1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 5. panta 3. punkta k) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā paredzētais jēdziens “parodija” ir autonoms Savienības tiesību jēdziens;

2)

Direktīvas 2001/29 5. panta 3. punkta k) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka parodijas galvenās raksturiezīmes ir, pirmkārt, atsaukšanās uz pastāvošu darbu kopā ar pamanāmām atšķirībām no tā un, otrkārt, humora vai izsmiekla izpausme. Jēdziens “parodija” šīs tiesību normas izpratnē nav pakļauts nosacījumiem, atbilstoši kuriem papildus tam, ka tajā ir jābūt pamanāmām atšķirībām salīdzinājumā ar parodēto oriģinālo darbu, parodijai pašai ir jābūt oriģinālai, tai ir jābūt saprātīgi attiecināmai uz citu personu, nevis paša oriģinālā darba autoru, jāattiecas uz pašu oriģinālo darbu vai arī tajā ir jābūt minētam parodētā darba avotam.

Konkrētajā situācijā piemērojot izņēmumu attiecībā uz parodiju Direktīvas 2001/29 5. panta 3. punkta k) apakšpunkta izpratnē, ir jāievēro taisnīgs līdzsvars starp šīs direktīvas 2. un 3. pantā paredzēto personu interesēm un tiesībām, no vienas puses, un aizsargātā darba izmantotāja, kurš atsaucas uz parodijas izņēmumu šā 5. panta 3. punkta k) apakšpunkta izpratnē, vārda brīvību, no otras puses.

Iesniedzējtiesai, ņemot vērā visus pamatlietas apstākļus un pieņemot, ka attiecīgais zīmējums pamatlietā atbilst minētajām galvenajām raksturiezīmēm, ir jāizvērtē, vai, piemērojot parodijas izņēmumu Direktīvas 2001/29 5. panta 3. punkta k) apakšpunkta izpratnē, tiek ievērots šis taisnīgais līdzsvars.