EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32018R1724

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ.)

PE/41/2018/REV/2

OV L 295, 21.11.2018, p. 1–38 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force: This act has been changed. Current consolidated version: 24/09/2023

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1724/oj

21.11.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2018/1724

(2018. gada 2. oktobris),

ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 21. panta 2. punktu un 114. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Iekšējais tirgus ir viens no jūtamākajiem Savienības sasniegumiem. Ļaujot cilvēkiem, precēm, pakalpojumiem un kapitālam brīvi pārvietoties, tas dod pilsoņiem un uzņēmumiem jaunas iespējas. Šī regula ir viens no galvenajiem elementiem vienotajā tirgus stratēģijā, kas izveidota ar Komisijas 2015. gada 28. oktobra paziņojumu “vienotā tirgus pilnīgošana – plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai”. Minētās stratēģijas mērķis ir pilnībā atraisīt iekšējā tirgus potenciālu, pilsoņiem un uzņēmumiem atvieglojot pārvietošanos Savienības iekšienē un tirdzniecību, uzņēmējdarbības veikšanu un uzņēmumu izvēršanu pāri robežām.

(2)

Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojumā “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” tika atzīta interneta un digitālo tehnoloģiju loma tajā, kā mainās mūsu dzīve un veidi, kādos pilsoņi un uzņēmumi piekļūst informācijai, iegūst zināšanas, pērk preces un pakalpojumus, piedalās tirgū un strādā, tādējādi radot iespējas inovācijai, izaugsmei un nodarbinātībai. Minētajā paziņojumā un vairākās Eiropas Parlamenta pieņemtās rezolūcijās tika atzīts, ka pilsoņu un uzņēmumu vajadzības viņu pašu valstī un pāri robežām varētu labāk apmierināt, paplašinot un integrējot pastāvošos Eiropas līmeņa portālus, tīmekļa vietnes, tīklus, pakalpojumus un sistēmas un tos sasaistot ar dažādiem valstu risinājumiem, tādējādi izveidojot vienotu digitālu vārteju, kas kalpotu kā vienots Eiropas kontaktpunkts (“vārteja”). Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumā “ES e-pārvaldes rīcības plāns 2016.–2020. gadam. Pārvaldes digitalizēšanās paātrināšana” vārteja tika uzskaitīta pie 2017. gada darbībām. Komisijas 2017. gada 24. janvāra ziņojumā “Pilsoņu tiesību stiprināšana demokrātisku pārmaiņu Savienībā. 2017. gada ziņojums par ES pilsonību” vārteja tika uzskatīta par prioritāti Savienības pilsoņu tiesībās.

(3)

Eiropas Parlaments un Padome daudzkārt ir aicinājuši izveidot visaptverošāku un lietotājdraudzīgāku informācijas un palīdzības kopumu, kas pilsoņiem un uzņēmumiem ļautu vieglāk orientēties iekšējā tirgū un stiprinātu un saskaņotu iekšējā tirgus rīkus, lai labāk apmierinātu pilsoņu un uzņēmumu vajadzības to pārrobežu darbībā.

(4)

Šī regula ir atbilde uz minētajiem aicinājumiem, kas pilsoņiem un uzņēmumiem dod iespēju viegli piekļūt informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, kuri vajadzīgi, lai tie varētu izmantot savas tiesības iekšējā tirgū. Vārteja varētu palīdzēt padarīt pārredzamākus noteikumus un reglamentējumu attiecībā uz dažādiem profesionālās darbības un dzīves notikumiem tādās jomās kā ceļošana, pensionēšanās, izglītība, nodarbinātība, veselības aprūpe, patērētāju tiesības un ģimenes tiesības. Tā varētu arī palīdzēt vairot patērētāju uzticēšanos, novērst zināšanu trūkumu par patērētāju aizsardzību un iekšējā tirgus noteikumiem un mazināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas uzņēmumiem. Regula izveido lietotājdraudzīgu, interaktīvu vārteju, kurai atkarībā no lietotāju vajadzībām tie būtu jāaizved pie visatbilstošākajiem pakalpojumiem. Šajā kontekstā Komisijai un dalībvalstīm minēto mērķu sasniegšanā vajadzētu būt svarīgai lomai.

(5)

Vārtejai vajadzētu atvieglot mijiedarbību starp pilsoņiem un uzņēmumiem, no vienas puses, un kompetentajām iestādēm, no otras puses, nodrošinot piekļuvi tiešsaistes risinājumiem, atvieglojot pilsoņu un uzņēmumu ikdienas darbības un pēc iespējas samazinot šķēršļus, ar kuriem nākas saskarties iekšējā tirgū. Tādas vienotas digitālas vārtejas pastāvēšana, kura nodrošina tiešsaistes piekļuvi precīzai un aktuālai informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, varētu palīdzēt uzlabot lietotāju informētību par dažādiem jau pastāvošiem tiešsaistes pakalpojumiem un varētu samazināt lietotāju izmaksas un ietaupīt viņu laiku.

(6)

Šai regulai ir trīs mērķi, proti, samazināt papildu administratīvo slogu pilsoņiem un uzņēmumiem, kuri izmanto vai vēlas izmantot savas tiesības iekšējā tirgū, tostarp pilsoņu brīvu pārvietošanos, pilnībā ievērojot valsts noteikumus un procedūras, izbeigt diskrimināciju un nodrošināt iekšējā tirgus darbību attiecībā uz sniegto informāciju, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem. Tā kā tā attiecas uz pilsoņu brīvu pārvietošanos, ko nevar uzskatīt par sekundāru jautājumu, šīs regulas pamatā vajadzētu būt Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 21. panta 2. punktam un 114. panta 1. punktam.

(7)

Lai Savienības pilsoņi un uzņēmumi iekšējā tirgū varētu baudīt brīvas pārvietošanās tiesības, Savienībai būtu jāpieņem konkrēti, nediskriminējoši pasākumi, kas pilsoņiem un uzņēmumiem ļautu viegli piekļūt pietiekami visaptverošai un ticamai informācijai par savām tiesībām saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un informācijai par piemērojamajiem valsts noteikumiem un procedūrām, kas tiem būs jāizpilda, ja tie pārcelsies uz citu dalībvalsti, dzīvos vai mācīsies tajā, dibinās uzņēmumu vai veiks uzņēmējdarbību. Informācija būtu jāuzskata par pietiekami visaptverošu, ja tā ietver visu informāciju, kas lietotājiem nepieciešama, lai tie saprastu savas tiesības un pienākumus, un identificē to, kādi noteikumi tiem ir piemērojami saistībā ar darbībām, kuras tie vēlas veikt kā pārrobežu lietotāji. Informācijai vajadzētu būt skaidrai, lakoniskai un saprotamai, kā arī lietderīgai un piemērotai lietotāju mērķgrupai. Informācijai par procedūrām būtu jāaptver visi paredzamie procedūras posmi, kas ir aktuāli lietotājam. Tas ir svarīgi pilsoņiem un uzņēmumiem, kas saskaras ar sarežģītu regulatīvo vidi, piemēram, tiem, kas darbojas e-komercijā un sadarbīgajā ekonomikā, lai tie viegli varētu atrast piemērojamos noteikumus un informāciju par to, kā šie noteikumi attiecas uz to darbību. Viegla un lietotājdraudzīga piekļuve informācijai ir tāda, kas lietotājiem ļauj informāciju viegli atrast, viegli noteikt, kuras informācijas daļas attiecas uz to konkrēto situāciju, un attiecīgo informāciju viegli saprast. Valsts līmenī sniedzamajai informācijai būtu jāaptver ne tikai valstu normas, ar kurām tiek īstenoti Savienības tiesību akti, bet arī visi citi valsts noteikumi, kas piemērojami gan iekšzemes, gan pārrobežu lietotājiem.

(8)

Šīs regulas noteikumiem par sniedzamo informāciju nebūtu jāietver valstu tiesu sistēmas, jo minētajā jomā informācija, kas attiecas uz pārrobežu lietotājiem, ir jau iekļauta e-tiesiskuma portālā. Dažās situācijās, uz kurām attiecas šī regula, tiesas būtu jāuzskata par kompetentajām iestādēm, piemēram, ja tiesas pārvalda uzņēmējdarbības reģistrus. Turklāt nediskriminācijas princips būtu jāattiecina arī uz tām tiešsaistes procedūrām, kas nodrošina piekļuvi tiesvedībai.

(9)

Saprotams, ka pilsoņi un uzņēmumi no citām dalībvalstīm var būt nelabvēlīgā situācijā, jo tiem nav pazīstami valsts noteikumi un administratīvā sistēma, tiek lietotas citas valodas un kompetentās iestādes dalībvalstī, kas nav lietotāju izcelsmes dalībvalsts, no tiem ir ģeogrāfiski tālu. Efektīvākais iekšējā tirgus šķēršļu mazināšanas veids ir pārrobežu un iekšzemes lietotājiem informāciju darīt pieejamu tiešsaistē, valodā, kuru tie saprot, lai dotu tiem iespēju valsts noteikumu izpildei vajadzīgās procedūras pilnībā izpildīt tiešsaistē, un piedāvāt tiem palīdzību gadījumos, kad normas un procedūras nav gana skaidras vai kad tie, izmantojot savas tiesības, saskaras ar šķēršļiem.

(10)

Risinājumus ir mēģināts rast ar vairākiem Savienības tiesību aktiem, kas dažādās nozarēs ir radījuši vienotos kontaktpunktus, tostarp ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/123/EK (3) izveidotos vienotos kontaktpunktus, kas tiešsaistē sniedz informāciju, palīdzību un piekļuvi procedūrām, kuras ir svarīgas pakalpojumu sniegšanai, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 764/2008 (4) izveidotos produktu informācijas punktus un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 305/2011 (5) izveidotos būvizstrādājumu informācijas punktus, kas nodrošina informāciju par izstrādājumiem piemērojamiem tehniskajiem noteikumiem, un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK (6) izveidotos valstu profesionālās kvalifikācijas atbalsta centrus, kuri palīdz profesijas praktizētājiem pārcelties uz citu valsti. Papildus tam ir izveidoti tīkli, piemēram, Eiropas patērētāju centri, lai veicinātu Savienības patērētāju tiesību izpratni un palīdzētu izskatīt sūdzības par pirkumiem, kas ceļojot vai tiešsaistē izdarīti citās tīklā iesaistītajās dalībvalstīs. Arī SOLVIT, kas minēts Komisijas Ieteikumā 2013/461/ES (7), cenšas privātpersonām un uzņēmumiem sniegt ātrus, efektīvus un neformālus risinājumus gadījumos, kad publiskās iestādes neatzīst tiesības, kas tiem ir iekšējā tirgū. Visbeidzot, lietotāju informēšanai par Savienības un dalībvalstu normām ir izveidoti vairāki informatīvi portāli, tādi kā “Tava Eiropa”, kas attiecas uz iekšējo tirgu, un e-tiesiskuma portāls, kurš attiecas uz tiesiskuma jomu.

(11)

Minētie Savienības tiesību akti ir nozaru akti, tāpēc pašlaik sniegtā tiešsaistes informācija un palīdzības pakalpojumi, kā arī problēmu risināšanas pakalpojumi līdz ar tiešsaistes procedūrām pilsoņiem un uzņēmumiem arvien vēl ir ļoti sadrumstaloti. Trūkst saskanības tiešsaistes informācijas un procedūru pieejamībā, pakalpojumi nav pietiekami kvalitatīvi, un minētā informācija, kā arī palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumi nav zināmi. Pārrobežu lietotājiem ir arī grūtības atrast un piekļūt minētajiem pakalpojumiem.

(12)

Ar šo regulu būtu jāizveido vienota digitāla vārteja, kas darbotos kā vienots punkts, no kura pilsoņi un uzņēmumi var piekļūt informācijai par Savienības vai valsts noteikumiem un prasībām, kas tiem jāizpilda. Vārtejai būtu jāvienkāršo pilsoņu un uzņēmumu saskare ar Savienības vai valsts līmenī izveidotajiem palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem un minētā saskare būtu jāpadara efektīvāka. Vārtejai būtu arī jāatvieglo tiešsaistes procedūru pieejamība un izpildāmība. Šai regulai nekādi nevajadzētu skart pastāvošās tiesības un pienākumus, ko minētajās politikas jomās nosaka Savienības vai valstu tiesību akti. Saistībā ar procedūrām, kuras uzskaitītas šīs regulas II pielikumā, kā arī procedūrām, kuras noteiktas Direktīvās 2005/36/EK un 2006/123/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2014/24/ES (8) un 2014/25/ES (9), ar šo regulu būtu jāatbalsta vienreizējas iesniegšanas principa piemērošana un būtu pilnībā jāievēro pamattiesības uz personas datu aizsardzību apliecinājumu apmaiņā starp dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

(13)

Vārtejai un tās saturam vajadzētu būt lietotājorientētiem un lietotājdraudzīgiem. Vārtejas mērķim vajadzētu būt novērst pārklāšanos, un tai būtu jānodrošina saites uz esošajiem pakalpojumiem. Tai būtu jāļauj pilsoņiem un uzņēmumiem mijiedarboties ar pārvaldes iestādēm valsts un Savienības līmenī, dodot tiem iespēju no tiešas pieredzes sniegt atsauksmes gan par vārtejā sniegtajiem pakalpojumiem, gan iekšējā tirgus darbību. Atsauksmju rīkam būtu jāļauj lietotājam uzrādīt, vienlaikus ļaujot lietotājam palikt anonīmam, saskatītās problēmas, trūkumus un vajadzības, lai būtu iespējams nemitīgi uzlabot pakalpojumu kvalitāti.

(14)

Vārtejas sekmes būs atkarīgas no Komisijas un dalībvalstu kopīgiem pūliņiem. Vārtejā vajadzētu būt arī pastāvošajā portālā “Tava Eiropa” integrētai kopīgai lietotājsaskarnei, ko pārvaldītu Komisija. Kopīgajai lietotājsaskarnei būtu jānodrošina saites uz informāciju, procedūrām un palīdzības vai problēmu risināšanas pakalpojumiem, kas pieejami dalībvalstu kompetento iestāžu un Komisijas pārvaldītos portālos. Lai vārteja būtu vieglāk lietojama, kopīgajai lietotājsaskarnei vajadzētu būt pieejamai visās Savienības iestāžu oficiālajās valodās (“Savienības oficiālās valodas”). Pastāvošajā portālā “Tava Eiropa” un tā piekļuves galvenajā tīmekļa lapā, kas pielāgota vārtejas prasībām, būtu jāsaglabā daudzvalodu pieeja attiecībā uz sniegto informāciju. Vārtejas darbība būtu jāatbalsta ar tehniskiem rīkiem, ko Komisija izstrādā ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm.

(15)

Saskaņā ar Direktīvu 2006/123/EK izstrādātajā Elektronisko vienoto kontaktpunktu hartā, ko Padome atbalstīja 2013. gadā, dalībvalstis brīvprātīgi apņēmās vienotajos kontaktpunktos sniegtajā informācijā īstenot lietotājorientētu pieeju, lai aptvertu uzņēmumiem īpaši svarīgās jomas, tostarp PVN, ienākuma nodokļus, sociālo nodrošinājumu un darba tiesību prasības. Balstoties uz minēto hartu un ņemot vērā portāla “Tava Eiropa” pieredzi, šai informācijai būtu jāietver arī palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumu apraksts. Pilsoņiem un uzņēmumiem vajadzētu būt iespējai izmantot šādus pakalpojumus, ja tiem ir grūti saprast informāciju, attiecināt minēto informāciju uz savu situāciju vai izpildīt kādu procedūru.

(16)

Šajā regulā būtu jāuzskaita informācijas jomas, kas attiecas uz pilsoņiem un uzņēmumiem, kuri izmanto savas tiesības un pilda savus pienākumus iekšējā tirgū. Attiecībā uz minētajām jomām pietiekami visaptveroša informācija būtu jāsniedz valsts, tostarp reģionālā un vietējā, līmenī un Savienības līmenī, izskaidrojot piemērojamos noteikumus un pienākumus un procedūras, kas pilsoņiem un uzņēmumiem jāveic, lai pildītu minētos noteikumus un pienākumus. Lai nodrošinātu piedāvāto pakalpojumu kvalitāti, ar vārteju sniegtajai informācijai vajadzētu būt skaidrai, precīzai un aktuālai, pēc iespējas būtu jāsamazina sarežģītu terminu izmantošana un būtu jāizmanto tikai tādi akronīmi, kuri ir vienkāršoti un viegli saprotami apzīmējumi, kuru izpratnei nav nepieciešamas priekšzināšanas par attiecīgo jautājumu vai tiesību jomu. Minētā informācija būtu jāsniedz tādā veidā, lai lietotāji varētu viegli saprast pamata noteikumus un prasības, kas piemērojami to situācijai šajās jomās. Lietotāji būtu arī jāinformē par to, ka konkrētās dalībvalstīs nav valsts noteikumu informācijas jomās, kuras uzskaitītas I pielikumā, jo īpaši tad, ja citās dalībvalstīs uz šīm jomām attiecas valsts noteikumi. Šādu informāciju par valsts noteikumu neesamību varētu iekļaut portālā “Tava Eiropa”.

(17)

Kad vien iespējams, būtu jāizmanto informācija, ko Komisija jau ir savākusi no dalībvalstīm saskaņā ar esošajiem Savienības tiesību aktiem vai ar brīvprātīgiem mehānismiem, piemēram, informācija, kas savākta EURES portālam, kurš izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/589 (10), e-tiesiskuma portālam, kurš izveidots ar Padomes Lēmumu 2001/470/EK (11), vai reglamentēto profesiju datubāzei, kas izveidota ar Direktīvu 2005/36/EK, lai šī informācija veidotu daļu no informācijas, kas jādara pieejama pilsoņiem un uzņēmumiem Savienības un dalībvalstu līmenī saskaņā ar šo regulu. Nevajadzētu prasīt, lai dalībvalstis savās valsts tīmekļa vietnēs sniegtu informāciju, kas jau ir pieejama attiecīgajās Komisijas pārvaldītajās datubāzēs. Ja dalībvalstīm jau ir jānodrošina tiešsaistes informācija, ievērojot citus Savienības tiesību aktus, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/67/ES (12), būtu jāpietiek ar to, ka dalībvalstis nodrošina saites uz esošo tiešsaistes informāciju. Ja konkrētas politikas jomas jau ir pilnībā saskaņotas Savienības tiesību aktos, piemēram, patērētāju tiesības, ar Savienības līmenī sniegtu informāciju parasti vajadzētu būt pietiekami, lai lietotājiem būtu iespējams saprast savas tiesības vai pienākumus. Šādos gadījumos dalībvalstīm būtu tikai jāsniedz papildu informācija par savas valsts administratīvajām procedūrām un palīdzības pakalpojumiem vai jebkādiem citiem valsts administratīvajiem noteikumiem, ja tas ir svarīgi lietotājiem. Informācijai par patērētāju tiesībām, piemēram, nebūtu jāietekmē līgumtiesības, bet būtu tikai jāinformē lietotāji par to tiesībām saskaņā ar Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem saistībā ar komercdarījumiem.

(18)

Ar šo regulu būtu jāstiprina tiešsaistes procedūru iekšējā tirgus aspekts un tādējādi jāveicina iekšējā tirgus digitalizācija, ievērojot vispārīgo nediskriminēšanas principu, tostarp attiecībā uz pilsoņu vai uzņēmumu piekļuvi tām tiešsaistes procedūrām, kas valsts līmenī jau ir izveidotas, pamatojoties uz Savienības vai valsts tiesību aktiem, un procedūrām, kuras paredzēts darīt pilnībā pieejamas tiešsaistē saskaņā ar šo regulu. Ja lietotājs, kas ir saistīts tikai ar vienu dalībvalsti, var piekļūt un izpildīt procedūru tiešsaistē minētajā dalībvalstī jomā, uz kuru attiecas šī regula, pārrobežu lietotājam arī vajadzētu būt iespējai bez jebkādiem diskriminējošiem šķēršļiem tiešsaistē piekļūt minētajai procedūrai un to izpildīt, vai nu izmantojot to pašu tehnisko risinājumu, vai alternatīvu, tehniski nodalītu risinājumu, kura rezultāts ir tāds pats. Šādus šķēršļus var radīt valsts līmenī izstrādāti risinājumi, tādi kā veidlapu ailes, kurās jānorāda iekšzemes tālruņa numurs, valsts prefikss tālruņa numuram vai pasta indekss, maksājumi, kuri veicami vienīgi sistēmās, kas neļauj izdarīt pārrobežu maksājumus, detalizētu paskaidrojumu neesamība pārrobežu lietotājiem saprotamā valodā, elektronisku apliecinājumu no citas dalībvalsts iestādēm iesniegšanas neiespējamība un citās dalībvalstīs izdotu elektronisko identifikācijas līdzekļu nepieņemšana. Dalībvalstīm būtu jānodrošina risinājumi minēto šķēršļu novēršanai.

(19)

Kad lietotāji izpilda tiešsaistes procedūras pāri robežām, tiem vajadzētu būt iespējai saņemt visus attiecīgos paskaidrojumus kādā Savienības oficiālajā valodā, kuru lielā mērā saprot pēc iespējas lielāks pārrobežu lietotāju skaits. Tas nenozīmē, ka dalībvalstīm ir jāiztulko savas ar procedūru saistītās administratīvās veidlapas vai arī procedūras izvaddati minētajā valodā. Tomēr dalībvalstis tiek mudinātas izmantot tādus tehniskus risinājumus, kuri lietotājiem pēc iespējas vairāk gadījumos ļautu izpildīt procedūras minētajā valodā, vienlaikus ievērojot dalībvalstu noteikumus attiecībā uz valodu lietojumu.

(20)

Valstu tiešsaistes procedūras, kuras attiecas uz pārrobežu lietotājiem, lai tie varētu izmantot savas iekšējā tirgus tiesības, ir atkarīgas no tā, vai tie pastāvīgi uzturas vai veic uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī, vai arī vēlas piekļūt attiecīgās dalībvalsts procedūrām, lai gan pastāvīgi uzturas vai veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī. Ar šo regulu nebūtu dalībvalstīm jāliedz prasīt, ka pārrobežu lietotājiem, kas pastāvīgi uzturas vai veic uzņēmējdarbību to teritorijā, būtu jāsaņem valsts identifikācijas numurs, lai piekļūtu valsts procedūrām tiešsaistē, ar noteikumu, ka tas nerada nepamatotu papildu slogu vai izmaksas minētajiem lietotājiem. Tādu pārrobežu lietotāju vajadzībām, kas pastāvīgi neuzturas vai neveic uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī, valsts tiešsaistes procedūrām, kuras neattiecas uz šo lietotāju iekšējā tirgus tiesību izmantošanu, piemēram, pieteikšanās tādu vietējo pakalpojumu saņemšanai kā atkritumu savākšana un stāvvietu atļaujas, nav jābūt pilnībā pieejamām tiešsaistē.

(21)

Šai regulai būtu jāpapildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 910/2014 (13) izklāstītie nosacījumi, ar kuriem dalībvalstis atzīst konkrētus fizisku un juridisku personu elektroniskās identifikācijas līdzekļus, uz ko attiecas citas dalībvalsts izziņotā elektroniskās identifikācijas shēma. Regula (ES) Nr. 910/2014 paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem lietotājiem ir atļauts izmantot savus elektroniskās identifikācijas un autentifikācijas līdzekļus, lai pārrobežu situācijās piekļūtu tiešsaistes publiskajiem pakalpojumiem. Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras tiek mudinātas pieņemt elektroniskās identifikācijas un autentifikācijas līdzekļus saistībā ar procedūrām, par kurām tās ir atbildīgas.

(22)

Vairākās nozarēs Savienības tiesību akti, tādi kā Direktīva 2005/36/EK, 2006/123/EK, 2014/24/ES un 2014/25/ES, prasa, lai procedūras būtu pilnībā pieejamas tiešsaistē. Ar šo regulu būtu jāprasa, lai vairākas citas procedūras, kas ir ļoti svarīgas lielākajai daļai pilsoņu un uzņēmumu, kuri izmanto savas tiesības un pilda savus pienākumus pāri robežām, būtu pilnībā pieejamas tiešsaistē.

(23)

Lai pilsoņiem un uzņēmumiem būtu iespējams tieši baudīt iekšējā tirgus priekšrocības, neradot nevajadzīgu papildu administratīvo slogu, ar šo regulu būtu jāprasa pilnībā digitalizēt lietotājsaskarni atsevišķām galvenajām pārrobežu lietotājiem izpildāmām procedūrām, kuras uzskaitītas šīs regulas II pielikumā. Ar šo regulu būtu arī jāparedz kritēriji, pēc kuriem noteikt, kā minētās procedūras kvalificējamas par pilnībā tiešsaistē izpildāmām. Šis pienākums nodrošināt to, lai šāda procedūru būtu pieejama tiešsaistē, būtu jāpiemēro tikai tad, ja attiecīgajā dalībvalstī šāda procedūra ir izveidota. Šai regulai nevajadzētu attiekties nedz uz sākotnējo uzņēmējdarbības reģistrāciju, nedz uz procedūrām, kuru rezultātā tiek izveidotas sabiedrības vai uzņēmumi kā juridiskas personas, vai uz šādu sabiedrību vai uzņēmumu turpmāk veiktu dokumentu iesniegšanu, jo tādās procedūrās ir vajadzīga visaptveroša pieeja, kam jāveicina digitālie risinājumi visā uzņēmuma pastāvēšanas laikā. Kad uzņēmumi sāk veikt uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, tiem tiek prasīts reģistrēties sociālā nodrošinājuma sistēmā un apdrošināšanas sistēmā, lai varētu reģistrēt darbiniekus un izdarīt iemaksas abās sistēmās. Tiem var nākties paziņot par savu uzņēmējdarbību, saņemt atļaujas vai reģistrēt uzņēmējdarbības izmaiņas. Minētās procedūras attiecas uz uzņēmumiem, kuri darbojas daudzās tautsaimniecības nozarēs, tādēļ ir lietderīgi prasīt, lai šīs procedūras būtu pieejamas tiešsaistē.

(24)

Ar šo regulu būtu jāprecizē, ko nozīmē piedāvāt pilnībā tiešsaistē izpildāmu procedūru. Procedūra būtu jāuzskata par pilnībā tiešsaistē izpildāmu, ja lietotājs visus posmus mijiedarbībā starp lietotāju un kompetento iestādi (klientu apkalpošanas struktūrvienību) no piekļuves līdz procedūras izpildei var veikt elektroniski, attālināti un izmantojot tiešsaistes pakalpojumu. Šim tiešsaistes pakalpojumam būtu jāvada lietotājs, izmantojot sarakstu ar visām izpildāmajām prasībām un visiem iesniedzamajiem pamatojošiem apliecinājumiem, būtu jānodrošina, ka lietotājs var sniegt informāciju un pierādījumus par atbilstību visām šādām prasībām, un būtu jāsniedz lietotājam automātisks paziņojums par saņemšanu, ja vien procedūras izvaddati netiek sniegti uzreiz. Tam nevajadzētu liegt kompetentajām iestādēm tieši sazināties ar lietotājiem, ja saistībā ar procedūru nepieciešami sīkāki paskaidrojumi. Procedūras izvaddati, kā izklāstīts šajā regulā, kompetentajām iestādēm elektroniskā veidā būtu jāsniedz arī lietotājam, ja tas ir iespējams saskaņā ar piemērojamiem Savienības un dalībvalsts tiesību aktiem.

(25)

Šai regulai nebūtu jāskar to procedūru būtība, kas uzskaitītas II pielikumā, izveidotas valsts, reģionālā vai vietējā līmenī un neparedz materiālas vai procesuālas normas jomās, uz kurām attiecas II pielikums, tostarp nodokļu jomā. Šīs regulas mērķis ir noteikt tehniskās prasības, lai nodrošinātu, ka šādas procedūras, ja tās attiecīgajā dalībvalstī ir noteiktas, ir pilnībā pieejamas tiešsaistē.

(26)

Ar šo regulu nebūtu jāierobežo valsts iestāžu kompetence nevienā procedūrā, tostarp iesniegtās informācijas vai apliecinājumu pareizības un derīguma pārbaudē, kā arī autentiskuma pārbaudē gadījumos, kad apliecinājumi tiek iesniegti, izmantojot citus līdzekļus, nevis tehnisko sistēmu, kuras pamatā ir vienreizējas iesniegšanas princips. Ar šo regulu nebūtu arī jāierobežo procedūru digitalizētās un nedigitalizētās darbplūsmas kompetentajās iestādēs (“neredzamajās” struktūrvienībās) vai starp tām. Ja tas nepieciešams atsevišķās procedūrās, kas paredzētas uzņēmējdarbības izmaiņu reģistrācijai, dalībvalstīm būtu jāturpina pieprasīt notāru vai juristu līdzdalība, kas varētu vēlēties izmantot pārbaudes līdzekļus, tostarp videokonferences vai citus tiešsaistes līdzekļus, kuri nodrošina audiovizuālu savienojumu reālajā laikā. Tomēr šādai līdzdalībai nevajadzētu liegt izmaiņu reģistrācijas procedūras pilnībā izpildīt tiešsaistē.

(27)

Dažos gadījumos lietotājam var prasīt iesniegt apliecinājumus, lai pierādītu faktus, kurus nevar konstatēt, izmantojot tiešsaistes līdzekļus. Šādi apliecinājumi varētu ietvert medicīnisko izziņu, apliecinājumu, ka persona ir dzīva, apliecinājumu par mehānisko transportlīdzekļu tehnisko apskati vai to šasijas numura apstiprinājumu. Ja šādus apliecinājumus var iesniegt elektroniski, tas nebūtu jāuzskata par izņēmumu no principa, ka būtu jāpiedāvā pilnībā tiešsaistē izpildāma procedūra. Citos gadījumos joprojām varētu būt nepieciešama procedūras lietotāja personiska ierašanās kompetentajā iestādē saistībā ar tiešsaistes procedūru. Tādi izņēmumi, izņemot tos, kas izriet no Savienības tiesību aktiem, būtu pieļaujami tikai tad, ja tos pamato sevišķi svarīgi iemesli, kuri saistīti ar sabiedrības interesēm sabiedriskās drošības, sabiedrības veselības vai krāpšanas apkarošanas jomā. Pārredzamības nodrošināšanas nolūkā dalībvalstīm būtu jādalās ar Komisiju un citām dalībvalstīm ar informāciju par šādiem izņēmumiem, kā arī par pamatojumu un apstākļiem, kurus ņemot vērā, tos var piemērot. Nevajadzētu prasīt, lai dalībvalstis ziņo par katru atsevišķo gadījumu, kad izņēmuma kārtā ir tikusi prasīta fiziska klātbūtne, tām drīzāk būtu jāziņo par valsts noteikumiem, kuros paredzēti šādi gadījumi. Šajā sakarā vārtejas koordinācijas grupā būtu regulāri jāapspriež valsts līmeņa labākā prakse un tehnikas attīstība, kas ļauj veikt turpmāku digitalizāciju.

(28)

Pārrobežu situācijās procedūra adreses maiņas reģistrēšanai varētu sastāvēt no divām atsevišķām procedūrām: viena – izcelsmes dalībvalstī ar mērķi lūgt anulēt reģistrāciju vecajā adresē un otra – galamērķa dalībvalstī ar mērķi lūgt reģistrāciju jaunajā adresē. Šai regulai būtu jāattiecas uz abām procedūrām.

(29)

Tā kā uz to prasību, procedūru un formalitāšu digitalizāciju, kas saistītas ar profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, jau attiecas Direktīva 2005/36/EK, tad šai regulai būtu jāattiecas tikai uz tās procedūras digitalizāciju, ar kuru lūdz diplomu, sertifikātu vai citu pabeigtu mācību kursu akadēmisku atzīšanu personai, kas vēlas sākt vai turpināt studijas vai izmantot akadēmisko titulu ārpus tām, neietverot formalitātes, kuras saistītas ar profesionālo kvalifikāciju atzīšanu.

(30)

Šai regulai nebūtu jāskar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 883/2004 (14) un (EK) Nr. 987/2009 (15) iekļautie sociālās nodrošināšanas koordinācijas noteikumi, kuros definētas apdrošināto personu un sociālās nodrošināšanas iestāžu tiesības un pienākumi, un sociālās nodrošināšanas koordinācijas jomā piemērojamās procedūras.

(31)

Savienības un dalībvalstu līmenī ir izveidoti vairāki tīkli un dienesti, kas palīdz pilsoņiem un uzņēmumiem to pārrobežu darbībā. Ir svarīgi, lai šie dienesti, tostarp esošie palīdzības vai problēmu risināšanas pakalpojumi, kuri izveidoti Savienības līmenī, piemēram, Eiropas Patērētāju centru tīkls, “Tavs Eiropas padomdevējs”, SOLVIT, Intelektuālā īpašuma tiesību palīdzības dienests, Europe Direct un Eiropas Biznesa atbalsta tīkls, ietilptu vārtejā, lai nodrošinātu to, ka visi potenciālie lietotāji var tos atrast. III pielikumā uzskaitītie pakalpojumi ir izveidoti ar saistošiem Savienības tiesību aktiem, bet citi pakalpojumi tiek sniegti brīvprātīgā kārtā. Šajā regulā noteiktajām kvalitātes prasībām vajadzētu būt saistošām pakalpojumiem, kas izveidoti ar saistošiem Savienības tiesību aktiem. Pakalpojumiem, kurus sniedz brīvprātīgā kārtā, būtu jāatbilst minētajām kvalitātes prasībām, ja ir nodoms tos padarīt pieejamus, izmantojot vārteju. Ar šo regulu nevajadzētu mainīt minēto pakalpojumu darbības jomu un raksturu, to pārvaldības kārtību, esošos termiņus un brīvprātības, līgumisko vai citu pamatu, uz kā tie darbojas. Piemēram, ja to sniegtajai palīdzībai ir neformāls raksturs, šīs regulas rezultātam nevajadzētu būt tādam, ka šāda palīdzība tiktu padarīta par saistošu juridisku konsultāciju.

(32)

Turklāt dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt iespējamam šajā regulā paredzētajā kārtībā pievienot vārtejai citus valsts palīdzības vai problēmu risināšanas pakalpojumus, ko sniedz kompetentās iestādes vai privāti vai daļēji privāti subjekti, vai publiskas struktūras, piemēram, tirdzniecības palātas vai nevalstiski palīdzības dienesti pilsoņiem. Par palīdzību pilsoņiem un uzņēmumiem ar piemērojamajām normām un procedūrām saistītos jautājumos, kurus nespēj pilnībā atrisināt tiešsaistes dienesti, principā būtu jāatbild kompetentajām iestādēm. Tomēr šauri specializētās jomās un tad, kad privāta vai daļēji privāta subjekta sniegtais pakalpojums apmierina lietotāja vajadzības, dalībvalstis var ierosināt Komisijai šādus pakalpojumus iekļaut vārtejā ar noteikumu, ka minētie pakalpojumi atbilst visiem šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem un nedublē jau iekļautos palīdzības vai problēmu risināšanas pakalpojumus.

(33)

Lai palīdzētu lietotājiem noteikt vajadzīgo pakalpojumu, šai regulai būtu jānodrošina palīdzības pakalpojumu meklētājs, kas lietotājus automātiski aizvestu līdz īstajam pakalpojumam.

(34)

Kvalitātes prasību minimuma izpilde ir būtiska vārtejas sekmīgai izveidei, lai nodrošinātu, ka uz informācijas un pakalpojumu sniegšanu var paļauties, jo citādi tiktu nopietni apdraudēta visas vārtejas uzticamība. Galvenais atbilstības nodrošināšanas mērķis ir panākt, ka informācija vai pakalpojums tiek sniegts skaidrā un lietotājdraudzīgā veidā. Šī mērķa sasniegšanai noteikt, kādā veidā informācija tiek sniegta lietotāju maršruta laikā, ir dalībvalstu pienākums. Piemēram, lai arī ir lietderīgi pirms procedūras uzsākšanas informēt lietotājus par vispārpieejamiem pārsūdzēšanas līdzekļiem gadījumā, ja procedūras iznākums ir negatīvs, daudz lietotājdraudzīgāk ir konkrētu informāciju par iespējamām šādā gadījumā veicamām darbībām sniegt procedūras beigās.

(35)

Informācijas piekļūstamību pārrobežu lietotājiem var būtiski uzlabot, ja informācija ir pieejama Savienības oficiālajā valodā, ko lielā mērā saprot pēc iespējas lielāks pārrobežu lietotāju skaits. Šai valodai lielākajā daļā gadījumu vajadzētu būt svešvalodai, ko visbiežāk apgūst lietotāji visā Savienībā, bet dažos atsevišķos gadījumos, jo īpaši tad, kad mazām pašvaldībām, kuras atrodas netālu no dalībvalsts robežas, ir jāsniedz informācija vietējā līmenī, vispiemērotākā valoda varētu būt tā, kas ir pirmā valoda pārrobežu lietotājiem no kaimiņu dalībvalsts. Tulkojumam no attiecīgo dalībvalstu valsts valodas vai valodām minētajā citā Savienības oficiālajā valodā būtu precīzi jāatspoguļo oriģinālvalodā vai oriģinālvalodās sniegtās informācijas saturs. Var nodrošināt tulkojumu tikai tai informācijai, kura lietotājiem vajadzīga, lai saprastu pamatnoteikumus un prasības, kas attiecas uz to situāciju. Lai gan dalībvalstis būtu jāmudina tulkot pēc iespējas vairāk informācijas Savienības oficiālajā valodā, ko lielā mērā saprot pēc iespējas lielāks pārrobežu lietotāju skaits, saskaņā ar šo regulu tulkojamās informācijas apmērs būs atkarīgs no šim mērķim pieejamā finansējuma, īpaši no Savienības budžeta. Komisijai būtu jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu tulkojumu efektīvu sniegšanu dalībvalstīm pēc to pieprasījuma. Vārtejas koordinācijas grupai būtu jāapspriežas un jāsniedz norādījumi par Savienības oficiālo valodu vai valodām, kurās šāda informācija būtu jātulko.

(36)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/2102 (16) dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt, lai to publisko struktūru tīmekļa vietnes būtu piekļūstamas atbilstīgi tādiem principiem kā uztveramība, funkcionalitāte, saprotamība un robustums un lai tās atbilstu minētajā direktīvā paredzētajām prasībām. Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina atbilstība Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām, jo īpaši tās 9. un 21. pantam, un, lai veicinātu cilvēku ar intelektuālās attīstības traucējumiem piekļuvi informācijai, pēc iespējas lielākā apmērā saskaņā ar proporcionalitātes principu būtu jānodrošina alternatīvas viegli lasāmā valodā. Kad dalībvalstis ratificēja un Savienība noslēdza (17) minēto konvenciju, tās apņēmās veikt atbilstošus pasākumus, lai cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem līdzvērtīgi citiem nodrošinātu piekļuvi jaunām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām un sistēmām, tostarp internetam, veicinot cilvēku ar intelektuālās attīstības traucējumiem piekļuvi informācijai, pēc iespējas lielākā apmērā un proporcionāli nodrošinot alternatīvas viegli lasāmā valodā.

(37)

Direktīva (ES) 2016/2102 neattiecas uz Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru tīmekļa vietnēm un mobilajām lietotnēm, taču Komisijai būtu jānodrošina, ka kopīgajai lietotājsaskarnei un tīmekļa lapām, par kurām tā ir atbildīga un kuras paredzēts iekļaut vārtejā, var piekļūt personas ar invaliditāti, t. i., tās ir uztveramas, funkcionālas, saprotamas un robustas. Uztveramība nozīmē, ka informācijai un kopīgās lietotājsaskarnes sastāvdaļām jābūt pasniegtām lietotājiem tiem uztveramā veidā; funkcionalitāte nozīmē, ka kopīgās lietotājsaskarnes sastāvdaļām un navigācijai jābūt funkcionālai; saprotamība nozīmē, ka informācijai un kopīgās lietotājsaskarnes izmantošanai jābūt saprotamai, un robustums nozīmē, ka saturam jābūt pietiekami robustam, lai dažādi lietotāju aģenti, tostarp atbalsta tehnoloģijas, varētu to uzticami interpretēt. Attiecībā uz jēdzieniem uztveramība, funkcionalitāte, saprotamība un robustumus Komisija tiek mudināta ievērot attiecīgos saskaņotos standartus.

(38)

Lai atvieglotu tādu maksājumu veikšanu, kas prasīti kā daļa no tiešsaistes procedūrām vai par palīdzības vai problēmu risināšanas pakalpojumu sniegšanu, pārrobežu lietotājiem vajadzētu būt iespējai izmantot kredīta pārvedumus vai tiešā debeta maksājumus, kā norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 260/2012 (18), vai citus parasti izmantotus pārrobežu maksāšanas līdzekļus, tostarp debetkartes vai kredītkartes.

(39)

Ir lietderīgi, lai lietotāji būtu informēti par procedūras paredzamo ilgumu. Tādēļ lietotājiem vajadzētu būt informētiem par piemērojamiem termiņiem vai klusējot izteiktu apstiprinājumu, vai par administratīvas klusēšanas mehānismiem, vai, ja tie nav piemērojami, vismaz vidējo, paredzamo vai indikatīvo laiku, kas attiecīgajai procedūrai parasti vajadzīgs. Šādām aplēsēm vai norādēm būtu tikai jāpalīdz lietotājiem plānot savas darbības vai turpmākos administratīvos soļus, un tām nevajadzētu būt juridiskam spēkam.

(40)

Ar šo regulu būtu arī jādod iespēja pārbaudīt lietotāju elektroniskā formā iesniegtos apliecinājumus, ja šādi apliecinājumi ir iesniegti bez elektroniskā zīmoga vai kompetentās izdevējiestādes apliecinājuma vai ja nav pieejams tehniskais rīks, kas izveidots ar šo regulu, vai jebkāda cita sistēma, kura dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm ļauj tieši apmainīties ar apliecinājumiem vai tos pārbaudīt. Šādiem gadījumiem regulai būtu jāparedz efektīvs dalībvalstu kompetento iestāžu administratīvās sadarbības mehānisms, kas balstās uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2012 (19) izveidoto Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI”). Šādos gadījumos kompetentās iestādes lēmumam par IMI izmantošanu vajadzētu būt brīvprātīgam, bet tiklīdz minētā iestāde ir iesniegusi sadarbības vai informācijas pieprasījumu, izmantojot IMI, pieprasījuma saņēmējai kompetentajai iestādei vajadzētu būt pienākumam sadarboties un sniegt atbildi. Pieprasījumu, izmantojot IMI, var nosūtīt vai nu kompetentajai iestādei, kas izdevusi apliecinājumu, vai centrālajai iestādei, kura jāizraugās dalībvalstīm saskaņā ar to administratīvajiem noteikumiem. Lai izvairītos no nevajadzīgas dublēšanās un tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1191 (20) reglamentē daļu no apliecinājumiem, kas attiecas uz procedūrām, kuras reglamentē šī regula, sadarbības kārtību, kas attiecībā uz IMI noteikta Regulā (ES) 2016/1191, var izmantot arī saistībā ar citiem apliecinājumiem, kas vajadzīgi procedūrās, kuras reglamentē šī regula. Regula (ES) Nr. 1024/2012 būtu jāgroza, lai par IMI dalībniekiem varētu kļūt Savienības struktūras, biroji vai aģentūras.

(41)

Kompetento iestāžu sniegtajiem tiešsaistes pakalpojumiem ir izšķirīga nozīme pilsoņiem un uzņēmumiem sniegto pakalpojumu kvalitātes un drošības uzlabošanā. Valsts pārvalde dalībvalstīs arvien biežāk cenšas panākt datu atkalizmantošanu, lai pilsoņiem un uzņēmumiem viena un tā pati informācija nebūtu jāsniedz vairākkārt. Būtu jāsekmē datu atkalizmantošana pārrobežu lietotājiem, lai mazinātu papildu slogu.

(42)

Lai nodrošinātu apliecinājumu un informācijas likumīgu pārrobežu apmaiņu, Savienības mērogā piemērojot vienreizējas iesniegšanas principu, šo regulu piemēro un vienreizējas iesniegšanas principu īsteno atbilstīgi visiem attiecīgajiem datu aizsardzības noteikumiem, tostarp datu apjoma samazināšanas, precizitātes, glabāšanas ierobežošanas, integritātes un konfidencialitātes, nepieciešamības, samērīguma un datu izmantošanas mērķa ierobežojuma principiem. Tās īstenošanā būtu pilnībā jāievēro arī integrētās drošības un integrētas privātuma aizsardzības princips, kā arī personu pamattiesības, tostarp tās, kas attiecas uz taisnīgumu un pārredzamību.

(43)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka procedūru lietotājiem tiek sniegta skaidra informācija par to, kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (21) 13. un 14. pantu un Regulas (ES) 2018/1725 (22) 15. un 16. pantu tiks apstrādāti ar viņiem saistītie personas dati.

(44)

Lai vēl vairāk atvieglotu tiešsaistes procedūru izmantošanu, šai regulai saskaņā ar vienreizējas iesniegšanas principu būtu jārada pamats pilnībā darbotiesspējīgas, drošas un aizsargātas tehniskas sistēmas izveidei un izmantošanai nolūkā veikt apliecinājumu automatizētu pārrobežu apmaiņu starp procedūrā iesaistītajiem dalībniekiem, ja to nepārprotami pieprasījuši pilsoņi un uzņēmumi. Ja apliecinājumu apmaiņa ietver personas datus, pieprasījums būtu jāuzskata par nepārprotamu, ja tas ietver labprātīgi sniegtu, konkrētu, apzinātu un skaidru norādi, ar kuru persona vai nu paziņojuma, vai apstiprinošas darbības veidā izsaka savu vēlmi veikt attiecīgo personas datu apmaiņu. Ja lietotājs nav tā persona, uz kuru attiecas dati, tiešsaistes procedūrai nevajadzētu ietekmēt tā tiesības saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679. Vienreizējas iesniegšanas principa pārrobežu piemērošanas rezultātā pilsoņiem un uzņēmumiem vieni un tie paši dati nebūtu jāsniedz publiskās pārvaldes iestādēm vairāk kā vienu reizi un minētos datus pēc lietotāja pieprasījuma vajadzētu būt iespējamam izmantot arī nolūkā izpildīt pārrobežu tiešsaistes procedūras, kurās iesaistīti pārrobežu lietotāji. Attiecībā uz kompetento izdevējiestādi pienākumam izmantot tehnisko sistēmu apliecinājumu automatizētai apmaiņai starp dažādām dalībvalstīm vajadzētu būt spēkā tikai tad, ja iestādes savā dalībvalstī likumīgi izdod apliecinājumus elektroniskā formātā, kas ļauj īstenot šādu automatizētu apmaiņu.

(45)

Jebkurai apliecinājumu pārrobežu apmaiņai vajadzētu būt atbilstošam juridiskajam pamatam, tādam, kā norādīts Direktīvās 2005/36/EK, 2006/123/EK, 2014/24/ES vai 2014/25/ES, vai – attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajām procedūrām – saskaņā ar citiem piemērojamiem Savienības vai valsts tiesību aktiem.

(46)

Ir lietderīgi šajā regulā noteikt, ka parasti automatizēta pārrobežu apliecinājumu apmaiņa notiek pēc lietotāja nepārprotama pieprasījuma. Tomēr šī prasība nebūtu jāpiemēro, ja attiecīgie Savienības vai valstu tiesību akti atļauj veikt automatizētu pārrobežu datu apmaiņu bez lietotāja nepārprotama pieprasījuma.

(47)

Ar šo regulu izveidotās tehniskās sistēmas izmantošanai joprojām vajadzētu būt brīvprātīgai, un lietotājam vajadzētu būt iespējai iesniegt apliecinājumus arī citā veidā, neizmantojot šo tehnisko sistēmu. Lietotājam vajadzētu būt iespējai priekšskatīt apliecinājumus un tiesībām neveikt apliecinājumu apmaiņu gadījumos, kad lietotājs pēc apmaiņai paredzēto apliecinājumu priekšskatījuma konstatē, ka informācija ir nepareiza, novecojusi vai plašāka, nekā vajadzīgs attiecīgajai procedūrai. Priekšskatījumā ietvertos datus vajadzētu uzglabāt tikai tik ilgi, cik tas ir tehniski nepieciešams.

(48)

Drošajai tehniskajai sistēmai, kas būtu jāizveido, lai būtu iespējams apmainīties ar apliecinājumiem saskaņā ar šo regulu, būtu jādod kompetentajām pieprasītājiestādēm pārliecība, ka apliecinājumus ir izdevusi pareizā izdevējiestāde. Pirms pieņemt lietotāja sniegto informāciju saistībā ar procedūru, kompetentajai iestādei šaubu gadījumā vajadzētu spēt pārbaudīt informāciju un konstatēt, ka tā ir precīza.

(49)

Vairāki esošie pamatelementi sniedz pamata spējas, kas var tikt izmantotas tehniskās sistēmas izveidei, piemēram, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1316/2013 (23), un e-piegādes un e-identifikācijas pamatelementi, kas ir daļa no minētā instrumenta. Minētajos pamatelementos ir ietvertas tehniskās specifikācijas, parauga programmatūras un atbalsta pakalpojumi, un to mērķis ir nodrošināt sadarbspēju starp esošajām informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) sistēmām dažādās dalībvalstīs, lai pilsoņi, uzņēmumi un pārvaldes iestādes, lai kur arī Savienībā tie atrastos, var gūt labumu no integrētiem digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem.

(50)

Ar šo regulu izveidotajai sistēmai vajadzētu būt pieejamai papildus citām sistēmām, kas nodrošina iestāžu sadarbības mehānismus, tādus kā IMI, un tām nebūtu jāskar citas sistēmas, tostarp Regulā (EK) Nr. 987/2009 paredzētā sistēma, Eiropas vienotais iepirkuma procedūras dokuments saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES, sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniskā apmaiņa saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 987/2009, Eiropas profesionālā karte saskaņā ar Direktīvu 2005/36/EK, valstu reģistru savstarpējie savienojumi un centrālo, komerciālo un uzņēmumu reģistru savienojumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/1132 (24) un maksātnespējas reģistru savstarpēja savienojamība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/848 (25).

(51)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus tādas tehniskās sistēmas īstenošanai, kas ļauj automātiski apmainīties ar apliecinājumiem, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai jo īpaši paredzēt tehniskās un darbības specifikācijas sistēmai, kas apstrādās lietotāja pieprasījumu apmainīties ar apliecinājumiem, un šādu apliecinājumu pārsūtīšanai, kā arī paredzēt noteikumus, kas vajadzīgi pārsūtīšanas integritātes un konfidencialitātes nodrošināšanai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (26).

(52)

Lai panāktu, ka tehniskā sistēma nodrošina augsta līmeņa drošību vienreizējas iesniegšanas principa pārrobežu piemērošanas vajadzībām, Komisijai, pieņemot īstenošanas aktus, kuros ir izklāstītas šādas tehniskās sistēmas specifikācijas, būtu pienācīgi jāņem vērā Eiropas un starptautisko standartizācijas organizāciju un struktūru, jo īpaši Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN), Eiropas telesakaru standartu institūta (ETSI), Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO) un Starptautiskās Telesakaru savienības (ITU), izstrādātie standarti, kā arī drošības standarti, kas minēti Regulas (ES) 2016/679 32. pantā un Regulas (ES) 2018/1725 22. pantā.

(53)

Kad tas nepieciešams, lai nodrošinātu to tehniskās sistēmas elementu, par kuriem ir atbildīga Komisija, izstrādi, pieejamību, uzturēšanu, uzraudzību, kontroli un drošības pārvaldību, Komisijai būtu jākonsultējas ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

(54)

Kompetentajām iestādēm un Komisijai būtu jānodrošina, lai informācija, procedūras un pakalpojumi, par kuriem tās ir atbildīgas, atbilst kvalitātes kritērijiem. Saskaņā ar šo regulu ieceltajiem valstu koordinatoriem un Komisijai būtu regulāri jāpārrauga atbilstība kvalitātes un drošības kritērijiem attiecīgi dalībvalstu un Savienības līmenī un jārisina radušās problēmas. Turklāt valstu koordinatoriem būtu jāpalīdz Komisijai uzraudzīt to, kā darbojas tehniskā sistēma, kas nodrošina pārrobežu apmaiņu ar apliecinājumiem. Ar šo regulu būtu jāpiešķir Komisijai dažādi līdzekļi, lai novērstu vārtejā piedāvājamo pakalpojumu kvalitātes pasliktināšanos, atkarībā no tā, cik nopietni un noturīgi kvalitāte ir pasliktinājusies, vajadzības gadījumā iesaistot vārtejas koordinācijas grupu. Tam nebūtu jāmazina Komisijas vispārējā atbildība par šīs regulas ievērošanas uzraudzību.

(55)

Šajā regulā būtu jānosaka vārtejas funkciju nodrošināšanas tehnisko rīku galvenās funkcijas, īpaši kopīgā lietotājsaskarne, saišu repozitorijs un kopīgais palīdzības pakalpojumu meklētājs. Kopīgajai lietotājsaskarnei būtu jānodrošina, ka lietotāji valstu un Savienības līmeņa tīmekļa vietnēs var viegli atrast informāciju, procedūras un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumus. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jātiecas nodrošināt saites uz vienotu informācijas avotu, kas ir nepieciešams vārtejai, lai izvairītos no neskaidrību radīšanas lietotājiem, ko izraisa viena un tā pati informācija no dažādiem vai pilnībā vai daļēji dublējošiem avotiem. Ar to nevajadzētu liegt norādīt saites uz to pašu informāciju, ko piedāvā vietējās vai reģionālās kompetentās iestādes attiecībā uz dažādiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem. Ar to nevajadzētu arī liegt zināmu informācijas dublēšanos, ja tas ir nenovēršami vai vēlami, piemēram, ja kādas Savienības tiesības, pienākumi un normas ir atkārtotas vai aprakstītas valstu tīmekļa lapās, lai uzlabotu lietotājdraudzīgumu. Lai pēc iespējas samazinātu cilvēku iejaukšanos kopīgās lietotājsaskarnes izmantojamo saišu atjaunināšanā, būtu jāizveido, ja tas ir tehniski iespējams, tiešs savienojums starp dalībvalstu attiecīgajām tehniskajām sistēmām un saišu repozitoriju. Kopīgajos IKT atbalsta rīkos varētu izmantot galveno publisko pakalpojumu vārdnīcu (Core Public Services Vocabulary (CPSV)), lai veicinātu sadarbspēju ar valstu pakalpojumu katalogiem un semantiku. Dalībvalstis būtu jāmudina izmantot CPSV, taču tās var nolemt izmantot valsts risinājumus. Repozitorijā iekļautā informācija attiecībā uz saitēm būtu jādara publiski pieejama atvērtā, plaši izmantotā un mašīnlasāmā formātā, piemēram, ar lietojumprogrammas saskarnēm (API), lai to varētu izmantot atkārtoti.

(56)

Kopīgās lietotājsaskarnes meklētājprogrammai būtu jāaizved lietotāji pie tiem nepieciešamās informācijas gan Savienības, gan dalībvalsts līmeņa tīmekļa vietnēs. Turklāt arī turpmāk, nodrošinot alternatīvu veidu lietotāju novešanai pie noderīgas informācijas, būs lietderīgi veidot saites starp esošām un papildinošām tīmekļa vietnēm vai tīmekļa lapām, tās pēc iespējas pilnveidojot un grupējot, un veidot saites starp Savienības un dalībvalsts līmeņa tīmekļa lapām un tīmekļa vietnēm, nodrošinot piekļuvi tiešsaistes pakalpojumiem un informācijai.

(57)

Šajā regulā būtu arī konkrēti jānorāda kopīgajai lietotājsaskarnei izvirzāmās kvalitātes prasības. Komisijai būtu jānodrošina kopīgās lietotājsaskarnes atbilstība minētajām prasībām, un šai saskarnei jo īpaši vajadzētu būt pieejamai un piekļūstamai tiešsaistē, izmantojot dažādus kanālus, kā arī būt viegli lietojamai.

(58)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus vārtejas atbalsta tehnisko risinājumu īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, kas vajadzības gadījumā noteiktu piemērojamos standartus un sadarbspējas prasības, lai varētu vieglāk atrast informāciju par noteikumiem un pienākumiem, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, par ko atbildīgas ir dalībvalstis un Komisija. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(59)

Ar šo regulu būtu arī skaidri jānodala Komisijas un dalībvalstu atbildība par vārtejas atbalsta IKT lietojumprogrammu izstrādi, pieejamību, uzturēšanu un drošību. Pildot uzturēšanas uzdevumus, Komisijai un dalībvalstīm būtu regulāri jāuzrauga minēto IKT lietojumprogrammu pienācīga darbība.

(60)

Lai attīstītu visu vārtejā iekļaujamo dažādo informācijas jomu, procedūru un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumu potenciālu, ir ievērojami jāuzlabo mērķauditorijas informētība par to pastāvēšanu un darbību. To iekļaušanai vārtejā būtu ievērojami jāatvieglo lietotājiem tiem nepieciešamās informācijas, procedūru un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumu atrašana, pat ja šie lietotāji nav informēti ne par vienu no tiem. Turklāt būs vajadzīgi koordinēti popularizēšanas pasākumi, lai panāktu, ka pilsoņi un uzņēmumi visā Savienībā uzzina par vārtejas pastāvēšanu un tās sniegtajām priekšrocībām. Šādiem popularizēšanas pasākumiem būtu jāietver meklētājprogrammas optimizācija un citas tiešsaistes informētības palielināšanas darbības, jo tās ir izmaksu ziņā visizdevīgākās un tām ir potenciāls sasniegt visplašāko iespējamo mērķauditoriju. Lai minētajiem popularizēšanas pasākumiem būtu maksimāla iedarbība, tie būtu jākoordinē vārtejas koordinācijas grupā un dalībvalstīm popularizēšanas darbības būtu jāpielāgo tā, lai visos attiecīgos kontekstos būtu atsauce uz kopīgo zīmolu un arī iespēja vārtejas zīmolu koplietot ar dalībvalstu iniciatīvām.

(61)

Visas Savienības iestādes, struktūras un aģentūras būtu jāmudina popularizēt vārteju, iekļaujot tās logotipu un saites uz to visās attiecīgajās tīmekļa lapās, par kurām tās ir atbildīgas.

(62)

Vārtejas nosaukumam, ar kādu tā būtu jāatpazīst un jāpopularizē plašākai sabiedrībai, vajadzētu būt “Your Europe”. Kopīgajai lietotājsaskarnei vajadzētu būt labi pamanāmai un viegli atrodamai, jo īpaši attiecīgajās Savienības un dalībvalstu tīmekļa lapās. Vārtejas logotipam vajadzētu būt redzamam attiecīgās Savienības un dalībvalstu tīmekļa vietnēs.

(63)

Lai varētu iegūt atbilstīgu informāciju vārtejas snieguma mērīšanai un uzlabošanai, šai regulai kompetentajām iestādēm un Komisijai būtu jāuzliek par pienākumu vākt un analizēt datus, kas ir saistīti ar dažādu vārtejā piedāvāto informācijas jomu, procedūru un pakalpojumu izmantošanu. Lietotāju statistikas datu vākšanai, piemēram, datu attiecībā uz konkrētu tīmekļa lapu apmeklējumu skaitu, lietotāju skaitu dalībvalstī salīdzinājumā ar lietotāju skaitu no citām dalībvalstīm, lietotajiem meklētājvārdiem, visbiežāk apmeklētajām tīmekļa lapām, atsauces tīmekļa lapām vai palīdzības pieprasījumu skaitu, izcelsmi un tematu, būtu jāuzlabo vārtejas darbība, palīdzot noteikt mērķauditoriju, izstrādāt popularizēšanas pasākumus un uzlabot piedāvāto pakalpojumu kvalitāti. Lai novērstu dublēšanos, šādu datu vākšanā būtu jāņem vērā Komisijas veiktais ikgadējais e-pārvaldības kritēriju novērtējums.

(64)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanā, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras noteikt vienotus noteikumus par lietotāju statistikas datu vākšanas un apmaiņas metodi. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(65)

Vārtejas kvalitāte ir atkarīga no tā, cik kvalitatīvi ir Savienības un dalībvalstu pakalpojumi, kurus sniedz, izmantojot vārteju. Tādēļ vārtejā pieejamās informācijas, procedūru un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumu kvalitāte arī būtu regulāri jāuzrauga ar lietotāju atsauksmju rīku, kas lietotājiem lūdz novērtēt informācijas, procedūru un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumu aptvērumu un kvalitāti un sniegt atsauksmes par to. Šīs atsauksmes būtu jāvāc ar kopīgu rīku, kuram vajadzētu būt pieejamam Komisijai, kompetentajām iestādēm un valstu koordinatoriem. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai saistībā ar lietotāju atsauksmju rīku kopīgajām funkcijām un detalizētu kārtību, kādā notiek lietotāju atsauksmju vākšana un kopīga izmantošana, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Komisijai būtu jāpublicē tiešsaistē anonimizēti kopsavilkuma pārskati par problēmām, ko atklāj informācija, galvenie lietotāju statistikas dati un galvenās lietotāju atsauksmes, kas savākti saskaņā ar šo regulu.

(66)

Turklāt vārtejā būtu jāiekļauj atsauksmju rīks, kas dod iespēju lietotājiem brīvprātīgi un anonīmi signalizēt par problēmām un grūtībām, ar ko tie saskārušies, izmantojot savas tiesības iekšējā tirgū. Šis rīks būtu jāuzskata tikai par papildinājumu sūdzību izskatīšanas mehānismiem, jo tas nespēj lietotājiem dot personalizētu atbildi. Saņemtās atbildes būtu jāapvieno ar apkopotu informāciju no palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem par to izskatītajām lietām, lai sagatavotu pārskatu par to, kā lietotāji uztver iekšējo tirgu, un apzinātu problēmjomas, kurās iespējama tālāka rīcība iekšējā tirgus darbības uzlabošanai. Minētais pārskats būtu jāpiesaista esošajiem ziņošanas rīkiem, piemēram, vienotā tirgus rezultātu apkopojumam.

(67)

Šai regulai nebūtu jāietekmē dalībvalstu tiesības lemt par to, kam būtu jāpilda valsts koordinatora loma. Dalībvalstīm būtu jāspēj ar vārteju saistītās valsts koordinatora funkcijas un pienākumus pielāgot savas valsts iekšējām administratīvajām struktūrām. Dalībvalstīm būtu jāspēj izraudzīties papildu valsts koordinatorus, kas veiktu šajā regulā paredzētos uzdevumus, darbojoties vienatnē vai kopā ar citiem, un kuru atbildībā būtu pārvaldes iestāžu struktūrvienības vai ģeogrāfiskais reģions, vai saskaņā ar citiem kritērijiem. Dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija par vienīgo valsts koordinatoru, ko tās ir iecēlušas saziņai ar Komisiju.

(68)

Būtu jāizveido vārtejas koordinācijas grupa, kuru veidotu valstu koordinatori un vadītu Komisija, lai atvieglotu šīs regulas piemērošanu, jo īpaši daloties ar labāko praksi un sadarbojoties informācijas izklāsta konsekvences uzlabošanas nolūkā, kā to prasa šī regula. Vārtejas koordinācijas grupas darbā būtu jāņem vērā mērķi, kas izvirzīti gada darba programmā, kura Komisijai būtu tai jāiesniedz izskatīšanai. Gada darba programma būtu jāsagatavo dalībvalstīm nesaistošu pamatnostādņu vai ieteikumu veidā. Komisija pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma var pieņemt lēmumu aicināt Parlamentu nosūtīt ekspertus dalībai vārtejas koordinācijas grupas sanāksmēs.

(69)

Ar šo regulu būtu jāprecizē, kuras vārtejas daļas ir jāfinansē no Savienības budžeta un par kurām daļām ir atbildīgas dalībvalstis. Komisijai būtu jāpalīdz dalībvalstīm noteikt atkārtoti izmantojamus IKT pamatelementus un finansējumu, kurš pieejams no dažādiem Savienības līmeņa fondiem un programmām un var palīdzēt segt izmaksas par IKT pielāgojumiem un attīstīšanu, kas dalībvalstīm jāveic, lai izpildītu šīs regulas prasības. Budžetam, kas nepieciešams šīs regulas īstenošanai, vajadzētu būt saderīgam ar piemērojamo daudzgadu finanšu shēmu.

(70)

Dalībvalstis tiek mudinātas pastiprināt savstarpēju koordināciju, apmaiņu un sadarbību, lai palielinātu savas stratēģiskās, operatīvās, pētniecības un izstrādes spējas kiberdrošības jomā, jo īpaši īstenojot tīklu un informācijas sistēmu drošību, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/1148 (27), lai stiprinātu savas valsts pārvaldes un pakalpojumu drošību un noturību. Dalībvalstis tiek mudinātas palielināt darījumu drošību un nodrošināt pietiekamu uzticēšanās līmeni elektroniskajiem līdzekļiem, izmantojot Regulā (ES) Nr. 910/2014 paredzēto eIDAS sistēmu un jo īpaši pienācīga līmeņa garantijas. Dalībvalstis var veikt pasākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai garantētu kiberdrošību un novērstu identitātes viltošanu vai cita veida krāpšanu.

(71)

Ja šīs regulas piemērošana ietver personas datu apstrādi, tā būtu jāveic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību, jo īpaši Regulu (ES) 2016/679 un Regulu (ES) 2018/1725. Saistībā ar šo regulu būtu jāpiemēro arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (28). Kā paredzēts Regulā (ES) 2016/679, dalībvalstis var saglabāt vai ieviest papildu nosacījumus, tostarp ierobežojumus, attiecībā uz veselības datu apstrādi, un tās var arī paredzēt konkrētākus noteikumus attiecībā uz darbinieku personas datu apstrādi nodarbinātības jomā.

(72)

Ar šo regulu būtu jāveicina un jāatvieglo pārvaldības kārtības racionalizēšana vārtejā ietvertajiem pakalpojumiem. Šajā nolūkā Komisijai, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, būtu jāpārskata esošā pārvaldības kārtība un vajadzības gadījumā tā jāpielāgo, lai novērstu dublēšanos un neefektivitāti.

(73)

Šīs regulas mērķis ir lietotājiem, kuri darbojas citās dalībvalstīs, nodrošināt tiešsaistes piekļuvi visaptverošai, uzticamai, piekļūstamai un saprotamai Savienības un dalībvalstu informācijai par tiesībām, normām un pienākumiem, piekļuvi tiešsaistes procedūrām, kuras ir pilnībā izpildāmas pāri robežām, un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem. Tā kā minēto mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(74)

Lai dalībvalstis un Komisija varētu izstrādāt un ieviest šīs regulas īstenošanai nepieciešamos rīkus, atsevišķām tās normām vajadzētu kļūt piemērojamām divus gadus pēc tās spēkā stāšanās dienas. Pašvaldību rīcībā vajadzētu būt līdz pat četriem gadiem pēc šīs regulas spēkā stāšanās, lai ieviestu prasību sniegt informāciju par noteikumiem, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, par kuriem tās ir atbildīgas. Šīs regulas noteikumi attiecībā uz procedūrām, kurām jābūt pilnībā izpildāmām tiešsaistē, pārrobežu piekļuvi tiešsaistes procedūrām un tehnisko sistēmu apliecinājumu automatizētai pārrobežu apmaiņai saskaņā ar vienreizējas iesniegšanas principu būtu jāīsteno ne vēlāk kā piecos gados pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(75)

Šajā regulā ir ņemtas vērā pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un tā būtu jāīsteno saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(76)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Regulas (EK) Nr. 45/2001 (29) 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2017. gada 1. augustā (30) sniedza atzinumu.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1.   Šajā regulā ir paredzēti noteikumi par:

a)

vienotas digitālās vārtejas izveidi un darbību, lai pilsoņiem un uzņēmumiem sniegtu vieglu piekļuvi kvalitatīvai informācijai, efektīvām procedūrām un noderīgiem palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem attiecībā uz Savienības un dalībvalstu noteikumiem, kurus piemēro pilsoņiem un uzņēmumiem, kas izmanto vai plāno izmantot tiem Savienības iekšējā tirgus tiesību aktos paredzētās tiesības, LESD 26. panta 2. punkta nozīmē;

b)

tiešsaistes procedūru izmantošanu pārrobežu lietotājiem un attiecībā uz vienreizējas iesniegšanas principa īstenošanu saistībā ar šīs regulas II pielikumā uzskaitītajām procedūrām un procedūrām, kas noteiktas Direktīvās 2005/36/EK, 2006/123/EK, 2014/24/ES un 2014/25/ES;

c)

to, kā ziņot par šķēršļiem iekšējā tirgū, balstoties uz savāktajām lietotāju atsauksmēm un statistiku par pakalpojumiem, kurus piedāvā vārteja.

2.   Ja šī regula ir pretrunā kādai normai, kas iekļauta citā Savienības tiesību aktā, kurš reglamentē specifiskus šīs regulas priekšmeta aspektus, noteicošā ir minētā cita Savienības tiesību akta norma.

3.   Šī regula neskar Savienības vai valsts līmenī noteiktas procedūras būtību, nedz arī tiesības, kas piešķirtas šādas procedūras īstenošanas rezultātā, nevienā no jomām, uz kurām attiecas šī regula. Turklāt šī regula neskar pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai garantētu kiberdrošību un novērstu krāpšanu.

2. pants

Vienotās digitālās vārtejas izveide

1.   Komisija un dalībvalstis saskaņā ar šo regulu izveido vienotu digitālu vārteju (turpmāk – “vārteja”). Vārteja sastāv no kopīgas lietotājsaskarnes (“kopīgā lietotājsaskarne”), ko pārvalda Komisija, kuru integrē portālā “Tava Eiropa” un kura ļauj piekļūt attiecīgām Savienības un dalībvalstu tīmekļa lapām.

2.   Vārtejas sniedz piekļuvi:

a)

informācijai par Savienības un dalībvalstu tiesību aktos noteiktajām tiesībām, pienākumiem un noteikumiem, kas piemērojami lietotājiem, kuri izmanto vai plāno izmantot tiem Savienības iekšējā tirgus tiesību aktos paredzētās tiesības I pielikumā uzskaitītajās jomās;

b)

informācijai par tiešsaistes un bezsaistes procedūrām un saitēm uz tiešsaistes procedūrām, tostarp II pielikumā minētajām procedūrām, kuras izveidotas Savienības vai valsts līmenī, lai lietotāji varētu izmantot tiesības un izpildīt pienākumus un noteikumus, kas iekšējā tirgus sfērā noteikti jomās, kuras uzskaitītas I pielikumā;

c)

informācijai par palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, kuri uzskaitīti III pielikumā vai minēti 7. pantā un kurus pilsoņi un uzņēmumi var izmantot, ja tiem radušies jautājumi vai problēmas, kas saistītas ar šā punkta a) un b) apakšpunktā minētajām tiesībām, pienākumiem, noteikumiem vai procedūrām, un saitēm uz šiem pakalpojumiem.

3.   Kopīgā lietotājsaskarne ir pieejama visās Savienības oficiālajās valodās.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“lietotājs” ir vai nu Savienības pilsonis, fiziska persona ar pastāvīgu dzīvesvietu kādā no dalībvalstīm, vai juridiska persona ar juridisko adresi kādā no dalībvalstīm un kurš no vārtejas piekļūst 2. panta 2. punktā minētajai informācijai, procedūrām vai palīdzības vai problēmu risināšanas pakalpojumiem;

2)

“pārrobežu lietotājs” ir lietotājs situācijā, kura visos tās aspektos nav saistīta tikai ar vienu dalībvalsti;

3)

“procedūra” ir vairākas secīgas darbības, kuras lietotājiem ir jāizpilda, lai apmierinātu prasības vai no kompetentās iestādes saņemtu lēmumu, kas ļauj izmantot 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās tiesības;

4)

“kompetentā iestāde” ir jebkura dalībvalsts iestāde vai struktūra, kas izveidota valsts, reģiona vai vietējā līmenī un pilda konkrētus pienākumus attiecībā uz informāciju, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, kuri noteikti šajā regulā;

5)

“apliecinājums” ir jebkurš dokuments vai dati, tostarp teksts vai skaņa, vizuāls vai audiovizuāls ieraksts, uz jebkāda nesēja, ko kompetentā iestāde pieprasa, lai pierādītu faktus vai atbilstību procedūru prasībām, kas minētas 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

II NODAĻA

VĀRTEJAS PAKALPOJUMI

4. pants

Piekļuve informācijai

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka lietotājiem tiešsaistē savas valsts mājas lapās ir viegli pieejama:

a)

informācija par tiesībām, pienākumiem un normām, kas minētas 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā un kas izriet no valsts tiesību aktiem;

b)

informācija par procedūrām, kas minētas 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā un kas izveidotas valsts līmenī;

c)

informācija par palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, kas minēti 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā un kas tiek sniegti valsts līmenī.

2.   Komisija nodrošina, ka portālā “Tava Eiropa” lietotājiem ir tiešsaistē viegli pieejama:

a)

informācija par tiesībām, pienākumiem un noteikumiem, kas minēti 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā, un kas izriet no Savienības tiesību aktiem;

b)

informācija par procedūrām, kas minētas 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā, un kas izveidotas Savienības līmenī;

c)

informācija par palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, kas minēti 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā, un kas tiek sniegti Savienības līmenī.

5. pants

Piekļuve I pielikumā neiekļautai informācijai

1.   Dalībvalstis un Komisija var nodrošināt saites uz informāciju, ko kompetentās iestādes, Komisija vai Savienības struktūras, biroji un aģentūras piedāvā jomās, kuras I pielikumā nav uzskaitītas, ar noteikumu, ka tā ir informācija, kas ietilpst vārtejas piedāvājumā, kā definēts 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un atbilst 9. pantā noteiktajām kvalitātes prasībām.

2.   Saites uz informāciju, kas minēta šā panta 1. punktā, nodrošina saskaņā ar 19. panta 2. un 3. punktu.

3.   Pirms jebkuras saites aktivizēšanas Komisija pārbauda to, vai ir izpildīti 1. punktā paredzētie nosacījumi, un apspriežas ar vārtejas koordinācijas grupu.

6. pants

Procedūras, kas pilnībā jāpiedāvā tiešsaistē

1.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka lietotāji var piekļūt II pielikumā uzskaitītajām procedūrām un tās pilnībā izpildīt tiešsaistē, ja attiecīgā procedūra attiecīgajā dalībvalstī ir izveidota.

2.   Šā panta 1. punktā minētās procedūras ir uzskatāmas par pilnībā tiešsaistē paveicamām, ja:

a)

lietotāju identificēšanu, informācijas sniegšanu un pamatojoša apliecinājuma sniegšanu, parakstīšanos un galīgo iesniegšanu var izdarīt elektroniski no attāluma, izmantojot pakalpojumu kanālu, kas ļauj lietotājiem ar procedūru saistītās prasības izpildīt lietotājdraudzīgā un strukturētā veidā;

b)

lietotājiem nodrošina automātisku piegādes apstiprinājumu par saņemšanu, ja vien uzreiz netiek piegādāti procedūras izvaddati;

c)

procedūras izvaddati tiek sniegti elektroniski vai piegādāti fiziski gadījumos, ja tas vajadzīgs, lai atbilstu Savienības vai valsts tiesību aktiem; un

d)

lietotājiem tiek sniegts elektronisks paziņojums par procedūras izpildi.

3.   Ja izņēmuma gadījumos, kas pamatoti ar sabiedrības interesēm saistītu sevišķi svarīgu iemeslu dēļ tādās jomās kā sabiedriskā drošība, sabiedrības veselības vai cīņa pret krāpšanu iecerēto mērķi nevar pilnībā sasniegt tiešsaistē, dalībvalstis var pieprasīt lietotāja personisku ierašanos kompetentajā iestādē, lai izpildītu kādu procedūras posmu. Šādos izņēmuma gadījumos dalībvalstis ierobežo šādu fizisku klātbūtni, prasot tikai stingri nepieciešamo un objektīvi pamatoto, un nodrošina, ka citi procedūras posmi ir pilnībā izpildāmi tiešsaistē. Dalībvalstis arī nodrošina, ka fiziskas klātbūtnes prasības nekļūst par iemeslu pārrobežu lietotāju diskriminācijai.

4.   Dalībvalstis, izmantojot kopīgu repozitoriju, kas pieejams Komisijai un pārējām dalībvalstīm, paziņo un paskaidro, kādu iemeslu dēļ un kādos apstākļos 3. punktā minēto procedūras posmu izpildei varētu būt nepieciešama fiziska klātbūtne un kādu iemeslu dēļ un kādos apstākļos ir nepieciešama fiziska piegāde, kā minēts 2. punkta c) apakšpunktā.

5.   Šis pants nekādi neliedz dalībvalstīm piedāvāt lietotājiem papildu iespēju 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajām procedūrām piekļūt un tās izpildīt citiem līdzekļiem, kas nav tiešsaistes kanāls, un neliedz arī tieši sazināties ar pašiem lietotājiem.

7. pants

Piekļuve palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem

1.   Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka lietotājiem, arī pārrobežu lietotājiem, caur dažādiem kanāliem ir tiešsaistē viegli pieejami 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētie palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumi.

2.   Valstu koordinatori, kas minēti 28. pantā, un Komisija var saskaņā ar 19. panta 2. un 3. punktu nodrošināt saites uz kompetento iestāžu, Komisijas vai Savienības struktūru, biroju un aģentūru sniegtajiem palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, izņemot III pielikumā uzskaitītos pakalpojumus, ar noteikumu, ka šādi pakalpojumi atbilst 11. un 16. pantā noteiktajām kvalitātes prasībām.

3.   Lietotāju vajadzībām valsts koordinators var ierosināt Komisijai vārtejā iekļaut saites uz privātu vai daļēji privātu subjektu sniegtiem palīdzības vai problēmu risināšanas pakalpojumiem, ja minētie pakalpojumi atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

tie sniedz informāciju vai palīdzību jomās un nolūkos, uz ko attiecas šī regula, un papildina vārtejā jau iekļautus pakalpojumus;

b)

tos sniedz par brīvu vai par cenu, ko var atļauties maksāt mikrouzņēmumi, bezpeļņas organizācijas un pilsoņi; un

c)

tie atbilst 8., 11. un 16. pantā noteiktajām prasībām.

4.   Ja valsts koordinators saskaņā ar šā panta 3. punktu ir ierosinājis Komisijai iekļaut kādu saiti un šādu saiti piedāvā saskaņā ar 19. panta 3. punktu, Komisija izvērtē, vai attiecībā uz pakalpojumu, kuru ar attiecīgo saiti ir piedāvāts iekļaut, ir izpildīti šā panta 3. punkta nosacījumi, un, ja tā ir, tā saiti aktivizē.

Ja Komisija konstatē, ka pakalpojums, kuru piedāvāts iekļaut, 3. punkta nosacījumiem neatbilst, tā informē valsts koordinatoru par iemesliem, kādēļ saite nav aktivizēta.

8. pants

Ar tīmekļa pieejamību saistītās kvalitātes prasības

Komisija nodrošina, ka tās tīmekļa vietnes un tīmekļa lapas, caur kurām tā ļauj piekļūt 4. panta 2. punktā minētajai informācijai un 7. pantā minētajiem palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, ir vieglāk pieejamas, un tādēļ padara tās uztveramas, funkcionālas, saprotamas un robustas.

III NODAĻA

KVALITĀTES PRASĪBAS

1. SADAĻA

Kvalitātes prasības, ko izvirza informācijai par tiesībām, pienākumiem un normām, par procedūrām un par palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem

9. pants

Par tiesībām, pienākumiem un normām sniegtās informācijas kvalitāte

1.   Ja dalībvalstis un Komisija saskaņā ar 4. pantu ir atbildīgas par 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās informācijas pieejamību, tās nodrošina, ka attiecīgā informācija atbilst šādām prasībām:

a)

tā ir lietotājdraudzīga, lietotāji informāciju var viegli atrast un saprast un viegli noteikt, kuras informācijas daļas attiecas tieši uz lietotāju situāciju;

b)

tā ir precīza un pietiekami izsmeļoša, lai būtu ietvertas ziņas, kas lietotājiem vajadzīgas savu tiesību izmantošanai, pilnībā ievērojot attiecīgās spēkā esošās normas un pienākumus;

c)

attiecīgā gadījumā tajā ir norādes, saites uz tiesību aktiem, tehniskās specifikācijas un vadlīnijas;

d)

tajā ir par informācijas saturu atbildīgās kompetentās iestādes vai atbildīgā subjekta nosaukums;

e)

tajā ir dati saziņai ar jebkuru no attiecīgajiem palīdzības vai problēmu risināšanas dienestiem, piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese, veidlapa informācijas pieprasīšanai tiešsaistē vai jebkāds cits elektronisko sakaru līdzeklis, ko parasti izmanto un kas ir vispiemērotākais piedāvātajam pakalpojuma veidam un attiecīgā pakalpojuma mērķauditorijai;

f)

tajā ir informācijas pēdējās atjaunināšanas datums, ja tāda ir veikta, vai informācijas publicēšanas datums, ja informācija nav atjaunināta;

g)

tā ir pareizi strukturēta un izklāstīta tā, ka lietotāji var ātri atrast vajadzīgo informāciju;

h)

to pastāvīgi atjaunina; un

i)

tā ir skaidri un vienkārši izklāstīta lietotāju mērķauditorijai saprotamā valodā.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka šā panta 1. punktā minētā informācija ir pieejama kādā Savienības oficiālajā valodā, ko lielā mērā saprot pēc iespējas lielāks pārrobežu lietotāju skaits, saskaņā ar 12. pantu.

10. pants

Par procedūrām sniegtās informācijas kvalitāte

1.   Regulas 4. panta izpildes nolūkā dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka lietotājiem – pirms tie sevi identificē, lai sāktu procedūru, – ir pieejami pietiekami izsmeļoši, skaidri un ērti lietojami paskaidrojumi par, attiecīgā gadījumā, 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto procedūru elementiem:

a)

attiecīgie procedūras posmi, kas lietotājam ir jāizpilda, arī attiecīgie izņēmumi, kuri saskaņā ar 6. panta 3. punktu ir noteikti dalībvalstu pienākumam piedāvāt pilnībā tiešsaistē izpildāmu procedūru;

b)

par procedūru atbildīgās kompetentās iestādes nosaukums, tostarp tās kontaktinformācija;

c)

šajā procedūrā pieņemamie autentificēšanas, identificēšanas un parakstīšanas līdzekļi;

d)

iesniedzamā apliecinājuma veids un formāts;

e)

pārsūdzēšanas vai pārskatīšanas līdzekļi, kas parasti ir pieejami gadījumā, ja ar kompetentajām iestādēm rodas strīdi;

f)

piemērojamās maksas un tiešsaistes maksāšanas metodes;

g)

visi termiņi, kas jāievēro lietotājam vai kompetentajai iestādei, un, ja termiņi nav noteikti – vidējais, paredzamais vai indikatīvais laiks, kas kompetentajai iestādei ir vajadzīgs procedūras izpildei;

h)

visi noteikumi, kas attiecas uz gadījumiem, kad nav atbildes no kompetentās iestādes, un šādu gadījumu juridiskās sekas lietotājiem, ieskaitot klusējot izteiktu apstiprinājumu vai administratīvas klusēšanas mehānismus;

i)

jebkuras citas valodas, kurās procedūru var izpildīt.

2.   Ja nav klusējot izteikta apstiprinājuma, administratīvas klusēšanas vai līdzīgu mehānismu, kompetentās iestādes attiecīgā gadījumā informē lietotājus par iespējamo kavēšanos un par termiņa pagarināšanu un par jebkurām ar to saistītajām sekām.

3.   Ja 1. punktā minētie paskaidrojumi jau ir pieejami iekšzemes lietotājiem, tos attiecīgā gadījumā var izmantot vai atkārtoti izmantot šīs regulas vajadzībām, ar noteikumu, ka tā attiecas arī uz situāciju, kurā ir pārrobežu lietotāji.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka šā panta 1. punktā minētie paskaidrojumi ir pieejami kādā Savienības oficiālajā valodā, ko lielā mērā saprot pēc iespējas lielāks pārrobežu lietotāju skaits, saskaņā ar 12. pantu.

11. pants

Par palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem sniegtās informācijas kvalitāte

1.   Regulas 4. panta izpildes nolūkā dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka pirms 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēta pakalpojuma pieprasījuma iesniegšanas lietotājiem ir pieejami skaidri un lietotājdraudzīgi paskaidrojumi par šādiem elementiem:

a)

piedāvātā pakalpojuma veids, mērķis un gaidāmais iznākums;

b)

dati saziņai ar subjektu, kas atbildīgs par pakalpojumu, piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese, veidlapa informācijas pieprasīšanai tiešsaistē vai jebkāds cits elektronisko sakaru līdzeklis, ko parasti izmanto un kas ir vispiemērotākais piedāvātajam pakalpojuma veidam un attiecīgā pakalpojuma mērķauditorijai;

c)

attiecīgā gadījumā – piemērojamās maksas un tiešsaistes maksāšanas metodes;

d)

visi termiņi, kas jāievēro, un, ja tādu nav, – vidējais vai paredzamais pakalpojuma sniegšanai vajadzīgais laiks;

e)

visas citas valodas, kurās pieprasījumu var iesniegt un kuras turpmāk var izmantot saziņai.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka šā panta 1. punktā minētie paskaidrojumi ir pieejami kādā Savienības oficiālajā valodā, ko lielā mērā saprot pēc iespējas lielāks pārrobežu lietotāju skaits, saskaņā ar 12. pantu.

12. pants

Informācijas tulkošana

1.   Ja dalībvalsts 9., 10. un 11. pantā un 13. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju, paskaidrojumus un norādījumus nesniedz kādā no Savienības oficiālajām valodām, ko lielā mērā saprot pēc iespējas lielāks pārrobežu lietotāju skaits, minētā dalībvalsts pieprasa Komisijai nodrošināt tulkojumus attiecīgajā valodā, nepārsniedzot pieejamo Savienības budžetu, kā norādīts 32. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka tekstos, kas iesniegti tulkošanai saskaņā ar šā panta 1. punktu, ir ietverta vismaz pamatinformācija visās I pielikumā uzskaitītajās jomās un, ja ir pieejams pietiekams Savienības budžets, ir ietverta arī jebkāda papildu informācija, paskaidrojumi un norādījumi saskaņā ar 9., 10. un 11. pantā un 13. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto, ņemot vērā pārrobežu lietotāju svarīgākās vajadzības. Dalībvalstis iesniedz repozitorijā 19. pantā minētās saites uz šādu tulkotu informāciju.

3.   Šā panta 1. punktā minētā valoda ir Savienības oficiālā valoda, ko lietotāji visā Savienībā visbiežāk apgūst kā svešvalodu. Izņēmuma kārtā, ja ir sagaidāms, ka tulkojamā informācija, paskaidrojumi vai norādījumi varētu galvenokārt interesēt pārrobežu lietotājus tikai no vienas konkrētas dalībvalsts, 1. punktā minētā valoda var būt Savienības oficiālā valoda, kas ir minēto pārrobežu lietotāju pirmā valoda.

4.   Ja dalībvalsts pieprasa tulkojumu Savienības oficiālajā valodā, kas nav valoda, kuru lietotāji visā Savienībā visbiežāk apgūst kā svešvalodu, tā savu pieprasījumu pamato. Ja Komisija konstatē, ka nav izpildīti 3. punktā minētie nosacījumi šādas citas valodas izvēlei, tā var pieprasījumu noraidīt un informē dalībvalsti par noraidījuma iemesliem.

2. SADAĻA

Ar tiešsaistes procedūrām saistītās prasības

13. pants

Tiešsaistes procedūru pārrobežu pieejamība

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā un valsts līmenī izveidotā procedūra, kas ir tiešsaistē pieejama un izpildāma iekšzemes lietotājiem, ir bez diskriminācijas tiešsaistē pieejama un izpildāma arī pārrobežu lietotājiem, izmantojot to pašu vai alternatīvu tehnisko risinājumu.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka saistībā ar šā panta 1. punktā minētajām procedūrām ir izpildītas vismaz šādas prasības:

a)

lietotājiem norādījumi par procedūras izpildi ir pieejami kādā no Savienības oficiālajām valodām, ko lielā mērā saprot pēc iespējas lielāks pārrobežu lietotāju skaits, saskaņā ar 12. pantu;

b)

pārrobežu lietotāji var pieprasīto informāciju iesniegt, arī tad, ja šādas informācijas struktūra atšķiras no līdzīgas informācijas attiecīgajā dalībvalstī;

c)

pārrobežu lietotāji var sevi elektroniski identificēt un autentificēt, elektroniski parakstīt vai apzīmogot dokumentus, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 910/2014, visos gadījumos, kad tas ir iespējams arī iekšzemes lietotājiem;

d)

pārrobežu lietotāji var iesniegt apliecinājumu par atbilstību piemērojamām prasībām un procedūru rezultātu saņemt elektroniski visos gadījumos, kad tas ir iespējams arī iekšzemes lietotājiem;

e)

ja par procedūras izpildi ir jāmaksā, lietotāji visas maksas var samaksāt tiešsaistē, izmantojot plaši pieejamus pārrobežu maksāšanas pakalpojumus, bez diskriminācijas, neatkarīgi no tā, kur atrodas maksāšanas pakalpojuma sniedzēja uzņēmējdarbības vieta, kur izveidots maksāšanas instruments vai kur Savienībā atrodas maksājumu konts.

3.   Ja procedūrai nav vajadzīga 2. punkta c) apakšpunktā minētā elektroniskā identifikācija vai autentifikācija un ja kompetentajām iestādēm saskaņā ar attiecīgajiem piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai administratīvo praksi attiecībā uz iekšzemes lietotājiem ir atļauts pieņemt tādu neelektronisku identitātes apliecinājumu kā personas apliecības vai pases digitalizētas kopijas, minētās iestādes šādas digitalizētas kopijas pieņem arī no pārrobežu lietotājiem.

14. pants

Tehniskā sistēma apliecinājumu automatizētai pārrobežu apmaiņai un vienreizējas iesniegšanas principa piemērošana

1.   Lai būtu iespējama apliecinājumu apmaiņa šīs regulas II pielikumā uzskaitīto tiešsaistes procedūru un Direktīvās 2005/36/EK, 2006/123/EK, 2014/24/ES un 2014/25/ES noteikto procedūru vajadzībām, Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm izveido tehnisku sistēmu automatizētai apliecinājumu apmaiņai starp kompetentajām iestādēm dažādās dalībvalstīs (“tehniskā sistēma”).

2.   Ja kompetentās iestādes savā dalībvalstī un elektroniskā formātā, kas ļauj īstenot automatizētu apmaiņu, likumīgi izdod apliecinājumus, kas ir svarīgi 1. punktā minētajām tiešsaistes procedūrām, tās nodrošina, ka šādi apliecinājumi elektroniskā formātā, kas ļauj īstenot automatizētu apmaiņu, ir pieejami arī citu dalībvalstu kompetentajām pieprasītājiestādēm.

3.   Tehniskā sistēma jo īpaši:

a)

ļauj apstrādāt apliecinājuma pieprasījumus tikai pēc lietotāja nepārprotama pieprasījuma;

b)

ļauj apstrādāt pieprasījumus piekļūt apliecinājumiem vai ar tiem apmainīties;

c)

ļauj pārsūtīt apliecinājumus no vienas kompetentās iestādes uz citu;

d)

ļauj apliecinājumus apstrādāt kompetentajai pieprasītājiestādei;

e)

nodrošina apliecinājumu konfidencialitāti un integritāti;

f)

dod iespēju lietotājam priekšskatīt apliecinājumus, kurus izmantos pieprasītājiestāde, un ļauj lietotājam izvēlēties, vai apmainīties ar apliecinājumiem vai ne;

g)

pienācīgā līmenī nodrošina sadarbspēju ar citām attiecīgām sistēmām;

h)

augstā līmenī garantē apliecinājumu drošu pārsūtīšanu un apstrādi;

i)

apstrādā apliecinājumus tikai tik lielā mērā, cik tas ir tehniski nepieciešams apmaiņai ar apliecinājumiem, un tikai tik ilgi, cik tas šim nolūkam ir vajadzīgs.

4.   Tehniskās sistēmas izmantošana lietotājiem nav obligāta, un to drīkst izmantot tikai pēc lietotāju nepārprotama pieprasījuma, ja vien Savienības vai valsts tiesību aktos nav noteikts citādi. Lietotāji drīkst apliecinājumus iesniegt arī ar citiem līdzekļiem, neizmantojot tehnisko sistēmu, un iesniegt tos tieši kompetentajai pieprasītājiestādei.

5.   Šā panta 3. punkta f) apakšpunktā minēto iespēju apliecinājumus priekšskatīt nepieprasa attiecībā uz procedūrām, kurās saskaņā ar attiecīgajiem spēkā esošajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem ir atļauta datu automatizēta pārrobežu apmaiņa bez šādas priekšskatīšanas. Minētā apliecinājumu priekšskatīšanas iespēja neskar pienākumu sniegt informāciju saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 13. un 14. pantu.

6.   Dalībvalstis 1. punktā minētajās procedūrās integrē pilnībā funkcionālu tehnisko sistēmu.

7.   Par 1. punktā minētajām tiešsaistes procedūrām atbildīgās kompetentās iestādes pēc attiecīgā lietotāja nepārprotama, labprātīgi sniegta, konkrēta, informēta un viennozīmīga pieprasījuma apliecinājumus pieprasa tieši no kompetentajām iestādēm, kuras izdod apliecinājumus citās dalībvalstīs, izmantojot tehnisko sistēmu. Kompetentās izdevējiestādes, kas minētas 2. punktā, saskaņā ar 3. punkta e) apakšpunktu nodrošina, ka šādi apliecinājumi ir pieejami tajā pašā sistēmā.

8.   Kompetentajai pieprasītājiestādei ir pieejami tikai tie apliecinājumi, kas pieprasīti, un minētā iestāde tos izmanto tikai tai procedūrai, kuras vajadzībām notikusi apmaiņa ar apliecinājumiem. Apliecinājumus, ar kuriem apmainās, izmantojot tehnisko sistēmu, kompetentās pieprasītājiestādes vajadzībām uzskata par autentiskiem.

9.   Līdz 2021. gada 12. jūnijam Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka šā panta īstenošanai nepieciešamās tehniskās sistēmas tehniskās un darbības specifikācijas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 37. panta 2. punktā.

10.   Uz Savienības līmenī izveidotām procedūrām, kur apmaiņai ar apliecinājumiem ir paredzēti atšķirīgi mehānismi, 1. līdz 8. punkts attiecas tikai tad, ja attiecīgajās procedūrās ir integrēta šā panta īstenošanai nepieciešamā tehniskā sistēma saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Savienības tiesību aktos par minēto procedūru izveidi.

11.   Komisija un katra no dalībvalstīm ir atbildīgas par savu attiecīgo tehniskās sistēmas daļu izstrādi, pieejamību, uzturēšanu, uzraudzību, pārraudzību un drošības pārvaldību.

15. pants

Apliecinājumu verificēšana starp dalībvalstīm

Ja tehniskā sistēma vai citas sistēmas, kas ļauj dalībvalstīm apmainīties ar apliecinājumiem vai apliecinājumus verificēt, nav pieejamas vai izmantojamas vai ja lietotājs neprasa izmantot tehnisko sistēmu, kompetentās iestādes sadarbībai izmanto Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), ja tas vajadzīgs, lai pārliecinātos par to, ka apliecinājumi, ko lietotājs vienai no tām iesniedzis elektroniskā formātā tiešsaistes procedūras vajadzībām, ir autentiski.

3. SADAĻA

Kvalitātes prasības palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem

16. pants

Kvalitātes prasības palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem

Kompetentās iestādes un Komisija katra savā kompetences jomā nodrošina, ka III pielikumā uzskaitītie palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumi un pakalpojumi, kas vārtejā iekļauti saskaņā ar 7. panta 2., 3. un 4. punktu, atbilst šādām kvalitātes prasībām:

a)

tos sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā to, cik pieprasījums ir sarežģīts;

b)

ja termiņi tiek pagarināti, lietotāji iepriekš tiek informēti par pagarināšanas iemesliem un par jauno noteikto termiņu;

c)

ja par pakalpojuma saņemšanu ir jāmaksā, lietotāji visas maksas var samaksāt tiešsaistē, izmantojot plaši pieejamus pārrobežu maksāšanas pakalpojumus, bez diskriminācijas, neatkarīgi no tā, kur atrodas maksāšanas pakalpojuma sniedzēja uzņēmējdarbības vieta, kur izveidots maksāšanas instruments vai kur Savienībā atrodas maksājumu konts.

4. SADAĻA

Kvalitātes uzraudzība

17. pants

Kvalitātes uzraudzība

1.   Valstu koordinatori, kas minēti 28. pantā, un Komisija katrs savā kompetences jomā regulāri īsteno uzraudzību pār to, vai vārtejā pieejamā informācija, procedūras un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumi atbilst 8. līdz 13. un 16. pantā noteiktajām kvalitātes prasībām. Uzraudzību veic, pamatojoties uz datiem, kas savākti saskaņā ar 24. un 25. pantu.

2.   Ja pasliktinās kvalitāte 1. punktā minētajai informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, ko sniedz kompetentās iestādes, Komisija, ņemot vērā to, cik nopietni un noturīgi kvalitāte ir pasliktinājusies, veic vienu vai vairākus šādus pasākumus:

a)

informē attiecīgo valsts koordinatoru un prasa veikt korektīvus pasākumus;

b)

iesniedz apspriešanai vārtejas koordinācijas grupā ieteikumus par to, kā rīkoties, lai panāktu, ka kvalitātes prasības tiek pildītas labāk;

c)

nosūta attiecīgajai dalībvalstij vēstuli ar ieteikumiem;

d)

informācijas, procedūras vai palīdzības vai problēmu risināšanas pakalpojumu uz laiku atvieno no vārtejas.

3.   Ja palīdzības vai problēmu risināšanas pakalpojums, uz kuru ir piedāvāta saite saskaņā ar 7. panta 3. punktu, pastāvīgi neatbilst 11. un 16. pantā noteiktajām prasībām vai, spriežot pēc datiem, kas savākti saskaņā ar 24. un 25. pantu, vairs neapmierina lietotāju vajadzības, Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgo valsts koordinatoru un, ja vajadzīgs, ar vārtejas koordinācijas grupu attiecīgo pakalpojumu var atvienot no vārtejas.

IV NODAĻA

TEHNISKIE RISINĀJUMI

18. pants

Kopīga lietotājsaskarne

1.   Komisija, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, vārtejas pienācīgai darbībai nodrošina kopīgu lietotājsaskarni, kas integrēta portālā “Tava Eiropa”.

2.   Kopīgā lietotājsaskarne nodrošina, ka informācija, procedūras un palīdzības vai problēmu risināšanas pakalpojumi ir pieejami, izmantojot saites uz attiecīgajām un Savienības un valsts līmeņa tīmekļa vietnēm vai tīmekļa lapām, kas iekļautas 19. pantā minētajā saišu repozitorijā.

3.   Dalībvalstis un Komisija, pildot katra savus uzdevumus un pienākumus, kā noteikts 4. pantā, nodrošina, ka informācija par noteikumiem un pienākumiem, par procedūrām un par palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem ir organizēta un apzīmēta tā, ka kopīgajā lietotājsaskarnē to ir vieglāk atrast.

4.   Komisija nodrošina, ka kopīgā lietotājsaskarne atbilst šādām kvalitātes prasībām:

a)

to ir viegli lietot;

b)

tā ir pieejama tiešsaistē, izmantojot dažādas elektroniskās ierīces;

c)

tā ir izstrādāta un tiek optimizēta dažādām tīmekļa pārlūkprogrammām;

d)

tā atbilst šādām tīmekļa pieejamības prasībām: uztveramība, funkcionalitāte, saprotamība un robustums.

5.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka sadarbspējas prasības, lai panāktu, ka kopīgajā lietotājsaskarnē ir vieglāk atrast informāciju par noteikumiem un pienākumiem, par procedūrām un par palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 37. panta 2. punktā.

19. pants

Saišu repozitorijs

1.   Komisija, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, izveido un uztur elektronisku repozitoriju saitēm uz 2. panta 2. punktā minēto informāciju, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, kas ļauj šādus pakalpojumus savienot ar kopīgo lietotājsaskarni.

2.   Komisija nodrošina, ka saišu repozitorijā ir saites uz informāciju, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, kas pieejami Savienības līmenī pārvaldītās tīmekļa vietnēs, un Komisija nodrošina, ka minētās saites ir pareizas un atjauninātas.

3.   Valstu koordinatori nodrošina, ka saišu repozitorijā ir saites uz informāciju, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, kas pieejami tīmekļa vietnēs, kuras pārvalda kompetentās iestādes vai privāti vai daļēji privāti subjekti, kā norādīts 7. panta 3. punktā, un valstu koordinatori nodrošina, ka minētās saites ir pareizas un atjauninātas.

4.   Ja tas ir tehniski iespējams, 3. punktā minētās saites starp attiecīgajām dalībvalstu tehniskajām sistēmām un saišu repozitoriju var veidot automātiski.

5.   Komisija nodrošina, ka saišu repozitorijā iekļautā informācija ir publiski pieejama atvērtā un mašīnlasāmā formātā.

6.   Komisija un valstu koordinatori nodrošina, ka saitēs uz vārtejā pieejamo informāciju, procedūrām un palīdzības vai problēmu risināšanas pakalpojumiem nav pilnīgas vai daļējas liekas dublēšanās un pārklāšanās, kas var lietotājus samulsināt.

7.   Ja arī citu Savienības tiesību aktu normas nosaka, ka ir jābūt pieejamai 4. pantā minētajai informācijai, Komisija un valstu koordinatori var piedāvāt saites uz attiecīgo informāciju, lai izpildītu minētā panta prasības.

20. pants

Kopīgais palīdzības pakalpojumu noteicējs

1.   Lai III pielikumā uzskaitītie vai 7. panta 2. un 3. punktā minētie palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumi būtu vieglāk pieejami, kompetentās iestādes un Komisija nodrošina, ka lietotājiem tie ir pieejami, izmantojot vārtejā piedāvāto kopīgo palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumu noteicēju (“kopīgais palīdzības pakalpojumu noteicējs”).

2.   Komisija izstrādā un pārvalda kopīgo palīdzības pakalpojumu noteicēju un lemj par to, kādas struktūras un kāda formāta apraksti un dati saziņai ar palīdzības un problēmu risināšanas dienestiem ir jāsniedz, lai kopīgais palīdzības pakalpojumu noteicējs pienācīgi darbotos.

3.   Šā panta 2. punktā minētos aprakstus un datus saziņai Komisija saņem no valstu koordinatoriem.

21. pants

Atbildība par vārtejas atbalsta IKT lietotnēm

1.   Komisija ir atbildīga par šādu IKT lietotņu un tīmekļa lapu izstrādi, pieejamību, uzraudzību, atjaunināšanu, uzturēšanu, drošību un mitināšanu:

a)

2. panta 1. punktā minētais portāls “Tava Eiropa”;

b)

18. panta 1. punktā minētā kopīgā lietotājsaskarne, arī meklētājprogramma vai jebkurš cits IKT rīks, kas ļauj meklēt tīmeklī informāciju un pakalpojumus;

c)

19. panta 1. punktā minētais saišu repozitorijs;

d)

20. panta 1. punktā minētais kopīgais palīdzības pakalpojumu noteicējs;

e)

25. panta 1. punktā un 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie rīki lietotāju atsauksmēm.

Lai izstrādātu IKT lietotnes, Komisija cieši sadarbojas ar dalībvalstīm.

2.   Dalībvalstis ir atbildīgas par IKT lietotņu izstrādi, pieejamību, uzraudzību, atjaunināšanu, uzturēšanu un drošību, ja attiecīgās lietotnes ir saistītas ar valsts tīmekļa vietnēm un tīmekļa lapām, ko dalībvalstis pārvalda un kas ir savienotas ar kopīgo lietotājsaskarni.

V NODAĻA

POPULARIZĒŠANA

22. pants

Nosaukums, logotips un kvalitātes zīme

1.   Vārtejas nosaukums, ar kādu tā ir atpazīstama un popularizējama plašākai sabiedrībai, ir “Your Europe”.

Lēmumu par logotipu, ar kādu vārteja ir atpazīstama un popularizējama plašākai sabiedrībai, Komisija, cieši sadarbojoties ar vārtejas koordinācijas grupu, pieņem ne vēlāk kā līdz 2019. gada 12. jūnijam.

Vārtejas logotipu un saiti uz vārteju padara redzamu un pieejamu attiecīgajās Savienības līmeņa un dalībvalsts līmeņa tīmekļa vietnēs, kas savienotas ar vārteju.

2.   Vārtejas nosaukums un logotips – kā pierādījums tam, ka ir izpildītas 9. 10. un 11. pantā minētās kvalitātes prasības, – kalpo arī par kvalitātes zīmi. Tomēr vārtejas logotipu izmanto kā kvalitātes zīmi tikai 19. pantā minētajā saišu repozitorijā iekļautajām tīmekļa lapām un tīmekļa vietnēm.

23. pants

Popularizēšana

1.   Dalībvalstis un Komisija popularizē vārteju, lai pilsoņi un uzņēmumi par to būtu informēti un to izmantotu, un nodrošina, lai vārteja un tajā iekļautā informācija, procedūras un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumi ir sabiedrībai pamanāmi un viegli atrodami, izmantojot sabiedrībai pieejamas meklētājprogrammas.

2.   Dalībvalstis un Komisija koordinē savas 1. punktā minētās popularizēšanas darbības un šādās darbībās norāda uz vārteju un izmanto tās logotipu, attiecīgā gadījumā norādot arī uz jebkuru citu zīmolu nosaukumiem.

3.   Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka vārteja ir viegli atrodama, izmantojot saistītās tīmekļa vietnes, par kurām tās ir atbildīgas, un ka visās attiecīgajās Savienības un dalībvalsts līmeņa tīmekļa vietnēs ir skaidri norādītas saites uz kopīgo lietotājsaskarni.

4.   Valstu koordinatori vārteju popularizē valsts kompetentajās iestādēs.

VI NODAĻA

LIETOTĀJU ATSAUKSMJU UN STATISTIKAS DATU VĀKŠANA

24. pants

Statistikas dati par lietotājiem

1.   Kompetentās iestādes un Komisija nodrošina, ka vārtejas funkcionalitātes uzlabošanai tiek vākti statistikas dati par lietotāju apmeklējumiem vārtejā un tīmekļa lapās, ar kurām vārteja savieno, un ka dati tiek vākti tā, lai būtu garantēta lietotāju anonimitāte.

2.   Kompetentās iestādes, 7. panta 3. punktā minēto palīdzības vai problēmu risināšanas pakalpojumu sniedzēji un Komisija vāc datus par palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumu pieprasījumu skaitu, izcelsmi un tematu un par atbildes laiku un apmainās ar šo datu apkopojumu.

3.   Statistikā, kas saskaņā ar 1. un 2. punktu ir savākta saistībā ar informāciju, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, ar kuriem vārteja savieno, ir šādas datu kategorijas:

a)

dati par vārtejas lietotāju skaitu, izcelsmi un veidu;

b)

dati par lietotāju izvēles iestatījumiem un lietotāju maršrutiem;

c)

dati par informācijas, procedūru un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumu izmantošanas un atrašanas iespējām un kvalitāti.

Šie dati ir publiski pieejami atvērtā un mašīnlasāmā formātā, ko visbiežāk ir ierasts izmantot.

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka, ar kādu metodi vāc šā panta 1., 2. un 3. punktā minētos lietotāju statistikas datus un apmainās ar tiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 37. panta 2. punktā.

25. pants

Lietotāju atsauksmes par vārtejas pakalpojumiem

1.   Lai tieši no lietotājiem varētu vākt informāciju par to, vai viņi ir apmierināti ar pakalpojumiem, kas sniegti, izmantojot vārteju, un tur pieejamo informāciju, Komisija vārtejā nodrošina lietotājdraudzīgu atsauksmēm paredzētu rīku, kas tiem ļauj uzreiz pēc tam, kad ir izmantots kāds no 2. panta 2. punktā minētajiem pakalpojumiem, anonīmi sniegt komentārus par vārtejā sniegto pakalpojumu, tajā sniegtās informācijas un kopīgās lietotājsaskarnes kvalitāti un pieejamību.

2.   Kompetentās iestādes un Komisija nodrošina, ka lietotājiem 1. punktā minētais rīks ir pieejams visās tīmekļa lapās, kuras ir vārtejā.

3.   Komisijai, kompetentajām iestādēm un valstu koordinatoriem ir tieša piekļuve lietotāju atsauksmēm, kas savāktas ar 1. punktā minēto rīku, lai tie varētu risināt uzrādītās problēmas.

4.   Kompetentajām iestādēm nav pienākuma nodrošināt, lai tīmekļa lapās, kas ir vārtejā, lietotājiem būtu pieejams 1. punktā minētais lietotāju atsauksmēm paredzētais rīks, ja to tīmekļa lapās pakalpojuma kvalitātes uzraudzības nolūkā lietotāju atsauksmēm jau ir pieejams rīks ar līdzīgām funkcijām. Kompetentās iestādes vāc lietotāju atsauksmes, ko tās saņem ar lietotāju atsauksmēm pašu izveidoto rīku, un nodrošina, ka ar šīm atsauksmēm var iepazīties arī Komisija un pārējo dalībvalstu valsts koordinatori.

5.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka, kā lietotāju atsauksmes tiek vāktas un kā tiek nodrošināta to kopīga izmantošana. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 37. panta 2. punktā.

26. pants

Ziņošana par iekšējā tirgus darbību

1.   Komisija:

a)

nodrošina vārtejas lietotājiem iespēju izmantot lietotājdraudzīgu rīku, lai anonīmi signalizētu un sniegtu atsauksmes par jebkādām grūtībām, ko tiem ir nācies pārvarēt, izmantojot savas tiesības iekšējā tirgū;

b)

vāc apkopotu informāciju no palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, kuri ir vārtejā, par pieprasījumu priekšmetu un atbildēm.

2.   Saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu savāktās atsauksmes ir tieši pieejamas Komisijai, kompetentajām iestādēm un valstu koordinatoriem.

3.   Dalībvalstis un Komisija analizē un izmeklē problēmas, kuras saskaņā ar šo pantu uzrādījuši lietotāji, un ar piemērotiem līdzekļiem tās risina, kad vien iespējams.

27. pants

Kopsavilkuma pārskati tiešsaistē

Komisija publicē tiešsaistē anonīmus kopsavilkuma pārskatus par problēmām, kas rodas saistībā ar informācijas vākšanu atbilstoši 26. panta 1. punktam, par galvenajiem lietotāju statistikas datiem, kuri minēti 24. pantā, un par galvenajām lietotāju atsauksmēm, kas minētas 25. pantā.

VII NODAĻA

VĀRTEJAS PĀRVALDĪBA

28. pants

Valsts koordinators

1.   Katra dalībvalsts ieceļ valsts koordinatoru. Papildus 7., 17., 19., 20., 23. un 25. pantā noteiktajiem pienākumiem valsts koordinators:

a)

ir kontaktpunkts savās attiecīgajās pārvaldes iestādēs visos ar vārteju saistītajos jautājumos;

b)

veicina, lai to attiecīgās kompetentās iestādes vienoti piemēro 9. līdz 16. pantu;

c)

nodrošina 17. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto ieteikumu pareizu īstenošanu.

2.   Katra dalībvalsts saskaņā ar savu iekšējās pārvaldības struktūru var iecelt vienu vai vairākus koordinatorus, lai veiktu jebkuru no 1. punktā uzskaitītajiem uzdevumiem. Katrai dalībvalstij ir viens valsts koordinators, kurš ir atbildīgs par saziņu ar Komisiju attiecībā uz visiem jautājumiem, kas saistīti ar vārteju.

3.   Katra dalībvalsts dara pārējām dalībvalstīm un Komisijai zināmu sava valsts koordinatora vārdu un kontaktinformāciju.

29. pants

Koordinācijas grupa

Tiek izveidota koordinācijas grupa (“vārtejas koordinācijas grupa”). Tās sastāvā ir viens valsts koordinators no katras dalībvalsts, un to vada Komisijas pārstāvis. Tā pieņem savu reglamentu. Komisija nodrošina sekretariātu.

30. pants

Vārtejas koordinācijas grupas uzdevumi

1.   Vārtejas koordinācijas grupa atbalsta šīs regulas īstenošanu. Tā jo īpaši:

a)

atvieglo labākās prakses apmaiņu un regulāru atjaunināšanu;

b)

rosina izmantot arī citas pilnībā tiešsaistē izpildāmas procedūras, ne tikai tās, kas ir uzskaitītas šīs regulas II pielikumā, un autentifikācijai, identifikācijai un parakstīšanai tiešsaistē paredzētus rīkus, jo īpaši tos, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 910/2014;

c)

apspriež to, kā lietotājdraudzīgā veidā labāk izklāstīt informāciju I pielikumā uzskaitītajās jomās, jo īpaši pamatojoties uz statistikas datiem, kas savākti saskaņā ar 24. un 25. pantu;

d)

palīdz Komisijai izstrādāt kopīgus IKT risinājumus vārtejas atbalstam;

e)

apspriež gada darba programmas projektu;

f)

palīdz Komisijai uzraudzīt gada darba programmas izpildi;

g)

apspriež papildu informāciju, kas sniegta saskaņā ar 5. pantu, lai rosinātu arī citas dalībvalstis sniegt līdzīgu informāciju, ja tas ir svarīgi lietotājiem;

h)

palīdz Komisijai uzraudzīt 8. līdz 16. panta prasību izpildi, ievērojot 17. pantu;

i)

informē par 6. panta 1. punkta īstenošanu;

j)

apspriež darbības un iesaka kompetentajām iestādēm un Komisijai tās īstenot, lai nepieļautu vai likvidētu vārtejā pieejamo pakalpojumu lieku dublēšanos;

k)

sniedz atzinumus par procedūrām vai pasākumiem, lai varētu efektīvi risināt lietotāju uzrādītās pakalpojumu kvalitātes problēmas, vai ieteikumus, kā kvalitāti uzlabot;

l)

apspriež to, kā šīs regulas kontekstā īstenojami tādi principi kā integrētā drošība un integrēta privātuma aizsardzība;

m)

apspriež jautājumus, kas saistīti ar lietotāju atsauksmju un statistikas datu vākšanu, kā norādīts 24. un 25. pantā, tiecoties panākt, ka Savienības un dalībvalsts līmenī piedāvātie pakalpojumi tiek pastāvīgi pilnveidoti;

n)

apspriež problēmas, kas saistītas ar vārtejā pieejamo pakalpojumu kvalitātes prasībām;

o)

apmainās ar labāko praksi un palīdz Komisijai organizēt, strukturēt un izklāstīt 2. panta 2. punktā minēto pakalpojumu sniegšanas kārtību, lai kopīgā lietotājsaskarne varētu pienācīgi darboties;

p)

sekmē saskaņotu popularizēšanas pasākumu izstrādi un īstenošanu;

q)

sadarbojas ar informācijas, palīdzības vai problēmu risināšanas pakalpojumu pārvaldības struktūrām vai tīkliem;

r)

sniedz norādījumus par papildu vienu vai vairākām Savienības oficiālajām valodām, kas kompetentajām iestādēm jālieto saskaņā ar 9. panta 2. punktu, 10. panta 4. punktu, 11. panta 2. punktu un 13. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

2.   Komisija ar vārtejas koordinācijas grupu var konsultēties par visiem jautājumiem, kas saistīti ar šīs regulas piemērošanu.

31. pants

Gada darba programma

1.   Komisija pieņem gada darba programmu, kurā jo īpaši nosaka:

a)

kādas darbības ir jāveic nolūkā uzlabot konkrētas informācijas izklāstu I pielikumā uzskaitītajās jomās un kādas darbības ir jāveic, lai kompetentajām iestādēm visos līmeņos, arī pašvaldības līmenī, palīdzētu laicīgi izpildīt prasības par informācijas sniegšanu;

b)

kādas darbības ir jāveic, lai būtu vieglāk izpildīt 6. un 13. pantu;

c)

kādas darbības ir jāveic, lai panāktu, ka pastāvīgi tiek pildītas 9.līdz 12. pantā noteiktās prasības;

d)

ar vārtejas popularizēšanu saistītos pasākumus saskaņā ar 23. pantu.

2.   Gatavojot gada darba programmas projektu, Komisija ņem vērā statistikas datus par lietotājiem un lietotāju atsauksmes, kas ir savākti saskaņā ar 24. un 25. pantu, un visus dalībvalstu ierosinājumus. Pirms gada darba programmas pieņemšanas Komisija programmas projektu iesniedz vārtejas koordinācijas grupai apspriešanai.

VIII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

32. pants

Izmaksas

1.   No Eiropas Savienības vispārējā budžeta sedz šādus izdevumus:

a)

šīs regulas īstenošanas atbalstam Savienības līmenī vajadzīgo IKT rīku izstrāde un uzturēšana;

b)

vārtejas popularizēšana Savienības līmenī;

c)

informācijas, paskaidrojumu un norādījumu tulkošana saskaņā ar 12. pantu, nepārsniedzot katrai dalībvalstij noteikto gada maksimālo apjomu un neskarot iespēju resursus pārdalīt, ja tas ir vajadzīgs, lai pieejamo budžetu varētu pilnībā izmantot.

2.   Ar valstu tīmekļa portāliem, informācijas platformām, palīdzības dienestiem un dalībvalsts līmenī izveidotām procedūrām saistītos izdevumus sedz no attiecīgo dalībvalstu budžetiem, ja vien Savienības tiesību aktos nav noteikts citādi.

33. pants

Personas datu aizsardzība

Personas datus saistībā ar šīs regulas īstenošanu kompetentās iestādēs apstrādā, ievērojot Regulu (ES) 2016/679. Personas datus saistībā ar šo regulu Komisija apstrādā, ievērojot Regulu (ES) 2018/1725.

34. pants

Sadarbība ar citiem informācijas un palīdzības tīkliem

1.   Pēc apspriešanās ar dalībvalstīm Komisija nolemj, par kādu pastāvošu neformālas pārvaldības kārtību attiecībā uz III pielikumā uzskaitītu palīdzības vai problēmu risināšanas pakalpojumu vai I pielikumā minētu informācijas jomu kļūs atbildīga vārtejas koordinācijas grupa.

2.   Ja informācijas un palīdzības pakalpojumi vai tīkli I pielikumā minētai informācijas jomai ir izveidoti ar juridiski saistošu Savienības tiesību aktu, Komisija koordinē vārtejas koordinācijas grupas un šādu pakalpojumu vai tīklu pārvaldības struktūru darbu, lai panāktu sinerģiju un izvairītos no dublēšanās.

35. pants

Iekšējā tirgus informācijas sistēma

1.   Šīs regulas 6. panta 4. punkta un 15. panta nolūkā un saskaņā ar tiem izmanto Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1024/2012.

2.   Komisija var nolemt, ka izmantos IMI kā elektronisku repozitoriju saitēm, kā minēts 19. panta 1. punktā.

36. pants

Ziņošana un pārskatīšana

Līdz 2022. gada 12. decembrim un pēc tam reizi divos gados Komisija pārskata šīs regulas piemērošanu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei novērtējuma ziņojumu par vārtejas darbību un par iekšējā tirgus darbību, pamatojoties uz statistikas datiem un atsauksmēm, kas savākti saskaņā ar 24., 25. un 26. pantu. Pārskatīšanas procesā jo īpaši izvērtē šīs regulas 14. panta darbības jomu, ņemot vērā norises tehnoloģiju, tirgus un likumdošanas jomā attiecībā uz apmaiņu ar apliecinājumiem starp kompetentajām iestādēm.

37. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

38. pants

Regulas (ES) Nr. 1024/2012 grozījumi

Regulu (ES) Nr. 1024/2012 groza šādi:

1)

regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Priekšmets

Šajā regulā izklāstīti noteikumi par Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (“IMI”) izmantošanu administratīvai sadarbībai starp IMI dalībniekiem, tostarp arī personas datu apstrādei.”;

2)

regulas 3. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   IMI izmanto informācijas apmaiņai, arī personas datu apmaiņai, starp IMI dalībniekiem un šādas informācijas apstrādei vienai vai otrai no šīm vajadzībām:

a)

administratīvā sadarbība, kas vajadzīga saskaņā ar pielikumā uzskaitītajiem aktiem;

b)

administratīvā sadarbība izmēģinājuma projektā, kuru īsteno saskaņā ar 4. pantu.”;

3)

regulas 5. panta otro daļu groza šādi:

a)

a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

IMI” ir Komisijas nodrošināts elektronisks rīks, kas atvieglo administratīvo sadarbību starp IMI dalībniekiem;”;

b)

b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

“administratīvā sadarbība” ir IMI dalībnieku sadarbība, kuras procesā notiek apmaiņa ar informāciju un informācijas apstrāde, lai varētu labāk piemērot Savienības tiesību aktus;”;

c)

g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“g)

IMI dalībnieki” ir kompetentās iestādes, IMI koordinatori, Komisija un Savienības struktūras, biroji un aģentūras;”;

4)

regulas 8. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“f)

nodrošināt koordināciju ar Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām un nodrošināt tām pieeju IMI.”;

5)

regulas 9. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Dalībvalstis, Komisija un Savienības struktūras, biroji un aģentūras ievieš piemērotus līdzekļus, ar ko nodrošina, ka IMI sistēmā apstrādātajiem personas datiem IMI lietotājiem ir ļauts piekļūt tikai tad, ja ir vajadzība pēc informācijas, un tikai tajās iekšējā tirgus jomās, kurās lietotājiem ir piešķirtas piekļuves tiesības saskaņā ar 3. punktu.”;

6)

regulas 21. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja pienākums ir uzraudzīt un nodrošināt šīs regulas piemērošanu, kad Komisija vai Savienības struktūras, biroji un aģentūras kā IMI dalībnieki apstrādā personas datus. Attiecīgi piemēro pienākumus un pilnvaras, kas minēti Regulas (ES) 2018/1725 (*1) 57. un 58. pantā.

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39 lpp.).”;"

b)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Valstu uzraudzības iestādes un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, rīkojoties savas attiecīgās kompetences robežās, cits ar citu sadarbojas, lai nodrošinātu, ka uzraudzība pār IMI tiek īstenota saskaņoti un ka IMI dalībnieki šo sistēmu izmanto saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 62. pantu.”;

c)

panta 4. punktu svītro;

7)

regulas 29. panta 1. punktu svītro;

8)

regulas pielikumam pievieno šādus punktus:

“11.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (*2): 56. pants, 60. līdz 66. pants un 70. panta 1. punkts.

12.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālos vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (*3) 6. panta 4. punkts, 15. un 19. pants.

(*2)  OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp."

(*3)  OV L 295, 21.11.2018., 39 lpp.”."

39. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas 2. pantu, 4. pantu, 7. līdz 12. pantu, 16. pantu, 17. pantu, 18. panta 1. līdz 4. punktu, 19. pantu, 20. pantu, 24. panta 1., 2. un 3. punktu, 25. panta 1. līdz 4. punktu, 26. pantu un 27. pantu piemēro no 2020. gada 12. decembra.

Šīs regulas 6. pantu, 13. pantu, 14. panta 1. līdz 8. un 10. punktu un 15. pantu piemēro no 2023. gada 12. decembra.

Neatkarīgi no 2., 9., 10. un 11. panta piemērošanas dienas pašvaldību iestādes nodrošina, ka ne vēlāk kā 2022. gada 12. decembrī ir pieejama minētajos pantos minētā informācija, paskaidrojumi un norādījumi.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2018. gada 2. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

A. TAJANI

– Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

J. BOGNER-STRAUSS


(1)  OV C 81, 2.3.2018., 88. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2018. gada 13. septembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2018. gada 27. septembra lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 764/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka procedūras, lai dažus valstu tehniskos noteikumus piemērotu citā dalībvalstī likumīgi tirgotiem produktiem, un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 3052/95/EK (OV L 218, 13.8.2008., 21. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 305/2011 (2011. gada 9. marts), ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (OV L 88, 4.4.2011., 5. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.).

(7)  Komisijas 2013. gada 17. septembra Ieteikums 2013/461/ES par principiem, kas reglamentē SOLVIT (OV L 249, 19.9.2013., 10. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/589 (2016. gada 13. aprīlis) par Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklu (EURES), darba ņēmēju piekļuvi mobilitātes pakalpojumiem un turpmāku darba tirgu integrāciju un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 492/2011 un (ES) Nr. 1296/2013 (OV L 107, 22.4.2016., 1. lpp.).

(11)  Padomes Lēmums 2001/470/EK (2001. gada 28. maijs), ar ko izveido Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās (OV L 174, 27.6.2001., 25. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/67/ES (2014. gada 15. maijs) par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI regula”) (OV L 159, 28.5.2014., 11. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2102 (2016. gada 26. oktobris) par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (OV L 327, 2.12.2016., 1. lpp.).

(17)  Padomes Lēmums 2010/48/EK (2009. gada 26. novembris) par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (OV L 23, 27.1.2010., 35. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 260/2012 (2012. gada 14. marts), ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza Regulu (EK) Nr. 924/2009 (OV L 94, 30.3.2012., 22. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2012 (2012. gada 25. oktobris) par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK (“IMI regula”) (OV L 316, 14.11.2012., 1. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1191 (2016. gada 6. jūlijs) par iedzīvotāju brīvas pārvietošanās veicināšanu, vienkāršojot dažu publisko dokumentu uzrādīšanas prasības Eiropas Savienībā, un grozījumiem Regulā (ES) Nr. 1024/2012 (OV L 200, 26.7.2016., 1. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 39. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1316/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1132 (2017. gada 14. jūnijs) attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (OV L 169, 30.6.2017., 46. lpp.).

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/848 (2015. gada 20. maijs) par maksātnespējas procedūrām (OV L 141, 5.6.2015., 19. lpp.).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(27)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1148 (2016. gada 6. jūlijs) par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.).

(28)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).

(29)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(30)  OV C 340, 11.10.2017., 6. lpp.


I PIELIKUMS

Saraksts. Informācijas jomas, kas ir būtiskas pilsoņiem un uzņēmumiem, kuri izmanto 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās tiesības iekšējā tirgū

Ar pilsoņiem saistītās informācijas jomas

Joma

INFORMĀCIJA PAR TIESĪBĀM, PIENĀKUMIEM UN NOTEIKUMIEM, KAS IZRIET NO SAVIENĪBAS UN DALĪBVALSTU TIESĪBU AKTIEM

A.

Ceļošana Savienībā

1.

Dokumenti, ko prasa no Savienības pilsoņiem, viņu ģimenes locekļiem, kuri nav Savienības pilsoņi, nepilngadīgajiem, kas ceļo vieni, un trešo valstu pilsoņiem, kad viņi šķērso robežas Savienības teritorijā (personas apliecība, vīza, pase)

2.

Lidmašīnas, vilciena, kuģa un autobusa pasažieru tiesības un pienākumi braucienos pa Savienību un izbraucot no tās, un to personu tiesības un pienākumi, kuras iegādājas kompleksos vai saistītos ceļojumus

3.

Palīdzība ierobežotas kustību spējas gadījumā braucienos pa Savienību un izbraucot no tās

4.

Dzīvnieku, augu, alkohola, tabakas, cigarešu un citu preču pārvadāšana braucienos pa Savienību

5.

Balss zvani, kā arī elektronisko ziņu un elektronisko datu nosūtīšana un saņemšana Savienības teritorijā

B.

Darbs un pensionēšanās Savienībā

1.

Darba meklēšana citā dalībvalstī

2.

Stāšanās darbā citā dalībvalstī

3.

Kvalifikācijas atzīšana darbam citā dalībvalstī

4.

Nodokļu piemērošana citā dalībvalstī

5.

Ar uzturēšanos vai nodarbinātību saistītie civiltiesiskās atbildības un obligātās apdrošināšanas noteikumi citā dalībvalstī

6.

Nodarbinātības kārtība un noteikumi, arī norīkotiem darba ņēmējiem, kā noteikts ar likumu vai normatīvu instrumentu (tostarp informācija par darba laiku, apmaksātu atvaļinājumu, tiesībām uz atvaļinājumu, ar virsstundām saistītām tiesībām un pienākumiem, veselības pārbaudēm, līgumu izbeigšanu, atlaišanu no darba un štatu samazināšanu)

7.

Vienāda attieksme (noteikumi par diskriminācijas aizliegumu darbavietā, noteikumi par vienādu samaksu vīriešiem un sievietēm un attiecībā uz darbinieku darba līgumiem uz laiku un nenoteiktu laiku)

8.

Ar veselību un drošību saistīti pienākumi dažādiem darbības veidiem

9.

Sociālā nodrošinājuma tiesības un pienākumi Savienībā, arī tie, kas saistīti ar pensijas saņemšanu

C.

Transportlīdzekļi Savienībā

1.

Mehāniskā transportlīdzekļa pagaidu vai pastāvīga ievešana citā dalībvalstī

2.

Vadītāja apliecības iegūšana un atjaunošana

3.

Transportlīdzekļa obligātā apdrošināšana

4.

Mehāniskā transportlīdzekļa iegādāšanās vai pārdošana citā dalībvalstī

5.

Valsts ceļu satiksmes noteikumi un prasības vadītājiem, arī vispārēji noteikumi par valsts ceļu infrastruktūras izmantošanu: par noteiktu laikposmu maksājamas nodevas (uzlīme), par noteiktu attālumu maksājamas nodevas (ceļa nodeva), emisiju uzlīmes

D.

Uzturēšanās citā dalībvalstī

1.

Pagaidu vai pastāvīga pārcelšanās uz citu dalībvalsti

2.

Nekustamā īpašuma iegāde un pārdošana, arī visi noteikumi un pienākumi, kas saistīti ar nodokļu uzlikšanu īpašumam, tiesībām uz īpašumu vai šāda īpašuma izmantošanu, cita starpā arī tad, ja tā ir otrā dzīvesvieta

3.

Piedalīšanās pašvaldības vēlēšanās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās

4.

Uzturēšanās atļaujas prasības Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, arī ģimenes locekļiem, kas nav Savienības pilsoņi

5.

Naturalizācijas prasības, kas piemērojamas citas dalībvalsts valstspiederīgajiem

6.

Noteikumi, kas piemērojami nāves gadījumā, tostarp noteikumi par mirstīgo atlieku repatriāciju uz citu dalībvalsti

E.

Mācības vai stažēšanās citā dalībvalstī

1.

Izglītības sistēma citā dalībvalstī, arī pirmsskolas izglītība un aprūpe, pamatizglītība un vidējā izglītība, augstākā izglītība un pieaugušo apmācība

2.

Brīvprātīgo darbs citā dalībvalstī

3.

Stažēšanās citā dalībvalstī

4.

Pētniecība citā dalībvalstī izglītības programmas laikā

F.

Veselības aprūpe

1.

Medicīniskās aprūpes saņemšana citā dalībvalstī

2.

Recepšu zāļu iegādāšanās dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā izrakstīta recepte (tiešsaistē vai personīgi)

3.

Noteikumi par veselības apdrošināšanu, kas piemērojami, ja persona īslaicīgi vai ilglaicīgi uzturas citā dalībvalstī, arī par to, kā pieteikties Eiropas veselības apdrošināšanas kartes saņemšanai

4.

Vispārēja informācija par tiesībām vai pienākumu saņemt valsts nodrošinātus profilaktiskus veselības aprūpes pakalpojumus

5.

Pakalpojumi, kas pieejami, zvanot valsts neatliekamās palīdzības dienestiem, arī uz 112 un 116 numuru dienestiem

6.

Tiesības un noteikumi par pastāvīgu pārcelšanos uz aprūpes iestādi

G.

Pilsoņi un ģimenes tiesības

1.

Dzimšana, aizgādības tiesības pār nepilngadīgajiem, vecāku pienākumi, noteikumi par bērna iznēsāšanu, ko veic surogātmāte, un par adopciju, arī tiesībām adoptēt dzīvesbiedra bērnus, un uzturēšanas saistības attiecībā uz bērniem pārrobežu ģimenes situācijās

2.

Kopdzīve ar citas valsts valstspiederīgo, arī viendzimuma pāriem (laulība, civila vai reģistrēta partnerība, laulāto atšķirtība, šķiršanās, laulāto īpašumtiesības, nelaulātu dzīvesbiedru tiesības)

3.

Noteikumi par dzimuma atzīšanu

4.

Mantojuma tiesības un pienākumi citā dalībvalstī, arī nodokļu noteikumi

5.

Tiesības un pienākumi, kas piemērojami bērna pārrobežu nolaupīšanas gadījumā, kad to izdarījis kāds no vecākiem

H.

Patērētāju tiesības

1.

Preču, digitālā satura vai pakalpojumu (tostarp finanšu pakalpojumu) iegādāšanās vai īrēšana no citas dalībvalsts tiešsaistē vai personīgi

2.

Bankas konta turēšana citā dalībvalstī

3.

Komunālo pakalpojumu, piemēram, gāzes, elektroenerģijas, ūdens, telesakaru un interneta, pieslēgšana un sadzīves atkritumu izvešana

4.

Maksājumi, arī kredīta pārvedumi, pārrobežu maksājumu kavēšanās

6.

Patērētāju tiesības un garantijas saistībā ar preču un pakalpojumu iegādi, arī kārtība, kādā tiek nodrošināta patērētāju strīdu izšķiršana un kompensācija

6.

Patēriņa preču nekaitīgums un drošība

7.

Mehāniskā transportlīdzekļa noma

I.

Personas datu aizsardzība

1.

Datu subjektu tiesību īstenošana attiecībā uz personas datu aizsardzību

Ar uzņēmumiem saistītas informācijas jomas

Joma

INFORMĀCIJA PAR TIESĪBĀM, PIENĀKUMIEM UN NOTEIKUMIEM

J.

Uzņēmējdarbības sākšana, veikšana un izbeigšana

1.

Uzņēmuma reģistrēšana, juridiskā statusa maiņa vai slēgšana (reģistrācijas procedūras un juridiskie statusi uzņēmējdarbības veikšanai)

2.

Uzņēmuma pārcelšana uz citu dalībvalsti

3.

Intelektuālā īpašuma tiesības (patenta pieteikums, preču zīmes, rasējuma vai dizaina reģistrēšana, licences saņemšana reproducēšanai)

4.

Komercprakses taisnīgums un pārredzamība, arī patērētāju tiesības un garantijas, kas saistītas ar preču un pakalpojumu pārdošanu

5.

Tiešsaistes rīku nodrošināšana pārrobežu maksājumiem preču un pakalpojumu tirdzniecībai tiešsaistē

6.

Tiesības un pienākumi, kas izriet no līgumtiesībām, arī procenti par nokavētu maksājumu

7.

Maksātnespējas procedūra un uzņēmumu likvidēšana

8.

Kredītapdrošināšana

9.

Uzņēmumu apvienošana vai pārdošana

10.

Uzņēmuma direktoru civiltiesiskā atbildība

11.

Noteikumi un pienākumi attiecībā uz personas datu apstrādi

K.

Darbinieki

1.

Nodarbinātības kārtība, kas noteikta ar likumu vai normatīvu instrumentu (arī darba laiks, apmaksāts atvaļinājums, tiesības uz atvaļinājumu, ar virsstundām saistītas tiesības un pienākumi, veselības pārbaudes, līgumu izbeigšana, atlaišana no darba un štatu samazināšana)

2.

Sociālā nodrošinājuma tiesības un pienākumi Savienībā (reģistrēšanās darba devēja statusā, darbinieku reģistrēšana, paziņošana par darbinieka līguma izbeigšanu, sociālo iemaksu veikšana, ar pensijām saistītās tiesības un pienākumi)

3.

Darba ņēmēju nodarbināšana citās dalībvalstīs (darba ņēmēju norīkošana, noteikumi par pakalpojumu brīvu sniegšanu, uzturēšanās prasības darba ņēmējiem)

4.

Vienāda attieksme (noteikumi par diskriminācijas aizliegumu darbavietā, noteikumi par vienādu samaksu vīriešiem un sievietēm un attiecībā uz darbinieku darba līgumiem uz laiku vai nenoteiktu laiku)

5.

Noteikumi par darbinieku pārstāvību

L.

Nodokļi

1.

PVN: informācija par vispārējiem noteikumiem, par likmēm un atbrīvojumiem, reģistrēšanās PVN reģistrā un PVN maksāšana, atmaksājuma saņemšana

2.

Akcīzes nodokļi: informācija par vispārējiem noteikumiem, par likmēm un atbrīvojumiem, reģistrēšanās akcīzes nodokļa maksātāja statusā un akcīzes nodokļa maksāšana, atmaksājuma saņemšana

3.

Muitas nodevas un citi nodokļi un nodevas, ko iekasē par importu

4.

Muitas procedūras importam un eksportam saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu

5.

Citi nodokļi: maksāšana, likmes, nodokļu deklarācijas

M.

Preces

1.

CE marķējuma saņemšana

2.

Noteikumi un prasības produktiem

3.

Piemērojamo standartu noteikšana, tehniskās specifikācijas un ražojumu sertificēšana

4.

Tādu ražojumu savstarpēja atzīšana, kuriem nepiemēro Savienības specifikācijas

5.

Bīstamu ķīmisko vielu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas prasības

6.

Tālpārdošana/pārdošana ārpus uzņēmuma telpām: informācija, kas jāsniedz klientiem pirms darījuma, līguma rakstiska apstiprināšana, atteikšanās no līguma, preču piegāde, citi konkrēti pienākumi

7.

Produkti ar trūkumiem: patērētāju tiesības un garantijas, pēcpārdošanas pienākumi, cietušā tiesiskās aizsardzības līdzekļi

8.

Sertifikācija, marķējumi (EMAS, energomarķējums, ekodizains, ES ekomarķējums)

9.

Pārstrāde un atkritumu apsaimniekošana

N.

Pakalpojumi

1.

Licenču, pilnvaru vai atļauju saņemšana uzņēmējdarbības sākšanai un uzņēmuma darbībai

2.

Paziņošana iestādēm par pārrobežu darbību

3.

Profesionālās kvalifikācijas, arī arodizglītības un arodapmācības, atzīšana

O.

Uzņēmuma finansēšana

1.

Piekļuves iegūšana finansējumam Savienības līmenī, arī Savienības finansēšanas programmas un dotācijas uzņēmumiem

2.

Piekļuves iegūšana finansējumam valsts līmenī

3.

Uzņēmējiem paredzētas iniciatīvas (jaunajiem uzņēmējiem paredzēta viedokļu apmaiņa, darbā ievadīšanas programmas utt.)

P.

Publiskā iepirkuma līgumi

1.

Dalība publiskajā iepirkumā: noteikumi un procedūras

2.

Piedāvājuma iesniegšana tiešsaistē, atbildot uz uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus

3.

Ziņošana par iepirkuma procesa pārkāpumiem

Q.

Darba aizsardzība

1.

Darba aizsardzības pienākumi saistībā ar dažādiem darbības veidiem, arī risku novēršana, informācija un apmācība


II PIELIKUMS

Regulas 6. panta 1. punktā minētās procedūras

Dzīves notikumi

Procedūras

Paredzamais rezultāts, attiecīgā gadījumā kompetentajai iestādei veicot pieteikuma novērtējumu saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem

Dzimšana

Dzimšanas reģistrācijas apliecinājuma pieprasīšana

Dzimšanas reģistrācijas apliecinājums vai dzimšanas apliecība

Uzturēšanās

Uzturēšanās apliecinājuma pieprasīšana

Apstiprinājums par faktiskās dzīvesvietas adreses reģistrāciju

Studijas

Pieteikšanās uz finansējumu augstākās izglītības iegūšanai, piemēram, stipendiju un aizdevumu studijām no valsts sektora struktūras vai iestādes

Lēmums par pieteikumu finansējuma iegūšanai vai apstiprinājums par saņemšanu

Sākotnējā pieteikuma iesniegšana par uzņemšanu valsts augstākās izglītības iestādē

Apstiprinājums par pieteikuma saņemšanu

Pieprasījums akadēmiski atzīt diplomus, sertifikātus vai citus apliecinājumus par mācību vai kursu pabeigšanu

Lēmums par atzīšanas pieprasījumu

Strādāšana

Pieprasījums noteikt tiesību aktus, kas ir piemērojami, ievērojot Regulas (EK) Nr. 883/2004 (1) II sadaļu

Lēmums par tiesību aktiem, kas ir piemērojami

Paziņošana par privātās vai darba dzīves apstākļu maiņu, ja persona saņem sociālā nodrošinājuma pabalstus un izmaiņas attiecas uz šādiem pabalstiem

Apstiprinājums par šādas apstākļu maiņas paziņojuma saņemšanu

Pieteikums uz Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EHIC)

Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EHIC)

Ienākuma nodokļa deklarācijas iesniegšana

Apstiprinājums par deklarācijas saņemšanu

Pārcelšanās

Adreses maiņas reģistrēšana

Apstiprinājums par izdeklarēšanos no iepriekšējās adreses un par jaunās adreses reģistrāciju

Mehāniskā transportlīdzekļa reģistrēšana standarta procedūras kārtībā, ja attiecīgais transportlīdzeklis ir no citas ES dalībvalsts vai ja tas ir citā ES dalībvalstī jau reģistrēts transportlīdzeklis (2)

Mehāniskā transportlīdzekļa reģistrācijas apliecinājums

Valsts ceļu infrastruktūras izmantošanai nepieciešamo uzlīmju iegāde: par noteiktu laikposmu maksājamas nodevas (uzlīme), par noteiktu attālumu maksājamas nodevas (ceļa nodeva), ko izsniegusi valsts sektora struktūra vai iestāde

Kvīts par ceļa nodevu vai uzlīme, vai cits maksājuma apliecinājums

Valsts sektora struktūras vai iestādes izsniegtas emisiju uzlīmes iegāde

Kvīts par emisiju uzlīmi vai cits maksājuma apliecinājums

Pensionēšanās

Pensijas un pirmspensijas pabalstu pieprasīšana no obligātajām shēmām

Apstiprinājums par pieprasījuma saņemšanu vai lēmums par pensijas vai pirmspensijas pabalstu pieprasījumu

Informācijas pieprasījums par datiem, kas saistīti ar pensiju no obligātajām shēmām

Paziņojums par personas pensijas datiem

Uzņēmējdarbības sākšana, veikšana un pārtraukšana

Paziņošana par uzņēmējdarbību, atļaujas veikt uzņēmējdarbību, uzņēmējdarbības veidu maiņa un uzņēmējdarbības izbeigšana, kas nav saistīta ar maksātnespējas vai likvidācijas procedūrām, izņemot uzņēmējdarbības sākotnējo reģistrāciju uzņēmumu reģistrā un izņemot procedūras, kas attiecas uz uzņēmumu vai sabiedrību dibināšanu, un jebkādus uzņēmumu vai sabiedrību vēlāk iesniegtus pieteikumus LESD 54. panta otrās daļas nozīmē

Apstiprinājums par paziņojuma vai izmaiņu saņemšanu vai par atļaujas veikt uzņēmējdarbību pieprasījuma saņemšanu

Darba devēja (fiziskas personas) reģistrēšana obligātajās pensiju un apdrošināšanas shēmās

Apstiprinājums par reģistrāciju vai sociālās nodrošināšanas reģistrācijas numurs

Darbinieku reģistrēšana obligātajās pensiju un apdrošināšanas shēmās

Apstiprinājums par reģistrāciju vai sociālās nodrošināšanas reģistrācijas numurs

Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas iesniegšana

Apstiprinājums par deklarācijas saņemšanu

Paziņošana sociālās nodrošināšanas shēmām par darbinieka līguma izbeigšanu, izņemot procedūras attiecībā uz darbinieku darba līgumu kolektīvu izbeigšanu

Apstiprinājums par paziņojuma saņemšanu

Sociālo iemaksu veikšana par darbiniekiem

Kvīts vai cita veida apstiprinājums, ka ir veiktas sociālās iemaksas par darbiniekiem


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.).

(2)  Tas attiecas uz šādiem transportlīdzekļiem: a) jebkuru Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46/EK (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.) 3. pantā minēto mehānisko transportlīdzekli vai piekabi un b) jebkuru divu riteņu vai trīs riteņu mehānisko transportlīdzekli, kam ir sapāroti vai citādi riteņi un kas paredzēts braukšanai pa autoceļiem, kā norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 168/2013 (OV L 60, 2.3.2013., 52. lpp.) 1. pantā.


III PIELIKUMS

Regulas 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumu saraksts

1)

Vienotie kontaktpunkti (1)

2)

Produktu informācijas punkti (2)

3)

Būvizstrādājumu informācijas punkti (3)

4)

Valstu profesionālās kvalifikācijas atbalsta centri (4)

5)

Valsts pārrobežu veselības aprūpes kontaktpunkti (5)

6)

Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkls (EURES(6)

7)

Strīdu izšķiršana tiešsaistē (SIT) (7)


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 764/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka procedūras, lai dažus valstu tehniskos noteikumus piemērotu citā dalībvalstī likumīgi tirgotiem produktiem, un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 3052/95/EK (OV L 218, 13.8.2008., 21. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 305/2011 (2011. gada 9. marts), ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (OV L 88, 4.4.2011., 5. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/24/ES (2011. gada 9. marts) par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/589 (2016. gada 13. aprīlis) par Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklu (EURES), darba ņēmēju piekļuvi mobilitātes pakalpojumiem un turpmāku darba tirgu integrāciju un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 492/2011 un (ES) Nr. 1296/2013 (OV L 107, 22.4.2016., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 524/2013 (2013. gada 21. maijs) par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (Regula par patērētāju SIT) (OV L 165, 18.6.2013., 1. lpp.).


Top