumam.
2. pants
Padomes priekšsēdētājs Savienības vārdā sniedz protokola 10. pantā paredzēto paziņojumu (3).
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2014. gada 20. februārī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
K. HATZIDAKIS
(1) OV L 340, 13.12.2012., 26. lpp.
(2) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 3. lpp.
(3) Padomes ģenerālsekretariāts publicēs protokola spēkā stāšanās datumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
13.6.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 174/3 |
PROTOKOLS
Partnerības un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses, par pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un Armēnijas Republiku par vispārējiem principiem Armēnijas Republikas līdzdalībai Savienības programmās
EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība”,
no vienas puses,
un
ARMĒNIJAS REPUBLIKA, turpmāk “Armēnija”,
no otras puses,
turpmāk “puses”,
tā kā:
(1) |
Armēnija ir noslēgusi Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēniju, no otras puses (turpmāk — “nolīgums”), kurš stājās spēkā 1999. gada 1. jūlijā. |
(2) |
Eiropadomes 2004. gada 17. un 18. jūnija sanāksmē Briselē atzinīgi tika novērtēti Eiropas Komisijas priekšlikumi Eiropas kaimiņattiecību politikai (EKP) un apstiprināti Padomes 2004. gada 14. jūnija secinājumi. |
(3) |
Padome pēc tam vairākkārt atkārtoti ir pieņēmusi secinājumus, atbalstot šo politiku. |
(4) |
Padome 2007. gada 5. martā pauda atbalstu Eiropas Komisijas 2006. gada 4. decembra paziņojumā izklāstītajai vispārējai pieejai ļaut Eiropas kaimiņattiecību politikas partneriem piedalīties Kopienas aģentūru darbā un Kopienas programmās, atbilstoši to būtībai un ja to pieļauj juridiskais pamats. |
(5) |
Armēnija ir paudusi vēlmi piedalīties vairākās Savienības programmās. |
(6) |
Īpašie noteikumi un nosacījumi, jo īpaši finansiālais ieguldījums, kā arī ziņošanas un novērtēšanas procedūras, par Armēnijas līdzdalību katrā atsevišķā programmā būtu jānosaka saprašanās memorandā starp Eiropas Komisiju un Armēnijas kompetentajam iestādēm, |
IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.
1. pants
Armēnijai ir atļauts piedalīties visās pašreizējās un turpmākās Savienības programmās, kurās Armēnija var piedalīties saskaņā ar atbilstīgajiem šo programmu pieņemšanas noteikumiem.
2. pants
Armēnija sniedz finansiālu ieguldījumu Eiropas Savienības vispārējā budžetā atbilstīgi īpašajām programmām, kurās Armēnija piedalās.
3. pants
Armēnijas pārstāvjiem attiecībā uz jautājumiem, kas skar Armēniju, ir atļauts piedalīties kā novērotājiem vadības komitejās, kuras ir atbildīgas par to programmu uzraudzību, kurās Armēnija sniedz finansiālu ieguldījumu.
4. pants
Projektiem un iniciatīvām, ko iesniedz Armēnijas dalībnieki, ciktāl iespējams, piemēro tos pašus nosacījumus, noteikumus un procedūras, kas attiecas uz konkrētajām programmām, tādā veidā, kā tie tiek piemēroti dalībvalstīm.
5. pants
Īpašos noteikumus un nosacījumus par Armēnijas līdzdalību katrā atsevišķā programmā, jo īpaši maksājamo finansiālo ieguldījumu un ziņošanas un novērtēšanas procedūras, nosaka saprašanās memorandā starp Eiropas Komisiju un Armēnijas kompetentajām iestādēm, pamatojoties uz attiecīgajām programmām noteiktajiem kritērijiem.
Ja Armēnija piesakās Savienības ārējai palīdzībai, lai piedalītos kādā noteiktā Savienības programmā, pamatojoties uz 3. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1638/2006 (2006. gada 24. oktobris), ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai, vai saskaņā ar jebkuru līdzīgu regulu, ar kuru paredz Savienības ārējo palīdzību Armēnijai un ko var pieņemt nākotnē, nosacījumus, kas reglamentē to, kā Armēnija izmanto Savienības ārējo palīdzību, nosaka finansēšanas līgumā, it īpaši ievērojot Regulas (EK) Nr. 1638/2006 20. pantu.
6. pants
Katrā saprašanās memorandā, kas noslēgts saskaņā ar 5. pantu, atbilstīgi Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, nosaka, ka finanšu kontroli vai revīzijas, vai citas pārbaudes, tostarp administratīvas pārbaudes, veiks Eiropas Komisija, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai un Revīzijas palāta vai tās tiks veiktas ar šo iestāžu atļauju.
Izstrādā detalizētus noteikumus par finanšu kontroli un revīzijām, administratīvajiem pasākumiem, sodiem un piedziņu, kas ļauj Eiropas Komisijai, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai un Revīzijas palātai piešķirt tādas pilnvaras, kas ir līdzvērtīgas to pilnvarām attiecībā uz palīdzības saņēmējiem vai līgumslēdzējiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā.
7. pants
Šo protokolu piemēro tik ilgi, kamēr spēkā ir nolīgums.
Šo protokolu puses paraksta un apstiprina saskaņā ar to attiecīgajām procedūrām.
Katra puse var denonsēt šo protokolu, par to rakstveidā paziņojot otrai Līgumslēdzējai pusei.
Šis protokols zaudē spēku sešus mēnešus pēc šāda paziņojuma dienas.
Protokola izbeigšana pēc jebkuras puses denonsēšanas neietekmē pārbaudes un kontroli, kas jāveic saskaņā ar noteikumiem, kas vajadzības gadījumā noteikti atbilstoši 5. un 6. pantam.
8. pants
Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā protokola spēkā stāšanās dienas un pēc tam reizi trijos gados abas puses var pārskatīt šā protokola īstenošanu, pamatojoties uz Armēnijas faktisko līdzdalību Savienības programmās.
9. pants
Šo protokolu piemēro, pirmkārt, teritorijās, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienības darbību, saskaņā ar minētā Līguma nosacījumiem, un, otrkārt, Armēnijas teritorijā.
10. pants
Šis protokols stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad puses, izmantojot diplomātiskos kanālus, ir viena otrai paziņojušas, ka ir pabeigtas to procedūras, kas vajadzīgas, lai tas stātos spēkā.
11. pants
Šis protokols ir nolīguma neatņemama sastāvdaļa.
12. pants
Šis protokols ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, maltiešu, latviešu, lietuviešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un armēņu valodā, un visi šie teksti ir vienlīdz autentiski.
Съставено в Брюксел на седемнадесети декември две хиляди и дванадесета година.
Hecho en Bruselas, el diecisiete de diciembre de dos mil doce.
V Bruselu dne sedmnáctého prosince dva tisíce dvanáct.
Udfærdiget i Bruxelles den syttende december to tusind og tolv.
Geschehen zu Brüssel am siebzehnten Dezember zweitausendzwölf.
Kahe tuhande kaheteistkümnenda aasta detsembrikuu seitsmeteistkümnendal päeval Brüsselis.
Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα εφτά Δεκεμβρίου δύο χιλιάδες δώδεκα.
Done at Brussels on the seventeenth day of December in the year two thousand and twelve.
Fait à Bruxelles, le dix-sept décembre deux mille douze.
Fatto a Bruxelles, addì diciassette dicembre duemiladodici.
Briselē, divi tūkstoši divpadsmitā gada septiņpadsmitajā decembrī.
Priimta du tūkstančiai dvyliktų metų gruodžio septynioliktą dieną Briuselyje.
Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenkettedik év december havának tizenhetedik napján.
Magħmul fi Brussell, fis-sbatax-il jum ta’ Diċembru tas-sena elfejn u tnax.
Gedaan te Brussel, de zeventiende december tweeduizend twaalf.
Sporządzono w Brukseli dnia siedemnastego grudnia roku dwa tysiące dwunastego.
Feito em Bruxelas, em dezassete de dezembro de dois mil e doze.
Întocmit la Bruxelles la șaptesprezece decembrie două mii doisprezece.
V Bruseli sedemnásteho decembra dvetisícdvanásť.
V Bruslju, dne sedemnajstega decembra leta dva tisoč dvanajst.
Tehty Brysselissä seitsemäntenätoista päivänä joulukuuta vuonna kaksituhattakaksitoista.
Som skedde i Bryssel den sjuttonde december tjugohundratolv.
За Европейския съюз
Por la Unión Europea
Za Evropskou unii
For Den Europæiske Union
Für die Europäische Union
Euroopa Liidu nimel
Για την Ευρωπαϊκή Ένωση
For the European Union
Pour l'Union européenne
Per l'Unione europea
Eiropas Savienības vārdā -
Europos Sąjungos vardu
Az Európai Unió részéről
Ghall-Unjoni Ewropea
Voor de Europese Unie
W imieniu Unii Europejskiej
Pela União Europeia
Pentru Uniunea Europeană
Za Európsku úniu
Za Evropsko unijo
Euroopan unionin puolesta
För Europeiska unionen
За Република Армения
Por la Republica de Armenia
Za Arménskou republiku
For Republikken Armenien
Für die Republik Armenien
Armeenia Vabariigi nimel
Για τη Δημοκρατία της Αρμενίας
For the Republic of Armenia
Pour la Republique dArménie
Per la Repubblica di Armenia
Armēnijas Republikas vārdā -
Armėnijos Respublikos vardu
Örmény Köztársaság részéről
Ghar-Repubblika tal-Armenja
Voor de Republiek Armenië
W imieniu Republiki Armenii
Pela República da Armenia
Pentru Republica Armenia
Za Armensku republiku
Za Republiko Armenijo
Armenian tasavallan puolesta
För Republiken Armenien
REGULAS
13.6.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 174/7 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 622/2014
(2014. gada 14. februāris),
ar kuru attiecībā uz kopuzņēmumu novatorisku zāļu jomā uzsāktās 2. ierosmes īstenošanai nosaka atkāpi no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1290/2013, ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1290/2013, ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (1), un jo īpaši tās 1. panta 3. punkta b) apakšpunktu un 1. panta 3. punkta c) apakšpunkta i)–vii) punktu,
tā kā:
(1) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2) izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un nosaka Eiropas Savienības dalību publiskā un privātā sektora partnerībās, tostarp kopuzņēmumos, pamatjomās, kurās pētniecība un inovācija var sniegt ieguldījumu Eiropas Savienības plašāko konkurētspējas mērķu sasniegšanā un palīdzēt atrisināt sabiedrības problēmas. |
(2) |
Iesaistoties netiešās darbībās saistībā ar “Apvārsni 2020”, ievēro Regulu (ES) Nr. 1290/2013. Tomēr, lai ņemtu vērā novatorisko zāļu jomā izveidoto kopuzņēmumu īpašās darbības vajadzības atbilstoši Līguma 187. pantam, “Apvāršņa 2020” īstenošanas laikā Komisija tika pilnvarota pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu ar mērķi nodrošināt atbilstoši LESD 187. pantam izveidoto struktūru finansēšanu, paredzot tiesības uz finansējuma saņemšanu tikai noteiktu veidu dalībniekiem un pieņemot īpašus intelektuālā īpašuma noteikumus. |
(3) |
Kopuzņēmums novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai tika izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2008 (3) uz laiku līdz 2017. gada 31. decembrim, lai veicinātu visu ieinteresēto personu, piemēram, nozares, valsts iestāžu (tostarp regulatoru), pacientu organizāciju, universitāšu un klīnisko centru, sadarbību un lai uzlabotu zāļu izstrādes procesa efektivitāti un rezultativitāti, kā ilgtermiņa mērķi izvirzot farmācijas nozares spēju ražot efektīvākas un drošākas novatoriskas zāles. |
(4) |
Attiecībā uz tiesībām saņemt finansējumu un intelektuālā īpašuma noteikumiem ir noteiktas īpašās darbības vajadzības, ko pamato novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes (IMI) mērķis apvienot lielākos nozares partnerus ar bezpeļņas un publiskajām organizācijām, kā arī citām struktūrām, un maksimāli izmantot projekta rezultātus, kas varētu nodrošināt zāļu ātrāku piegādi pacientiem. Ar Padomes Regulu (ES) Nr. 557/2014 (4) izveidotais kopuzņēmums novatorisku zāļu jomā uzsāktās 2. ierosmes īstenošanai turpinās finansējuma nodrošināšanu tādām struktūrām kā mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, vidējās un augstākās izglītības iestādes un bezpeļņas organizācijas, līdz ar to ir nepieciešama atkāpe no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 10. panta 1. punkta. |
(5) |
Īpašās darbības vajadzības ir noteiktas attiecībā uz intelektuālā īpašuma noteikumiem novatorisko zāļu 2. ierosmes kontekstā, lai īstenotu atvērtu inovācijas modeli, dinamisku zināšanu apmaiņas sistēmu, nodrošinot plašākas iespējas IMI projektos veidot zināšanas un tās izmantot un šo zināšanu plašu pieejamību dalībniekiem, saistītām struktūrām un trešām personām, kā galīgo mērķi izvirzot ātrāku diagnostikas attīstību un medicīnisku iejaukšanos pacienta labā, tostarp veicinot klīnisko izpēti, praktiskos pētījumus un klīniskos izmēģinājumus, īpaši sabiedrības veselības interešu un neapmierinātu medicīnisku vajadzību jomās, kā norādīts Pasaules veselības organizācijas 2013. gada 9. jūlijā izdotajā ziņojumā par prioritārām zālēm (5). Šie nosacījumi attiecas uz visiem dalībniekiem, lai aizsargātu viņu iepriekš uzkrātas zināšanas, rezultātus un projekta īstenošanas laikā ārpus tā darbībām iegūtās zināšanas (sideground). Ir pamatoti atļaut rezultātu un iepriekš uzkrāto zināšanu nodošanu un licencēšanu un piešķirt tiesības piekļūt citu dalībnieku rezultātiem un iepriekš uzkrātajām zināšanām pētījuma veikšanas nolūkā. Šajā kontekstā ir pamatoti attiecībā uz izmantošanu nošķirt izmantošanu pētniecības nolūkos un tiešo izmantošanu. Nosacījumos ņem vērā arī dalībnieku iepriekšējos pienākumus, vienlaikus nodrošinot rezultātu tiešas izmantošanas iespēju, tostarp pašu rezultātu klīniskus izmēģinājumus. Lai plaši izmantotu rezultātus un veicinātu novatorisko zāļu piegādi pacientiem, kā arī uzlabotu zāļu izpēti un izstrādi, ir nepieciešamas atkāpes no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 41. un 44.–48. panta, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 10. panta 1. punkta, attiecībā uz kopuzņēmumu novatorisku zāļu jomā uzsāktās 2. ierosmes īstenošanai, tiesīgi saņemt finansējumu no kopuzņēmuma novatorisku zāļu jomā uzsāktās 2. ierosmes īstenošanai ir tikai šādi dalībnieki:
a) |
juridiskas personas, kas izveidotas dalībvalstī vai asociētajā valstī vai saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem; un |
b) |
atbilst vienai no šādām kategorijām:
|
c) |
Kopīgais pētniecības centrs; |
d) |
starptautiskas Eiropas interešu organizācijas. |
2. pants
Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 41. panta 2. punkta un 45.–48. panta, projekta īstenošanas laikā ārpus tā darbībām iegūtām zināšanām piemēro šādus noteikumus:
a) |
rezultātos neiekļauj projekta īstenošanas laikā ārpus tā darbībām iegūtās zināšanas, kā dalībnieka materiālos un nemateriālos darbības rezultātus, piemēram, jebkāda veida un rakstura datus, zināšanas un informāciju, neatkarīgi no aizsardzības iespējām, kas neattiecas uz dotācijas nolīgumā noteiktajiem darbības mērķiem un līdz ar to nav nepieciešami darbības īstenošanai vai rezultātu izmantošanai pētniecības nolūkos; |
b) |
katrs dalībnieks ir vienīgais projekta īstenošanas laikā ārpus tā darbībām iegūto zināšanu īpašnieks, bet ir iespējams vienoties par citu īpašumtiesību nošķīrumu; |
c) |
dalībniekiem nav pienākuma piešķirt piekļuves tiesības attiecībā uz projekta īstenošanas laikā ārpus tā darbībām iegūtām zināšanām. |
3. pants
Atkāpjoties no 44. panta 1. punkta ceturtās daļas Regulā (ES) Nr. 1290/2013, rezultātu un iepriekš uzkrāto zināšanu nodošanai un licencēšanai attiecībā uz saistītām struktūrām, pircējiem un citiem tiesību pārņēmējiem piemēro šādus noteikumus:
a) |
dalībnieks ir tiesīgs bez citu dalībnieku piekrišanas, bet ar nosacījumu, ka citi dalībnieki ir informēti bez nepamatotas kavēšanās un ka saņēmējs rakstveidā apliecina dotācijas nolīgumā un konsorcija nolīgumā noteikto saistību uzņemšanos, nodot rezultātus:
Par pirmajā daļā minēto kavējumu dalībnieki vienojas konsorcija nolīgumā; |
b) |
katrs dalībnieks ir tiesīgs brīvi licencēt, nodot vai citā veidā izmantot savas iepriekš uzkrāto zināšanu īpašumtiesības, ņemot vērā dotācijas nolīgumā un konsorcija nolīgumā noteiktās tiesības un pienākumus; |
c) |
ja dalībnieks nodod iepriekš uzkrāto zināšanu īpašumtiesības, dalībnieks saņēmējam nodod ar šīm zināšanām saistītos pienākumus, kas noteikti dotācijas nolīgumā un konsorcija nolīgumā, tostarp pienākumu šos pienākumus nodot nākamajam saņēmējam; |
d) |
dalībnieks ir tiesīgs bez citu dalībnieku piekrišanas, bet ar nosacījumu, ka citi dalībnieki ir informēti bez nepamatotas kavēšanās un ka saņēmējs rakstveidā apliecina dotācijas nolīgumā un konsorcija nolīgumā noteikto saistību uzņemšanos, nodot iepriekš uzkrātās zināšanas:
Par pirmajā daļā minēto kavējumu dalībnieki vienojas konsorcija nolīgumā. |
4. pants
Atkāpjoties no 44. panta 2. punkta Regulā (ES) Nr. 1290/2013, rezultātu nodošanai un licencēšanai piemēro šādus noteikumus:
|
ja dalībniekam, kurš ir rezultātu īpašnieks, ir tiesības piekļūt rezultātiem un ja dalībnieks ir izpildījis jebkurus papildu pienākumus atbilstoši dotācijas nolīgumam vai konsorcija nolīgumam, dalībnieks ir tiesīgs izsniegt licences vai citā veidā nodot rezultātu izmantošanas tiesības jebkurai juridiskai personai. |
5. pants
Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 46. panta 2. punkta, attiecībā uz piekļuves tiesību principiem piemēro turpmāk izklāstītos noteikumus.
|
Jebkura juridiska persona, kurai ir piekļuves tiesības, lai izpildītu darbību vai lai izmantotu tās pētniecības nolūkos, ir tiesīga pilnvarot citu juridisku personu izmantot šīs tiesības savā vārdā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
|
6. pants
Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 47. panta, īstenošanas nolūkā piešķirtām piekļuves tiesībām piemēro šādus noteikumus:
a) |
darbības laikā dalībnieki ir tiesīgi piekļūt citu dalībnieku rezultātiem tikai un vienīgi darbības uzsākšanas un pabeigšanas nolūkā un šim nolūkam nepieciešamajā mērā. Piekļuves tiesības piešķir bez autortiesību maksas; |
b) |
darbības laikā dalībnieki, ja vien to neaizliedz vai neierobežo dotācijas līguma noslēgšanas dienā spēkā esošās saistības attiecībā uz citiem dalībniekiem, ir tiesīgi piekļūt citu dalībnieku iepriekš uzkrātām zināšanām tikai un vienīgi darbības uzsākšanas un pabeigšanas nolūkā un šim nolūkam nepieciešamajā mērā. Piekļuves tiesības piešķir bez autortiesību maksas. |
7. pants
Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 48. panta, piemēro turpmāk minētos noteikumus.
a) |
Attiecībā uz izmantošanu piemēro šādas definīcijas:
|
b) |
Darbības laikā un pēc tās pabeigšanas dalībniekiem un to saistītām struktūrām ir tiesības piekļūt citu dalībnieku rezultātiem izmantošanai pētniecības nolūkos. Piekļuves tiesības izmantošanai pētniecības nolūkos ir neekskluzīvas, un tās piešķir, ievērojot taisnīgus un pamatotus nosacījumus, t. i., atbilstīgus nosacījumus, tostarp finanšu noteikumus, un bez autortiesību maksas, ņemot vērā rezultātu, uz kuriem attiecas piekļuves tiesību pieprasījums, faktisko vai potenciālo vērtību un citus pētniecības nolūkos paredzētās izmantošanas raksturlielumus. Ja dalībnieka vai trešās personas īstenotai tiešai izmantošanai ir nepieciešami cita dalībnieka īpašumā esoši rezultāti, iesaistītās personas var vienoties par piekļuves tiesībām. |
c) |
Darbības laikā un pēc tās pabeigšanas dalībnieki un to saistītās struktūras ir tiesīgas piekļūt citu dalībnieku iepriekš uzkrātām zināšanām tikai tādā apmērā, kādā tas pamatoti nepieciešams rezultātu izmantošanai pētniecības nolūkos. Piekļuves tiesības izmantošanai pētniecības nolūkos ir neekskluzīvas, un tās piešķir, ievērojot taisnīgus un pamatotus nosacījumus, t. i., atbilstīgus nosacījumus, tostarp finanšu noteikumus, un bez autortiesību maksas, ņemot vērā iepriekš uzkrāto zināšanu, uz kurām attiecas piekļuves tiesību pieprasījums, faktisko vai potenciālo vērtību un citus pētniecības nolūkos paredzētās izmantošanas raksturlielumus. Dalībniekiem nav jāpiešķir piekļuves tiesības, lai tieši izmantotu savas iepriekš uzkrātās zināšanas, un dalībnieki ir tiesīgi pēc saviem ieskatiem izmantot šīs iepriekš uzkrātās zināšanas, izsniegt to apakšlicences vai tās citā veidā komercializēt, nosakot piekļuves tiesības izmantošanai pētniecības nolūkos. Ja dalībnieka vai trešās personas īstenotai tiešai izmantošanai ir nepieciešamas iepriekš uzkrātas zināšanas, lai izmantotu cita dalībnieka īpašumā esošus rezultātus, iesaistītās personas var vienoties par piekļuves tiesībām. |
d) |
Pēc darbības pabeigšanas trešās personas ir tiesīgas izmantošanai pētniecības nolūkos pieprasīt un saņemt tiesības piekļūt dalībnieku rezultātiem. Piekļuves tiesības ir neekskluzīvas, un tās piešķir atbilstoši nosacījumiem, kurus rezultātu īpašnieks un attiecīgā trešā persona uzskata par atbilstīgiem. Šie nosacījumi nav labvēlīgāki par tiem nosacījumiem, kurus attiecībā uz izmantošanu pētniecības nolūkos piemēro dalībniekiem un to saistītajām struktūrām. |
e) |
Pēc darbības pabeigšanas trešās personas ir tiesīgas pieprasīt un saņemt tiesības piekļūt dalībnieku iepriekš uzkrātām zināšanām tikai tādā apmērā, kādā tas pamatoti nepieciešams rezultātu izmantošanai pētniecības nolūkos. Piekļuves tiesības ir neekskluzīvas, un tās piešķir atbilstoši nosacījumiem, kurus iepriekš uzkrāto zināšanu īpašnieks un attiecīgā trešā persona uzskata par atbilstīgiem. |
f) |
Pirms dotācijas nolīguma parakstīšanas dalībnieks var norādīt konkrētu iepriekš uzkrāto zināšanu elementus un iesniegt programmas birojam, kas vada kopuzņēmumu novatorisku zāļu jomā uzsāktās 2. ierosmes īstenošanai, pamatotu pieprasījumu šos elementus daļēji vai pilnībā atbrīvot no 7. panta e) punktā minētajām saistībām. Programmas birojs, kas vada kopuzņēmumu novatorisku zāļu jomā uzsāktās 2. ierosmes īstenošanai, šādu pieprasījumu apstiprina tikai izņēmuma apstākļos un lēmumā ņem vērā gan mērķus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 557/2014 2. pantā, gan kopuzņēmuma IMI2 statūtos noteiktos uzdevumus attiecībā uz kopuzņēmumu novatorisku zāļu jomā uzsāktās 2. ierosmes īstenošanai, gan attiecīgā dalībnieka likumīgās intereses. Pieprasījumu apstiprina, izvirzot ar dalībnieku saskaņotus nosacījumus. Jebkādus izņēmuma noteikumus norāda dotācijas līgumā, un tos ir iespējams mainīt tikai tad, ja dotācijas nolīgumā šādas izmaiņas ir atļautas. |
g) |
Konsorcija nolīgumā dalībnieki vienojas par termiņu attiecībā uz b)–e) punktā minēto piekļuves tiesību pieprasījumiem. |
8. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 14. februārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 347, 20.12.2013., 81. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada11. decembra Regula (ES) Nr. 1291/2013, ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).
(3) Padomes 2007. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 73/2008, ar ko izveido Kopuzņēmumu novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai (OV L 30, 4.2.2008., 38. lpp.).
(4) Padomes 2014. gada 6. maija Regula (ES) Nr. 557/2014, ar ko izveido kopuzņēmumu “2. ierosme inovatīvu zāļu jomā” (OV L 169, 7.6.2014., 54. lpp.).
(5) Priority Medicines for Europe and the World Update Report (Atjaunināts ziņojums par prioritārām zālēm Eiropai un visai pasaulei), 2013, WHO, ISBN 978 92 4 150575 8; http://www.who.int/medicines/areas/priority_medicines/en.
13.6.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 174/12 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 623/2014
(2014. gada 14. februāris),
ar kuru attiecībā uz biorūpniecības kopuzņēmumu nosaka atkāpi no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1290/2013, ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1290/2013, ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (1), un jo īpaši tās 1. panta 3. punkta b) apakšpunktu,
tā kā:
(1) |
ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (2) izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu (2014.–2020. gads) (“Apvārsnis 2020”) un ļauj Savienībai iesaistīties publiskā un privātā sektora partnerībās, tostarp kopuzņēmumos, izšķirošās jomās, kurās pētniecība un inovācija varētu veicināt tālāku Eiropas konkurētspējas mērķu sasniegšanu un palīdzēt risināt sabiedrības problēmas. |
(2) |
Līdzdalībai netiešās darbībās saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” būtu jāatbilst Regulas (ES) Nr. 1290/2013 prasībām. Tomēr, lai ņemtu vērā īpašās darbības vajadzības kopuzņēmumos, kas atbilstīgi Līguma 187. pantam izveidoti biorūpniecības jomā, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu ir deleģētas Komisijai pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darbības laikā. |
(3) |
Biorūpniecības kopuzņēmums ir izveidots ar Padomes Regulu (ES) Nr. 560/2014 (3) biorūpniecības jomā laika posmam līdz 2024. gada 31. decembrim, lai īstenotu biorūpniecības kopīgo tehnoloģiju ierosmi. |
(4) |
Ir noteiktas īpašas darbības vajadzības, lai atvieglotu un veicinātu noteikta veida dalībnieku piedalīšanos. Šīs īpašās darbības vajadzības ir saistītas ar šīs jaunās rūpniecības nozares pašreizējo sadrumstalotību un daudzajiem mazajiem un vidējiem nozares pārstāvjiem. Ņemot vērā šo nozares pārstāvju un vidējās un augstākās izglītības iestāžu, un citu dalībnieku atzītās spēcīgās pozīcijas pētniecībā un izstrādē, šo dalībnieku piedalīšanās biorūpniecības kopuzņēmumā būtu jāveicina un jāsekmē. Lai sasniegtu sviras efekta optimālo līmeni attiecībā uz privātajām investīcijām, finansējumu par darbībām, kuras nav biorūpniecības kopuzņēmuma inovācijas darbības, būtu jāpiešķir tikai minētajām ieinteresētajām personām. |
(5) |
Tādēļ ir lietderīgi paredzēt atkāpi no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 10. panta 1. punkta, lai ierobežotu tiesības saņemt finansējumu par darbībām, kas nav inovācijas darbības, attiecinot šīs tiesības uz tādiem subjektiem kā, piemēram, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vai vidējās un augstākās izglītības iestādēm, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 10. panta 1. punkta, attiecībā uz biorūpniecības kopuzņēmumu tikai šādi dalībnieki ir tiesīgi saņemt finansējumu no biorūpniecības kopuzņēmuma par darbībām biorūpniecības nozarē, kas nav inovācijas darbības:
a) |
mazie un vidējie uzņēmumi; |
b) |
vidējās un augstākās izglītības iestādes; |
c) |
bezpeļņas juridiskas personas, tostarp tās, kuru viens no galvenajiem mērķiem ir pētniecība vai tehnoloģiju izstrāde; |
d) |
Kopīgais pētniecības centrs; |
e) |
starptautiskas Eiropas interešu organizācijas. |
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 14. februārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 347, 20.12.2013., 81. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada11. decembra Regula (ES) Nr. 1291/2013, ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).
(3) Padomes 2014. gada 6. maija Regula (ES) Nr. 560/2014, ar ko izveido biorūpniecības kopuzņēmumu (OV L 169, 7.6.2014., 130. lpp.).
13.6.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 174/14 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 624/2014
(2014. gada 14. februāris),
ar kuru attiecībā uz kopuzņēmumu Clean Sky 2 nosaka atkāpi no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1290/2013, ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1290/2013, ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (1), un jo īpaši tās 1. panta 3. punkta a) apakšpunktu,
tā kā:
(1) |
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (2) izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un ļauj Savienībai iesaistīties publiskā un privātā sektora partnerībās, tostarp kopuzņēmumos, izšķirošās jomās, kurās pētniecība un inovācija varētu veicināt tālāku Savienības konkurētspējas mērķu sasniegšanu un palīdzēt atrisināt sabiedrības problēmas. |
(2) |
Līdzdalībai netiešās darbībās saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” būtu jāatbilst Regulas (ES) Nr. 1290/2013 prasībām. Tomēr, lai ņemtu vērā īpašās darbības vajadzības kopuzņēmumos, kas atbilstīgi Līguma 187. pantam izveidoti aeronautikas jomā, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu ir deleģētas Komisijai pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darbības laikā, lai ļautu finansēšanas struktūrām, kas saskaņā ar Līguma 187. pantu izveidotas aeronautikas jomā, samazināt minimālo dalībnieku skaitu. |
(3) |
Kopuzņēmums aeronautikas jomā Clean Sky 2 ir izveidots ar Padomes Regulu (ES) Nr. 558/2014 (3) laika posmam līdz 2024. gada 31. decembrim. Tā mērķis ir turpināt mazināt Eiropas aeronautikas tehnoloģiju ietekmi uz vidi un nodrošināt turpmāku Eiropas aeronautikas nozares starptautisko konkurētspēju. |
(4) |
Ir noteiktas īpašas darbības vajadzības attiecībā uz noteikumiem par līdzdalību pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, jo īpaši attiecībā uz minimālo dalībnieku skaitu. Kopuzņēmuma uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus ir ļoti specifiski un mērķtiecīgi, lai rastu novatoriskus risinājumus, kuriem jāatbilst galīgajiem demonstrējumu pasākumiem. Turklāt atļauja atsevišķiem subjektiem atsaukties uz Clean Sky kopuzņēmuma aicinājumu iesniegt priekšlikumus ir izrādījusies ļoti efektīva, lai piesaistītu mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), kā arī pētniecības organizācijas un augstskolas. |
(5) |
Lai turpinātu atbalstīt mazo un vidējo uzņēmumu, pētniecības organizāciju un augstskolu plašu dalību, ir lietderīgi paredzēt atkāpi no minimālā dalībnieku skaita, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1290/2013 9. panta 1. punktā, tādējādi ļaujot atsevišķiem subjektiem iesniegt priekšlikumus, atsaucoties uz kopuzņēmuma Clean Sky 2 uzaicinājumiem, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 9. panta 1. punkta noteikumiem, attiecībā uz kopuzņēmuma Clean Sky 2 uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus minimālais nosacījums ir viena tāda tiesību subjekta dalība, kurš veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai asociētā valstī.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 14. februārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 347, 20.12.2013., 81. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada11. decembra Regula (ES) Nr. 1291/2013, ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).
(3) Padomes 2014. gada 6. maija Regula (ES) Nr. 558/2014, ar ko izveido kopuzņēmumu Clean Sky 2 (OV L 169, 7.6.2014., 77. lpp.).
13.6.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 174/16 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 625/2014
(2014. gada 13. marts),
ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013, izmantojot regulatīvus tehniskos standartus, ar kuriem precizē ieguldītājiem, sponsoriem, sākotnējiem aizdevējiem un iniciatoriestādēm piemērojamas prasības, kas attiecas uz riska darījumiem ar pārvestu kredītrisku
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši tās 410. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Ekonomiskas līdzdalības daļas saglabāšana palīdz saskaņot intereses starp pusēm, kas attiecīgi pārved un uzņemas vērtspapīrotu riska darījumu kredītrisku. Ja sabiedrība vērtspapīro pati savas saistības, interešu saskaņotība rodas automātiski neatkarīgi no tā, vai galīgais parādnieks nodrošina savu parādu. Ja ir skaidrs, ka kredītrisku turpina uzņemties iniciators, iniciatoram nav nepieciešams saglabāt līdzdalības daļu, un tās saglabāšana neuzlabotu iepriekš pastāvējušo situāciju. |
(2) |
Ir pamatoti precizēt, kuros gadījumos uzskatāms, ka riska darījumi ar pārvestu kredītrisku notiek saistībā ar konkrētām situācijām, kurās iestādes, kas nerīkojas kā iniciatori, sponsori vai sākotnējie aizdevēji, var tikt pakļautas vērtspapīrošanas pozīcijas kredītriskam, tai skaitā, kad iestāde vērtspapīrošanas darījumā rīkojas kā atvasināta instrumenta darījuma partneris, vērtspapīrošanas darījumā rīkojas kā riska ierobežošanas pozīcijas darījuma partneris, kā likviditātes iespējas nodrošinātājs darījumam un kad iestādes tur vērtspapīrošanas pozīcijas tirdzniecības portfelī tirgus veidošanas darbību kontekstā. |
(3) |
Atkārtotas vērtspapīrošanas darījumos kredītriska pārvešana notiek pirmās aktīvu vērtspapīrošanas līmenī un otrajā “pārgrupētajā” darījuma līmenī. Šie abi darījuma līmeņi un abi atbilstošie kredītriska pārvešanas brīži ir viens no otra neatkarīgi attiecībā uz šajā regulā noteiktajām prasībām. Neto ekonomiskās līdzdalības daļas saglabāšana un uzticamības pārbaudes veikšana katrā darījuma līmenī būtu jānodrošina iestādēm, kuras tiek pakļautas pārvestam kredītriskam attiecīgajā darījuma līmenī. Tādēļ, ja iestāde tiek pakļauta tikai otrā “pārgrupētā” darījumā līmeņa riskam, prasības par neto ekonomiskās līdzdalības daļas saglabāšanu un uzticamības pārbaudi šai iestādei piemēro tikai attiecībā uz otro darījuma līmeni. Viena un tā paša atkārtotas vērtspapīrošanas darījuma ietvaros tām iestādēm, kas tiek pakļautas riskam pirmās aktīvu vērtspapīrošanas līmenī, būtu jāievēro līdzdalības daļas saglabāšanas un uzticamības pārbaudes prasības attiecībā uz pirmo vērtspapīrošanas līmeni darījumā. |
(4) |
Ir lietderīgi sīkāk precizēt, kā tiek piemērota apņemšanās saglabāt līdzdalības daļu, tai skaitā, kā tiek nodrošināta atbilstība, ja ir vairāki iniciatori, sponsori vai sākotnējie aizdevēji, paredzēt sīkākus noteikumus par dažādajām līdzdalības daļas saglabāšanas iespējām, paredzēt, kā novērtēt līdzdalības daļas saglabāšanas prasības iniciēšanas brīdī un pastāvīgi un kā piemērot izņēmumus. |
(5) |
Regulas (ES) Nr. 575/2013 405. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā ir paredzētas dažādas iespējas, kā izpildīt līdzdalības daļas saglabāšanas prasības. Šajā regulā ir sīki izskaidrots, kā nodrošināt atbilstību katrai no šīm iespējām. |
(6) |
Līdzdalības daļas saglabāšanu varētu īstenot, līdzdalības daļu saglabājot sintētiskā vai nosacījuma formā, ja šādas metodes pilnībā atbilst vienai no Regulas (ES) Nr. 575/2013 405. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā paredzētajām iespējām, kurai līdzdalības daļas saglabāšanas sintētisko vai nosacījuma formu var pilnībā pielīdzināt, un ar noteikumu, ka tiek nodrošināta informācijas atklāšanas prasību ievērošana. |
(7) |
Ir aizliegta saglabātas līdzdalības riska ierobežošana vai tās pārdošana, ja šo metožu izmantošana negatīvi ietekmē līdzdalības daļas saglabāšanas prasību mērķi; tas nozīmē, ka šo metožu izmantošanu var atļaut, ja ar tām attiecībā uz saglabātāju netiek ierobežots ne saglabāto vērtspapīrošanas pozīciju kredītrisks, ne saglabāto riska darījumu kredītrisks. |
(8) |
Lai nodrošinātu neto ekonomiskas līdzdalības daļas pastāvīgu saglabāšanu, iestādēm būtu jānodrošina, ka vērtspapīrošanas struktūrā nav ietverti jebkādi mehānismi, saskaņā ar kuriem minimālās līdzdalības daļas saglabāšanas prasības iniciēšanas brīdī obligāti samazinātos straujāk nekā pārvestā līdzdalības daļa. Tāpat saglabāto līdzdalības daļu nevajadzētu noteikt par prioritāru attiecībā uz naudas plūsmām tā, ka tā preferenciāli gūst labumu no atmaksāšanas vai amortizēšanas un kļūst mazāka nekā 5 % no pārdoto laidienu vai vērtspapīroto riska darījumu pastāvīgās nominālās vērtības. Turklāt iestādei, kura uzņemas risku saistībā ar vērtspapīrošanas pozīciju, sniegtajam kredītatbalstam nevajadzētu neproporcionāli samazināties attiecībā pret pamatā esošo riska darījumu atmaksāšanas likmi. |
(9) |
Iestādēm vajadzētu varēt izmantot trešo personu, kas nav ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI), izstrādātus finanšu modeļus, lai samazinātu uzticamības pārbaudes pienākumu administratīvo slogu un atbilstības nodrošināšanas izmaksas. Iestādēm trešo personu finanšu modeļi būtu jāizmanto tikai tad, ja tās pirms ieguldījumu veikšanas ir veltījušas pienācīgu rūpību, lai validētu attiecīgo modeļu izveidē izmantotos būtiskos pieņēmumus un modeļu struktūru, kā arī lai izprastu attiecīgo metodiku, pieņēmumus un rezultātus. |
(10) |
Ir svarīgi precizēt, cik bieži iestādēm būtu jāpārskata to atbilstība uzticamības pārbaudes prasībām, kā novērtēt, vai atšķirīgas politikas un atšķirīgu procedūru izmantošana attiecībā uz tirdzniecības portfeli un netirdzniecības portfeli ir piemērota, kā novērtēt atbilstību, ja pozīcijas attiecas uz korelācijas tirdzniecības portfeli, un izskaidrot noteiktus Regulas (ES) Nr. 575/2013 406. pantā lietotus terminus, piemēram, “riska raksturīgās iezīmes” un “strukturālās iezīmes”. |
(11) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 14. panta 2. punktu sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs un kas ir iekļautas konsolidācijas tvērumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 18. pantu, taču tieši neiekļaujas papildu riska pakāpju piemērošanas tvērumā, noteiktos apstākļos, piemēram, attiecībā uz riska darījumiem, kas tirdzniecības portfelī tiek turēti tirgus veidošanas darbību nolūkā, nevajadzētu uzskatīt par tādām, kas pārkāpj Regulas (ES) Nr. 575/2013 405. pantu. Nevajadzētu uzskatīt, ka iestādes pārkāpj minēto pantu, ja šādi riska darījumi vai pozīcijas tirdzniecības portfelī nav būtiskas un neveido tirdzniecības darbību neproporcionālu daļu, ar nosacījumu, ka ir pamatīga izpratne par riska darījumiem vai pozīcijām un ka ir īstenota formāla politika un procedūras, kas ir piemērotas un samērīgas ar sabiedrības un grupas vispārējo riska profilu. |
(12) |
Sākotnēja un pastāvīga informācijas atklāšana ieguldītajiem par apņemšanās līmeni saglabāt līdzdalības daļu un visiem būtiski svarīgajiem datiem, tai skaitā kredītkvalitāti un pamatā esošā riska darījuma gūtajiem rezultātiem, ir nepieciešama, lai efektīvi veiktu vērtspapīrošanas pozīciju uzticamības pārbaudi. Atklātajos datos vajadzētu iekļaut sīku informāciju par saglabātāja identitāti, izvēlēto saglabāšanas iespēju, kā arī sākotnējo un pastāvīgo apņemšanos saglabāt ekonomiskās līdzdalības daļu. Gadījumos, kad ir piemērojami Regulas (ES) Nr. 575/2013 405.panta 3. un 4. punktā paredzētie izņēmumi, būtu nepārprotami jāatklāj informācija par vērtspapīrotajiem riska darījumiem, kuriem nepiemēro saglabāšanas prasību, un nepiemērošanas pamatojums. |
(13) |
Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde). |
(14) |
Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde) ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (2) 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I NODAĻA
DEFINĪCIJAS UN RISKA DARĪJUMI AR VĒRTSPAPĪROŠANAS RISKU
1. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
a) |
“saglabātājs” ir sabiedrība, kas rīkojas kā iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs, kura saglabā neto ekonomiskās līdzdalības daļu vērtspapīrošanā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 405. panta 1. punktu; |
b) |
“saglabāšana sintētiskā formā” ir ekonomiskās līdzdalības daļas saglabāšana, izmantojot atvasinātos instrumentus; |
c) |
“saglabāšana nosacījuma formā” ir ekonomiskās līdzdalības daļas saglabāšana, izmantojot garantijas, akreditīvus un citas līdzīgas kredītatbalsta formas, ar kurām nodrošina līdzdalības daļas saglabāšanas nekavējošu izpildi; |
d) |
“vertikāls laidiens” ir laidens, kur laidiena turētājs tiek proporcionāli pakļauts vērtspapīrošanas darījuma katra emitētā laidiena kredītriskam. |
II NODAĻA
RISKA DARĪJUMI AR VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS KREDĪTRISKU
2. pants
Riska darījumu ar vērtspapīrošanas pozīcijas kredītrisku īpaši gadījumi
1. Ja iestāde rīkojas kā kredītu atvasinātā instrumenta darījuma partneris vai darījuma partneris, kas ir riska ierobežošanas sniedzējs, vai kā likviditātes iespējas nodrošinātājs attiecībā uz vērtspapīrošanas darījumu, ir uzskatāms, ka tā ir pakļauta vērtspapīrošanas pozīcijas kredītriskam, ja atvasinātais instruments, riska ierobežošanas pozīcija vai likviditātes iespēja tiek pakļauta vērtspapīroto riska darījumu vai vērtspapīrošanas pozīciju kredītriskam.
2. Regulas (ES) Nr. 575/2013 405. un 406. panta nolūkos, ja likviditātes iespēja (likviditātes līgums) atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 255. panta 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem, nav uzskatāms, ka likviditātes sniedzējs ir pakļauts vērtspapīrošanas pozīcijas kredītriskam.
3. Saistībā ar atkārtotu vērtspapīrošanu, kurā ir vairāk nekā viens vērtspapīrošanas līmenis, vai vērtspapīrošanu, kurā ir vairāki nošķirti pamatā esošie darījumi, ir uzskatāms, ka iestāde tiek pakļauta tikai tās atsevišķās vērtspapīrošanas pozīcijas vai darījuma kredītriskam, attiecībā uz kuru tā iesaistās riska darījumos.
4. Uzskatāms, ka iestāde konsolidētajā līmenī nepārkāpj Regulas (ES) Nr. 575/2013 405. pantu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 14. panta 2. punktu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) |
sabiedrība, kas tur vērtspapīrošanas pozīcijas, veic uzņēmējdarbību trešā valstī un ir iekļauta konsolidētā grupā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 18. pantu; |
b) |
vērtspapīrošanas pozīcijas tiek turētas a) apakšpunktā minētās sabiedrības tirdzniecības portfelī tirgus veidošanas darbību nolūkā; |
c) |
vērtspapīrošanas pozīcijas nav būtiskas attiecībā uz a) apakšpunktā minētās grupas tirdzniecības portfeļa vispārējo riska profilu un neveido nesamērīgu daļu no grupas tirdzniecības darbībām. |
III NODAĻA
NETO EKONOMISKĀS LĪDZDALĪBAS DAĻAS SAGLABĀŠANA
3. pants
Būtiskas neto ekonomiskās līdzdalības daļas saglabātāji
1. Saglabātā būtiskā neto ekonomiskās līdzdalības daļa netiek sadalīta starp dažādiem saglabātāju veidiem. Prasību saglabāt būtisku neto ekonomiskās līdzdalības daļu pilnībā izpilda:
a) |
iniciators vai vairāki iniciatori; |
b) |
sponsors vai vairāki sponsori; |
c) |
sākotnējais aizdevējs vai vairāki sākotnējie aizdevēji. |
2. Ja vērtspapīrotus riska darījumus rada vairāki iniciatori, saglabāšanas prasību izpilda katrs iniciators attiecībā uz to kopējo vērtspapīroto riska darījumu daļu, kuros tas ir iniciators.
3. Ja vērtspapīrotus riska darījumus rada vairāki sākotnējie aizdevēji, saglabāšanas prasību izpilda katrs sākotnējais aizdevējs attiecībā uz to kopējo vērtspapīroto riska darījumu daļu, kuros tas ir sākotnējais aizdevējs.
4. Atkāpjoties no 2. un 3. punkta, ja vērtspapīrotos riska darījumus rada vairāki iniciatori vai vairāki sākotnējie aizdevēji, saglabāšanas prasības var pilnībā izpildīt viens iniciators vai sākotnējais aizdevējs ar noteikumu, ka ir izpildīts viens no šiem nosacījumiem:
a) |
iniciators vai sākotnējais aizdevējs ir izveidojis un pārvalda programmu vai vērtspapīrošanas shēmu; |
b) |
iniciators vai sākotnējais aizdevējs ir izveidojis programmu vai vērtspapīrošanas shēmu un ir avots vairāk nekā 50 % kopējo vērtspapīroto riska darījumu. |
5. Ja vērtspapīrotos riska darījumus ir sponsorējuši vairāki sponsori, saglabāšanas prasības izpilda:
a) |
tas sponsors, kura ekonomiskās intereses ir visprecīzāk saskaņotas ar ieguldītājiem; to nosaka visu sponsoru vienošanās ceļā, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, tai skaitā maksu struktūrām, iesaisti programmas vai vērtspapīrošanas shēmas izveidē un pārvaldībā, kā arī riska darījumiem ar vērtspapīrošanas kredītrisku; vai |
b) |
katrs sponsors proporcionāli attiecībā pret sponsoru skaitu. |
4. pants
Saglabāšanas prasību izpilde, izmantojot saglabāšanu sintētiskā vai nosacījuma formā
1. Saglabāšanas prasību var izpildīt veidā, kas līdzvērtīgs vienai no Regulas (ES) Nr. 575/2013 405. panta 1. punkta otrajā daļā izklāstītajām iespējām, izmantojot saglabāšanu sintētiskā vai nosacījuma formā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) |
saglabātā daļa ir vismaz vienāda ar prasībām atbilstoši tai iespējai, kurai saglabāšanu sintētiskā vai nosacījuma formā var pielīdzināt; |
b) |
saglabātājs ir nepārprotami atklājis, ka tas pastāvīgi saglabās būtisku neto ekonomiskās līdzdalības daļu šādā veidā, ieskaitot sīkākas ziņas par līdzdalības daļas saglabāšanas formu, tās noteikšanā izmantoto metodoloģiju un tās līdzvērtīgumu vienai no minētajām iespējām. |
2. Ja sabiedrība, kas nav kredītiestāde, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā, rīkojas kā saglabātājs, izmantojot saglabāšanu sintētiskā vai nosacījuma formā, sintētiski vai nosacījuma formā saglabātā līdzdalības daļa tiek pilnībā nodrošināta ar naudu vai turēta nodalītā veidā kā “klientu” līdzekļi atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (3) 13. panta 8. punktā minētajam.
5. pants
Saglabāšanas iespēja a): proporcionāla līdzdalības daļas saglabāšana katrā ieguldītājiem pārdotajā vai pārvestajā laidienā
1. Regulas (ES) Nr. 575/2013 405. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās līdzdalības daļas saglabāšanu vismaz 5 % apmērā no katra pārdotā vai pārvestā laidiena nominālvērtības var panākt arī šādā veidā:
a) |
saglabājot vismaz 5 % no katra vērtspapīrotā riska darījuma nominālvērtības, ja šo riska darījumu kredītrisks ir līdzvērtīgs vērtspapīrotajam kredītriskam attiecībā uz tiem pašiem riska darījumiem vai ir tam pakārtots. Regulas (ES) Nr. 575/2013 242. panta 13. punktā definētās “atjaunojamās vērtspapīrošanas” gadījumā tas notiktu, saglabājot iniciatora līdzdalības daļu, ar pieņēmumu, ka iniciatora līdzdalības daļa bija vismaz 5 % no katra vērtspapīrotā riska darījuma nominālvērtības un bija līdzvērtīga vērtspapīrotajam kredītriskam attiecībā uz tiem pašiem riska darījumiem vai bija tam pakārtota. |
b) |
ABKV programmas kontekstā – nodrošinot likviditātes iespēju, kas “līgumsaistību ūdenskritumā” var būt prioritāra, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
|
c) |
saglabājot vertikālu laidienu, kura nominālvērtība nav mazāka kā 5 % no visu emitēto parādzīmju laidienu kopējās nominālvērtības. |
6. pants
Saglabāšanas iespēja b): iniciatora līdzdalības daļas saglabāšana atjaunojamos riska darījumos
Regulas (ES) Nr. 575/2013 405. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto saglabāšanu var īstenot, saglabājot vismaz 5 % no katra vērtspapīrotā riska darījuma nominālvērtības, ar nosacījumu, ka šo riska darījumu kredītrisks ir līdzvērtīgs vērtspapīrotajam kredītriskam attiecībā uz tiem pašiem riska darījumiem vai ir tam pakārtots.
7. pants
Saglabāšanas iespēja c): nejauši izvēlētu riska darījumu saglabāšana
1. Regulas (ES) Nr. 575/2013 405. panta 1. punkta otrās daļas c) apakšpunktā minētais portfelis, kas sastāv no vismaz 100 potenciāli vērtspapīrojamiem riska darījumiem, no kura pēc nejaušības principa tiek izvēlēti saglabāti un vērtspapīroti riska darījumi, ir pietiekami diversificēts, lai ļautu izvairīties no saglabātās līdzdalības daļas pārmērīgas koncentrācijas. Sagatavojot izvēlēšanās procesu, saglabātājs ņem vērā atbilstīgos kvantitatīvos un kvalitatīvos faktorus, lai nodrošinātu, ka saglabāto un vērtspapīroto riska darījumu nošķiršana ir patiesi nejauša. Nejauši izvēlētu riska darījumu saglabātājs attiecīgā gadījumā ņem vērā tādus faktorus kā emisijas datumu, produktu, ģeogrāfiskus faktorus, iniciēšanas datumu, termiņu, aizdevuma un vērtības attiecību, īpašuma veidu, nozari un aizdevumu neatmaksāto atlikumu.
2. Saglabātājs neklasificē dažādus atsevišķos riska darījumus kā saglabātus riska darījumus dažādos brīžos, ja vien tas nav nepieciešams, lai izpildītu saglabāšanas prasību attiecībā uz vērtspapīrošanu, kurā vērtspapīrotie riska darījumi svārstās laikā, vai nu tādēļ, ka jauni riska darījumi tiek pievienoti vērtspapīrošanai, vai arī tādēļ, ka ir izmaiņas atsevišķo vērtspapīroto darījumu līmenī.
8. pants
Saglabāšanas iespēja d): pirmās kārtas zaudējumu laidiena saglabāšana
1. Pirmās kārtas zaudējumu laidiena saglabāšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 405. panta 1. punkta otrās daļas d) apakšpunktu veic vai nu bilances posteņos, vai arī ārpusbilances posteņos, un to var arī veikt šādā veidā:
a) |
nodrošinot saglabāšanu nosacījuma formā, kā minēts 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā, vai likviditātes iespēju ABKV programmas kontekstā, kas atbilst šādiem kritērijiem:
|
b) |
ar virsnodrošinājumu kā kredītkvalitātes uzlabošanas veidu, ja virsnodrošinājums funkcionē kā “pirmās kārtas zaudējumu” saglabāšana vismaz 5 % apmērā no vērtspapīrošanā emitēto laidienu nominālvērtības. |
2. Gadījumā, kad pirmās kārtas zaudējumu laidiens pārsniedz 5 % no vērtspapīroto riska darījumu nominālvērtības, saglabātājam ir iespējams saglabāt tikai daļu no šāda pirmās kārtas zaudējumu laidiena, ja šī daļa ir līdzvērtīga vismaz 5 % no vērtspapīroto riska darījumu nominālvērtības.
3. Lai izpildītu riska saglabāšanas prasības vērtspapīrošanas shēmas līmenī, iestādes neņem vērā pamatā esošos darījumus, kuros iniciatori vai sākotnējie aizdevēji saglabā pirmās kārtas zaudējumu riska darījumus konkrētā darījuma līmenī.
9. pants
Saglabāšanas iespēja e): pirmās kārtas zaudējumu riska saglabāšana katrā vērtspapīrotajā riska darījumā
1. Pirmās kārtas zaudējumu riska darījumu saglabāšana katra vērtspapīrotā riska darījuma līmenī saskaņā ar 405. panta 1. punkta otrās daļas e) apakšpunktu tiek piemērota tā, ka saglabātais kredītrisks vienmēr ir pakārtots kredītriskam, kas ir vērtspapīrots attiecībā uz tiem pašiem riska darījumiem.
2. Saglabāšanu, kas minēta 1. punktā, var īstenot, iniciatoram vai sākotnējam aizdevējam veicot pamatā esošo riska darījumu pārdošanu ar diskontētu vērtību, ja diskonta summa nav mazāka kā 5 % no katra riska darījuma nominālvērtības un ja diskontētā pārdevuma summa iniciatoram vai sākotnējam aizdevējam ir atlīdzināma tikai gadījumā, kad to neabsorbē zaudējumi, kas attiecas uz kredītrisku, kurš saistīts ar vērtspapīrotajiem riska darījumiem.
10. pants
Saglabāšanas līmeņa novērtējums
1. Novērtējot apmēru, kādā saglabāta neto ekonomiskās līdzdalības daļa, tiek piemēroti šādi kritēriji:
a) |
uzskatāms, ka iniciēšana ir brīdis, kurā riska darījumi tika pirmo reizi vērtspapīroti; |
b) |
saglabāšanas apmērs tiek aprēķināts, balstoties uz nominālvērtībām, un netiek ņemta vērā aktīvu iegādāšanās cena; |
c) |
novērtējot saglabātāja neto ekonomiskās līdzdalības daļu, Regulas (ES) Nr. 575/2013 242. panta 1. punktā definētā “atlikusī starpība” netiek ņemta vērā; |
d) |
šo pašu līdzdalības daļas saglabāšanas iespēju un metodoloģiju izmanto, lai aprēķinātu neto ekonomiskās līdzdalības daļu vērtspapīrošanas darījuma dzīves ciklā, ja vien ārkārtas apstākļu dēļ nav vajadzīgas izmaiņas un šīs izmaiņas netiek izmantotas kā līdzeklis saglabātās līdzdalības daļas samazināšanai. |
2. Papildus 1. punktā izklāstītajiem kritērijiem un ar nosacījumu, ka nav iekļauts mehānisms, saskaņā ar kuru iniciēšanas brīdī saglabātā līdzdalības daļa samazinātos straujāk nekā pārvestā līdzdalības daļa, netiek uzskatīts, ka līdzdalības daļas saglabāšanas prasību ir ietekmējusi saglabātās līdzdalības amortizācija, veicot naudas plūsmu sadali vai zaudējumu sadali, kas rezultātā ar laiku samazina līdzdalības līmeni. Līdzdalības daļas saglabātājam netiek prasīts pastāvīgi atjaunot vai pielāgot tā saglabāto līdzdalības daļu, lai tā būtu vismaz 5 % apmērā, kad zaudējumi tiek realizēti attiecībā uz tā riska darījumiem vai iedalīti tā saglabātajai pozīcijai.
11. pants
Saglabātās līdzdalības daļas novērtēšana attiecībā uz neizmantotajām summām riska darījumos kredītiespēju formā
Aprēķini par neto ekonomiskās līdzdalības daļu, ko saglabā attiecībā uz kredītiespējām, tai skaitā kredītkartēm, pamatojas tikai uz summām, kas ir jau izmantotas, realizētas vai saņemtas, un tos pielāgo atbilstoši šo summu izmaiņām.
12. pants
Aizliegums veikt saglabātās līdzdalības daļas riska ierobežošanu vai pārdošanu
1. Regulas (ES) Nr. 575/2013 405. panta 1. punkta trešajā daļā noteikto pienākumu uz saglabāto neto ekonomiskās līdzdalības daļu neattiecināt kredītriska mazināšanu, īsās pozīcijas vai citas riska ierobežošanas pozīcijas un to nepārdot piemēro, ņemot vērā līdzdalības daļas saglabāšanas prasību mērķi un ņemot vērā darījuma ekonomisko būtību. Neto ekonomiskās līdzdalības daļas riska ierobežošanas pozīcijas netiek uzskatītas par riska ierobežošanas pozīciju Regulas (ES) Nr. 575/2013 405. panta 1. punkta trešās daļas nolūkos un attiecīgi ir pieļaujamas tikai, ja tās neierobežo līdzdalības daļas saglabātāja risku attiecībā uz saglabāto vērtspapīrošanas pozīciju kredītrisku vai saglabātajiem riska darījumiem.
2. Līdzdalības daļas saglabātājs var izmantot jebkādus saglabātos riska darījumus vai vērtspapīrošanas pozīcijas kā nodrošinājumu nodrošināta finansējuma nolūkos, ciktāl ar šādu izmantojumu šo saglabāto riska darījumu vai vērtspapīrošanas pozīciju kredītrisks netiek pārvests trešām personām.
13. pants
Izņēmumi no Regulas (ES) Nr. 575/2013 405. panta 1. punkta
Regulas (ES) Nr. 575/2013 405. panta 4. punktā minētie darījumi ietver vērtspapīrošanas pozīcijas korelācijas tirdzniecības portfelī, kas ir atsauces instrumenti, kuri izpilda Regulas (ES) Nr. 575/2013 338. panta 1. punkta b) apakšpunkta kritēriju vai ir atbilstīgi iekļaušanai korelācijas tirdzniecības portfelī.
14. pants
Līdzdalības daļas saglabāšana konsolidēti
Iestāde, kas apmierina līdzdalības saglabāšanas prasības, pamatojoties uz attiecīgās ES mātes kredītiestādes, ES finanšu pārvaldītājsabiedrības vai ES jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 405. panta 2. punktu, gadījumā, ja līdzdalības saglabātājs vairs nav iekļauts konsolidētas uzraudzības tvērumā, nodrošina, ka viena vai vairākas sabiedrības, kuras paliek konsolidētās uzraudzības tvērumā, iesaistās riska darījumos, kas skar vērtspapīrošanu, lai nodrošinātu prasības pastāvīgu izpildi.
IV NODAĻA
UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES IESTĀDĒM, KURAS IESAISTĀS RISKA DARĪJUMOS, KAS SKAR VĒRTPAPĪROŠANAS POZĪCIJU
15. pants
Ārpakalpojumi un citi vispārēji apsvērumi
1. Ja nav pieejama informācija par konkrētajiem vērtspapīrojamiem riska darījumiem, tai skaitā, ja riska darījumi uzkrājas pirms to vērtspapīrošanas vai ja tos var aizstāt esošā atjaunojamā vērtspapīrošanā, ir uzskatāms, ka iestāde ir izpildījusi Regulas (ES) Nr. 575/2013 406. pantā minētos uzticamības pārbaudes pienākumus attiecībā uz katru atsevišķo vērtspapīrošanas pozīciju, pamatojoties uz šādu riska darījumu attiecīgajiem atbilstības kritērijiem.
2. Nododot konkrētu uzdevumu, kas saistīti ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 406. pantā izklāstīto pienākumu izpildi, ārpakalpojumā, tai skaitā informācijas iegrāmatošanu, iestādes, kuras tiek pakļautas vērtspapīrošanas riskiem, saglabā pilnīgu kontroli pār šo procesu.
16. pants
Precizējumi saistībā ar riska raksturīgajām iezīmēm un strukturālajām iezīmēm
1. Regulas (ES) Nr. 575/2013 406. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās atsevišķo vērtspapīrošanas pozīciju riska raksturīgās iezīmes ietver šādas piemērotākās un būtiskākās iezīmes:
a) |
laidiena prioritātes pakāpi; |
b) |
naudas plūsmas profilu; |
c) |
jebkādu pastāvošu reitingu; |
d) |
līdzīgu laidienu vēsturiskos rezultātus; |
e) |
ar vērtspapīrošanu saistītajā dokumentācijā iekļautos pienākumus, kas attiecas uz laidienu; |
f) |
kredītkvalitātes uzlabojumus. |
2. Regulas (ES) Nr. 575/2013 406. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto riska darījumu, kas ir vērtspapīrošanas pozīcijas pamatā, riska raksturīgās iezīmes ietver piemērotākās un būtiskākās iezīmes, ieskaitot Regulas (ES) Nr. 575/2013 406. panta 2. punktā minēto informāciju par gūtajiem rezultātiem attiecībā uz mājokļa hipotēku riska darījumiem. Iestādes nosaka piemērotus un salīdzināmus novērtēšanas rīkus, ko izmanto citu aktīvu kategoriju riska raksturīgo iezīmju izvērtēšanai.
3. Regulas (ES) Nr. 575/2013 406. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētās papildu strukturālās iezīmes ietver atvasinātos instrumentus, garantijas, akreditīvus un citus līdzīgus kredītatbalsta veidus.
17. pants
Pārskatīšanas regularitāte
Iestādes, pēc tam, kad tās ir tikušas pakļautas vērtspapīrošanas pozīciju riskam, pārskata savu atbilstību Regulas (ES) Nr. 575/2013 406. pantam vismaz reizi gadā un biežāk, līdzko iestādes uzzina, ka ir pārkāpti pienākumi, kas iekļauti ar vērtspapīrošanu saistītajā dokumentācijā, vai notikušas būtiskas izmaiņas kādās no turpmāk minētajām iezīmēm:
a) |
strukturālajās iezīmēs, kas var būtiski ietekmēt vērtspapīrošanas pozīcijas gūtos rezultātus; |
b) |
vērtspapīrošanas pozīcijas un pamatā esošo riska darījumu riska raksturīgajās iezīmēs. |
18. pants
Spriedzes testi
1. Regulas (ES) Nr. 575/2013 406. panta 1. punkta otrajā daļā minētie spriedzes testi ietver visas attiecīgās vērtspapīrošanas pozīcijas, un tos iekļauj spriedzes testu stratēģijās un procesos, ko iestādes īsteno saskaņā ar iekšējā kapitāla pietiekamības novērtējuma procesu, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (4) 73. pantā.
2. Lai izpildītu Regulas (ES) Nr. 575/2013 406. panta 1. punkta otrajā daļā minētās spriedzes testu prasības, iestādes papildus modeļiem, ko izstrādājusi ĀKNI, var izmantot salīdzināmus finanšu modeļus, ko izstrādājušas trešās personas, ja tās pēc pieprasījuma var pierādīt, ka tās pirms ieguldījumu veikšanas ir veltījušas pienācīgu rūpību, lai validētu attiecīgo modeļu izveidē izmantotos būtiskos pieņēmumus un modeļu struktūru, kā arī lai izprastu attiecīgo metodiku, pieņēmumus un rezultātus.
3. Veicot Regulas (ES) Nr. 575/2013 406. panta 1. punktā minētos spriedzes testus Regulas (ES) Nr. 575/2013 242. panta 9. punktā minētas ABKV programmas ietvaros, ko atbalsta ar likviditātes iespēju, kas pilnībā sedz vērtspapīroto riska darījumu kredītrisku, iestādes var veikt spriedzes testu par likviditātes iespējas nodrošinātāja kredītspēju tā vietā, lai veiktu spriedzes testu par vērtspapīrotiem riska darījumiem.
19. pants
Riska darījumi tirdzniecības portfelī un netirdzniecības portfelī
1. Vērtspapīrošanas pozīcijas turēšana attiecīgi tirdzniecības vai netirdzniecības portfelī kā tāda nav pietiekams pamatojums atšķirīgu politiku un procedūru vai atšķirīgas pārskatīšanas intensitātes piemērošanai, lai izpildītu Regulas (ES) Nr. 575/2013 406. pantā minēto uzticamības pārbaudes pienākumu. Nosakot, vai piemērojamas atšķirīgas politikas un procedūras vai atšķirīga pārskatīšanas intensitāte, jāņem vērā visi faktori, kas būtiski ietekmē katra portfeļa un attiecīgo vērtspapīrošanas pozīciju riska profilu, ieskaitot pozīciju apmēru, ietekmi uz iestādes kapitāla bāzi spriedzes periodā un riska koncentrāciju vienā konkrētā darījumu, emitentu vai aktīvu kategorijā.
2. Iestādes nodrošina, ka jebkāda būtiska izmaiņa, kas palielina vērtspapīrošanas pozīciju riska profilu to tirdzniecības un netirdzniecības portfelī, tiek atspoguļota, veicot atbilstošas izmaiņas šo iestāžu uzticamības pārbaudes procedūrās attiecībā uz minētajām vērtspapīrošanas pozīcijām. Šajā sakarā iestādes formālās tirdzniecības portfeļa un netirdzniecības portfeļa politikās un procedūrās nosaka apstākļus, kuros būtu jāveic uzticamības pārbaudes pienākumu pārskatīšana.
20. pants
Pozīcijas korelācijas tirdzniecības portfelī
Uzskatāms, ka Regulas (ES) Nr. 575/2013 406. pants ir ievērots, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) |
vērtspapīrošanas pozīcijas tiek turētas vai nu korelācijas tirdzniecības portfelī un ir attiecīgās regulas 338. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie atsauces instrumenti, vai arī tās ir atbilstīgas iekļaušanai korelācijas tirdzniecības portfelī; |
b) |
iestāde, aprēķinot pašu kapitāla prasības attiecībā uz tās korelācijas tirdzniecības portfeli, ievēro minētās regulas 377. pantu; |
c) |
iestādes pieeja pašu kapitāla aprēķināšanai attiecībā uz tirdzniecības portfeli ļauj vispusīgi un pamatīgi izprast, kāds ir tās ieguldījumu vērtspapīrošanas pozīcijās riska profils; |
d) |
iestāde, lai analizētu un iegrāmatotu Regulas (ES) Nr. 575/2013 406. panta 1. punktā minēto informāciju, ir īstenojusi formālu politiku un procedūras, kas ir piemērotas tās korelācijas tirdzniecības portfelim un kas ir samērīgas ar tās ieguldījumu attiecīgajās vērtspapīrošanas pozīcijās riska profilu. |
V NODAĻA
PRASĪBAS INICIATORIEM, SPONSORIEM UN SĀKOTNĒJIEM AIZDEVĒJIEM
21. pants
Kredītu piešķiršanas politika
1. Lai iniciatoriestādes vai sponsoriestādes izpildītu Regulas (ES) Nr. 575/2013 408. pantā minēto pienākumu, aizņēmēju veidiem un aizdevumu produktiem nav obligāti jābūt tādiem pašiem attiecībā uz vērtspapīrotiem un nevērtspapīrotiem darījumiem.
2. Ja sponsoriestāde un iniciatoriestāde nav iesaistījusies sākotnējā vērtspapīrojamo riska darījumu kredītu piešķiršanā vai neveic konkrētu vērtspapīrojamo riska darījumu kredītu piešķiršanu, šīs iestādes iegūst visu nepieciešamo informāciju, lai novērtētu, vai kredītu piešķiršanā šiem riska darījumiem piemērotie kritēriji ir tikpat pamatoti un precīzi definēti kā kritēriji, kurus piemēro nevērtspapīrotiem riska darījumiem.
22. pants
Informācijas atklāšana par apņemšanās līmeni uzturēt neto ekonomiskās līdzdalības daļu
1. Līdzdalības daļas saglabātājs saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 409. pantu ieguldītājiem atklāj vismaz šādu informāciju par līmeni, kādā tas ir apņēmies uzturēt neto ekonomiskās līdzdalības daļu vērtspapīrošanā:
a) |
līdzdalības saglabātāja identitāte un informācija, vai tas saglabā līdzdalības daļu kā iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs; |
b) |
vai ir piemērota Regulas (ES) Nr. 575/2013 405. panta 1. punkta otrās daļas a), b), c), d) vai e) apakšpunktā minētā kārtība neto ekonomiskās līdzdalības daļas saglabāšanai; |
c) |
jebkādas izmaiņas neto ekonomiskās līdzdalības daļas saglabāšanas kārtībā, kas minēta b) apakšpunktā, saskaņā ar 10. panta 1. punkta d) apakšpunktu; |
d) |
apstiprinājums par saglabātās līdzdalības līmeni iniciēšanas brīdī un apņemšanās līmeni pastāvīgi saglabāt līdzdalības daļu, kas attiecas tikai uz sākotnējā pienākuma izpildes turpināšanu un kam nav nepieciešami dati par pašreizējo nominālo vai tirgus vērtību vai saglabātās līdzdalības daļas vērtības samazināšanos vai norakstīšanu. |
2. Gadījumos, kad vērtspapīrošanas darījumam ir piemērojami Regulas (ES) Nr. 575/2013 405. panta 3. vai 4. punktā minētie izņēmumi, iestādes, kas rīkojas kā iniciatori, sponsori vai sākotnējie aizdevēji, ieguldītajiem atklāj informāciju par piemērojamo izņēmumu.
3. Informācijas atklāšana, kas minēta 1. un 2. punktā, tiek pienācīgi dokumentēta, un atklātā informācija tiek darīta publiski pieejama, izņemot divpusējus vai privātus darījumus, kuros puses uzskata, ka privāta informācijas atklāšana ir pietiekama. Paziņojuma par apņemšanos saglabāt līdzdalības daļu iekļaušana prospektā attiecībā uz vērtspapīriem, kas emitēti, pamatojoties uz attiecīgo vērtspapīrošanas programmu, tiek uzskatīta par piemērotu veidu šīs prasības izpildei.
4. Informācijas atklāšanu apstiprina arī pēc iniciēšanas tajā pašā regularitātē kādā tiek sniegti pārskati par darījumu – vismaz reizi gadā un jebkurā no šīm situācijām:
a) |
ja tiek pārkāpta Regulas (ES) Nr. 575/2013 405. panta 1. punktā minētā apņemšanās saglabāt līdzdalības daļu; |
b) |
ja būtiski mainās vērtspapīrotās pozīcijas gūtie rezultāti vai vērtspapīrošanas riska raksturīgās iezīmes, vai tās pamatā esošie riska darījumi; |
c) |
ja ir pārkāpti pienākumi, kas iekļauti ar vērtspapīrošanu saistītajā dokumentācijā. |
23. pants
Būtiski svarīgu datu atklāšana
1. Iniciatori, sponsori un sākotnējie aizdevēji nodrošina, ka visi būtiski svarīgie dati, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 409. pantu, ir viegli pieejami ieguldītājiem bez pārmērīga administratīvā sloga.
2. Regulas (ES) Nr. 575/2013 409. pantā minētā pienācīgā informācijas atklāšana tiek veikta vismaz reizi gadā un šādos apstākļos:
a) |
ja būtiski mainās vērtspapīrotās pozīcijas gūtie rezultāti vai vērtspapīrošanas vai tās pamatā esošo riska darījumu riska raksturīgās iezīmes; |
b) |
ja ir pārkāpti pienākumi, kas iekļauti ar vērtspapīrošanu saistītajā dokumentācijā; |
c) |
Lai datus varētu uzskatīt par būtiski svarīgiem attiecībā uz atsevišķiem pamatā esošajiem riska darījumiem, tos parasti sniedz par katru aizdevumu, taču ir situācijas, kurās šādus datus var sniegti apkopotā veidā. Lai novērtētu, vai apkopotā informācija ir pietiekama, vērā ņemamie faktori ietver pamatā esošā portfeļa granularitāti un to, vai attiecīgā portfeļa riska darījumu pārvaldība balstās uz pašu portfeli vai uz katru aizdevumu atsevišķi. |
3. Uz informācijas atklāšanas pienākumu attiecas jebkādas juridiskas vai regulatīvas prasības, kas piemērojamas līdzdalības daļas saglabātājam.
VI NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
24. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 13. martā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembris Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).
13.6.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 174/26 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 626/2014
(2014. gada 10. jūnijs),
ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,
tā kā:
(1) |
Ar Regulu (EEK) Nr. 2658/87 tika izveidota preču nomenklatūra (turpmāk “kombinētā nomenklatūra” vai “KN”), kas iekļauta minētās regulas I pielikumā. |
(2) |
Pastāv atšķirīgi viedokļi par klasifikāciju (KN pozīcijas 2207 un 3824) maisījumiem, kuri satur etilspirtu, ko izmanto kā izejvielu mehānisko transportlīdzekļu degvielas ražošanai. |
(3) |
Juridiskās noteiktības labad ir nepieciešams precizēt KN darbības jomu attiecībā uz denaturēto etilspirtu apakšpozīcijā 2207 20. |
(4) |
KN apakšpozīcijā 2207 20 būtu jāietver etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju 50 % vai vairāk, jo īpaši maisījumi uz etilspirta bāzes, ko izmanto mehānisko transportlīdzekļu degvielas ražošanai, denaturēti, etilspirtam pievienojot noteiktas vielas, lai neatgriežami to padarītu nederīgu lietošanai uzturā. |
(5) |
Eiropas standarts EN 15376 ar nosaukumu “Automobiļu degvielas. Etanols kā benzīna komponents. Prasības un testēšanas metodes”, ko Eiropas Standartizācijas komiteja apstiprināja 2010. gada 24. decembrī, veicina Eiropas Savienības mērķu sasniegšanu ar brīvprātīgas izvēles tehnisku standartu palīdzību, kas sekmē brīvo tirdzniecību un pilnveido vienoto tirgu. Standarta 4.3. punktā ir ietverts ieteicamo denaturantu saraksts, kuriem nav negatīvas ietekmes uz transportlīdzekļiem. Sarakstā minētās vielas: autobenzīns saskaņā ar EN 228, tercbutiletilēteris (ETBE), metiltercbutilēteris (MTBE), terc-butilspirts (TBA), 2-metil-1-propanols (izobutanols) un 2-propanols (izopropanols). Vienu vai vairākus no šiem denaturantiem var izmantot maisījumā, izņemot izobutanolu un izopropanolu, kas ir viegli atdalāmi no maisījuma. Tādēļ tie vienmēr ir jāizmanto kombinācijā ar citu denaturantu. |
(6) |
Lai nodrošinātu vienotu kombinētās nomenklatūras interpretāciju visā Savienībā, KN otrās daļas 22. nodaļā jāpievieno jauna papildu piezīme. |
(7) |
Muitas kodeksa komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikumā iekļautās kombinētās nomenklatūras otrās daļas 22. nodaļā pievieno šādu 12. papildu piezīmi:
“12. |
Apakšpozīcijā 2207 20 ietilpst etilspirta maisījumi, ko izmanto kā izejvielu mehānisko transportlīdzekļu degvielas ar spirta tilpumkoncentrāciju 50 % vai vairāk ražošanai un kas denaturēti ar vienu vai vairākām šādām vielām:
Denaturanti, kas minēti pirmās daļas e) un f) apakšpunktā, jāizmanto kombinācijā ar vismaz vienu no denaturantiem, kas uzskaitīti pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā.” |
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 10. jūnijā
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
Komisijas loceklis
Algirdas ŠEMETA
(1) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.
13.6.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 174/28 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 627/2014
(2014. gada 12. jūnijs),
ar ko groza Regulu (ES) Nr. 582/2011, lai to pielāgotu tehnikas attīstībai attiecībā uz cieto daļiņu pārraudzību, ko veic iebūvētās diagnostikas sistēma
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 595/2009 par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu (1) un jo īpaši tās 5. panta 4. punktu un 12. panta 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Komisijas Regulā (ES) Nr. 582/2011 (2) noteikta prasība Komisijai veikt pārskatu par pārraudzības tehnisko īstenošanu attiecībā uz kompresijas aizdedzes transportlīdzekļu dīzeļdegvielas daļiņu filtra (DDF) veiktspēju salīdzinājumā ar iebūvētās diagnostikas sistēmas robežvērtībām (OTL), kas noteiktas minētās regulas X pielikuma 1. tabulā. |
(2) |
Komisija šo pārskatu ir veikusi un secina, ka tehnoloģija, kas varētu veikt DDF veiktspējas salīdzinājumā ar OTL pārraudzību, ir pieejama. Taču šajā pārskatā arī secināts, ka šo DDF veiktspējas prasību īstenošanas datumu ir lietderīgi atlikt, lai ražošanas nozarei dotu pietiekami daudz laika nodrošināt aprīkojuma pieejamību sērijveida ražošanā un tā piemērošanu transportlīdzekļiem. Tāpēc, lai iekļautu jauno īstenošanas datumu, ir nepieciešams pielāgot Regulas (ES) Nr. 582/2011 I pielikuma 9. papildinājuma 1. tabulu. |
(3) |
Turklāt Regulas (ES) Nr. 582/2011 I pielikuma 9. papildinājuma 1. tabula būtu jāpapildina arī attiecībā uz dzirksteļaizdedzes motoriem, iekļaujot sleju par prasību pārraudzīt oglekļa monoksīda līmeni salīdzinājumā ar OTL, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 582/2011 X pielikuma 2. tabulā, kā arī sleju par ekspluatācijas veiktspējas prasībām, kas noteiktas minētās regulas X pielikuma 6. līdz 6.5.5.1. punktā. |
(4) |
Tādēļ Regula (ES) Nr. 582/2011 būtu attiecīgi jāgroza. |
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (ES) Nr. 582/2011 groza šādi:
1) |
regulas 4. panta 8. punktu aizstāj ar šādu: “8. Pēc izgatavotāja pieprasījuma līdz 2015. gada 31. decembrim transportlīdzekļu vai motoru jauna tipa gadījumā un līdz 2016. gada 31. decembrim visiem jauniem transportlīdzekļiem, ko pārdod, reģistrē vai laiž ekspluatācijā Savienībā, DPF pārraudzībai var izmantot alternatīvas prasības, kā noteikts X pielikuma 2.3.3.3. punktā.”; |
2) |
regulas I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu. |
2. pants
Tipa apstiprinājums, kas piešķirts kompresijas aizdedzes motoriem un transportlīdzekļiem saskaņā ar burtu B I pielikuma 9. papildinājuma 1. tabulā pirms šīs regulas piemērošanas dienas, paliek spēkā pēc minētā datuma.
3. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 12. jūnijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 188, 18.7.2009., 1. lpp.
(2) Komisijas 2011. gada 25. maija Regula (ES) Nr. 582/2011, ar ko īsteno un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 595/2009 attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI) un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46/EK I un III pielikumu (OV L 167, 25.6.2011., 1. lpp.).
PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 582/2011 I pielikuma 9. papildinājumā 1. tabulu aizstāj ar šādu:
“1. tabula
Burts |
NOx OTL (1) |
PM OTL (2) |
CO OTL (3) |
IUPR |
Reaģenta kvalitāte un patēriņš |
Īstenošanas datumi: jauni tipi |
Īstenošanas datumi: visi transportlīdzekļi |
Reģistrācijas pēdējais datums |
A |
1. un 2. tabulas rinda “pakāpeniskās ieviešanas periods” |
Veiktspējas pārraudzība (4) |
|
Pakāpeniska ieviešana (5) |
Pakāpeniska ieviešana (6) |
31.12.2012. |
31.12.2013. |
31.8.2015. (7) 30.12.2016. (8) |
B (9) |
2. tabulas rinda “pakāpeniskas ieviešanas periods” |
|
2. tabulas rinda “pakāpeniskas ieviešanas periods” |
Pakāpeniska ieviešana (7) |
Pakāpeniska ieviešana (4) |
1.9.2014. |
1.9.2015. |
30.12.2016. |
C |
1. vai 2. tabulas rinda “vispārīgas prasības” |
1. tabulas rinda “vispārīgas prasības” |
2. tabulas rinda “vispārīgas prasības” |
Vispārīga (10) |
Vispārīga (11) |
31.12.2015. |
31.12.2016. |
|
(1) “NOx OTL” pārraudzības prasības, kā noteikts X pielikuma 1. un 2. tabulā.
(2) “PM OTL” pārraudzības prasības, kā noteikts X pielikuma 1. tabulā.
(3) “Veiktspējas pārraudzības” prasības, kā noteikts X pielikuma 2.1.1. punktā.
(4) Reaģenta kvalitāte un patēriņa pakāpeniskās ieviešanas prasības, kā noteikts XIII pielikuma 7.1.1.1. punktā un 8.4.1.1. punktā.
(5) Reaģenta kvalitāte un patēriņa “vispārīgās” prasības, kā noteikts XIII pielikuma 7.1.1. punktā un 8.4.1. punktā.
(6) “CO OTL” pārraudzības prasības, kā noteikts X pielikuma 2. tabulā.
(7) IUPR “pakāpeniskas ieviešanas” prasības, kā noteikts X pielikuma 6.4.4., 6.5.5. un 6.5.5.1. punktā.
(8) IUPR “vispārīgās” prasības, kā noteikts X pielikuma 6. iedaļā.
(9) Dzirksteļaizdedzes motoriem un transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar šādiem motoriem.
(10) Kompresijas aizdedzes motoriem un transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar šādiem motoriem.
(11) Piemēro vienīgi dzirksteļaizdedzes motoriem un transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar šādiem motoriem.”
13.6.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 174/31 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 628/2014
(2014. gada 12. jūnijs),
ar ko groza Regulu (EK) Nr. 341/2007 attiecībā uz importa tarifa kvotu Ķīnas izcelsmes ķiplokiem
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 187. panta a) punktu,
tā kā:
(1) |
Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 341/2007 (2) atver ķiploku un dažu citu no trešām valstīm importētu lauksaimniecības produktu tarifu kvotas un nosaka to administrēšanu. |
(2) |
Nolīgumā vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Ķīnas Tautas Republiku saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXIV panta 6. punktu un XXVIII pantu attiecībā uz koncesiju grozīšanu Bulgārijas Republikas un Rumānijas saistību sarakstos, tām pievienojoties Eiropas Savienībai (3), kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2014/116/ES (4), ir paredzēts 12 375 tonnu palielinājums daudzumam, kas Ķīnas Tautas Republikai piešķirts saskaņā ar ES tarifa likmes kvotu ķiplokiem. |
(3) |
Tarifa likmes kvotas pieaugums būtu jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 341/2007 I pielikumā. Tā kā 2014. gada 28. janvārī Padome apstiprināja nolīgumu starp Eiropas Savienību un Ķīnas Tautas Republiku, importētājiem būtu jābūt piekļuvei palielinātajiem apjomiem, sākot no 2014./2015. gada importa tarifa kvotu perioda otrā apakšperioda. |
(4) |
Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 341/2007. |
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījums Regulā (EK) Nr. 341/2007
Regulas (EK) Nr. 341/2007 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.
2. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2014. gada 1. jūlija.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 12. jūnijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.
(2) Komisijas 2007. gada 29. marta Regula (EK) Nr. 341/2007, ar ko atver tarifu kvotas un nosaka to administrēšanu, un ievieš ievešanas atļauju un izcelsmes sertifikātu sistēmu attiecībā uz ķiplokiem un dažiem citiem lauksaimniecības produktiem, kas ievesti no trešām valstīm (OV L 90, 30.3.2007., 12. lpp.).
(3) OV L 64, 4.3.2014., 2. lpp.
(4) Padomes 2014. gada 28. janvāra Lēmums 2014/116/ES par Nolīguma vēstuļu apmaiņas veidā noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Ķīnas Tautas Republiku saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXIV panta 6. punktu un XXVIII pantu attiecībā uz koncesiju grozīšanu Bulgārijas Republikas un Rumānijas saistību sarakstos, tām pievienojoties Eiropas Savienībai (OV L 64, 4.3.2014., 1. lpp.).
PIELIKUMS
“I PIELIKUMS
Tarifa kvotas, kas atvērtas saskaņā ar Lēmumiem 2001/404/EK, 2006/398/EK un 2014/116/ES tādu ķiploku importam, uz kuriem attiecas KN kods 0703 20 00
Izcelsme |
Kārtas numurs |
Kvota (tonnās) |
||||
Pirmais apakšperiods (jūnijs–augusts) |
Otrais apakšperiods (septembris–novembris) |
Trešais apakšperiods (decembris–februāris) |
Ceturtais apakšperiods (marts–maijs) |
Kopā |
||
Argentīna |
|
|
|
|
|
19 147 |
Tradicionālie importētāji |
09.4104 |
– |
– |
9 590 |
3 813 |
|
Jaunie importētāji |
09.4099 |
– |
– |
4 110 |
1 634 |
|
Kopā |
|
– |
– |
13 700 |
5 447 |
|
Ķīna |
|
|
|
|
|
46 075 |
Tradicionālie importētāji |
09.4105 |
8 278 |
8 278 |
7 210 |
8 488 |
|
Jaunie importētāji |
09.4100 |
3 547 |
3 547 |
3 090 |
3 637 |
|
Kopā |
|
11 825 |
11 825 |
10 300 |
12 125 |
|
Citas trešās valstis |
|
|
|
|
|
6 023 |
Tradicionālie importētāji |
09.4106 |
941 |
1 960 |
929 |
386 |
|
Jaunie importētāji |
09.4102 |
403 |
840 |
398 |
166 |
|
Kopā |
|
1 344 |
2 800 |
1 327 |
552 |
|
Kopā |
|
13 169 |
14 625 |
25 327 |
18 124 |
71 245” |
13.6.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 174/33 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 629/2014
(2014. gada 12. jūnijs),
ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 attiecībā uz darbīgās vielas metilnonilketona apstiprināšanas nosacījumiem
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 21. panta 3. punktā minēto otro alternatīvu un 78. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 608/2012 (2) grozīja Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (3) attiecībā uz darbīgās vielas metilnonilketona apstiprināšanas nosacījumiem, paredzot nosacījumu, ka pieteikuma iesniedzējs iesniedz turpmāku apstiprinošu informāciju pētījumu veidā attiecībā uz specifikāciju un atbilstošiem partijas datiem, kā arī apstiprinātām analīzes metodēm. |
(2) |
Pieteikuma iesniedzējs noteiktajā laikā ziņotājai dalībvalstij Beļģijai iesniedza papildu informāciju pētījumu veidā attiecībā uz specifikāciju un atbilstošiem partijas datiem, kā arī apstiprinātām analīzes metodēm. |
(3) |
Beļģija izvērtēja pieteikuma iesniedzēja iesniegto papildu informāciju. 2013. gada 25. novembrī tā šo novērtējumu kā pārskatītu novērtējuma ziņojuma projektu iesniedza pārējām dalībvalstīm, Komisijai un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (turpmāk “iestāde”). |
(4) |
Dalībvalstis un Komisija pārskatīto novērtējuma ziņojuma projektu pārskatīja Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā, un 2014. gada 16. maijā tas tika pabeigts kā Komisijas pārskata ziņojums par metilnonilketonu. |
(5) |
Komisija aicināja pieteikuma iesniedzēju sniegt piezīmes par metilnonilketona pārskata ziņojumu. |
(6) |
Komisija secināja, ka saskaņā ar apstiprinošo turpmāko informāciju šīs darbīgās vielas minimālā tīrības pakāpe būtu jānosaka 985 g/kg apmērā. |
(7) |
Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011. Dalībvalstīm būtu jādod laiks, lai vajadzības gadījumā grozītu vai atsauktu atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur metilnonilketonu. |
(8) |
Ja attiecībā uz metilnonilketonu saturošiem augu aizsardzības līdzekļiem dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 46. pantu nosaka pagarinājuma periodu, šim periodam būtu jābeidzas ne vēlāk kā astoņpadsmit mēnešus pēc tam, kad šī regula stājas spēkā. |
(9) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) Nr. 540/2011
Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma A daļas 238. rindā par metilnonilketonu ailē “Tīrība” norādīto skaitli aizstāj ar “≥ 985 g/kg”.
2. pants
Pārejas pasākumi
Dalībvalstis saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009 vajadzības gadījumā līdz 2015. gada 3. janvārim groza vai atsauc spēkā esošās atļaujas tādiem augu aizsardzības līdzekļiem, kas kā darbīgo vielu satur metilnonilketonu.
3. pants
Pagarinājuma periods
Jebkurš pagarinājuma periods, ko dalībvalstis piešķir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 46. pantu, ir iespējami īss un beidzas ne vēlāk 2016. gada 3. janvārī.
4. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 12. jūnijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.
(2) Komisijas 2012. gada 6. jūlija Īstenošanas regula (ES) Nr. 608/2012, ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 attiecībā uz darbīgo vielu – denatonija benzoāta, metilnonilketona un augu eļļu/krūzmētras eļļas – apstiprināšanas nosacījumiem (OV L 177, 7.7.2012., 19. lpp.).
(3) Komisijas 2011. gada 25. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu (OV L 153, 11.6.2011., 1. lpp.).
13.6.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 174/35 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 630/2014
(2014. gada 12. jūnijs),
ar ko 215. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Al-Qaida tīklu
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2002. gada 27. maija Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Al-Qaida tīklu (1), un jo īpaši tās 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu, 7.a panta 1. punktu un 7.a panta 5. punktu,
tā kā:
(1) |
Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumā ir uzskaitītas personas, grupas un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana. |
(2) |
Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes (ANO DP) Sankciju komiteja 2014. gada 2. jūnijā nolēma papildināt ar trim personām to personu, grupu un organizāciju sarakstu, uz kurām būtu jāattiecina līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana. Tajā pašā dienā ANO DP Sankciju komiteja nolēma svītrot no saraksta divas personas un grozīt trīs ierakstus to personu, grupu un organizāciju sarakstā, uz kurām būtu jāattiecina līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana. |
(3) |
Tādēļ attiecīgi būtu jāatjaunina Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikums, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 12. jūnijā
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
Ārpolitikas instrumentu dienesta vadītājs
(1) OV L 139, 29.5.2002., 9. lpp.
PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza šādi:
1) |
sadaļā “Juridiskās personas, grupas un organizācijas” pievieno šādus ierakstus:
|
2) |
sadaļā “Fiziskās personas” svītro šādus ierakstus:
|
3) |
ierakstu “Abu Mohammed Al-Jawlani (alias a) Abu Mohamed al-Jawlani, b) Abu Muhammad al-Jawlani, c) Abu Mohammed al-Julani, d) Abu Mohammed al-Golani, e) Abu Muhammad al-Golani, f) Abu Muhammad Aljawlani, g) Muhammad al-Jawlani, h) Shaykh al-Fatih; i) Al Fatih. Dzimšanas datums: starp 1975. un 1979. gadu. Dzimšanas vieta: Sīrija. Valstspiederība: Sīrijas. Adrese: Sīrijā kopš 2013. gada jūnija. 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 24.7.2013.” sadaļā “Fiziskas personas” aizstāj ar šādu: “Abu Mohammed Al-Jawlani (alias a) Abu Mohamed al-Jawlani; b) Abu Muhammad al-Jawlani; c) Abu Mohammed al-Julani; d) Abu Mohammed al-Golani; e) Abu Muhammad al-Golani; f) Abu Muhammad Aljawlani; g) Muhammad al-Jawlani; h) Shaykh al-Fatih; i) Al Fatih. Dzimšanas datums: starp 1975. un 1979. gadu. Dzimšanas vieta: Sīrija. Valstspiederība: Sīrijas. Adrese: Sīrijā kopš 2013. gada jūnija. Papildu informācija: Kopš 2012. gada janvāra viņš ir Al-Nusrah Front for the People of the Levant vadītājs. 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 24.7.2013.”; |
4) |
ierakstu “Doku Khamatovich Umarov (alias Умаров Доку Хаматович). Dzimšanas datums: 12.5.1964. Dzimšanas vieta: Kharsenoy Village, Shatoyskiy (Sovetskiy) District, Čečenijas Republika, Krievijas Federācija. Valstspiederība: a) Krievijas, b) PSRS (līdz 1991. gadam). Papildu informācija: a) kopš 2010. gada novembra dzīvo Krievijas Federācijā; b) 2000. gadā izdots starptautisks apcietināšanas orderis. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 10.3.2011.” sadaļā “Fiziskas personas” aizstāj ar šādu: “Doku Khamatovich Umarov (alias Умаров Доку Хаматович). Dzimšanas datums: 2.6.1964. Dzimšanas vieta: Kharsenoy Village, Shatoyskiy (Sovetskiy) District, Čečenijas Republika, Krievijas Federācija. Valstspiederība: a) Krievijas, b) PSRS (līdz 1991. gadam). Papildu informācija: a) kopš 2010. gada novembra dzīvo Krievijas Federācijā; b) 2000. gadā izdots starptautisks apcietināšanas orderis; c) saskaņā ar pieejamo informāciju miris 2014. gada aprīlī Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 10.3.2011.”; |
5) |
ierakstu “Al-Qaida in Iraq (alias a) AQI, b) al-Tawhid, c) the Monotheism and Jihad Group, d) Qaida of the Jihad in the Land of the Two Rivers, e) Al-Qaida of Jihad in the Land of the Two Rivers, f) The Organization of Jihad's Base in the Country of the Two Rivers, g) The Organization Base of Jihad/Country of the Two Rivers, h) The Organization Base of Jihad/Mesopotamia, i) Tanzim Qa'idat Al-Jihad fi Bilad al-Rafidayn, j) Tanzeem Qa'idat al Jihad/Bilad al Raafidaini, k) Jama'at Al-Tawhid Wa'al-Jihad, l) JTJ, m) Islamic State of Iraq, n) ISI, o) al- Zarqawi network, p) Jabhat al Nusrah, q) Jabhet al-Nusra, r) Al-Nusrah Front, s) The Victory Front, t) Al-Nusrah Front for the People of the Levant, u) Islamic State in Iraq and the Levant). 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 18.10.2004.” sadaļā “Juridiskās personas, grupas un organizācijas” aizstāj ar šādu: “Al-Qaida in Iraq (alias a) AQI; b) al-Tawhid; c) the Monotheism and Jihad Group; d) Qaida of the Jihad in the Land of the Two Rivers; e) Al-Qaida of Jihad in the Land of the Two Rivers; f) The Organization of Jihad's Base in the Country of the Two Rivers; g) The Organization Base of Jihad/Country of the Two Rivers; h) The Organization Base of Jihad/Mesopotamia; i) Tanzim Qa'idat Al-Jihad fi Bilad al-Rafidayn; j) Tanzeem Qa'idat al Jihad/Bilad al Raafidaini; k) Jama'at Al-Tawhid Wa'al-Jihad; l) JTJ; m) Islamic State of Iraq; n) ISI; o) al-Zarqawi network; p) Islamic State in Iraq and the Levant). 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 18.10.2004.” |
13.6.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 174/38 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 631/2014
(2014. gada 12. jūnijs),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem. |
(2) |
Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 12. jūnijā
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jerzy PLEWA
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
(EUR/100 kg) |
||
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta importa vērtība |
0702 00 00 |
MK |
62,3 |
TR |
71,7 |
|
ZZ |
67,0 |
|
0707 00 05 |
MK |
50,6 |
TR |
105,0 |
|
ZZ |
77,8 |
|
0709 93 10 |
MA |
68,1 |
TR |
109,3 |
|
ZA |
27,3 |
|
ZZ |
68,2 |
|
0805 50 10 |
AR |
103,3 |
TR |
120,8 |
|
ZA |
121,5 |
|
ZZ |
115,2 |
|
0808 10 80 |
AR |
135,5 |
BR |
76,6 |
|
CL |
96,5 |
|
CN |
99,1 |
|
NZ |
133,4 |
|
US |
183,9 |
|
UY |
168,2 |
|
ZA |
99,1 |
|
ZZ |
124,0 |
|
0809 10 00 |
TR |
248,2 |
ZZ |
248,2 |
|
0809 29 00 |
TR |
456,1 |
ZZ |
456,1 |
|
0809 30 |
MA |
135,6 |
ZZ |
135,6 |
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.
LĒMUMI
13.6.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 174/40 |
PADOMES LĒMUMS
(2014. gada 5. jūnijs)
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumu EEZ līguma 31. protokolā par sadarbību konkrētās jomās, kas nav četras pamatbrīvības
(2014/348/ES)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 46. panta d) punktu, 149. pantu, 153. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 175. panta trešo daļu un 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2894/94 (1994. gada 28. novembris) par Eiropas Ekonomikas zonas līguma īstenošanas kārtību (1) un jo īpaši tās 1. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) 31. protokolā ietverti īpaši nosacījumi un noteikumi par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības. |
(2) |
Ir lietderīgi paplašināt EEZ līguma līgumslēdzēju pušu sadarbību, iekļaujot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1296/2013 (2). |
(3) |
Tādēļ EEZ līguma 31. protokols būtu attiecīgi jāgroza, lai īstenotu šo paplašināto sadarbību no 2014. gada 1. janvāra. |
(4) |
Savienības nostājai EEZ Apvienotajā komitejā tāpēc būtu jāpamatojas uz pievienoto lēmuma projektu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostājas, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā par ierosināto grozījumu EEZ līguma 31. protokolā par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības, pamatā ir EEZ Apvienotās komitejas lēmuma projekts, kurš pievienots šim lēmumam.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Luksemburgā, 2014. gada 5. jūnijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
N. DENDIAS
(1) OV L 305, 30.11.1994., 6. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1296/2013 (2013. gada 11. decembris) par Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI) un ar kuru groza Lēmumu Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai (OV L 347, 20.12.2013., 238. lpp.).
PROJEKTS
EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS NR. …/2014
(… gada …),
ar ko groza EEZ līguma 31. protokolu par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības
EEZ APVIENOTĀ KOMITEJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) un jo īpaši tā 86. un 98. pantu,
tā kā:
(1) |
Ir lietderīgi paplašināt EEZ līguma līgumslēdzēju pušu sadarbību, iekļaujot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1296/2013 (2013. gada 11. decembris) par Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI) un ar kuru groza Lēmumu Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai (1). |
(2) |
Tādēļ EEZ līguma 31. protokols būtu jāgroza, lai īstenotu šo paplašināto sadarbību no 2014. gada 1. janvāra, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
EEZ līguma 31. protokola 15. pantu groza šādi:
1) |
panta 2. punktā vārdus “un kas ir veikti pirms 2014. gada 1. janvāra” pievieno pēc vārdiem “1. punkts”; |
2) |
panta 8. punktam pievieno šādu tekstu:
|
3) |
panta 5. punkta tekstu aizstāj ar šādu: “EBTA valstis no 1999. gada 1. janvāra piedalās 8. punkta pirmajā ievilkumā minētajos Kopienas pasākumos, no 2003. gada 1. janvāra – otrajā ievilkumā minētajos pasākumos un no 2014. gada 1. janvāra – trešajā ievilkumā minētajos pasākumos.” |
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc pēdējā paziņojuma iesniegšanas saskaņā ar EEZ līguma 103. panta 1. punktu (2).
To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.
3. pants
Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un tā EEZ papildinājumā.
Briselē,
EEZ Apvienotās komitejas vārdā –
priekšsēdētājs
EEZ Apvienotās komitejas
sekretāri
(1) OV L 347, 20.12.2013., 238. lpp.
(2) [Konstitucionālās prasības nav norādītas.] [Konstitucionālās prasības ir norādītas.]
13.6.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 174/42 |
PADOMES LĒMUMS 2014/349/KĀDP
(2014. gada 12. jūnijs),
ar ko groza Vienoto rīcību 2008/124/KĀDP par Eiropas Savienības Tiesiskuma misiju Kosovā (1), EULEX KOSOVO
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. pantu, 42. panta 4. punktu un 43. panta 2. punktu,
ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Padome 2008. gada 4. februārī pieņēma Vienoto rīcību 2008/124/KĀDP (2). |
(2) |
Padome 2010. gada 8. jūnijā pieņēma Lēmumu 2010/322/KĀDP (3), ar ko grozīja Vienoto rīcību 2008/124/KĀDP un pagarināja Eiropas Savienības tiesiskuma misijas Kosovā (EULEX KOSOVO) ilgumu par diviem gadiem līdz 2012. gada 14. jūnijam. |
(3) |
Padome 2012. gada 6. jūnijā pieņēma Lēmumu 2012/291/KĀDP (4), ar ko grozīja Vienoto rīcību 2008/124/KĀDP un pagarināja EULEX KOSOVO ilgumu par diviem gadiem līdz 2014. gada 14. jūnijam. |
(4) |
Ņemot vērā 2014. gadā pieņemtā stratēģiskā izvērtējuma ieteikumus, misija ir jāpagarina vēl uz diviem gadiem. |
(5) |
Padome 2013. gada 27. maijā pieņēma Lēmumu 2013/241/KĀDP (5), ar ko grozīja Vienoto rīcību 2008/124/KĀDP, lai noteiktu jaunu finanšu atsauces summu laikposmam no 2013. gada 15. jūnija līdz 2014. gada 14. jūnijam. Vienotā rīcība 2008/124/KĀDP būtu jāgroza, lai noteiktu jaunu finanšu atsauces summu nolūkā aptvert pārejas laiku no 2014. gada 15. jūnija līdz 2014. gada 14. oktobrim. |
(6) |
EULEX KOSOVO darbība notiks apstākļos, kas var pasliktināties un varētu kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu. |
(7) |
Tādēļ Vienotā rīcība 2008/124/KĀDP būtu attiecīgi jāgroza, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Vienoto rīcību 2008/124/KĀDP groza šādi:
1) |
vienotās rīcības 8. pantu groza šādi:
|
2) |
vienotās rīcības 9. panta 4. punktu aizstāj ar šādu: “4. Personāls veic pienākumus un darbojas misijas interesēs. Personāls ievēro drošības principus un minimuma standartus, kas noteikti Padomes Lēmumā 2013/488/ES (6). (6) Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).”;" |
3) |
vienotās rīcības 10. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. Starptautiskā un vietējā personāla nodarbinātības nosacījumus un tiesības un pienākumus nosaka līgumos, ko noslēdz starp EULEX KOSOVO un attiecīgo personāla locekli.”; |
4) |
vienotās rīcības 14. panta 7. punktu aizstāj ar šādu: “7. Misijas vadītājs nodrošina ES klasificētas informācijas aizsardzību saskaņā ar Lēmumu 2013/488/ES.”; |
5) |
iekļauj šādu pantu: “15.a pants Juridiski pasākumi EULEX KOSOVO ir rīcībspēja veikt pakalpojumu un piegāžu iepirkumus, slēgt līgumus un administratīvas vienošanās, nodarbināt personālu, turēt bankas kontus, iegādāties un atsavināt aktīvus un izpildīt savas saistības, kā arī būt par pusi tiesas procesos, ja tas vajadzīgs, lai īstenotu šo vienoto rīcību.”; |
6) |
vienotās rīcības 16. pantu ar šo groza šādi:
|
7) |
iekļauj šādu pantu: “16.a pants Projektu vienība 1. EULEX KOSOVO ir projektu vienība, lai apzinātu projektus un tos īstenotu. EULEX KOSOVO attiecīgā gadījumā koordinē un veicina projektus, ko dalībvalstis un trešās valstis īsteno atbilstīgi savai atbildībai jomās, kuras ir saistītas ar EULEX KOSOVO, un lai atbalstītu tās mērķu sasniegšanu, kā arī sniedz konsultācijas par tiem. 2. EULEX KOSOVO ir pilnvarota vērsties pie dalībvalstīm vai trešām valstīm pēc finanšu ieguldījuma, lai īstenotu projektus, par kuriem ir apzināts, ka tie konsekventi papildina EULEX KOSOVO citas darbības, ja projekts ir:
3. PDK apstiprina finansiālā ieguldījuma, ko projektu vienībai sniedz trešās valstis, pieņemšanu.”; |
8) |
vienotās rīcības 18. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem: “1. AP ir pilnvarots nodot Apvienoto Nāciju Organizācijai, NATO/KFOR un citām trešām personām, kas piedalās šajā vienotajā rīcībā, ES klasificētu informāciju un dokumentus, kuri izstrādāti EULEX KOSOVO vajadzībām, atbilstīgi katrai struktūrai piemērojamam klasifikācijas līmenim un saskaņā ar Lēmumu 2013/488/ES. Lai to atvieglotu, sagatavo vietējus tehniskus noteikumus. 2. Ja rodas īpaša un neatliekama operatīva vajadzība, AP ir arī pilnvarots nodot kompetentajām vietējām iestādēm ES klasificētu informāciju un dokumentus līdz pakāpei “RESTREINT UE/EU RESTRICTED”, kas izstrādāti EULEX KOSOVO vajadzībām, saskaņā ar Lēmumu 2013/488/ES. Visos citos gadījumos šādu informāciju un dokumentus kompetentajām vietējām iestādēm nodod saskaņā ar procedūrām, kas atbilst pakāpei, kādā minētās iestādes sadarbojas ar ES.”; |
9) |
vienotās rīcības 20. panta otro daļu aizstāj ar šādu: “Tā zaudē spēku 2016. gada 14. jūnijā.” |
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Luksemburgā, 2014. gada 12. jūnijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
Y. MANIATIS
(1) Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 (1999) un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.
(2) Padomes Vienotā rīcība 2008/124/KĀDP (2008. gada 4. februāris) par Eiropas Savienības Tiesiskuma misiju Kosovā (EULEX KOSOVO) (OV L 42, 16.2.2008., 92. lpp.).
(3) Padomes Lēmums 2010/322/KĀDP (2010. gada 8. jūnijs), ar ko groza un pagarina Vienoto rīcību 2008/124/KĀDP par Eiropas Savienības Tiesiskuma misiju Kosovā, EULEX KOSOVO (OV L 145, 11.6.2010., 13. lpp.).
(4) Padomes Lēmums 2012/291/KĀDP (2012. gada 5. jūnijs), ar ko groza un pagarina Vienoto rīcību 2008/124/KĀDP par Eiropas Savienības Tiesiskuma misiju Kosovā, EULEX KOSOVO (OV L 146, 6.6.2012., 46. lpp.).
(5) Padomes Lēmums 2013/241/KĀDP (2013. gada 27. maijs), ar ko groza Vienoto rīcību 2008/124/KĀDP par Eiropas Savienības Tiesiskuma misiju Kosovā, EULEX KOSOVO (OV L 141, 28.5.2013., 47. lpp.).
13.6.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 174/45 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2014. gada 5. jūnijs)
par ekoloģisko kritēriju noteikšanu ES ekomarķējuma piešķiršanai tekstilizstrādājumiem
(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 3677)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2014/350/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 66/2010 par ES ekomarķējumu (1) un jo īpaši tās 8. panta 2. punktu,
apspriedusies ar Eiropas Savienības Ekomarķējuma komiteju,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 66/2010 ES ekomarķējumu var piešķirt produktiem, kam visā to aprites ciklā ir samazināta ietekme uz vidi. |
(2) |
Regulā (EK) Nr. 66/2010 paredzēts īpašus ES ekomarķējuma kritērijus noteikt atbilstīgi produktu grupām. |
(3) |
Komisijas Lēmumā 2009/567/EK (2) ir noteikti ekoloģiskie kritēriji un saistītās novērtēšanas un verifikācijas prasības tekstilizstrādājumiem, kas ir spēkā līdz 2014. gada 30. jūnijam. |
(4) |
Lai labāk atspoguļotu pašreizējo šīs produktu grupas tirgus stāvokli un ņemtu vērā pa to laiku ieviesto inovāciju, ir lietderīgi mainīt produktu grupā ietilpstošo produktu klāstu un noteikt pārskatītus ekoloģiskos kritērijus. |
(5) |
Kritēriju mērķis ir jo īpaši identificēt produktus ar mazāku ietekmi uz vidi to aprites ciklā un ar īpašiem uzlabojumiem tā, lai tie būtu: iegūti no ilgtspējīgākas lauksaimniecības un mežsaimniecības, ražoti, efektīvāk izmantojot resursus un enerģiju, ražoti, izmantojot tīrākus, mazāk piesārņojošus procesus, ražoti, izmantojot mazāk kaitīgas vielas, un tā lai tie būtu kvalitatīvi un izturīgi. Kritērijus ES ekomarķējuma piešķiršanai tekstilizstrādājumiem nosaka attiecībā uz iepriekš minētajiem aspektiem, tāpēc būtu jāpopularizē produkti, kam šajos aspektos ir labāki raksturlielumi. Tāpēc ir lietderīgi iedibināt ES ekomarķējuma kritērijus produktu grupai “tekstilizstrādājumi”. |
(6) |
Šiem pārskatītajiem kritērijiem un ar tiem saistītajām novērtēšanas un verifikācijas prasībām vajadzētu būt spēkā četrus gadus no šā lēmuma pieņemšanas dienas, ņemot vērā šīs produktu grupas inovācijas ciklu. |
(7) |
Tādēļ Lēmums 2009/567/EK būtu jāaizstāj ar šo lēmumu. |
(8) |
Būtu jānosaka pārejas periods, lai ražotājiem, kuru ražojumiem atbilstīgi Lēmumā 2009/567/EK noteiktajiem kritērijiem piešķirts tekstilizstrādājumu ekomarķējums, dotu pietiekamu laiku ražojumu pielāgošanai pārskatītajiem kritērijiem un prasībām. |
(9) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (EK) Nr. 66/2010 16. pantu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
1. Produktu grupā “tekstilizstrādājumi” ietilpst:
a) |
apģērbs un apģērba piederumi no tekstilmateriāliem: apģērbs un apģērba piederumi, kuru sastāvā ir vismaz 80 masas % tekstilšķiedru austā, neaustā vai adītā veidā; |
b) |
iekštelpu tekstilizstrādājumi: iekštelpām paredzēti tekstilizstrādājumi, kuru sastāvā ir vismaz 80 masas % tekstilšķiedru austā, neaustā vai adītā veidā; |
c) |
šķiedras, pavedieni, audumi un adījumi: paredzēti izmantošanai apģērbam un apģērba piederumiem no tekstilmateriāliem un iekštelpu tekstilizstrādājumiem, tostarp mīksto mēbeļu audums un matraču aizsargaudums (tiks) pirms oderes ieklāšanas un citas ar galaproduktu saistītās apstrādes; |
d) |
no šķiedras neizgatavoti elementi: rāvējslēdzēji, pogas un citi apģērba piederumi, kas ir iestrādāti produktā; membrānas, pārklājumi un lamināti; |
e) |
tīrīšanas produkti: austa vai neausta auduma izstrādājumi, kas paredzēti virsmu tīrīšanai ar sauso vai mitro paņēmienu un virtuves piederumu noslaucīšanai. |
2. Produktu grupā “tekstilizstrādājumi” nav iekļauti šādi produkti:
a) |
produkti, kurus pēc vienas lietošanas reizes paredzēts izmest; |
b) |
grīdas segumi, kas iekļauti Komisijas Lēmumā 2009/967/EK (3); |
c) |
audumi, kas ir tādu struktūru daļa, kuras paredzēts izmantot ārpus telpām. |
3. Apģērba gabali, audumi un šķiedras, kas ir izslēgtas no šīs produktu grupas, jo satur turpmāk minēto:
a) |
elektroierīces vai ierīces, kas ir integrāla elektriskās shēmas daļa; |
b) |
ierīces vai piesūcinātas vielas, kas paredzētas, lai uztvertu izmaiņas apkārtējās vides apstākļos un reaģētu uz tām. |
2. pants
Šajā lēmumā izmanto šādas definīcijas:
a) |
“tekstilšķiedras” ir dabiskas šķiedras, sintētiskas šķiedras un mākslīgas celulozes šķiedras; |
b) |
“dabiskās šķiedras” ir kokvilna un citas dabiskas celulozes šķiedras, kas iegūtas no sēklām, lins un citas lūksnšķiedras, vilna un citas keratīna šķiedras; |
c) |
“sintētiskās šķiedras” ir akrils, elastāns, poliamīds, poliesteris un polipropilēns; |
d) |
“mākslīgās celulozes šķiedras” ir liocels, modāls un viskoze. |
3. pants
Attiecībā uz “apģērbu un apģērba piederumiem no tekstilmateriāliem” un “iekštelpu tekstilizstrādājumiem”, aprēķinot tekstilšķiedru procentuālo daudzumu, jāņem vērā pildījumi, oderējumi, polsterējumi, membrānas un pārklājumi, kas izgatavoti no šā lēmuma piemērošanas jomā iekļautām šķiedrām.
4. pants
Pildmateriāli, kas nav izgatavoti no tekstilšķiedrām, atbilst ierobežojumiem, kas uzskaitīti pielikumā izklāstītajā 10. kritērijā un kas attiecas uz palīglīdzekļiem, virsmaktīvajām vielām, biocīdiem un formaldehīdu.
5. pants
Kritēriji Regulā (EK) Nr. 66/2010 paredzētā ES ekomarķējuma piešķiršanai produktam, kas ietilpst šā lēmuma 1. pantā noteiktajā produktu grupā “tekstilizstrādājumi”, kā arī ar tiem saistītās novērtēšanas un verifikācijas prasības ir izklāstītas pielikumā.
6. pants
Pielikumā izklāstītie kritēriji un ar tiem saistītās novērtēšanas prasības ir spēkā četrus gadus no šā lēmuma pieņemšanas dienas.
7. pants
Administratīviem mērķiem produktu grupai “tekstilizstrādājumi” piešķir kodu “016”.
8. pants
Lēmums 2009/567/EK tiek atcelts.
9. pants
1. Pieteikumus ES ekomarķējuma saņemšanai produktu grupā “tekstilizstrādājumi” ietilpstošajiem ražojumiem, kas iesniegti divu mēnešu laikā no šā lēmuma pieņemšanas dienas, ir atļauts sagatavot atbilstoši Lēmuma 2009/567/EK kritērijiem vai šajā lēmumā noteiktajiem kritērijiem. Pieteikumus novērtē atbilstoši tiem kritērijiem, saskaņā ar kuriem pieteikumi ir sagatavoti.
2. Ja ES ekomarķējums piešķirts atbilstoši Lēmumā 2009/567/EK noteiktajiem kritērijiem, to atļauts izmantot 12 mēnešus pēc šā lēmuma pieņemšanas dienas.
10. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2014. gada 5. jūnijā
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Janez POTOČNIK
(1) OV L 27, 30.1.2010., 1. lpp.
(2) Komisijas 2009. gada 9. jūlija Lēmums 2009/567/EK par ekoloģisko kritēriju noteikšanu Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai tekstilizstrādājumiem (OV L 197, 29.7.2009., 70. lpp.).
(3) Komisijas 2009. gada 30. novembra Lēmums 2009/967/EK par ekoloģisko kritēriju noteikšanu Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai grīdas tekstilsegumiem (OV L 332, 17.12.2009., 1. lpp.).
PIELIKUMS
Kritēriji ES ekomarķējuma piešķiršanai tekstilizstrādājumiem un apakškategorijas, kādās tos sagrupē, ir šādi:
Tekstilšķiedras
1. |
Kokvilna un citas dabiskās celulozes šķiedras, kas iegūtas no sēklām |
2. |
Lins un citas lūksnšķiedras |
3. |
Vilna un citas keratīna šķiedras |
4. |
Akrils |
5. |
Elastāns |
6. |
Poliamīds |
7. |
Poliesteris |
8. |
Polipropilēns |
9. |
Mākslīgās celulozes šķiedras (liocels, modāls un viskoze) |
Sastāvdaļas un apģērba piederumi
10. |
Pildījums |
11. |
Pārklājumi, lamināti un membrānas |
12. |
Apģērba piederumi |
Ķīmiskās vielas un procesi
13. |
Ierobežoto vielu saraksts (RSL) |
14. |
Bīstamo vielu aizstāšana krāsošanā, apdrukāšanā un apretēšanā |
15. |
Mazgāšanas, žāvēšanas un cietināšanas energoefektivitāte |
16. |
Gaisā un ūdenī nonākošo emisiju attīrīšana |
Piemērotība lietošanai
17. |
Izmēra maiņa mazgājot un žāvējot |
18. |
Krāsu izturība pret nomazgāšanos |
19. |
Krāsu izturība pret sviedriem (skābēm, sārmiem) |
20. |
Krāsu izturība pret noberšanos mitrā veidā |
21. |
Krāsu izturība pret noberšanos sausā veidā |
22. |
Krāsu izturība pret gaismas iedarbību |
23. |
Tīrīšanas līdzekļu izturība pret mazgāšanu |
24. |
Audumu izturība pret velšanos un nodilšanu |
25. |
Funkcijas veikšanas ilgizturība |
Korporatīvā sociālā atbildība
26. |
Pamatprincipi un tiesības darbā |
27. |
Ierobežojums rupja kokvilnas auduma (džinsu auduma) apstrādei ar smilšstrūklu |
Papildinformācija
28. |
Informācija uz ekomarķējuma |
1. papildinājumā vēl ir iekļauts 13. kritērijā minētais RSL. Tajā ir uzskaitīti ierobežojumi attiecībā uz bīstamām vielām, ko var lietot tekstilizstrādājumu ražošanā un kas var būt gatavajā izstrādājumā.
Ekomarķējuma kritēriji atspoguļo ražojumus ar labāko sniegumu vides prasību ievērošanas ziņā tekstilizstrādājumu tirgū. Lai gan ķīmisko vielu lietošana un piesārņojuma nonākšana vidē ir ražošanas procesa daļa, ar ES ekomarķējumu marķēts ražojums garantē patērētājam, ka tādu vielu lietošana ir bijusi ierobežota līdz tehniski iespējamam līmenim, neskarot piemērotību lietošanai.
Kad vien iespējams, kritēriji izslēdz vai līdz minimumam ierobežo vairāku vielu, kas noteiktas kā bīstamas vai potenciāli bīstamas cilvēku veselībai un videi, koncentrāciju (kas vajadzīga īpašu funkciju un īpašību nodrošināšanai), ko drīkst izmantot tekstilizstrādājumu ražošanā. Tikai tad, ja viela ir jālieto, lai attaisnotu patērētāju prasības attiecībā uz izstrādājuma īpašībām vai ievērotu obligātas prasības attiecībā uz izstrādājumu (piemēram, antipirēns), un ja nav piemērotu un testētu pieejamu alternatīvu, piešķir atkāpi tādas vielas lietošanai ekomarķējumā.
Atkāpes novērtē saskaņā ar piesardzības principu un zinātniskiem un tehniskiem pierādījumiem, jo īpaši, ja tirgū ir pieejami drošāki ražojumi.
Ražojumu testēšana uz ierobežotām bīstamām vielām tiek prasīta, lai nodrošinātu patērētājiem augstu pārliecības līmeni. Turklāt tekstilizstrādājumu ražošanas procesiem tiek noteikti stingri nosacījumi, lai kontrolētu ūdens un gaisa piesārņojumu un līdz minimumam samazinātu bīstamo vielu ietekmi uz strādājošajiem. Kritēriju ievērošanas verifikācija ir formulēta tā, lai nodrošinātu patērētājiem augstu pārliecības līmeni, atspoguļotu pieteikuma iesniedzēju faktiskās iespējas iegūt informāciju no piegādes ķēdes un nepieļautu iespēju pieteikuma iesniedzējiem darboties “uz savu galvu”.
Lai pierādītu atbilstību kritērijiem, pieteikuma iesniedzējam ir jāpaziņo šāda informācija par savu(-iem) izstrādājumu(-iem) un tā(to) piegādes ķēdi:
Katrā kritērijā ir iekļautas detalizētas verifikācijas prasības, saskaņā ar kurām pieteikuma iesniedzējam jāsagatavo deklarācijas, dokumenti, analīzes, testēšanas pārskati un citi pierādījumi par ražojumu(-iem) un to piegādes ķēdēm.
Ekomarķējuma derīgums ir balstīts uz verifikāciju pēc pieteikuma iesniegšanas un, ja tas norādīts 13. kritērijā, izstrādājuma testēšanas, ko iesniedz kompetentajām iestādēm verifikācijai. Izmaiņas saistībā ar piegādātājiem un ražotnēm, kas attiecas uz izstrādājumiem, kam piešķirts ekomarķējums, paziņo kompetentajām iestādēm kopā ar papildinformāciju, lai pārbaudītu pastāvīgu atbilstību ekomarķējuma piešķiršanas nosacījumiem.
Kompetentās iestādes preferenciāli atzīst to laboratoriju testus, kuras ir apstiprinātas atbilstīgi standartam ISO 17025, un to iestāžu veiktas verifikācijas, kas ir apstiprinātas atbilstīgi standartam EN 45011 vai līdzvērtīgam starptautiskam standartam.
Funkcionālā vienība, uz kuru attiecina ievades un izvades rādītājus, ir 1 kg tekstilizstrādājuma normālos apstākļos (gaisa relatīvais mitrums 65 % ± 4 % un 20 °C ± 2 °C temperatūra; šie standartapstākļi ir noteikti standartā ISO 139 “Tekstilizstrādājumi. Kondicionēšanas un testēšanas standartatmosfēras”).
Ja pieteikuma iesniedzējs izmanto sertificēšanas sistēmu neatkarīgas verifikācijas veikšanai, tad izvēlētajai sistēmai un saistītajām verificētāju apstiprināšanas sistēmām ir jāatbilst vispārīgajām standartu EN 45011 un ISO 17065 prasībām. Attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes var pieprasīt papildu dokumentus un veikt neatkarīgu verifikāciju un pārbaudes uz vietas.
Kompetentajām iestādēm pieteikumu novērtēšanā un kritēriju ievērošanas uzraudzībā ir ieteikts ņemt vērā atzītu vides pārvaldības sistēmu, piemēram, EMAS, ISO 14001 un ISO 50001, īstenošanu (piezīme: tādu pārvaldības sistēmu īstenošana nav obligāta).
ES EKOMARĶĒJUMA KRITĒRIJI
Pieteikuma iesniedzējiem ir jāpierāda atbilstība kritērijiem, kas attiecas uz to izstrādājumu ražošanā izmantoto materiālu sastāvu, ķīmisko vielu formulācijām, ražotnēm un piemērotību lietošanai, kuriem viņi vēlas izmantot ekomarķējumu.
1. TEKSTILŠĶIEDRU KRITĒRIJI
Šajā iedaļā ir noteikti konkrēti kritēriji šādiem šķiedru veidiem:
a) |
dabiskām šķiedrām: kokvilnai un citām dabiskām celulozes šķiedrām, kas iegūtas no sēklām, linam un citām lūksnšķiedrām, vilnai un citām keratīna šķiedrām; |
b) |
sintētiskām šķiedrām: akrilam, elastānam, poliamīdam, poliesterim un polipropilēnam; |
c) |
mākslīgām celulozes šķiedrām: liocelam, modālam un viskozei. |
Kritērijus konkrētam šķiedras veidam var neievērot, ja attiecīgās šķiedras saturs izstrādājuma kopējā masā ir mazāks par 5 % vai ja no tās ir izgatavots polsterējums vai oderējums. Izņemot poliamīdu un poliesteri, šos kritērijus var neievērot arī attiecībā uz:
a) |
visu izstrādājumu, ja tajā ir šķiedras, kas sastāv no atkārtoti pārstrādātiem materiāliem, kas veido vismaz 70 % no visu šķiedru masas izstrādājumā; |
b) |
individuālām šķiedrām, kuras ir ar ekomarķējumu marķēta izstrādājuma daļa un no kurām vismaz 70 % masas ir iegūtas atkārtotā pārstrādē. |
Šajā kontekstā šķiedras, kas satur atkārtoti pārstrādātus materiālus, ir definētas kā šķiedras, kas iegūtas no pirmslietošanas atkritumiem (tostarp polimēru un šķiedru ražošanas atkritumiem, audumu un apģērbu ražošanas atgriezumiem) un pēclietošanas atkritumiem (tekstilmateriāliem un visu veidu šķiedrām un tekstilizstrādājumiem, kā arī atkritumiem, kas nav no tekstilmateriāla, arī PET dzērienu pudelēm un zvejas tīkliem).
Atkārtoti pārstrādātie materiāli, izņemot poliestera ražošanā izmantotās PET pudeles, atbilst 13. kritērijā minētajām prasībām (ierobežoto vielu saraksts (RSL)). Tajās ietilpst konkrētu vielu grupu ikgadēja analītiskā izlases veida testēšana.
Atkārtotā pārstrādē iegūtajam materiālam jābūt izsekojamam līdz pat izejmateriāla atkārtotajai pārstrādei. To verificē, neatkarīgai trešai personai veicot uzraudzības ķēdes sertifikāciju vai ar izejmateriāla piegādātāju un atkārtotās pārstrādes veicēju dokumentiem. Ja tas prasīts 13. kritērijā, šķiedru ražotāji un izejmateriālu piegādātāji iesniedz deklarācijas un laboratorijas testēšanas rezultātus.
1. kritērijs. Kokvilna un citas dabiskās celulozes šķiedras, kas iegūtas no sēklām (arī kapoks)
Kokvilnai un citām dabiskajām celulozes šķiedrām, kas iegūtas no sēklām (turpmāk “kokvilna”), jāsatur minimālais daudzums bioloģiski audzētās kokvilnas (skatīt 1.a kritēriju), vai kokvilnas, kas audzēta atbilstoši integrētās augu aizsardzības (IAA) principiem (skatīt 1.b) kritēriju). Turklāt:
— |
visai izmantotajai parastajai kokvilnai un IAA kokvilnai jāatbilst 1.c) kritērijā minētajiem pesticīdu lietošanas ierobežojumiem, |
— |
lai atbilstu 1.a) kritērijam “Bioloģiskās ražošanas standarts”, visai izmantotajai parastajai kokvilnai un IAA kokvilnai jābūt no ģenētiski nemodificētām varietātēm, |
— |
visai bioloģiskajai un IAA kokvilnai jābūt pilnīgi izsekojamai atbilstīgi 1.d) kritērijam, |
— |
bērnu, kas jaunāki par 3 gadiem, apģērbā jābūt vismaz 95 % bioloģiskās kokvilnas. |
Izstrādājumiem, kuri atbilst konkrētiem bioloģiskās vai IAA kokvilnas satura sliekšņiem, blakus ekomarķējumam drīkst pievienot papildu tekstu ar satura norādi. Norādījumi ir sniegti 28. kritērijā.
1.a) Bioloģiskās ražošanas standarts
Izņemot turpmāk uzskaitītos izstrādājumus, vismaz 10 % kokvilnas jābūt audzētiem atbilstīgi prasībām, kas noteiktas Padomes Regulā (EK) Nr. 834/2007 (1), ASV Bioloģiskās ražošanas valsts programmā (NOP) vai līdzvērtīgos ES tirdzniecības partneru noteiktos tiesiskajos pienākumos. Bioloģiskajā kokvilnā var būt kokvilna, kas audzēta atbilstīgi bioloģiskās lauksaimniecības metodēm, un pārejas posma bioloģiskā kokvilna.
Šādos izstrādājumos bioloģiskajai kokvilnai jābūt vismaz 95 %: T kreklos, sieviešu topiņos, ikdienā valkājamos kreklos, džinsos, pidžamās un naktskreklos, apakšveļā un zeķēs.
Neatkarīga kontroles iestāde sertificē, ka bioloģiskais saturs ir ražots atbilstīgi ražošanas un pārbaudes prasībām, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 834/2007, ASV Bioloģiskās ražošanas valsts programmā (NOP) vai ko noteikuši citi ES tirdzniecības partneri. Verifikāciju veic ik gadus par katru izcelsmes valsti.
Ģenētiski nemodificētās kokvilnas varietātes verificē atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1830/2003 (2).
1.b) Kokvilnas ražošana atbilstīgi IAA principiem
Vismaz 20 % kokvilnas ir audzēta atbilstīgi IAA principiem, kā noteikts ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) IAA (IPM) programmā, vai integrētās kultūraugu pārvaldības (ICM) sistēmās, kurās iestrādāti IAA principi, un tā atbilst 1.c) kritērijā minētajiem pesticīdu ierobežojumiem.
Šādos izstrādājumos atbilstīgi IAA principiem (kā noteikts iepriekš) audzētai kokvilnai jābūt vismaz 60 %: T kreklos, sieviešu topiņos, ikdienā valkājamos kreklos, džinsos, pidžamās un naktskreklos, apakšveļā un zeķēs.
Pieteikuma iesniedzējs iesniedz pierādījumu, ka kokvilnu ir audzējuši lauksaimnieki, kuri ir piedalījušies oficiālās ANO FAO mācību programmās vai Valdības IAA un ICM programmās un/vai ka tiem ir veiktas revīzijas trešo personu sertificētu IAA shēmu ietvaros. Verifikāciju veic vai nu ik gadu katrai izcelsmes valstij, vai pamatojoties uz sertifikāciju par visām IAA kokvilnas ķīpām, kas iepirktas izstrādājuma izgatavošanai.
Atbilstība pesticīdu ierobežojumam nav prasīta shēmām, kuras aizliedz lietot 1.c) kritērijā uzskaitītās vielas un kur vai nu veic testēšanu, vai no lauksaimniekiem un/vai lauksaimnieku–ražotāju grupām tiek saņemtas deklarācijas par to, ka nav lietotas attiecīgās ķīmiskās vielas, un minētos lauksaimniekus/grupas uz vietas ir apmeklējušas valstu valdību vai atzītu bioloģiskās vai IAA sertifikācijas shēmu atzītas kontroles iestādes.
Ģenētiski nemodificētu IAA kokvilnu, ko lieto kopā ar bioloģisko kokvilnu, verificē atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1830/2003. IAA shēmas, kurās nepieļauj ģenētiski modificētas kokvilnas lietošanu, pieņem kā IAA satura atbilstības pierādījumu.
1.c) Pesticīdu lietošanas ierobežojumi, kas attiecas uz parasto un IAA kokvilnu
Visai ar ekomarķējumu marķētos tekstilizstrādājumos izmantotajai kokvilnai, izņemot bioloģiski audzētu kokvilnu un atbilstīgi IAA shēmai audzētu kokvilnu, kurai piemēro atbrīvojumu atbilstīgi 1.b) kritērijam, jābūt audzētai, nelietojot nevienu no turpmāk minētajām vielām:
Alahlors, aldikarbs, aldrīns, kampehlors (toksafēns), kaptafols, hlordāns, 2,4,5-T, hlordimeforms, hlorbenzilāts, cipermetrīns, DDT, dieldrīns, dinozebs un tā sāļi, endosulfāns, endrīns, glifosulfāts, heptahlors, heksahlorbenzols, heksahlorcikloheksāns (visi izomēri), metamidofoss, metil-o-dematons, metilparations, monokrotofoss, neonikotinoīdi (klotianidīns, imidakloprīds, tiametoksāms), parations, fosfamidons, pentahlorfenols, tiofanekss, triafanekss, triazofoss.
Kokvilnā kopumā nav vairāk kā 0,5 ppm no iepriekš uzskaitītajām vielām.
Kokvilnā testē sarakstā uzskaitītās vielas. Iesniedz testēšanas pārskatu, kas sagatavots, izmantojot šādas testēšanas metodes, attiecīgi:
— |
US EPA 8081 B (hlororganiskie pesticīdi ar ultraskaņas vai Soksleta ekstrakciju nepolāros šķīdinātājos (ar izooktānu vai heksānu)), |
— |
US EPA 8151 A (hlorētie herbicīdi, izmantojot metanolu), |
— |
US EPA 8141 B (fosfororganiskie savienojumi), |
— |
US EPA 8270 D (vāji gaistoši organiskie savienojumi). |
Testē no katras izcelsmes valsts saņemtus neapstrādātas kokvilnas paraugus pirms to jebkāda veida mitrās apstrādes. Testēšanu katrai izcelsmes valstij veic šādi:
i) |
ja gadā izmanto tikai vienu kokvilnas partiju, tad paraugu ņem no nejauši izvēlētas ķīpas; |
ii) |
ja gadā izmanto divas vai vairāk kokvilnas partiju, tad ņem saliktus paraugus no 5 % ķīpu. |
Kokvilnu var netestēt, ja tā ir sertificēta ar IAA shēmu, kura aizliedz lietot minētās vielas.
1.d) Bioloģiskajai un IAA kokvilnai piemērojamās izsekojamības prasības
Visa kokvilna, kas audzēta atbilstoši bioloģiskajiem un IAA standartiem un kas izmantota, lai izgatavotu ar ekomarķējumu marķētu tekstilizstrādājumu, ir izsekojama no ražošanas standarta verifikācijas brīža līdz vismaz nebalināta/nekrāsota auduma izgatavošanas posmam.
pieteikuma iesniedzējs pierāda atbilstību prasībai par kokvilnas satura minimumu vai nu attiecībā uz gadā iepirkto kokvilnas apjomu, vai attiecībā uz kokvilnas maisījumu, kas izmantoti gatavā(-o) izstrādājuma(-u) izgatavošanai, un atbilstīgi katrai ražojumu līnijai:
i) |
uz gada bāzes: iesniedz darījumu uzskaites dokumentus un/vai faktūrrēķinus, kas dokumentē kokvilnas daudzumu, kas ik gadus tiek iepirkta no lauksaimniekiem vai ražotāju grupām, un/vai sertificēto ķīpu kopsvaru, līdz vismaz nebalināta/nekrāsota auduma izgatavošanas posmam; |
ii) |
uz gatavā izstrādājuma bāzes: iesniedz dokumentus no vērpšanas un/vai auduma ražošanas posmiem. Visos dokumentos ir norādīta kokvilnas dažādo formu kontroles iestāde vai sertificētājs. |
2. kritērijs. Lins un citas lūksnšķiedras (tostarp kaņepes, džuta un rāmija)
2.a) Linšķiedras un citas lūksnšķiedras mērcē apkārtējās vides apstākļos bez papildu siltumenerģijas izmantošanas.
Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par izmantoto mērcēšanas metodi, ko izdevuši lauksaimnieki un/vai kulstītavas, kas piegādā šķiedras.
2.b) Ja ir izmantota mērcēšana ūdenī, tad notekūdeņus no mērcēšanas rezervuāriem attīra tā, lai ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) vai kopējais organiskā oglekļa (TOC) saturs tiktu pazemināts vismaz par 75 % kaņepju šķiedru mērcēšanas notekūdeņos un vismaz par 95 % – linu un pārējo lūksnšķiedru mērcēšanas notekūdeņos.
Ja izmanto mērcēšanu ūdenī, pieteikuma iesniedzējs iesniedz testēšanas pārskatu par atbilstību, kas iegūts, izmantojot šādu testēšanas metodi: ISO 6060 (ĶSP).
3. kritērijs. Vilna un citas keratīna šķiedras (tostarp aitas un jēru, kamieļa, alpakas un kazas vilna)
3.a) Nedrīkst pārsniegt 2. tabulā norādītās vilnas ektoparaziticīdu koncentrāciju kopsummas jēlvilnā pirms mazgāšanas.
Šīs prasības nepiemēro, ja var iesniegt dokumentārus pierādījumus, kas apliecina lauksaimnieku identitāti, kuri ražojuši vismaz 75 % no konkrētās vilnas vai keratīna šķiedrām, kā arī pierādījumus par neatkarīgu verifikāciju, pamatojoties uz pārbaudēm uz vietas, ka iepriekšminētās vielas nav lietotas attiecīgajos laukos vai attiecīgajiem dzīvniekiem.
2. tabula
Vilnā esošo ektoparaziticīdu koncentrācijas ierobežojumu kopsumma
Ektoparaziticīdu grupas |
Robežvērtības kopsumma |
γ-heksahlorcikloheksāns (lindāns), α-heksahlorcikloheksāns, β-heksahlorcikloheksāns, δ-heksahlorcikloheksāns, aldrīns, dieldrīns, endrīns, p,p'-DDT, p,p'-DDD |
0,5 ppm |
Cipermetrīns, deltametrīns, fenvalerāts, cihalotrīns, flumetrīns |
0,5 ppm |
Diazinons, propetamfoss, hlorfenvinfoss, dihlofentions, hlorpirifoss, fenhlorfoss |
2 ppm |
Diflubenzurons, triflumurons, diciklanils |
2 ppm |
Vilnas mazgātājus, kuri darbina noslēgtas ūdens sistēmas, kurās nenovada notekūdeņus un sadedzinot sašķeļ iepriekšminētos mazgāšanas atliekās un dūņās iespējami esošos ektoparaziticīdus, atbrīvo no prasības par vilnas testēšanu, bet viņiem ir jāatbilst vismaz diviem no 3.c) kritērijā minētajiem pasākumiem.
Pieteikuma iesniedzējs iesniedz iepriekš minētos dokumentus vai arī sagatavo testēšanas pārskatus, kuru sagatavošanai izmantota šāda testēšanas metode: IWTO Draft Test Method 59. Testē jēlvilnas noieta partijas par katru izcelsmes valsti (ja partija ir jauktas izcelsmes) un pirms jebkāda veida mitrās apstrādes. Katrā pārstrādes partijā testē vismaz vienu saliktu paraugu no daudzām partijām no katras izcelsmes valsts. Saliktā paraugā ietilpst:
i) |
vilnas šķiedras no vismaz 10 nejauši atlasītām lauksaimnieku partijām noieta partijā; vai |
ii) |
viens salikts paraugs par katru lauksaimnieku, kas piegādā partijas, ja pārstrādes partijā ir mazāk nekā 10 noieta partiju. |
Alternatīvi atlikumu testēšanas sertifikātus var iesniegt par visām pārstrādes partijā esošajām noieta partijām.
Ja piemēro atkāpi, tad pieteikuma iesniedzējs iesniedz pierādījumus, kas apstiprina mazgāšanas iekārtas konfigurāciju, un laboratorijas testēšanas pārskatus, kuri pierāda mazgāšanas atliekās un dūņās iespējami esošo ektoparaziticīdu sašķelšanu.
3.b) Vilnas mazgāšanas darbībās notekūdeņu ĶSP pēc iespējas mazina, maksimizējot netīrumu likvidēšanu un tauku reģenerāciju, kam seko attīrīšana atbilstoši 3. tabulā noteiktajai vērtībai vietējā vai centralizētā attīrīšanas iekārtā. Šīs ĶSP robežas piemēro rupjas un smalkas neattaukotas vilnas mazgāšanai. Smalkvilnu definē kā merīno vilnu, ≤ 23,5 mikroni diametrā.
3. tabula
ĶSP vērtības vilnas mazgāšanas notekūdeņu galīgajai novadīšanai
Vilnas veids |
Galīgā novadīšana vidē (g ĶSP/kg neattaukotas vilnas) |
Rupja vilna |
25 g/kg |
Smalkvilna |
45 g/kg |
Pieteikuma iesniedzējs iesniedz ar šo kritēriju saistītos datus un testēšanas pārskatus, izmantojot testēšanas metodi ISO 6060. Dati pierāda vilnas mazgātavas atbilstību vai arī, ja notekūdeņus attīra centralizētā attīrīšanas iekārtā, attiecīgās iekārtas atbilstību. Atbilstību šim kritērijam pamato uz mēnešu vidējām vērtībām, kas iegūtas sešos mēnešos pirms pieteikuma iesniegšanas.
3.c) Vilnas mazgātāji īsteno vismaz vienu no šādiem pasākumiem, lai reģenerētu vērtību no oksidētiem taukiem, šķiedrām, tauksviedriem vai dūņām no mazgātavas, kurā mazgā ar ekomarķējumu marķētus vilnas izstrādājumus:
i) |
reģenerācija pārdošanai kā ķīmisko izejmateriālu; |
ii) |
komposta vai šķidrā mēslojuma ražošana; |
iii) |
tādu ražojumu kā būvmateriāli izgatavošana; |
iv) |
apstrāde un energoresursu reģenerēšana, veicot anaerobo pārstrādi vai sadedzināšanu. |
Pieteikuma iesniedzējs iesniedz pārskatu un atkritumu nodošanas dokumentus, kas apstiprina reģenerēto atkritumu veidu un proporciju un izmantoto metodi.
4. kritērijs. Akrils
4.a) Akrilnitrila emisijas gaisā (polimerizācijā un līdz sagatavošanai vērpšanai), ko izsaka kā vidējo lielumu gadā, ir mazāka nekā 1,0 g/kg saražotās šķiedras.
Pieteikuma iesniedzējs kopā ar šķiedru ražotāja(-u) izdotu atbilstības deklarāciju iesniedz detalizētus dokumentus un/vai testēšanas pārskatus, kas apliecina atbilstību šim kritērijam.
4.b) N,N-dimetilacetamīda (127-19-5) emisijas gaisā darbavietā polimerizācijas un vērpšanas laikā nepārsniedz orientējošu robežvērtību vielas iedarbībai darbavietā (IOELV) 10,0 ppm.
Emisiju vērtības ir jāmēra tajos procesa posmos, kuros lieto attiecīgās vielas, izsakot minētās vērtības kā astoņu stundu vidējo vērtību (maiņas vidējo vērtību). Pieteikuma iesniedzējs iesniedz šķiedru ražotāja(-u) izdotus uzraudzības datus un testēšanas pārskatus, kas apliecina atbilstību šim kritērijam.
5. kritērijs. Elastāns
5.a) Šķiedru ražošanā aizliegts izmantot alvas organiskos savienojumus.
Pieteikuma iesniedzējs iesniedz šķiedru ražotāja(-u) izdotu deklarāciju par to, ka nav lietotas attiecīgās vielas.
5.b) Šādu vielu emisijas gaisā darbavietā polimerizācijas un vērpšanas laikā nepārsniedz šādas orientējošas robežvērtības vielu iedarbībai darbavietā (IOELV):
i) |
difenilmetān-4,4'-diizocianāts (101-68-8) 0,005 ppm; |
ii) |
toluol-2,4-diizocianāts (584-84-9) 0,005 ppm; |
iii) |
N,N-dimetilacetamīds (127-19-5) 10,0 ppm. |
Emisiju vērtības ir jāmēra tajos procesa posmos, kuros lieto attiecīgās vielas, izsakot minētās vērtības kā 8 stundu vidējo vērtību (maiņas vidējo vērtību). Pieteikuma iesniedzējs iesniedz šķiedru ražotāja(-u) izdotus uzraudzības datus un testēšanas pārskatus, kas apliecina atbilstību šim kritērijam.
6. kritērijs. Poliamīds (vai neilons)
Poliamīda šķiedru izstrādājumi atbilst vismaz vienam no 6.a) un 6.b) apakškritērijā uzskaitītajiem ražošanas standartiem.
Visiem izstrādājumiem, kuri atbilst atkārtotā pārstrādē iegūtā satura minimuma slieksnim, blakus ekomarķējumam drīkst pievienot papildu tekstu ar satura norādi. Norādījumi ir sniegti 28. kritērijā.
6.a) 1. ražošanas standarts: minimālais atkārtotā pārstrādē iegūtais saturs.
Šķiedras ražo, izmantojot vismaz 20 % neilona, kas iegūts pirmslietošanas un/vai pēclietošanas atkritumu atkārtotā pārstrādē.
Atkārtotā pārstrādē iegūtajam materiālam jābūt izsekojamam līdz pat izejmateriāla atkārtotajai pārstrādei. To verificē, veicot uzraudzības ķēdes neatkarīgu sertifikāciju vai ar piegādātāju un pārstrādātāju dokumentiem.
6.b) 2. ražošanas standarts: N2O emisijas no monomēru ražošanas.
N2O emisijas gaisā no neilona monomēru ražošanas, kas izteiktas gada vidējās vērtības veidā, nepārsniedz 9,0 g N2O/kg kaprolaktāma (neilonam 6) vai adipīnskābes (neilonam 6,6).
Pieteikuma iesniedzējs kopā ar šķiedru ražotāja(-u) un izejmateriāla piegādātāju iesniegtu atbilstības deklarāciju iesniedz dokumentus vai testēšanas pārskatus, kas apliecina atbilstību šim kritērijam, balstoties uz uzraudzības datiem.
7. kritērijs. Poliesteris
Tekstilizstrādājumi, kas primāri ir paredzēti pārdošanai patērētājiem, atbilst a) un b) apakškritērijiem. Tekstilizstrādājumi, kas primāri ir paredzēti pārdošanai komerciālā vai publiskā sektora klientiem, atbilst a) apakškritērijam un vai nu b), vai c) apakškritērijam.
Visiem izstrādājumiem, kuri atbilst atkārtotā pārstrādē iegūtā satura minimuma slieksnim, blakus ekomarķējumam drīkst pievienot papildu tekstu ar satura norādi. Norādījumi ir sniegti 28. kritērijā.
7.a) Antimona saturs poliestera šķiedrās nepārsniedz 260 ppm. Šī prasība neattiecas uz poliestera šķiedrām, kas izgatavotas no PET pudelēm atkārtotā pārstrādē.
Pieteikuma iesniedzējs vai nu iesniedz deklarāciju par to, ka nav lietotas attiecīgās ķīmiskās vielas, vai testēšanas pārskatu, kas iegūts, izmantojot šādas testa metodes: tieša noteikšana ar atomu absorbcijas spektrometrijas metodi vai ar induktīvi saistītās plazmas masas spektrometriju. Testu veic ar jēlšķiedru saliktu paraugu pirms jebkādas mitrās apstrādes. Deklarāciju iesniedz par šķiedrām, kas izgatavotas no PET pudelēm atkārtotā pārstrādē.
7.b) Šķiedras izgatavo, izmantojot minimālu PET saturu, kas iegūts pirmslietošanas un/vai pēclietošanas atkritumu atkārtotā pārstrādē. Štāpeļšķiedras satur minimāli 50 %, un pavedienšķiedras – 20 %. Uz mikrošķiedrām šī prasība neattiecas, un tās atbilst c) apakškritērijam.
Atkārtotā pārstrādē iegūtajam materiālam jābūt izsekojamam līdz pat izejmateriāla atkārtotajai pārstrādei. To verificē, veicot uzraudzības ķēdes neatkarīgu sertifikāciju vai ar piegādātāju un pārstrādātāju dokumentiem.
7.c) Gaistošo organisko savienojumu (GOS) emisija no poliestera šķiedras ražošanas, kura izteikta gada vidējās vērtības veidā un ietver gan punktstarotājus, gan difūzās emisijas, nepārsniedz 1,2 g/kg PET smalknei un 10,3 g/kg pavedienšķiedrai.
Pieteikuma iesniedzējs iesniedz uzraudzības datus un/vai testēšanas pārskatus, kas pierāda atbilstību EN 12619 vai citiem standartiem ar līdzvērtīgu testēšanas metodi. Mēnešu vidējās vērtības par ražotnēs radušos organisko savienojumu pilno emisiju ar ekomarķējumu marķētiem izstrādājumiem sniedz par vismaz sešiem mēnešiem pirms pieteikuma iesniegšanas.
8. kritērijs. Polipropilēns
Aizliegts izmantot pigmentus uz svina bāzes.
Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par šādu vielu neizmantošanu.
9. kritērijs. Mākslīgās celulozes šķiedras (tostarp viskoze, modāls un liocels)
Celulozes ražošanas apakškritēriji
9.a) Vismaz 25 % celulozes šķiedru ir izgatavotas no koksnes, kas izaudzēta atbilstīgi ANO FAO noteiktajiem mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas principiem. Atlikusī celulozes šķiedru daļa ir no celulozes, kas iegūta no likumīgas mežsaimniecības un audzēm.
Pieteikuma iesniedzējs saņem no šķiedru ražotāja(-iem) derīgus, neatkarīgi sertificētus uzraudzības ķēdes sertifikātus, kas pierāda, ka koksnes šķiedras ir izaudzētas atbilstīgi mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas principiem un/vai ir no likumīgiem avotiem. FSC, PEFC vai līdzvērtīgas shēmas pieņem kā neatkarīgu sertifikāciju.
Šķiedru ražotājs pierāda, ka ir ievērota Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 995/2010 (3) noteiktā likumības pārbaužu sistēma, lai nodrošinātu, ka kokmateriāli ir iegūti likumīgi. Derīgas ES FLEGT (Tiesību aktu izpilde, pārvaldība un tirdzniecība meža nozarē) vai ANO Cites (Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām) licences un/vai trešās personas sertifikāciju pieņem kā pierādījumu par ieguvi no likumīga avota.
9.b) No kokvilnas lintera ražota celuloze atbilst vismaz 1.a) vai 1.b) kokvilnas kritērijam.
Kā noteikts attiecīgajos kritērijos.
9.c) Šķiedru ražošanai izmantoto celulozi balina, neizmantojot elementāro hloru. Rezultātā iegūtais hlora un organiski saistītā hlora kopējais daudzums gatavajās šķiedrās (OX) nepārsniedz 150 ppm vai arī celulozes ražošanas notekūdeņos (AOX) nepārsniedz 0,170 kg/gaissausa materiāla (ADt) celulozes.
Pieteikuma iesniedzējs iesniedz testēšanas pārskatu ar pierādījumu par atbilstību OX vai AOX prasībai, kas sagatavots, izmantojot attiecīgu testēšanas metodi: OX: ISO 11480 (kontrolētā sadedzināšana un mikrokulometrija).
AOX: ISO 9562
9.d) Vismaz 50 % no šķiedru ražošanai izmantotās celulozes ir iepirkta no celulozes šķīdināšanas rūpnīcām, kuras reģenerē vērtību no to procesā izlietotajiem (melnajiem) atsārmiem vai nu:
i) |
ražojot elektroenerģiju un tvaiku uz vietas; vai |
ii) |
ražojot ķīmiskus blakusproduktus. |
Pieteikuma iesniedzējs iesniedz to celulozes piegādātāju sarakstu, no kuriem saņemts izejmateriāls, ko izmanto šķiedru izgatavošanai, un viņu piegādātās celulozes proporcionālo daudzumu. Iesniedz dokumentus un pierādījumus, ka vajadzīgajai piegādātāju daļai attiecīgajās ražotnēs ir uzstādītas atbilstošas enerģijas ražošanas iekārtas un/vai blakusproduktu reģenerēšanas un izgatavošanas sistēmas.
Šķiedru ražošanas apakškritēriji
9.e) Viskozes un modāla šķiedrām sēra saturs sēra savienojumu emisijās gaisā no šķiedru ražošanas procesiem, kas izteiktas gada vidējās vērtības veidā, nepārsniedz 4. tabulā minētos izpildes rādītājus.
4. tabula
Viskozes un modāla šķiedru sēra emisiju vērtības
Šķiedras veids |
Izpildes rādītājs (g S/kg) |
||||
Štāpeļšķiedra |
30 g/kg |
||||
Pavedienšķiedra |
|
||||
|
40 g/kg 170 g/kg |
Pieteikuma iesniedzējs kopā ar atbilstības deklarāciju iesniedz detalizētus dokumentus un/vai testēšanas pārskatus, kas apliecina atbilstību šim kritērijam.
2. SASTĀVDAĻU UN APĢĒRBA PIEDERUMU KRITĒRIJI
Šajā iedaļā minētie kritēriji attiecas uz sastāvdaļām un apģērba piederumiem, kas ir daļa no gatavā izstrādājuma.
10. kritērijs. Pildījums
10.a) Pildījuma materiāls, kas sastāv no tekstilšķiedrām, atbilst attiecīgajiem tekstilšķiedrām noteiktajiem kritērijiem (1. līdz 9.).
10.b) Pildījuma materiāls atbilst RSL prasībām attiecībā uz biocīdiem un formaldehīdu (skatīt 1. papildinājumu).
10.c) Mazgāšanas līdzekļiem un citām ķīmiskajām vielām, ko lieto pildījuma (pūku, putnu spalvu, dabisko vai mākslīgo šķiedru) mazgāšanai, jāatbilst tekstila RSL prasībām attiecībā uz ķīmiskajiem palīglīdzekļiem un mazgāšanas un auduma mīkstināšanas līdzekļiem un kompleksveidojošajām vielām (skatīt 1. papildinājumu).
: Kā noteikts attiecīgajos kritērijos
11. kritērijs. Pārklājumi, lamināti un membrānas
11.a) Sastāvdaļas, kas izgatavotas no poliuretāna, atbilst tekstilšķiedru 5.a) kritērijam attiecībā uz organisko alvu un 5.b) kritērijam attiecībā uz aromātisko diizocianātu emisijām gaisā darba vietās un dimetilacetamīdu (DMAc).
11.b) No poliestera šķiedrām izgatavotas sastāvdaļas atbilst 7.a) un 7.c) tekstilšķiedru kritērijiem attiecībā uz antimona saturu un GOS emisijām polimerizācijas laikā.
11.c) polimēri atbilst RSL g(v) ierobežojumam šā lēmuma 1. papildinājumā.
: Kā noteikts attiecīgajos kritērijos un/vai šā lēmuma 1. papildinājumā.
12. kritērijs. Apģērba piederumi
Metāla un plastmasas sastāvdaļām, piemēram, rāvējslēdzējiem, pogām un stiprinājumiem, jāatbilst RSL prasībām attiecībā uz apģērba piederumiem (skatīt 1. papildinājumu).
: Kā noteikts attiecīgajos kritērijos.
3. ĶĪMISKO VIELU UN PROCESU KRITĒRIJI
Šajā iedaļā minētos kritērijus attiecīgā gadījumā piemēro šādiem ražošanas posmiem:
i) |
vērpšana; |
ii) |
auduma veidošana; |
iii) |
priekšapstrāde; |
iv) |
krāsošana; |
v) |
apdrukāšana; |
vi) |
apretēšana; |
vii) |
griešana/šūšana/apdare. |
Ja vien nav noteikts citādi, minētie kritēriji, tostarp prasības par izlases veida testēšanu, attiecas arī uz šķiedrām, kurās ir atkārtotā pārstrādē iegūts materiāls.
13. kritērijs. Ierobežoto vielu saraksts (RSL)
13.a) Vispārīgās prasības
Gatavajā izstrādājumā un ražošanas receptūrās, ko lieto gatavā izstrādājuma izgatavošanai, neizmanto ierobežoto vielu sarakstā uzskaitītās bīstamās vielas noteiktajā koncentrācijā vai pārsniedzot noteiktās koncentrācijas robežvērtības vai atbilstīgi noteiktajiem ierobežojumiem. RSL ir atrodams 1. papildinājumā. RSL minētajiem ierobežojumiem ir priekšroka pār 14. kritērija 6. tabulā minētajām atkāpēm.
RSL tiek paziņots piegādātājiem un starpniekiem, kuri ražošanas laikā atbild par vērpšanas, krāsošanas, apdrukāšanas un apretēšanas posmiem. Verifikācijas un testēšanas prasības ir noteiktas RSL sarakstā par katru ražošanas posmu un par gatavo izstrādājumu.
Attiecīgā gadījumā laboratorijas testēšanu veic par katru izstrādājumu līniju, pamatojoties uz paraugu izlases veida pārbaudi. Testēšanu veic katru gadu licences darbības periodā, lai pierādītu pastāvīgu atbilstību RSL.
Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par vielu un ražošanas receptūru, kas izmantotas gatavā izstrādājuma izgatavošanai, atbilstību RSL kopā ar attiecīgiem pierādījumiem. Prasības ir norādītas RSL un ietver deklarācijas no personām, kas atbild par attiecīgajiem ražošanas posmiem, ķīmisko vielu piegādātāju deklarācijas un gatavā izstrādājuma paraugu laboratorijas analīžu testu rezultātus. Par ražošanas posmiem iegūtās deklarācijas pamato ar drošības datu lapām (SDS) par ražošanas receptūrām un attiecīgā gadījumā ar ķīmisko vielu piegādātāju deklarācijām. SDS sagatavo saskaņā ar norādījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (4) II pielikuma 2., 3., 9., 10., 11. un 12. iedaļā (Norādījumi drošības datu lapu sastādīšanai). Nepilnīgās SDS jāpapildina ar ķīmisko vielu piegādātāju deklarācijām.
Gatavā izstrādājuma laboratorijas analīzes veic reprezentatīvi ekomarķētajām izstrādājumu līnijām, ja tas noteikts RSL sarakstā un atbilstīgi uzskaitītajām testēšanas metodēm. Testēšanu attiecīgā gadījumā veic pēc pieteikuma iesniegšanas un pēc tam vienreiz gadā katrai izstrādājumu līnijai, pamatojoties uz gadījuma paraugu, rezultātus pēc tam paziņojot attiecīgajai kompetentajai iestādei. Testa datus, kas iegūti, lai pierādītu atbilstību nozares RSL un citām shēmām, pieņem, ja testēšanas metodes ir līdzvērtīgas un ir veiktas raksturīgam gatavā izstrādājuma paraugam.
Ja testēšanas rezultāts licences derīguma periodā izrādās nederīgs, tad attiecīgā izstrādājumu līnija ir jātestē atkārtoti. Ja arī otrais tests ir neveiksmīgs, tad licenci konkrētajai izstrādājumu līnijai aptur. Tad, lai atjaunotu licenci, būs jāveic koriģējoši pasākumi.
13.b) Īpaši bīstamas vielas (SVHC)
Gatavajā izstrādājumā, tostarp jebkurā sastāvdaļā vai apģērba piederumā, ja vien uz to neattiecas īpaša atkāpe, nav vielu, kuras:
i) |
atbilst Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. pantā minētajiem kritērijiem; |
ii) |
ir apzinātas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1907/2006 59. panta 1. punktā aprakstītajai procedūrai, ar ko nosaka īpaši bīstamu kandidātvielu sarakstu. |
Tas attiecas uz vielām, kuras izmanto, lai piešķirtu funkciju gatavajam izstrādājumam un vielām, kas apzināti lietotas ražošanas formulās.
Atkāpes nepiešķir attiecībā uz vielām, kuras atbilst vienam no šiem diviem nosacījumiem un kas atrodas tekstilizstrādājumā vai jebkurā homogēnā salikta tekstilizstrādājuma daļā koncentrācijā, kas pārsniedz 0,10 % (masas procents).
Katrā ražošanas posmā izmantotās vielas un receptūras tiek izvērtētas, salīdzinot ar jaunāko ECHA publicēto kandidātvielu sarakstu. Pieteikuma iesniedzējs sagatavo atbilstības deklarācijas par katru ražošanas posmu, kam pievieno salīdzinošā izvērtējuma dokumentus.
Ja ir piešķirta atkāpe, tad pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka vielas izmantošana atbilst RSL noteiktajām koncentrācijas robežvērtībām un atkāpes nosacījumiem.
14. kritērijs. Bīstamo vielu aizstāšana krāsošanā, apdrukāšanā un apretēšanā
Aizliegts lietot vielas, ko izmanto audumiem un trikotāžas paneļiem krāsošanas, apdrukāšanas un apretēšanas procesu laikā un kas paliek uz gatavā izstrādājuma un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (5) vai Padomes Direktīvu 67/548/EK (6) atbilst kritērijiem, lai tās klasificētu ar 5. tabulā minētajām bīstamības klasēm vai riska frāzēm, ja vien attiecībā uz minētajām vielām nav noteikta īpaša atkāpe. Minētie ierobežojumi attiecas arī uz funkcionālajām vielām, kas ražošanas laikā iestrādātas mākslīgajās šķiedrās.
14.a) Bīstamību klasifikāciju ierobežojumi
Ierobežotās bīstamību klasifikācijas ir uzskaitītas 5. tabulā. Eiropas Savienībā pieņemtajām jaunākajām klasifikācijas normām ir priekšroka pār uzskaitītajām bīstamību klasifikācijām un riska frāzēm. Tāpēc pieteikuma iesniedzējiem jānodrošina, lai visas klasifikācijas būtu balstītas uz jaunākajām klasifikācijas normām.
Minētās prasības neattiecas uz tādu vielu vai maisījumu lietošanu, kas pēc pārstrādes maina savas īpašības (piemēram, vairs nav biopieejami, mainās to ķīmiskais saturs), pēc kā apzinātā bīstamība vairs nav spēkā. Te ietilpst polimēri, kas ir modificēti funkcijas ietveršanai, un monomēri vai piedevas, kas kļūst kovalenti saistīti ar polimēriem.
5. tabula
Ierobežotās bīstamību klasifikācijas un riska frāzes un to CLP kategorizācija
Akūts toksiskums |
|
1. un 2. kategorija |
3. kategorija |
H300 Norijot iestājas nāve (R28) |
H301 Toksisks, ja norij (R25) |
H310 Nonākot saskarē ar ādu, iestājas nāve (R27) |
H311 Toksisks, ja nonāk saskarē ar ādu (R24) |
H330 Ieelpojot, iestājas nāve (R23/26) |
H331 Toksisks ieelpojot (R23) |
H304 Var izraisīt nāvi, ja norij vai iekļūst elpceļos (R65) |
EUH070 Toksisks saskarē ar acīm (R39/41) |
Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu |
|
1. kategorija |
2. kategorija |
H370 Rada orgānu bojājumus (R39/23, R39/24, R39/25, R39/26, R39/27, R39/28) |
H371 Var izraisīt orgānu bojājumus (R68/20, R68/21, R68/22) |
H372 Izraisa orgānu bojājumus ilgstošas vai atkārtotas iedarbības rezultātā (R48/25, R48/24, R48/23) |
H373 Var izraisīt orgānu bojājumus ilgstošas vai atkārtotas iedarbības rezultātā (R48/20, R48/21, R48/22) |
Elpvadu un ādas sensibilizācija |
|
1.A kategorija |
1.B kategorija |
H317: Var izraisīt alerģisku ādas reakciju (R43) |
H317: Var izraisīt alerģisku ādas reakciju (R43) |
H334: Ja ieelpo, var izraisīt alerģiju vai astmas simptomus vai apgrūtināt elpošanu (R42) |
H334: Ja ieelpo, var izraisīt alerģiju vai astmas simptomus vai apgrūtināt elpošanu (R42) |
Kancerogenitāte, mutagenitāte vai toksiskums reproduktīvai sistēmai |
|
1.A un 1.B kategorija |
2. kategorija |
H340 Var izraisīt ģenētiskus bojājumus (R46) |
H341 Ir aizdomas, ka var izraisīt ģenētiskus bojājumus (R68) |
H350 Var izraisīt vēzi (R45) |
H351 Ir aizdomas, ka var izraisīt vēzi (R40) |
H350i Var izraisīt vēzi ieelpojot (R49) |
|
H360F Var negatīvi ietekmēt auglību (R60) |
H361f Ir aizdomas, ka negatīvi ietekmē auglību (R62) |
H360D Var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam (R61) |
H361d Ir aizdomas, ka var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam (R63) |
H360FD Var negatīvi ietekmēt auglību. Var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam (R60, R60/61) |
H361fd Ir aizdomas, ka negatīvi ietekmē auglību. Ir aizdomas, ka var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam (R62/63) |
H360Fd Var negatīvi ietekmēt auglību. Ir aizdomas, ka var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam (R60/63) |
H362 Var radīt kaitējumu ar krūti barotam bērnam (R64) |
H360Df Var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam. Ir aizdomas, ka negatīvi ietekmē auglību (R61/62) |
|
Ūdens videi bīstama viela |
|
1. un 2. kategorija |
3. un 4. kategorija |
H400 Ļoti toksisks ūdens organismiem (R50) |
H412 Kaitīgs ūdens organismiem ar ilgstošām sekām (R52/53) |
H410 Ļoti toksisks ūdens organismiem ar ilgstošām sekām (R50/53) |
H413 Var radīt ilgstošas kaitīgas sekas ūdens organismiem (R53) |
H411 Toksisks ūdens organismiem ar ilgstošām sekām (R51/53) |
|
Bīstams ozona slānim |
|
EUH059 Bīstams ozona slānim (R59) |
|
14.b) Atkāpes, kuras attiecas uz tekstilizstrādājumiem paredzētu vielu grupām
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 66/2010 6. panta 7. punktu 6. tabulā minētajām vielu grupām ir paredzētas atkāpes no 14.a kritērijā izklāstītajām prasībām un saskaņā ar 6. tabulā aprakstītajiem atkāpes piešķiršanas nosacījumiem. Katrai vielu grupai visi atkāpes piešķiršanas nosacījumi ir noteikti konkrētām bīstamību klasifikācijām. Minētās atkāpes attiecas arī uz vielām, ko ražošanas laikā pievieno mākslīgi izgatavotām sintētiskajām un celulozes šķiedrām.
6. tabula
Bīstamību klasifikācijas, uz ko attiecas atkāpes, pēc vielu grupām
Vielas, kas piešķir funkciju gatavajam izstrādājumam |
|||||||||||
Vielu grupa |
Bīstamību klasifikācijas, uz ko attiecas atkāpes |
Atkāpes piešķiršanas nosacījumi |
|||||||||
|
H301, H311, H331, H317, H334 |
Lai mazinātu iedarbību uz strādniekiem, krāsotavas un drukātavas izmanto bezputekļu krāsvielu formulācijas vai krāsvielu automātisko dozēšanu un sadali. |
|||||||||
H411, H412, H413 |
Krāsošanas procesi, kuros izmanto reaktīvās, tiešās, kubla, sēra krāsvielas ar šīm klasifikācijām, atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
Uz krāsošanu šķīdumā un/vai digitālo apdruku šie nosacījumi neattiecas. |
||||||||||
|
H317 (1B), H373, H411, H412, H413 |
|
|||||||||
Attiecībā uz H351 ir paredzēta atkāpe antimona trioksīda sinerģista izmantošanai par iekštelpu tekstilizstrādājumu aizmugures tapsējumu. |
|
||||||||||
|
H411, H412, H413 |
Optiskos balinātājus drīkst lietot tikai šādos gadījumos:
|
|||||||||
|
H413 |
|
|||||||||
Citas atliekvielas, kas var būt gatavajā izstrādājumā |
|||||||||||
|
H301, H311, H331, H371, H373, H317 (1B), H334, H411, H412, H413, EUH070, |
Receptūras tiek sagatavotas, izmantojot automātiskās dozēšanas sistēmas, un procesos ievēro standarta darbības procedūras. Vielas, kas klasificētas ar H311, H331, H317 (1B), gatavajā izstrādājumā nav koncentrācijā, kas pārsniedz 1,0 masas %. |
Pieteikuma iesniedzējs saņem atbilstības deklarācijas no katras krāsošanas, apdrukāšanas un apretēšanas ražotnes un attiecīgā gadījumā no ķīmisko vielu piegādātājiem. Deklarācijās ir apliecināts, ka, ja tās ir izmantotas ražošanas receptūrās, šādas vielas kopā ar jebkuru citu izmantoto papildu funkcionālo vielu, kas var palikt gatavajā izstrādājumā, neatbilst klasifikācijas kritērijiem, lai tās klasificētu ar vienu vai vairākām 5. tabulā uzskaitītajām bīstamības klasifikācijām un riska frāzēm:
— |
biocīdi, |
— |
krāsvielas un pigmenti, |
— |
palīgnesējvielas, izlīdzināšanas līdzekļi un dispersijas līdzekļi, |
— |
optiskie balinātāji, |
— |
krāsu sabiezinātāji, saistvielas un plastifikatori, |
— |
šķērssaites veidojošas vielas (no vieglas kopšanas apretiem un apdrukas), |
— |
antipirēni un sinerģisti, |
— |
ūdens, netīrumu un traipu repelenti, |
— |
auduma mīkstināšanas līdzekļi. |
Ja uz vielām attiecas 6. tabulā minētā atkāpe, tad deklarācijā konkrēti apzina vielas ar piešķirto atkāpi un iesniedz pievienotus pierādījumus, kuros parādīts, kā ir jāievēro atkāpes piešķiršanas nosacījumi.
Atkāpe v) “Palīgvielas” prasa verifikāciju, kas pamatota uz gatavā izstrādājuma laboratorijas testēšanu, ja ražošanas formulās ietilpst vielas ar konkrētajām bīstamības klasifikācijām.
Iesniedz šādu tehnisko informāciju, lai pamatotu deklarāciju par katras vielas klasificēšanu vai neklasificēšanu:
i) |
par vielām, kas nav reģistrētas atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1907/2006 vai kam vēl nav harmonizētās CLP klasifikācijas: informāciju, kas atbilst minētās regulas VII pielikumā noteiktajām prasībām; |
ii) |
par vielām, kas ir reģistrētas atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1907/2006 un kas neatbilst CLP klasifikācijas prasībām: informāciju, kuras pamatā ir REACH reģistrācijas dokumenti, kuri apliecina neklasificētas vielas statusu; |
iii) |
par vielām, kam ir harmonizēta klasifikācija vai kas ir pašklasificētas: SDS, ja tās ir pieejamas. Ja minētās lapas nav pieejamas vai ja viela ir pašklasificēta, tad iesniedz informāciju, kas ir būtiska vielu bīstamību klasifikācijai atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1907/2006 II pielikumam; |
iv) |
maisījumu gadījumā: drošības datu lapas, ja tās ir pieejamas. Ja minētās lapas nav pieejamas, tad iesniedz maisījumu klasifikācijas aprēķinu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1272/2008 noteikumiem kopā ar informāciju, kas ir būtiska maisījumu bīstamību klasifikācijai atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1907/2006 II pielikumam. |
SDS sagatavo saskaņā ar norādījumiem Regulas (EK) Nr. 1907/2006 II pielikuma 2., 3., 9., 10., 11. un 12. iedaļā (Norādījumi drošības datu lapu sastādīšanai). Nepilnīgās SDS jāpapildina ar ķīmisko vielu piegādātāju deklarācijām.
15. kritērijs. Mazgāšanas, žāvēšanas un cietināšanas energoefektivitāte
Pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka energoresursus, ko lieto mazgāšanas, žāvēšanas un cietināšanas posmos izstrādājumu ar ekomarķējumu krāsošanā, apdrukāšanā un apretēšanā, mēra un salīdzina ar standartu, kas ir daļa no energoresursu vai oglekļa dioksīda emisiju pārvaldības sistēmas.
Turklāt tie pierāda, ka ražotnes ir ieviesušas labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) energoefektivitātes paņēmienu skaita minimumu, kā minēts 7. tabulā un kā uzskaitīts šā lēmuma 3. papildinājumā.
7. tabula
Energoefektīvi mazgāšanas, skalošanas un žāvēšanas paņēmieni
LPTP tēmas |
Ražošanas apjoms |
|||
< 10 tonnas dienā |
> 10 tonnas dienā |
|||
|
Divi paņēmieni |
Trīs paņēmieni |
||
|
Viens paņēmiens |
Divi paņēmieni |
||
|
Viens paņēmiens |
Divi paņēmieni |
Pieteikuma iesniedzējs sagatavo pārskatus no energoresursu pārvaldības sistēmām par katru krāsošanas, apdrukāšanas un apretēšanas ražotni. ISO 50001 vai līdzvērtīgas sistēmas energoresursu vai oglekļa dioksīda emisijām pieņem kā pierādījumu par energoresursu pārvaldības sistēmu.
Par LPTP īstenošanu prasītais pierādījums ietver vismaz ražotnes fotogrāfijas, katra paņēmiena tehniskos aprakstus un sasniegto energoietaupījumu novērtējumus.
16. kritērijs. Gaisā un ūdenī nonākošo emisiju attīrīšana
16.a) Mitrās apstrādes notekūdeņu novadīšana
Notekūdeņu novadīšana vidē nepārsniedz 20 g ĶSP/kg apstrādāto tekstilizstrādājumu. Šī prasība attiecas uz aušanas, krāsošanas, apdrukāšanas un apretēšanas procesiem, ko izmanto ražojuma(-u) izgatavošanā. Šo vērtību mēra lejupēji vietējā notekūdeņu attīrīšanas iekārtā un/vai centralizētā notekūdeņu attīrīšanas iekārtā, kas saņem notekūdeņus no minētajām apstrādes vietām.
Ja vietējās attīrīšanas iekārtās attīrītos notekūdeņus novada tieši virszemes ūdeņos, tie atbilst arī šādām prasībām:
i) |
to pH līmenis ir no 6,0 līdz 9,0 (ja vien saņemošo ūdeņu pH līmenis nav ārpus minētā intervāla); |
ii) |
temperatūra ir mazāka par 35 °C (ja vien saņemošo ūdeņu temperatūra nav augstāka). |
Ja ir vajadzīga krāsas noņemšana, ievērojot 14. kritērijā minēto atkāpes piešķiršanas nosacījumu, tad ir jāievēro šādi spektrālās absorbcijas koeficienti:
i) |
436 nm (dzeltenais sektors) 7 m-1; |
ii) |
525 nm (sarkanais sektors) 5 m-1; |
iii) |
620 nm (zilais sektors) 3 m-1. |
Pieteikuma iesniedzējs kopā ar atbilstības deklarāciju iesniedz detalizētu dokumentāciju un testēšanas pārskatus, izmantojot attiecīgi testēšanas metodi ISO 6060 un ISO 7887, un pierāda atbilstību šim kritērijam, to pamatojot uz mēnešu vidējām vērtībām, kas iegūtas sešos mēnešos pirms pieteikuma iesniegšanas. Dati pierāda ražotnes atbilstību vai arī, ja notekūdeņus attīra centralizētā attīrīšanas iekārtā, – attiecīgās iekārtas atbilstību.
16.b) Emisijas gaisā no apdrukāšanas un apretēšanas procesiem
Pilnā to organisko savienojumu emisija, kā noteikts Padomes Direktīvā 1999/13/EK (7), ko tekstilizstrādājumu apdrukāšanas un apretēšanas ražotnēs lieto, lai izgatavotu izstrādājumu(-s) ar ekomarķējumu, nepārsniedz 100,0 mg C/Nm3.
Ja tekstilizstrādājumu pārklāšanas un žāvēšanas procesos ir iespējams reģenerēt un atkārtoti lietot šķīdinātājus, tad piemēro emisiju robežvērtību 150,0 mg C/Nm3.
Apretēšanas procesos ietilpst tekstilizstrādājumu cietināšana karstuma iedarbībā, termozolā krāsošana, pārklāšana un piesūcināšana, tostarp to attiecīgās žāvēšanas (žāvēšanas un platumošanas rāmja) iekārtas.
Pieteikuma iesniedzējs pierāda atbilstību saskaņā ar EN 12619 vai citiem līdzvērtīgiem standartiem. Mēnešu vidējās vērtības par ražotnēs radušos organisko savienojumu pilno emisiju sniedz par sešiem mēnešiem pirms pieteikuma iesniegšanas. Ja šķīdinātājus reģenerē un lieto atkārtoti, tad iesniedz uzraudzības datus, lai pierādītu minēto sistēmu darbību.
4. PIEMĒROTĪBAS LIETOŠANAI KRITĒRIJI
Šajā iedaļā minētie kritēriji attiecas uz audumu un trikotāžas starpposma izstrādājumiem, un uz gatavo izstrādājumu.
17. kritērijs. Izmēra maiņa mazgājot un žāvējot
Izmēra maiņa pēc mazgāšanas un žāvēšanas vai nu mājsaimniecības, vai rūpnieciskajā mazgāšanas temperatūrā un apstākļos nepārsniedz 8. tabulā noteikto.
8. tabula
Pielaides izmēru maiņai mazgājot un žāvējot
Tekstilizstrādājumu vai materiālu veids |
Izmēru maiņa mazgājot un žāvējot |
||||||
Trikotāžas audumi |
± 4,0 % |
||||||
Rupja adījuma trikotāža |
± 6,0 % |
||||||
Interloka pinuma audumi |
± 5,0 % |
||||||
Austie audumi: |
|
||||||
|
± 3,0 % ± 2,0 % ± 2,0 % |
||||||
Zeķes un zeķubikses |
± 8,0 % |
||||||
Veļa izmantošanai vannas istabā, tostarp dvieļu frotē audumi un smalka rievojuma audumi |
± 8,0 % |
||||||
Mazgājami un noņemami austi tapsējumi – aizkari un mēbeļu audumi |
± 2,0 % |
||||||
|
± 3,0 % |
||||||
Neaustie audumi: |
|
||||||
|
± 5,0 % ± 6,0 % |
Šis kritērijs neattiecas uz:
a) |
šķiedrām vai dziju; |
b) |
izstrādājumiem ar marķējumu “tikai ķīmiski tīrāms” vai tam pielīdzināmu uzrakstu; |
c) |
mēbeļu audumiem, kas nav noņemami vai mazgājami. |
Pieteikuma iesniedzējs iesniedz testēšanas pārskatus, kas iegūti, lietojot izstrādājumam atbilstošus standartus.
Mazgāšanai mājas apstākļos EN ISO 6330 standartu kopā ar EN ISO 5077 standartu piemēro šādi: mazgājot trīs reizes temperatūrā, kas norādīta uz izstrādājuma, un žāvējot centrifūgā pēc katra mazgāšanas cikla.
Komerciālai mazgāšanai rūpnieciskajās veļas mazgātavās ISO 15797 standartu kopā ar EN ISO 5077 standartu piemēro vismaz 75 °C temperatūrā vai kā norādīts standartā šķiedru un balināšanas apvienojumam. Žāvē tā, kā norādīts uz izstrādājuma etiķetes.
Noņemamiem un mazgājamiem matraču aizsargaudumiem alternatīvi lieto EN ISO 6330 standartu kopā ar EN 25077 standartu. Standarta apstākļi ir mazgāšana 3A (60 °C) un žāvēšana C (žāvēšana nelocītā veidā uz horizontālas virsmas), ja vien izstrādājuma etiķetē nav noteikts citādi.
18. kritērijs. Krāsu izturība pret nomazgāšanos
Krāsu izturība pret nomazgāšanos ir vismaz 3.–4. līmenī attiecībā uz krāsas maiņu un vismaz 3.–4. līmenī attiecībā uz krāsojuma plankumainību.
Šis kritērijs neattiecas uz izstrādājumiem ar marķējumu “tikai ķīmiski tīrāms” vai pielīdzināmu uzrakstu (ciktāl šāds marķējums ir parasts šādiem izstrādājumiem), baltiem izstrādājumiem, nekrāsotiem un neapdrukātiem izstrādājumiem, kā arī nemazgājamiem mēbeļu audumiem.
Mazgāšanai mājas apstākļos pieteikuma iesniedzējs iesniedz testēšanas pārskatus, kas iegūti, testējot atbilstoši standartam ISO 105 C06 (mazgāšana vienu reizi temperatūrā, kas norādīta uz izstrādājuma, ar perborātu saturošu pulveri).
Komerciālai mazgāšanai rūpnieciskajās veļas mazgātavās ISO 15797 standartu kopā ar ISO 105 C06 standartu piemēro vismaz 75 °C temperatūrā vai kā norādīts standartā šķiedru un balināšanas apvienojumam.
19. kritērijs. Krāsu izturība pret sviedriem (skābēm, sārmiem)
Krāsu izturība pret sviedriem (skābēm un sārmiem) ir vismaz 3.–4. līmenī (krāsas maiņa un plankumainība). Pieļaujama 3. līmeņa izturība, ja audums ir tumšā krāsā (standarta piesātinātība > 1/1) un ir izgatavots no reģenerētas vilnas. Šis kritērijs neattiecas uz baltiem izstrādājumiem, nekrāsotiem un neapdrukātiem izstrādājumiem, mēbeļu audumiem, aizkariem un līdzīgiem iekštelpu noformēšanai paredzētiem tekstilizstrādājumiem.
Pieteikuma iesniedzējs iesniedz testēšanas pārskatus, kas iegūti, testējot atbilstoši standartam ISO 105 E04 (skābēm un sārmiem, salīdzinājums ar jauktu šķiedru audumu).
20. kritērijs. Krāsu izturība pret noberšanos mitrā veidā
Krāsu izturībai pret noberšanos mitrā veidā jābūt vismaz 2.–3. līmenī. Izturības 2. līmenis ir pieļaujams ar indigo krāsotam rupjam kokvilnas (džinsu) audumam.
Šis kritērijs neattiecas uz baltiem izstrādājumiem, nekrāsotiem un neapdrukātiem izstrādājumiem.
Pieteikuma iesniedzējs iesniedz testēšanas pārskatus, kas iegūti, testējot atbilstoši standartam ISO 105 X12.
21. kritērijs. Krāsu izturība pret noberšanos sausā veidā
Krāsu izturībai pret noberšanos sausā veidā jābūt vismaz 4. līmenī. Izturības 3.–4. līmenis ir pieļaujams ar indigo krāsotam rupjam kokvilnas (džinsu) audumam.
Šis kritērijs neattiecas uz baltiem izstrādājumiem, nekrāsotiem un neapdrukātiem izstrādājumiem, aizkariem un līdzīgiem iekštelpu noformēšanai paredzētiem tekstilizstrādājumiem.
Pieteikuma iesniedzējs iesniedz testēšanas pārskatus, kas iegūti, testējot atbilstoši standartam ISO 105 X12.
22. kritērijs. Krāsu izturība pret gaismas iedarbību
Mēbeļu audumu, aizkaru audumu vai drapēriju audumu krāsu izturībai pret gaismas iedarbību jābūt vismaz 5. līmenī. Visu pārējo izstrādājumu krāsu izturībai pret gaismas iedarbību ir jābūt vismaz 4. līmenī.
Izturība 4. līmenī ir pieļaujama, ja mēbeļu audums, aizkaru audums vai drapēriju audums ir gaišā krāsā (standarta piesātinātība < 1/12) un tas satur vairāk nekā 20 % vilnas vai citu keratīna šķiedru vai vairāk nekā 20 % lina vai citu lūksnšķiedru.
Šī prasība neattiecas uz matraču aizsargaudumu un apakšveļu.
Pieteikuma iesniedzējs iesniedz testēšanas pārskatus, kas iegūti, testējot atbilstoši standartam ISO 105 B02.
23. kritērijs. Tīrīšanas līdzekļu izturība pret mazgāšanu un uzsūkšanas spēja
Tīrīšanas līdzekļiem ir izturība pret mazgāšanu un uzsūkšanas spēja atbilstoši attiecīgajiem testēšanas parametriem, kas noteikti 9. un 10. tabulā. Uzsūkšanas spējai noteiktā testēšana neattiecas uz izstrādājumiem no grīstē savītas dzijas.
9. tabula
Rādītāji un parametri tīrīšanas līdzekļu izturībai pret mazgāšanu
Tekstila tīrīšanas līdzekļi vai materiāla veids |
Mazgāšanas reižu skaits |
Temperatūra |
EN ISO 6630 testa atsauce |
Austie un neaustie izstrādājumi mitrai tīrīšanai |
80 |
40 °C |
Procedūra 4N |
Mikrošķiedras izstrādājumi putekļu slaucīšanai |
200 |
40 °C |
Procedūra 4N |
Izstrādājumi, kas iegūti tekstilšķiedru atkārtotā pārstrādē |
20 |
30 °C |
Procedūra 3G |
Mopi grīdu mazgāšanai |
200 |
60 °C |
Procedūra 6N |
Lupatas grīdu mazgāšanai |
5 |
30 °C |
Procedūra 3G |
10. tabula
Vērtības un parametri tīrīšanas līdzekļu uzsūkšanas spējai
Tekstila tīrīšanas līdzekļi vai materiāla veids |
Šķidruma uzsūkšanas laiks |
Izstrādājumi, kas iegūti tekstilšķiedru atkārtotā pārstrādē |
≤ 10 sekundes |
Mikrošķiedras izstrādājumi virsmu un grīdu tīrīšanai |
≤ 10 sekundes |
Austie un neaustie izstrādājumi mitrai tīrīšanai |
≤ 10 sekundes |
Izstrādājumi grīdu mazgāšanai |
≤ 10 sekundes |
Pieteikuma iesniedzējs iesniedz testēšanas pārskatus, kas iegūti, izmantojot attiecīgi šādas testēšanas metodes: EN ISO 6330 un EN ISO 9073-6. Testēšanu atbilstīgi standartam EN ISO 6330 veic, visiem izstrādājumiem un materiāliem izmantojot A tipa veļas mazgāšanas mašīnu.
24. kritērijs. Audumu izturība pret velšanos un nodilšanu
Neaustiem audumiem un trikotāžas apģērba gabaliem, apģērba piederumiem un segām no vilnas, vilnas maisījumiem un poliestera (tostarp aitas vilnas) ir vismaz 3. pakāpes izturība pret velšanos.
Austiem kokvilnas audumiem, ko lieto apģērbu ražošanai, ir vismaz 3. pakāpes izturība pret velšanos. Poliamīda zeķubiksēm un getrām ir vismaz 2. pakāpes izturība.
Pieteikuma iesniedzējs iesniedz pārskatus par testēšanu, kas attiecīgi veikta substrātam:
— |
trikotāžas un neaustie izstrādājumi: ISO 12945-1: velšanas kastes metode, |
— |
austie audumi: ISO 12945-2: Martindeila metode. |
25. kritērijs. Funkcijas veikšanas ilgizturība
Apretiem, apstrādēm un piedevām, kas tekstilizstrādājumam lietošanas laikā piešķir ūdens, eļļas un traipu repelentu īpašības, antipirēnu īpašības un vieglas kopšanas iespēju (ko dēvē arī par neburzīgu vai plisē), ir ilgizturīgi atbilstīgi 25.a), b) un c) apakškritērijā noteiktajām vērtībām un parametriem.
Attiecībā uz ūdens, eļļas un traipu repelentiem patērētājiem dod norādījumus par to, kā saglabāt izstrādājuma apreta funkcionalitāti.
Minētās prasības neattiecas uz tekstilšķiedrām, audumiem un membrānām, kas dod gatavajam izstrādājumam raksturīgās funkcionālās īpašības.
Izstrādājumiem ar raksturīgām īpašībām pieteikuma iesniedzēji iesniedz testēšanas pārskatus, kas pierāda salīdzināmu vai uzlabotu sniegumu salīdzinājumā ar alternatīvām, ko var izmantot kā apretu.
25.a) Ūdens, eļļas un traipu repelentu funkcijas
Ūdens repelenti saglabā funkcionalitāti 80 no 90 pēc 20 mazgāšanas reizēm mājas apstākļos un žāvēšanas centrifūgā 40 °C temperatūrā cikliem vai pēc 10 rūpnieciskiem mazgāšanas un žāvēšanas cikliem vismaz 75 °C temperatūrā.
Eļļas repelenti saglabā funkcionalitāti 3,5 no 4,0 pēc 20 mazgāšanas reizēm mājas apstākļos un žāvēšanas centrifūgā 40 °C temperatūrā cikliem vai pēc 10 rūpnieciskiem mazgāšanas un žāvēšanas cikliem vismaz 75 °C temperatūrā.
Traipu repelenti saglabā funkcionalitāti 3,0 no 5,0 pēc 20 mazgāšanas reizēm mājas apstākļos un žāvēšanas centrifūgā 40 °C temperatūrā cikliem vai pēc 10 rūpnieciskiem mazgāšanas un žāvēšanas cikliem vismaz 75 °C temperatūrā.
Rūpnieciskās mazgāšanas temperatūras var samazināt līdz 60 °C apģērbiem ar līmētām šuvēm.
Pieteikuma iesniedzējs iesniedz pārskatus par testēšanām, kas veiktas atbilstīgi šādiem standartiem, kuri attiecas uz konkrētajiem izstrādājumiem.
Visiem izstrādājumiem mazgāšanas cikli mājas apstākļos ISO 6330 vai rūpnieciskās mazgāšanas cikli ISO 15797 apvienojumā ar šādiem:
— |
ūdens repelenti: ISO 4920, |
— |
eļļas repelenti: ISO 14419, |
— |
traipu repelenti: ISO 22958. |
25.b) Antipirēnu funkcijas
Mazgājami izstrādājumi saglabā savu funkcionalitāti pēc 50 rūpnieciskiem mazgāšanas un žāvēšanas centrifūgā cikliem vismaz 75 °C temperatūrā. Nemazgājami izstrādājumi saglabā savu funkcionalitāti pēc mērcēšanas testa.
Pieteikuma iesniedzējs iesniedz pārskatus par testēšanām, kas veiktas atbilstīgi šādiem standartiem, kuri attiecas uz konkrētajiem izstrādājumiem.
Mazgāšanas cikliem mājas apstākļos ISO 6330 vai rūpnieciskās mazgāšanas cikliem EN ISO 10528 – abiem apvienojumā ar standartu EN ISO 12138. Ja tekstilizstrādājums nav noņemams, – BS 5651 vai līdzvērtīgs standarts.
25.c) Viegla kopšana (ko dēvē arī par neburzīgu vai plisē)
Dabiskās šķiedras izstrādājumi sasniedz SA-3 audumu gluduma pakāpi, un jauktie dabisko un sintētisko šķiedru izstrādājumi sasniedz SA-4 audumu gluduma pakāpi pēc 10 mazgāšanas reizēm mājas apstākļos un žāvēšanas centrifūgā 40 °C temperatūrā cikliem.
Pieteikuma iesniedzējs iesniedz pārskatus par testēšanām, kas veiktas atbilstīgi ISO 7768 testēšanas metodei, lai novērtētu audumu gludumu pēc mazgāšanas.
5. KORPORATĪVĀS SOCIĀLĀS ATBILDĪBAS KRITĒRIJI
Šajā iedaļā minētie kritēriji attiecas uz tekstilizstrādājumu griešanas/šūšanas/apdares ražošanas posmiem.
26. kritērijs. Pamatprincipi un tiesības darbā
Pieteikuma iesniedzēji nodrošina, ka visās griešanas/šūšanas/apdares ražotnēs, kur izgatavo ekomarķēto izstrādājumu(-us), ievēro pamatprincipus un tiesības darbā, kas aprakstīti Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) darba pamatstandartos, ANO Global Compact un ESAO Pamatnostādnēs starptautiskajiem uzņēmumiem. Verifikācijas nolūkā jāskata šādi SDO darba pamatstandarti:
029 |
Piespiedu darbs |
087 |
Biedrošanās brīvība un tiesības apvienoties organizācijās |
098 |
Tiesības organizēt un vest sarunas par darba koplīgumu slēgšanu |
100 |
Vienlīdzīga atlīdzība |
105 |
Piespiedu darba atcelšana |
111 |
Diskriminācija (darbs un nodarbošanās) |
155 |
Darba drošība un veselība un darba vide |
138 |
Konvencija par minimālo vecumu pieņemšanai darbā |
182 |
Bērnu darba ļaunāko formu atcelšana |
Minētos standartus paziņo griešanas/šūšanas/apdares ražotnēm, kurās izgatavo gatavo izstrādājumu.
Pieteikuma iesniedzējs pierāda trešās personas verifikāciju par atbilstību, izmantojot neatkarīgus verifikācijas vai dokumentārus pierādījumus, tostarp par revidentu veiktām pārbaudēm uz vietas ekomarķējuma verifikācijas procesa laikā griešanas/šūšanas/apdares ražotnēs, savu ekomarķēto izstrādājumu piegādes ķēdē. Tas notiek pēc pieteikuma iesniegšanas un pēc tam ekomarķējuma piešķiršanas periodā, ja tiek atvērtas jaunas ražotnes.
27. kritērijs. Ierobežojums rupja kokvilnas auduma (džinsu auduma) apstrādei ar smilšstrūklu
Nav atļauts veikt manuālu vai mehānisku apstrādi ar smilšstrūklu, lai iegūtu novalkāta izskata rupju kokvilnas audumu apretu.
Pieteikuma iesniedzējs iesniedz sīku informāciju par visām ražotnēm, kas izmantotas, lai ražotu ar ekomarķējumu marķētus rupja kokvilnas auduma izstrādājumus, kopā ar dokumentāriem un fotogrāfiskiem pierādījumiem par alternatīvajiem procesiem, kas izmantoti, lai iegūtu novalkāta izskata rupju kokvilnas audumu apretu.
28. kritērijs. Informācija uz ekomarķējuma
Fakultatīvs marķējums ar tekstlodziņu var ietver šādu tekstu:
— |
Ilgtspējīgāka šķiedru ražošana (vai teksts no 11. tabulas) |
— |
Mazāk piesārņojoši ražošanas procesi |
— |
Bīstamo vielu ierobežojumi |
— |
Testēts uz ilgizturību |
11. tabula
Teksts, ko atkarībā no izstrādājuma sastāva drīkst norādīt blakus ekomarķējumam
Izmantotās šķiedras |
Ražošanas specifikācija |
Teksts, ko drīkst norādīt |
Kokvilnas šķiedras |
Bioloģiskās kokvilnas saturs vairāk par 50 % |
Izgatavotas no xx % bioloģiskās kokvilnas |
Bioloģiskās kokvilnas saturs vairāk par 95 % |
Izgatavotas no bioloģiskās kokvilnas |
|
IAA kokvilnas saturs vairāk par 70 % |
Kokvilna audzēta ar samazinātu pesticīdu daudzumu |
|
Mākslīgās celulozes šķiedras |
Sertificēta ilgtspējīga celuloze vairāk par 25 % |
Izgatavotas, izmantojot xx % koksnes no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem |
Sertificēta ilgtspējīga celuloze vairāk par 95 % |
Izgatavotas, izmantojot koksni no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem |
|
Poliamīds |
Atkārtoti pārstrādāts materiāls vairāk par 20 % |
Izgatavots ar xx % atkārtoti pārstrādāta neilona |
Atkārtoti pārstrādāts materiāls vairāk par 95 % |
Izgatavots no atkārtoti pārstrādāta neilona |
|
Poliesteris |
Atkārtoti pārstrādāts materiāls vairāk par 50 % |
Izgatavots ar xx % atkārtoti pārstrādāta poliestera |
Atkārtoti pārstrādāts materiāls vairāk par 95 % |
Izgatavots no atkārtoti pārstrādāta poliestera |
Pieteikuma iesniedzējs iesniedz izstrādājuma iesaiņojuma paraugu, parādot etiķeti, kopā ar deklarāciju par atbilstību šim kritērijam.
(1) Padomes 2007. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regula (EK) Nr. 1830/2003, kas attiecas uz ģenētiski modificētu organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētiem organismiem ražotu pārtikas un lopbarības produktu izsekojamību un ar ko groza Direktīvu 2001/18/EK (OV L 268, 18.10.2003., 24. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regula (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (OV L 295, 12.11.2010., 23. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).
(6) Padomes 1967. gada 27. jūnija Direktīva 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (OV 196, 16.8.1967., 1. lpp.).
(7) Padomes 1999. gada 11. marta Direktīva 1999/13/EK par gaistošu organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no organiskiem šķīdinātājiem noteiktos darbības veidos un iekārtās (OV L 85, 29.3.1999., 1. lpp.).
1. papildinājums
IEROBEŽOTO VIELU SARAKSTS TEKSTILIZSTRĀDĀJUMIEM, KO MARĶĒ AR ES EKOMARĶĒJUMU
ES ekomarķējuma RSL sastāv no ierobežojumiem, kuri attiecas uz šādiem ražošanas posmiem tekstilizstrādājumu piegādes ķēdē:
a) |
šķiedru un dzijas vērpšana; |
b) |
balināšana un priekšapstrāde; |
c) |
krāsotavas; |
d) |
apdrukāšanas procesi; |
e) |
apretēšanas procesi; |
f) |
visi ražošanas posmi; |
g) |
gatavais izstrādājums. |
Uz gatavo izstrādājumu attiecas arī vairāki g) punktā minēti ierobežojumi, kam var prasīt veikt analītisko testēšanu.
a) Ierobežojumi, kas attiecas uz šķiedru un dziju vērpšanu un aušanu
Vielu grupa |
Ierobežojuma tvērums |
Robežvērtības |
Verifikācijas prasības |
||
|
Vismaz 95 % (sausnas svara) no sastāvdaļas vielām jābūt viegli bioloģiski noārdāmām. Visos gadījumos ņem vērā katras sastāvdaļas summu. |
Viegli bioloģiski noārdāms: izšķīdis organiskais ogleklis noārdās par 70 % 28 dienās vai 60 % no teorētiski maksimālās skābekļa iztērēšanas vai oglekļa dioksīda radīšanas 28 dienās. |
Verifikācija: ķīmisko vielu piegādātāja deklarācija, kam pievienoti ESAO vai ISO testēšanas rezultāti. Testēšanas metode: OECD 301 A, ISO 7827 OECD 301 B, ISO 9439 OECD 301 C (2) OECD 301 D ISO 10708 OECD 301 E OECD 301 F, ISO 9408 |
||
|
Vismaz 90 % (sausnas svara) no sastāvdaļas vielām jābūt viegli bioloģiski noārdāmām, vidēji viegli bioloģiski noārdāmām vai likvidējamām notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Visos gadījumos ņem vērā katras sastāvdaļas summu. |
Viegli bioloģiski noārdāms: skatīt definīciju a) punkta ii) apakšpunktā. Vidēji viegli bioloģiski noārdāms: izšķīdis organiskais ogleklis noārdās par 70 % 28 dienās vai 60 % no teorētiski maksimālās skābekļa iztērēšanas vai oglekļa dioksīda radīšanas 28 dienās. Likvidējamība: izšķīdis organiskais ogleklis noārdās par 80 % 28 dienās. |
Verifikācija: ķīmisko vielu piegādātāja deklarācija, kam pievienoti ESAO vai ISO testēšanas rezultāti. Testēšanas metode: skatīt a) punkta ii) apakšpunktā testēšanu uz vieglu bioloģiskās noārdīšanās spēju. Tiek pieņemta šāda testēšana uz vidēji vieglu bioloģisku noārdīšanos: ISO 14593 OECD 302 A, ISO 9887 OECD 302 B, ISO 9888 OECD 302 C Likvidējamības testi: OECD 303A/B ISO 11733 |
b) Ierobežojumi, kas attiecas uz balināšanu
Vielu grupa |
Ierobežojuma tvērums |
Robežvērtības |
Verifikācijas prasības |
Dziju, audumu un gatavo izstrādājumu balināšana Piemērojamība: visi šķiedru veidi. |
Hloru neizmanto pavedienu, audumu, adījumu vai gatavo izstrādājumu, izņemot mākslīgās celulozes šķiedras, balināšanai. |
n. p. |
Verifikācija: deklarācija par hlora neizmantošanu katrā ražošanas posmā. |
c) Ierobežojumi, kas attiecas uz krāsotavām
Vielu grupa |
Ierobežojuma tvērums |
Robežvērtības |
Verifikācijas prasības |
||||||||
|
Halogenētus krāsošanas paātrinātājus (nesējvielas) neizmanto mākslīgo šķiedru un audumu vai poliestera un vilnas maisījumu krāsošanai. Nesējvielas ir, piemēram, 1,2-dihlorbenzols, 1,2,4-trihlorbenzols, hlorfenoksietanols. |
n. p. |
Verifikācija: ķīmisko vielu piegādātāja deklarācija par attiecīgo vielu neizmantošanu, kam pievienota SDS. |
||||||||
|
Neizmanto azokrāsvielas, kurām sadaloties rodas aromātiskie amīni, par kuriem ir zināms, ka tie ir kancerogēni. 2. papildinājumā ir iekļauts ierobežoto arilamīnu saraksts un orientējošs to azokrāsvielu saraksts, kurām sadaloties rodas minētie arilamīni. Pēdējais saraksts jālieto kā norādījumi krāsvielām, ko nedrīkst izmantot. Arilamīnu robežvērtība attiecas uz gatavo izstrādājumu. |
30 mg/kg par katru amīnu (1) |
Verifikācija: gatavā izstrādājuma testēšana jāveic tā, kā noteikts. Testēšanas metode: EN 14362-1 un 3 |
||||||||
|
Neizmanto krāsvielas, kas ir kancerogēnas, mutagēnas vai toksiskas reproduktīviem orgāniem. 2. papildinājumā ir iekļauts CMR krāsvielu saraksts, ko ir aizliegts izmantot. |
n. p. |
Verifikācija: ķīmisko vielu piegādātāja deklarācija par attiecīgo vielu neizmantošanu, kam pievienota SDS. |
||||||||
|
Aizliegts lietot krāsvielas ar iespējami sensibilizējošu iedarbību. 2. papildinājumā ir iekļauts saraksts ar sensibilizējošām krāsvielām, ko ir aizliegts izmantot. |
Verifikācija: ķīmisko vielu piegādātāja deklarācija par attiecīgo vielu neizmantošanu, kam pievienota SDS. |
|||||||||
|
Aizliegts izmantot krāsvielas ar hroma kodinātāju. |
n. p. |
Verifikācija: ķīmisko vielu piegādātāja deklarācija par attiecīgo vielu neizmantošanu, kam pievienota SDS. |
||||||||
|
Metālu kompleksu krāsvielas uz vara, hroma vai niķeļa bāzes drīkst lietot tikai, lai krāsotu:
|
n. p. |
Verifikācija: ķīmisko vielu piegādātāja deklarācija par attiecīgo vielu neizmantošanu, kam pievienota SDS. |
d) Ierobežojumi, kas attiecas uz apdrukas procesiem
Apdruka |
|||||||||||||||||||||
|
Krāsvielas un pigmenti, ko lieto ar ekomarķējumu marķētu tekstilizstrādājumu apdrukai, atbilst ierobežojumiem attiecībā uz krāsotavām (šā papildinājuma c) iedaļa). |
Lūgums skatīt ierobežojumus attiecībā uz krāsotavām (c) iedaļa). |
Verifikācija: kā noteikts krāsotavām. |
||||||||||||||||||
|
Izmantotās trafaretspiedes pastas nesatur vairāk par 5 % gaistošu organisko savienojumu (GOS). Tie var būt:
|
GOS saturs < 5,0 svara % |
Verifikācija: pieteikuma iesniedzēja deklarācija, ka apdruka nav veikta, vai apdrukas veicēja deklarācija, kam pievienota SDS un/vai aprēķini par trafaretspiedes pastu. |
||||||||||||||||||
|
Aizliegts lietot “plastizola” piedevas apdrukas saistvielām, tostarp PVC un ierobežotos ftalātus. |
n. p. |
Verifikācija: pieteikuma iesniedzēja deklarācija, ka apdruka nav veikta, vai ķīmisko vielu piegādātāju deklarācija par attiecīgo vielu neizmantošanu, kam pievienota SDS par piedevām. |
e) Ierobežojumi, kas attiecas uz apretēšanas procesiem
Funkcionālie apreti, apstrādes un piedevas |
|||||
|
Biocīdus neiestrādā šķiedrās, audumos vai gatavajā izstrādājumā, lai piešķirtu biocīdasas īpašības. Parastie piemēri ir šādi: triklozāns, nano sudrabs, cinka organiskie savienojumi, alvas organiskie savienojumi, dihlorfenil(estera) savienojumi, benzimidazola atvasinājumi un izotiazolinoni. |
n. p. |
Verifikācija: pieteikuma iesniedzēja deklarācija par attiecīgo vielu neizmantošanu. |
||
|
Halogenētas vielas vai preparātus izmanto tikai kārstai vilnai un mazgātai vilnai. |
n. p. |
Verifikācija: vilnas pārstrādātāju deklarācija par attiecīgo vielu neizmantošanu. |
||
|
Aizliegts izmantot apstrādi ar fluoru saturošiem ūdens, traipu un eļļas repelentiem. Te ietilpst apstrāde ar perfluoru un polifluoru. Apstrādes bez fluora ir viegli bioloģiski noārdāmas un bioloģiski neuzkrājas ūdens vidē, tostarp ūdens nogulsnēs. Tās papildus atbilst 25.a) kritērijam par piemērotību lietošanai. |
n. p. |
Verifikācija: deklarācija par attiecīgo vielu neizmantošanu, kam pievienota SDS par izmantotajiem repelentiem, ko iesniedz apretētāji. Testēšanas metode: n. p. |
||
|
Aizliegts izmantot šādus antipirēnus: HBCDD – heksabromciklododekāns, PeBDE – pentabromdifenilēteris, OcBDE – oktabromdifenilēteris, DecaBDE – dekabromdifenilēteris, PBBs – polibromēti bifenili, TEPA – tris-(aziridinil)-fosfinoksīds, TRIS – tris-(2,3- dibrompropil)fosfāts, TCEP – tris(2-hloretil)fosfāts, parafīns, C10-C13, hlorēts (SCCP). |
n. p. |
Verifikācija: deklarācija par attiecīgo vielu neizmantošanu, kam pievienota SDS. |
||
Uz sinerģistu antimona trioksīdu (H351) attiecas atkāpe tā izmantošanai par sinerģistu iekštelpu tekstilizstrādājumu aizmugures tapsējumam tikai ar tādu nosacījumu, ka izstrādājumam jābūt ugunsizturīgam un ir ievērotas robežvērtības vielas iedarbībai darbavietā. |
Astoņu stundu vidējā maiņas vērtība ELV uz 0,50 mg/m3 |
Verifikācija: uzraudzības datus iesniedz apretēšanas veicējs, ja izmanto antimona trioksīdu. |
f) Ierobežojumi, kuri attiecas uz visiem ražošanas posmiem
Īpaši bīstamas vielas (SVHC) |
|||||||||||||||||||||||||
|
SVHC, kas ir noteiktas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (REACH) 59. pantam kā tādas, kas atbilst minētās regulas 57. pantā minētajiem kritērijiem un ir uzskaitītas kandidātvielu sarakstā iespējamai iekļaušanai REACH XIV pielikumā (“kandidātvielu saraksts”), kas ir spēkā pieteikuma iesniegšanas laikā, nedrīkst atrasties gatavajā izstrādājumā – ne tās, lai piešķirtu funkciju gatavajam izstrādājumam, ne tās, kas apzināti izmantotas ražošanas posmos, ja vien nav apstiprināta atkāpe. Spēkā esošo kandidātvielu sarakstu var apskatīt tīmekļa vietnē: http://echa.europa.eu/web/guest/candidate-list-table Nepiešķir atkāpi no šā kritērija izslēgšanas attiecībā uz vielām, kas noteiktas kā SVHC un kas ir iekļautas Regulas (EK) Nr. 1907/2006 59. pantā paredzētajā sarakstā, un kuras atrodas izstrādājumā vai jebkurā homogēnā tā daļā koncentrācijās, kas pārsniedz 0,10 %. |
n. p. |
Verifikācija: atbilstības deklarācija par katru ražošanas posmu un to ķīmisko vielu piegādātājiem. |
||||||||||||||||||||||
Virsmaktīvās vielas, mīkstināšanas līdzekļi un kompleksveidojošās vielas |
|||||||||||||||||||||||||
|
Vismaz 95 % no auduma mīkstināšanas līdzekļu, kompleksveidojošo vielu un virsmaktīvo vielu svara ir:
Mazgāšanas līdzekļu sastāvdaļu datubāzes jaunākā redakcija ir jāizmanto par atsauces punktu bioloģiskās noārdīšanās spējai: http://ec.europa.eu/environment/ekomarķējums/documents/did_list/didlist_part_a_en.pdf |
n. p. |
Verifikācija: ķīmisko vielu piegādātāja deklarācija, kam pievienota SDS un/vai ESAO vai ISO testēšanas rezultāti. Testēšanas metode: skatīt apretēšanas un vērpšanas līdzekļus (1. papildinājuma a) punkta i)/ii) apakšpunkts) |
||||||||||||||||||||||
|
Visām nejonu un katjonu virsmaktīvajām vielām arī jābūt viegli bioloģiski noārdāmām anaerobos apstākļos. Mazgāšanas līdzekļu sastāvdaļu datubāze ir jāizmanto par atsauces punktu bioloģiskās noārdīšanās spējai: http://ec.europa.eu/environment/ekomarķējums/documents/did_list/didlist_part_a_en.pdf |
n. p. |
Verifikācija: SDS un/vai ķīmisko vielu piegādātāja deklarācija, kam pievienoti ESAO vai ISO testēšanas rezultāti. Testēšanas metode: EN ISO 11734, ECETOC Nr. 28 OECD 311 |
||||||||||||||||||||||
Palīgvielas |
|||||||||||||||||||||||||
|
Aizliegts izmantot šādas vielas jebkurā preparātā vai formulācijā, ko izmanto tekstilizstrādājumiem, un uz minētajām vielām attiecas robežvērtības vielu saturam gatavajā izstrādājumā:
|
25 mg/kg kopsumma |
Verifikācija: gatavā izstrādājuma testēšanu veic, kā noteikts alkilfenoliem. Testēšanas metode: šķīdinātāja ekstrahēšana, pēc kuras veic LCMS. |
||||||||||||||||||||||
|
Šādas vielas ir aizliegts izmantot jebkurā tekstilizstrādājumiem paredzētā preparātā vai formulācijā:
nitriltrietiķskābe (NTA). |
n. p. |
Verifikācija: ķīmisko vielu piegādātāju deklarācija par attiecīgo vielu neizmantošanu, kam pievienota SDS par visiem ražošanas posmiem. |
g) Ierobežojumi, kuri attiecas uz gatavo izstrādājumu
|
N,N-dimetilacetamīds (127-19-5) Šādas robežvērtības attiecas uz gatavajiem izstrādājumiem, kuros ir elastāns un akrils: |
|
Verifikācija: gatavā izstrādājuma testēšana. Testēšanas metode: šķīdinātāja ekstrahēšana, GCMS vai LCMS. |
|||||||||||||||||||||
|
0,001 svara % |
|||||||||||||||||||||||
|
0,005 svara % |
|||||||||||||||||||||||
|
0,005 svara % |
|||||||||||||||||||||||
|
Šādas robežvērtības attiecas uz formaldehīda atliekām no vieglas kopšanas apretiem: |
|
Verifikācija: gatavo izstrādājumu ar vieglas kopšanas apretu testēšana. Par visiem citiem izstrādājumiem ir vajadzīga deklarācija par attiecīgo vielu neizmantošanu. Testēšanas metode: EN ISO 14184-1 |
|||||||||||||||||||||
|
16 ppm |
|||||||||||||||||||||||
|
16 ppm |
|||||||||||||||||||||||
|
75 ppm |
|||||||||||||||||||||||
|
Drīkst lietot tikos tos biocīdus, kas ir atļauti atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 98/8/EK (2) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 528/2012 (3). Pieteikuma iesniedzējiem jāskatās jaunākais atļauju saraksts: http://ec.europa.eu/environment/biocides/annexi_and_ia.htm Ierobežojumi attiecas uz šādiem konkrētiem biocīdiem:
|
n. p. |
Verifikācija: deklarācija par attiecīgo vielu neizmantošanu pirms nosūtīšanas un uzglabāšanas, kam pievienota SDS. |
|||||||||||||||||||||
|
Šādas robežvērtības piemēro izstrādājumiem, kas paredzēti zīdaiņiem un bērniem, kuri jaunāki par trim gadiem: |
mg/kg |
Verifikācija: gatavā izstrādājuma testēšana. Testēšanas metode: ekstrahēšana – EN ISO 105-E04-2013 (skābs sviedru šķīdums); konstatēšana – ICP-MS vai ICP-OES. |
|||||||||||||||||||||
Antimons (Sb) |
30,0 |
|||||||||||||||||||||||
Arsēns (As) |
0,2 |
|||||||||||||||||||||||
Kadmijs (Cd) |
0,1 |
|||||||||||||||||||||||
Hroms (Cr) |
|
|||||||||||||||||||||||
|
1,0 |
|||||||||||||||||||||||
|
0,5 |
|||||||||||||||||||||||
Kobalts (Co) |
1,0 |
|||||||||||||||||||||||
Varš (Cu) |
25,0 |
|||||||||||||||||||||||
Svins (Pb) |
0,2 |
|||||||||||||||||||||||
Niķelis (Ni) |
|
|||||||||||||||||||||||
|
1,0 |
|||||||||||||||||||||||
|
0,5 |
|||||||||||||||||||||||
Dzīvsudrabs (Hg) |
0,02 |
|||||||||||||||||||||||
Šādas robežvērtības attiecas uz visiem citiem izstrādājumiem, tostarp iekštelpu tekstilizstrādājumiem: |
mg/kg |
Verifikācija: gatavā izstrādājuma testēšana. Testēšanas metode: ekstrahēšana – DIN EN ISO 105-E04-2013 (skābs sviedru šķīdums); konstatēšana – ICP-MS vai ICP-OES. |
||||||||||||||||||||||
Antimons (Sb) |
30,0 |
|||||||||||||||||||||||
Arsēns (As) |
1,0 |
|||||||||||||||||||||||
Kadmijs (Cd) |
0,1 |
|||||||||||||||||||||||
Hroms (Cr) |
|
|||||||||||||||||||||||
|
2,0 |
|||||||||||||||||||||||
|
1,0 |
|||||||||||||||||||||||
Kobalts (Co) |
|
|||||||||||||||||||||||
|
4,0 |
|||||||||||||||||||||||
|
1,0 |
|||||||||||||||||||||||
Varš (Cu) |
|
|||||||||||||||||||||||
Svins (Pb) |
50,0 |
|||||||||||||||||||||||
Niķelis (Ni) |
1,0 |
|||||||||||||||||||||||
Dzīvsudrabs (Hg) |
1,0 0,02 |
|||||||||||||||||||||||
|
Polimēri nedrīkst saturēt šādus ftalātus: DEHP (di-(2-etilheksil)-ftalāts), BBP (butilbenzilftalāts), DBP (dibutilftalāts), DMEP (bis2-metoksietil) ftalāts, DIBP (diizobutilftalāts), DIHP (di-C6-8-sazarotie alkilftalāti), DHNUP (di-C7-11-sazarotie alkilftalāti), DHP (di-n-heksilftalāts). |
Kopsumma 0,10 svara % |
Verifikācija: polimēru ražotāja deklarācija par attiecīgo vielu neizmantošanu, kam pievienota SDS par formulācijā izmantotajiem plastificētājiem. Ja informācija nav pieejama, var pieprasīt testēšanu. Testēšanas metode: EN ISO 14389 |
|||||||||||||||||||||
Fluorpolimēra membrānas un laminātus var izmantot āra apģērbiem un tehniskajam āra apģērbam. Tos neizgatavo, izmantojot perfluoroktāna skābi vai jebkuru citu augstāku tās homologu, kā noteikusi ESAO. |
|
Verifikācija: membrānas vai lamināta ražotāja atbilstības deklarācija attiecībā uz polimēru ražošanu. |
||||||||||||||||||||||
|
Metāla apģērba piederumiem: |
|
Verifikācija: metāla sastāvdaļu sastāva testēšana. Testēšanas metodes: niķeļa migrācijai: EN 12472-2005, EN 1811-1998+A1-2008; visiem citiem metāliem: konstatēšana – GC-ICP-MS. |
|||||||||||||||||||||
Migrācijas robežvērtību piemēro niķeli saturošiem metāla sakausējumiem, kas ir tiešā un ilgstošā saskarē ar ādu. |
Niķelis 0,5 μg/cm2 nedēļā |
|||||||||||||||||||||||
Papildu testēšanu veic uz šādu metālu klātbūtni, kuriem piemēro šādas robežvērtības: |
|
|||||||||||||||||||||||
Svins (Pb) |
90 mg/kg |
|||||||||||||||||||||||
Kadmijs (Cd) |
|
|||||||||||||||||||||||
|
50 mg/kg |
|||||||||||||||||||||||
|
100 mg/kg |
|||||||||||||||||||||||
Hroms (Cr), ja izstrādājums ir hromēts |
60 mg/kg |
|||||||||||||||||||||||
Dzīvsudrabs (Hg) |
60 mg/kg |
|||||||||||||||||||||||
Aizliegts izmantot šādus ftalātus jebkurā plastmasas apģērba piederumā:
Aizliegts izmantot šādus ftalātus bērnu apģērbā, ja pastāv risks, ka apģērba piederumu var ielikt mutē (piemēram, rāvējslēdzēja mēlīti):
|
n. p. |
Verifikācija: SDS ir jāiesniedz par plastmasas formulācijām. |
(1) Jāveic pasākumi, lai novērstu kļūdaini pozitīvu rezultātu attiecībā uz 4-aminoazobenzola klātbūtni.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīva 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regula (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.).
2. papildinājums
KRĀSVIELU LIETOŠANAS IEROBEŽOJUMI
a) Kancerogēni aromātiskie amīni
Arilamīns |
CAS Nr. |
4-aminodifenils |
92-67-1 |
Benzidīns |
92-87-5 |
4-hlor–o–toluidīns |
95-69-2 |
2-naftilamīns |
91-59-8 |
o-aminoazotoluols |
97-56-3 |
2-amino-4-nitrotoluols |
99-55-8 |
4-hloranilīns |
106-47-8 |
2,4-diaminoanizols |
615-05-4 |
4,4′-diaminodifenilmetāns |
101-77-9 |
3,3′-dihlorbenzidīns |
91-94-1 |
3,3′-dimetoksibenzidīns |
119-90-4 |
3,3′-dimetilbenzidīns |
119-93-7 |
3,3′-dimetil-4,4′-diaminodifenilmetāns |
838-88-0 |
p-krezidīns |
120-71-8 |
4,4′-metilēn–bis–(2–hloranilīns) |
101-14-4 |
4,4′-oksidianilīns |
101-80-4 |
4,4′-tiodianilīns |
139-65-1 |
o-toluidīns |
95-53-4 |
2,4-diaminotoluols |
95-80-7 |
2,4,5-trimetilanilīns |
137-17-7 |
4-aminoazobenzols |
60-09-3 |
o-anizidīns |
90-04-0 |
2,4-ksilidīns |
95-68-1 |
2,6-ksilidīns |
87-62-7 |
b) Orientējošs to krāsvielu saraksts, kurām sadaloties rodas kancerogēni aromātiskie amīni
Dispersās krāsvielas |
||
Disperse Orange 60 |
Disperse Yellow 7 |
|
Disperse Orange 149 |
Disperse Yellow 23 |
|
Disperse Red 151 |
Disperse Yellow 56 |
|
Disperse Red 221 |
Disperse Yellow 218 |
|
Pamata krāsvielas |
||
Basic Brown 4 |
Basic Red 114 |
|
Basic Red 42 |
Basic Yellow 82 |
|
Basic Red 76 |
Basic Yellow 103 |
|
Basic Red 111 |
|
|
Skābās krāsvielas |
||
CI Acid Black 29 |
CI Acid Red 24 |
CI Acid Red 128 |
CI Acid Black 94 |
CI Acid Red 26 |
CI Acid Red 115 |
CI Acid Black 131 |
CI Acid Red 26:1 |
CI Acid Red 128 |
CI Acid Black 132 |
CI Acid Red 26:2 |
CI Acid Red 135 |
CI Acid Black 209 |
CI Acid Red 35 |
CI Acid Red 148 |
CI Acid Black 232 |
CI Acid Red 48 |
CI Acid Red 150 |
CI Acid Brown 415 |
CI Acid Red 73 |
CI Acid Red 158 |
CI Acid Orange 17 |
CI Acid Red 85 |
CI Acid Red 167 |
CI Acid Orange 24 |
CI Acid Red 104 |
CI Acid Red 170 |
CI Acid Orange 45 |
CI Acid Red 114 |
CI Acid Red 264 |
CI Acid Red 4 |
CI Acid Red 115 |
CI Acid Red 265 |
CI Acid Red 5 |
CI Acid Red 116 |
CI Acid Red 420 |
CI Acid Red 8 |
CI Acid Red 119:1 |
CI Acid Violet 12 |
Tiešās krāsvielas |
||
Direct Black 4 |
Basic Brown 4 |
Direct Red 13 |
Direct Black 29 |
Direct Brown 6 |
Direct Red 17 |
Direct Black 38 |
Direct Brown 25 |
Direct Red 21 |
Direct Black 154 |
Direct Brown 27 |
Direct Red 24 |
Direct Blue 1 |
Direct Brown 31 |
Direct Red 26 |
Direct Blue 2 |
Direct Brown 33 |
Direct Red 22 |
Direct Blue 3 |
Direct Brown 51 |
Direct Red 28 |
Direct Blue 6 |
Direct Brown 59 |
Direct Red 37 |
Direct Blue 8 |
Direct Brown 74 |
Direct Red 39 |
Direct Blue 9 |
Direct Brown 79 |
Direct Red 44 |
Direct Blue 10 |
Direct Brown 95 |
Direct Red 46 |
Direct Blue 14 |
Direct Brown 101 |
Direct Red 62 |
Direct Blue 15 |
Direct Brown 154 |
Direct Red 67 |
Direct Blue 21 |
Direct Brown 222 |
Direct Red 72 |
Direct Blue 22 |
Direct Brown 223 |
Direct Red 126 |
Direct Blue 25 |
Direct Green 1 |
Direct Red 168 |
Direct Blue 35 |
Direct Green 6 |
Direct Red 216 |
Direct Blue 76 |
Direct Green 8 |
Direct Red 264 |
Direct Blue 116 |
Direct Green 8.1 |
Direct Violet 1 |
Direct Blue 151 |
Direct Green 85 |
Direct Violet 4 |
Direct Blue 160 |
Direct Orange 1 |
Direct Violet 12 |
Direct Blue 173 |
Direct Orange 6 |
Direct Violet 13 |
Direct Blue 192 |
Direct Orange 7 |
Direct Violet 14 |
Direct Blue 201 |
Direct Orange 8 |
Direct Violet 21 |
Direct Blue 215 |
Direct Orange 10 |
Direct Violet 22 |
Direct Blue 295 |
Direct Orange 108 |
Direct Yellow 1 |
Direct Blue 306 |
Direct Red 1 |
Direct Yellow 24 |
Direct Brown 1 |
Direct Red 2 |
Direct Yellow 48 |
Direct Brown 1:2 |
Direct Red 7 |
|
Direct Brown 2 |
Direct Red 10 |
|
c) Krāsvielas, kas ir kancerogēni, mutagēni vai reproduktīvajai funkcijai toksiski savienojumi vai ir ar iespējamu sensibilizējošu iedarbību
Krāsvielas, kas ir kancerogēni, mutagēni vai reproduktīvajai funkcijai toksiski savienojumi |
||
C.I. Acid Red 26 |
C. I. Direct Black 38 |
C.I. Disperse Blue 1 |
C.I. Basic Red 9 |
C. I. Direct Blue 6 |
C.I. Disperse Orange 11 |
C.I. Basic Violet 14 |
C. I. Direct Red 28 |
C. I. Disperse Yellow 3 |
Dispersās krāsvielas ar iespējamu sensibilizējošu iedarbību |
||
C.I. Disperse Blue 1 |
C.I. Disperse Blue 124 |
C.I. Disperse Red 11 |
C.I. Disperse Blue 3 |
C.I. Disperse Brown 1 |
C.I. Disperse Red 17 |
C.I. Disperse Blue 7 |
C.I. Disperse Orange 1 |
C.I. Disperse Yellow 1 |
C.I. Disperse Blue 26 |
C.I. Disperse Orange 3 |
C.I. Disperse Yellow 3 |
C.I. Disperse Blue 35 |
C.I. Disperse Orange 37 |
C.I. Disperse Yellow 9 |
C.I. Disperse Blue 102 |
C.I. Disperse Orange 76 |
C.I. Disperse Yellow 39 |
C.I. Disperse Blue 106 |
C.I. Disperse Red 1 |
C.I. Disperse Yellow 49 |
3. papildinājums
LABĀKAIS PIEEJAMAIS TEHNISKAIS PAŅĒMIENS MAZGĀŠANAS, ŽĀVĒŠANAS UN CIETINĀŠANAS ENERGOEFEKTIVITĀTES JOMĀ
Joma |
LPTP paņēmieni |
||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||
|