–

Tesco Stores ČR a.s. vārdā – L. Šrubař, advokát,

–

Ministerstvo zemědělství vārdā – R. Pokorný,

–

Čehijas valdības vārdā – M. Smolek un J. Vláčil, kā arī J. Očková, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – B. Hofstötter un P. Ondrůšek, kā arī B. Rous Demiri, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt VII pielikuma E daļas 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV 2011, L 304, 18. lpp.), skatītu kopā ar I pielikuma A daļas 2. punkta c) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/36/EK (2000. gada 23. jūnijs) par kakao un šokolādes produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā (OV 2000, L 197, 19. lpp.).

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar strīdu starp Tesco Stores ČR a.s. (turpmāk tekstā – “Tesco”) un Ministerstvo zemědělství (Zemkopības ministrija, Čehijas Republika) par preču, ko Tesco ir pārdevusi Čehijas Republikā, marķēšanu.

3

Regulas (ES) Nr. 1169/2011 1., 3., 4., 13., 17., 20., 22. un 26. apsvērumā ir paredzēts:

[..]

[..]

[..]

[..]

[..]

[..]

4

Regulas Nr. 1169/2011 I nodaļā “Vispārīgi noteikumi” ir ietverts 1. un 2. pants.

5

Šīs regulas 1. panta “Priekšmets un darbības joma” 1. punktā ir paredzēts:

“Šī regula ir pamats tam, lai saistībā ar pārtikas produktu informāciju nodrošinātu augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, ņemot vērā patērētāju uztveres atšķirības un viņu vajadzības pēc informācijas, vienlaicīgi nodrošinot netraucētu iekšējā tirgus darbību.”

6

Minētās regulas 2. panta “Definīcijas” 2. punktā ir precizēts:

“Piemēro arī šādas definīcijas:

[..]

[..]

[..]

[..]

[..].”

7

Regulas Nr. 1169/2011 II nodaļas “Pārtikas produktu informācijas vispārīgie principi” 3. panta “Vispārēji mērķi” 1. punktā ir noteikts:

“Noteikumi par pārtikas produktu informāciju paredz nodrošināt augstu patērētāju veselības un interešu aizsardzības līmeni un radīt pamatu tam, lai galapatērētāji varētu veikt apzinātu izvēli un droši lietot uzturā pārtiku, īpaši attiecībā uz veselības, ekonomiskiem, vides, sociāliem un ētiskiem apsvērumiem.”

8

Šīs regulas III nodaļā “Vispārīgas prasības attiecībā uz pārtikas produktu informāciju un pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu atbildību” ir ietverts it īpaši 6. un 7. pants.

9

Saskaņā ar minētās regulas 6. pantu “Pamatprasība”:

“Jebkuriem pārtikas produktiem, kuri paredzēti piegādei galapatērētājam vai ēdināšanas iestādēm, pievieno pārtikas produktu informāciju saskaņā ar šo regulu.”

10

Šīs pašas regulas 7. panta “Godīgas informēšanas prakse” 1. punktā ir noteikts:

“Pārtikas produktu informācija nav maldinoša, jo īpaši:

[..].”

11

Regulas Nr. 1169/2011 IV nodaļas “Obligātā pārtikas produktu informācija” 1. iedaļā “Saturs un noformējums” tostarp ir ietverts 9. un 15. pants.

12

Šīs regulas 9. panta “Obligāto ziņu uzskaitījums” 1. punktā ir paredzēts:

“Saskaņā ar regulas 10. līdz 35. pantu un ievērojot šajā nodaļā noteiktos izņēmumus, obligāti norādāmas šādas ziņas:

[..].”

13

Minētās regulas 15. panta “Valodas prasības” 1. un 2. punkts ir formulēts šādi:

“1.   Neskarot 9. panta 3. punktu, obligāto pārtikas produkta informāciju norāda valodā, ko viegli saprot patērētāji dalībvalstīs, kurās pārtikas produkts tiek tirgots.

2.   Dalībvalstis, kurās pārtikas produkts tiek tirgots, var savā teritorijā pieprasīt, lai šīs ziņas norāda vienā vai vairākās Savienības oficiālajās valodās.”

14

Šīs pašas regulas tās pašas IV nodaļas 2. iedaļas “Sīki izstrādāti noteikumi par obligātajām ziņām” 17. panta “Pārtikas produkta nosaukums” 1. punktā ir noteikts:

“Pārtikas produkta nosaukums ir tā tirdzniecības nosaukums. Ja tāda nav, nosaukums atbilst tā pieņemtajam nosaukumam vai, ja tāda nav vai tas netiek lietots, sniedz pārtikas produktu aprakstošu nosaukumu.”

15

Regulas 1169/2011 IV nodaļas 2. iedaļas 18. panta “Sastāvdaļu saraksts” 1., 2. un 4. punktā ir noteikts:

“1.   Pirms sastāvdaļu saraksta vai tā virsrakstā ir norāde, kura sastāv no vārda “sastāvdaļas” vai kurā ietverts šis vārds. Tas ietver visas pārtikas produkta sastāvdaļas dilstošā masas secībā, kā tās ir reģistrētas pārtikas ražošanas procesā.

2.   Sastāvdaļas nosaukumu norāda, minot tās īpašo nosaukumu saskaņā ar 17. panta un VI pielikuma noteikumiem.

[..]

4.   Šā panta 1. un 2. punkta piemērošanas tehniskie noteikumi ir paredzēti VII pielikumā.”

16

Regulas Nr. 1169/2011 VII pielikumā “Sastāvdaļu norādīšana un apzīmēšana” tostarp ir ietverta E daļa “Kombinētu sastāvdaļu apzīmēšana sastāvdaļu sarakstā”, kurā ir paredzēts:

17

Direktīvas 2000/36 7. un 8. apsvērums ir formulēts šādi:

18

Saskaņā ar Direktīvas 2000/36 3. panta 1. punktu:

“Direktīva 79/112/EEK attiecas uz produktiem, kas definēti I pielikumā, ievērojot šādus nosacījumus:

Taču šos pārdošanas [tirdzniecības] nosaukumus var arī izmantot papildus saskaņā ar noteikumiem vai paražām, kas piemērojami dalībvalstīs, kurās produktu pārdod gala patērētājam, lai apzīmētu citus produktus, kurus nevar sajaukt ar I pielikumā definētajiem.”

19

Direktīvas 2000/36 4. pantā ir paredzēts:

“I pielikumā definētajiem produktiem dalībvalstis nepieņem savus noteikumus, ko neparedz šī direktīva.”

20

Šīs direktīvas I pielikumā “Produktu pārdošanas [tirdzniecības] nosaukumi, definīcijas un raksturojums” ir ietverta A daļa “Pārdošanas [Tirdzniecības] nosaukumi un definīcijas”. Šīs daļas 2. punkta c) apakšpunktā ir noteikts:

“saberzta šokolāde, pulverveida šokolāde

apzīmē produktu, kas sastāv no kakao pulvera un cukura maisījuma un satur ne mazāk kā 32 % kakao pulvera.”

21

Tesco grupa, kas ir Apvienotajā Karalistē reģistrēts daudznacionāls mazumtirgotājs, izmanto lielveikalus, tostarp Čehijas Republikā. Tās Čehijas meitas sabiedrība tirgoja noteiktas pārtikas preces ar preču zīmi “Monte” savos veikalos, kas atrodas Čehijas Republikā. Uz attiecīgo produktu etiķetes, proti, 220 g Monte šokolādes piena deserts ar lazdu riekstiem, 100 g Monte šokolādes piena deserts un 200 ml Monte drink šokolādes piena dzēriens ar lazdu riekstiem bija norādīts to sastāvdaļu saraksts, kuru vidū bija čokoládový prášek (šokolādes pulveris), bet tā sastāvs sīkāk nebija precizēts.

22

2016. gada 27. maijāStátní zemědělská a potravinářská inspekce, inspektorát v Brně (Valsts zemkopības kontroles iestāde, Brno nodaļa, Čehijas Republika; turpmāk tekstā – “SZPI”) izdeva rīkojumu Tesco izņemt no saviem Čehijas Republikā esošajiem uzņēmumiem attiecīgos produktus un aizliedza tai turpināt to tirdzniecību. Tā pamatojās uz faktu, ka minēto produktu marķējumā esot ietverta norāde čokoládový prášek (“šokolādes pulveris”), bet tā sastāvdaļas nav precizētas, un līdz ar to nav ievērots Regulas Nr. 1169/2011 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts, skatīts kopā ar 18. panta 1. un 4. punktu. Turklāt no Direktīvas 2000/36 I pielikuma A daļas 2. punkta c) apakšpunkta izrietot, ka čehu valodā ir jāizmanto vārdi čokoláda v prášku (“pulverveida šokolāde”), nevis vārdi čokoládový prášek (“šokolādes pulveris”).

23

Pēc Tesco iesniegtās sūdzības SZPI ar diviem atsevišķiem 2016. gada 6. jūnija lēmumiem atcēla 2016. gada 27. maijā noteiktos pasākumus. Tādējādi ar pirmo lēmumu tā atcēla attiecīgo preču tirdzniecības aizliegumu un ar otro lēmumu atcēla šo produktu izņemšanu no visiem Čehijas Republikā esošajiem uzņēmumiem.

24

Tomēr paātrinātās pārskatīšanas procedūras ietvaros ústřední inspektorát Státní zemědělské a potravinářské inspekce (Valsts zemkopības kontroles iestādes centrālā nodaļa, Čehijas Republika) ar diviem 2017. gada 2. februāra lēmumiem grozīja SZPI2016. gada 6. jūnija lēmumus, noraidot Tesco sūdzību.

25

Lauksaimniecības ministrija ar diviem 2017. gada 21. aprīļa lēmumiem noraidīja Tesco iesniegto sūdzību par paātrinātās pārskatīšanas procedūrā pieņemtajiem lēmumiem.

26

Tesco par šiem lēmumiem cēla prasību Krajský soud v Brně (Apgabaltiesa Brno, Čehijas Republika), apgalvojot, ka izņēmums saskaņā ar Regulas Nr. 1169/2011 VII pielikuma E daļas 2. punkta a) apakšpunktu attiecas arī uz čokoládový prášek (“šokolādes pulveris”), ņemot vērā, ka šī formulējuma saturs ir identisks čokoláda v prášku (“pulverveida šokolāde”) saturam. Secinājums, saskaņā ar kuru noteicošā ir tikai Direktīvas 2000/36 čehu valodas versija, pēc Tesco domām, ir pretrunā Savienības tiesību darbības principiem, ņemot vērā, ka visas Savienības tiesību normas valodu versijas arī ir autentiskas.

27

Ar 2019. gada 26. februāra spriedumu Krajský soud v Brně (Apgabaltiesa Brno) noraidīja minēto prasību, uzskatot, ka katrā Direktīvas 2000/36 I pielikuma valodu versijā esošais nosaukums ir obligāts.

28

Tesco par šo spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību Nejvyšší správní soud (Augstākā administratīvā tiesa, Čehijas Republika). Ar 2019. gada 11. jūlija spriedumu šī tiesa atcēla pārsūdzēto spriedumu un nosūtīja lietu atpakaļ apgabaltiesai atkārtotai izskatīšanai.

29

Krajský soud v Brně (Apgabaltiesa Brno), no jauna izskatot lietu, norāda, ka gan Direktīvas 2000/36, gan Regulas Nr. 1169/2011 mērķis esot patērētāju tiesību aizsardzība. Līdz ar to esot svarīgi, lai saimnieciskās darbības subjekti katrā dalībvalstī izmantotu to nosaukumu, kuru ir paredzējis Savienības likumdevējs valodā, kas šajā dalībvalstī ir viegli saprotama.

30

Iesniedzējtiesa turklāt norāda, ka Tiesas judikatūra attiecībā uz atšķirību starp dažādām Savienības tiesiskā regulējuma valodu versijām novēršanu šajā lietā neesot piemērojama. Starp Direktīvas 2000/36 valodu versijām neesot nekādas atšķirības, neraugoties uz viena vai vairāku nosaukumu esamību vienai un tai pašai sastāvdaļai attiecīgajās valodu versijās. Runa esot par patstāvīgiem obligātu nosaukumu sarakstiem attiecīgajās oficiālajās valodās, kas paredzēti tās dalībvalsts patērētājiem, kurā attiecīgā oficiālā valoda tiek lietota. 2017. gada 14. jūnija spriedumu TofuTown.com (C‑422/16, EU:C:2017:458), uz kuru ir balstījusies Nejvyšší správní soud (Augstākā administratīvā tiesa), varētu interpretēt arī tādējādi, ka nav iespējams izmantot sinonīmus vai obligāto nosaukumu tulkojumus.

31

Šādos apstākļos Krajský soud v Brně (Apgabaltiesa Brno) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai principi, kas izriet no [Regulas Nr. 1169/2011] VII pielikuma E daļas 2. punkta a) apakšpunkta, ir jāinterpretē tādējādi, ka attiecībā uz pārtikas produktu, kurš ir paredzēts galapatērētājam Čehijas Republikā, [Direktīvas 2000/36] I pielikuma A daļas 2. punkta c) apakšpunktā norādīto kombinēto sastāvdaļu, neaprakstot tās sastāvu, var norādīt produkta sastāvā tikai gadījumā, kad šīs kombinētās sastāvdaļas nosaukums ir norādīts precīzi atbilstoši [Direktīvas 2000/36] I pielikuma formulējumam čehu valodā?”

32

Ar šo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 1169/2011 VII pielikuma E daļas 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka saimnieciskās darbības subjekts, marķējot produktus, kas tiek tirgoti kādas dalībvalsts teritorijā, ir atbrīvots no pienākuma uzskaitīt visas sastāvdaļas, kas veido kombinētu sastāvdaļu šīs regulas 2. panta 2. punkta h) apakšpunkta izpratnē, tikai tad, ja šī kombinētā sastāvdaļa, kas ir tirdzniecības nosaukuma priekšmets saskaņā ar Direktīvas 2000/36 I pielikuma A daļu, ir norādīta sastāvdaļu sarakstā, izmantojot šo tirdzniecības nosaukumu attiecīgās dalībvalsts valodas versijā.

33

Kā izriet no iesniedzējtiesas lēmuma, šis jautājums ir uzdots saistībā ar strīdu, kas radies, Tesco tirgojot noteiktus pārtikas produktus Čehijas Republikā, jo šo pārtikas produktu ražošanā izmantojamā pulverveida šokolāde nav identificēta šo produktu sastāvdaļu sarakstā, izmantojot nosaukumu, ar kādu šāda kombinēta sastāvdaļa ir nosaukta Direktīvas 2000/36 I pielikuma čehu valodas versijā, proti, čokoláda v prášku. Tesco šo nosaukumu aizstāja ar savu šī pielikuma citu valodu versiju kā, piemēram, vācu valodas versijas Schokoladenpulver un poļu valodas versijas (kas ietver vārdus proszek czekoladowy, kā arī czekolada w proszku) tulkojumu čehu valodā. Šo tulkojumu rezultātā, lai apzīmētu šo kombinēto sastāvdaļu, tika izmantoti vārdi čokoládový prášek (“šokolādes pulveris”).

34

Pirmkārt, jāatgādina, pirmām kārtām, ka ar Direktīvu 2000/36 ir veikta pilnīga tirdzniecības nosaukumu attiecībā uz kakao un šokolādes produktiem, kas paredzēti cilvēku pārtikai, saskaņošana, lai nodrošinātu iekšējā tirgus vienotību. Direktīvas 2000/36 I pielikumā paredzētie produktu tirdzniecības nosaukumi atbilstoši tās 3. panta 1. punktam vienlaikus ir gan saistoši, gan attiecas tikai uz minētajā pielikumā ietvertajiem produktiem. Tā kā Direktīvas 2000/36 4. pantā turklāt dalībvalstīm ir aizliegts pieņemt valsts tiesību normas, kas šajā direktīvā nav paredzētas attiecībā uz tās I pielikumā definētajiem produktiem, ir jāuzskata, ka ar minēto direktīvu ir izveidota obligāta un izsmeļoša tirdzniecības nosaukumu sistēma (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 25. novembris, Komisija/Itālija, C‑47/09, EU:C:2010:714, 29. un 36. punkts).

35

Otrām kārtām, no Direktīvas 2000/36 I pielikuma A daļas 2. punkta c) apakšpunkta, skatīta kopā ar šīs direktīvas 3. panta 1. punktu, kā arī 7. apsvērumu, izriet, ka produkts, kas sastāv no kakao pulvera un cukura maisījuma un kas satur vismaz 32 % kakao pulvera, minētās direktīvas piemērošanas nolūkā ir jāklasificē kā “pulverveida šokolāde”.

36

No tā izriet, ka, pieņemot, ka pamatlietā aplūkotā kombinētā sastāvdaļa atbilst kritērijiem, lai to varētu apzīmēt kā “pulverveida šokolādi” Direktīvas 2000/36 I pielikuma A daļas 2. punkta c) apakšpunkta izpratnē, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai, šī kombinētā sastāvdaļa tirdzniecībā ir jāsauc par “pulverveida šokolādi”.

37

Šo secinājumu apstiprina fakts, ka Direktīvas 2000/36 I pielikuma A daļas 2. punkta c) apakšpunktā minētais nosaukums “pulverveida šokolāde” ir “likumīgs nosaukums”, kas ir paredzēts Savienības tiesību normās, kuras piemērojamas šim pārtikas produktam Regulas Nr. 1169/2011 2. panta 2. punkta n) apakšpunkta izpratnē. Šāds nosaukums saskaņā ar šīs regulas 17. un 18. pantu ir jāizmanto visā Savienības teritorijā. Turklāt saskaņā ar minētās regulas 15. panta 1. punktu šim nosaukumam ir jābūt norādītam uz pārtikas produkta valodā, ko viegli saprot patērētāji dalībvalstī, kurā šis pārtikas produkts tiek tirgots.

38

Otrkārt, jānorāda, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1169/2011 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 18. panta 1. punktu sastāvdaļu sarakstā, kuram ir jābūt uz pārtikas produktiem, ir jāietver visas attiecīgā pārtikas produkta sastāvdaļas dilstošā masas secībā, kā tās ir reģistrētas šī pārtikas produkta ražošanas procesā.

39

Tomēr saskaņā ar Regulas Nr. 1169/2011 VII pielikuma E daļas 2. punkta a) apakšpunktu sastāvdaļas, kas veido kombinēto sastāvdaļu, var netikt uzskaitītas, ja kombinētās sastāvdaļas sastāvs ir definēts spēkā esošā Savienības tiesiskajā regulējumā un ja kombinātā sastāvdaļa galaprodukta sastāvā ir mazāk nekā 2 %.

40

Šajā ziņā no šī sprieduma 36. un 37. punkta izriet, ka šāda sastāvdaļas, kas ietilpst kombinētās sastāvdaļas sastāvā, kā pamatlietā aplūkotā nenorādīšana ir atļauta tikai tad, ja šī saliktā sastāvdaļa tiek identificēta ar nosaukumu, kas tai ir saskaņā ar Savienības tiesisko regulējumu, un valodā, kas ir viegli saprotama tās dalībvalsts patērētājiem, kurā pārtikas produkts tiek tirgots. Šajā gadījumā tādējādi šķiet, ka, lai varētu izmantot Regulas Nr. 1169/2011 VII pielikuma E daļas 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu, kombinēto sastāvdaļu, kas ir norādīta Čehijas Republikā tirgoto pārtikas produktu marķējumā, ar tās nosaukumu ir jāidentificē čehu valodā.

41

Treškārt, jāpārbauda, vai šajā Regulas Nr. 1169/2011 VII pielikuma E daļas 2. punkta a) apakšpunktā paredzētais izņēmums var tikt piemērots pat tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotā, kurā saimnieciskās darbības subjekts nav izmantojis kombinētās sastāvdaļas nosaukumu, kāds tas parādās Direktīvas 2000/36 I pielikuma čehu valodas versijā, bet šo nosaukumu aizstājis ar savu šīs sastāvdaļas, kāda tā ir šī pielikuma citu valodu versijās, tulkojumu čehu valodā.

42

Šajā ziņā jānorāda, pirmām kārtām, ka Regulas Nr. 1169/2011 VII pielikuma E daļas 2. punkta a) apakšpunkts, ciktāl ar to ir ieviesta atkāpe no noteikuma, saskaņā ar kuru visas pārtikas produkta sastāvdaļas ir jānorāda tā sastāvdaļu sarakstā, ir jāinterpretē šauri.

43

Otrām kārtām, jāuzsver, ka Regulas Nr. 1169/2011 mērķis, kā tas izriet no minētās regulas 1. panta 1. punkta un 3. panta 1. punkta, skatīta kopā ar tās 1., 3. un 4. apsvērumu, ir saistībā ar pārtikas produktu informāciju nodrošināt augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, ņemot vērā to uztveres atšķirības (spriedums, 2020. gada 1. oktobris, Groupe Lactalis, C‑485/18, EU:C:2020:763, 43. punkts un tajā minētā judikatūra).

44

Šajā nolūkā Regulas Nr. 1169/2011 mērķis saskaņā ar tās 3. panta 1. punktu, skatītu kopā ar šīs regulas 3. un 4. apsvērumu, ir nodrošināt, lai patērētājiem sniegtā informācija ļautu tiem pieņemt lēmumu, pilnībā pārzinot lietas apstākļus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 12. novembris, Organisation juive européenne un Vignoble Psagot, C‑363/18, EU:C:2019:954, 53. punkts).

45

Konkrētāk, no Regulas Nr. 1169/2011 17. apsvēruma izriet, ka informācijas par pārtikas produktu sastāvu obligātumu nosaka vajadzība “būt iespējai ļaut patērētājiem atpazīt un atbilstīgi lietot pārtiku un izdarīt izvēli, kas atbilst viņu individuālajām uztura vajadzībām”.

46

Šāds mērķis prasa, lai pārtikas produktu informācija būtu pareiza, neitrāla un objektīva (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2016. gada 22. septembris, Breitsamer und Ulrich, C‑113/15, EU:C:2016:718, 69. punkts, un 2020. gada 1. oktobris, Groupe Lactalis, C‑485/18, EU:C:2020:763, 44. punkts). Turklāt šī informācija nedrīkst maldināt patērētāju, it īpaši par pārtikas produkta raksturu, identitāti, īpašībām, sastāvu, daudzumu, derīgumu, izcelsmi vai šī pārtikas produkta pirmavotu, izgatavošanas vai ražošanas veidu (spriedums, 2015. gada 4. jūnijs, Bundesverband der Verbraucherzentralen und Verbraucherverbände, C‑195/14, EU:C:2015:361, 31. punkts).

47

Šāds mērķis tiktu nopietni apdraudēts, ja saimnieciskās darbības subjekti, kad tiem ir jāievēro kombinētās sastāvdaļas tirdzniecības nosaukums, kāds tas ir noteikts Savienības tiesiskajā regulējumā, varētu neievērot šīs sastāvdaļas nosaukumu, kāds tas ir ietverts atbilstošajā šī regulējuma valodas versijā, un brīvi tulkot vārdus, ar kādiem šī saliktā sastāvdaļa ir nosaukta citās minētā tiesiskā regulējuma valodu versijās.

48

Kā to būtībā norāda ģenerāladvokāts secinājumu 63. un 71. punktā, šādi brīvi tulkojumi neļauj patērētājiem skaidri zināt šādas kombinētas sastāvdaļas sastāvu, vienkārši izlasot norādi uz to pārtikas produkta sastāvdaļu sarakstā, kurā tā ir iekļauta.

49

Šajā gadījumā it īpaši jāuzsver, ka precīzi definēts ir tikai termins čokoláda v prášku (“pulverveida šokolāde”), kas minēts Direktīvas 2000/36 I pielikuma A daļas 2. punkta c) apakšpunktā. Savukārt šāda definīcija terminam čokoládový prášek (“šokolādes pulveris”) Savienības tiesiskajā regulējumā neeksistē.

50

Kā to savā rakstveida atbildē uz Tiesas uzdotajiem jautājumiem uzsvēra Tesco, apstāklis, ka pamatlietā aplūkotā kombinētā sastāvdaļa ietver kakao un cukuru un ka tā satur vismaz 32 % kakao, un ka līdz ar to tā pilnībā atbilst Direktīvas 2000/36 I pielikuma prasībām, lai to varētu kvalificēt kā “pulverveida šokolādi”, nemaina faktu, ka šajā gadījumā tikai šīs kombinētās sastāvdaļas nosaukums, kāds tas ir minēts Direktīvas 2000/36 I pielikuma čehu valodas versijā, var atbilst atbilstošas informācijas patērētājiem prasībām.

51

Turklāt tas, ka saimnieciskās darbības subjektiem ir atļauts identificēt kombinēto sastāvdaļu, uz kuru attiecas tirdzniecības nosaukums, saskaņā ar Direktīvu 2000/36, brīvi tulkojot šādu nosaukumu, kā tas parādās citās šīs direktīvas valodu versijās, apdraudētu ar minēto direktīvu veikto tirdzniecības nosaukumu pilnīgu saskaņošanu, kā tas ir aprakstīts šī sprieduma 34. punktā. No tā izrietot, ka pārtikas produkta sastāvdaļu sarakstā varētu būt minēta kombinēta sastāvdaļa, kas norādīta Direktīvas 2000/36 I pielikumā, ar nosaukumu, kas nav ietverts nevienā no šī pielikuma valodu versijām un kas līdz ar to atkāpjas no šajā direktīvā noteiktā likumīgā nosaukuma.

52

Vēl šajā ziņā jāpiebilst, ka Savienības tiesību normas dažādu valodu versiju līdzvērtības principa ņemšana vērā nedrīkst ļaut saimnieciskās darbības subjektam neievērot nevienu no šīm versijām. Tāpat ar šī sprieduma 47. punktā minēto konstatējumu netiek apšaubīts princips, saskaņā ar kuru gadījumā, ja Savienības tiesību normas teksts dažādu valodu versijās atšķiras, priekšroka nav dodama vienai no tām. Kā ģenerāladvokāts ir uzsvēris secinājumu 44. punktā, tas vien, ka dažādās valodu versijās attiecībā uz konkrēto kombinēto sastāvdaļu ir paredzēti atšķirīgi nosaukumi, dažās no tām izmantojot tikai vienu nosaukumu, bet citās – izmantojot vairākus, nevar nozīmēt, ka pastāv atšķirības valodu versijās.

53

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1169/2011 VII pielikuma E daļas 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka saimnieciskās darbības subjekts saistībā ar tādu produktu marķēšanu, kuri tiek tirgoti kādas dalībvalsts teritorijā, ir atbrīvots no pienākuma uzskaitīt visas sastāvdaļas, kas veido kombinētu sastāvdaļu šīs regulas 2. panta 2. punkta h) apakšpunkta izpratnē, tikai tad, ja šī kombinētā sastāvdaļa, uz kuru attiecas tirdzniecības nosaukums atbilstoši Direktīvas 2000/36 I pielikuma A daļai, ir norādīta sastāvdaļu sarakstā, izmantojot šo tirdzniecības nosaukumu attiecīgās dalībvalsts valodas versijā.

54

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:

VII pielikuma E daļas 2. punkta a) apakšpunkts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu ir jāinterpretē tādējādi, ka saimnieciskās darbības subjekts saistībā ar tādu produktu marķēšanu, kuri tiek tirgoti kādas dalībvalsts teritorijā, ir atbrīvots no pienākuma uzskaitīt visas sastāvdaļas, kas veido kombinētu sastāvdaļu šīs regulas 2. panta 2. punkta h) apakšpunkta izpratnē, tikai tad, ja šī kombinētā sastāvdaļa, uz kuru attiecas tirdzniecības nosaukums atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/36/EK (2000. gada 23. jūnijs) par kakao un šokolādes produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā, I pielikuma A daļai, ir norādīta sastāvdaļu sarakstā, izmantojot šo tirdzniecības nosaukumu attiecīgās dalībvalsts valodas versijā.