18.4.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 90/9

1)

Vai Padomes Otrās direktīvas (1) 11. panta 4. punkts un Padomes Sestās direktīvas (2) 17. panta 6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts, kas izmantoja šajos pantos paredzēto iespēju (saglabāt) kā priekšnodokli samaksātā PVN atskaitīšanas izslēgšanas tiesības attiecībā uz izdevumu kategorijām, kas ir izdevumi

atbilst nosacījumam pietiekami precīzi norādīt noteikta rakstura preces un pakalpojumus?

2)

Ja uz pirmo jautājumu attiecībā uz minētajām izdevumu kategorijām tiek sniegta apstiprinoša atbilde, tad vai atbilstoši Padomes Sestās direktīvas 6. panta 2. punktam un 17. panta 2. un 6. punktam ir pieļaujama tāda kā aplūkotā valsts tiesību norma, kas tika pieņemta pirms direktīvas stāšanās spēkā un atbilstoši kurai ar nodokli apliekamā persona nevar pilnībā atskaitīt nodokli, ko tā ir samaksājusi, iegādājoties noteiktas preces un pakalpojumus, tādēļ, ka par to tai, pieprasot atlīdzību, ir iesniegts rēķins, kurā iekļauts PVN, t.i. tai ir tiesības veikt atskaitījumu tikai par summu, kas ir identiska nodokļa summai, kas tai ir jāmaksā par šo pakalpojumu?

3)

Ja attiecībā uz “ēdienu un dzērienu sniegšanu” ir izpildīts nosacījums pietiekami precīzi norādīt preču un pakalpojumu raksturu, vai Padomes Sestās direktīvas 17. panta 6. punkts pieļauj to, ka veicot šos grozījumus attiecībā uz priekšnodokļa atskaitījumu izslēgšanu, tiek pieņemts, ka principā izslēgšanas joma tiek ierobežota, tomēr nav izslēdzams, ka noteiktos gadījumos konkrētā gadā, it īpaši, saistībā ar grozītā tiesiskā režīma noteikto raksturu atskaitījumu ierobežojumu piemērošanas joma var tikt paplašināta?