EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62014CN0469
Case C-469/14: Request for a preliminary ruling from the Finanzgericht Hamburg (Germany) lodged on 14 October 2014 — Masterrind GmbH v Hauptzollamt Hamburg-Jonas
Lieta C-469/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 14. oktobrī iesniedza Finanzgerichts Hamburg (Vācija) – Masterrind GmbH/Hauptzollamt Hamburg–Jonas
Lieta C-469/14: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 14. oktobrī iesniedza Finanzgerichts Hamburg (Vācija) – Masterrind GmbH/Hauptzollamt Hamburg–Jonas
OV C 16, 19.1.2015, p. 16–17
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
19.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 16/16 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 14. oktobrī iesniedza Finanzgerichts Hamburg (Vācija) – Masterrind GmbH/Hauptzollamt Hamburg–Jonas
(Lieta C-469/14)
(2015/C 016/26)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Finanzgericht Hamburg
Pamatlietas puses
Prasītāja: Masterrind GmbH
Atbildētājs: Hauptzollamt Hamburg–Jonas
Prejudiciālie jautājumi:
1) |
Vai Padomes 2004. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97 (1) I pielikuma V nodaļas 1.4. punkta tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru dzīvniekiem pēc 14 pārvadājuma stundām jādod vismaz vienu stundu ilgs atpūtas laiks, lai tos varētu padzirdīt un, ja vajadzīgs, pabarot, pirms tie var tikt transportēti vēl 14 stundas, ir interpretējams tādējādi, ka pārvadājuma posmi var tikt pārtraukti ar atpūtas laiku, kurš ir ilgāks par vienu stundu, vai vairākiem atpūtas laikiem, viens no kuriem ir vismaz viena stunda? |
2) |
Vai saskaņā ar Komisijas 2010. gada 16. septembra Regulas (ES) Nr. 817/2010, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz prasībām eksporta kompensāciju piešķiršanai saistībā ar dzīvu liellopu labturību pārvadāšanas laikā (2), 2. panta 3. punktu atsevišķas dalībvalsts maksātājiestādei ir saistošs izvešanas punkta valsts pilnvarotā veterinārā ārsta norāde, kā rezultātā norādes izdarīšanas atteikuma tiesiskums ir jāpārbauda tikai tai iestādei, kura ir atbildīga par robežu veterinārārsta rīcību, vai arī valsts pilnvarotā veterinārārsta norāde ir vienīgi iestādes procesuāla rīcība, kura var tikt apstrīdēta tikai vienlaicīgi ar pret maksātājiestādes lēmumu pēc būtības pieļaujamiem tiesību aizsardzības līdzekļiem? |