EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62012CN0522

Lieta C-522/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 19. novembrī iesniedza Bundesarbeitsgericht (Vācija) — Tevfik Isbir/DB Services GmbH

OV C 32, 2.2.2013, p. 5–5 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

2.2.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 32/5


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 19. novembrī iesniedza Bundesarbeitsgericht (Vācija) — Tevfik Isbir/DB Services GmbH

(Lieta C-522/12)

2013/C 32/06

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesarbeitsgericht

Lietas dalībnieki pamatprocesā

Prasītājs: Tevfik Isbir

Atbildētāja: DB Services GmbH

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Direktīvas 96/71/EK (1) 3. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētais jēdziens “minimālās algas likmes” ir jāinterpretē tādējādi, ka tas apzīmē darba devēja atlīdzību par darba ņēmēja veikto darbu, par kuru saskaņā ar direktīvas 3. punkta 1. punkta pirmajā daļā minēto normatīvo vai administratīvo aktu vai vispārēji saistošu darba koplīgumu ir vienīgi un pilnībā jāsamaksā koplīgumā paredzētā minimālā darba alga (“parastais darbs”), un tāpēc saistībai samaksāt minimālo darba algu var tikt pieskaitīti tikai tie darba devēja maksājumi, ar ko tiek kompensēts šis parastais darbs un kam vēlākais attiecīgā darba algas izmaksas perioda beigās ir jābūt darba ņēmēja rīcībā?

2)

Vai Direktīvas 96/71/EK 3. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētais jēdziens “minimālās algas likmes” ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā valsts tiesību akti vai prakse, saskaņā ar kuriem darba devēja maksājumi nav jāuzskata par minimālās darba algas elementu un līdz ar to nav jāieskaita minimālās darba algas samaksas saistības izpildē, ja darba devējs uz darba koplīguma pamata samaksā šos maksājumus,

kuri saskaņā ar darba koplīguma pušu un valsts likumdevēja gribu ir paredzēti, lai kalpotu darba ņēmēju uzkrājumu veidošanai,

un šim mērķim

darba devēja ikmēneša maksājumi darba ņēmējam tiek ilgtermiņā ieguldīti, piemēram, kā iemaksa krājkontā, kā iemaksas dzīvojamās ēkas celtniecībai vai iegādei vai kā iemaksa uzkrājošajai dzīvības apdrošināšanai, un

tiek sekmēti ar valsts dotācijām un nodokļu atvieglojumiem, un

šīs iemaksas darba ņēmēja rīcībā var būt tikai pēc vairāku gadu termiņa, un

iemaksu apmērs kā ikmēneša nemainīga summa ir atkarīga vienīgi no nolīgtā darba laika, nevis no atlīdzības par darbu (“uzkrājumus veicinoši maksājumi”)?


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīva 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV 1997, L 18, 1. lpp.).


Top