5.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 170/91

1.1.

EESK atzinīgi vērtē “Rīcības plānu tērauda rūpniecībai Eiropā” – dokumentu, ar ko Eiropas Komisija nāca klajā 11. jūnijā. Šo rīcības plānu EESK uzskata par pirmo soli ceļā uz atzīšanu, ka tērauda ražošana ir Eiropai stratēģiski svarīga nozare un izaugsmes virzītājspēks. Tomēr tās sekmes ir atkarīgas no tā, kā šīs deklarācijas pārtaps realitātē.

1.2.

Rīcības plāns ir konkrēts priekšlikums, taču tā īstenošana prasīs vairākus mēnešus vai pat gadus. Ņemot vērā to, cik strauji šogad samazinās ražošanas apjoms un ieņēmumi, ir vajadzīgi īstajā laikā veikti pasākumi, lai palīdzētu krīzes skartajiem darba ņēmējiem un atjaunotu ieguldījumiem labvēlīgu klimatu nozarē un tai pakārtotajās ķēdēs. Ja šādu pasākumu nebūs, var turpināties uzņēmumu slēgšana un darbvietu skaita samazināšanās. Tāpēc EESK aicina Eiropas Komisiju pēc iespējas drīzāk publicēt ceļvedi ar precīziem rīcības plāna īstenošanas termiņiem. Nākamajā augsta līmeņa grupas sanāksmē ceļvedis būtu jāapspriež ar sociālajiem partneriem.

1.3.

Konkrēti veicamie pasākumi rīcības plānā skarti samērā vispārināti, un nav pienācīgi aplūkots krīzes cikliskuma faktors. Lai šo nozari arī turpmāk uzskatītu par stratēģiski svarīgu Eiropas rūpniecībai un nodarbinātībai un lai tiktu apturēta tās sarukšana, EESK aicina Eiropas Komisiju steidzami veikt vairākus pasākumus:

1.4.

Steigšus jāpievēršas arī Eiropas klimata, enerģētikas un tirdzniecības politikas ilgtspējai, lai nozare varētu pārorientēties uz tādu ekonomiku, kura rada maz oglekļa emisiju, patērē maz enerģijas, efektīvi izmanto resursus un kuras izmaksu slogs ES tērauda ražošanas nozarei nav jānes vienai. Tas panākams, arī veicinot vērienīgu pētniecības, izstrādes un inovācijas politiku, piem., saistībā ar “Apvārsni 2020”, un aktīvi atbalstot jaunu, tīrāku, resursu un enerģijas ziņā efektīvāku tehnoloģiju izplatīšanu.

1.5.

EESK atbalsta vispārīgo mērķi – ierobežot klimata pārmaiņas – un šajā ziņā piekrīt ES rīcībai. Tomēr rūpīga uzmanība jāvelta gan nozares īpatnībām – sevišķi tām, kas saistītas ar tehnoloģiju ierobežotajām iespējām —, gan jau paveiktajam darbam. Mērķiem, kas izvirzīti tērauda ražošanas nozarei, jābūt tehniski un saimnieciski sasniedzamiem. Tie jānosaka tā, lai vismaz tiem, kuri sasnieguši labākos rezultātus Eiropas Savienībā, ES klimata politika – īpaši ES ETS – neradītu papildu izmaksas, vismaz kamēr nav panākts visaptverošs starptautisks klimata pārmaiņu nolīgums ar vienādiem mērķiem un uzdevumiem visas pasaules tērauda uzņēmumiem.

1.6.

Gan trešā tirdzniecības perioda laikā, gan pēc tam visur Eiropā pēc iespējas lielākā apjomā jāveic pagaidu kompensācijas pasākumi, ar kuriem līdzsvarot elektrības cenu pieaugumu, kas saistīts ar ETS. EESK aicina Eiropas Komisiju sīkāk izpētīt šo jautājumu un nekavējoties veikt attiecīgus pasākumus.

1.7.

EESK atbalsta ierosinājumu izveidot Eiropas līmeņa sistēmu, kā finansēt jaunu un inovatīvu tehnoloģiju ieviešanu energoietilpīgās nozarēs, kurai līdzekļus sagādātu īpaši novirzīti ienākumi no ETS kvotu pārdošanas.

1.8.

Joprojām būtu jāveicina tādu revolucionāru tehnoloģiju kā ULCOS ieviešana. EESK uzskata, ka ļoti svarīgi ir cieši uzraudzīt tērauda ražotņu datus par CO2 emisijām un energoefektivitāti.

1.9.

Savstarpībai un vienlīdzīgu starptautiskās konkurences apstākļu radīšanai jākļūst par Eiropas Komisijas prioritāti. Tā kā konkurences apstākļi nav vienlīdzīgi un jaunietekmes valstīs arvien vairāk jūtamas protekcionisma tendences, EESK aicina Eiropas Komisiju aizstāvēt Eiropas tērauda ražošanas nozari un tālab mērķtiecīgi un bez kavēšanās veikt stingrākus pasākumus, tostarp izmantot tirdzniecības aizsardzības instrumentus.

1.10.

EESK atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta pārmaiņu prognozēšanas un pārstrukturēšanas kvalitātes sistēma, kurā noteikta šīs jomas labākā prakse. Komiteja uzskata, ka dažādajām ieinteresētajām pusēm minētā sistēma būtu jāizmanto kā Eiropas obligātais standarts pārmaiņu prognozēšanai un pārvaldībai sociāli atbildīgā veidā, veicinot apmācību, kvalifikācijas paaugstināšanu un vajadzības gadījumā atbalstot pārkvalificēšanos. Tā varētu būt arī iespēja palielināt Eiropas tērauda ražošanas nozares pievilcību jauniešu un augsti kvalificētu speciālistu acīs. Taču uz paaudžu maiņu būtu jāreaģē arī ar ilgtermiņa risinājumiem. Šai ziņā aktīvu lomu visos līmeņos var uzņemties sociālie partneri.

1.11.

EESK uzskata: lai sociāli atbildīgā veidā vadītu pāreju uz konkurētspējīgāku ES tērauda ražošanas nozari, tai nepieciešama tāda pati piekļuve Eiropas, valstu un reģionālajiem fondiem kā citām nozarēm.

2.1

Kā Eiropas Komisija uzsvērusi savā “Rīcības plānā konkurētspējīgai un ilgtspējīgai Eiropas tērauda ražošanas nozarei”, “ES ir pasaulē otrā lielākā tērauda ražotāja, kas gadā saražo vairāk nekā 177 miljonus tonnu tērauda jeb 11 % no pasaules tērauda produkcijas”. Nozare aptver visu Eiropu, proti, 24 dalībvalstīs izvietotas vismaz 500 ražotnes.

2.2

EESK atgādina, ka Eiropas tērauda ražošanas nozare ir Eiropas labklājības stūrakmens un neatņemama Eiropas piegādes ķēdes daļa, kas izstrādā un ražo tūkstošiem dažādu novatorisku tērauda izstrādājumu, tādējādi tieši un netieši nodrošinot darbvietas un iztiku miljoniem eiropiešu.

2.3

Diemžēl tagad ir skaidrs, ka šo nozari ļoti smagi skārusi ekonomikas krīze, kas šobrīd ietekmē visas Eiropas valstis. Tērauda ražošana ir atkarīga no tādām nozarēm kā autobūve un būvniecība, kuras kopš 2008. gada piedzīvojušas krasu aktivitātes kritumu. Tā dēļ savukārt mazinājies Eiropas pieprasījums pēc tērauda.

2.4

Tērauda pieprasījuma mazināšanos Eiropā labi ilustrē vairāk nekā 60 000 darbvietu zudums un ražotņu slēgšana vai nu uz laiku, vai pavisam.

2.5

Eiropai izšķiroši svarīgi ir nekavējoties rīkoties, lai likvidētu krīzi, kas patlaban skar tērauda ražošanu. Tieši tāpēc EESK ir gandarīta par Eiropas Komisijas neseno iniciatīvu – rīkoties, lai atbalstītu Eiropas tērauda ražošanas nozari.

2.6

Vienpadsmit gadus pēc tam, kad 2002. gadā beidza pastāvēt Eiropas Ogļu un tērauda kopiena (EOTK), šī ir pirmā reize, kad Komisija nāk klajā ar visaptverošu rīcības plānu tērauda nozarei. Tas ir rezultāts kopīgam darbam, ko Komisija un sociālie partneri ieguldījuši, lai nozares politikas jautājumu aktualizētu gan vispārīgā skatījumā, gan attiecībā uz galvenajiem ražošanas sektoriem. Tas ir arī pirmais solis ceļā uz īstu nozares politiku, kurā būtu integrētas tādas politikas jomas kā tirdzniecība, pētniecība un izstrāde, vide, klimats un enerģija.

2.7

Plānā ietverta virkne pasākumu un ieteikumu tādās jomās kā pieprasījums, enerģija, energoefektivitāte, klimata politika, konkurence, tirdzniecība, izejvielas, pētniecība, inovācija un sociālie aspekti, piemēram, piekļuve Eiropas struktūrfondiem nolūkā mazināt sociālās izmaksas, kas saistītas ar pārmaiņu prognozēšanu un pārvaldību, kā arī jauniešu nodarbinātības veicināšana, lai palielinātu nozares konkurētspēju.

2.8

Šajā ilgtermiņa stratēģijā ieguldījumu ir devuši tērauda ražošanas nozares sociālie partneri, kas darbojušies ES Sociālā dialoga komitejā un izstrādājuši visaptverošu nostāju attiecībā uz Eiropas tērauda rūpniecības problēmām. Kopīgās analīzes rezultātus par pamatu izmantoja augsta līmeņa apaļā galda diskusijās, ko Komisija rosināja, lai sagatavotu “Rīcības plānu konkurētspējīgai un ilgtspējīgai Eiropas tērauda ražošanas nozarei”.

2.9

Tērauds ir Eiropas rūpniecības stratēģiskais stūrakmens un arī turpmāk rosinās tehnoloģiskas inovācijas, kam ir būtiska nozīme vērtības radīšanā tādās pakārtotās nozarēs kā autobūve, būvniecība, aviācija un kosmonautika, enerģētika utt. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai Eiropā būtu stabila tērauda ražošana, citādi rūpniecībai būs grūti sasniegt izvirzīto mērķi – pašreizējo 15,2 % vietā radīt 20 % no IKP (2).

2.10

Eiropas tērauda ražošanas nozarei ir daudz pozitīvu iezīmju: modernas ražotnes, progresīvi izstrādājumi, ievērojams vietējais tirgus, prasmīgs darbaspēks un prasīgi klienti, kuru dēļ pastāvīgi nepieciešamas produktu inovācijas. Tomēr pašlaik nozarei ir arī nopietnas problēmas: zems pieprasījums, pieaugošas izmaksas enerģijai, atkarība no importētām izejvielām un bieži vien arī negodīga konkurence.

2.11

Rīcības plāns ir dokuments, kurā atspoguļoti svarīgākie tērauda ražošanas aspekti un kurā īpaša uzmanība pievērsta darbībām, ko varētu veikt dažādu līmeņu iestādes un galvenās ieinteresētās personas.

2.12

Eiropas Komisija paredzējusi, ka plāna īstenošanu un tā ietekmi uz nozares konkurētspēju, ilgtspēju un nodarbinātību pārraudzīs oficiāla augsta līmeņa grupa.

3.1

EESK ar gandarījumu konstatē, ka jautājums par satraucošo stāvokli Eiropas tērauda ražošanas nozarē ir iekļauts Eiropas Komisijas darba kārtībā. Apspriešanās ar dalībvalstīm un sociālajiem partneriem ir devusi tiem iespēju paust savu viedokli par nozari un tās nepilnībām, kā arī ierosināt iespējamos risinājumus, kā saglabāt Eiropas tērauda ražošanas stabilitāti. Šo apspriešanos vainagojums ir izstrādātais projekts “Rīcības plānam konkurētspējīgai un ilgtspējīgai Eiropas tērauda ražošanas nozarei”.

3.2

Plāns ir pirmais solis ceļā uz to, lai palīdzētu tērauda ražošanas nozarei pārvarēt galvenās mūsdienu ekonomikas, sociālās un vides problēmas, radītu jaunu nozares politikas ietvaru nolūkā saglabāt tērauda ražošanas konkurētspēju, un paturētu tās darbaspēku Eiropā. Rīcības plānā paustie apgalvojumi ir optimistiski, taču tā panākumus noteiks tas, kā šos apgalvojumus īstenos praksē. Ja plāna pamatā nebūs skaidras īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģijas un ja netiks nodrošināti vajadzīgie juridiskie, finansiālie un loģistikas instrumenti, ietekmes tam nebūs.

3.3

Pēc EESK domām, plāna īstenošanas rezultātā varētu būt iespējams

3.4

Viens no galvenajiem Komisijas rūpniecības politikas paziņojuma mērķiem ir panākt, ka 2020. gadā rūpniecības nozare veido 20 % no ES IKP. EESK atbalsta šo mērķi, jo tas pozitīvi ietekmētu arī tērauda ražošanu. Tomēr šķiet, ka tas būs ļoti grūti sasniedzams, ja vien netiks atvieglota piekļuve tādām finanšu iestādēm kā Eiropas Investīciju banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

3.5

Stāvoklis tirgū piespiedīs tērauda ražotājus turpināt sarežģītas strukturālas pārmaiņas (nevar izslēgt uzņēmumu apvienošanas, pārņemšanas un bankrotu iespējas). Dārgi ieguldījumi inovācijās, novatoriski tērauda veidi, gatavās produkcijas sortimenta paplašināšana, turpmāki izmaksu samazinājumi pēc izstrādājuma veida, kā arī tādu pakalpojumu ieviešana, kuros izmanto pašu ražotu tēraudu, – tas viss ir nepieciešams, taču daudziem tērauda ražotājiem patlaban ir grūti vai neiespējami to finansēt.

3.6

Komisijas nesen pasūtītā pētījumā par ES tērauda ražošanas nozares kumulatīvajām tiesību aktu izmaksām secināts, ka parastos apstākļos tās nav galvenais faktors, kas rada atšķirības izmaksu konkurētspējā. Tomēr krīzes apstākļos ES tiesību aktu piemērošanas izmaksas var būtiski ietekmēt tērauda ražošanas nozares konkurētspēju (3). Tiesiskā regulējuma sistēma būtu jāizvērtē gan no izmaksu, gan no ieguvumu viedokļa.

3.7

Tiesiskā regulējuma izvērtēšanā cieši jāiesaista tērauda ražošanas nozares sociālie partneri.

3.8

Kā uzsvērts Eiropas Komisijas paziņojumā, “ES pieprasījums pēc tērauda ir atkarīgs no dažu galveno tēraudu izmantojošo nozaru ekonomiskā un finansiālā stāvokļa – piemēram, būvniecības un autobūves nozares” (4). Diemžēl pašreizējā ekonomikas krīze ir ievērojami deformējusi šo nozaru pieprasījumu, un tāpēc kopējais pieprasījums pēc tērauda krītas.

3.9

Eiropas tērauda pieprasījuma stimulēšanā Komisija paļaujas uz savu rīcības plānu “CARS 2020” (5) un uz ilgtspējīgas būvniecības atbalsta iniciatīvu (6). Tomēr šie plāni nav pietiekami konkrēti, un, ņemot vērā saspringto situāciju tērauda ražošanas nozarē, ar tiem nepietiks, lai īstermiņā risinātu tērauda nozares problēmas.

3.10

Pieprasījumu pēc tērauda var stimulēt arī ar lieliem, uz nākotni orientētiem infrastruktūras projektiem un ar Eiropas iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanu nolūkā veicināt vietējā tirgus atlabšanu.

3.11

Pagājušajā desmitgadē ES tērauda ražošanas nozare arvien vairāk cietusi no negodīgas tirdzniecības, trešo valstu protekcionisma un pārmērīgas izejvielu ražotāju koncentrācijas. Tāpēc steidzami ir jāizvērtē iespēja mērķtiecīgi un bez kavēšanās risināt problēmas, ko radījis ikviens no negodīgās prakses paņēmieniem un kam par upuri ir kritusi Eiropas tērauda ražošanas nozare. Vēl neatliekamāku šo uzdevumu padara jaudas pārpalikums, kas nozarē vērojams globālā mērogā un kas dažām trešām valstīm dod iespēju izmantot negodīgu komercpraksi savas pārprodukcijas eksportēšanai.

3.12

Eiropas tērauda ražošanai nākotne būs vienīgi tad, ja tās uzņēmumi būs starp pirmajiem, kas ieviesīs pasaules tehnoloģiskos sasniegumus, it īpaši jaunākās ražošanas tehnoloģijas CO2 emisiju samazināšanai un energoefektivitātei, ja tādas būs saimnieciski izdevīgas.

3.13

Tērauda ražošana ir energoietilpīga nozare, kas šobrīd saskaras ar augstām enerģijas cenām salīdzinājumā ar lielāko daļu tās starptautisko konkurentu. Tā kā nozare ir arī ļoti kapitālietilpīga, galvenie nosacījumi tās attīstībai ilgtermiņā ir enerģijas cenu stabilitāte, prognozējamība un globālā konkurētspēja.

3.14

Rīcības plānā uzmanība pamatoti pievērsta tam, kā tērauda izstrādājumi/materiāli var palīdzēt mazināt CO2 emisijas. Kas attiecas uz ražošanas procesiem, ar pašreizējām tehnoloģijām nozare drīz būs sasniegusi savu iespēju robežas un tātad nespēs līdz 2050. gadam izpildīt Komisijas izvirzītos īpašos mērķus. Vērā ņemami uzlabojumi iespējami vienīgi ar revolucionārām tehnoloģijām. Tāpēc ārkārtīgi svarīga nozīme ir pētniecībai, izstrādei un inovācijām, kā arī resursiem, ar kuriem pētniecību un izstrādi finansēt. Tālab EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu “Apvāršņa 2020” ietvaros atbalstīt pētniecību, izstrādi, demonstrējumu projektus un pilotprojektus, kas saistīti ar jaunām, tīrākām, resursu un enerģijas patēriņa ziņā efektīvākām tehnoloģijām.

3.15

Lai gan pašreizējo tehnoloģiju potenciāls drīz būs izsmelts, ne visas ražotnes ir pilnībā izmantojušas šo tehnoloģiju dotās iespējas uzlabot energoefektivitāti un resursu patēriņa efektivitāti. Uzņēmumi būtu jāmudina investēt labākajās pieejamajās tehnoloģijās.

3.16

Resursi un enerģijas cenas pašlaik ir virzošās tendences inovācijā. Galvenā atbildība par ieguldījumiem pētniecībā, izstrādē un inovācijā gulstas uz pašu tērauda ražošanas nozari, tomēr pētniecībai un izstrādei, pilotprojektiem un demonstrējumu projektiem, kā arī jaunu tehnoloģiju ieviešanai ir vajadzīgs arī stingrāks atbalsts. Izmaksu ziņā būtiskākais šķērslis ir izejvielas un enerģija, tāpēc ļoti svarīgs uzdevums ir mazināt izmaksu atšķirības starp ES un tās galvenajiem konkurentiem.

3.17

Krīze un stingrie budžeta ierobežojumi dažās dalībvalstīs nopietni apdraud iespēju metalurģijas uzņēmumiem piešķirt kompensācijas, un tas Eiropā var radīt netaisnīgu situāciju.

3.18

Dažās pēdējās desmitgadēs, pateicoties efektivitātes paaugstināšanai, produktu inovācijai un ievērojamam darba ražīguma pieaugumam, Eiropas tērauda rūpniecība ir saglabājusi konkurences priekšrocības attiecībā pret saviem konkurentiem. Tomēr pašreizējā situācijā papildu kāpinājumu šajā jomā būs grūti sasniegt, ja neuzlabosies gan stāvoklis tirgū, gan uzņēmējdarbības regulatīvā vide.

3.19

Līdzās jaunu, ekonomiski dzīvotspējīgu tehnoloģiju attīstīšanai ir jāuzlabo Eiropas tērauda ražošanas uzņēmumu konkurētspēja iepretī to globālajiem konkurentiem. Enerģijas un izejvielu ziņā mazāk intensīva ražošana ļaus samazināt izmaksas, tādējādi padarot Eiropas tērauda ražošanas nozari konkurētspējīgāku.

3.20

Gaidāmais prasmju trūkums rīcības plānā skaidrots galvenokārt ar vecuma piramīdu, un nav pietiekami ņemts vērā tas zinātības un prasmju “zudums”, ko izraisa restrukturizācija. Turklāt paaudžu maiņas problēma būs jārisina sistemātiski, it īpaši laikā, kad strauji pieaug jauniešu bezdarbs.

3.21

Lai apturētu ekonomikas lejupslīdi un saglabātu tērauda ražošanas nākotnei tik nepieciešamo darbaspēku un prasmes, ārkārtīgi svarīgi ir veicināt pagaidu pasākumus darbinieku atbalstam.

3.22

Ņemot vērā saspringto situāciju Eiropas tērauda rūpniecībā, vilšanos izraisa tas, ka Komisija plāno tikai vienu augsta līmeņa grupas sanāksmi gadā. Lai svārstīgajos apstākļos, kas patlaban valda nozarē, pieņemtu pārdomātus lēmumus, būs vajadzīgi regulāri precizējumi.

3.23

Visbeidzot, 12 mēnešos pēc rīcības plāna pieņemšanas ir jāizvērtē tā ietekme uz Eiropas tērauda rūpniecības konkurētspēju. Lai vērtējums būtu iespējami precīzs un objektīvs, diskusijās noteikti jāiesaista sociālie partneri. Plāna īstenošanā Eiropas, valstu, vietējā un uzņēmumu līmenī ciešāk jāsadarbojas darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjiem.