Lieta C‑538/09

Eiropas Komisija

pret

Beļģijas Karalisti

Valsts pienākumu neizpilde – Vide – Direktīva 92/43/EEK – 6. panta 3. punkts – Īpaši aizsargājamas teritorijas – Plānu vai projektu, kas var būtiski ietekmēt aizsargātu teritoriju, atbilstošs novērtējums – Plānu vai projektu, uz kuriem attiecas paziņošanas kārtība, atbrīvošana no novērtējuma – Nepareiza transpozīcija

Tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 26. maija spriedums

Sprieduma kopsavilkums

1.        Vide – Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība – Direktīva 92/43 – Īpaši aizsargājamās teritorijas – Dalībvalstu pienākumi

(Padomes Direktīvas 92/43 6. panta 3. punkts)

2.        Vide – Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība – Direktīva 92/43 – Īpaši aizsargājamās teritorijas – Dalībvalstu pienākumi

(Padomes Direktīvas 92/43 6. panta 3. punkts)

3.        Vide – Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība – Direktīva 92/43 – Īpaši aizsargājamās teritorijas – Dalībvalstu pienākumi

(Padomes Direktīvas 92/43 6. panta 3. punkts)

1.        Direktīvas 92/43 par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 6. panta 3. punkts prasa veikt pienācīgu plāna vai projekta novērtējumu ar nosacījumu, ka pastāv iespēja vai risks, ka tas var ievērojami ietekmēt attiecīgo teritoriju. Ņemot vērā it īpaši piesardzības principu, šāds risks pastāv, ja objektīvu iemeslu dēļ nevar izslēgt, ka šis plāns vai projekts ievērojami ietekmē attiecīgo teritoriju.

Risks ir izvērtējams it īpaši, ņemot vērā īpašas pazīmes un vides apstākļus, kurus plāni vai projekti attiecīgajā teritorijā skar.

(sal. ar 39. un 40. punktu)

2.        Nosacījums, kam ir pakļauts plāna vai projekta ietekmes uz noteiktu teritoriju novērtējums un kas nozīmē, ka šaubu gadījumā par to, vai nepastāv būtiska ietekme, ir jāveic šāds novērtējums, neļauj no tā izvairīties saistībā ar atsevišķām ar tādiem kritērijiem pamatotu projektu kategorijām, kas paši nevar nodrošināt, ka tie būtiski neietekmēs aizsargājamās teritorijas.

Ar iespēju dalībvalstī spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā vispārīgi atbrīvot noteiktas darbības no vajadzības novērtēt to ietekmi uz konkrēto teritoriju nevar nodrošināt, ka šīs darbības nekaitē aizsargājamās teritorijas viengabalainībai.

Tādējādi Direktīvas 92/43 par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 6. panta 3. punkts nevar atļaut dalībvalstij noteikt valsts tiesisko regulējumu, kas vispārīgi atbrīvo no pienākuma novērtēt apsaimniekošanas plānu ietekmi uz teritoriju vai nu paredzētās nelielās izdevumu summas dēļ, vai arī attiecīgās īpašās darbības nozares dēļ. Tāpat arī, konsekventi atbrīvojot no ietekmes uz teritoriju novērtēšanas procedūras celtniecības, apdares vai labiekārtošanas darbu programmas un projektus, uz kuriem attiecināta paziņošanas kārtība, dalībvalsts nav izpildījusi Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktā paredzētos pienākumus.

(sal. ar 41.–44. punktu)

3.        Ja dalībvalsts izveido paziņošanas kārtību, kura tātad, ņemot vērā it īpaši attiecīgās teritorijas īpašās iezīmes un vides nosacījumus, neparedz riska novērtēšanu, šai dalībvalstij ir jāpierāda, ka tās pieņemtās tiesību normas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, nepieļauj, ka kāds plāns vai kāds projekts, kam tiek piemērota šī paziņošanas kārtība, būtiski, atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem ietekmē Natura 2000 teritoriju.

No Direktīvas 92/43 par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 6. panta 3. punkta var secināt, ka kompetentās valsts iestādes visus plānus vai projektus, kas nav tieši saistīti ar Natura 2000 teritoriju vai nav vajadzīgi tās apsaimniekošanai, var atbrīvot no ietekmes uz vidi vērtējuma tikai tad, ja, pamatojoties uz objektīviem apstākļiem, var konstatēt, ka šis plāns vai šis projekts atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem nevar būtiski ietekmēt minēto teritoriju.

(sal. ar 52. un 53. punktu)

TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2011. gada 26. maijā (*)

Valsts pienākumu neizpilde – Vide – Direktīva 92/43/EEK – 6. panta 3. punkts – Īpaši aizsargājamas teritorijas – Plānu vai projektu, kas var būtiski ietekmēt aizsargātu teritoriju, atbilstošs novērtējums – Plānu vai projektu, uz kuriem attiecas paziņošanas kārtība, atbrīvošana no novērtējuma – Nepareiza transpozīcija

Lieta C‑538/09

prasība par valsts pienākumu neizpildi atbilstoši LESD 258. pantam, kas iesniegta 2009. gada 21. decembrī,

Eiropas Komisija, ko pārstāv D. Rekja [D. Recchia] un A. Margelis [A. Marghelis], pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā,

prasītāja,

pret

Beļģijas Karalisti, ko pārstāv T. Materne [T. Materne], pārstāvis,

atbildētāja.

TIESA (pirmā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Ticano [A. Tizzano], tiesneši M. Ilešičs [M. Ilešič], E. Levits, M. Safjans [M. Safjan] (referents) un M. Bergere [M. Berger],

ģenerāladvokāte J. Kokote [J. Kokott],

sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokātes uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Ar savu prasību Eiropas Komisija lūdz Tiesu konstatēt, ka, atsevišķām darbībām neprasot veikt atbilstošu ietekmes uz vidi vērtējumu, ja šīs darbības var ietekmēt Natura 2000 teritoriju, un paredzot atsevišķām darbībām paziņošanas kārtību, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 7. lpp.; turpmāk tekstā – “Dzīvotņu direktīva”) 6. panta 3. punktā paredzētos pienākumus.

 Atbilstošās tiesību normas

 Savienības tiesiskais regulējums

2        Atbilstoši Dzīvotņu direktīvas 2. panta 1. punktam tās mērķis ir sekmēt bioloģisko daudzveidību, aizsargājot dabiskās dzīvotnes un savvaļas faunu un floru Eiropā esošajā dalībvalstu teritorijā, uz kuru attiecas LESD.

3        Šīs direktīvas 3. panta 1. punktā ir noteikts:

“Izveido saskaņotu Eiropas ekoloģisko tīklu, kurā apvienotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un kura nosaukums ir Natura 2000. Šo tīklu, ko veido I pielikumā uzskaitīto dabisko dzīvotņu veidu un II pielikumā uzskaitīto sugu dzīvotņu teritorijas, izmanto, lai minētos dabisko dzīvotņu veidus un sugu dzīvotnes saglabātu vai attiecīgā gadījumā atjaunotu to labvēlīgo aizsardzības statusu dabiskās izplatības areālā.

[..]”

4        Šīs direktīvas 4. pantā ir reglamentēta Natura 2000 tīkla izveidošanas procedūra, kā arī procedūra, atbilstoši kurai dalībvalstis nosaka īpaši aizsargājamas dabas teritorijas.

5        Dzīvotņu direktīvas 6. panta, kurā attiecībā uz minētajām teritorijām ir noteikti aizsardzības pasākumi, 2. un 3. punktā ir paredzēts:

“2.      Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās novērstu dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu noplicināšanos, kā arī lai novērstu traucējumu, kas skar sugas, kuru dēļ noteikta attiecīgā teritorija, ja šāds traucējums varētu būt nozīmīgs attiecībā uz šīs direktīvas mērķiem.

3.      Visos plānos vai projektos [Visiem plāniem vai projektiem], kas nav tieši saistīti ar konkrēto teritoriju vai nav vajadzīgi tās apsaimniekošanai, bet kas atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem varētu būtiski ietekmēt minēto teritoriju, attiecīgi izvērtē ietekmi uz šo teritoriju, ievērojot tās aizsardzības mērķus. Ņemot vērā novērtējuma atzinumus par ietekmi uz minēto teritoriju un saskaņā ar 4. punkta noteikumiem, kompetentā valsts iestāde piekrīt plāna vai projekta īstenošanai tikai tad, ja tā ir pārliecinājusies, ka netiks izjaukta attiecīgās teritorijas viengabalainība, un vajadzības gadījumā noskaidrojusi plašas sabiedrības viedokli.”

 Valsts tiesiskais regulējums

6        1973. gada 12. jūlija Likums par dabas aizsardzību (1973. gada 11. septembra Moniteur belge, 10306. lpp.), kas ir grozīts ar Valonijas reģiona 2008. gada 22. maija dekrētu (2008. gada 17. jūnija Moniteur belge, 31074. lpp.; turpmāk tekstā – “Likums par dabas aizsardzību”), ietver 28. panta 2. punktu, kas ir izteikts šādi:

“Valdība nosaka vispārējos aizliegumus, kas piemērojami Natura 2000 teritorijās vai vajadzības gadījumā ārpus tām, kā arī jebkurus citus preventīvus pasākumus teritorijās vai vajadzības gadījumā ārpus tām, lai novērstu dabisko dzīvotņu noplicināšanu un būtiskus traucējumus sugām, kuru dēļ noteikta teritorija.”

7        Likuma par dabas aizsardzību 29. panta 2. punktā ir noteikts:

“Visiem plāniem vai projektiem, kas nav tieši saistīti ar konkrēto teritoriju vai nav vajadzīgi tās apsaimniekošanai, bet kas atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem varētu būtiski ietekmēt minēto teritoriju, izvērtē ietekmi uz šo teritoriju atbilstoši likumdošanas aktiem par ietekmes uz vidi novērtēšanu Valonijas reģionā, ievērojot teritorijas aizsardzības mērķus un Valdības noteiktos noteikumus.

[..]”

8        Valonijas reģiona 1999. gada 11. marta Dekrēta par vides atļauju (1999. gada 8. jūnija Moniteur belge, 21114. lpp.) redakcijā, kas piemērojama šai lietai (turpmāk tekstā – “1999. gada 11. marta dekrēts”), 3. pantā ir paredzēts:

“Iekārtas un darbības ir sistematizētas rubrikās un iedalītas trīs klasēs (1. klase, 2. klase un 3. klase) atbilstoši tam, kā samazinās to ietekmes uz cilvēku un vidi nozīme, kā arī atbilstoši to piemērotībai vispārēju, sektoriālu vai vienotu nosacījumu piemērošanai.

Trešā klase ietver iekārtas un darbības, kuru ietekme uz cilvēku un vidi ir nenozīmīga, tiem Valdība ir noteikusi vienotus nosacījumus.

[..]

Valdība var paredzēt kritērijus, kas ļauj paziņojuma sniedzējam noteikt, vai projektētais 3. klasē ietilpstošais uzņēmums atbilst vienotajiem nosacījumiem. Ja tas tā nav, projektētais uzņēmums tiek pārcelts 2. klasē un paziņojuma sniedzējs iesniedz 2. klases vides atļaujas pieteikumu. Šādā gadījumā Valdība nosaka, kāda informācija ir jāpievieno vides atļaujas pieteikumam.”

9        1999. gada 11. marta dekrēta 10. panta 1. punktā ir noteikts:

“1. vai 2. klasē ietilpstoša uzņēmuma darbībai ir jāsaņem vides atļauja.

[..]”

10      Šī dekrēta 11. panta 1. punktā ir noteikts:

“Pirms 3. klasē ietilpstoša uzņēmuma darbības uzsākšanas ir jāsniedz iepriekšējs paziņojums.

[..]”

11      Minētā dekrēta 13. pants ir izteikts šādi:

“Pašvaldības, kuras teritorijā atrodas projektētais uzņēmums, pašvaldības padome ir kompetenta lemt par paziņojumiem un vides atļaujas pieteikumiem.

[..]”

12      Valonijas valdības 2002. gada 4. jūlija rīkojuma, ar kuru ir apstiprināts projektu, kuriem ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, un klasificēto iekārtu un darbību saraksts (2002. gada 21. septembria Moniteur belge, 42502. lpp.), redakcijā, kas ir piemērojama šajā lietā (turpmāk tekstā – “2002. gada 4. jūlija rīkojums”), 2. panta 1. punktā ir norādīts:

“Projekti, kuriem ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, un klasificētās iekārtas un darbības ir sistematizētas šī rīkojuma I pielikumā iekļautajā sarakstā.”

13      2002. gada 4. jūlija rīkojuma I pielikumā ir uzskaitīts noteikts projektu, iekārtu vai darbību, kuru ietekme uz vidi nav jāvērtē, skaits, no kuriem Komisija savā prasības pieteikumā īpaši ir norādījusi uz šādiem projektiem, iekārtām vai darbībām:

–        visas ēkas vai jebkāda cita mājokļu infrastruktūra, kas nav minēta rubrikā 01.20.01.01, ar kapacitāti no 4 līdz 500 dzīvniekiem to audzēšanai vai barošanai, kas attiecas uz 6 mēnešu vecu vai vecāku liellopu lauksaimniecības nozari rubrikā 01.20.01.02.01;

–        labības, graudu un citu dzīvnieku barībai paredzētu produktu glabāšana neiesaiņotā veidā vai tvertnēs, izņemot salmus un sienu, ar kapacitāti virs 50 m³ rubrikā 01.49.01.01;

–        šķidra ogļūdeņraža izplatīšanas iekārtas, kuru uzliesmošanas temperatūra ir lielāka par 55 °C un mazāka vai vienāda ar 100 °C, transportlīdzekļiem ar motoru komerciāliem vai citiem mērķiem, kas nav pārdošana patērētājiem, kā, piemēram, ogļūdeņraža, kas paredzēts kā degviela pašu apsaimniekotam vai uz pašu rēķina uzturētam transportlīdzekļu autoparkam ar ne vairāk kā divām uzpildes pistolēm, ja ogļūdeņraža uzkrājuma glabāšanas kapacitāte ir lielāka vai vienāda ar 3000 litriem un mazāka par 25 000 litriem rubrikā 50.50.01, un

–        individuālas attīrīšanas iekārta, kas ir mazāka vai atbilst 20 iedzīvotāju vienībām rubrikā 90.11.

 Lietas priekšvēsture un pirmstiesas procedūra

14      2006. gadā Komisija saņēma sūdzību par nelikumīgu rūpnīcas, kas atrodas Valonijas reģiona (Beļģija) Filipvilas [Philippeville] pašvaldības teritorijā, uz robežas ar Natura 2000 teritoriju ar nosaukumu “Bassin de Fagnard de l’Eau blanche en aval de Mariembourg”, kura ir noteikta par īpaši aizsargājamu teritoriju, apsaimniekošanu.

15      Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka šī Natura 2000 teritorija ar attiecīgā uzņēmuma notekūdeņiem tiek nopietni noplicināta, kas, pēc tā domām, apdraud vairākas Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 103, 1. lpp.) pielikumā un Dzīvotņu direktīvas pielikumā minētās sugas.

16      Ar 2006. gada 23. augusta vēstuli Komisija aicināja Beļģijas Karalisti iesniegt savus apsvērumus par Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punktā noteikto prasību izpildi.

17      Ņemot vērā Beļģijas Karalistes sniegto atbildi, Komisija uzskatīja, ka faktiski Beļģijas likumdošanas akti nav saderīgi ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktā noteiktajām prasībām, jo tajos nav prasīts veikt ietekmes uz vidi novērtējumu un tajos ir paredzēta paziņošanas kārtība atsevišķām darbībām, kad tās var ietekmēt Natura 2000 teritoriju.

18      Pēc brīdinājuma vēstules nosūtīšanas Beļģijas Karalistei ar lūgumu sniegt paskaidrojumus 2007. gada 23. martā Komisija 2008. gada 6. maijā izdeva argumentētu atzinumu, aicinot šo dalībvalsti veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību argumentētajam atzinumam divu mēnešu laikā pēc tā saņemšanas.

19      Beļģijas Karaliste 2008. gada 11. jūlijā atbildēja uz šo argumentēto atzinumu, apgalvojot, ka sākotnēji apšaubītā lauksaimnieciskā darbība vēlāk ir aprīkota ar attīrīšanas iekārtu un ka attiecīgajā Natura 2000 teritorijā nenotiek nekādas izplūdes. Šī dalībvalsts piebilda, ka Likumā par dabas aizsardzību tagad ir ietverts 28. panta 2. punkts, kura teksts ir norādīts šī sprieduma 6. punktā, un ka patlaban notiek rīkojuma, kas nodrošinās šīs tiesību normas ieviešanu, galīgā pieņemšana.

20      Pēc “paketes sanāksmes”, kas, piedaloties Beļģijas Karalistei un Komisijai, notika 2009. gada 17. martā, šī dalībvalsts 2009. gada 5. maijā papildināja savu atbildi uz argumentēto atzinumu, iesniedzot informāciju par Valonijas reģiona pieņemtajām likumdošanas un reglamentējošām normām, lai novērstu kaitējuma videi risku.

21      Uzskatot, ka šīs tiesību normas neļauj konsekventi nodrošināt ietekmes uz vidi novērtēšanu aizsargātā teritorijā, kas tiek prasīta Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktā, Komisija cēla šo prasību.

 Par prasību

 Lietas dalībnieku argumenti

22      Komisija uzsver, ka atbilstoši Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktam valsts iestādes var atļaut īstenot plānu vai projektu tikai pēc ietekmes uz vides novērtēšanas, kam ir jāparāda plāna vai projekta faktiskā vai iespējamā ietekme uz aizsargāto teritoriju.

23      Ja plānu vai projektu kategorijas atbrīvošanas kritēriji nav pietiekami, lai droši garantētu, ka attiecīgajiem plāniem vai projektiem nebūs būtiskas kaitējošas ietekmes uz aizsargātās teritorijas viengabalainību, vērtējumam, pēc Komisijas uzskata, esot jānotiek konsekventi.

24      Šajā gadījumā no Likuma par dabas aizsardzību 29. panta 1. punkta izrietot, ka plāniem vai projektiem, kam nav jāsaņem vides atļauja, starp kuriem ir arī tādu plānu un projektu kategorijas, par kuriem ir vienkārši jāpaziņo pašvaldības administrācijai, netiek prasīts ietekmes uz vidi vērtējums.

25      Šis izņēmums no pienākuma veikt šādu vērtējumu plāniem un projektiem, uz kuriem attiecas paziņošanas kārtība, neesot pamatots ne ar vienu objektīvu kritēriju. Esot iespējams, ka darbības, kas nesasniedz 2002. gada 4. jūlija rīkojumā noteikto robežu, būtiski ietekmē attiecīgo teritoriju.

26      Šajā ziņā Komisija atsaucas uz šī sprieduma 13. punktā minētajām darbībām un iekārtām un norāda, ka 500 liellopu audzēšanai var būt ietekme uz attiecīgo teritoriju radīto izplūžu dēļ, lai gan šīs izplūdes neietekmē citu teritoriju.

27      Replikas rakstā Komisija piebilst, ka attiecībā uz argumentu par iespēju pārcelt uzņēmumus no trešās uz otro klasi 1999. gada 11. marta dekrēta 3. panta piektajā daļā šī atbildība esot uzticēta paziņojuma iesniedzējam, lai gan saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktu valsts kompetentajām iestādēm, veicot piemērotu novērtējumu, esot jāpārbauda, vai plāni un projekti nekaitē attiecīgās teritorijas viengabalainībai. Starp citu, no minētā 3. panta piektās daļas izrietot, ka pārcelšana no trešās uz otro klasi ir saistīta ar neiespējamību ievērot visus nosacījumus, nevis ar Natura 2000 radīto risku.

28      Turklāt Likuma par dabas aizsardzību 28. panta 2. punktā norādītie vispārējie aizliegumi atbilstot Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punktam, kas neattiecas uz pienākumu veikt ietekmes uz teritoriju vērtējumu jaunam projektam. Līdz ar to minētais 28. panta 2. punkts neesot pietiekams, lai nodrošinātu Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta transpozīciju.

29      Beļģijas Karaliste apgalvo, ka tās dienestu veiktās kontroles neesot atklājušas nekādu sūdzībā norādītā uzņēmuma negatīvu ietekmi uz Natura 2000 teritoriju ar nosaukumu “Bassin de Fagnard de l’Eau blanche en aval de Mariembourg”.

30      Vispārīgāk, no 1999. gada 11. marta dekrēta 3. panta izrietot, ka uzņēmumu trešā klase, uz kuriem attiecas paziņošanas kārtība, principā ietver iekārtas un darbības, kam ir nenozīmīga ietekme uz cilvēku un vidi.

31      Turklāt, apsaimniekojot trešajā klasē ietilpstošas iekārtas vai veicot tajā ietilpstošas darbības, esot jāievēro Vides kodeksa normas, kā arī visi šīs darbības nozarei paredzētie nosacījumi. Šie vienotie nosacījumi esot vērsti uz ietekmes uz vidi samazināšanu un kaitējuma Natura 2000 teritorijām novēršanu.

32      Turklāt Valonijas reģions, veidojot klasificēto darbību vai iekārtu sarakstu, darbību, kam varētu būt ietekme uz vidi, novērtējumu esot veicis, ņemot vērā Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvas 85/337/EEK par noteiktu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 175, 40. lpp.) III pielikumā noteiktos kritērijus.

33      Lai novērstu kaitējuma videi neparedzamas situācijas rezultātā risku, 1999. gada 11. marta dekrētā esot paredzēta arī iespēja trešajā klasē ietilpstošam uzņēmumam mainīt klasi, ja tas nevar izpildīt tam piemērojamos vienotos nosacījumus. Paziņojuma sniedzējam tādējādi būtu jāiesniedz vides atļaujas pieteikums otrajā klasē. Šādā gadījumā kompetentā iestāde, pamatojoties uz atļaujas pieteikumā sniegto informāciju, varot noteikt, ka veicams uzņēmuma ietekmes uz attiecīgo Natura 2000 teritoriju novērtējums.

34      Likuma par vides aizsardzību 28. pants esot pēdējā aizsardzības sastāvdaļa. Šī 28. panta 1. punktā esot paredzēts, ka visiem apsaimniekotājiem ir saistošs vispārējs aizliegums noplicināt dabiskās dzīvotnes un traucēt sugām, kuru dēļ ir noteikta Natura 2000 teritorija. Runājot par minētā 28. panta 2. punktu, tajā valdībai esot atļauts paredzēt vispārējus pasākumus attiecībā uz visām darbībām, kam varētu būt ietekme uz Natura 2000 teritoriju. Šī tiesību norma esot īstenota ar Valonijas valdības 2008. gada 23. oktobra rīkojumu par vispārējiem preventīviem pasākumiem, kas piemērojami Natura 2000 teritorijās (2008. gada 27. novembra Moniteur belge, 62636. lpp.), kā arī ar Valonijas valdības 2008. gada 23. oktobra rīkojumu, ar kuru ir noteikti atsevišķi Natura 2000 teritorijām piemērojamās preventīvās kārtības noteikumi (2008. gada 27. novembra Moniteur belge, 62644. lpp.).

35      Ja šīs dubultās tiesību normas, kas nodrošina efektīvu Natura 2000 teritoriju aizsardzību, izrādītos nepietiekamas, Valonijas valdībai vienmēr esot iespēja veikt vispārējus aizsardzības pasākumus, kas piemērojami ārpus Natura 2000 teritorijām, papildinot tos, kas attiecas uz pašām teritorijām.

36      Savā atbildes rakstā uz repliku Beļģijas Karaliste uzsver, ka Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta piemērojamības vienīgais ierobežojums esot iespējamas būtiskas ietekmes uz īpaši aizsargājamu teritoriju neesamība. Beļģijas iestādes esot pievienojušās šādai nostājai 1999. gada 11. marta dekrēta 3. pantā.

37      Attiecībā uz iespēju pārcelt uzņēmumus no trešās uz otro klasi Komisijas interpretācija esot kļūdaina, jo paziņojuma sniedzējam, lai konstatētu, ka attiecīgajam uzņēmumam drīzāk jāsaņem vides atļauja nekā jāsniedz paziņojums, esot jāpamatojas uz Valonijas valdības noteiktiem kritērijiem. Attiecībā uz argumentu, ka šāda pārcelšana esot atkarīga no vienotu nosacījumu ievērošanas, Beļģijas Karaliste precizē, ka, ņemot vērā Beļģijas tiesisko regulējumu, trešajā klasē ietilpstošs uzņēmums, kas atbilst tam piemērojamiem vienotiem nosacījumiem, neietekmējot cilvēka veselību un vidi vai arī tās ietekmējot nedaudz.

38      Tādējādi Beļģijas Karaliste esot pareizi transponējusi Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktu, nosakot piemērotu visu darbību, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamu teritoriju, ietekmes vērtēšanas kārtību.

 Tiesas vērtējums

39      Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktā ir ietverta prasība veikt pienācīgu plāna vai projekta ietekmes novērtējumu, ja pastāv iespēja vai risks, ka šis plāns vai projekts var ievērojami ietekmēt attiecīgo teritoriju. Ievērojot it īpaši piesardzības principu, šāds risks pastāv, ja, pamatojoties uz objektīviem apstākļiem, nevar konstatēt, ka šis plāns vai projekts būtiski neietekmē attiecīgo teritoriju (skat. 2004. gada 7. septembra spriedumu lietā C‑127/02 Waddenvereniging un Vogelbeschermingsvereniging, Krājums, I‑7405. lpp., 43. un 44. punkts; 2005. gada 20. oktobra spriedumu lietā C‑6/04 Komisija/Apvienotā Karaliste, Krājums, I‑9017. lpp., 54. punkts, kā arī 2007. gada 13. decembra spriedumu lietā C‑418/04 Komisija/Īrija, Krājums, I‑10947. lpp., 226. punkts).

40      Riska novērtēšana ir jāveic, it īpaši ievērojot teritorijas, uz kuru attiecas šāds plāns vai šāds projekts, īpašās iezīmes un vides nosacījumus (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Waddenvereniging un Vogelbeschermingsvereniging, 49. punkts, un 2007. gada 4. oktobra spriedumu lietā C‑179/06 Komisija/Itālija, Krājums, I‑8131. lpp., 35. punkts).

41      Tātad nosacījums, kam ir pakļauta plāna vai projekta ietekmes uz noteiktu teritoriju novērtēšana un kas nozīmē, ka šaubu gadījumā par to, vai nepastāv būtiska ietekme, ir jāveic šāds novērtējums, neļauj no tās izvairīties saistībā ar atsevišķām ar tādiem kritērijiem pamatotu projektu kategorijām, kas paši nevar nodrošināt, ka tie būtiski neietekmēs aizsargājamās teritorijas (šajā ziņā skat. 2006. gada 10. janvāra spriedumu lietā C‑98/03 Komisija/Vācija, Krājums, I‑53. lpp., 41. punkts).

42      Iespēja spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā vispārīgi atbrīvot noteiktas darbības no vajadzības novērtēt to ietekmi uz konkrēto teritoriju ir pretrunā šai tiesību normai. Ar šādu atbrīvojumu nevar nodrošināt, ka šīs darbības nekaitē aizsargājamās teritorijas viengabalainībai (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Vācija, 43. un 44. punkts, un 2010. gada 4. marta spriedumu lietā C‑241/08 Komisija/Francija, Krājums, I‑1697. lpp., 31. punkts).

43      Tādējādi Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkts nevar atļaut dalībvalstij noteikt valsts tiesisko regulējumu, kas vispārīgi atbrīvo no pienākuma novērtēt apsaimniekošanas plānu ietekmi uz vidi vai nu paredzētās nelielās izdevumu summas dēļ, vai arī attiecīgās īpašās darbības nozares dēļ (skat. 2000. gada 6. aprīļa spriedumu lietā C‑256/98 Komisija/Francija, Recueil, I‑2487. lpp., 39. punkts).

44      Tāpat arī, konsekventi atbrīvojot no ietekmes uz teritoriju novērtēšanas procedūras celtniecības, apdares vai labiekārtošanas darbu programmas un projektus, uz kuriem attiecināta paziņošanas kārtība, dalībvalsts nav izpildījusi Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktā paredzētos pienākumus (šajā ziņā skat. iepriekš minēto 2010. gada 4. marta spriedumu lietā Komisija/Francija, 62. punkts).

45      Līdz ar to no Tiesas judikatūras izriet, ka principā dalībvalsts, piemērojot Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktu, nevar konsekventi un vispārēji atbrīvot atsevišķas plānu vai projektu kategorijas no pienākuma novērtēt to ietekmi uz Natura 2000 teritorijām atkarībā no darbības veida vai, ieviešot paziņošanas kārtību.

46      Ievērojot šos apsvērumus, šajā gadījumā ir jāpārbauda, vai Beļģijas Karalistes pieņemtās tiesību normas ir saderīgas ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktu.

47      Šajā ziņā ir jānorāda, ka Likuma par vides aizsardzību 29. panta 2. punktā ir paredzēts, ka visiem plāniem vai projektiem, kas atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem varētu būtiski ietekmēt Natura 2000 teritoriju, izvērtē ietekmi atbilstoši likumdošanas aktiem par ietekmes uz vidi novērtēšanu Valonijas reģionā.

48      Vienlaikus 1999. gada 11. marta dekrētā ir noteikts, ka par trešajā klasē ietilpstošām darbībām un iekārtām ir tikai jāsniedz iepriekšējs paziņojums pašvaldības padomē tās pašvaldības teritorijā, kurā atrodas projektētais uzņēmums.

49      Komisija no šīm tiesību normām, skatītām kopā, secina, ka trešajā klasē ietilpstošajām darbībām un iekārtām nav jāsaņem atļauja un līdz ar to attiecībā uz tām nav jāveic to ietekmes uz Natura 2000 teritoriju novērtējums, ko Beļģijas Karaliste nav apstrīdējusi.

50      Šajā ziņā Komisija atsaucas uz 2002. gada 4. jūlija rīkojuma I pielikumu, kurā ir precizēts, kādiem projektiem, iekārtām un darbībām nav jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, to vidū ir minēti šī sprieduma 13. punktā uzskaitītie, kas ietilpst trešajā klasē.

51      Tādējādi Beļģijas Karaliste ir izveidojusi paziņošanas kārtību, kas vispārīgi atbrīvo atsevišķas darbības un iekārtas no pienākuma novērtēt to ietekmi uz Natura 2000 teritoriju. Līdz ar to šī dalībvalsts pieņem, ka šai paziņošanas kārtībai pakļautie plāni vai projekti nevar būtiski ietekmēt aizsargāto teritoriju.

52      Šādos apstākļos, ja dalībvalsts izveido paziņošanas kārtību, kura tātad, ņemot vērā it īpaši attiecīgās teritorijas īpašās iezīmes un vides nosacījumus, neparedz riska novērtēšanu, šai dalībvalstij ir jāpierāda, ka tās pieņemtās tiesību normas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, nepieļauj, ka kāds plāns vai kāds projekts, kam tiek piemērota šī paziņošanas kārtība, būtiski, atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem ietekmē Natura 2000 teritoriju (šajā ziņā pēc analoģijas skat. iepriekš minēto 2010. gada 4. marta spriedumu lietā Komisija/Francija, 32. punkts).

53      Saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktu kompetentās valsts iestādes visus plānus vai projektus, kas nav tieši saistīti ar Natura 2000 teritoriju vai nav vajadzīgi tās apsaimniekošanai, var atbrīvot no ietekmes uz vidi vērtējuma tikai tad, ja, pamatojoties uz objektīviem apstākļiem, var konstatēt, ka šis plāns vai šis projekts atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem nevar būtiski ietekmēt minēto teritoriju (šajā ziņā skat. iepriekš minētos spriedumus lietā Waddenvereniging un Vogelbeschermingsvereniging, 45. punkts, kā arī lietā Komisija/Īrija, 238. punkts).

54      Šajā ziņā Beļģijas Karaliste atsaucas, pirmkārt, uz 1999. gada 11. marta dekrēta 3. pantu, saskaņā ar kuru paziņošanas kārtība attiecas tikai uz tādām iekārtām un darbībām, kuru ietekme uz cilvēku un vidi ir nenozīmīga, kurām valdība ir noteikusi vienotus nosacījumus.

55      Tomēr ir jāatgādina, ka pat neliela apmēra projekts var ievērojami ietekmēt vidi, ja tas atrodas teritorijā, kurā vides faktori, kā, piemēram, fauna un flora, augsne, ūdens, klimats vai kultūras mantojums, ir jutīgi pret niecīgākajām izmaiņām (šajā ziņā attiecībā uz Direktīvu 85/337 skat. 1999. gada 21. septembra spriedumu lietā C‑392/96 Komisija/Īrija, Recueil, I‑5901. lpp., 66. punkts).

56      Tātad dalībvalsts nevar uzskatīt par drošu, ka plānu vai projektu kategorijām, kas noteiktas atkarībā no darbības jomas un specifiskām iekārtām, vienmēr ir nenozīmīga ietekme uz cilvēku un vidi.

57      Otrkārt, Beļģijas Karaliste norāda, ka Valonijas reģions, veidojot klasificētu darbību vai iekārtu sarakstu, esot veicis darbību, kam varētu būt ietekme uz vidi, novērtējumu, ņemot vērā Direktīvas 85/337 III pielikumā noteiktos kritērijus.

58      Ir jākonstatē, ka Beļģijas Karaliste nav veikusi šādu novērtējumu. Katrā ziņā, kā norāda Komisija, pretēji Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktā prasītajam, iepriekšējs novērtējums it īpaši neļauj paredzēt principā plāna vai projekta iespējamo ietekmi kopā ar citiem plāniem un projektiem attiecīgajā teritorijā.

59      Treškārt, Beļģijas Karaliste apgalvo, ka atbilstoši 1999. gada 11. marta dekrētam, ja trešajā klasē ietilpstošs projektēts uzņēmums neatbilst tam piemērojamajiem vienotajiem nosacījumiem, tas tiek pārcelts otrajā klasē. Kompetentā iestāde, pamatojoties uz paziņojuma sniedzēja otrās klases vides atļaujas pieteikumā iesniegto informāciju, tātad var nolemt prasīt projektējamā uzņēmuma ietekmes uz attiecīgo Natura 2000 teritoriju novērtējumu, ievērojot šīs teritorijas aizsardzības mērķus.

60      Tomēr Beļģijas Karaliste nav izstrādājusi ne noteikumus par vienotiem nosacījumiem attiecībā uz Komisijas norādītajām iekārtām un darbībām, ne arī kritērijus, kas paziņojuma sniedzējam ļautu noteikt, vai trešajā klasē ietilpstošs projektēts uzņēmums atbilst vienotajiem nosacījumiem. Šī dalībvalsts nepaskaidro tuvāk, kā tieši šīs tiesību normas ļauj aizstāt atbilstošu plānu vai projektu, kas var būtiski ietekmēt aizsargātu teritoriju, ietekmes novērtējumu.

61      Ceturtkārt, Beļģijas Karaliste norāda uz Likuma par vides aizsardzību 28. panta 2. punktu, kas katrā ziņā nodrošinot efektīvu Natura 2000 teritoriju aizsardzību Valonijas reģionā.

62      Tomēr šī dalībvalsts vienīgi atsaucas uz diviem Valonijas valdības 2008. gada 23. oktobra rīkojumiem, kas minēti šī sprieduma 34. punktā, nepārbaudot to tekstu un nepaskaidrojot iemeslus, kuru dēļ šie rīkojumi, pēc tās domām, ir pietiekami, lai nodrošinātu Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta transpozīciju.

63      Piektkārt, Beļģijas Karaliste piemin arī pienākumu ievērot Vides kodeksu, bet neprecizē konkrēti, kā šī kodeksa normas, skatītas kopā ar vispārējiem noteikumiem, pašas par sevi var nodrošināt vides aizsardzību.

64      No iepriekš minētā izriet, ka Beļģijas Karaliste nav iesniegusi pierādījumus, kas ļautu Tiesai pārbaudīt, vai tās pieņemtās tiesību normas ir pietiekamas, lai, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, nepieļautu, ka kāds plāns vai projekts, kam tiek piemērota šī paziņošanas kārtība, būtiski, atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem ietekmē Natura 2000 teritoriju.

65      Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka Komisijas prasība ir pamatota.

66      Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jākonstatē, ka atsevišķām darbībām, kam tiek piemērota paziņošanas kārtība, neprasot veikt atbilstošu ietekmes uz vidi novērtējumu, ja šīs darbības var ietekmēt Natura 2000 teritoriju, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktā paredzētos pienākumus.

 Par tiesāšanās izdevumiem

67      Atbilstoši Reglamenta 69. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija ir prasījusi Beļģijas Karalistei piespriest atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā šai dalībvalstij spriedums ir nelabvēlīgs, jāpiespriež Beļģijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:

1)      atsevišķām darbībām, kam tiek piemērota paziņošanas kārtība, neprasot veikt atbilstošu ietekmes uz vidi novērtējumu, ja šīs darbības var ietekmēt Natura 2000 teritoriju, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 6. panta 3. punktā paredzētos pienākumus;

2)      Beļģijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

[Paraksti]

---

* Tiesvedības valoda – franču.