1)

Vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (1) (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 370. pants, skatot to kopsakarā ar X pielikuma A daļas 2. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka attiecīgajām dalībvalstīm ar šīm tiesību normām ir atļauts uzlikt PVN plašsaziņas līdzekļu licences maksai, kas noteikta likumā, lai finansētu valsts radio un televīzijas organizācijas nekomerciālu darbību, neskatoties uz to, ka nav “pakalpojumu sniegšanas par atlīdzību” minētās direktīvas 2. panta 1. punkta izpratnē?

Ja uz pirmo jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši, Tiesai tiek lūgts atbildēt uz šādiem prejudiciālajiem jautājumiem:

2)

Vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 370. pants, skatot to kopsakarā ar X pielikuma A daļas 2. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts iespēja uzlikt PVN plašsaziņas līdzekļu licences maksai, kas noteikta likumā, kā norādīts 1. jautājumā, var tikt saglabāta, ja pēc 1978. gada 1. janvāra, kad stājās spēkā Direktīva 77/388/EEK (2) (1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem (Sestā direktīva), dalībvalsts ir mainījusi licencēšanas sistēmu, nevis iekasējot licences maksu par radio un televīzijas iekārtu turēšanu, bet iekasējot licences maksu par jebkuras ierīces, kas var tieši uztvert audiovizuālās programmas un pakalpojumus, turēšanu, ieskaitot viedtālruņus, datorus utt.?

3)

Vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 370. pants, skatot to kopsakarā ar X pielikuma A daļas 2. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts iespēja uzlikt PVN plašsaziņas līdzekļu licences maksai, kas noteikta likumā, kā norādīts 1. jautājumā, var tikt saglabāta, ja pēc 1978. gada 1. janvāra, kad stājās spēkā Direktīva 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem (Sestā direktīva), dalībvalsts ir mainījusi licencēšanas sistēmu tā, ka mazāka daļa no ieņēmumiem no licences maksas pēc kultūras ministra ieskatiem tiek izmantota, lai finansētu i) radio un televīzijas struktūras, kuras saņem valsts subsīdijas, bet pašas nav valsts iestādes, un ii) plašsaziņas līdzekļus un filmu organizācijas, kas veicina, bet pašas neveic radio un televīzijas apraidi?