EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62022CN0726
Case C-726/22 P: Appeal brought on 24 November 2022 by European Commission against the judgment of the General Court (Sixth Chamber, Extended Composition) delivered on 14 September 2022 in joined Cases T-371/20 and T-554/20 Pollinis France v Commission
Lieta C-726/22 P: Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 24. novembrī Eiropas Komisija iesniegusi par Vispārējās tiesas (sestā palāta paplašinātā sastāvā) 2022. gada 14. septembra spriedumu T-371/20 un T-554/20 Pollinis France/Komisija
Lieta C-726/22 P: Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 24. novembrī Eiropas Komisija iesniegusi par Vispārējās tiesas (sestā palāta paplašinātā sastāvā) 2022. gada 14. septembra spriedumu T-371/20 un T-554/20 Pollinis France/Komisija
OV C 112, 27.3.2023, p. 17–18
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
27.3.2023 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 112/17 |
Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 24. novembrī Eiropas Komisija iesniegusi par Vispārējās tiesas (sestā palāta paplašinātā sastāvā) 2022. gada 14. septembra spriedumu T-371/20 un T-554/20 Pollinis France/Komisija
(Lieta C-726/22 P)
(2023/C 112/24)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: S. Delaude, C. Ehrbar, G. Gattinara, advokāti)
Otra lietas dalībniece: Pollinis France
Prasījumi
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:
— |
atcelt pārsūdzēto spriedumu; |
— |
piespriest prasītājai pirmajā instancē atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus lietās T-371/20 un T-554/20, kā arī šajā apelācijas tiesvedībā. |
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības pamatojumā Eiropas Komisija izvirza divus tiesību pamatus.
1. |
Vispārējā tiesa nepareizi interpretējusi jēdzienu “jautājums, par ko iestāde nav pieņēmusi lēmumu” saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta pirmo daļu. Vispārējā tiesa nepareizi piemērojusi jēdzienu “jautājums, par ko iestāde nav pieņēmusi lēmumu”, ierobežojot Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta pirmās daļas piemērošanu jautājumiem, kas iesniegti izskatīšanai iestādē vai tuvākajā laikā tiks nodoti izskatīšanai. |
2. |
Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, novērtējot, “vai iepazīšanās ar šo dokumentu var nopietni kaitēt lēmumu pieņemšanai iestādē” Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta pirmās daļas izpratnē. Otrais pamats ir sadalīts divās daļās. Pirmkārt, Vispārējā tiesa apstrīdēto lēmumu aizstājusi ar savu interpretāciju un norādījusi pretrunīgu pamatojumu. Otrkārt, Vispārējā tiesa kļūdaini noraidījusi saistību ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011, Padomes noteikumiem un vispārīgajiem principiem attiecībā uz dalībvalstu kontroles mehānismiem, kas attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu, un komiteju reglamentiem, lai novērtētu, “vai iepazīšanās ar šo dokumentu var nopietni kaitēt lēmumu pieņemšanai iestādē”. Turklāt tā nav izmantojusi pareizos juridiskos standartus, lai novērtētu attiecīgos faktorus, un nav novērtējusi attiecīgos faktorus kā daļu no konsekventu pierādījumu kopuma. |