EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62020TN0024

Lieta T-24/20: Prasība, kas celta 2020. gada 17. janvārī – Junqueras i Vies/Parlaments

OV C 68, 2.3.2020, p. 66–67 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

2.3.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 68/66


Prasība, kas celta 2020. gada 17. janvārī – Junqueras i Vies/Parlaments

(Lieta T-24/20)

(2020/C 68/74)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Oriol Junqueras i Vies (Sant Joan de Vilatorrada, Spānija) (pārstāvis: A. Van den Eynde Adroer, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītājs lūdz Vispārējo tiesu prasību, ar kuru apstrīdēti akti, kopā ar tai pievienotajiem dokumentiem atzīt par termiņā celtu, kā arī prasību atzīt par pieņemamu un pēc būtības atzīt, ka apstrīdētie akti, uz kuriem attiecas šī tiesvedība, nav spēkā un nerada nekādas sekas, kā arī piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir vērsta pret Eiropas Parlamenta lēmumu, ko 2020. gada 13. janvāra plenārsēdē paziņoja tā priekšsēdētājs D. Sassoli un ar kuru, ņemot vērā Junta Electoral Central [Centrālās vēlēšanu komisijas] 2020. gada 3. janvāra lēmumu, kurš pieņemts pēc Tribunal Supremo [Augstākās tiesas] 2020. gada 9. janvāra nolēmuma, ir konstatēts, ka Oriol Junqueras i Vies amata vieta kļūst vakanta ar 2020. gada 3. janvāri atbilstoši Parlamenta Reglamentam, kā arī pret tāda steidzama pieteikuma par O. Junqueras i Vies imunitātes aizsardzību noraidīšanu ar agrāku lēmumu, ko 2019. gada 20. decembrī iesniegusi O. Junqueras i Vies pārstāve (20.12.2019) Riba i Giner (MEP).

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza piecus pamatus.

1.

Pirmais pamats ir balstīts uz [Eiropas Savienības Pamamttiecību hartas; turpmāk tekstā – “Harta”] 41. panta 1. punkta un 2. punkta pārkāpumu tādēļ, ka 1976. gada Eiropas vēlēšanu akta 13.3. pants un Parlamenta Reglamenta 4. panta 7. punkts esot bijis jāinterpretē tādējādi, ka tajos ir prasīts, lai procesā tiktu ievērotas minētās tiesības, kas ļauj apgalvot, ka pastāv izņēmumi no pienākuma paziņot par to, ka tiks atbrīvota Oriol Junqueras i Vies amata vieta, un pārliecināties par to.

2.

Otrais pamats attiecas uz to, ka esot pārkāpts Hartas 39. panta 1. un 2. punkts, Eiropas vēlēšanu akta (1976) 1. panta 3. punkts, kā arī LES 4. panta trešajā daļā paredzētais lojālas sadarbības princips (ko šajā gadījumā esot pārkāpusi Augstākā tiesa), Eiropas Savienības tiesību pārākuma princips, 7. protokola par privilēģijām un imunitāti 9. pants (otrā daļa), un Eiropas Parlamenta Reglamenta 6. pants, jo praksē neesot ticis izpildīts Eiropas Savienības Tiesas 2019. gada 19. decembra spriedums lietā C-502/19, kas tieši attiecas uz Oriol Junqueras i Vies un atbilstoši kuram ir jāiesniedz pieteikums (par imunitātes atcelšanu) Eiropas Parlamentam. Pakārtoti, tiek apgalvots, ka Eiropas vēlēšanu akta 13. panta 3. punkts un Eiropas Parlamenta Reglamenta 4. panta 7. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka Eiropas Parlaments var konstatēt, ka pastāv minētajos pantos paredzētie izņēmumi no pienākuma paziņot par vakanci, ja pamatojums ir izvērtējams, neveicot nekādu valsts iekšējo tiesību vērtējumu.

3.

Trešais pamats attiecas uz to, ka esot pārkāpts Hartas 39. panta 1. un 2. punkts un Eiropas Parlamenta Reglamenta 4. panta 7. punkts, jo valsts iestāžu lēmumi, uz kuriem ir balstīts paziņojums par vakanci, neesot galīgi.

4.

Ceturtais pamats attiecas uz to, ka esot pārkāpts Hartas 39. panta 1. un 2. punkts, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECPAK) 1. protokola 3. pants un 7. protokola par privilēģijām un imunitāti 9. pants (1. punkta a) un b) apakšpunkts), kā arī Eiropas Parlamenta Reglamenta 6. pants, jo Oriol Junqueras i Vies prettiesiski esot liegta imunitāte, uz kuru prasītājam ir tiesības.

5.

Piektais pamats attiecas uz to, ka esot pārkāpts 7. protokola par privilēģijām un imunitāti 9. pants (1. punkta a) apakšpunkts), Hartas 39. panta 1. un 2. punkts un ECPAK 1. protokola 3. pants, kā arī Parlamenta Reglamenta 6. pants un [Eiropas] vēlēšanu akta 13. panta 3. punkts, jo Spānijas tiesību aktos ir prasīts vispirms iesniegt pieteikumu par imunitātes atcelšanu attiecībā uz ievēlētajiem deputātiem, un Tribunal Supremo judikatūra esot contra legem un izveidota ad hoc un ad hominem, jo nepastāvot neviens precedents, kā to atzīstot arī pati Tribunal Supremo.


Top