1)

Vai Direktīvas 2011/7/ES (2011. gada 16. februāris) par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (pārstrādāta versija) (1) 2. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāda 2013. gada 8. martaustawa o przeciwdziałaniu nadmiernym opóźnieniom w transakcjach handlowych [Likuma par pārmērīgu maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos] 2. panta un 4. panta 1. punkta interpretācija, saskaņā ar kuru preču jēdziens neattiecas uz nekustamo īpašumu, bet preču piegādes jēdziens neattiecas uz nekustamā īpašuma nodošanu pastāvīgajā lietojumā Kodeks cywilny [Civilkodeksa] 232. un nākamo pantu izpratnē, vai, iespējams, ka šādu darbību nevar uzskatīt par pakalpojumu sniegšanu?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša,

vai Direktīvas 2011/7/ES (2011. gada 16. februāris) par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (pārstrādāta versija) 2. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāda 1997. gada 21. augustaustawa o gospodarce nieruchomościami [Likuma par nekustamā īpašuma pārvaldību] 71. un nākamo pantu, kā arī Civilkodeksa 238. panta tiesību normu interpretācija, saskaņā ar kuru situācijā, kad Skarb Państwa [Valsts kase] iekasē gada maksu par pastāvīgo lietojumu no subjektiem, kas veic saimniecisko darbību, bet kuri sākotnēji nebija tie subjekti, kuriem Valsts kase noteica pastāvīgā lietojuma tiesības, bet tikai ieguva šīs tiesības no citiem pastāvīgajiem lietotājiem, neietilpst komercdarījuma un publiskas iestādes jēdzienu tvērumā minētās direktīvas 2. panta 1. un 2. punkta, kā arī 2013. gada 8. marta Likuma par pārmērīgu maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos 2. panta un 4. panta 1. punkta izpratnē, vai, iespējams, ka šāda darbība neietilpst minētās direktīvas un likuma darbības jomā?

3)

Ja atbilde uz pirmo un otro jautājumu ir apstiprinoša,

vai Direktīvas 2011/7/ES (2011. gada 16. februāris) par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (pārstrādāta versija) 12. panta 4. punkts un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/35/EK (2000. gada 29. jūnijs) par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos 6. panta 3. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šīm normām ir pretrunā tāda 2013. gada 8. marta Likuma par pārmērīgu maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos 15. panta un 2003. gada 12. jūnijaustawa o terminie zapłaty w transakcjach handlowych [Likuma par maksājumu termiņiem komercdarījumos] 12. panta interpretācija, saskaņā ar kuru ir izslēgta iespēja minētās direktīvas un likuma, ar kuru tā tika transponēta, noteikumus piemērot tādiem līgumiem par pastāvīgā lietojuma tiesību pārdošanu pašreizējam pastāvīgajam lietotājam, kuram ir jāmaksā gada maksa, kas tika noslēgti pēc 2013. gada 28. aprīļa un 2004. gada 1. janvāra, situācijā, kad Valsts kase sākotnēji nodeva nekustamo īpašumu pastāvīgajā lietojumā citam subjektam pirms 2013. gada 28. aprīļa un 2004. gada 1. janvāra?