3.6.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/13

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 77/388/EEK 27. panta 1. punktu Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu var atļaut jebkurai dalībvalstij ieviest īpašus pasākumus, lai atkāptos no minētās direktīvas nolūkā vienkāršot nodokļa iekasēšanas procedūru vai nepieļaut nodokļu dažādu veidu nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļa maksāšanas.

(2)

Ar vēstuli, kas Komisijas Ģenerālsekretariātā reģistrēta 2005. gada 28. jūnijā, Lietuvas Republika (turpmāk – “Lietuva”) lūdza atļauju ieviest pasākumus, ar ko atkāpjas no Direktīvas 77/388/EEK 21. panta.

(3)

Saskaņā ar Direktīvas 77/388/EEK 27. panta 2. punktu Komisija ar 2005. gada 22. augusta vēstuli informēja pārējās dalībvalstis par Lietuvas lūgumu. Ar 2005. gada 23. augusta vēstuli Komisija paziņoja Lietuvai, ka tās rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu lūguma izvērtēšanai.

(4)

Kā paredzēts 21. panta 1. punktā Direktīvā 77/388/EEK, tās 28.g pantā izklāstītajā variantā, par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samaksu iekšējā sistēmā parasti ir atbildīgs nodokļu maksātājs, kas veic preču piegādes vai sniedz pakalpojumus.

(5)

Atkāpe, ko lūgusi Lietuva, paredz, ka atsevišķos gadījumos pakalpojumu saņēmējam ir jāmaksā PVN, kas maksājams attiecībā uz preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanu, ko veicis nodokļu maksātājs, uz ko attiecas tiesu iestāžu pārraudzībā īstenotas maksātnespējas procedūras vai pārstrukturēšanas procedūras, darījumos ar kokmateriāliem, melno un krāsaino metālu atkritumu piegāžu gadījumos, kā arī būvdarbu gadījumos.

(6)

Finansiālu grūtību dēļ nodokļu maksātāji, uz kuriem attiecas tiesu iestāžu pārraudzībā īstenotas maksātnespējas procedūras vai pārstrukturēšanas procedūras, bieži vien nevar samaksāt PVN, ko tās iekasē par veiktajām preču piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem. Pakalpojumu saņēmējam tomēr ir atļauts šā PVN samazinājums pat tad, ja piegādātājs to nav samaksājis.

(7)

Lietuvas kokmateriālu tirgus būtība un iesaistīto uzņēmumu rīcība rada dažas problēmas. Tirgū dominē mazie uzņēmumi, bieži vien tālākpārdevēji un starpnieki, kurus nodokļu iestādēm ir bijis grūti kontrolēt. Visplašāk izplatītais nodokļu nemaksāšanas veids ir šāds – tie izraksta rēķinu par piegādēm un pēc tam nav atrodami, nesamaksājot PVN un klientam atstājot rēķinu, kas tam derīgs attiecībā uz nodokļa samazinājumu.

(8)

Līdzīgas problēmas, kas ir saistītas ar rēķinā ierakstīta PVN nemaksāšanu, ir melno un krāsaino metālu atkritumu pārstrādes nozarē.

(9)

Tāpat arī Lietuvas būvniecības nozarē ir līdzīgas problēmas attiecībā uz PVN, ko rēķinā ieraksta apakšuzņēmēji, kas pēc tam nav atrodami.

(10)

Atļaujot nodokļu iestādēm noteikt, ka iepriekš norādītajos gadījumos par PVN samaksu atbildīgs ir saņēmējs, atkāpe novērš attiecīgās problēmas, neskarot nodokļu summu, kas ir jāsamaksā. Tā vienkāršo nodokļu iestāžu uzdevumu un uzlabo nodokļu iekasēšanu, kā arī novērš nodokļu dažādu veidu nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļa maksāšanas.

(11)

Šis pasākums ir samērīgs ar vēlamo mērķi, jo to nav paredzēts piemērot vispārēji, bet tikai attiecībā uz atsevišķām darbībām un nozarēm, kurās ir vērā ņemamas problēmas attiecībā uz nodokļa iekasēšanu, nodokļa nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļa maksāšanas.

(12)

Citām dalībvalstīm ir piešķirtas līdzīgas atkāpes, un tās ir atzītas par iedarbīgām.

(13)

Atļaujai vajadzētu būt spēkā līdz 2009. gada 31. decembrim, tā, lai, ievērojot gūto pieredzi, varētu izvērtēt, vai atkāpe joprojām ir pamatota. Tomēr 2005. gada 16. martā Komisija ierosināja direktīvu, ar ko racionalizē dažas atkāpes, kas piešķirtas saskaņā ar Direktīvas 77/388/EEK 27. pantu (2). Tāpēc ir vajadzīgs noteikt, ka piemērošanas periods tiem šī lēmuma pasākumiem, uz kuriem attiecas Komisijas priekšlikums, beidzas minētās direktīvas spēkā stāšanās dienā.

(14)

Atkāpei nav negatīvas ietekmes uz Kopienas pašu resursiem, ko veido PVN ieņēmumi,

1)

tādu preču piegāžu un pakalpojumu sniegšanas gadījumā, ko veic nodokļu maksātājs, uz ko attiecas maksātnespējas procedūra vai pārstrukturēšanas procedūra tiesu iestāžu pārraudzībā;

2)

kokmateriālu piegāžu gadījumā;

3)

melno metālu atgriezumu un lūžņu vai atkritumu piegāžu un citu pārstrādājamu melno un krāsaino metālu materiālu piegāžu gadījumā;

4)

tādu pakalpojumu gadījumā, kurus būvniecības nozarē apakšuzņēmējs sniedz galvenajam uzņēmējam, citam apakšuzņēmējam vai sabiedrībai, kas veic pašas būvniecības darbus.