1)

Vai LESD 279. pants un Tiesas Reglamenta 160. panta 2. punkts, tos lasot kopsakarā ar LES 4. panta 3. punktu un 19. panta 1. punktu, kā arī kopsakarā ar Tiesas 2020. gada 8. aprīļa rīkojuma lietā C-791/19 R Komisija/Polijas Republika rezolutīvās daļas 1) punkta pirmo un otro ievilkumu, ir jāsaprot tādējādi, ka līdz nolēmuma lietā C-791/19 R pasludināšanas brīdim Izba Dyscyplinarna Sądu Najwyższego [Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas] priekšsēdētājs nav tiesīgs pieprasīt nodot lietas, kura attiecas uz Sąd Najwyższy tiesneša dienesta attiecību neesamības konstatēšanu, materiālus, ņemot vērā 2017. gada 8. decembraustawa o Sądzie Najwyższym [Likuma par Augstāko tiesu] (konsolidētais teksts: 2019. gada Dz. U., 825. poz., ar grozījumiem) 3. panta 5. punkta, 27. panta un 73. panta 1. punkta piemērošanas apturēšanu?

2)

Vai LES 19. panta 1. punkta otrā daļa, to lasot kopsakarā ar LES 2. pantu un 4. panta 3. punktu un tiesībām uz tiesu, ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesai, kas izskata lietu par valsts tiesas tiesneša dienesta attiecību neesamības konstatēšanu iecelšanas procedūrā pieļauto būtisku pārkāpumu dēļ, ir pienākums piemērot pagaidu pasākumu un aizliegt atbildētājam šādā lietā izskatīt visas citas lietas, kas attiecas uz Savienības tiesībām, paredzot, ka aizlieguma neievērošanas gadījumā šāda tiesneša veiktās darbības vai pieņemtie nolēmumi neradīs sekas, kā arī likt citām struktūrām atturēties no lietu iedalīšanas šādam atbildētājam vai viņa iekļaušanas iztiesāšanas sastāvā?

3)

Vai LES 2. pants un 4. panta 2. punkts, tos lasot kopsakarā ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu, un tiesību uz tiesu princips ir jāinterpretē tādējādi, ka:

4)

Vai LES 2. pants un 4. panta 2. punkts, tos lasot kopsakarā ar LES 19. pantu, kā arī tiesību uz tiesu princips un LESD 267. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts konstitucionālās identitātes jēdziena saturs tādā apjomā, kādā tas attiecas uz tiesībām uz tiesu, var tikt saistoši noteikts dalībvalsts pēdējās instances tiesai tikai tāda dialoga ietvaros, ko šī tiesa vai citas valsts tiesas (piemēram, konstitucionālā tiesa) veic ar Tiesu, izmantojot prejudiciālā nolēmuma procedūru?

5)

Vai LES 19. panta 1. punkta otrā daļa un vispārējais princips par tiesībām uz iepriekš tiesību aktos noteiktu tiesu ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts pēdējās instances tiesa noraida pieteikumu par lietas materiālu nodošanu, ja šādu pieteikumu iesniedza persona, kura ir iecelta tiesneša amatā uz valsts tiesību normu pamata un apstākļos, kas izraisa tādas tiesas izveidošanu, kura neatbilst tiesas neatkarības prasībām un nav uzskatāma par tiesību aktos noteiktu tiesu, bez nepieciešamības iepriekš pilnībā izmantot procedūru, kas minēta prejudiciālajā jautājumā lietā C-508/19 vai Tiesas 2019. gada 19. novembra spriedumā C-585/18, C-624/18 un C-625/18 A.K. u.c.?