EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02015R2120-20181220
Regulation (EU) 2015/2120 of the European Parliament and of the Council of 25 November 2015 laying down measures concerning open internet access and retail charges for regulated intra-EU communications and amending Directive 2002/22/EC and Regulation (EU) No 531/2012 (Text with EEA relevance)Text with EEA relevance
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2120 (2015. gada 25. novembris), ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un mazumtirdzniecības maksu par regulētiem ES iekšzemes sakariem un groza Direktīvu 2002/22/EK un Regulu (ES) Nr. 531/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2120 (2015. gada 25. novembris), ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un mazumtirdzniecības maksu par regulētiem ES iekšzemes sakariem un groza Direktīvu 2002/22/EK un Regulu (ES) Nr. 531/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ
02015R2120 — LV — 20.12.2018 — 001.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
►M1 EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2015/2120 (2015. gada 25. novembris), ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un mazumtirdzniecības maksu par regulētiem ES iekšzemes sakariem un groza Direktīvu 2002/22/EK un Regulu (ES) Nr. 531/2012 ◄ (OV L 310, 26.11.2015., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2018/1971 (2018. gada 11. decembris), |
L 321 |
1 |
17.12.2018 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2015/2120
(2015. gada 25. novembris),
ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un mazumtirdzniecības maksu par regulētiem ES iekšzemes sakariem un groza Direktīvu 2002/22/EK un Regulu (ES) Nr. 531/2012
(Dokuments attiecas uz EEZ)
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Ar šo regulu izveido kopējus noteikumus, lai nodrošinātu vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret datplūsmu interneta piekļuves pakalpojumu sniegšanā un ar to saistītās tiešo lietotāju tiesības.
2. Ar šo regulu izveido jaunu mazumtirdzniecības cenu noteikšanas mehānismu Savienības mērogā regulētiem viesabonēšanas pakalpojumiem, lai atceltu mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas, neizkropļojot iekšzemes un apmeklētos tirgus.
3. Ar šo regulu paredz arī kopīgus noteikumus, lai nodrošinātu, ka patērētājiem netiek piemērotas pārmērīgas cenas par numuratkarīgiem starppersonu sakariem, kad savienojumu uzsāk patērētāja iekšzemes pakalpojumu sniedzēja dalībvalstī un pabeidz uz jebkuru fiksētā vai mobilā tīkla numuru citā dalībvalstī.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro Direktīvas 2002/21/EK 2. pantā noteiktās definīcijas.
Piemēro arī šādas definīcijas:
1) “publisko elektronisko sakaru nodrošinātājs” ir uzņēmums, kurš nodrošina publiskos sakaru tīklus vai publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus;
2) “interneta piekļuves pakalpojums” ir publiski pieejams elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina piekļuvi internetam un tādējādi savienojamību ar praktiski visiem interneta galapunktiem neatkarīgi no izmantotās tīkla tehnoloģijas un galiekārtas;
3) “regulēti ES iekšzemes sakari” ir jebkurš numuratkarīgs starppersonu sakaru pakalpojums, kad savienojumu uzsāk patērētāja iekšzemes pakalpojumu sniedzēja dalībvalstī un pabeidz uz jebkuru fiksētā vai mobilā tīkla valsts numerācijas plāna numuru citā dalībvalstī un kam piemēro pilnu vai daļēju maksu, pamatojoties uz faktisko patēriņu;
4) “numuratkarīgs starppersonu sakaru pakalpojums” ir numuratkarīgs starppersonu sakaru pakalpojums kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1972 ( 1 ) 2. panta 6. punktā.
3. pants
Piekļuves atvērtam internetam nodrošināšana
1. Tiešajiem lietotājiem, izmantojot savu interneta piekļuves pakalpojumu, ir tiesības piekļūt informācijai un saturam un izplatīt to, lietot un nodrošināt lietojumprogrammas un pakalpojumus un lietot pašu izvēlētas galiekārtas neatkarīgi no tiešā lietotāja vai nodrošinātāja atrašanās vietas vai informācijas, satura, lietojumprogrammas vai pakalpojuma atrašanās vietas, izcelsmes vai galamērķa.
Šis punkts neskar Savienības tiesības vai valsts tiesību aktus, kuri atbilst Savienības tiesībām attiecībā uz satura, lietojumprogrammu vai pakalpojumu likumību.
2. Vienošanās starp interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem un tiešajiem lietotājiem par interneta piekļuves pakalpojumu komerciāliem un tehniskiem nosacījumiem un raksturlielumiem, piemēram, cenu, datu apjomiem vai ātrumu, un jebkādas komercdarbības prakses, ko veic interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji, neierobežo 1. punktā noteikto tiešo lietotāju tiesību īstenošanu.
3. Interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji, sniedzot interneta piekļuves pakalpojumus, visu datplūsmu apstrādā vienādi – bez diskriminācijas, ierobežojumiem vai traucējumiem – un neatkarīgi no sūtītāja vai saņēmēja, satura, kam piekļūts vai kas tiek izplatīts, lietojumprogrammām vai pakalpojumiem, kas tiek izmantoti vai sniegti, vai izmantotās galiekārtas.
Ar pirmo daļu interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem neliedz īstenot saprātīgus datplūsmas pārvaldības pasākumus. Lai šādus pasākumus uzskatītu par saprātīgiem, tie ir pārredzami, nediskriminējoši, samērīgi un netiek balstīti uz komerciāliem apsvērumiem, bet gan uz konkrētu datplūsmas kategoriju objektīvi atšķirīgām pakalpojumu tehniskās kvalitātes prasībām. Šādi pasākumi nepārrauga konkrētu saturu un netiek veikti ilgāk nekā nepieciešams.
Interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji neiesaistās datplūsmas pārvaldības pasākumos, kas pārsniedz pasākumus, kas paredzēti otrajā daļā, un jo īpaši nebloķē, nepalēnina, nepārveido, neierobežo, netraucē, nepasliktina vai nediskriminē konkrētu saturu, lietojumprogrammas vai pakalpojumus vai to konkrētas kategorijas, izņemot, ja nepieciešams, un tikai tik ilgi, cik nepieciešams, lai:
a) nodrošinātu atbilstību Savienības leģislatīviem aktiem vai valsts tiesību aktiem, kas atbilst Savienības tiesībām, kuri attiecas uz interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēju, vai pasākumiem, kas atbilst Savienības tiesībām, un ar ko īsteno šādus Savienības leģislatīvus aktus vai valsts tiesību aktus, tostarp to tiesu vai publisko iestāžu nolēmumiem, kam ir piešķirtas attiecīgas pilnvaras;
b) saglabātu tīkla, minētajā tīklā sniegto pakalpojumu un tiešo lietotāju galiekārtu integritāti un drošību;
c) novērstu gaidāmu tīkla pārblīvi un mazinātu sekas, ko rada ārkārtas vai pagaidu tīkla pārblīve, ar noteikumu, ka pret līdzvērtīgām datplūsmas kategorijām attiecas vienādi.
4. Datplūsmas pārvaldības pasākumi var ietvert personas datu apstrādi tikai tad, ja šāda apstrāde ir nepieciešama un samērīga 3. punktā noteikto mērķu sasniegšanai. Šādu apstrādi veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK ( 2 ). Datplūsmas pārvaldības pasākumi atbilst arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/58/EK ( 3 ).
5. Publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji, tostarp interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji un satura, lietojumprogrammu un pakalpojumu sniedzēji, var brīvi piedāvāt ne tikai interneta piekļuves pakalpojumus, bet citus pakalpojumus, kas ir optimizēti noteiktam saturam, lietojumprogrammām vai pakalpojumiem, vai to kombinācijai, ja optimizācija ir nepieciešama, lai izpildītu konkrēta kvalitātes līmeņa prasības attiecībā uz saturu, lietojumprogrammām vai pakalpojumiem.
Publisko elektronisko sakaru nodrošinātāji, tostarp interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji, var piedāvāt vai sekmēt šādus pakalpojumus tikai tad, ja ir pietiekama tīkla jauda, lai tos nodrošinātu papildus jebkuriem nodrošinātajiem interneta piekļuves pakalpojumiem. Šādi pakalpojumi nav izmantojami vai netiek piedāvāti kā aizstājējs interneta piekļuves pakalpojumiem, un tie nekaitē tiešajiem lietotājiem paredzēto interneta piekļuves pakalpojumu pieejamībai vai vispārējai kvalitātei.
4. pants
Pārredzamības pasākumi, lai nodrošinātu piekļuvi atvērtam internetam
1. Interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka jebkurā līgumā, kurā iekļauti interneta piekļuves pakalpojumi, norādīts vismaz:
a) informācija par to, kā minētā pakalpojuma sniedzēja piemērotie datplūsmas pārvaldības pasākumi varētu ietekmēt interneta piekļuves pakalpojumu kvalitāti, tiešo lietotāju privātumu un viņu personas datu aizsardzību;
b) skaidrs un saprotams skaidrojums par to, kā datu apjoma ierobežojumi, ātrums un citi pakalpojuma kvalitātes parametri var praktiski ietekmēt interneta piekļuves pakalpojumus un jo īpaši satura, lietojumprogrammu un pakalpojumu izmantošanu;
c) skaidrs un saprotams skaidrojums par to, kā jebkurš pakalpojums, kas minēts 3. panta 5. punktā un ko abonē tiešais lietotājs, varētu praksē ietekmēt minētajam tiešajam lietotājam sniegtos interneta piekļuves pakalpojumus;
d) skaidrs un saprotams skaidrojums par interneta piekļuves pakalpojumu minimālo, parasti pieejamo, maksimālo un reklamēto lejupielādes un augšupielādes ātrumu fiksētos tīklos vai par interneta piekļuves pakalpojumu paredzēto maksimālo un reklamēto lejupielādes un augšupielādes ātrumu mobilos tīklos, un par to, kā nozīmīgas novirzes no attiecīgajiem reklamētajiem lejupielādes un augšupielādes ātrumiem varētu ietekmēt 3. panta 1. punktā noteikto tiešā lietotāja tiesību īstenošanu;
e) skaidrs un saprotams skaidrojums par patērētājiem pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem gadījumos, kad ir kādas pastāvīgas vai regulāras neatbilstības starp interneta piekļuves pakalpojuma faktisko veiktspēju ātruma vai citu pakalpojuma kvalitātes parametru ziņā un veiktspēju, kas norādīta saskaņā ar a)–d) apakšpunktiem.
Interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji publicē šā punkta pirmajā daļā minēto informāciju.
2. Interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji ievieš pārredzamas, vienkāršas un efektīvas procedūras, lai risinātu tiešo lietotāju sūdzības attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, kas noteikti 3. pantā un šā panta 1. punktā.
3. Prasības, kas noteiktas 1. un 2. punktā, papildina tās, kas paredzētas Direktīvā 2002/22/EK, un neliedz dalībvalstīm paturēt vai ieviest papildu pārraudzības, informācijas un pārredzamības prasības, tostarp attiecībā uz publicējamās informācijas saturu, formu un veidu. Minētās prasības atbilst šai regulai un attiecīgajiem noteikumiem Direktīvās 2002/21/EK un 2002/22/EK.
4. Jebkuru pastāvīgu vai regulāru būtisku neatbilstību starp interneta piekļuves pakalpojuma faktisko veiktspēju ātruma vai citu pakalpojuma kvalitātes parametru ziņā un to veiktspēju, ko saskaņā ar 1. punkta a) – d) apakšpunktu norādījis interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējs, gadījumos, kad attiecīgos faktus konstatē, izmantojot pārraudzības mehānismu, ko sertificējusi valsts regulatīvā iestāde, uzskata par veiktspējas neatbilstību, nosakot patērētājiem pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
Šo daļu piemēro tikai līgumiem, kas noslēgti vai atjaunoti pēc 2015. gada 29. novembra.
5. pants
Uzraudzība un izpilde
1. Valstu regulatīvās iestādes cieši pārrauga un nodrošina atbilstību 3. un 4. pantam un veicina to nepārtrauktu nediskriminējošu piekļuvi internetam tādā kvalitātē, kas atspoguļo sasniegumus tehnoloģiju jomā. Minētajos nolūkos valsts regulatīvās iestādes var noteikt prasības attiecībā uz tehniskiem raksturlielumiem, minimālās pakalpojumu kvalitātes prasības un citus piemērotus un nepieciešamus pasākumus vienam vai vairākiem publisko elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, tostarp interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem.
Reizi gadā valstu regulatīvās iestādes publicē ziņojumus par veikto pārraudzību un konstatēto, un minētos ziņojumus iesniedz Komisijai un BEREC.
2. Pēc valsts regulatīvās iestādes pieprasījuma, publisko elektronisko sakaru sniedzēji, tostarp interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji, minētajai valsts regulatīvajai iestādei dara pieejamu informāciju, kas attiecas uz pienākumiem, kas noteikti 3. un 4. pantā, jo īpaši informāciju par to tīklu jaudas un datplūsmas pārvaldību, kā arī pamatojumu visiem veiktajiem datplūsmas pārvaldības pasākumiem. Minētie pakalpojumu sniedzēji pieprasīto informāciju sniedz valsts regulatīvās iestādes noteiktajā termiņā un detalizācijas pakāpē.
3. Līdz 2016. gada 30. augustam, lai veicinātu šīs regulas konsekventu piemērošanu, BEREC – pēc apspriešanās ar ieinteresētām personām un ciešā sadarbībā ar Komisiju – izdod pamatnostādnes, lai īstenotu valsts regulatīvo iestāžu pienākumus saskaņā ar šo pantu.
4. Šis pants neskar uzdevumus, ko dalībvalstis noteikušas valsts regulatīvajām iestādēm vai citām kompetentajām iestādēm saskaņā ar Savienības tiesībām.
5.a pants
Mazumtirdzniecības maksa par regulētiem ES iekšzemes sakariem
1. No 2019. gada 15. maija mazumtirdzniecības cena (bez PVN), ko piemēro patērētājiem par regulētiem ES iekšzemes sakariem, nepārsniedz 0,19 EUR par minūti zvaniem un 0,06 EUR par SMS īsziņu.
2. Neatkarīgi no 1. punktā noteiktā pienākuma, regulētu ES iekšzemes sakaru pakalpojumu sniedzēji var papildus piedāvāt – un patērētāji var skaidri izvēlēties – starptautisko sakaru, tostarp regulētu ES iekšzemes sakaru, tarifu, kas atšķiras no saskaņā ar 1. punktu noteiktā tarifa un kas patērētājiem dod iespēju regulētiem ES iekšzemes sakariem izmantot citu tarifu, nevis to, kas viņiem būtu noteikts, ja šādas izvēles nebūtu. Pirms patērētāji izvēlas šādu atšķirīgu tarifu, regulētu ES iekšzemes sakaru pakalpojumu sniedzējs viņus informē par to, kāda veida priekšrocības tie šādā gadījumā zaudētu.
3. Ja regulētu ES iekšzemes sakaru tarifs, kā minēts 2. punktā, pārsniedz 1. punktā noteiktās robežvērtības, patērētājiem, kuri divu mēnešu laikā no 2019. gada 15. maija nav apstiprinājuši vai pauduši gribu izvēlēties kādu no 2. punktā noteiktajiem tarifiem, automātiski piemēro 1. punktā noteiktos tarifus.
4. Patērētāji var atteikties no tarifa, kas noteikts 1. punktā, vai pāriet atpakaļ uz to bez maksas vienas darbdienas laikā pēc pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma saņemšanas, un pakalpojumu sniedzēji nodrošina, lai šāda pāreja nebūtu saistīta ar nosacījumiem vai ierobežojumiem attiecībā uz tādiem abonēšanas elementiem, kas nav regulētie ES iekšzemes sakari.
5. Ja maksimālās cenas, kas minētas 1. punktā, ir denominētas valūtā, kas nav euro, sākotnējās robežvērtības izsaka minētajās valūtās, piemērojot vidējo atsauces maiņas kursu, ko Eiropas Centrālā banka publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2019. gada 15. janvārī, 15. februārī un 15. martā. Robežvērtības, kuras izteiktas valūtās, kas nav euro, no 2020. gada pārskata katru gadu. Katru gadu pārskatītās robežvērtības attiecīgajās valūtās piemēro no 15. maija, izmantojot vidējo atsauces maiņas kursu, kas publicēts tā paša gada 15. janvārī, 15. februārī un 15. martā.
6. Valstu regulatīvās iestādes pārrauga regulētu ES iekšzemes sakaru tirgu un cenu attīstību un ziņo Komisijai.
Ja regulētu ES iekšzemes sakaru pakalpojumu sniedzējs pierāda, ka īpašu un ārkārtēju apstākļu dēļ, kas ir iemesls tā atšķirībai no lielākās daļas citu Savienības pakalpojumu sniedzēju, 1. pantā minētās robežvērtības piemērošana būtiski ietekmētu tā spēju saglabāt esošās iekšzemes pakalpojumu cenas, valstu regulatīvās iestādes pēc minētā pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma var piešķirt atkāpi no 1. punkta tikai tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams, un uz viena gada atjaunojamu termiņu. Iekšzemes tarifikācijas modeļa ilgtspējības izvērtējums tiek pamatots uz attiecīgiem objektīvajiem faktoriem, kas ir raksturīgi regulētu ES iekšzemes sakaru pakalpojumu sniedzējam, kā arī uz iekšzemes cenu un ienākumu līmeni.
Ja pieprasījumu iesniegušais sakaru pakalpojumu sniedzējs ir izpildījis piemērojamo pierādīšanas pienākumu, valsts regulatīvā iestāde nosaka maksimālo cenas līmeni, kas pārsniedz vienu vai abas 1. punktā noteiktās robežvērtības un kas būtu noteikti nepieciešams, lai nodrošinātu sakaru pakalpojumu sniedzēja iekšzemes tarifikācijas modeļa ilgtspējību. BEREC publicē pamatnostādnes par parametriem, kuri valstu regulatīvajām iestādēm jāņem vērā to veiktajos izvērtējumos.
6. pants
Sankcijas
Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par 3., 4. un 5. panta pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Dalībvalstis minētos noteikumus un pasākumus paziņo Komisijai līdz 2016. gada 30. aprīlim un nekavējoties paziņo Komisijai par jebkādiem attiecīgiem turpmākiem grozījumiem.
Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par 5.a panta pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Dalībvalstis līdz 2019. gada 15. maijam paziņo Komisijai noteikumus un pasākumus, kas pieņemti, lai nodrošinātu 5.a panta īstenošanu, un nekavējoties paziņo Komisijai par jebkādiem attiecīgiem turpmākiem grozījumiem.
7. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 531/2012
Regulu (ES) Nr. 531/2012 groza šādi:
1) regulas 2. panta 2. punktu groza šādi:
a) panta i), l) un n) apakšpunktu svītro;
b) pievieno šādus apakšpunktus:
“r) “iekšzemes mazumtirdzniecības cena” ir viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja iekšzemes mazumtirdzniecības maksa par vienību, ko piemēro klienta veiktiem zvaniem un nosūtītām SMS īsziņām (gan savienojuma uzsākšana, gan savienojuma pabeigšana dažādos publiskajos komunikāciju tīklos vienā dalībvalstī), un izmantotiem datiem; gadījumā, ja nepastāv konkrēta iekšzemes mazumtirdzniecības maksa par vienību, par iekšzemes mazumtirdzniecības cenu uzskata tādu pašu tarifikācijas mehānismu, kādu piemēro klienta veiktiem zvaniem un nosūtītām SMS īsziņām (gan savienojuma uzsākšana, gan savienojuma pabeigšana dažādos publiskajos komunikāciju tīklos vienā dalībvalstī), un izmantotiem datiem minētā klienta dalībvalstī;
s) “regulēta mazumtirdzniecības datu viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķa pārdošana” ir tādu regulētu datu viesabonēšanas pakalpojumu sniegšana viesabonēšanas klientiem, ko alternatīvs viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs nodrošina tieši apmeklētajā sakaru tīklā.”;
2) regulas 3. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:
“6. Standartpiedāvājums, kas minēts 5. punktā, ir pietiekami detalizēts, un tajā ir ietverti visi komponenti, kas ir nepieciešami vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvei, kā minēts 3. punktā, sniedzot aprakstu par piedāvājumiem, kas attiecas uz tiešu vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvi un vairumtirdzniecības viesabonēšanas tālākpārdošanas piekļuvi, kā arī saistītos noteikumus un nosacījumus. Minētajā standartpiedāvājumā var būt iekļauti nosacījumi, lai novērstu pastāvīgu viesabonēšanu vai vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves ļaunprātīgu izmantošanu vai izmantošanu anomālos apmēros citādā nolūkā, nevis lai sniegtu regulētus viesabonēšanas pakalpojumus viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju klientiem, kamēr tie periodiski ceļo Savienībā. Valsts regulatīvās iestādes vajadzības gadījumā nosaka izmaiņas standartpiedāvājumos, lai īstenotu šajā pantā paredzētos pienākumus.”;
3) regulas 4. pantu groza šādi:
a) panta virsrakstu aizstāj ar šādu:
“Regulētu mazumtirdzniecības datu viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķa pārdošana”,
b) panta 1. punktā svītro pirmo daļu,
c) panta 4. un 5. punktu svītro;
4) regulas 5. pantu groza šādi:
a) panta virsrakstu aizstāj ar šādu:
“Regulētu mazumtirdzniecības datu viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķas pārdošanas īstenošana”,
b) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
“1. Iekšzemes pakalpojumu sniedzēji pienākumu saistībā ar regulētu mazumtirdzniecības datu viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķu pārdošanu, kā paredzēts 4. pantā, īsteno tā, lai viesabonēšanas klienti varētu izmantot atsevišķus regulētus datu viesabonēšanas pakalpojumus. Iekšzemes pakalpojumu sniedzēji apmierina visas saprātīgas prasības par piekļuvi iekārtām un attiecīgiem atbalsta pakalpojumiem, kas ir vajadzīgi, lai varētu atsevišķi pārdot regulētus mazumtirdzniecības datu viesabonēšanas pakalpojumus. Piekļuve minētajām iekārtām un atbalsta pakalpojumiem, kas ir vajadzīgi, lai varētu atsevišķi pārdot regulētus mazumtirdzniecības datu viesabonēšanas pakalpojumus, tostarp lietotāju autentifikācijas pakalpojumiem, ir bez maksas, un tā nerada viesabonēšanas klientiem nekādas tiešas maksas.”,
c) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
“2. Lai nodrošinātu to, ka visā Savienībā saskaņoti un vienlaicīgi īsteno regulētu mazumtirdzniecības datu viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķu pārdošanu, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus un pēc apspriešanās ar BEREC, pieņem sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz regulētu mazumtirdzniecības datu viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķas pārdošanas īstenošanas tehnisku risinājumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 6. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”,
d) panta 3. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:
“3. Tehniskais risinājums, lai īstenotu regulētu mazumtirdzniecības datu viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķu pārdošanu, atbilst šādiem kritērijiem:”;
5) iekļauj šādus pantus:
“6.a pants
Mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksu atcelšana
No 2017. gada 15. jūnija, ar noteikumu, ka leģislatīvais akts, kurš jāpieņem pēc 19. panta 2. punktā minētā priekšlikuma, ir piemērojams minētajā datumā, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji no viesabonēšanas klientiem jebkurā dalībvalstī neiekasē nekādu papildmaksu papildus iekšzemes mazumtirdzniecības cenai par visiem veiktajiem vai saņemtajiem regulētajiem viesabonēšanas zvaniem, par visām nosūtītajām regulētajām viesabonēšanas SMS īsziņām, tostarp MMS īsziņām, un par visiem izmantotajiem regulētajiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem un nekādu vispārēju maksu, kas ļautu ārvalstīs izmantot galiekārtu vai pakalpojumu, saskaņā ar 6.b un 6.c pantu.
6.b pants
Godīga izmantošana
1. Saskaņā ar šo pantu un 6.d pantā minētajiem īstenošanas aktiem viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji var piemērot “godīgas izmantošanas politiku” tādu regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanai, kurus sniedz piemērojamās iekšzemes mazumtirdzniecības cenas līmenī, lai novērstu to, ka viesabonenti ļaunprātīgi vai anomāli izmanto regulētos mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus, piemēram, ka šādus pakalpojumus viesabonenti izmanto dalībvalstī, kas nav to iekšzemes pakalpojumu sniedzēja dalībvalsts, citiem mērķiem, kas nav saistīti ar periodisku ceļošanu.
Jebkura godīgas izmantošanas politika dod viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju klientiem iespēju patērēt regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu apjomus par piemērojamo iekšzemes mazumtirdzniecības cenu, kas saskan ar viņu attiecīgajiem tarifu plāniem.
2. Regulas 6.e pants attiecas uz tādiem regulētiem mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumiem, ar kuriem tiek pārsniegti jebkādi godīgas izmantošanas politikas limiti.
6.c pants
Mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksu atcelšanas ilgtspējība
1. Konkrētos un izņēmuma apstākļos, lai nodrošinātu sava iekšzemes tarifikācijas modeļa ilgtspējību, kad viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs nevar atgūt savas kopējās faktiskās un plānotās izmaksas par regulētu viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar 6.a un 6.b pantu no saviem kopējiem faktiskajiem un plānotajiem ienākumiem, ko gūst no tāda veida pakalpojumu sniegšanas, minētais viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs var iesniegt pieprasījumu atļaujas saņemšanai piemērot papildmaksu. Papildmaksu piemēro tikai tiktāl, cik tas ir nepieciešams, lai atgūtu izmaksas, kas saistītas ar regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu, ņemot vērā piemērojamo maksimālo vairumtirdzniecības maksu.
2. Ja viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs nolemj izmantot šā panta 1. punktu, tas nekavējoties iesniedz pieprasījumu valsts regulatīvajai iestādei un sniedz tai visu nepieciešamo informāciju saskaņā ar 6.d pantā minētajiem īstenošanas aktiem. Pēc tam ik pēc 12 mēnešiem viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs atjaunina minēto informāciju un iesniedz to valsts regulatīvajai iestādei.
3. Kad tiek saņemts pieprasījums, ievērojot 2. punktu, valsts regulatīvā iestāde izvērtē, vai viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs ir parādījis, ka tas nevar atgūt savas izmaksas saskaņā ar 1. punktu, no kā izrietētu, ka tiek apdraudēta tā iekšzemes tarifikācijas modeļa ilgtspējība. Iekšzemes tarifikācijas modeļa ilgtspējība tiek pamatota uz attiecīgiem objektīvajiem faktoriem, kas ir raksturīgi viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam, tostarp objektīvām atšķirībām starp viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem attiecīgajā dalībvalstī un iekšzemes cenu un ienākumu līmeni. Valsts regulatīvā iestāde dod atļauju piemērot papildmaksu, ja ir izpildīti 1. punktā un šajā punktā izklāstītie nosacījumi.
4. Ja vien pieprasījums nav acīmredzami nepamatots vai tajā nav sniegts pietiekami daudz informācijas, valsts regulatīvā iestāde sniedz atļauju piemērot papildmaksu viena mēneša laikā pēc tam, kad ir saņemts pieprasījums, ievērojot 2. punktu. Ja valsts regulatīvā iestāde uzskata, ka pieprasījums ir acīmredzami nepamatots vai ka nav sniegts pietiekami daudz informācijas, tā pieņem galīgo lēmumu vēl divu mēnešu laikā pēc tam, kad viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam ir dota iespēja tikt uzklausītam, par papildmaksas atļaušanu, grozīšanu vai atteikšanu.
6.d pants
Godīgas izmantošanas politikas un mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas atcelšanas ilgtspējības īstenošana
1. Lai nodrošinātu 6.b un 6.c panta saskanīgu piemērošanu, Komisija pēc apspriešanās ar BEREC līdz 2016. gada 15. decembrim pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par godīgas izmantošanas politikas piemērošanu, par metodoloģiju, lai izvērtētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas atcelšanas ilgtspējību, un par pieprasījumu, kas viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam jāiesniedz minētā izvērtējuma vajadzībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 6. panta 2. punktā.
2. Attiecībā uz 6.b pantu, pieņemot īstenošanas aktus, kuros izklāsta sīki izstrādātus noteikumus par godīgas izmantošanas politikas piemērošanu, Komisija ņem vērā:
a) cenu un patēriņa ieradumu izmaiņas dalībvalstīs;
b) iekšzemes cenu līmeņa konverģences pakāpi visā Savienībā;
c) ceļošanas paradumus Savienībā;
d) jebkurus novērojamus riskus attiecībā uz konkurences kropļošanu un ieguldījumu stimulus iekšzemes un apmeklētos tirgos.
3. Attiecībā uz 6.c pantu, pieņemot īstenošanas aktus, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par metodoloģiju, lai izvērtētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam atcelšanas ilgtspējību, Komisija tos balsta uz šādiem elementiem:
a) tiek noteiktas kopējās faktiskās un plānotās izmaksas par regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu, atsaucoties uz tādām faktiskām vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksām, ko piemēro nelīdzsvarotai datplūsmai, un samērīga daļa saistīto un kopējo izmaksu, kas radušās, lai sniegtu regulētus mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus;
b) tiek noteikti kopējie faktiskie un plānotie ienākumi, ko gūst no regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas;
c) regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu izmantošana un iekšzemē veiktais viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja klientu patēriņš;
d) konkurences, cenu un ienākumu līmenis iekšzemes tirgū, un jebkurš novērojams risks, ka viesabonēšana par iekšzemes mazumtirdzniecības cenām varētu ievērojami ietekmēt šādu cenu attīstību.
4. Komisija regulāri pārskata īstenošanas aktus, kas pieņemti atbilstīgi 1. punktam, lai ņemtu vērā tirgus attīstību.
5. Valsts regulatīvā iestāde stingri pārrauga un uzrauga to, kā tiek piemērota godīgas izmantošanas politika un pasākumi saistībā ar mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas atcelšanas ilgtspējību, pilnībā ņemot vērā attiecīgos objektīvos faktorus, kas raksturīgi attiecīgajai dalībvalstij, un attiecīgās objektīvās atšķirības starp viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Neskarot 6.c panta 3. punktā noteikto procedūru, valsts regulatīvā iestāde savlaicīgi izpilda prasības, kuras noteiktas 6.b un 6.c pantā un īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 1. punktu. Valsts regulatīvā iestāde var jebkurā brīdī prasīt viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam grozīt vai pārtraukt piemērot papildmaksu, ja tā neatbilst 6.b vai 6.c pantam. Valsts regulatīvā iestāde katru gadu informē Komisiju par 6.b un 6.c panta un šā panta piemērošanu.
6.e pants
Regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšana
1. Neskarot otro daļu, ja viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs piemēro papildmaksu par regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanu, pārsniedzot jebkādas godīgas izmantošanas politikas jebkādus limitus, tā atbilst šādām prasībām (izņemot PVN):
a) jebkāda papildmaksa, ko piemēro par veiktajiem regulētajiem viesabonēšanas zvaniem, par nosūtītajām regulētajām viesabonēšanas SMS īsziņām un par regulētajiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem, nepārsniedz maksimālo vairumtirdzniecības maksu, kas noteikta attiecīgi 7. panta 2. punktā, 9. panta 1. punktā un 12. panta 1. punktā;
b) summa, saskaitot iekšzemes mazumtirdzniecības cenu un jebkādu papildmaksu, ko piemēro par veiktajiem regulētajiem viesabonēšanas zvaniem, par nosūtītajām regulētajām viesabonēšanas SMS īsziņām vai par regulētajiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem, nepārsniedz attiecīgi EUR 0,19 par minūti, EUR 0,06 par SMS īsziņu un EUR 0,20 par izmantoto megabaitu;
c) jebkāda papildmaksa, ko piemēro saņemtajiem regulētajiem viesabonēšanas zvaniem, nepārsniedz vidējo svērto mobilā savienojuma pabeigšanas tarifu maksimumu visā Savienībā, kā noteikts saskaņā ar 2. punktu.
Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji nepiemēro nekādu papildmaksu par saņemtām regulētām viesabonēšanas SMS īsziņām vai par viesabonēšanas balss pasta ziņojumu saņemšanu. Tas neattiecas uz citām piemērojamām maksām, piemēram, par šādu ziņojumu noklausīšanos.
Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji maksu par viesabonēšanas veiktajiem un saņemtajiem zvaniem uzliek, aprēķinot to par sekundi. Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji veiktajiem zvaniem var piemērot sākotnējo minimālo maksas iekasēšanas laikposmu, kas nepārsniedz 30 sekundes. Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji nosaka saviem klientiem maksu par regulētu datu viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu, aprēķinot par kilobaitu, izņemot MMS īsziņas, par kurām maksu drīkst noteikt par vienību. Šādā gadījumā mazumtirdzniecības maksa, kuru viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs var noteikt saviem viesabonentiem par viesabonēšanas MMS īsziņas pārraidi vai saņemšanu, nepārsniedz maksimālo mazumtirdzniecības maksu par regulētiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem, kas noteikta pirmajā daļā.
Laikposmā, kas ir minēts 6.f panta 1. punktā, šis punkts neaizliedz piedāvājumus, ar kuriem viesabonentiem, nosakot maksu par diennakti vai jebkādu citu fiksētu periodisku maksu, nodrošina konkrētu regulētu viesabonēšanas pakalpojumu patēriņa apjomu, ar nosacījumu, ka, pilnībā patērējot minēto apjomu, nonāk pie tādas cenas par vienību par veiktiem regulētiem viesabonēšanas zvaniem, saņemtiem zvaniem, nosūtītām SMS īsziņām un datu viesabonēšanas pakalpojumiem, kura nepārsniedz attiecīgo iekšzemes mazumtirdzniecības cenu un maksimālo papildmaksu, kā izklāstīts šā punkta pirmajā daļā.
2. Līdz 2015. gada 31. decembrim Komisija pēc apspriešanās ar BEREC un ievērojot šā punkta otro daļu pieņem īstenošanas aktus, kuros izklāstīts vidējais svērtais mobilā savienojuma pabeigšanas tarifu maksimums, kā minēts 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā. Komisija katru gadu pārskata minētos īstenošanas aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 6. panta 2. punktā.
Vidējais svērtais mobilā savienojuma pabeigšanas tarifu maksimums tiek balstīts uz šādiem kritērijiem:
a) mobilā savienojuma pabeigšanas tarifu maksimālais līmenis, ko valsts regulatīvās iestādes tirgū piemēro vairumtirdzniecības balss zvanu savienojuma pabeigšanai atsevišķos mobilo sakaru tīklos saskaņā ar pamatdirektīvas 7. un 16. pantu un piekļuves direktīvas 13. pantu; un
b) kopējo abonentu skaitu dalībvalstīs.
3. Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji var piedāvāt un viesabonenti apzināti var izvēlēties tādu viesabonēšanas tarifu, kas nav noteikts saskaņā ar 6.a, 6.b, 6.c pantu un šā panta 1. punktu, kā rezultātā viesabonenti gūst labumu no kāda cita regulēto viesabonēšanas pakalpojumu tarifa, nekā no tiem, kas viņiem būtu piešķirti, nepastāvot šādai izvēlei. Šādiem viesabonentiem viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs atgādina par viesabonēšanas priekšrocībām, kas tādējādi tiktu zaudētas.
Neskarot pirmo daļu, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji visiem esošiem un jauniem viesabonentiem automātiski piemēro tarifu, kas noteikts saskaņā ar 6.a un 6.b pantu un šā panta 1. punktu.
Jebkurš viesabonents jebkurā brīdī var pieprasīt pāriet uz tarifu, kas noteikts saskaņā ar 6.a, 6.b, 6.c pantiem un šā panta 1. punktu, vai atteikties no tā. Ja viesabonenti apzināti nolemj atteikties no tarifa, kas noteikts saskaņā ar 6.a, 6.b, 6.c pantiem un šā panta 1. punktu, vai pāriet atpakaļ uz to, jebkuru tarifa maiņu veic vienas darbdienas laikā no pieprasījuma saņemšanas, tā ir bez maksas un nav saistīta ar nosacījumiem vai ierobežojumiem attiecībā uz tādiem abonēšanas elementiem, kas nav viesabonēšana. Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji var aizkavēt maiņu par noteiktu minimālo laikposmu, kurā jābūt spēkā iepriekšējam viesabonēšanas tarifam, kas nepārsniedz divus mēnešus.
4. Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka līgumā, kas ietver jebkādu regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu veidu, precizē minētā sniegtā regulētā mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojuma galvenos parametrus, tostarp jo īpaši:
a) konkrēto tarifu plānu vai tarifu plānus, un – par katru tarifu plānu – piedāvāto pakalpojumu veidus, tostarp sakaru apjomus;
b) jebkādus ierobežojumus, ko piemēro tādu regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu patēriņam, kas sniegti piemērojamās iekšzemes mazumtirdzniecības cenas līmenī, jo īpaši skaitļos izteiktu informāciju par to, kā godīgas izmantošanas politiku piemēro, atsaucoties uz attiecīgā sniegtā regulētā mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojuma pamatcenu, apjomu vai citiem parametriem.
Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji publicē pirmajā daļā minēto informāciju.
6.f pants
Mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas pārejas laikā
1. No 2016. gada 30. aprīļa līdz 2017. gada 14. jūnijam viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji var piemērot papildmaksu papildus iekšzemes mazumtirdzniecības cenai par regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu.
2. Šā panta 1. punktā minētajā laikposmā 6.e pantu piemēro mutatis mutandis.”;
6) regulas 8., 10. un 13. pantu svītro;
7) regulas 14. pantu groza šādi:
a) panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:
“Minētā individualizētā cenu pamatinformācija jāizsaka valūtā, kuru izmanto klienta rēķinā, ko sagatavo klienta iekšzemes pakalpojumu sniedzējs, un tā ietver informāciju par:
a) jebkādu godīgas izmantošanas politiku, kas attiecas uz viesabonentu Savienībā, un papildmaksām, kuras piemēro, pārsniedzot jebkādus minētās godīgas izmantošanas politikas limitus, un
b) par jebkādu papildmaksu, ko piemēro saskaņā ar 6.c pantu”,
b) panta 1. punkta sesto daļu aizstāj ar šādu:
“Šā punkta pirmo, otro, ceturto un piekto daļu, izņemot atsauci uz godīgas izmantošanas politiku un papildmaksu, ko piemēro saskaņā ar 6.c pantu, piemēro arī balss zvanu un SMS viesabonēšanas pakalpojumiem, ko viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs sniedz un viesabonenti izmanto, ceļojot ārpus Savienības teritorijas.”,
c) iekļauj šādu punktu:
“2.a Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs viesabonentam nosūta paziņojumu, kad ir pilnībā izmantots regulēto balss vai SMS viesabonēšanas pakalpojumu patēriņa godīgas izmantošanas apjoms vai ir sasniegts jebkāds lietojuma slieksnis, ko piemēro saskaņā ar 6.c pantu. Minētajā paziņojumā norāda papildmaksu, kuru piemēros jebkuram papildu patēriņam, kas saistīts ar regulētajiem balss vai SMS viesabonēšanas pakalpojumiem, kurus izmanto viesabonents. Katram klientam ir tiesības prasīt viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam pārtraukt sūtīt šādus paziņojumus un jebkurā brīdī bez maksas prasīt viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam atsākt sniegt šo pakalpojumu.”,
d) panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
“3. Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji visiem klientiem, kad viņi noformē abonementu, sniedz pilnīgu informāciju par piemērojamām viesabonēšanas maksām. Tie bez nepamatotas kavēšanās saviem viesabonentiem sniedz arī atjauninātu informāciju par piemērojamām viesabonēšanas maksām ikreiz, kad šīs maksas mainās.
Pēc tam saprātīgos laika intervālos viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji nosūta atgādinājumu visiem klientiem, kuri izvēlējušies citu tarifu.”;
8) regulas 15. pantu groza šādi:
a) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
“2. Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs automātiski nosūtītā paziņojumā informē viesabonentu par to, ka viesabonents izmanto regulētos datu viesabonēšanas pakalpojumus, un sniedz individualizētu tarifu pamatinformāciju par maksām tādā valūtā, kādu izmanto klienta rēķinā, kuru sagatavo klienta iekšzemes pakalpojumu sniedzējs, ko piemēro par regulētu datu viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu minētajam viesabonentam attiecīgajā dalībvalstī, izņemot, ja klients ir paziņojis viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam, ka tam minētā informācija nav vajadzīga.
Minētā individualizētā tarifu pamatinformācija ietver informāciju par:
a) jebkādu godīgas izmantošanas politiku, kas attiecas uz viesabonentu Savienībā, un papildmaksām, kuras piemēro, pārsniedzot jebkādus minētās godīgas izmantošanas politikas limitus; un
b) jebkādu papildmaksu, ko piemēro saskaņā ar 6.c pantu.
Informāciju nosūta uz viesabonenta mobilo ierīci, piemēram, kā SMS īsziņu, e-pastu vai kā uznirstošo logu mobilajā ierīcē ikreiz, kad viesabonents ierodas citā dalībvalstī, kas nav klienta iekšzemes pakalpojumu sniedzēja dalībvalsts, un pirmo reizi sāk izmantot datu viesabonēšanas pakalpojumu minētajā konkrētajā dalībvalstī. To sniedz brīdī, kad viesabonents sāk izmantot regulēto datu viesabonēšanas pakalpojumu, bez maksas un atbilstīgā veidā, kas pielāgots, lai informāciju būtu viegli saņemt un saprast.
Klientam, kurš ir paziņojis savam viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam, ka tam nav vajadzīga automātiska tarifu informācija, ir tiesības jebkurā laikā un bez maksas pieprasīt viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam atkal nodrošināt šo pakalpojumu.”,
b) iekļauj šādu punktu:
“2.a Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs nosūta paziņojumu, kad ir pilnībā izmantots regulētā datu viesabonēšanas pakalpojuma piemērojamais godīgas izmantošanas apjoms vai ir sasniegts jebkāds lietojuma slieksnis, ko piemēro saskaņā ar 6.c pantu. Minētajā paziņojumā norāda papildmaksu, kuru piemēros jebkuram papildu patēriņam, kas saistīts ar regulētajiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem, kurus izmanto viesabonents. Katram klientam ir tiesības prasīt viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam pārtraukt sūtīt šādus paziņojumus un jebkurā brīdī bez maksas prasīt viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam atsākt sniegt šo pakalpojumu.”,
c) panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
“3. Katrs viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs visiem saviem viesabonentiem dod iespēju brīvi un bez maksas izvēlēties iespēju laikus saņemt informāciju par uzkrāto patēriņu, kas izteikts datu apjoma veidā vai valūtā, kuru izmanto viesabonenta rēķinā par regulētajiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem, un kas garantē, ka bez klienta skaidras piekrišanas uzkrātie izdevumi par regulētiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem, izņemot MMS, ko rēķinā uzrāda, pamatojoties uz vienību, noteiktā izmantošanas laikposmā nepārsniedz noteiktu finanšu ierobežojumu.”,
d) panta 6. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
“6. Šo pantu, izņemot 5. punktu, 2. punkta otro daļu un 2.a punktu un ievērojot šā punkta otro un trešo daļu, piemēro arī datu viesabonēšanas pakalpojumiem, ko viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs sniedz un viesabonenti izmanto, ceļojot ārpus Savienības teritorijas.”;
9) regulas 16. pantu groza šādi:
a) panta 1. punktā pievieno šādu daļu:
“Valsts regulatīvās iestādes stingri pārrauga un uzrauga viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējus, kas paredzēti 6.b un 6.c pantā un 6.e panta 3. punktā.”,
b) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
“2. Valsts regulatīvās iestādes sniedz atjauninātu informāciju par šīs regulas piemērošanu, jo īpaši par 6.a, 6.b, 6.c, 6.e, 7., 9. un 12. panta piemērošanu, publiski pieejamā veidā tā, lai informācija būtu viegli pieejama ieinteresētajām personām.”;
10) regulas 19. pantu aizstāj ar šādu:
“19. pants
Pārskatīšana
1. Komisija līdz 2015. gada 29. novembrim sāk vairumtirdzniecības viesabonēšanas tirgus pārskatīšanu, lai izvērtētu pasākumus, kas nepieciešami, lai līdz 2017. gada 15. jūnijam varētu atcelt mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas. Komisija cita starpā pārskata konkurences pakāpi valstu vairumtirdzniecības tirgos un jo īpaši izvērtē radušos vairumtirdzniecības izmaksu un piemēroto vairumtirdzniecības maksu līmeni un to operatoru konkurences situāciju, kuru ģeogrāfiskais areāls ir ierobežots, tostarp komerclīgumu ietekmi uz konkurenci, kā arī operatoru spēju izmantot apjomradītus ietaupījumus. Komisija izvērtē arī pārmaiņas mazumtirdzniecības viesabonēšanas tirgu konkurencē un jebkādus riskus, kas novērojami attiecībā uz konkurences kropļošanu, un ieguldījumu stimulus iekšzemes un apmeklētos tirgos. Izvērtējot pasākumus, kas nepieciešami, lai varētu atcelt mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas, Komisija ņem vērā vajadzību nodrošināt, lai apmeklēto sakaru tīklu operatori spētu atgūt visas izmaksas par regulēto vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu, tostarp saistītās un kopējās izmaksas. Komisija ņem vērā arī vajadzību novērst pastāvīgu viesabonēšanu vai vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves izmantošanu anomālos apmēros vai ļaunprātīgu izmantošanu citā nolūkā, nevis lai sniegtu regulētus viesabonēšanas pakalpojumus viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju klientiem, kamēr tie periodiski ceļo Savienībā.
2. Komisija līdz 2016. gada 15. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par 1. punktā minētās pārskatīšanas konstatējumiem.
Minētajam ziņojumam pievieno atbilstīgu tiesību akta priekšlikumu, pirms kura ir notikusi sabiedriskā apspriešana un ar kuru groza vairumtirdzniecības maksas par regulētiem viesabonēšanas pakalpojumiem, kas izklāstīti šajā regulā, vai paredz citu risinājumu vairumtirdzniecības līmenī konstatētajām problēmām, lai līdz 2017. gada 15. jūnijam atceltu mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas.
3. Turklāt Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu ik pēc diviem gadiem pēc 2. punktā minētā ziņojuma iesniegšanas. Katrā ziņojumā inter alia iekļauj izvērtējumu par:
a) pakalpojumu, tostarp to, kuri ir alternatīva regulētiem mazumtirdzniecības balss, SMS un datu viesabonēšanas pakalpojumiem, pieejamību un kvalitāti, jo īpaši ņemot vērā tehnoloģisko attīstību;
b) konkurences pakāpi gan mazumtirdzniecības, gan vairumtirdzniecības viesabonēšanas tirgos, jo īpaši mazo, neatkarīgo vai nesen darbību uzsākušo operatoru konkurences situāciju, tostarp komerclīgumu ietekmi uz konkurenci un savienojamības pakāpi starp operatoriem;
c) kādā mērā ar 3. un 4. pantā paredzēto strukturālo pasākumu īstenošanu ir gūti rezultāti konkurences attīstībā regulēto viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgū.
4. Lai novērtētu konkurences attīstību Savienības mēroga viesabonēšanas tirgos, BEREC regulāri no valsts regulatīvajām iestādēm vāc datus par to, kā mainās mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības maksas par regulētiem balss, SMS un datu viesabonēšanas pakalpojumiem. Minētos datus Komisijai paziņo vismaz divreiz gadā. Komisija tos publisko.
Pamatojoties uz apkopotajiem datiem, arī BEREC regulāri ziņo par cenu un patēriņa ieradumu izmaiņām dalībvalstīs saistībā gan ar iekšzemes, gan viesabonēšanas pakalpojumiem un par to, kā mainās faktiskie vairumtirdzniecības viesabonēšanas tarifi attiecībā uz nelīdzsvarotu datplūsmu starp viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem.
BEREC ik gadu no valsts regulatīvajām iestādēm vāc datus arī par to, cik pārredzami un salīdzināmi ir dažādie tarifi, ko operatori piedāvā saviem klientiem. Komisija minētos datus un konstatējumus publisko.”.
8. pants
Grozījumi Direktīvā 2002/22/EK
Direktīvas 2002/22/EK 1. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
“3. Valstu pasākumos attiecībā uz tiešo lietotāju piekļuvi pakalpojumiem un lietotnēm vai to izmantošanu ar elektroniskās saziņas tīklu starpniecību ir jāievēro fizisku personu pamattiesības un pamatbrīvības, tostarp attiecībā uz privātumu un lietas taisnīgu izskatīšanu, kā noteikts Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantā.”.
9. pants
Pārskatīšanas klauzula
Līdz 2019. gada 30. aprīlim un reizi četros gados pēc tam Komisija pārskata 3., 4., 5. un 6. pantu un iesniedz par to ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā pievienojot atbilstīgus priekšlikumus šīs regulas grozīšanai.
10. pants
Stāšanās spēkā un pārejas noteikumi
1. Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2. To piemēro no 2016. gada 30. aprīļa, izņemot:
a) gadījumā, ja leģislatīvais akts, kas jāpieņem pēc Regulas (ES) Nr. 531/2012 19. panta 2. punktā minētā priekšlikuma, ir piemērojams 2017. gada 15. jūnijā, šīs regulas 7. panta 5. punktu attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.a līdz 6.d pantiem, šīs regulas 7. panta 7. punkta a)–c) apakšpunktus un šīs regulas 7. panta 8. punkta a), b) un d) apakšpunktus piemēro no minētā datuma.
Gadījumā, ja minētais leģislatīvais akts nav piemērojams 2017. gada 15. jūnijā, šīs regulas 7. panta 5. punktu attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.f pantu turpina piemērot, līdz minētais leģislatīvais akts kļūst piemērojams.
Gadījumā, ja minētais leģislatīvais akts kļūst piemērojams pēc 2017. gada 15. jūnija, šīs regulas 7. panta 5. punktu attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.a līdz 6.d pantiem, šīs regulas 7. panta 7. punkta a)–c) apakšpunktus un 7. panta 8. punkta a), b) un c) apakšpunktus piemēro no minētā leģislatīvā akta piemērošanas datuma;
b) īstenošanas pilnvaru piešķiršanu Komisijai šīs regulas 7. panta 4.c punktā un šīs regulas 7. panta 5. punktā attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.d pantu un 6.e panta 2. punktu piemēro no 2015. gada 29. novembra;
c) 5. panta 3. punktu piemēro no 2015. gada 29. novembra;
d) šīs regulas 7. panta 10. punktu piemēro no 2015. gada 29. novembra.
3. Dalībvalstis var līdz 2016. gada 31. decembrim saglabāt valstu pasākumus, tostarp pašregulējošus mehānismus, kas ieviesti pirms 2015. gada 29. novembra un kas neatbilst 3. panta 2. vai 3. punktam. Attiecīgās dalībvalstis minētos pasākumus paziņo Komisijai līdz 2016. gada 30. aprīlim.
4. Noteikumus, kas paredzēti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1203/2012 ( 4 ) attiecībā uz tehnisko modalitāti, kura paredzēta, lai ieviestu piekļuvi vietējiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem apmeklētā tīklā, turpina piemērot, lai varētu atsevišķi pārdot regulētus mazumtirdzniecības datu viesabonēšanas pakalpojumus, līdz tiek pieņemts šīs regulas 7. panta 4. punkta c) apakšpunktā minētais īstenošanas akts.
5. Regulas 5.a pants zaudē spēku 2024. gada 14. maijā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp.).
( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).
( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).
( 4 ) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1203/2012 (2012. gada 14. decembris) par regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķu pārdošanu (OV L 347, 15.12.2012., 1. lpp.).