1)

LESD 325. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, ar kuru ir izveidota tāda kriminālprocesa izbeigšanas procedūra, kas paredzēta Nakazatelno protsesualen kodeks (Kriminālprocesa kodekss) 368. un 369. pantā, ciktāl šis tiesiskais regulējums ir piemērojams attiecībā uz kriminālprocesiem, kuri uzsākti saistībā ar liela apmēra krāpšanu vai citādu nelikumīgu rīcību, kas apdraud Eiropas Savienības finanšu intereses muitas jomā. Iesniedzējtiesai ir jānodrošina pilnīgs LESD 325. panta 1. punkta iedarbīgums, vajadzības gadījumā nepiemērojot minēto tiesisko regulējumu, vienlaikus nodrošinot apsūdzēto personu pamattiesību ievērošanu.

2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/13/ES (2012. gada 22. maijs) par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā 6. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj, ka detalizēta informācija par apsūdzību aizstāvībai tiek sniegta pēc apsūdzības raksta iesniegšanas tiesā, bet pirms tiesa ir uzsākusi pēc būtības izvērtēt apsūdzību un pirms tiesā ir uzsākta lietas dalībnieku argumentu uzklausīšana, un pat pēc šīs uzklausīšanas uzsākšanas, bet pirms tiesas apspriedes stadijas, ja šādi sniegtajā informācijā vēlāk ir veikti grozījumi, ar nosacījumu, ka tiesa ir veikusi visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu tiesību uz aizstāvību un procesa taisnīgu norisi ievērošanu.

Šīs direktīvas 7. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesai ir jāpārliecinās, ka aizstāvībai ir sniegta efektīva iespēja piekļūt lietas materiāliem, un attiecīgā gadījumā šāda piekļuve var notikt pēc apsūdzības raksta iesniegšanas tiesā, bet pirms tiesa ir sākusi pēc būtības izvērtēt apsūdzību un pirms tiesa faktiski ir uzsākusi lietas dalībnieku argumentu uzklausīšanu, un pat pēc šīs uzklausīšanas uzsākšanas, bet pirms tiesas apspriedes stadijas, ja procesa laikā lietas materiāliem tiek pievienoti jauni pierādījumu elementi, ar nosacījumu, ka tiesa ir veikusi visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu tiesību uz aizstāvību un procesa taisnīgu norisi ievērošanu.

3)

Eiropas Padomes un Parlamenta Direktīvas 2013/48/ES (2013. gada 22. oktobris) par tiesībām uz advokāta palīdzību kriminālprocesā un Eiropas apcietināšanas ordera procesā, par tiesībām uz to, ka pēc brīvības atņemšanas informē trešo personu, un par tiesībām, kamēr atņemta brīvība, sazināties ar trešām personām un konsulārajām iestādēm 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj valsts tiesisko regulējumu, atbilstoši kuram valsts tiesai ir jāatstata advokāts, kuru pilnvarojušas divas apsūdzētās personas, pretēji šo personu gribai, tāpēc ka šīm personām ir konfliktējošas intereses, kā arī to, ka šī tiesa atļauj minētajām personām pilnvarot jaunu advokātu vai, attiecīgā gadījumā, pati norīko divus advokātus, lai aizstātu pirmo advokātu.