EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 10.11.2016

JOIN(2016) 49 final

KOPĪGS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS  EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība

{SWD(2016) 352 final}

1.Okeāni – globāla problēma, globāla prioritāte

Eiropas Savienības un daudzu pasaules nāciju nākotnes atslēga ir meklējama okeānos. Tie paver lielu izaugsmes, darbvietu un inovācijas veicināšanas potenciālu. Globālās okeānu ekonomikas izlaides vērtība tiek lēsta 1,3 triljonu euro apmērā, un līdz 2030. gadam tā varētu vairāk nekā divkāršoties 1 .

Okeāniem ir būtiska nozīme klimata sistēmas regulēšanā. Tie saražo pusi no pasaules skābekļa un ir absorbējuši lielāko daļu pasaules siltuma pārpalikuma un aptuveni 25 % CO2 emisiju 2 . Daudzas salu valstis (tostarp mazo salu jaunattīstības valstis) un piekrastes valstis ir atkarīgas no jūras resursiem un neaizsargātas pret cilvēka darbību potenciālo ietekmi uz šo resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu. Izšķiroša nozīme ir cilvēka rīcībai okeānos. Dažus no pasaules aktuālākajiem problēmjautājumiem, kuru vidū jāmin klimata pārmaiņas, nabadzība un nekaitīga, uzturvielām bagāta pārtika, kas pietiekamā daudzumā pieejama pasaules iedzīvotājiem, kuru skaits saskaņā ar prognozēm 2050. gadā sasniegs deviņus miljardus, var iedarbīgi atrisināt tikai tad, ja okeāni ir nebīstami, droši, tīri un ilgtspējīgi pārvaldīti.

Okeānus apdraud pārmērīga izmantošana, klimata pārmaiņas, paskābināšanās, piesārņojums un bioloģiskās daudzveidības mazināšanās. Jūras un piekrastes valstu ekonomika visā pasaulē attīstās, taču to panākumi ir atkarīgi no lielākas ilgtspējas. Piekļuvi jūras ceļiem dažkārt kavē nelikumīga rīcība, pieaugošs pirātisms, bruņota laupīšana un cita veida noziedzīgi nodarījumi jūrā. Mēģinājumi ar iebiedēšanu, spaidiem vai spēku izvirzīt teritoriālas vai jūras prasības ārpus Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas (UNCLOS) iedibinātā satvara var ietekmēt ne vien reģiona stabilitāti, bet arī visas pasaules ekonomiku. Ilgtspējīgas, uz noteikumiem balstītas pārvaldības izšķirošais priekšnoteikums ir informētība par nelikumīgām darbībām jūrlietu jomā.

Joprojām ir grūti laikus iegūt pareizu informāciju par jūras resursu un ekosistēmu stāvokli. Tehnoloģiskais progress, kas vajadzīgs jūrā veiktu darbību ilgtspējīgai attīstībai, ir atkarīgs no pilnveidota pētnieciskā darba.

Visas aprakstītās problēmas ir atzītas pasaules mērogā. Samitā “Rio+20” valstu un valdību vadītāji apņēmās aizsargāt un atjaunot okeānu un jūru ekosistēmas un ilgtspējīgi pārvaldīt okeānu resursus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, lai tādā veidā iedzīvinātu visas trīs ilgtspējīgas attīstības dimensijas. ES ir apņēmusies īstenot šo integrēto pieeju.

ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam okeānu saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana ir norādīta kā viens no 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem (14. IAM) un daļa no cieši saistītas programmas. Pirmo reizi visaptverošā pasaules mēroga politikas programmā kopā ar citām pasaulē aktuālākajām ilgtspējas problēmām ir aplūkota okeānu saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana, kas nu caurvij vairākus IAM un uzdevumus 3 . Tagad starptautiskajai sabiedrībai jāķeras pie šo saistību izpildes. ES ir pilnībā apņēmusies īstenot šo mērķi. Šajā kopīgajā paziņojumā aprakstītās darbības ir daļa no ES atbildes uz programmu 2030. gadam. Tā ir arī Globālās ārpolitikas un drošības politikas stratēģijas 4 prioritāte.

1.1.Vajadzība pēc labākas okeānu pārvaldības

Okeānu un to resursu izmantošanu reglamentē UNCLOS. To atbalsta reģionālas un starptautiskas institūcijas un forumi, kuriem uzticēts detalizēti regulēt nozaru darbības, kas notiek jūrā 5 . Šāds institūciju un forumu satvars nodrošina plašu noteikumu un principu kopumu. Tomēr tas ir zināmā mērā neviendabīgs un nekoordinēts. Pasaulē pamazām veidojas vienots uzskats, ka jūras vide un cilvēka darbības jūrā, kā arī uz sauszemes veiktas darbības, kas ietekmē okeānus, ir jāpārvalda iedarbīgāk, lai tādā veidā novērstu okeānu pieaugošo noslodzi.

Komisijas apspriešanās 6 2015. gadā apstiprināja, ka pašreizējais satvars nenodrošina okeānu ilgtspējīgu pārvaldību.

Satvars ir nepilnīgs un ir jāattīsta tālāk. Joprojām pastāv būtiskas juridiskas nepilnības, īpaši attiecībā uz jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas (BBNJ). Starptautiskā Jūras dzīļu pārvalde (ISA) vēl nav pabeigusi izstrādāt derīgo izrakteņu ieguves kodeksu, kurā būs paredzēti vajadzīgie noteikumi un procedūras attiecībā uz jūras gultnes izrakteņu ieguvi.

Noteikumi un mehānismi, par kuriem panākta vienošanās, bieži netiek faktiski īstenoti vai vienādi izpildīti. Vēl ejams tāls ceļš, lai sasniegtu globālos mērķus, piemēram, līdz 2015. gadam zvejniecībās panāktu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu vai līdz 2020. gadam nodrošinātu 10 % piekrastes un jūras teritoriju saglabāšanu, izveidojot aizsargājamās jūras teritorijas (AJT) 7 . Svarīgas jūras konvencijas, piemēram, Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvencija par darbu zvejniecībā, nevar stāties spēkā, ja netiek savlaicīgi ratificētas.

Par okeāniem atbildīgās starptautiskās organizācijas nepietiekami koordinē darbu savā starpā. Lai gan jūrā veiktās darbības ir savstarpēji saistītas, tās lielākoties tiek reglamentētas katrā nozarē atsevišķi. Starptautiskas struktūras, kas aptver vairākas nozares, darbu bieži vien koordinē ad hoc vai nekoordinē vispār 8 . Organizācijām un mehānismiem, kas varētu dot izšķirošo ieguldījumu vispārējā satvara stiprināšanā, piemēram, UN-Oceans vai Starpvalstu Okeanogrāfijas komisijai (IOC), bieži ir nepietiekamas pilnvaras.

Nelikumīgas un noziedzīgas darbības būtiski ietekmē ekonomikas dalībniekus, jūras vidi un cilvēkus, kas strādā jūrlietu nozarē. ES ir uzlabojusi savu drošības satvaru un veicinājusi starptautisku un reģionālu sadarbību drošības jomā, taču vēl daudz ir jāpaveic, lai novērstu prettiesiskas darbības jūrā. Joprojām bažas sagādā pienācīgas kvalitātes nodarbinātības trūkums dažos ar okeānu saistītos sektoros. Darba apstākļi uz kuģiem, kas iesaistījušies nelegālās darbībās, dažreiz ir krietni sliktāki par starptautiskajiem standartiem vai pat nelikumīgi – tādi, kas tieši ietekmē ne tikai attiecīgos darba ņēmējus, bet arī nozares ilgtspēju.

Nepieciešams labāk koordinēt ES iekšpolitikas un ārpolitikas instrumentus, proti, Stratēģiju Baltijas jūras reģionam, Melnās jūras reģiona sinerģiju, ES stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam, Savienību Vidusjūrai un Ziemeļu dimensiju.

Ieinteresētās personas (tostarp uzņēmēji, pētnieki un pilsoniskās sabiedrības organizācijas) būtu labāk jāiesaista starptautiskā regulējuma sagatavošanā un īstenošanā. Tas nodrošinātu noteikumu labāku ievērošanu un rosinātu izstrādāt papildinošus pārvaldības pasākumus, piemēram, brīvprātīgas saistības un dalīšanos ar paraugpraksi. Okeānu pārvaldībai vajadzētu balstīties uz pamatotiem zinātniskiem pētījumiem un zināšanām.

1.2.ES loma

Lai nodrošinātu nebīstamas, drošas, tīras un ilgtspējīgi pārvaldītas jūras, ir vajadzīga saskaņota, transversāla, uz noteikumiem balstīta starptautiska pieeja. Šāda pieeja dos ES iedzīvotājiem labumu arī tādās prioritārās jomās kā darbvietas, izaugsme, konkurētspēja, ilgtspēja, klimatnoturība, miers un drošība. Veicinot uz noteikumiem balstītu, labu pārvaldību jūrā, tiks stiprinātas cilvēktiesības, brīvība un demokrātija, sagādātas vienlīdzīgas konkurences iespējas uzņēmumiem un uzlaboti darba apstākļi visā pasaulē. Tas sasaucas ar ES lomu būt par spēcīgu dalībnieci globālajos procesos.

ES ir izdevīgā pozīcijā, lai veidotu okeānu starptautisko pārvaldību, pamatojoties uz pieredzi, ko tā uzkrājusi, izstrādājot ilgtspējīgu pieeju okeānu pārvaldībā, proti, vides politiku (jo īpaši Jūras stratēģijas pamatdirektīvu), integrēto jūrlietu politiku (jo īpaši Jūras telpiskās plānošanas direktīvu), reformēto kopējo zivsaimniecības politiku, cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju un jūras transporta politiku.

Turklāt ES ir izstrādājusi virkni drošības rīku, kas paredzēti, lai pievērstos saiknei starp iekšējās un ārējās drošības aspektiem. Tās Globālajā ārpolitikas un drošības politikas stratēģijā apliecināta nepieciešamība pēc vienotākas pieejas starp iekšējiem un ārējiem rīcībpolitikas aspektiem, visās ārpolitikas jomās un starp dalībvalstīm un ES iestādēm. Būtu jāattīsta sinerģija ar citām rīcībpolitikām (piemēram, tādās jomās kā kiberdrošība, kiberaizsardzība un aprites ekonomika) un stratēģijām (piemēram, tādām kā ES Jūras drošības stratēģija (ES JDS) 9 un ar to saistītās reģionālās stratēģijas 10 ). Tādā veidā ES devums okeānu pārvaldības stiprināšanā palīdzēs sasniegt globālo jūrlietu izaugsmes un jūras drošības mērķi.

ES JDS tika izstrādāta tādēļ, lai iedarbīgā un visaptverošā veidā risinātu kuģošanas drošības un jūras drošības problēmas, izmantojot attiecīgos starptautiskos, ES un valstu instrumentus. Lai veicinātu starpnozaru sadarbību un kāpinātu izaugsmes potenciālu, tā būtu jāpiemēro saskanīgi ar šo paziņojumu. ES turpina aktīvi iestāties par jūras drošību visā pasaulē, balstoties uz savu pieredzi pirātisma apkarošanā Indijas okeāna rietumdaļā, kontrabandas un nelikumīgas tirdzniecības apkarošanā Vidusjūrā, Melnajā jūrā un Baltijas jūrā, un izpētot iespējas Gvinejas līcī 11 , Dienvidķīnas jūrā un Malakas šaurumā.

Okeānu pārvaldības jomā ES sadarbojas ar divpusējiem, reģionāliem un daudzpusējiem partneriem visā pasaulē, un tās galvenais juridiskais virzītājspēks ir UNCLOS. ES ir noslēgusi stratēģiskas partnerības un nolīgumus ar svarīgiem starptautisko procesu dalībniekiem un partneriem. Tā cieši sadarbojas ar dažādām jaunietekmes valstīm. Tā ir daudzu nolīgumu un konvenciju puse. ES un tās dalībvalstis kopā ir lielākās atbalsta sniedzējas pasaulē.

Lai uzlabotu okeānu pārvaldību un panāktu ciešāku koordināciju ar starptautiskiem un reģionāliem forumiem, ES būtu jāizmanto jau pastāvošie mehānismi. ES ir aktīvi centusies izvērst sadarbību ar kaimiņvalstīm jūrlietu politikas un okeānu ekonomikas jomā, pamatojoties arī uz Eiropas kaimiņattiecību politikas austrumu un dienvidu dimensiju. Tā sniedz nozīmīgu devumu arī jūras transporta darbaspēka globālajā pārvaldībā un pasaules mēroga cīņā pret piespiedu darbu un cilvēku tirdzniecību.

ES un tās dalībvalstu rīcībai ārpolitikā un iekšpolitikā jākļūst vienotākai. Apvienojot spēkus, iespējams ievērojami palielināt pozitīvu pārmaiņu potenciālu. Ievērojot apņemšanos uzlabot politikas saskaņotību ilgtspējīgas attīstības labā, ES būtu jānodrošina saskanīga rīcība iekšpolitikā un ārpolitikā. ES būtu jāveicina sinerģija ar citām ES rīcībpolitikām, tostarp attīstības politiku, un stratēģijām, piemēram, ES JDS.

Turklāt ES ir deviņi tālākie reģioni. Ņemot vērā šo reģionu devumu ES jūrlietu dimensijā un atrašanos Atlantijas un Indijas okeānā, tie var aktīvi veicināt okeānu pārvaldības pilnveidošanu.

Lai nodrošinātu nebīstamus, drošus, tīrus un ilgtspējīgi pārvaldītus okeānus, Komisija un Augstā pārstāve ierosina 14 darbību kopumus trīs prioritārajās jomās:

starptautiskās okeānu pārvaldības satvara uzlabošana;

okeānu un jūru noslodzes samazināšana un ilgtspējīgai jūras nozaru ekonomikai labvēlīgu apstākļu radīšana, un

starptautiskās okeānu pētniecības un datu nostiprināšana.

2.Starptautiskās okeānu pārvaldības satvara uzlabošana

Pamatojoties uz starptautisko vienprātību par to, ka ir jānostiprina okeānu pārvaldības satvars, Komisija un Augstā pārstāve veiks turpmāk izklāstītās darbības.

1. darbība – novērst starptautiskās okeānu pārvaldības satvara nepilnības

Komisija un Augstā pārstāve turpinās sadarboties ar dalībvalstīm un starptautiskiem partneriem, lai veicinātu to daudzpusējo instrumentu īstenošanu, par kuriem ir panākta vienošanās, bet kuri vēl nav stājušies spēkā. Komisija un Augstā pārstāve intensificēs savus centienus, kas vērsti uz to, lai tiktu parakstīti, ratificēti, transponēti un faktiski īstenoti galvenie globālās okeānu pārvaldības instrumenti, piemēram, UNCLOS un tās esošie īstenošanas nolīgumi.

Komisija arī turpmāk aktīvi iesaistīsies darbā ar mērķi UNCLOS ietvaros izstrādāt juridiski saistošu instrumentu par to, lai saglabātu un ilgtspējīgi izmantotu jūras bioloģisko daudzveidību teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas (BBNJ). Tā turpinās atbalstīt jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai veltītos starptautiskos centienus citos attiecīgos starptautiskos forumos, tādos kā Konvencija par bioloģisko daudzveidību (KBD) un Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES).

Komisija un Augstā pārstāve kopā ar dalībvalstīm un visām citām pusēm, tostarp starptautiskajiem partneriem, nozari un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, izpētīs, kādus brīvprātīgus, neleģislatīvus un papildinošus pasākumus iespējams veikt, lai atbalstītu okeānu pārvaldību.

2. darbība – veicināt reģionālu zvejniecību pārvaldību un sadarbību galvenajos okeāna apgabalos, lai novērstu reģionālās pārvaldības nepilnības

Reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) ir galvenās starptautiskās organizācijas, kuru kompetencē ir transzonālo un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana. ES rīcība šajos forumos galvenokārt ir vērsta uz to veikuma uzlabošanu un regulāru pārlūkošanu (piemēram, zinātnes, atbilstības pārredzamības un lēmumu pieņemšanas jomā).

Ziemeļu Ledus okeāna centrālo daļu – vienu no mūsu planētas trauslākajiem jūras reģioniem – tikpat kā neaptver starptautiski saglabāšanas vai pārvaldības režīmi. Saskaņā ar nesen ierosināto integrēto Arktikas politiku 12 ES būtu jātiecas šajā reģionā un tā apkaimē nodrošināt ilgtspējīgu attīstību, pamatojoties uz starptautisku sadarbību. Konkrēti, ES atbalstīs Arktikas RZPO/mehānisma izveidi un sekmēs bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, ko nodrošina AJT izveide.

Arī citām ES reģionālajām stratēģijām (piemēram, Gvinejas līča un Āfrikas raga stratēģijai) būtu jāpalīdz uzlabot zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību un jānodrošina satvars cīņai pret NNN zveju.

3. darbība – uzlabot starptautisko organizāciju darba koordināciju un sadarbību un aizsākt okeāna partnerības okeānu pārvaldības jautājumos

ES būtu jāpalīdz uzlabot to starptautisko organizāciju darba koordināciju un sadarbību, kuru pilnvaras ir saistītas ar okeāniem. To varētu panākt, noslēdzot saprašanās memorandus un sadarbības nolīgumus, kas sekmētu to struktūru darba koordināciju, kurām ir tādi paši vai papildinoši mērķi. Komisija apsvērs iespēju atkal iedzīvināt tā saukto Kobes procesu, kurā iesaistījušās tunzivju RZPO, un attiecināt to uz visām RZPO. ES atbalstīs arī daudzpusējās sadarbības mehānismus, piemēram, UN-Oceans, jo īpaši saistībā ar tā pilnvaru pārskatīšanu 2017. gadā, IOC, ISA un kontinentālas un reģionālas organizācijas, kas ir izstrādājušas jūras aizsardzības un vērtības noteikšanas stratēģijas.

Komisija ir iesaistījusies divpusējos dialogos par jūrlietām un zivsaimniecību ar okeāna lielvarām, tostarp Austrāliju, Kanādu, Ķīnu, Japānu, Jaunzēlandi un Amerikas Savienotajām Valstīm. Tā ir iecerējusi nākamo piecu gadu laikā šos dialogus pakāpeniski pārveidot par okeāna partnerībām. Tādā veidā tiks stiprināta sadarbība nozīmīgās okeānu pārvaldības jomās, kuru vidū jāmin ar okeāniem saistītu IAM īstenošana, spēju veidošana, saglabāšanas un jūras nozaru ilgtspējīgas izaugsmes veicināšana, jūras tehniskā pētniecība, starptautiskā zvejniecību pārvaldība, pienācīgi darba apstākļi, cīņa pret NNN zveju un jūras drošība.

4. darbība – spēju veidošana

Komisija un Augstā pārstāve izmantos ārpolitikas regulējumu, arī sadarbību attīstības jomā, lai kopā ar ES partneriem, tostarp starptautiskām organizācijām, veicinātu un veidotu spējas, kas vajadzīgas labākai okeānu pārvaldībai, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un atjaunošanai un ilgtspējīgai jūras nozaru ekonomikai.

Jūras un piekrastes attīstībai jābūt vidiski ilgtspējīgai un sociāli iekļaujošai. Ir skaidri jānosaka un jāformulē nozaru un investīciju mijiedarbība un kompromisi.

ES rīcībā ir plašs klāsts divpusēju sadarbības, partnerības un tirdzniecības nolīgumu, tostarp ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi, kuru ietvaros tā var stiprināt sadarbību tādos jūrlietu jautājumos kā jūras nozaru izaugsme, jūras un piekrastes pārvaldība, darba tiesības un kvalifikācija 16 , klimata pārmaiņu ietekme uz okeāniem un atbalsts starptautisko saistību izpildei.

Daļa no šīs pieejas būs arī spēju veidošanas iespēju vairošana prioritārajos apgabalos, tādos kā Gvinejas līcis, Atlantijas okeāna dienvidu daļa, Dienvidaustrumāzija un mazo salu jaunattīstības valstis.

Komisija un Augstā pārstāve mobilizēs resursus, lai sekmētu labāku plānošanu, kas vajadzīga ilgtspējīgai jūras nozaru ekonomikai, jo īpaši saistībā ar Savienību Vidusjūrai (SV) un Barselonas konvenciju. Tās veicinās reģionālu dialogu SV forumā par jūras nozaru ekonomiku un veicinās darbības, par ko panākta vienošanās šajā satvarā, tostarp labāku sadarbību jūras zinātniskās pētniecības un inovācijas jomā ar BlueMED iniciatīvas starpniecību.

5. darbība – nodrošināt jūru un okeānu drošumu un drošību

ES JDS ir identificētas drošības problēmas, piemēram, pirātisms, cilvēku, ieroču un narkotiku tirdzniecība un kontrabanda, un uzsvērta nepieciešamība atvieglot sadarbību un informācijas koplietošanu starp civilajām un militārajām iestādēm. Lai rastu pasaules mēroga risinājumus, ir vajadzīgas plašākas starptautiskas diskusijas tādos forumos kā ANO, G7 un G20 un īpaši pielāgotas partnerības, kurās iesaistītas citas valstis un reģionālas struktūras (piemēram, Āfrikas Savienība un ASEAN).

Sadarbībā ar dalībvalstīm Komisija un Augstā pārstāve turpinās divpusējās un daudzpusējās attiecības ar trešām valstīm un reģionālām organizācijām, lai ES JDS un reģionālu stratēģiju (piemēram, Gvinejas līča, Āfrikas raga stratēģija) satvarā mazinātu un novērstu jūras drošības apdraudējumus un riskus, intensificējot darbu prioritārajās jomās 17 .

Jaunā Eiropas robežu un krasta apsardzes regula 18 un grozītās regulas par Eiropas Jūras drošības aģentūru (EMSA) un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (EFCA) veido pamatu plašākai sadarbībai starp ES aģentūrām, kas atbalsta dalībvalstu iestādes, kuras pilda krasta apsardzes funkcijas, un sadarbībai ar trešām valstīm, kas robežojas ar Eiropas jūras baseiniem. Šis darbs būs vērsts arī uz valstu krasta apsardzes dienestu labāku sadarbību, kuras mērķis ir īstenot daudznolūku kampaņas, piemēram, atklāt nelikumīgas nopludināšanas saskaņā ar MARPOL 19 . Šīs sadarbības ietvaros Frontex, EMSA un EFCA īsteno daudznolūku operācijas, cita starpā kontrolē zvejniecības, robežas un migrāciju Vidusjūras centrālajā daļā. Lai papildinātu šīs darbības, cīņā pret cilvēku kontrabandu, kuģu aizsardzībā, pirātisma apkarošanā un zvejas darbību uzraudzībā ir iesaistījušies arī ES militārie spēki, kas īsteno operācijas SOPHIA un ATALANTA un savu pienākumu izpildes nolūkā sadarbojas arī ar NATO.

3.Okeānu un jūru noslodzes samazināšana un ilgtspējīgai jūras nozaru ekonomikai labvēlīgu apstākļu radīšana

Lai nodrošinātu veselīgus okeānus, kas kalpotu par dzīvības atbalsta sistēmu un resursu, okeānu pārvaldībai jākļūst efektīvākai. ES rīcība būtu jāvērš uz klimata pārmaiņām un to ietekmi, jūras piesārņojumu un eitrofikāciju, jūras ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības nosargāšanu, saglabāšanu un atjaunošanu un jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

6. darbība – īstenot COP21 nolīgumu un mazināt klimata pārmaiņu kaitīgo ietekmi uz okeāniem, krastiem un ekosistēmām

Komisija iestāsies par jūras un piekrastes ekosistēmu nozīmi klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanā. Sadarbodamās ar ES un starptautisko politisko procesu dalībniekiem, Komisija kopā ar Augsto pārstāvi centīsies sarunās par klimata pārmaiņām un attiecīgās starptautiskās vides konvencijās panākt plašu politisko vienprātību jautājumā par vajadzību saglabāt okeānu dabisko oglekļa piesaistītāja funkciju.

Komisija turpinās stiprināt ar okeāniem saistīto rīcību ES līmenī, lai īstenotu Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām, piemēram, samazinātu kuģošanas radītās emisijas, attīstītu atjaunojamos energoresursus. Kopā ar Augsto pārstāvi tā sadarbosies ar dalībvalstīm un starptautiskiem partneriem, lai veicinātu šādas darbības iekļaušanu valstu pasākumos, kas paredzēti Parīzes nolīgumā noteikto saistību izpildei. Turklāt Komisija veicinās starptautiski akceptētu rīcības plānu, kura mērķis būs cita starpā novērst okeāna sasilšanas, jūras līmeņa celšanās un paskābināšanās sekas. Šā darba pamatā būs Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes piektais novērtējuma ziņojums un gaidāmais īpašais ziņojums par klimata pārmaiņām un okeāniem, un kriosfēru.

7. darbība – apkarot nelegālu zveju un stiprināt okeānu pārtikas resursu ilgtspējīgu pārvaldību pasaules mērogā

Viena no ES prioritātēm ir NNN zvejas apkarošana visā pasaulē. Pasaulē ik gadus nelikumīgi tiek iegūti vismaz 15 % nozveju 8–19 miljardu euro vērtībā. ES sadarbojas ar citām valstīm, lai uzsāktu strukturālas reformas to zvejniecības pārvaldības sistēmās. Tās mērķis ir nākamajos 5 gados pastiprināt šos centienus. Konkrēti, Komisija tiecas spēcināt daudzpusēju darbību, kas vērsta uz NNN zvejas ierobežošanu, un šajā nolūkā ir jāpastiprina instrumenti, kas ļauj izsekot un identificēt kuģus un valstspiederīgos, kuri iesaistījušies nelikumīgās darbībās, un jāpalielina galveno starptautisko aģentūru, piemēram, Interpola, funkcijas.

ES sadarbosies ar starptautiskiem partneriem, sniegs atbalstu NNN zvejas apkarošanai vajadzīgo tehnisko un administratīvo spēju vairošanai, veicinās sadarbību starp aģentūrām un novērtēs nelikumīgo darbību negatīvās sociālās sekas.

8. darbība – aizliegt kaitīgās subsīdijas zvejniecībai

Zvejniecības subsīdijas, kas veicina pārzveju, pārmērīgu kapacitāti un NNN zveju, ilgu laiku ir radījušas starptautiska mēroga bažas. 2002. gada un 2012. gada Pasaules samitos par ilgtspējīgu attīstību tika izteikts aicinājums pielikt punktu šādām subsīdijām. Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam tagad ir noteikts termiņš šādu subsīdiju izbeigšanai, proti, 2020. gads.

Tiks rosināti starptautiski centieni, kuru mērķis ir ierobežot pārmērīgu kapacitāti un pārzveju pasaules zvejas flotēs un aizliegt kaitīgās subsīdijas. Tas sekmēs PTO sarunas par tādu subsīdiju aizliegšanu, kas veicina pārmērīgu kapacitāti, pārzveju un NNN zveju.

9. darbība – cīņa pret jūras piedrazojumu un “plastmasu jūru”

Jūras piedrazojums ir viens no galvenajiem okeānu apdraudējumiem. Komisija jau ir rīkojusies, lai apkarotu tā cēloņus, un tagad būtiski izvērsīs šo darbību.

Komisija ierosinās pasākumus, kas vajadzīgi, lai pēc iespējas samazinātu drazu rašanos ražojuma aprites ciklā, sākot ar izejvielu izvēli, ražojuma izstrādi, ražošanu, patēriņu un otrreizēju pārstrādi un beidzot ar atkritumu apglabāšanu.

Saskaņā ar Rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku ES līdz 2017. gadam ierosinās stratēģiju par plastmasu, kurā pievērsīsies tādiem jautājumiem kā plastmasas pārstrādājamība, bioloģiskā noārdāmība, bīstamu vielu klātesība dažu veidu plastmasā un jūras piedrazojums, un kurā būs skaidri paredzēta starptautiska rīcība pret plastmasas nokļūšanu apkārtējā vidē. Tas palīdzēs līdz 2020. gadam vismaz par 30 % samazināt piekrastē atrodamo drazu un pazaudēto zvejas rīku daudzumu. Tas palīdzēs arī krasi samazināt jūras vidē nonākušo mikroplastmasas daudzumu, vajadzības gadījumā ierobežojot tās izmantošanu ražojumos.

Savukārt viss iepriekš minētais palīdzēs īstenot programmu 2030. gadam. Stratēģijā tiks ņemts vērā arī problēmas globālais raksturs un nepieciešamība pēc kolektīvas darbības, arī daudzpusēju vides nolīgumu kontekstā. Tajā tiks apsvērtas iespējas cīņu pret jūras piedrazojumu integrēt ES ārējā darbībā un attīstības palīdzībā, lai apturētu plastmasas atkritumu plūsmu pasaules okeānos un, kad vien tas ir vidiski pamatots un tehniski iespējams, piedalītos labi koordinētos drazu savākšanas pasākumos.

10. darbība – veicināt jūras telpisko plānošanu (JTP) pasaules līmenī

Okeānu ilgtspējīga izmantošana un bioloģiskā daudzveidība, tostarp attiecīgo IAM sasniegšana, ir atkarīga no cilvēka veiktās izmantošanas pareizas plānošanas un pārvaldības teritorijās, kas ir valstu jurisdikcijā un ārpus tās. JTP var nodrošināt jūras izmantojumu efektīvu organizēšanu jūras teritorijā, tostarp AJT noteikšanu, pārvaldību un tīkla veidošanu 22 . Visā pasaulē JTP tiek izmantota arvien vairāk, un pēdējās desmitgades laikā ir izveidojies liels pieredzes un paraugprakses korpuss.

Komisija 2017. gadā sāks kopdarbu ar visiem attiecīgajiem procesu dalībniekiem, lai izstrādātu starptautiski akceptētu vadlīniju priekšlikumus ar mērķi veicināt JTP un saistītos procesus partnervalstīs un starptautiskā līmenī, jo īpaši ANO.

11. darbība – sasniegt globālo mērķi, proti, nodrošināt 10 % jūras un piekrastes teritoriju saglabāšanu un veicināt AJT efektīvu pārvaldību

Jūras bioloģiskās daudzveidības stāvoklis patlaban ir satraucošs. Tropu rifi pēdējo 30 gadu laikā ir zaudējuši vairāk nekā pusi koraļļu, kas tos veido. Patlaban aizsargājamās jūras teritorijas (AJT) aizņem tikai 3,4 % no jūrām un okeāniem, un tas ir ievērojami mazāk par 2020. gadam izvirzīto globālo saglabāšanas mērķi 10 % apmērā. Jūras ekosistēmu atjaunošana un aizsardzība nestu gan vidiskus, gan ekonomiskus ieguvumus. Palielinot AJT aptverto platību līdz 30 %, 2015.–2050. gada laikposmā varētu radīt līdz 920 miljardiem ASV dolāru 23 .

Dažādas organizācijas un forumi atkarībā no to kompetences strādā pie dažādiem teritorijai specifiskiem pārvaldības rīkiem 24 . Tomēr AJT ir iedarbīgas tikai tad, ja tās ir labi pārvaldītas un veido ekoloģiski saskaņotu tīklu. Tāpēc to pārvaldībai ir vajadzīga atbilstoša plānošana, kā arī cilvēku un finanšu resursi.

Sekmējot paraugprakses apmaiņu un atbalstot saskaņotu tīklu izveides centienus, Komisija veicinās AJT efektivitāti visā pasaulē. Turklāt Komisija rosinās reģionālu un starptautisku sadarbību nolūkā izstrādāt ilgtspējīgus ilgtermiņa finansēšanas mehānismus AJT vajadzībām 25 .

Jauns īstenošanas nolīgums UNCLOS ietvaros par BBNJ saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu palīdzētu sasniegt globālo 10 % saglabāšanas mērķi un ievērojami palielināt AJT pārklājumu atklātā jūrā.

4.    Starptautiskās okeāna pētniecības un datu stiprināšana

Lai īstenotu lielāko daļu iepriekš minēto darbību un nodrošinātu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, ir nepieciešamas zinātniski pamatotas zināšanas par okeāniem. Lai tās nodrošinātu, vajadzīgas ievērojamas investīcijas aktīvos un aprīkojumā. Vislielāko labumu sabiedrība gūst tad, ja zināšanas un dati tiek koplietoti.

ES un tās dalībvalstis ir daudz darījušas jūras zinātniskās un tehniskās pētniecības finansēšanā un datu pieejamības un savstarpējās izmantojamības uzlabošanā. Sadarbība ar starptautiskiem partneriem, tostarp resursu apvienošana, ir nākamais solis ceļā uz zināšanu bāzi, kas vajadzīga efektīvai okeānu pārvaldībai.

12. darbība –    saskanīga ES stratēģija okeāna novērojumu, datu un jūras uzskaites jomā

Eiropas Jūras novērojumu un datu tīkls (EMODnet) dod pētniekiem, publiskā sektora iestādēm, uzņēmumiem un pilsoniskajai sabiedrībai iespēju meklēt, apskatīt, lejupielādēt un izmantot vairāk nekā 100 jūras pētniecības iestāžu datus un datu produktus par batimetriju, ģeoloģiju, dzīvotnēm, fiziku, ķīmiju un dzīvības formām Eiropas jūrās.

Ja ES darbs tiktu salāgots ar starptautisko partneru darbu, tiktu ievērojami spēcinātas zināšanas, kas ir okeāna pārvaldības pamatā, arī būtiski nostiprināta dabas kapitāla un ekosistēmu pakalpojumu uzskaites integrētā sistēma, kas patlaban tiek izstrādāta sadarbībā ar Eiropas Vides aģentūru un starptautiskiem partneriem.

13. darbība –    stiprināt investīcijas jūras zinātnē un inovācijā

ES un tās dalībvalstis jūras zinātniskajai pētniecībai ik gadus tērē aptuveni 2 miljardus euro. Vairāk nekā 260 miljoni euro nāk no pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis 2020”. Ir svarīgi saglabāt šādu vērienu. Īpaša jūras nozaru izaugsmei veltīta prioritārā joma ir vērsta uz transversālu jūras zinātnisko un tehnisko pētniecību un atbalsta politiku ar okeānu saistītās jomās, tostarp zivsaimniecības, atkrastes enerģētikas un jūras transporta politiku.

Dalībvalstis arvien ciešāk koordinē vai integrē savas pētniecības programmas, lai kopīgās problēmas risinātu ES līmenī (piemēram, izmantojot kopīgo plānošanas iniciatīvu “Veselīgas un produktīvas jūras un okeāni”, projektus “Melnās jūras apvārsnis” un EMBLAS) un jūras baseina līmenī (piemēram, izmantojot Baltijas jūras programmu BONUS un Vidusjūras reģiona iniciatīvu BLUEMED).

14. darbība – starptautiskā okeānu pētniecība, inovācija un zinātnes partnerības

ES bāzētā okeānu pētniecība un zinātne var gūt ievērojamu labumu no sadarbības ar institūtiem, kas neatrodas ES. Nozīmīgs solis uz priekšu bija ES, ASV un Kanādas 2013. gada Galvejas paziņojums par sadarbību Atlantijas okeāna pētniecības jomā. Komisija turpinās īstenot Galvejas paziņojumu.

Lai veicinātu prasmes, kas vajadzīgas inovācijai un konkurētspējai, Komisija turpinās atbalstīt nozares vadītu partnerību jūrlietu tehnoloģijas jomā, vadoties pēc “Plāna nozaru sadarbībai prasmju jomā”.

Saskaņā ar ESAO ieteikumu rosināt ciešāku starptautisko sadarbību jūrlietu zinātnes un tehnoloģijas jomā, tā pētīs arī iespējas izveidot starptautiskus tīklus, lai apmainītos ar pieredzi, kā veicināt inovatīvas jūrlietu tehnoloģijas, kas būtu saderīgas ar esošajiem instrumentiem.

5.Nobeigums

Uz ES gulstas liela atbildība par okeāniem un jūrām. Tai ir būtiska nozīme kā ilgtspējīgas attīstības līderei, pasaules mēroga dalībniecei okeānu pārvaldības satvarā un okeānu resursu lietotājai. ES būtu jāpastiprina centieni nodrošināt to, ka okeāni ir nebīstami, droši, tīri un ilgtspējīgi pārvaldīti gan pašreizējās, gan nākamo paaudžu labā.

Komisija un Augstā pārstāve ir apņēmības pilnas uzlabot okeānu pārvaldību, pievēršoties iepriekš izklāstītajām prioritārajām jomām. To darot, tās veicinās sinerģiju starp ES rīcībpolitikām un stratēģijām, kuras var palīdzēt uzlabot okeānu pārvaldību, piemēram, paaugstinot jūras drošību un radot labvēlīgus apstākļus ilgtspējīgai attīstībai.

Lai virzītu ierosinātās darbības un izpētītu veidus un līdzekļus, kā stiprināt starptautisko okeānu pārvaldību, tās sadarbosies ar dalībvalstīm, starptautiskām organizācijām un partneriem, reģionālām organizācijām un ieinteresētajām personām. Kopā ar Augsto pārstāvi Komisija izveidos ES ieinteresēto personu forumu, kas veltīts pasaules okeāniem un jūrām. Tā atbalstīs šīs iniciatīvas līdzsekošanu un aizsāks regulāru dialogu par ES centieniem uzlabot starptautisko okeānu pārvaldību. Foruma pirmā sanāksme notiks 2017. gadā.

Komisija un Augstā pārstāve regulāri ziņos par minēto darbību progresu, un pirmo reizi tas notiks divu gadu laikā pēc šā paziņojuma pieņemšanas.

(1) The ocean economy in 2030, OECD Publishing, Parīze (2016).

(2) Climate change 2014 – Impacts, adaptation and vulnerability, IPCC WGII piektais novērtējuma ziņojums, 6. nodaļa.

(3) Okeāni un piekrastes līdztekus 14. IAM (okeāni) ir saistīti ar vairākiem citiem IAM: nabadzības izskaušana (1. IAM), pārtikas nodrošinājums un ilgtspējīga lauksaimniecība (2. IAM), veselības aprūpe (3. IAM), tīrs ūdens un sanitārie apstākļi (6. IAM), moderna enerģētika (7. IAM), izaugsme un nodarbinātība (8. IAM), klimats (13. IAM), ekosistēmas un bioloģiskā daudzveidība (15. IAM) un partnerības (17. IAM).

(4) “Kopīgs redzējums, kopīga rīcība – stiprāka Eiropa. Globāla Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģija” (2016. gada 28. jūnijs).

(5) Tie ietver SJO kuģniecības jomā, ISA jūras gultnes izrakteņu ieguves jomā, FAO un RZPO zivsaimniecības jomā, ANO Vides programmu, daudzpusējus vides nolīgumus, reģionālas jūras konvencijas un citus daudzpusējus vides nolīgumus par jūras vides saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, UNESCO IOC jūras zinātniskās pētniecības jomā. UNCLOS ir iekļauts arī jurisdikcijas mehānisms, kas paredzēts, lai domstarpības par tās interpretāciju vai piemērošanu obligāti tiktu atrisinātas miermīlīgā ceļā: Starptautiskais Jūras tiesību tribunāls.

(6) http://ec.europa.eu/dgs/maritimeaffairs_fisheries/consultations/ocean-governance/doc/ocean-governance-summary_en.pdf.

(7) ANO Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam, IAM 14.5. uzdevums, un Stratēģiskais plāns 2011.–2020. gadam, Aiči 11. mērķis bioloģiskās daudzveidības jomā.

(8) Piemēram, Konvencija par bioloģisko daudzveidību / Starptautiskā Jūrniecības organizācija / Pārtikas un lauksaimniecības organizācija / reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas / Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām / Konvencija par bioloģisko daudzveidību.

(9)

   “Eiropas Savienības Jūras drošības stratēģija”, 11205/14, Vispārīgo lietu padome pieņēmusi 2014. gada 24. jūnijā.

(10) “Eiropas Savienības stratēģija Gvinejas līcim”, Ārlietu padome pieņēmusi 2014. gada 17. martā; “Eiropas Savienības stratēģiskā sistēma Āfrikas ragam”, Ārlietu padome pieņēmusi 2014. gada 11. novembrī.

(11) Attiecībā uz Gvinejas līci (no Senegālas līdz Angolai) ES, vadīdamās pēc visaptverošas pieejas, 2014. gadā izstrādāja stratēģiju un 2015. gadā rīcības plānu, lai tādā veidā atbalstītu Āfrikas valstu vadīto Jaundes procesa iniciatīvu, par ko Rietumāfrikas un Centrālāfrikas valstu vadītāji vienojās 2013. gada jūnijā.

(12) Kopīgs paziņojums “Integrēta Eiropas Savienības politika attiecībā uz Arktiku” (JOIN(2016) 21 final).

(13) Piemēri: Starptautiskā Jūras dzīļu pārvalde, Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām, ANO Vides programma, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija un Pasaules tirdzniecības organizācija.

(14)

   CBD COP XII/23;

https://www.cbd.int/decision/cop/default.shtml?id=13386.

(15) https://cites.org/eng/res/index.php.

(16) Cita starpā SJO Starptautiskā konvencija par zvejas kuģu personāla sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem, 1995 (STCW-F).

(17) Tas nozīmē: izstrādāt koordinētu pieeju jūras drošības jautājumiem starptautiskos forumos (piemēram, ANO, G7 un G20) un augsta līmeņa dialogos, stiprināt un atbalstīt ES reģionālos reaģēšanas pasākumus jūrlietu jomā (piemēram, operācija ATALANTA, kas vērsta pret pirātismu Indijas okeānā, un EUNAVFOR MED operācija Sophia, kas paredzēta cīņai pret kontrabandas un nelikumīgas tirdzniecības tīkliem Vidusjūras reģionā), un darboties jūras drošības spēju veidošanā kopā ar trešām valstīm un reģionālām organizācijām.

(18) Regula (ES) 2016/1624 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko groza Regulu (ES) 2016/399 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 863/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK.

(19) Starptautiskā konvencija par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu; MARPOL 73/78.

(20) COM(2015) 636 final.

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/59/EK par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai.

(22) ES 2014. gada direktīvā par JTP, 2008. gada paziņojumā par ES pieeju JTP un UNESCO vadlīnijās par JTP ir noteikti vairāki elementi, kas veicina JTP izstrādi.

(23) OECD  (2016), The Ocean Economy in 2030, OECD Publishing, Parīze.

(24) RZPO, RJK par AJT (Konvencija par jūras vides aizsardzību ziemeļaustrumu Atlantijā – OSPAR konvencija), SJO par īpaši jutīgām jūras teritorijām (ĪJJT); diskusijas par AJT apgabalos, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, ir daļa no BBNJ sarunām.

(25) Arī izmantojot ES finansētus projektus, piemēram, EP izmēģinājuma projektu par transatlantisko sadarbību AJT jomā.

(26) http://www.japan.go.jp/g7/_userdata/common/data/20160517communique.pdf.

(27) Paziņojums “Eiropas digitālā vienotā tirgus stratēģija” COM(2015) 192 final, 6.5.2015.