EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02003L0087-20230605
Directive 2003/87/EC of the European Parliament and of the Council of 13 October 2003 establishing a system for greenhouse gas emission allowance trading within the Union and amending Council Directive 96/61/EC (Text with EEA relevance)Text with EEA relevance
Consolidated text: Eiropas parlamenta un padomes direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ
Eiropas parlamenta un padomes direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ
02003L0087 — LV — 05.06.2023 — 015.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai ►M9 Savienībā ◄ un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp) |
Grozīta ar:
Grozīta ar:
|
LĪGUMS PAR HORVĀTIJAS REPUBLIKAS PIEVIENOŠANOS EIROPAS SAVIENĪBAI |
L 112 |
21 |
24.4.2012 |
Labota ar:
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2003/87/EK
(2003. gada 13. oktobris),
ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai ►M9 Savienībā ◄ un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK
(Dokuments attiecas uz EEZ)
I
NODAĻA
VISPĀRĒJI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets
Ar šo direktīvu izveido sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai ►M9 Savienībā ◄ (turpmāk “ ►M9 ES ETS ◄ ”), lai veicinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanos rentablā un ekonomiski efektīvā veidā.
Tāpat šī direktīva paredz, ka vēl vairāk jāsamazina siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, lai sekmētu emisiju samazināšanu tādā mērā, kā no zinātnes viedokļa ir vajadzīgs, lai nepieļautu bīstamas klimata pārmaiņas. Tā palīdz sasniegt Savienības klimatneitralitātes mērķi un klimata mērķrādītājus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1119 ( 1 ), un līdz ar to palīdz sasniegt Parīzes nolīguma mērķus ( 2 ).
Šajā direktīvā ir paredzēti arī noteikumi, kuros paredzēts, kā novērtēt un īstenot stingrāku ►M9 Savienības ◄ mērķi par emisiju samazināšanu virs 20 %, un kurus piemēro pēc tam, kad ►M9 Savienība ◄ ir apstiprinājusi starptautisku vienošanos par klimata pārmaiņām, kuras īstenošanas rezultātā siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazinājums būtu lielāks par 9. pantā noteikto, kā to atspoguļo Eiropadomes 2007. gada marta sanāksmē pieņemtās 30 % saistības.
2. pants
Darbības joma
3. pants
Definīcijas
Šajā direktīvā izmantotas šādas definīcijas:
“kvota” nozīmē atļauju emitēt vienu tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta noteiktā periodā, un tā ir derīga vienīgi šajā direktīvā izvirzītajiem mērķiem un pārskaitāma citiem saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem;
“emisijas” ir siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izplūde no kādas iekārtas avotiem vai tādu gāzu izplūde no gaisakuģa, kas veic kādu I pielikumā uzskaitīto aviācijas darbību, vai no kuģa, kas veic kādu I pielikumā uzskaitīto jūras transporta darbību, kas ir precizētas attiecībā uz konkrēto darbību, vai tādu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izplūde, kas atbilst III pielikumā minētajai darbībai;
“siltumnīcas efektu izraisošas gāzes” ir II pielikumā minētās gāzes un citas atmosfēras gāzveida sastāvdaļas – gan dabiskas, gan antropogēnas –, kas absorbē un reemitē infrasarkano starojumu;
“siltumnīcas efektu izraisošās gāzes emisiju atļauja” ir atļauja, kas piešķirta saskaņā ar 5., 6. un 30.b pantu;
“iekārta” nozīmē stacionāru tehniski vienību, kur veic vienu vai vairākas darbības, kas minētas I pielikumā, un citas tieši saistītas darbības, kurām ir tehniska saistība ar šajā objektā veicamajām darbībām un kuras var ietekmēt emisijas un piesārņojumu;
“operators” nozīmē jebkuru personu, kas ekspluatē vai kontrolē iekārtu, vai gadījumos, kad to paredz attiecīgās valsts tiesību akti, personu, kurai deleģētas ekonomiskas pilnvaras attiecībā uz iekārtas tehnisku funkcionēšanu;
“persona” ir jebkura fiziska vai juridiska persona;
“jauna iekārta” ir jebkura iekārta, kura veic vienu vai vairākas I pielikumā uzskaitītās darbības un kurai siltumnīcas efektu izraisošās gāzes emisiju atļauja pirmo reizi saņemta laikposmā no trīs mēnešiem, sākot no dienas, kurā iesniedzams 11. panta 1. punktā paredzētais saraksts, un beidzot ar trīs mēnešiem pirms dienas, kurā iesniedzams nākamais minētajā pantā paredzētais saraksts;
“sabiedrība” ir viena vai vairākas personas un – saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai praksi – asociācijas, organizācijas vai personu grupas;
“tonna oglekļa dioksīda ekvivalenta” ir viena metriskā tonna oglekļa dioksīda (CO2) vai jebkuras citas II pielikumā minētās siltumnīcas efektu izraisošās gāzes daudzums ar ekvivalentu globālās sasilšanas potenciālu ;
“I pielikuma Puse” ir Puse, kas minēta ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām (UNFCCC) pielikumā un kas ir ratificējusi Kioto Protokolu saskaņā ar Kioto Protokola 1. panta 7. punktu;
“projekta aktivitāte” ir projekta aktivitāte, ko ir apstiprinājusi viena vai vairākas I pielikuma Puses saskaņā ar Kioto Protokola 6. vai 12. pantu un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar UNFCCC vai Kioto Protokolu;
“emisiju samazināšanas vienība” (ESV) ir vienība, ko piešķir saskaņā ar Kioto Protokola 6. pantu un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar UNFCCC vai Kioto Protokolu;
“sertificēta emisiju samazināšana” (SES) ir vienība, ko piešķir saskaņā ar Kioto Protokola 12. pantu un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar UNFCCC vai Kioto Protokolu;
“gaisakuģa operators” ir persona, kas ekspluatē gaisakuģi laikā, kad tas veic kādu I pielikumā uzskaitītu aviācijas darbību, vai arī, ja šīs personas identitāte nav zināma vai gaisakuģa īpašnieks to nav uzrādījis, – gaisakuģa īpašnieks;
“komerciāls gaisa transporta operators” ir operators, kas par maksu sabiedrībai nodrošina regulārus vai neregulārus gaisa transporta pakalpojumus, veicot pasažieru, kravas vai pasta sūtījumu pārvadājumus;
“administrējošā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kas atbild par ►M9 ES ETS ◄ piemērošanu gaisakuģu operatoram saskaņā ar 18.a pantu;
“par aviācijas emisijām uzskatāmās emisijas” ir emisijas no visiem lidojumiem, kuri ietilpst I pielikumā uzskaitītajās aviācijas darbībās un kuri sākas kādas dalībvalsts teritorijā esošā lidlaukā, kā arī tādi, kas ierodas tādā lidlaukā no kādas trešās valsts;
“aviācijas vēsturiskās emisijas” ir 2004., 2005. un 2006. kalendārā gada vidējais emisiju apjoms, kuras gaisakuģi ir radījuši, veicot I pielikumā uzskaitītās aviācijas darbības;
“sadedzināšana” ir kurināmā oksidēšana neatkarīgi no tā, kā tiek izmantota šajā procesā ražotā siltumenerģija, elektroenerģija vai mehāniskā enerģija, un citas tieši saistītas darbības, tostarp dūmgāzu attīrīšana;
▼M15 —————
“aviācijas ietekme, kas nav CO2 ietekme” ir ietekme uz klimatu, ko rada degvielas sadegšanā emitētie slāpekļa oksīdi (NOx), kvēpu daļiņas un oksidēti sēra savienojumi, un ietekme, ko rada ūdens tvaiks, tostarp kondensācijas takas, ko emitē gaisakuģis, kurš veic kādu no I pielikumā minētajām aviācijas darbībām;
“kuģošanas sabiedrība” ir kuģa īpašnieks vai jebkura cita organizācija vai persona, piemēram, vadītājs vai berbouta fraktētājs, kas atbildību par kuģa ekspluatāciju pārņēmusi no kuģa īpašnieka un, šādu atbildību uzņemdamās, ir piekritusi pārņemt visus pienākumus un atbildību, ko uzliek Drošas kuģu ekspluatācijas un piesārņojuma novēršanas vadības starptautiskais kodekss, kas izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 336/2006 ( 4 ) I pielikumā;
“reiss” ir reiss, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/757 ( 5 ) 3. panta c) punktā;
“kuģošanas sabiedrību administrējošā iestāde” ir iestāde, kas atbild par ES ETS administrēšanu attiecībā uz kuģošanas sabiedrību saskaņā ar 3.gf pantu;
“piestāšanas osta” ir osta, kurā kuģis piestāj, lai iekrautu vai izkrautu kravu vai uzņemtu vai izsēdinātu pasažierus, vai osta, kurā piestāj atkrastes kuģis, lai mainītu apkalpi, piestāj vienīgi ar mērķi ir uzpildīt degvielu, papildināt krājumus, mainīt kuģa, kas nav atkrastes kuģis, apkalpi, ieiet dokā vai veikt remontu kuģim, tā iekārtām vai abiem un osta, kurā kuģis piestāj, jo kuģim ir vajadzīga palīdzība vai tas ir briesmās, piestāj, lai veiktu pārkraušanu no kuģa uz kuģi ārpus ostām, piestāj ar vienīgo mērķi patverties no nelabvēlīgiem laika apstākļiem, vai ja tas nepieciešams saistībā ar meklēšanas un glābšanas darbībām, un netiek pieļauta konteinerkuģu piestāšana blakus esošā konteineru pārkraušanas ostā, kas minēta saskaņā ar 3.ga panta 2. punktu pieņemtajā īstenošanas aktā;
“kruīza kuģis” ir pasažieru kuģis, kam nav kravas klāja un kas paredzēts vienīgi pasažieru komercpārvadājumiem un kas nodrošina naktsmītnes jūras reisā;
“cenu starpības līgums” jeb “CD” ir līgums starp Komisiju un mazoglekļa vai bezoglekļa produkta ražotāju, kas izraudzīts ar konkurējošu cenu mehānismu, piemēram, izsolē, un saskaņā ar kuru ražotājam nodrošina atbalstu no Inovāciju fonda, no kura sedz starpību starp uzvarējušo cenu, kas zināma arī kā norunas cena, no vienas puses, un atsauces cenu, kas atvasināta no saražotā mazoglekļa vai bezoglekļa produkta cenas, no līdzīga aizstājējprodukta tirgus cenas vai abu minēto abu cenu kombinācijas, no otras puses;
“oglekļa cenas starpības līgums” jeb “CCD” ir līgums starp Komisiju un mazoglekļa vai bezoglekļa produkta ražotāju, kas izraudzīts ar konkurējošu cenu mehānismu, piemēram, izsolē, saskaņā ar kuru ražotājam nodrošina atbalstu no Inovāciju fonda, no kura sedz starpību starp uzvarējušo cenu, kas zināma arī kā norunas cena, no vienas puses, un atsauces cenu, kas atvasināta no kvotu vidējās cenas, no otras puses;
“fiksētas prēmijas līgums” ir līgums starp Komisiju un mazoglekļa vai bezoglekļa produkta ražotāju, kas izraudzīts ar konkurējošu cenu mehānismu, piemēram, izsolē, un saskaņā ar kuru ražotājam nodrošina atbalstu fiksētas summas veidā par saražotā produkta vienību;
“regulētais subjekts” IVa nodaļas izpratnē ir jebkura fiziska vai juridiska persona, izņemot degvielu galapatērētājus, un kas iesaistīta III pielikumā minētā darbībā un pieder pie kādas no šīm kategorijām:
ja degviela iziet cauri Padomes Direktīvas (ES) 2020/262 ( 6 ) 3. panta 11. punktā definētajai akcīzes preču noliktavai, regulētais subjekts ir minētās direktīvas 3. panta 1. punktā definētais apstiprinātais noliktavas turētājs, kas saskaņā ar minētās direktīvas 7. pantu ir atbildīgs par iekasējamā akcīzes nodokļa samaksu;
ja šā punkta i) apakšpunkts nav piemērojams, regulētais subjekts ir jebkura cita persona, kas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2020/262 7. pantu vai Padomes Direktīvas 2003/96/EK ( 7 ) 21. panta 5. punkta pirmo daļu ir atbildīga par iekasējamā akcīzes nodokļa samaksu attiecībā uz šīs direktīvas IVa nodaļas aptvertajām degvielām;
ja šā punkta i) un ii) apakšpunkts nav piemērojams, regulētais subjekts ir jebkura cita persona, kas dalībvalsts relevantajām kompetentajām iestādēm ir jāreģistrē kā atbildīga par akcīzes nodokļa nomaksu, tostarp personas, kas ir atbrīvotas no akcīzes nodokļa maksāšanas, kā norādīts Padomes Direktīvas 2003/96/EK 21. panta 5. punkta ceturtajā daļā;
ja šā punkta i), ii) un iii) apakšpunkts nav piemērojams vai ja vairākas personas ir solidāri atbildīgas par tā paša akcīzes nodokļa samaksu, regulētais subjekts ir jebkura cita dalībvalsts iecelta persona;
“degviela” šīs direktīvas IVa nodaļas izpratnē ir jebkurš energoprodukts, kas minēts Direktīvas 2003/96/EK 2. panta 1. punktā, tostarp degvielas, kuras uzskaitītas minētās direktīvas I pielikuma A un C tabulā, kā arī visi citi lietošanai paredzēti produkti, ko pārdošanā piedāvā vai izmanto kā motordegvielu vai kurināmo, kā norādīts minētās Direktīvas 2. panta 3. punktā, tostarp elektroenerģijas ražošanai;
“nodošana patēriņam” šīs direktīvas IVa nodaļā ir nodošana patēriņam, kā definēts Direktīvas (ES) 2020/262 6. panta 3. punktā;
“TTF gāzes cena” IVa nodaļas izpratnē ir gāzes cena nākamā mēneša nākotnes līgumā par gāzi, ko tirgo Title Transfer Facility (TTF) Virtual Trading Point, kuru pārvalda Gasunie Transport Services B.V.;
“Brent jēlnaftas cena” IVa nodaļas izpratnē ir nākamā mēneša nākotnes līgumā fiksētā jēlnaftas cena, ko izmanto par atsauces cenu naftas pirkumam.
II
NODAĻA
Aviācija un jūras transports
3.a pants
Darbības joma
Šīs direktīvas 3.b līdz 3.g pantu piemēro kvotu sadalei un piešķiršanai par I pielikumā uzskaitītajām aviācijas darbībām. Direktīvas 3.ga līdz 3.gg pantu piemēro I pielikumā uzskaitītajām jūras transporta darbībām.
3.b pants
Aviācijas darbības
Komisija līdz 2009. gada 2. augustam saskaņā ar ►M9 pārbaudes procedūru, kas minēta 22.a panta 2. punktā ◄ , izstrādā pamatnostādnes, lai sīki interpretētu I pielikumā uzskaitītās aviācijas darbības.
3.c pants
Kopējais kvotu daudzums aviācijai
▼M14 —————
Saskaņā ar pirmo daļu rezervētās kvotas dalībvalstis piešķir, lai daļēji vai pilnībā segtu cenu atšķirību starp fosilās petrolejas izmantošanu un attiecīgo atbilstīgo aviācijas degvielu izmantošanu, ņemot vērā oglekļa cenas stimulus un saskaņotos minimālos fosilo degvielu nodokļu līmeņus. Aprēķinot minēto cenu atšķirības, Komisija ņem vērā tehnisko ziņojumu, ko saskaņā ar Regulu par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu ilgtspējīgam gaisa transportam publicējusi Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra. Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar šo punktu piešķirtais finansējums ir pamanāms veidā, kas atbilst šīs direktīvas 30.m panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajām prasībām.
Saskaņā ar šo punktu piešķirtās kvotas attiecas uz:
70 % no atlikušās cenu starpības starp fosilās petrolejas un no atjaunīgajiem energoresursiem iegūta ūdeņraža izmantošanu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 ( 9 ) 2. panta otrās daļas 34. punktā definētajām modernajām biodegvielām, kurām emisiju koeficients ir nulle saskaņā ar šīs direktīvas IV pielikumu vai saskaņā ar īstenošanas aktu, kas pieņemts, ievērojot šīs direktīvas 14. pantu;
95 % no atlikušās cenu starpības starp fosilās petrolejas un tādu nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu izmantošanu, kuras atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 25. pantam un kuras izmanto aviācijā, un kurām emisiju koeficients ir nulle saskaņā ar šīs direktīvas IV pielikumu vai saskaņā ar īstenošanas aktu, kas pieņemts, ievērojot šīs direktīvas 14. pantu;
100 % no atlikušās cenu starpības starp fosilās petrolejas un jebkuras tādas atbilstīgas aviācijas degvielas izmantošanu, kas nav iegūta no šā punkta pirmajā daļā minētajām fosilajām degvielām, lidostās uz salām, kuru platība ir mazāka nekā 10 000 km2 un kurām nav autoceļu vai dzelzceļa savienojuma ar kontinentālo daļu, lidostās, kas nav pietiekami lielas, lai tās varētu definēt kā Savienības lidostas saskaņā ar Regulu par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu ilgtspējīgam gaisa transportam, un lidostās, kas atrodas tālākā reģionā;
citos gadījumos, kas nav minēti a), b un c) apakšpunktā, – 50 % no atlikušās cenu starpības starp fosilās petrolejas un jebkuras tādas atbilstīgas aviācijas degvielas izmantošanu, kuras nav iegūtas no šā punkta pirmajā daļā minētajām fosilajām degvielām.
Kvotu sadalē saskaņā ar šo punktu var ņemt vērā iespējamo atbalstu no citām shēmām valsts līmenī.
Katru gadu komerciāli gaisakuģu operatori var pieteikties uz kvotu sadali, kura balstīta uz šajā punktā minēto katras atbilstīgās aviācijas degvielas apjomu, kas izmantots lidojumiem, par kuriem laikposmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim saskaņā ar 12. panta 3. punktu kvotas ir jānodod, izņemot lidojumus, attiecībā uz kuriem minētā prasība tiek uzskatīta par izpildītu saskaņā ar 28.a panta 1. punktu. Ja attiecīgajā gadā kvotu pieprasījums šādu degvielu izmantošanai ir lielāks nekā kvotu pieejamība, kvotu daudzumu attiecīgā gada sadalīšanā vienādi samazina visiem attiecīgajiem gaisakuģu operatoriem.
Komisija katru gadu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē detalizētu informāciju par vidējo izmaksu atšķirību starp fosilo petroleju – ņemot vērā oglekļa cenas un saskaņotu minimālo fosilo degvielu nodokļu līmeņu stimulus – un attiecīgajām atbilstīgajām aviācijas degvielām par iepriekšējo gadu.
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai papildinātu šo direktīvu, paredzot detalizētus noteikumus par to, kā ik gadu aprēķināt šā punkta sestajā daļā minēto izmaksu starpību, par to, kā sadalīt kvotas par šā punkta pirmajā daļā minēto degvielu izmantošanu, un par to, kā aprēķināmas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, kas ietaupītas to degvielu izmatošanas rezultātā, kā par tām ziņots saskaņā ar īstenošanas aktu, kas pieņemts, ievērojot 14. panta 1. punktu, un paredzot kārtību, kā ņemt vērā oglekļa cenas un saskaņotu minimālo fosilo degvielu nodokļu līmeņu stimulus.
Līdz 2028. gada 1. janvārim Komisija izvērtē šā punkta piemērošanu un minētā izvērtējuma rezultātus ziņojuma veidā savlaicīgi iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Attiecīgā gadījumā ziņojumam var pievienot leģislatīvā akta priekšlikumu, kas paredzētu līdz 2034. gada 31. decembrim sadalīt apjomierobežotu un laikā ierobežotu kvotu daudzumu, lai vēl vairāk stimulētu šā punkta pirmajā daļā minēto degvielu izmantošanu, jo īpaši tādu nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo aviācijas degvielu izmantošanu, kuras atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 25. pantam un kuru emisiju koeficients ir nulle saskaņā ar šīs direktīvas IV pielikumu vai saskaņā ar īstenošanas aktu, kas pieņemts, ievērojot šīs direktīvas 14. pantu.
No 2028. gada 1. janvāra Komisija izvērtē šā punkta piemērošanu savā gada ziņojumā, kas tai jāiesniedz, ievērojot 10. panta 5. punktu.
3.d pants
Kvotu sadale aviācijai, izmantojot izsoles
No 2026. gada 1. janvāra izsola visas kvotas, kuras attiecīgajā gadā būtu sadalītas bez maksas, izņemot 3.c panta 6. punktā un 10.a panta 8. punkta ceturtajā daļā minēto kvotu daudzumu.
▼M14 —————
▼M14 —————
3.g pants
Monitoringa un ziņošanas plāni
Administrējošā dalībvalsts nodrošina, ka visi gaisakuģu operatori iesniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei monitoringa plānu, kurā izklāstīti emisiju monitoringa un ziņošanas pasākumi, un ka kompetentā iestāde šādus plānus apstiprina saskaņā ar 14. pantā minētajiem īstenošanas aktiem.
3.ga pants
Piemērojamība jūras transporta darbībām
Minētajos īstenošanas aktos ostu uzskaita kā blakus esošu konteineru pārkraušanas ostu, kurās konteineru pārkraušanas īpatsvars (konteinera ekvivalents ir divdesmit pēdas par vienību) pārsniedz 65 % no kopējām konteineru kravām attiecīgajā ostā iepriekšējos divpadsmit mēnešos, par ko ir pieejami attiecīgi dati, un ja minētā osta atrodas ārpus Savienības, bet mazāk kā 300 jūras jūdzes no kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošas ostas. Šā punkta piemērošanas nolūkā konteinerus uzskata par pārkrautiem, ja tos izkrauj no kuģa uz ostu vienīgi tādēļ, lai tos iekrautu citā kuģī. Sarakstā, ko Komisija izveidojusi, ievērojot pirmo daļu, neiekļauj ostas, kas atrodas trešā valstī, attiecībā uz kuru minētā trešā valsts faktiski piemēro šai direktīvai līdzvērtīgus pasākumus.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 22.a panta 2. punktā.
Līdz 2030. gada 31. decembrim daļu no kvotām piešķir dalībvalstīm, kurās saskaņā ar 3.gf pantu dalībvalstu pārziņā esošu kuģošanas sabiedrību īpatsvars salīdzinājumā ar to iedzīvotāju skaitu 2020. gadā un pamatojoties uz pieejamajiem datiem par laikposmu no 2018. līdz 2020. gadam pārsniedz 15 kuģošanas sabiedrības uz miljonu iedzīvotāju. Kvotu daudzums atbilst 3,5 % no papildu kvotu daudzuma, ņemot vērā jūras transportam piemērotā maksimālā daudzuma palielinājumu attiecīgajā gadā, kā minēts 9. panta trešajā daļā. No 2024. līdz 2026. gadam kvotu daudzumu papildus reizina ar attiecīgajam gadam piemērojamo procentuālo daļu saskaņā ar 3.gb panta pirmās daļas a) un b) apakšpunktu. Ieņēmumi, kas gūti no minētās kvotu daļas izsolīšanas, būtu jāizmanto mērķiem, kas attiecībā uz kuģošanas nozari minēti 10. panta 3. punkta pirmās daļas g) apakšpunktā, kā arī minēti f) un i) apakšpunktā. 50 % no kvotu daudzuma sadala starp attiecīgajām dalībvalstīm, pamatojoties uz to pārziņā esošo kuģošanas sabiedrību īpatsvaru, un atlikumu vienādās daļās sadala starp šīm dalībvalstīm.
3.gb pants
Jūras transportam piemērojamo prasību pakāpeniska ieviešana
Kuģošanas sabiedrību pienākums ir nodot kvotas pēc šāda grafika:
40 % no verificētajām emisijām, kuras paziņotas par 2024. gadu un uz kurām attiektos nodošanas prasības saskaņā ar 12. pantu;
70 % no verificētajām emisijām, kuras paziņotas par 2025. gadu un uz kurām attiektos nodošanas prasības saskaņā ar 12. pantu;
100 % no verificētajām emisijām, kuras paziņotas par 2026. gadu un pēc tam par katru gadu saskaņā ar 12. pantu.
Ja tiek nodots kvotu skaits, kas ir mazāks par jūras transporta verificētajām emisijām 2024. un 2025. gadā, tad pēc tam, kad ir noskaidrota starpība starp verificētajām emisijām un nodotajām kvotām katrā no šiem gadiem, minētajai starpībai atbilstošo kvotu apjomu anulē, nevis izsola saskaņā ar 10. pantu.
3.gc pants
Noteikumi par ES ETS izmaksu pārnešanu no kuģošanas sabiedrības uz citu subjektu
Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai gadījumos, kad saskaņā ar līgumisku vienošanos galīgo atbildību par degvielas iegādi vai kuģa ekspluatāciju, vai abiem uzņemas nevis kuģošanas sabiedrība, bet cits subjekts, kuģošanas sabiedrība ir tiesīga no attiecīgā subjekta saņemt atlīdzību par izmaksām, ko rada kvotu nodošana.
Šā panta izpratnē kuģa ekspluatācija ir kuģa pārvadātās kravas vai maršruta un kuģa ātruma noteikšana. Kuģošanas sabiedrība joprojām ir atbildīgais subjekts par kvotu nodošanu, kā prasīts šīs direktīvas 3.gb un 12. pantā, un par vispārējo atbilstību noteikumiem valsts tiesību aktos, ar ko transponē šo direktīvu. Dalībvalstis nodrošina, ka to pārziņā esošās kuģošanas sabiedrības pilda pienākumus nodot kvotas saskaņā ar 3.gb un 12. pantu neatkarīgi no šādu kuģošanas sabiedrību tiesībām no komerciāliem operatoriem saņemt atlīdzību par izmaksām, ko rada kvotu nodošana.
3.gd pants
Jūras transporta emisiju monitorings un ziņošana
Par emisijām no šīs direktīvas I pielikumā uzskaitītajām jūras transporta darbībām kuģošanas sabiedrību administrējošā iestāde nodrošina, ka tās pārziņā esošā kuģniecības sabiedrība ziņošanas periodā monitorē relevantos parametrus un ziņo par tiem, un kuģošanas sabiedrību administrējošai iestādei iesniedz agregēto emisiju datus uzņēmuma līmenī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/757 II nodaļu.
3.ge pants
Jūras transporta emisiju verifikācijas un akreditācijas noteikumi
Kuģošanas sabiedrību administrējošā iestāde nodrošina, ka ziņojumi par agregēto emisiju datiem kuģošanas sabiedrības līmenī, ko kuģošanas sabiedrība iesniegusi saskaņā ar šīs direktīvas 3.gb pantu, tiek verificēti saskaņā ar Regulas (ES) 2015/757 III nodaļā izklāstītajiem verifikācijas un akreditācijas noteikumiem.
3.gf pants
Kuģošanas sabiedrību administrējošā iestāde
Kuģošanas sabiedrību administrējošā iestāde ir:
ja kuģošanas sabiedrība reģistrēta dalībvalstī – dalībvalsts, kurā kuģošanas sabiedrība reģistrēta;
ja kuģošanas sabiedrība nav reģistrēta dalībvalstī – dalībvalsts, kuras ostās iepriekšējos četros monitoringa gados kuģošanas sabiedrības kuģi visvairāk piestājuši reisos, uz kuriem attiecas 3.ga pantā izklāstītā darbības joma;
ja kuģošanas sabiedrība nav reģistrēta dalībvalstī un tās kuģi iepriekšējos četros monitoringa gados nav veikuši nevienu reisu, uz kuriem attiecas 3.ga pantā izklāstītā darbības joma, dalībvalsts, kurā kuģošanas sabiedrības kuģis ir uzsācis vai pabeidzis savu pirmo reisu, uz kuru attiecas minētajā pantā izklāstītā darbības joma.
Pamatojoties uz labāko pieejamo informāciju, Komisija ar īstenošanas aktiem:
līdz 2024. gada 1. februārim izveido sarakstu ar tām kuģošanas sabiedrībām, kas veikušas kādu I pielikumā uzskaitīto jūras transporta darbību, uz kuru 2024. gada 1. janvārī vai no šā datuma attiecas 3.ga pantā izklāstītā darbības joma, un norāda kuģošanas sabiedrību administrējošo iestādi saskaņā ar šā panta 1. punktu;
līdz 2026. gada 1. februārim un pēc tam ik pēc diviem gadiem izveido atjauninātu sarakstu, lai dalībvalstī reģistrētām kuģošanas sabiedrībām norādītu citu kuģošanas sabiedrību administrējošo iestādi, ja saskaņā ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktu kuģošanas sabiedrības mainījušas reģistrācijas dalībvalsti Savienībā, vai lai sarakstā iekļautu kuģošanas sabiedrības, kuras pēcāk ir veikušas kādu I pielikumā uzskaitīto jūrniecības darbību, uz kuru attiecas 3.ga pantā izklāstītā darbības joma saskaņā ar šā panta 1. punkta c) apakšpunktu; un
līdz 2028. gada 1. februārim un pēc tam ik pēc četriem gadiem izveido atjauninātu sarakstu, lai dalībvalstī nereģistrētām kuģošanas sabiedrībām norādītu citu kuģošanas sabiedrību administrējošo iestādi saskaņā ar šā panta 1. punkta b) apakšpunktu.
3.gg pants
Ziņošana un pārskatīšana
Šajā nolūkā Komisija, 18 mēnešu laikā pēc šāda globālā tirgus pasākuma pieņemšanas un pirms tas sācis darboties, iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētajā ziņojumā Komisija analizē šādus globālā tirgus pasākuma aspektus:
vērienīgums, ņemot vērā Parīzes nolīguma mērķus;
vispārējā vidiskā integritāte, tostarp salīdzinājumā ar šīs direktīvas noteikumiem par jūras transportu; un
ikvienu jautājumu, kas attiecas uz saskaņotību starp ES ETS un minēto pasākumu.
Attiecīgā gadījumā Komisija šā punkta otrajā daļā minētajam ziņojumam var pievienot leģislatīvā akta priekšlikumu, ar ko groza šo direktīvu, lai tā atbilstu Savienības 2030. gada klimata mērķrādītājam, Regulā (ES) 2021/1119 noteiktajam klimatneitralitātes mērķuzdevumam un mērķim saglabāt Savienības klimatrīcības vidisko integritāti un efektivitāti, lai nodrošinātu saskaņotību starp globālā tirgus pasākuma īstenošanu un ES ETS, vienlaikus izvairoties no liela divkārša sloga.
Vajadzības gadījumā pirmajā daļā minētajam ziņojumam pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu, ar ko groza šo direktīvu.
Ziņojumā ņem vērā arī savstarpējo saikni starp šo direktīvu un Regulu (ES) 2015/757 un izmanto tās piemērošanā gūto pieredzi. Ziņojumā Komisija arī izvērtē, kāds ir vislabākais veids, kā šī direktīva var veicināt atjaunīgo un mazoglekļa kuģu degvielu ieviešanu, balstoties uz aprites ciklu. Vajadzības gadījumā ziņojumam var pievienot leģislatīvo aktu priekšlikumus.
III
NODAĻA
STACIONĀRAS IEKĀRTAS
3.h pants
Darbības joma
Šo nodaļu piemēro siltumnīcas efektu izraisošās gāzes emisiju atļaujām, kā arī kvotu sadalei un piešķiršanai par I pielikumā uzskaitītajām darbībām, kas nav ne aviācijas darbības, ne jūras transporta darbības.
4. pants
Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atļaujas
Dalībvalstis nodrošina, ka no 2005. gada 1. janvāra neviena iekārta neveic I pielikumā minētās darbības, kuru rezultātā rodas attiecīgā emisija, ja vien operatoram nav saskaņā ar 5. un 6. pantu kompetentas iestādes izsniegtas atļaujas vai arī iekārta ir izslēgta no ►M9 ES ETS ◄ saskaņā ar 27. pantu. Šo noteikumu attiecina arī uz iekārtām, kas iekļautas saskaņā ar 24. pantu.
5. pants
Pieteikums siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atļaujas saņemšanai
Pieteikumā siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atļaujas saņemšanai no kompetentās iestādes ir jāiekļauj šādi apraksti:
iekārta un tās darbība, norādot izmantoto tehnoloģiju;
izejmateriāli un palīgmateriāli, kuru izmantošana var radīt I pielikumā minēto gāzu emisiju;
I pielikumā minēto gāzu emisijas avoti no iekārtas; un
plānotie pasākumi, lai veiktu emisijas monitoringu un ziņotu par to saskaņā ar 14. pantā minētajiem ►M9 aktiem ◄ .
Pieteikumā ir jāiekļauj arī netehnisks pirmajā daļā minēto ziņu apkopojums.
6. pants
Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atļauju nosacījumi un saturs
Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atļaujas var attiekties uz vienu vai vairākām iekārtām tajā pašā objektā, kuras darbina viens un tas pats operators.
▼M9 —————
Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atļaujās ir šāda informācija:
operatora vārds vai nosaukums un adrese;
iekārtas darbības un emisiju apraksts;
monitoringa plāns, kas atbilst prasībām saskaņā ar 14. pantā minētajiem ►M9 aktiem ◄ . Dalībvalstis var atļaut operatoriem atjaunot monitoringa plānus, negrozot atļauju. Operatori jebkuru atjaunoto monitoringa plānu iesniedz apstiprināšanai kompetentajā iestādē;
prasības attiecībā uz ziņošanu; un
saistības nodot kvotas, kas līdzvērtīgas iekārtas kopējām emisijām attiecīgā kalendārā gada laikā, kuras ir verificētas saskaņā ar 15. pantu, ievērojot 12. panta 3. punktā noteikto termiņu.
7. pants
Pārmaiņas attiecībā uz iekārtām
Operators informē kompetento iestādi par visām plānotajām pārmaiņām attiecībā uz iekārtas būtību, darbību, paplašināšanu vai būtisku jaudas samazināšanu, sakarā ar ko var būt vajadzība atjaunināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atļauju. Attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde atjaunina atļauju. Ja mainās iekārtas operatora identitāte, kompetentā iestāde atjaunina atļauju, iekļaujot tajā jaunā operatora vārdu vai nosaukumu un adresi.
8. Pants
Saskaņošana ar Direktīvu 2010/75/ES
Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, ja ar iekārtām veic Direktīvas 2010/75/ES I pielikumā iekļautās darbības, siltumnīcas efektu izraisošās gāzes emisiju atļauju piešķiršanas nosacījumi un procedūra tiek saskaņota ar minētajā direktīvā paredzētajiem atļaujas piešķiršanas nosacījumiem un procedūru. Šīs direktīvas 5., 6. un 7. pantā noteiktās prasības var iekļaut Direktīvā 2010/75/ES paredzētajās procedūrās.
Komisija izskata, cik efektīva ir sinerģija ar Direktīvu 2010/75/ES. Ar vidi un klimatu saistītās atļaujas tiek koordinētas, lai nodrošinātu, ka Savienības klimata un enerģētikas mērķu realizēšanai nepieciešamie pasākumi tiek īstenoti efektīvi un ātri. Komisija var iesniegt ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei saistībā ar jebkādu turpmāku šīs direktīvas pārskatīšanu.
9. pants
►M9 Savienības ◄ kvotu kopapjoms
Ik gadus piešķirto ►M9 Savienības ◄ kvotu kopapjoms, sākot ar 2013. gadu, lineāri samazinās, par aprēķina atskaites punktu ņemot 2008.–2012. gada perioda vidu. Apjomu samazina, piemērojot lineāru koeficientu 1,74 %, salīdzinot ar to gada vidējo kvotu kopapjomu, kuras dalībvalstis piešķīrušas saskaņā ar Komisijas lēmumiem par emisiju kvotu valsts sadales plāniem laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam. ►A1 Horvātijas pievienošanās rezultātā ►M9 Savienības ◄ kvotu kopapjomu palielina tikai par kvotu apjomu, ko Horvātija izsola saskaņā ar 10. panta 1. punktu. ◄
No 2021. gada lineārais koeficients ir 2,2 %.
Savienības kvotu kopapjomu 2024. gadā samazina par 90 miljoniem kvotu. Savienības kvotu kopapjomu 2026. gadā samazina par 27 miljoniem kvotu. Savienības kvotu kopapjomu 2024. gadā palielina par 78,4 miljoniem kvotu jūras transportam. Lineārais koeficients ir 4,3 % no 2024. gada līdz 2027. gadam un 4,4 % no 2028. gada. Lineāro koeficientu piemēro arī kvotām, kas atbilst jūras transporta darbību vidējām emisijām, kuras paziņotas saskaņā ar Regulu (ES) 2015/757 par 2018. un 2019. gadu un uz kurām attiecas šīs direktīvas 3.ga pants. Savienības kvotu kopapjomu Komisija publicē līdz 2023. gada 6. septembrim.
Attiecīgi no 2026. gada 1. janvāra un 2027. gada 1. janvāra kvotu daudzumu palielina, lai ņemtu vērā citu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju aptvērumu, kas nav CO2 emisijas no jūras transporta darbībām, un piekrastes kuģu emisiju aptvērumu, pamatojoties uz to emisijām par pēdējo gadu, par kuru ir pieejami dati. Neatkarīgi no 10. panta 1. punkta, kvotas, kas rodas šā palielinājuma rezultātā, dara pieejamas inovāciju atbalstam saskaņā ar 10.a panta 8. punktu.
9.a pants
►M9 Savienības ◄ kvotu apjoma korekcija
Visus šādus datus līdz 2010. gada 30. aprīlim iesniedz attiecīgajai kompetentajai iestādei saskaņā ar noteikumiem, kas pieņemti atbilstīgi 14. panta 1. punktam.
Ja iesniegtie dati ir pienācīgi pamatoti, kompetentā iestāde par to paziņo Komisijai līdz 2010. gada 30. jūnijam un piešķiramo kvotu apjomu, kas koriģēts ar 9. pantā minēto lineāro koeficientu, attiecīgi koriģē. Ja iekārtas emitē nevis CO2, bet citas siltumnīcas efektu izraisošās gāzes, kompetentā iestāde var paziņot zemāku emisiju apjomu, ņemot vērā šo iekārtu emisiju samazināšanas potenciālu.
10. pants
Kvotu izsole
Sākot ar 2021. gadu un neskarot iespējamu samazinājumu, ievērojot 10.a panta 5.a punktu, izsolāmā kvotu daļa ir 57 %.
2 % no kopējā kvotu daudzuma laikā no 2021. līdz 2030. gadam izsola, lai izveidotu fondu, kura mērķis ir uzlabot energoefektivitāti un modernizēt energosistēmas dažās dalībvalstīs (“saņēmējās dalībvalstīs”), kā noteikts 10.d pantā (“modernizācijas fonds”). Minētā kvotu apjoma saņēmējas dalībvalstis ir dalībvalstis, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju tirgus cenās 2013. gadā nesasniedza 60 % no Savienības vidējā rādītāja. Šim kvotu apjomam atbilstošos līdzekļus sadala saskaņā ar IIb pielikuma A daļu.
Turklāt 2,5 % no kopējā kvotu daudzuma laikā no 2024. gada līdz 2030. gadam izsola Modernizācijas fonda labā. Minētā kvotu apjoma saņēmējas dalībvalstis ir dalībvalstis, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju tirgus cenās 2016.–2018. gadā nesasniedza 75 % no Savienības vidējā rādītāja. Minētajam kvotu apjomam atbilstošos līdzekļus sadala saskaņā ar IIb pielikuma B daļu.
Atlikušo kopējo kvotu daudzumu, ko izsola dalībvalstis, sadala saskaņā ar 2. punktu.
Kopējo kvotu apjomu, ko izsolīs katra dalībvalsts, veido šādi komponenti:
10 % no kopējā izsolāmā kvotu daudzuma sadala starp dažām dalībvalstīm Savienības solidaritātes, izaugsmes un starpsavienojumu labad, tādējādi kvotu apjomu, ko šīs dalībvalstis izsola saskaņā ar a) apakšpunktu, palielinot par II.a pielikumā norādīto procentuālo daudzumu.
▼M9 —————
Attiecībā uz dalībvalstīm, kuras ►M9 ES ETS ◄ 2005. gadā nepiedalījās, a) apakšpunktā paredzēto daļu aprēķina, izmantojot šo valstu pārbaudītās emisijas ►M9 ES ETS ◄ 2007. gadā.
Ja vajadzīgs, b) apakšpunktā minētos procentuālos apjomus proporcionāli pielāgo, lai nodrošinātu, ka pārdalītais apjoms ir 10 %.
Dalībvalstis nosaka, kā tiek izmantoti šā panta 2. punktā minētajās kvotu izsolēs iegūtie ieņēmumi, izņemot ieņēmumus, kas saskaņā ar LESD 311. panta trešo daļu uzskatāmi par pašu resursiem un ieskaitīti Savienības budžetā. Dalībvalstis minētos ieņēmumus, izņemot ieņēmumus, ko izmanto, lai kompensētu šīs direktīvas 10.a panta 6. punktā minētās netiešās oglekļa izmaksas, vai šo ieņēmumu finansiālās vērtības ekvivalentu izmanto vienam vai vairākiem šādiem nolūkiem:
siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšana, tostarp iemaksas Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fondā un Pielāgošanas fondā, kura darbību aizsāka Poznaņas Konferencē par klimata pārmaiņām (COP 14 un COP/MOP 4), pielāgošanās klimata pārmaiņu ietekmei, finansējums pētniecībai un attīstībai, kā arī demonstrācijas projektiem, lai samazinātu emisijas un pielāgotos klimata pārmaiņām, tostarp līdzdalība Eiropas Energotehnoloģiju stratēģiskā plāna un Eiropas Tehnoloģiju platformu iniciatīvās;
atjaunīgo energoresursu un elektropārvades tīklu attīstīšana, lai izpildītu Savienības saistības attiecībā uz atjaunīgo enerģiju un sasniegtu Savienības starpsavienojumu mērķrādītājus kā arī citu tehnoloģiju attīstīšana, kas veicina pāreju uz drošu un ilgtspējīgu mazoglekļa ekonomiku, un palīdzība Savienībai izpildīt apņemšanos palielināt energoefektivitāti līdz līmenim, par kuru panākta vienošanās attiecīgajos leģislatīvajos aktos, tostarp elektroenerģijas ražošanu no atjaunīgajiem resursiem, ko veic pašražotāji un atjaunīgās enerģijas kopienas;
pasākumi atmežošanas novēršanai un kūdrāju, mežu un citu sauszemes ekosistēmu vai jūras ekosistēmu aizsardzības un atjaunošanas atbalstam, tostarp pasākumi, kas veicina to aizsardzību, atjaunošanu un labāku pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz aizsargājamām jūras teritorijām, un palielina bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgu apmežošanu un mežu atjaunošanu, tostarp tajās jaunattīstības valstīs, kuras ratificējušas Parīzes nolīgumu, un pasākumi, ar ko īstenot tehnoloģiju pārnesi un sekmēt pielāgošanos klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei minētajās valstīs;
oglekļa sekvestrēšana mežsaimniecībā un augsnē Savienībā;
CO2 uztveršana un ģeoloģiskā uzglabāšana videi drošā veidā, īpaši no cietā fosilā kurināmā spēkstacijām, kā arī daudzām rūpniecības nozarēm un apakšnozarēm, tostarp trešās valstīs, un inovatīvas tehnoloģiskas oglekļa piesaistes metodes, piemēram, tiešā uztvere no gaisa un uzglabāšana;
investēšana pārejā uz tādiem transporta veidiem, kas būtiski veicina nozares dekarbonizāciju, un tās paātrināšana, tostarp izstrādājot klimatam draudzīgus pasažieru un kravu dzelzceļa transporta un autobusu pakalpojumus un tehnoloģijas, pasākumus jūrniecības nozares dekarbonizācijai, tostarp uzlabojot kuģu un ostu energoefektivitāti, inovatīvas tehnoloģijas un infrastruktūru, un ilgtspējīgas alternatīvās degvielas, piemēram, ūdeņradi un amonjaku, ko ražo no atjaunīgajiem energoresursiem, un bezemisiju dzinēju tehnoloģijas, kā arī pasākumu lidostu dekarbonizācijas atbalstam finansēšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/94/ES un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu ilgtspējīgam gaisa transportam;
energoefektivitātes un tīro tehnoloģiju pētniecības un attīstības finansēšana nozarēs, uz kurām attiecas šī direktīva;
pasākumi, kas paredzēti energoefektivitātes, centralizētu siltumapgādes sistēmu un siltumizolācijas uzlabošanai, efektīvas un atjaunīgas siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu atbalstam, vai pamatīgas un pakāpeniskas ēku kapitālās renovācijas atbalstam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES ( 11 ), sākot ar to ēku renovāciju, kurām ir viszemākie rādītāji;
finansiāla atbalsta sniegšana, lai risinātu sociālos aspektus mājsaimniecībās ar zemiem un vidējiem ienākumiem, tostarp samazinot kropļojošus nodokļus un mērķtiecīgi samazinot nodevas un maksas par elektroenerģiju, kas iegūta no atjaunīgajiem energoresursiem;
valstu klimata dividenžu shēmu finansēšana ar pierādītu pozitīvu ietekmi uz vidi, kā dokumentēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 ( 12 ) 19. panta 2. punktā minētajā gada ziņojumā;
►M9 ES ETS ◄ pārvaldības administratīvo izdevumu segšana;
klimata pasākumu finansēšana neaizsargātās trešās valstīs, tostarp pielāgošanās klimata pārmaiņu ietekmei;
darbaspēka prasmju pilnveides un pārorientācijas veicināšana, lai ciešā koordinācijā ar sociālajiem partneriem sekmētu taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku, jo īpaši reģionos, kurus visvairāk skārušas nodarbinātības izmaiņas, un investīcijas to darba ņēmēju, tostarp jūras transporta darba ņēmēju, kvalifikācijas celšanā un pārkvalificēšanā, kurus, iespējams, skārusi pārkārtošanās;
jebkādu atlikušo oglekļa emisiju pārvirzes riska novēršana nozarēs, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/956 ( 13 ) I pielikums, atbalstot pārkārtošanos un veicinot to dekarbonizāciju saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem.
Nosakot kvotu izsolēs gūto ieņēmumu izmantojumu, dalībvalstis ņem vērā vajadzību turpināt starptautiskā klimatfinansējuma palielināšanu neaizsargātās trešās valstīs, kas minētas pirmās daļas j) apakšpunktā.
Uzskata, ka dalībvalstis ir izpildījušas šā punkta noteikumus, ja tās ir ieviesušas un īsteno fiskālā vai finansiālā atbalsta rīcībpolitikas, tostarp jo īpaši jaunattīstības valstīs, vai tādas iekšējas regulatīvās rīcībpolitikas tāda finansiālā atbalsta piesaistei, kurš paredzēts pirmajā daļā izklāstītajām vajadzībām un kura vērtība ir līdzvērtīga ieņēmumiem, kas minēti pirmajā daļā.
Ziņojumos, ko dalībvalstis iesniedz saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 19. panta 2. punktu, tās informē Komisiju par ieņēmumu izmantojumu un veiktajiem pasākumiem atbilstīgi šim punktam, attiecīgā gadījumā attiecīgi norādot, kuri ieņēmumi tiek izmantoti un kuras darbības tiek veiktas, lai īstenotu to integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus, kas iesniegti saskaņā ar minēto regulu, un taisnīgas pārkārtošanās teritoriālos plānus, kas sagatavoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1056 ( 14 ) 11. pantu.
Ziņojumi ir pietiekami detalizēti, lai Komisija varētu novērtēt, kā dalībvalstis nodrošina atbilstību pirmajai daļai.
Minētie deleģētie akti nodrošina, ka izsoles rīko tā, lai garantētu, ka:
operatoriem un jo īpaši visiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, uz ko attiecas ES ETS, ir pilnīga, godīga un taisnīga piekļuve;
visiem dalībniekiem vienlaicīgi ir piekļuve vienai un tai pašai informācijai un ka dalībnieki nerada šķēršļus izsoļu norisei;
izsoļu organizēšana un dalība tajās ir izmaksu ziņā lietderīga un netiek radītas nevajadzīgas administratīvās izmaksas; un
maziem emitētājiem nodrošina piekļuvi kvotām.
Dalībvalstis iesniedz ziņojumus par katras izsoles noteikumu pareizu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz godīgu un atklātu pieeju, pārredzamību, cenu veidošanu, kā arī tehniskajiem un ekspluatācijas aspektiem. Šie ziņojumi ir jāiesniedz mēneša laikā pēc izsoles norises un jāpublisko Komisijas interneta vietnē.
10.a pants
►M9 Savienības ◄ mēroga pagaidu noteikumi, lai saskaņotu bezmaksas kvotu piešķiršanu
Pirmajā daļā minētajos noteikumos pēc iespējas paredz ►M9 Savienības ◄ mēroga ex ante līmeņatzīmes, lai panāktu, ka kvotu sadale rosina samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas un izmantot energoefektīvas tehnoloģijas, uzmanību pievēršot vislietderīgākajiem paņēmieniem, aizstājējiem, alternatīviem ražošanas procesiem, augstas efektivitātes koģenerācijai, energoefektīvai dūmgāzu izmantošanai, biomasas izmantošanai un CO2 uztveršanai, transportēšanai un uzglabāšanai, ja šādas iekārtas ir pieejamas; kvotu sadale nerada stimulu palielināt emisijas. Bezmaksas kvotas nesadala saistībā ar jelkādu elektroenerģijas ražošanu, izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas 10.c pants, un izņemot elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot dūmgāzes.
Ja uz iekārtu attiecas pienākums veikt energoauditu vai ieviest sertificētu energovadības sistēmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES ( 17 ) 8. pantu un ja audita ziņojuma vai sertificētās energovadības sistēmas ieteikumi nav īstenoti, bezmaksas kvotu apjomu samazina par 20 %, ja vien relevanto investīciju atmaksāšanās laiks nepārsniedz trīs gadus vai šo investīciju izmaksas nav nesamērīgas. Bezmaksas kvotu apjomu nesamazina, ja operators pierāda, ka tas ir īstenojis citus pasākumus, kas ļāvuši panākt tādus siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazinājumus, kuri ir līdzvērtīgi tiem pasākumiem, kuri ir ieteikti attiecīgās iekārtas audita ziņojumā vai attiecīgās iekārtas sertificētajā energovadības sistēmā.
Komisija papildina šo direktīvu, nosakot saskaņā ar šo punktu pieņemtajos deleģētajos aktos un neskarot noteikumus, kas piemērojami saskaņā ar Direktīvu 2012/27/ES, administratīvi vienkāršus saskaņotus noteikumus šā punkta trešās daļas piemērošanai, kas nodrošina, ka nosacījumu piemērošana neapdraud vienlīdzīgus konkurences apstākļus, vides integritāti vai vienlīdzīgu attieksmi pret iekārtām visā Savienībā. Minētajos saskaņotajos noteikumos jo īpaši paredz termiņus, kritērijus īstenoto energoefektivitātes pasākumu atzīšanai, kā arī alternatīvus pasākumus siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanai, izmantojot valsts īstenošanas pasākumu procedūru saskaņā ar šīs direktīvas 11. panta 1. punktu.
Papildus šā punkta trešās daļas prasībām samazinājumu par 20 %, kas noteikts minētajā daļā, piemēro, ja līdz 2024. gada 1. maijam tādu iekārtu operatori, kuru siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju līmenis ir augstāks nekā 80 procentīles no relevanto produkta līmeņatzīmju emisijas līmeņiem, nav izstrādājuši klimatneitralitātes plānu katras minētās iekārtas darbībām, uz kurām attiecas šī direktīva. Minētajā plānā ietver 10.b panta 4. punktā norādītos elementus, un to sagatavo saskaņā ar 10.b panta 4. punktā paredzēto īstenošanas aktu. Direktīvas 10.b panta 4. punktu interpretē tā, ka tas attiecas tikai uz iekārtas līmeni. Direktīvas 10.b panta 4. punkta trešās daļas b) apakšpunktā minēto mērķu un atskaites punktu sasniegšanu verificē attiecībā uz laikposmu līdz 2025. gada 31. decembrim un pēc tam attiecībā uz katru laikposmu, kas beidzas katra piektā gada 31. decembrī, saskaņā ar 15. pantā paredzētajām verifikācijas un akreditācijas procedūrām. Bezmaksas kvotas, kas pārsniedz 80 %, nesadala, ja starpposma mērķu un atskaites punktu sasniegšana nav verificēta attiecībā uz laikposmu līdz 2025. gada beigām vai attiecībā uz laikposmu no 2026. līdz 2030. gadam.
Kvotas, kas saskaņā ar šā punkta trešo un piekto daļu nav sadalītas bezmaksas kvotu samazinājuma dēļ, izmanto, lai atbrīvotu iekārtas no korekcijas saskaņā ar šā panta 5. punktu. Šādu nesadalītu kvotu gadījumā 50 % no šīm kvotām dara pieejamus inovācijas atbalstam saskaņā ar šā panta 8. punktu. Pārējos 50 % no minētajām kvotām izsola saskaņā ar šīs direktīvas 10. panta 1. punktu, un dalībvalstīm attiecīgie ieņēmumi jāizmanto, lai novērstu atlikušo oglekļa emisiju pārvirzes risku sektoros, uz kuriem attiecas Regulas (ES) 2023/956 I pielikums, atbalstot pārkārtošanos un veicinot to dekarbonizāciju saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem.
Nekādas bezmaksas kvotas nesadala iekārtām sektoros un apakšsektoros, ciktāl tos aptver citi pasākumi, kuru mērķis ir novērst oglekļa emisiju pārvirzi, kā noteikts Regulā (ES) 2023/956. Šā punkta pirmajā daļā minētos pasākumus attiecīgi pielāgo.
Katrai nozarei un apakšnozarei līmeņatzīmes parasti aprēķina attiecībā uz galaproduktu, nevis izejmateriāliem, lai tādējādi attiecīgajā nozarē vai apakšnozarē visā ražošanas procesā iespējami vairāk samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas un palielinātu energoefektīvus ietaupījumus. Lai nodrošinātu papildu stimulus siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanai un energoefektivitātes uzlabošanai un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekārtām, kurās izmanto jaunas tehnoloģijas, kas daļēji samazina vai pilnībā novērš siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, un iekārtām, kurās izmanto esošās tehnoloģijas, noteiktās Savienības mēroga ex ante līmeņatzīmes pārskata attiecībā uz to piemērošanu laikposmā no 2026. līdz 2030. gadam, ņemot vērā esošo galaproduktu līmeņatzīmju definīciju un sistēmas robežu iespējamās izmaiņas, un par pamatprincipiem uzskata materiālu izmantošanas aprites potenciālu un to, ka līmeņatzīmēm jābūt neatkarīgām no izejvielām un ražošanas procesa veida, ja ražošanas procesiem ir tāds pats mērķis. Komisija cenšas pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu pārskatītās līmeņatzīmju vērtības bezmaksas kvotu sadalei saskaņā ar 2. punkta trešo daļu, cik drīz vien iespējams un pirms laikposma no 2026. līdz 2030. gadam sākuma.
Nosakot principus ex-ante līmeņatzīmes izstrādei atsevišķās nozarēs un apakšnozarēs, Komisija apspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, tostarp attiecīgajām nozarēm un apakšnozarēm.
Pēc tam, kad ►M9 Savienība ◄ ir apstiprinājusi starptautisku vienošanos par klimata pārmaiņām, kurā paredzēti obligāti siltumnīcas efektu izraisošo gāzu samazinājumi, kas līdzvērtīgi ►M9 Savienībā ◄ noteiktajiem samazinājumiem, Komisija minētos noteikumus pārskata, lai nodrošinātu, ka bezmaksas kvotas piešķir tikai tādā gadījumā, ja tam ir pienācīgs pamatojums, ņemot vērā vienošanās nosacījumus.
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, pirmajos Regulas (ES) 2023/956 piemērošanas gados minētās regulas I pielikumā uzskaitīto preču ražošanai bezmaksas kvotas sadala samazinātā apmērā. Piemēro koeficientu, ar ko samazina minēto preču ražošanai sadalāmās bezmaksas kvotas (OIM koeficientu). Periodā no minētās regulas stāšanās spēkā līdz 2025. gada beigām OIM koeficients ir vienāds ar 100 % un tam jāpiemēro minētās regulas 36. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētie noteikumi, 2026. gadā koeficients ir vienāds ar 97,5 %, 2027. gadā – 95 %, 2028. gadā – 90 %, 2029. gadā – 77,5 %, 2030. gadā – 51,5 %, 2031. gadā – 39 %, 2032. gadā –26,5 % un 2033. gadā – 14 %. No 2034. gada OIM koeficientu nepiemēro.
Bezmaksas kvotu samazinājumu ik gadus aprēķina kā vidējo pieprasījuma īpatsvaru pēc bezmaksas kvotām par regulas (ES) 2023/956 I pielikumā uzskaitīto preču ražošanu salīdzinājumā ar aprēķināto kopējo pieprasījumu pēc bezmaksas kvotām visām iekārtām relevantajā periodā, kas minēts šīs direktīvas 11. panta 1. punktā. Šim aprēķinam piemēro OIM koeficientu.
Kvotas, kas rodas, jo tiek samazināts bez maksas sadalāmo kvotu daudzums, dara pieejamas inovācijas atbalstam saskaņā ar 8. punktu.
Līdz 2024. gada 31. decembrim Komisija savā gada ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar šīs direktīvas 10. panta 5. punktu novērtē oglekļa emisiju pārvirzes risku precēm, uz kurām attiecas OIM un kuras Savienībā ražotas eksportam uz trešām valstīm, kas nepiemēro ES ETS vai līdzīgu oglekļa cenas noteikšanas mehānismu. Ziņojumā īpaši novērtē oglekļa emisiju pārvirzes risku nozarēs, uz kurām attieksies OIM, jo īpaši ūdeņraža nozīmi un paātrinātu ieviešanu, kā arī norises attiecībā uz tirdzniecības plūsmām un šajās nozarēs ražoto preču iegultajām emisijām pasaules tirgū. Ja šajā ziņojumā secina, ka pastāv oglekļa emisiju pārvirzes risks saistībā ar precēm, ko Savienībā ražo eksportam uz trešām valstīm, kuras nepiemēro ES ETS vai līdzīgu oglekļa cenas noteikšanas mehānismu, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz leģislatīvā akta priekšlikumu, lai novērstu oglekļa emisiju pārvirzes risku tādā veidā, kas atbilst Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, tostarp 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XX pantam, un ņem vērā iekārtu dekarbonizāciju Savienībā.
►M9 Aktos ◄ , kas pieņemti saskaņā ar 14. un 15. pantu, paredz saskaņotus monitoringa, ziņošanas un pārbaudes noteikumus ar ražošanu saistītām siltumnīcas efektu izraisošām gāzu emisijām, lai noteiktu ex-ante līmeņatzīmes.
Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu pārskatītās līmeņatzīmju vērtības bezmaksas kvotu piešķiršanai. Minētie akti ir saskaņā ar deleģētajiem aktiem, ko pieņem, ievērojot šā panta 1. punktu, un atbilst turpmāk izklāstītajiem nosacījumiem:
laikposmam no 2021. līdz 2025. gadam līmeņatzīmju vērtības nosaka, balstoties uz informāciju, kas, ievērojot 11. pantu, iesniegta par 2016. un 2017. gadu. Pamatojoties uz salīdzinājumu starp minētajām līmeņatzīmju vērtībām, kas balstītas uz šo informāciju, un līmeņatzīmju vērtībām, kas iekļautas Komisijas Lēmumā 2011/278/ES ( 18 ), kas pieņemts 2011. gada 27. aprīlī, Komisija katrai līmeņatzīmju vērtībai nosaka ikgadējā samazinājuma likmi un to piemēro līmeņatzīmju vērtībām, kas piemērojamas laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam, attiecībā uz katru gadu laikā starp 2008. un 2023. gadu, lai noteiktu līmeņatzīmju vērtības laikposmam no 2021. līdz 2025. gadam;
ja ikgadējā samazinājuma likme pārsniedz 1,6 % vai ir mazāka nekā 0,2 %, līmeņatzīmju vērtības laikā no 2021. līdz 2025. gadam ir līmeņatzīmju vērtības, kas piemērojamas laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam, tās samazinot par vienu no abiem minētajiem procentuālajiem daudzumiem par katru gadu laikā starp 2008. un 2023. gadu;
laikposmā no 2026. līdz 2030. gadam līmeņatzīmju vērtības nosaka tādā pašā veidā, kā noteikts šīs daļas a) un d) apakšpunktā, ņemot vērā šīs daļas e) apakšpunktu un balstoties uz informāciju, kas, ievērojot 11. pantu, iesniegta par 2021. un 2022. gadu, un pamatojoties uz ikgadējās samazinājuma likmes piemērošanu par katru gadu laikā starp 2008. un 2028. gadu;
ja ikgadējais samazinājuma rādītājs pārsniedz 2,5 % vai ir zem 0,3 %, līmeņatzīmju vērtības laikposmā no 2026. līdz 2030. gadam ir tās līmeņatzīmju vērtības, kas piemērojamas laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam, samazinot tās par to procentrādītāju no abiem minētajiem, kurš ir relevants, par katru gadu laikā starp 2008. un 2028. gadu;
laikposmā no 2026. līdz 2030. gadam produkta līmeņatzīmes ikgadējo samazinājuma rādītāju karstajam metālam neietekmēs līmeņatzīmju definīciju un sistēmas robežu izmaiņas, kas piemērojamas, ievērojot 1. punkta astoto daļu.
Atkāpjoties attiecībā uz aromātisko savienojumu, ūdeņraža un sintēzes gāzes līmeņatzīmju vērtībām, šīs līmeņatzīmju vērtības koriģē par tādu pašu procentuālo daudzumu kā pārstrādes iekārtu līmeņatzīmes, lai saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus minēto produktu ražotājiem.
Trešajā daļā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 22.a panta 2. punktā.
Lai veicinātu energoefektīvu dūmgāzu izmantošanu, b) apakšpunkta trešajā daļā minētajā laikposmā karstā metāla līmeņatzīmju vērtību, kas galvenokārt attiecas uz dūmgāzēm, atjaunina ar ikgadēju samazinājuma likmi 0,2 %.
▼M15 —————
Ja saskaņā ar 5. punktu pieejamā maksimālā apjoma palielināšanai ir nepieciešams mazāk par 3 % no kopējā kvotu daudzuma:
Dalībvalstis pirmajā daļā minētajiem finansiāliem pasākumiem arī cenšas izmantot ne vairāk kā 25 % no ieņēmumiem, kas gūti, izsolot kvotas. Trīs mēnešos pēc katra gada beigām dalībvalstis, kas ieviesušas šādus finansiālos pasākumus, viegli pieejamā formā dara sabiedrībai pieejamu kopējo kompensācijas summu, kas sniegta katrai attiecīgajai nozarei un apakšnozarei. Sākot ar 2018. gadu, jebkurā gadā, kad kāda dalībvalsts šādiem nolūkiem izmanto vairāk nekā 25 % no kvotu izsolēs iegūtajiem ieņēmumiem, tā publisko ziņojumu, kurā izklāsta minētā apjoma pārsniegšanas iemeslus. Neskarot prasības par konfidenciālas informācijas aizsardzību, ziņojumā iekļauj attiecīgu informāciju par elektrības cenām lieliem rūpnieciskiem patērētājiem, kas gūst labumu no šādiem finansiāliem pasākumiem. Ziņojumā arī iekļauj informāciju par to, vai tika rūpīgi apsvērti citi pasākumi, lai vidējā termiņā un ilgtermiņā ilgtspējīgi samazinātu netiešās oglekļa izmaksas.
Komisija 10. panta 5. punktā paredzētajā ziņojumā cita starpā iekļauj novērtējumu par šādu finansiālo pasākumu ietekmi uz iekšējo tirgu un attiecīgā gadījumā iesaka jebkādus pasākumus, kas var būt vajadzīgi saskaņā ar minēto novērtējumu.
Minētie pasākumi ir tādi, kas nodrošina pienācīgu aizsardzību pret oglekļa emisiju pārvirzes risku, pamatojoties uz ex ante līmeņatzīmēm, kas noteiktas netiešajām CO2 emisijām uz vienu ražošanas vienību. Minētās ex ante līmeņatzīmes attiecīgajai nozarei vai apakšnozarei aprēķina kā rezultātu, ko dod patērētās elektroenerģijas daudzums uz ražošanas vienību atbilstīgi visefektīvākajai pieejamajai tehnoloģijai un CO2 emisijas attiecīgajā Eiropas elektroenerģijas ražošanas struktūrā.
No 2021. gada kvotas, kuras, ievērojot 19., 20. un 22. punktu nav piešķirtas iekārtām, iekļauj to kvotu apjomā, kuras ir rezervētas saskaņā ar šā punkta pirmās daļas pirmo teikumu.
Kvotu sadali koriģē, piemērojot 9. pantā minēto lineāro koeficientu.
Bezmaksas kvotas nesadala saistībā ar jelkādu elektroenerģijas ražošanu jaunās iekārtās.
▼M9 —————
Komisija agrīni piešķir Inovāciju fonda kvotas, lai nodrošinātu, ka inovāciju veicināšanai, tostarp to paplašināšanai, ir pieejams pietiekams resursu apjoms.
Inovāciju atbalstam saskaņā ar pirmo daļu izmanto arī kvotas, kas nav piešķirtas gaisakuģa operatoriem to darbību izbeigšanas dēļ un kas nav vajadzīgas, lai segtu minēto operatoru nenodotās kvotas.
Turklāt šādam inovāciju atbalstam dara pieejamus 5 miljonus kvotu no 3.c panta 5. un 7. punktā minētā daudzuma saistībā ar aviācijas piešķīrumiem 2026. gadam, kā minēts šā punkta pirmajā daļā.
Turklāt ar 50 miljoniem nesadalīto kvotu no tirgus stabilitātes rezerves papildina visus atlikušos ieņēmumus no 300 miljoniem kvotu, kas pieejamas laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2010/670/ES ( 19 ), un tās laikus izmanto inovāciju atbalstam, kā minēts šā punkta pirmajā daļā.
Inovāciju fonds aptver I un III pielikumā uzskaitītos sektorus, kā arī produktus un procesus, ar ko aizstāj oglekļietilpīgus produktus, kuri saražoti vai izmantoti I pielikumā uzskaitītajos sektoros, tostarp inovatīvas atjaunīgās enerģijas un enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijas un videi nekaitīgu oglekļa uztveršanu un izmantošanu (CCU), kas ievērojami sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu, jo īpaši saistībā ar nenovēršamām rūpniecisko procesu emisijām, un palīdz stimulēt tādu projektu izveidi un darbību, kuru nolūks ir nodrošināt videi nekaitīgu CO2 uztveršanu, transportēšanu un ģeoloģisku uzglabāšanu (CCS), jo īpaši saistībā ar nenovēršamām rūpniecisko procesu emisijām un CO2 tiešo uztveri no atmosfēras ar drošu, ilgtspējīgu un pastāvīgu uzglabāšanu (DACS) ģeogrāfiski līdzsvarotās vietās. Inovāciju fonds var atbalstīt arī radikāli inovatīvas tehnoloģijas un infrastruktūru, tostarp mazoglekļa un bezoglekļa degvielu ražošanu, lai dekarbonizētu jūras, aviācijas, dzelzceļa transporta un autotransporta nozares, ieskaitot kolektīvos transporta veidus, piemēram, sabiedrisko transportu un autobusu pārvadājumu pakalpojumus.
Aviācijas nozarē tas arī var atbalstīt elektrifikāciju un darbības, lai mazinātu aviācijas vispārējo ietekmi uz klimatu.
Komisija īpašu uzmanību pievērš projektiem Regulas (ES) 2023/956 aptvertajās nozarēs, lai mazoglekļa tehnoloģiju, CCU, CCS, atjaunīgās enerģijas un enerģijas uzglabāšanas jomās atbalstītu inovācijas tādā veidā, kas sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu, lai laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam projektiem minētajās nozarēs tiktu piešķirta ievērojama daļa no šā panta 1.a punkta ceturtajā daļā minēto kvotu finansiālās vērtības ekvivalenta. Turklāt, Komisija pirms 2027. gada var izsludināt uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, kas attiecas uz minētajā regulā aptvertajām nozarēm.
Komisija īpašu uzmanību pievērš arī projektiem, kuri veicina jūrniecības nozares dekarbonizāciju, un attiecīgā gadījumā Inovāciju fonda uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus iekļauj tēmas, kas veltītas minētajam mērķim, tostarp jūras transporta elektrifikācijai, un kuri pievēršas pilnīgai tās ietekmei uz klimatu, tostarp melnā oglekļa emisijām. Šādos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus projektu atlases kritērijos īpaši ņem vērā arī iespējas palielināt bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un samazināt projektu radīto troksni un ūdens piesārņojumu, kā arī ieguldījumu.
Inovāciju fonds saskaņā ar 8.a punktu var atbalstīt projektus, izmantojot konkurējošu cenu izsoli, piemēram, CD, CCD vai fiksētas prēmijas līgumus, lai atbalstītu dekarbonizācijas tehnoloģijas, kurām oglekļa cena varētu nebūt pietiekams stimuls.
Komisija cenšas panākt sinerģiju starp Inovāciju fondu un pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, jo īpaši saistībā ar Eiropas partnerībām, un attiecīgā gadījumā cenšas rast sinerģiju starp Inovāciju fondu un citām Savienības programmām.
Uz atbalstu ir tiesīgi projekti ikvienas dalībvalsts teritorijā, tostarp maza un vidēja mēroga projekti, un attiecībā uz jūrniecības darbībām projekti ar skaidru Savienības pievienoto vērtību ir tiesīgi uz atbalstu. Atbalstītās tehnoloģijas ir inovatīvas, tādas, kuru komerciālā dzīvotspēja līdzīgā mērogā vēl nav iespējama bez atbalsta, tomēr tās ir vai nu kardināli risinājumi, vai ir pietiekami nobriedušas, lai tās varētu izmantot pirmskomercializācijas mērogā.
Komisija nodrošina, ka Inovāciju fondam paredzētās kvotas tiek izsolītas saskaņā ar šīs direktīvas 10. panta 4. punktā minētajiem principiem un kārtību. Ieņēmumi no izsolēm ir ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 ( 20 ) 21. panta 5. punktu. Budžeta saistības darbībām, kas ilgst ilgāk par vienu finanšu gadu, var sadalīt gada maksājumos pa vairākiem gadiem.
Komisija pēc pieprasījuma sniedz tehnisko palīdzību tām dalībvalstīm, kurās ir zems efektīvas līdzdalības līmenis Inovāciju fonda projektos, ar mērķi palielināt pieprasījumu iesniegušo dalībvalstu spējas atbalstīt projektu ierosinātāju centienus to attiecīgajās teritorijās iesniegt pieteikumus finansējuma saņemšanai no Inovāciju fonda, tādējādi uzlabojot efektīvu ģeogrāfisko līdzdalību Inovāciju fondā un iesniegto projektu vispārējo kvalitāti. Komisija cenšas panākt efektīvu, uz kvalitāti balstītu ģeogrāfisko pārklājumu attiecībā uz finansējumu no Inovāciju fonda visā Savienībā un šajā nolūkā nodrošina tā virzības visaptverošu pārraudzību un atbilstīgus turpmākos pasākumus.
Ja pieteikumu iesniedzēji piekrīt, pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus termiņa beigām Komisija informē dalībvalstis par pieteikumiem projektu finansēšanai attiecīgajās dalībvalstu teritorijās un sniedz dalībvalstīm detalizētu informāciju par minētajiem pieteikumiem, lai tām būtu vieglāk koordinēt projektiem paredzēto atbalstu. Turklāt Komisija pirms atbalsta piešķiršanas informē dalībvalstis par sarakstu ar iepriekš atlasītajiem projektiem.
Projektu atlase notiek, izmantojot pārredzamu atlases procedūru, tehnoloģiski neitrālā veidā saskaņā ar Inovāciju fonda mērķiem, kā noteikts šā punkta pirmajā daļā, un pamatojoties uz objektīviem un pārredzamiem kritērijiem, ņemot vērā to, cik lielā mērā projekti palīdz sasniegt Savienības klimata un enerģētikas mērķus, vienlaikus sekmējot nulles piesārņojuma un aprites mērķu sasniegšanu saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, un attiecīgā gadījumā ņem vērā to, cik lielā mērā projekti palīdz panākt emisiju samazinājumus krietni zem 2. punktā minētajām līmeņatzīmēm. Projektiem vai nu ir plaša pielietojuma potenciāls, vai ar tiem var ievērojami samazināt attiecīgo nozaru izmaksas saistībā ar pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku. Prioritāti piešķir inovatīvām tehnoloģijām un procesiem, kas novērš daudzējādu vidisko ietekmi. Ar CCU saistītie projekti nodrošina emisiju neto samazinājumu un CO2 nerašanos vai pastāvīgu uzglabāšanu. Ja dotācijas piešķir, izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, tad atbalstu var sniegt līdz 60 % no relevantajām projektu izmaksām, no kā līdz 40 % nav jābūt atkarīgiem no tā, vai ir verificētas neradītās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, ar noteikumu, ka – atkarībā no ieviestās tehnoloģijas – tiek sasniegti iepriekš noteikti atskaites punkti. Ja atbalstu piešķir konkurējošu cenu izsolē vai ja atbalstu sniedz kā tehnisko palīdzību, atbalstu var piešķirt līdz 100 % no relevantajām projektu izmaksām. Projektu atlases kritērijos ņem vērā apvienotajos projektos piedāvāto emisiju samazināšanas potenciālu vairākās nozarēs, tostarp tuvējās teritorijās.
Inovāciju fonda finansētajos projektos ir jānotiek zināšanu apmaiņai ar citiem attiecīgajiem projektiem, kā arī ar Savienībā strādājošiem pētniekiem, kuriem ir leģitīmas intereses. Zināšanu apmaiņas noteikumus Komisija nosaka uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus.
Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus ir atklāti un pārredzami. Sagatavojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, Komisija cenšas nodrošināt, ka ir pienācīgi pārstāvētas visas nozares. Komisija veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzaicinājumi tiek paziņoti pēc iespējas plašāk, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai šo direktīvu papildinātu attiecībā uz noteikumiem par Inovāciju fonda darbību, tostarp atlases procedūru un kritērijiem, un par atbalsttiesīgajiem sektoriem un tehnoloģiskām prasībām dažādiem atbalsta veidiem.
Nevienam projektam atbalsts, ko piešķir, izmantojot šajā punktā paredzēto mehānismu, nepārsniedz 15 % no kopējā šim nolūkam paredzēto kvotu apjoma. Minētās kvotas ņem vērā atbilstoši 7. punktam.
Līdz 2023. gada 31. decembrim un pēc tam katru gadu Komisija ziņo šīs direktīvas 22.a panta 1. punktā minētajai Klimata pārmaiņu komitejai par Inovāciju fonda īstenošanu, sniedzot analīzi par projektiem piešķirto finansējumu pa nozarēm un dalībvalstīm un minēto projektu paredzamo ieguldījumu klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā Savienībā, kā noteikts Regulā (ES) 2021/1119. Komisija sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, un minēto ziņojumu dara publiski pieejamu.
Pamatojoties uz Komisijas veikto kvalitatīvo un kvantitatīvo novērtējumu par finanšu riskiem saistībā ar CD un CCD īstenošanu, kurš jāveic pēc konkurējošu cenu mehānisma pirmo divu kārtu pabeigšanas un ikreiz, kad tas ir nepieciešams pēc tam atbilstoši piesardzības principam, saskaņā ar kuru aktīvi un peļņa netiek novērtēti par augstu un saistības un zaudējumi netiek novērtēti par zemu, Komisija saskaņā ar astotajā daļā minēto pilnvarojumu var nolemt segt tikai daļu no finanšu saistībām, kas saistītas ar CD un CCD, izmantojot pirmajā daļā minētos līdzekļus, un atlikušo daļu – izmantojot citus līdzekļus. Komisija cenšas ierobežot citu seguma nodrošināšanas līdzekļu izmantošanu.
Ja novērtējuma rezultātā tiek secināts, ka ir vajadzīgi citi seguma nodrošināšanas līdzekļi, lai pilnībā izmantotu CD un CCD potenciālu, Komisija cenšas panākt citu seguma nodrošināšanas līdzekļu līdzsvarotu kombināciju. Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 210. panta 1. punkta, Komisija nosaka citu seguma nodrošināšanas līdzekļu izmantošanas apjomu saskaņā ar šā punkta astotajā daļā paredzēto deleģēto aktu.
Pārējās finansiālās saistības tiek pietiekami segtas, ņemot vērā Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 X sadaļas principus, ko vajadzības gadījumā pielāgo CD un CCD īpatnībām, atkāpjoties no minētās regulas 209. panta 2. punkta d) un h) apakšpunkta, 210. panta 1. punkta, 211. panta 1., 2., 4. un 6. punkta, 212., 213. un 214. panta, 218. panta 1. punkta un 219. panta 3. un 6. punkta. Attiecīgā gadījumā citus seguma nodrošināšanas līdzekļus, uzkrājumu likmi un nepieciešamās atkāpes nosaka deleģētajā aktā, kas paredzēts šā punkta astotajā daļā.
CD un CCD paredzētu uzkrājumu nodrošināšanai Komisija izmanto ne vairāk kā 30 % no ieņēmumiem, kas gūti, izsolot kvotas, kuras Inovāciju fondam sadalītas saskaņā ar 8. punktu.
Uzkrājumu likme nav zemāka par 50 % no kopējām finanšu saistībām, kas segtas no Savienības budžeta attiecībā uz CD un CCD. Nosakot uzkrājumu likmi, Komisija papildus tām apropriācijām, kas pieejamas Inovāciju fondā, ņem vērā elementus, ar ko var samazināt finanšu riskus Savienības budžetam, piemēram, iespējama brīvprātīga atbildības dalīšana ar dalībvalstīm vai iespējams pārapdrošināšanas mehānisms, ko nodrošina privātais sektors. Komisija pārskata uzkrājumu likmi vismaz reizi trijos gados no dienas, kad sāk piemērot deleģēto aktu, kurā šī likme noteikta pirmo reizi.
Lai izvairītos no spekulatīviem pieteikumiem, piekļuve konkurējošu cenu mehānismam var būt atkarīga no tā, vai pieteikuma iesniedzēji ir iemaksājuši depozītu, kas tiks atsavināts līguma neizpildes gadījumā. Šādus atsavinātus depozītus izmanto Inovāciju fonda vajadzībām kā ārējos piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 21. panta 5. punktu. Ja atsauces cena ir augstāka par norunas cenu (“atmaksājumiem”), jebkura iemaksa, ko saņēmējs maksā piešķīrējai iestādei saskaņā ar CD vai CCD noteikumiem, tiek izmantota Inovāciju fonda vajadzībām kā ārējos piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar minētās regulas 21. panta 5. punktu.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs direktīvas 23. pantu, lai papildinātu šo direktīvu nolūkā paredzēt un sīki izklāstīt citus seguma līdzekļus, ja tādi ir, un attiecīgā gadījumā uzkrājumu likmi un nepieciešamās papildu atkāpes no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 X sadaļas, kā noteikts šā punkta ceturtajā daļā, turklāt arī noteikumus par konkurējošu cenu mehānisma darbību, jo īpaši attiecībā uz depozītiem un atmaksājumiem.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai grozītu šā punkta piekto daļu, palielinot minētajā daļā noteikto 30 % ierobežojumu kopumā ne vairāk kā par 20 procentpunktiem, ja tas nepieciešams, lai reaģētu uz pieprasījumu pēc CD un CCD, ņemot vērā pieredzi, kas gūta konkurējošu cenu mehānisma pirmajās kārtās, un ņemot vērā vajadzību rast pienācīgu Inovāciju fonda atbalsta līdzsvaru starp dotācijām un šādiem līgumiem.
Finansiālais atbalsts no Inovāciju fonda ir samērīgs ar šajā pantā izklāstītajiem politikas mērķiem un neizraisa iekšējā tirgus nevajadzīgus izkropļojumus. Šajā nolūkā atbalstu piešķir tikai, lai segtu papildu izmaksas vai investīciju riskus, kurus investori nespēj segt normālos tirgus apstākļos.
▼M9 —————
▼M9 —————
10. b pants
Pārejas pasākumi dažu energoietilpīgu nozaru atbalstam oglekļa emisiju pārvirzes gadījumā
Nozares un apakšnozares, attiecībā uz kurām, tirdzniecības intensitātes ar trešām valstīm reizinājums ar to emisiju intensitāti ir lielāks par 0,15, var iekļaut 1. punktā minētajā grupā, izmantojot datus par 2014. līdz 2016. gadu un pamatojoties uz kvalitatīvu novērtējumu un šādiem kritērijiem:
apmērs, kādā atsevišķām iekārtām šajā nozarē vai apakšnozarē ir iespējams samazināt emisiju līmeni vai elektroenerģijas patēriņu;
pašreizējās un prognozētās tirgus iezīmes, tostarp attiecīgā gadījumā jebkāda vispārējā atsauces cena;
peļņas daļu kā iespējamo indikatoru, ko izmanto, pieņemot lēmumus par ilgtermiņa investīcijām vai ražotņu pārvietošanu, ņemot vērā izmaiņas ražošanas izmaksās saistībā ar emisiju samazināšanu.
Trijos mēnešos pēc pirmajā daļā minētās publiskošanas tajā pašā daļā minētās nozares un apakšnozares var Komisijai lūgt veikt vai nu kvalitatīvu novērtējumu par to oglekļa emisiju pārvirzes risku 4-ciparu līmenī (NACE-4 kods), vai novērtējumu, balstoties uz preču klasifikāciju, ko izmanto, lai apkopotu statistiku par rūpniecisko ražošanu Savienībā, 8-ciparu līmenī (Prodcom). Minētajam nolūkam nozares un apakšnozares kopā ar pieteikumu iesniedz pienācīgi pamatotus, pilnīgus un neatkarīgi verificētus datus, lai Komisija varētu veikt novērtējumu.
Ja nozare vai apakšnozare izvēlas, ka to novērtē 4-ciparu līmenī (NACE-4 kods), to var iekļaut 1. punktā minētajā grupā, balstoties uz 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem kritērijiem. Ja nozare vai apakšnozare izvēlas, ka to novērtē 8-ciparu līmenī (Prodcom), to iekļauj 1. punktā minētajā grupā ar noteikumu, ka šajā līmenī ir pārsniegts 1. punktā minētais slieksnis, proti, 0,2.
Nozares un apakšnozares, kam bezmaksas kvotas aprēķina, balstoties uz 10.a panta 2. punkta ceturtajā daļā minētajām līmeņatzīmju vērtībām, arī var prasīt, lai tās novērtē saskaņā ar šā punkta trešo daļu.
Atkāpjoties no šā panta 1. un 2. punkta, dalībvalsts līdz 2018. gada 30. jūnijam var pieprasīt, lai Komisijas Lēmuma 2014/746/ES ( 22 ) pielikumā uzskaitītu nozari vai apakšnozari uzskata par iekļautu 1. punktā minētajā grupā attiecībā uz klasifikācijām 6-ciparu vai 8-ciparu līmenī (Prodcom). Jebkādu šādu pieprasījumu apsver vienīgi tad, ja pieprasītāja dalībvalsts konstatē, ka minētās atkāpes piemērošana ir pamatota, balstoties uz attiecīgās nozares vai apakšnozares nodrošinātiem pienācīgi pamatotiem, pilnīgiem, verificētiem un revidētiem datiem attiecībā uz pēdējiem pieciem gadiem, un savam pieprasījumam pievieno visu atbilstīgo informāciju. Pamatojoties uz šiem datiem, attiecīgā nozare vai apakšnozare tiek iekļauta attiecībā uz minētajām klasifikācijām, ja, vērtējot pēc neviendabīga 4-ciparu līmeņa (NACE-4 kods), atklājas, ka tai ir ievērojami augstāka tirdzniecības un emisiju intensitāte – 6-ciparu vai 8-ciparu līmenī (Prodcom), kas pārsniedz 1. punktā noteikto slieksni.
Dalībvalstī, kurā laikposmā no 2014. līdz 2018. gadam vidējais centralizētās siltumapgādes emisiju īpatsvars no Savienības kopējām šādām emisijām, kas dalīts ar attiecīgās dalībvalsts IKP daļu no Savienības kopējā IKP, ir lielāks nekā pieci – centralizētajai siltumapgādei laikposmam no 2026. līdz 2030. gadam tiek sadalītas papildu bezmaksas kvotas 30 % apmērā no daudzuma, kas noteikts, ievērojot 10.a pantu, ar noteikumu, ka investīciju apjoms, kas ir līdzvērtīgs minētās bezmaksas saņemtās papildu kvotas vērtībai, tiek ieguldīts, lai līdz 2030. gadam būtiski samazinātu emisijas saskaņā ar klimatneitralitātes plāniem, kas minēti šā punkta trešajā daļā, un ka minētās daļas b) apakšpunktā noteikto mērķu un atskaites punktu sasniegšana ir apstiprināta verifikācijā, kas veikta saskaņā ar šā punkta ceturto daļu.
Centralizētās siltumapgādes operatori līdz 2024. gada 1. maijam izstrādā klimatneitralitātes plānu iekārtām, par kurām tie iesniedz papildu bezmaksas kvotu sadales pieteikumu saskaņā ar šā punkta otro daļu. Minētais plāns atbilst klimatneitralitātes mērķim, kas noteikts Regulas (ES) 2021/1119 2. panta 1. punktā, un tajā nosaka:
pasākumus un investīcijas, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti iekārtu vai uzņēmumu līmenī, izņemot oglekļa dioksīda emisiju izlīdzināšanas vienību izmantošanu;
starpposma mērķus un atskaites punktus, lai līdz 2025. gada 31. decembrim un pēc tam līdz katra piektā gada 31. decembrim novērtētu progresu, kas panākts virzībā uz klimatneitralitātes sasniegšanu, kā noteikts šīs daļas a) apakšpunktā;
ikviena šīs daļas a) apakšpunktā minētā pasākuma un investīciju aplēsto ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.
Šā punkta trešās daļas b) apakšpunktā minēto mērķu un atskaites punktu sasniegšanu verificē attiecībā uz laikposmu līdz 2025. gada 31. decembrim un pēc tam attiecībā uz katru laikposmu, kas beidzas katra piektā gada 31. decembrī, saskaņā ar 15. pantā paredzētajām verifikācijas un akreditācijas procedūrām. Bezmaksas kvotas, kas pārsniedz šā punkta pirmajā daļa minēto apjomu, nesadala, ja starpposma mērķu un atskaites punktu sasniegšana nav verificēta attiecībā uz laikposmu līdz 2025. gada beigām vai attiecībā uz laikposmu no 2026. līdz 2030. gadam.
Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai precizētu šā punkta trešās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētās informācijas minimālo saturu un minētajā daļā un 10.a panta 1. punkta piektajā daļā minēto klimatneitralitātes plānu formātu. Komisija cenšas panākt sinerģiju ar līdzīgiem plāniem, kā paredzēts Savienības tiesību aktos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 22.a panta 2. punktā minēto procedūru.
10.c pants
Iespēja piešķirt pagaidu bezmaksas kvotas enerģētikas nozares modernizācijai
Attiecīgā dalībvalsts organizē konkursa procesu, kam jānotiek vienā vai vairākās kārtās laikā no 2021. līdz 2030. gadam, projektiem, kuru kopējais investīciju apjoms pārsniedz EUR 12,5 miljonus, lai atlasītu investīciju projektus, kurus finansēs ar bezmaksas kvotām. Minētais konkursa process:
atbilst pārredzamības, nediskriminēšanas, vienlīdzīgas attieksmes un pareizas finanšu pārvaldības principiem;
nodrošina, ka konkursā var piedalīties tikai tādi projekti, kas sekmē energoresursu struktūras un piegādes avotu diversifikāciju, nepieciešamo pārstrukturēšanu, infrastruktūras uzlabošanu un modernizēšanu vides ziņā, tīrās tehnoloģijas, piemēram, atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas, vai enerģijas ražošanas nozares, piemēram, efektīvas un ilgtspējīgas centralizētās siltumapgādes, pārvades un piešķiršanas nozares modernizāciju;
nosaka skaidrus, objektīvus, pārredzamus un nediskriminējošus atlases kritērijus, pēc kuriem projektus sarindo, lai nodrošinātu, ka tiek atlasīti tikai tādi projekti, kas:
pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi, dod neto pozitīvu ieguvumu no emisiju samazināšanas viedokļa un ļauj panākt iepriekšnoteiktu un ievērojamu CO2 emisiju samazinājumu, ņemot vērā projekta izmēru;
ir papildinoši, nepārprotami atbilst nomaiņas un modernizācijas vajadzībām un nerada tirgus virzītu energopieprasījuma pieaugumu;
ir ekonomiski visizdevīgākie; un
neatbalsta vai neuzlabo ļoti emisijietilpīgas elektroenerģijas ražošanas finansiālo dzīvotspēju, nedz arī palielina atkarību no emisijietilpīga fosilā kurināmā.
Atkāpjoties no 10. panta 1. punkta un neskarot šā panta 1. punkta pēdējo teikumu, gadījumā, kad investīciju projekts, kas atlasīts konkursa procedūrā, tiek atcelts vai kad netiek sasniegti iecerētie rādītāji, tam paredzētās kvotas agrākais vienu gadu vēlāk var izmantot vienā konkursa procedūras papildu kārtā, lai finansētu citas investīcijas.
Līdz 2019. gada 30. jūnijam ikviena dalībvalsts, kas nodomājusi izmantot izvēles pagaidu bezmaksas kvotas nolūkā modernizēt enerģētikas nozari, sabiedriskai apspriešanai publicē sīki izstrādātu valsts nolikumu, kurā noteikts konkursa process, tostarp pirmajā daļā minētais plānotais kārtu skaits, un atlases kritēriji.
Ja ar bezmaksas kvotām atbalstāmo investīciju projektu vērtība ir mazāka par EUR 12,5 miljoniem un tos neatlasa šajā punktā minētajā konkursa procedūrā, dalībvalsts projektus atlasa, pamatojoties uz objektīviem un pārredzamiem kritērijiem. Atlases procesa rezultātus publisko sabiedriskai apspriešanai. Pamatojoties uz iepriekš minēto, attiecīgā dalībvalsts līdz 2019. gada 30. jūnijam sagatavo, publicē un iesniedz Komisijai investīciju sarakstu. Ja vienā un tajā pašā iekārtā veic vairāk nekā vienu investīciju, nosakot, vai iepriekš EUR 12,5 miljonu slieksnis nav pārsniegts, tās vērtē kā vienotu veselumu, ja vien minētās investīcijas nav tehniski vai finansiāli dzīvotspējīgas neatkarīgi cita no citas.
Visas kvotas, kas nav piešķirtas saskaņā ar šo pantu līdz 2020. gadam, var pārvirzīt uz laikposmu no 2021. līdz 2030. gadam investīcijām, kas atlasītas konkursa procedūrā, kas minēta 2. punktā, ja vien attiecīgā dalībvalsts līdz 2019. gada 30. septembrim nebūs informējusi Komisiju par savu nodomu daļu no minētajām kvotām vai nevienu no tām nepiešķirt laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam un par tā vietā 2020. gadā izsolāmo kvotu apjomu. Ja šādas kvotas piešķir laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam, attiecīgais kvotu apjoms tiek ņemts vērā šā punkta pirmajā daļā izklāstītā 60 % ierobežojuma piemērošanā.
10.ca pants
Agrāks termiņš pagaidu bezmaksas kvotu sadalei, kas paredzētas enerģētikas nozares modernizācijai
Atkāpjoties no 10.c panta, attiecīgās dalībvalstis iekārtām var sadalīt vienīgi pagaidu bezmaksas kvotas saskaņā ar minēto pantu par investīcijām, kas veiktas līdz 2024. gada 31. decembrim. Jebkuras kvotas, kuras attiecīgajām dalībvalstīm saskaņā ar 10.c pantu ir pieejamas laikposmam no 2021. līdz 2030. gadam un netiek izmantotas šādām investīcijām, atbilstoši attiecīgās dalībvalsts noteiktajai proporcijai:
pieskaita kopējam kvotu daudzumam, ko attiecīgā dalībvalsts izsolīs, ievērojot 10. panta 2. punktu; vai
izmanto, lai atbalstītu investīcijas 10.d pantā minētā Modernizācijas fonda satvarā saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro ieņēmumiem no 10.d panta 4. punktā minētajām kvotām.
Attiecīgā dalībvalsts līdz 2024. gada 15. maijam paziņo Komisijai attiecīgos kvotu apjomus, kas tiks izmantoti saskaņā ar 10. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu un kas, atkāpjoties no 10.d panta 4. punkta otrā teikuma, tiks izmantoti saskaņā ar 10.d pantu.
10.d pants
Modernizācijas fonds
Atbalstītās investīcijas ir saskanīgas gan ar šīs direktīvas mērķiem, gan ar mērķiem, kas izvirzīti Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā par Eiropas zaļo kursu un Regulā (ES) 2021/1119, gan ar Parīzes nolīgumā nospraustajiem ilgtermiņa mērķiem. Saņēmējas dalībvalstis attiecīgā gadījumā var izmantot Modernizācijas fonda resursus, lai finansētu investīcijas, iesaistot blakus esošos Savienības pierobežas reģionus. No Modernizācijas fonda atbalstu nesniedz elektroenerģijas ražošanas iekārtām, kurās izmanto fosilo kurināmo. Tomēr ieņēmumus no kvotām, uz kurām attiecas paziņojums, ievērojot šī panta 4. punktu, var izmantot investīcijām, kas saistītas ar gāzveida fosilo kurināmo.
Turklāt šīs direktīvas 10. panta 1. punkta trešajā daļā minētos ieņēmumus no kvotām, ja darbība ir uzskatāma par vides ziņā ilgtspējīgu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 ( 23 ) un ja tā ir pienācīgi pamatota enerģētiskās drošības nodrošināšanas vajadzībām, var izmantot investīcijām, kas saistītas ar gāzveida fosilo kurināmo, ar noteikumu, ka enerģijas ražošanai kvotas tiek izsolītas pirms 2027. gada 31. decembra un attiecībā uz investīcijām, kas saistītas ar gāzes pakārtotu izmantošanu, kvotas tiek izsolītas pirms 2028. gada 31. decembra.
Vismaz 80 % no ieņēmumiem no 10. panta 1. punkta trešajā daļā minētajām kvotām un no kvotām, uz kurām attiecas paziņojums saskaņā ar šī panta 4. punktu, un vismaz 90 % no ieņēmumiem no 10. panta 1. punkta ceturtajā daļā minētajām kvotām izmanto, lai atbalstītu investīcijas šādās jomās:
elektroenerģijas ražošana no atjaunīgiem energoresursiem, tostarp atjaunīgā ūdeņraža, un šādas elektroenerģijas izmantošana;
atjaunīgo energoresursu izmantošana siltumapgādē un aukstumapgādē;
kopējā energopatēriņa samazināšana ar energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, tostarp tādās jomās kā ražošana, transports, ēkas, lauksaimniecība un atkritumu saimniecība;
enerģijas uzkrāšana un energotīklu modernizācija, tostarp pieprasījuma pārvaldība, centralizētās siltumapgādes cauruļvadu un elektropārvades tīklu modernizācija, starpsavienojumu skaita palielināšana starp dalībvalstīm un bezemisiju mobilitātes infrastruktūras paplašināšana;
atbalsts mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, tostarp lauku un attālos apvidos, lai novērstu enerģētisko nabadzību un modernizētu to siltumapgādes sistēmas; un
taisnīga pārkārtošanās oglekļatkarīgos reģionos saņēmējās dalībvalstīs, lai dialogā ar pilsonisko sabiedrību un sociālajiem partneriem atbalstītu darba ņēmēju pārcelšanu citā darbā, pārkvalificēšanos un kvalifikācijas uzlabošanu, izglītošanos, darba meklēšanu un jaunuzņēmumu izveidi tādā veidā, kas atbilst relevantajām darbībām, ko dalībvalstis iekļāvušas savos teritoriālajos taisnīgas pārkārtošanās plānos saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) 2021/1056 8. panta 2. punkta pirmās daļas k) apakšpunktu, un veicina minēto darbību īstenošanu.
Investīciju komiteja darbojas pārredzami. Investīciju komitejas sastāvu un tās locekļu curricula vitae un interešu deklarācijas dara pieejamas sabiedrībai un vajadzības gadījumā atjaunina.
Ja investīcija energosistēmu modernizācijas jomā, ko ierosina finansēt no modernizācijas fonda, neietilpst 2. punktā minētajās jomās, investīciju komiteja novērtē minēto investīciju tehnisko un finansiālo pamatotību, tostarp to realizēto emisiju samazinājumu, un izdod ieteikumu par investīciju finansēšanu no modernizācijas fonda. Investīciju komiteja nodrošina, ka ar visām investīcijām saistībā ar centralizētu siltumapgādi tiek panākts būtisks energoefektivitātes uzlabojums un emisiju samazinājumi. Minētais ieteikums var ietvert ierosinājumus par piemērotiem finanšu instrumentiem. Līdz 70 % no attiecīgajām tādu investīciju izmaksām, kuras neietilpst 2. punktā uzskaitītajās jomās, var segt ar modernizācijas fonda līdzekļiem ar noteikumu, ka atlikušās izmaksas sedz privātas juridiskās personas.
Ja EIB pārstāvis neapstiprina kāda investīciju projekta finansēšanu, ieteikumu pieņem tikai tad, ja tam par labu balso visu locekļu divu trešdaļu vairākums. Tādā gadījumā ne tās dalībvalsts pārstāvim, kurā tiek realizēts investīciju projekts, ne EIB pārstāvim nav tiesību balsot. Šis apakšpunkts neattiecas uz neliela mēroga projektiem, ko finansē, izmantojot aizdevumus no valsts attīstību veicinošām bankām vai piešķīrumus kādas valsts programmas īstenošanai, kuras specifiskie mērķi saskan ar modernizācijas fonda mērķiem, ar noteikumu, ka ar programmu netiek izmantots vairāk par 10 % no attiecīgās dalībvalsts daļas, kas noteikta II.b pielikumā.
Saņēmējas dalībvalstis ik gadu ziņo Komisijai par modernizācijas fonda finansētajām investīcijām. Ziņojums ir publiski pieejams un ietver:
informāciju par finansētajām investīcijām katrā saņēmējā dalībvalstī;
novērtējumu par investīciju doto pievienoto vērtību energoefektivitātes vai energosistēmas modernizācijas ziņā.
Investīciju komiteja nodrošina gada ziņojuma publicēšanu. Komisija gada ziņojumu sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.
10.e pants
Atveseļošanas un noturības mehānisms
10.f pants
Būtiska kaitējuma nenodarīšanas princips
No 2025. gada 1. janvāra saņēmējas dalībvalstis un Komisija izmanto ieņēmumus, kas gūti Inovāciju fondam paredzēto kvotu izsolēs saskaņā ar šīs direktīvas 10.a panta 8. punktu un šīs direktīvas 10. panta 1. punkta trešajā un ceturtajā daļā minēto kvotu izsolēs, ievērojot Regulas (ES) 2020/852 17. pantā noteiktos būtiska kaitējuma nenodarīšanas kritērijus, ja šos ieņēmumus izmanto saimnieciskajai darbībai, kurai saskaņā ar minētās regulas 10. panta 3. punkta b) apakšpunktu ir noteikti tehniskās pārbaudes kritēriji, lai noskaidrotu, vai saimnieciskā darbība rada būtisku kaitējumu vienam vai vairākiem attiecīgajiem vides mērķiem.
11. pants
Valstu īstenošanas pasākumi
To iekārtu sarakstu, uz kurām attiecas šī direktīva, uz pieciem gadiem, sākot ar 2021. gada 1. janvāri,, iesniedz līdz 2019. gada 30. septembrim, un sarakstus par katru nākamo piecu gadu laikposmu pēc tam iesniedz ik pēc pieciem gadiem. Katrā sarakstā iekļauj informāciju par ražošanas darbībām, siltuma un gāzu pārvadi, elektroenerģijas ražošanu un emisijām apakšiekārtu līmenī piecos kalendārajos gados pirms saraksta iesniegšanas. Bezmaksas kvotas piešķir tikai iekārtām, par kurām ir sniegta šāda informācija.
IV
NODAĻA
Noteikumi, ko piemēro aviācijai, jūras transportam un stacionārām iekārtām
11.a pants
Projekta pasākumu īstenošanā iegūto SES un ESV izmantošana ►M9 ES ETS ◄ , pirms stājusies spēkā starptautiska vienošanās par klimata pārmaiņām
Ievērojot šā panta 2. un 3. punktu, gaisakuģu operatori, kam ir dalībvalsts izsniegta gaisakuģa ekspluatanta apliecība vai kas ir reģistrēti dalībvalstī, tostarp šīs dalībvalsts tālākajos reģionos, atkarīgajās teritorijās vai citās teritorijās, var izmantot šādas vienības, lai izpildītu savus pienākumus dzēst vienības attiecībā uz paziņoto daudzumu, ievērojot 12.panta 6. punktu, kā noteikts 12. panta 9. punktā:
kredītus, kurus atzinušas puses, kas piedalās saskaņā ar Parīzes nolīguma 6. panta 4. punktu izveidotajā mehānismā;
kredītus, kurus atzinušas puses, kas piedalās kredītprogrammās, kuras ICAO padome atzinusi par atbilstīgām, kā norādīts īstenošanas aktā, kas pieņemts saskaņā ar 8. punktu;
kredītus, kurus atzinušas puses nolīgumos saskaņā ar 5. punktu;
kredītus, kuri izdoti attiecībā uz Savienības līmeņa projektiem saskaņā ar 24.a pantu.
Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētās vienības drīkst izmantot, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
to izcelsme ir valstī, kas to izmantošanas brīdī ir Parīzes nolīguma puse;
to izcelsme ir valstī, kas īstenošanas aktā, kurš pieņemts saskaņā ar 25.a panta 3. punktu, ir minēta kā valsts, kas piedalās ICAO Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēmā (CORSIA). Šo nosacījumu neattiecina uz emisijām, kas radušās pirms 2027. gada, un tāpat to neattiecina uz valstīm, kuras ANO definējusi kā vismazāk attīstītās valstis vai mazās salu jaunattīstības valstis, izņemot valstis, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir vienāds ar vai lielāks par Savienības vidējo rādītāju.
Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka detalizētas prasības šā punkta pirmajā daļā minētajai kārtībai, kas var ietvert ziņošanas un reģistrācijas prasības, un tam, kā uzskaita valstis vai programmas, kuras minēto kārtību piemēro. Minētā kārtība ņem vērā elastību, kas pienākas vismazāk attīstītām valstīm un mazajām salu jaunattīstības valstīm saskaņā ar šā panta 2. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 22.a panta 2. punktā.
▼M14 —————
▼M9 —————
11.b pants
Projekta aktivitātes
►M9 Savienība ◄ un tās dalībvalstis projekta pasākumus atļauj īstenot tikai tad, ja ikviena projekta dalībnieka galvenā mītne atrodas vai nu valstī, kas noslēgusi starptautisku vienošanos par šādiem projektiem, vai valstī vai pavalstī, vai reģionālā struktūrā, kas ir saistīta ar ►M9 ES ETS ◄ saskaņā ar 25. pantu.
▼M9 —————
12. pants
Kvotu pārskaitīšana, nodošana un anulēšana
▼M15 —————
Dalībvalstis, administrējošās dalībvalstis un kuģošanas sabiedrību administrējošās iestādes nodrošina, ka līdz katra gada 30. septembrim:
katras iekārtas operators nodod kvotas tādā daudzumā, kas vienāds ar attiecīgās iekārtas kopējām emisijām iepriekšējā kalendārajā gadā, kuras verificētas saskaņā ar 15. pantu;
katrs gaisakuģu operators nodod kvotas tādā daudzumā, kas vienāds ar tā kopējām emisijām iepriekšējā kalendārajā gadā, kuras verificētas saskaņā ar 15. pantu;
katra kuģošanas sabiedrība nodod kvotas tādā daudzumā, kas vienāds ar tās kopējām emisijām iepriekšējā kalendārajā gadā, kuras verificētas saskaņā ar 3.ge pantu.
Dalībvalstis, administrējošās dalībvalstis un kuģošanas sabiedrību administrējošās iestādes nodrošina, ka saskaņā ar pirmo daļu nodotās kvotas pēc tam tiek anulētas.
Ja tiek nodots kvotu skaits, kas ir mazāks nekā verificētās emisijas, tad pēc tam, kad ir noskaidrota starpība starp verificētajām emisijām un nodotajām kvotām katrā no šiem gadiem, minētajai starpībai atbilstošo kvotu apjomu nevis izsola saskaņā ar 10. pantu, bet anulē.
Komisija publicē pirmajā daļā minēto salu un attiecīgo ostu sarakstu un regulāri atjaunina minēto sarakstu.
Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai papildinātu šo direktīvu, paredzot prasības, ar kādām siltumnīcas efektu izraisošās gāzes ir uzskatāmas par pastāvīgi ķīmiski saistītām, kā minēts šā punkta pirmajā daļā.
Saskaņā ar šā panta 8. punktā minētajā īstenošanas aktā izklāstīto metodiku dalībvalstis aprēķina arī kopējās galīgās izlīdzināšanas prasības attiecībā uz konkrētu CORSIA atbilstības periodu un līdz tā gada 30. novembrim, kas seko attiecīgā CORSIA atbilstības perioda pēdējam gadam, informē gaisakuģu operatorus, kas atbilst šā punkta trešajā daļā noteiktajām prasībām.
Dalībvalstis informē gaisakuģu operatorus, kas atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem, par izlīdzināšanas līmeni:
gaisakuģu operatoriem ir dalībvalsts izdota gaisakuģa ekspluatanta apliecība vai tie ir reģistrēti dalībvalstī, ieskaitot minētās dalībvalsts tālākos reģionus, atkarīgās teritorijas un citas teritorijas; un
CO2 emisiju apmērs gadā, ko tie rada, I pielikumā ietverto lidojumu veikšanai izmantojot lidmašīnas, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa pārsniedz 5 700 kg, izņemot lidojumus starp lidostām vienas dalībvalsts teritorijā, tostarp tās pašas dalībvalsts tālākos reģionus, no 2021. gada 1. janvāra pārsniedz 10 000 tonnu.
Šā panta pirmās daļas b) apakšpunkta vajadzībām neņem vērā CO2 emisijas, kas rodas šādu veidu lidojumos:
valsts lidojumi;
humānās palīdzības lidojumi;
medicīniskās palīdzības lidojumi;
militārie lidojumi;
ugunsdzēsības lidojumi;
lidojumi pirms vai pēc humānās palīdzības lidojuma, medicīniskās palīdzības lidojuma vai ugunsdzēsības lidojuma, ar noteikumu, ka šādi lidojumi ir veikti ar to pašu gaisakuģi un ar tiem ir bijis jāveic saistītas humānās palīdzības, medicīniskās palīdzības vai ugunsdzēsības darbības vai pēc minētajām darbībām jāpārvieto gaisakuģis tā nākamās darbības veikšanai.
Komisija pieņem īstenošanas aktus saskaņā ar 22.a panta 2. punktu, kuros precizē metodi, kā aprēķināt šā punkta pirmajā daļā minētās izlīdzināšanas prasības gaisakuģu operatoriem.
Minētajos īstenošanas aktos īpaši detalizēti izklāsta to prasību piemērošanu, kas izriet no attiecīgajiem šīs direktīvas noteikumiem, jo īpaši no 3.c, 11.a, 12. un 25.a panta, un, ciktāl iespējams, ņemot vērā šīs direktīvas attiecīgos noteikumus, no starptautiskajiem standartiem un ieteicamās prakses vides aizsardzības jomā attiecībā uz CORSIA (CORSIA SARPs).
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 22.a panta 2. punktā. Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2024. gada 30. jūnijam.
13. pants
Kvotu derīgums
Kvotas, kas izdotas, sākot ar 2013. gada 1. janvāri, ir beztermiņa. Kvotās, kas izdotas, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, norāda, kurā 10 gadu laikposmā, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, tās tikušas izdotas, un šīs kvotas ir derīgas emisijām, sākot no minētā laikposma pirmā gada.
14. pants
Emisiju monitoringa un ziņošanas kārtība
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 22.a panta 2. punktā.
Šajās prasībās var paredzēt, ka jāziņo, kāds emisiju līmenis rodas, ražojot elektroenerģiju (uz ko attiecas ►M9 ES ETS ◄ ), kura vajadzīga šādu ražojumu ražošanai.
No 2025. gada 1. janvāra dalībvalstis nodrošina, ka katrs gaisakuģa operators uzrauga un, beidzoties gadam, saskaņā ar 1. punktā minētajiem īstenošanas aktiem ziņo kompetentajai iestādei par katra gaisakuģa, ko tas ekspluatē, attiecīgajā kalendārajā gadā radīto ietekmi, kas nav saistīta ar CO2 emisijām.
Komisija no 2026. gada kā daļu no 10. panta 5. punktā minētā ziņojuma katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šā punkta pirmajā daļā minētā monitoringa, ziņošanas un pārbaudes satvara piemērošanas rezultātiem.
Līdz 2027. gada 31. decembrim, pamatojoties uz monitoringa, ziņošanas un pārbaudes satvarā par aviācijas ietekmi, kas nav saistīta ar CO2 emisijām, gūtajiem rezultātiem, Komisija iesniedz ziņojumu un attiecīgā gadījumā pēc tam, kad tā ir veikusi ietekmes novērtējumu, leģislatīvā akta priekšlikumu nolūkā mazināt aviācijas ietekmi, kas nav saistīta ar CO2 emisijām, paplašinot ES ETS darbības jomu nolūkā iekļaut tajā aviācijas ietekmi, kas nav saistīta ar CO2 emisijām.
Komisija vēlākais trīs mēnešus pēc attiecīgā ziņošanas termiņa un lietotājdraudzīgā veidā publicē vismaz šādus agregētus gada datus saistībā ar emisijām no aviācijas darbībām, kas paziņoti dalībvalstīm vai nosūtīti Komisijai saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/2066 ( 29 ) un Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/1603 ( 30 ) 7. pantu:
par katru lidlauku pāri EEZ:
emisijas no visiem lidojumiem;
kopējais lidojumu skaits;
kopējais pasažieru skaits;
gaisakuģu tipi;
par katru gaisakuģu operatoru:
dati par emisijām no lidojumiem EEZ iekšienē, no lidojumiem no EEZ, lidojumiem uz EEZ un lidojumiem starp divām trešām valstīm, iedalot pa valstu pāriem, un dati par emisijām, uz kurām attiecas pienākums dzēst CORSIA atbilstīgās emisiju vienības;
izlīdzināšanas prasību kompensāciju summa, kas aprēķināta saskaņā ar 12. panta 8. punktu;
to kredītu apmērs un veids saskaņā ar 11.a pantu, ko izmanto, lai izpildītu gaisakuģa operatora izlīdzināšanas prasības, kas minētas šā punkta ii) apakšpunktā;
tādu izmantoto degvielu daudzums un veids, kuru emisiju koeficients ir nulle saskaņā ar šo direktīvu vai kuras gaisakuģu operatoram dod tiesības saņemt kvotas saskaņā ar 3.c panta 6. punktu.
Attiecībā uz pirmās daļas a) un b) apakšpunktu īpašos apstākļos, kad gaisakuģa operators darbojas ļoti ierobežotā skaitā lidlauku pāru vai ļoti ierobežotā skaitā valstu pāru, uz kuriem attiecas izlīdzināšanas prasības, vai ļoti ierobežotā skaitā valstu pāru, uz kuriem neattiecas izlīdzināšanas prasības, minētais gaisakuģa operators var pieprasīt administrējošajai dalībvalstij šādus datus nepublicēt gaisakuģu operatoru līmenī, paskaidrojot, kāpēc publiskošana būtu jāuzskata par kaitējošu tā komerciālajām interesēm. Pamatojoties uz minēto pieprasījumu, administrējošā dalībvalsts var pieprasīt Komisijai publicēt šos datus augstākā apkopojuma līmenī. Komisija lemj par šo pieprasījumu.
15. pants
Pārbaude un akreditācija
Dalībvalstis nodrošina to, ka ziņojumus, ko operatori un gaisakuģu operatori iesniedz saskaņā ar 14. panta 3. punktu, pārbauda saskaņā ar V pielikumā noteiktajiem kritērijiem un jebkādiem sīki izstrādātiem noteikumiem, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar šo pantu, un ka par tiem informē kompetento iestādi.
Dalībvalstis nodrošina to, ka operators vai gaisakuģa operators, kura ziņojums līdz katra gada 31. martam attiecībā uz iepriekšējā gada emisiju nav atzīts par apmierinošu saskaņā ar V pielikuma kritērijiem un sīki izstrādātiem noteikumiem, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar šo pantu, nevar turpmāk pārskaitīt kvotas, kamēr attiecīgā operatora vai gaisakuģa operatora ziņojums nav pārbaudīts un atzīts par apmierinošu.
Komisija saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus par to, kā pārbaudīt ziņojumus, ko gaisakuģu operatori iesniedz saskaņā ar 14. panta 3. punktu, kā arī saskaņā ar 3.e un 3.f pantu iesniegtos pieteikumus, tostarp pārbaudes procedūras, kas pārbaudītājiem jāizmanto.
Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz emisiju ziņojumu verifikāciju, kuri pamatojas uz V pielikumā noteiktajiem principiem, un par verificētāju akreditāciju un pārraudzību. Komisija var pieņemt arī īstenošanas aktus, lai verificētu ziņojumus, ko gaisa kuģu operatori iesniedz, ievērojot 14. panta 3. punktu, un saskaņā ar 3.e un 3.f pantu iesniegtos pieteikumus, tostarp lai pārbaudītu verifikācijas procedūras, ko izmantos pārbaudītāji. Tā paredz nosacījumus akreditācijai un akreditācijas atsaukšanai, savstarpējai atzīšanai un vajadzības gadījumā akreditācijas struktūru vienādranga izvērtēšanai.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 22.a panta 2. punktā.
15.a pants
Informācijas izpaušana un dienesta noslēpums
Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka visus lēmumus un ziņojumus par kvotu apjomu un piešķiršanu, kā arī emisiju monitoringu, ziņošanu un pārbaudi nekavējoties dara zināmus sabiedrībai, precīzi nodrošinot nediskriminējošu informācijas pieejamību.
Informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpums, nedrīkst atklāt nevienai citai personai vai iestādei, izņemot gadījumus, ja to nosaka spēkā esošie normatīvie vai administratīvie noteikumi.
16. pants
Sankcijas
Administrējošās dalībvalsts lūgumā, ko iesniedz saskaņā ar 5. punktu, iekļauj:
pierādījumu, ka gaisakuģa operators nav izpildījis šajā direktīvā paredzētās saistības;
informāciju par attiecīgās dalībvalsts veiktām izpildes darbībām;
pamatojumu darbības aizlieguma piemērošanai ►M9 Savienībā ◄ ; un
ieteikumu, cik plašam jābūt darbības aizliegumam ►M9 Savienības ◄ mērogā, un visus citus nosacījumus, kas būtu jāpiemēro.
Ja konstatē, ka kuģošanas sabiedrības kuģis, kā minēts pirmajā daļā, atrodas vienā no tās dalībvalsts ostām, ar kuras karogu kuģis kuģo, attiecīgā dalībvalsts, devusi attiecīgajai kuģošanas sabiedrībai iespēju iesniegt paskaidrojumus, var izdot karoga valsts aizturēšanas rīkojumu līdz brīdim, kad kuģošanas sabiedrība ir izpildījusi savus kvotu nodošanas pienākumus. Attiecīgā dalībvalsts par to informē Komisiju, EMSA un pārējās dalībvalstis. Pēc šādas karoga valsts aizturēšanas rīkojuma izdošanas katra dalībvalsts veic tādus pašus pasākumus kādi ir jāveic pēc izraidīšanas rīkojuma izdošanas saskaņā ar šā punkta pirmās daļas otro teikumu.
Šis punkts neskar starptautiskos jūrniecības noteikumus, ko piemēro briesmās esošu kuģu gadījumā.
17. pants
Piekļuve informācijai
Lēmumus attiecībā uz kvotu sadali, informāciju par projekta aktivitātēm, kurās piedalās dalībvalsts vai kurās tā atļauj piedalīties privātām vai valsts institūcijām, kā arī ziņojumus par emisiju, ko pieprasa sakarā ar siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju un kas glabājas kompetentajā iestādē, dara pieejamu sabiedrībai saskaņā ar Direktīvu 2003/4/EK.
18. pants
Kompetentā iestāde
Dalībvalstis veic administratīvos pasākumus, norādot attiecīgo kompetento iestādi vai kompetentās iestādes, kas īsteno šīs direktīvas noteikumus. Ja ir izraudzīts vairāk par vienu kompetento iestādi, tad šo iestāžu darbs attiecībā uz šo direktīvu ir jākoordinē.
Jo īpaši dalībvalstis nodrošina koordināciju starp to izraudzīto kontaktpersonu Kioto Protokola 6. panta 1. punkta a) apakšpunkta projekta aktivitāšu apstiprināšanai un to izraudzīto valsts iestādi Kioto Protokola 12. panta īstenošanai, ko attiecīgi izraugās saskaņā ar turpmākiem lēmumiem, kuri pieņemti saskaņā ar UNFCCC vai Kioto Protokolu.
18.a pants
Administrējošā dalībvalsts
Administrējošā dalībvalsts gaisakuģa operatoram ir:
dalībvalsts, kas izsniegusi darbības licenci attiecīgajam gaisakuģa operatoram, ja gaisakuģa operatoram ir spēkā esoša darbības licence, ko kāda dalībvalsts ir izdevusi saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2407/92 (1992. gada 23. jūlijs) par aviopārvadātāju licencēšanu ( 31 ); un
visos citos gadījumos – dalībvalsts ar lielāko aprēķināto par aviācijas emisijām uzskatāmo emisiju daudzumu lidojumos, ko bāzes gadā veicis attiecīgais gaisakuģa operators.
Pamatojoties uz labāko pieejamo informāciju, Komisija:
līdz 2009. gada 1. februārim publicē to gaisakuģu operatoru sarakstu, kuri no 2006. gada 1. janvāra ir veikuši I pielikumā uzskaitītās aviācijas darbības, katram gaisakuģa operatoram norādot administrējošo dalībvalsti saskaņā ar 1. punktu; un
no 2024. gada vismaz reizi divos gados atjaunina sarakstu, lai tajā iekļautu gaisakuģu operatorus, kas vēlāk ir veikuši kādu no I pielikumā uzskaitītajām aviācijas darbībām; ja gaisakuģa operators četru secīgu kalendāro gadu laikā pirms saraksta atjaunināšanas nav veicis nevienu I pielikumā uzskaitīto aviācijas darbību, minēto gaisakuģa operatoru atjauninātajā sarakstā neiekļauj.
18.b pants
Komisijas, EMSA un citu relevantu organizāciju sniegtā palīdzība
19. pants
Reģistri
Dalībvalstis var veikt darbības, kas atļautas saskaņā ar UNFCCC vai Kioto protokolu.
20. pants
Centrālais administrators
21. pants
Dalībvalstu iesniegtie ziņojumi
21.a pants
Atbalsts rīcībspējas palielināšanas pasākumiem
Saskaņā ar UNFCCC, Kioto Protokolu un jebkuriem turpmākiem lēmumiem, kas pieņemti to īstenošanai, Komisijai un dalībvalstīm ir jāatbalsta rīcībspējas palielināšanas pasākumi jaunattīstības valstīs un valstīs, kas ir iekļāvušās pārejas procesā uz tirgus ekonomiku, lai palīdzētu tām pilnībā izmantot KĪ un TAM atbilstīgi to ilgtspējīgās attīstības stratēģijām un veicināt uzņēmumu iesaisti KĪ un TAM projektu attīstībā un īstenošanā.
22. pants
Pielikumu grozījumi
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai attiecīgā gadījumā grozītu šīs direktīvas pielikumus, izņemot I, II.a un II.b pielikumu, ievērojot 21. pantā paredzētos ziņojumus un šīs direktīvas piemērošanā gūto pieredzi. Var grozīt IV un V pielikumu, lai uzlabotu emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju.
22.a pants
Komiteju procedūra
Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.
23. pants
Deleģēšanas īstenošana
24. pants
Procedūras papildu darbību un gāzu vienpusējai iekļaušanai
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai šajā sakarā papildinātu direktīvu.
24.a pants
Saskaņoti noteikumi emisiju samazināšanas projektiem
Šie pasākumi ir saskanīgi ar aktiem, kurus pieņem, ievērojot bijušo 11.b panta 7. punktu, kāds bija spēkā pirms 2018. gada 8. aprīļa. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai papildinātu direktīvu, nosakot procedūru, kura jāievēro.
Šādu pasākumu dēļ nedrīkst veidoties tādu emisiju samazinājumu dubulta uzskaite un tie nedrīkst radīt šķēršļus citu tādu emisiju samazināšanas pasākumu īstenošanai, kas nav ietvertas ►M9 ES ETS ◄ . Pasākumus pieņem tikai tādā gadījumā, ja nav iespējama citu gāzu un darbību iekļaušana saskaņā ar 24. pantu, un nākamajā ►M9 ES ETS ◄ pārskatīšanas reizē ir jāapsver iespēja pieņemt vienotus noteikumus visā ►M9 Savienībā ◄ attiecībā uz šīm emisijām.
▼M9 —————
Šādus projektus īstenos, pamatojoties uz nolīgumu ar dalībvalsti, kurā projektu īsteno.
25. pants
Saistība ar citām siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmām
▼M9 —————
25.a pants
Trešo valstu veikti pasākumi, lai mazinātu aviācijas ietekmi uz klimata pārmaiņām
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai grozītu šīs direktīvas I pielikumu nolūkā paredzēt, ka lidojumus, kas veikti no attiecīgās trešās valsts, svītro no I pielikumā uzskaitītajām aviācijas darbībām, vai lai attiecībā uz aviācijas darbībām, kuras uzskaitītas I pielikumā, noteiktu jebkurus citus grozījumus – izņemot attiecībā uz darbības jomu –, kuri prasīti nolīgumā, kas noslēgts, ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantu. ◄
Komisija var ierosināt Eiropas Parlamentam un Padomei jebkādus citus grozījumus šajā direktīvā.
Komisija vajadzības gadījumā var arī ieteikt Padomei sākt sarunas saskaņā ar Līguma 300. panta 1. punktu, lai ar attiecīgo trešo valsti slēgtu nolīgumu.
26. pants
Direktīvas 96/61/EK grozījumi
Direktīvas 96/61/EE 9. panta 3. punktam pievieno šādus daļas:
“Ja siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas no iekārtas ir noteiktas I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK ( 35 ), saistībā ar iekārtā veicamajām darbībām, atļaujā neietver attiecīgās gāzes tiešās emisijas robežvērtības, ja vien tas nav nepieciešams, lai nerastos nozīmīgs vietējais piesārņojums.
Saistībā ar darbībām, kas minētas Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā, dalībvalstis var izvēlēties neizvirzīt prasības attiecībā uz energoefektivitāti sadedzināšanas iekārtām un citām iekārtām objektā, kuras emitē oglekļa dioksīdu.
Nepieciešamības gadījumā kompetentās iestādes atļauju attiecīgi groza.
Trīs iepriekšējās punkta daļas neattiecas uz iekārtām, kurām uz laiku nepiemēro siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu Kopienas tirdzniecības sistēmu saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 27. pantu.
27. pants
To mazo iekārtu izslēgšana no ►M9 ES ETS ◄ , uz kurām attiecināti līdzvērtīgi pasākumi
Pēc apspriešanās ar operatoru dalībvalstis var no ►M9 ES ETS ◄ izslēgt iekārtas, kuras kompetentajām iestādēm paziņojušas, ka to emisijas (izņemot biomasas emisijas) katrā no trim gadiem pirms paziņošanas saskaņā ar a) apakšpunktu bijušas mazākas par 25 000 tonnām oglekļa dioksīda ekvivalenta, un, ja tajās veic sadedzināšanas darbības, to nominālā siltumspēja ir mazāka par 35 MW, un uz kurām attiecināti pasākumi, kas ļaus panākt līdzvērtīgu emisiju samazinājumu; ja attiecīgā dalībvalsts izpilda šādus nosacījumus:
paziņo Komisijai par katru šādu iekārtu, norādot, kādi līdzvērtīgi pasākumi attiecībā uz šo iekārtu, lai sasniegtu līdzvērtīgu ieguldījumu emisiju samazināšanā, ir ieviesti, – pirms dienas, kad iekārtu saraksts jāiesniedz saskaņā ar 11. panta 1. punktu, un vēlākais – dienā, kad šo sarakstu iesniedz Komisijai;
apliecina, ka ir izstrādāta monitoringa kārtība, lai izvērtētu, vai kādā kalendārajā gadā kāda no iekārtām ir emitējusi 25 000 tonnu vai vairāk oglekļa dioksīda ekvivalenta (izņemot emisijas no biomasas). Dalībvalstis saskaņā ar 14. pantu var atļaut vienkāršotus monitoringa, ziņošanas un pārbaudes pasākumus attiecībā uz iekārtām, kuru vidējās gada pārbaudītās emisijas 2008.–2010. gadā ir mazākas par 5 000 tonnām gadā;
apliecina, ka, ja kādā kalendārajā gadā kāda no iekārtām ir emitējusi 25 000 tonnu vai vairāk oglekļa dioksīda ekvivalenta (izņemot emisijas no biomasas) vai ja pasākumi, kurus piemēro šai iekārtai, lai sasniegtu līdzvērtīgu ieguldījumu emisiju samazināšanā, vairs nav spēkā, iekārta no jauna tiks iekļauta ►M9 ES ETS ◄ ;
publicē a), b) un c) apakšpunktā minēto informāciju, lai ieinteresētās personas varētu iesniegt savus apsvērumus.
No ►M9 ES ETS ◄ var izslēgt arī slimnīcas, ja tās veic līdzvērtīgus pasākumus.
Pēc tam, kad kvotas par laika periodu, kurā iekārta ir iekļauta ►M9 ES ETS ◄ , ir nodotas, iekārtu no sistēmas izslēdz un dalībvalsts tai vairs nepiešķir bezmaksas kvotas saskaņā ar 10.a pantu.
Jebkura šāda iekārta paliek iekļauta ES ETS visā atlikušajā 11. panta 1. punktā minētajā periodā, kura laikā tā tika no jauna iekļauta.
27.a pants
Iekārtu, kas emitē mazāk nekā 2 500 tonnas, izvēles izslēgšana
Dalībvalstis var no ES ETS izslēgt iekārtas, kuras attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei paziņojušas, ka to emisijas (neietverot biomasas emisijas) katrā no trim gadiem pirms paziņošanas saskaņā ar a) apakšpunktu bijušas mazākas par 2 500 tonnām oglekļa dioksīda ekvivalenta ar noteikumu, ka attiecīgā dalībvalsts:
paziņo Komisijai par katru šādu iekārtu pirms dienas, kad jāiesniedz iekārtu saraksts saskaņā ar 11. panta 1. punktu, vai vēlākais dienā, kad šo sarakstu iesniedz Komisijai;
apliecina, ka ir izstrādāta vienkāršota monitoringa kārtība, lai izvērtētu, vai kādā kalendārajā gadā kāda no iekārtām ir emitējusi 2 500 tonnu vai vairāk oglekļa dioksīda ekvivalenta (izņemot emisijas no biomasas);
apliecina, ka, ja kādā kalendārajā gadā kāda no iekārtām būs emitējusi 2 500 tonnu vai vairāk oglekļa dioksīda ekvivalenta (izņemot emisijas no biomasas), iekārta no jauna tiks iekļauta ES ETS; un
dara a), b) un c) apakšpunktā minēto informāciju publiski pieejamu.
28. pants
Korekcijas, kas piemērojamas pēc tam, kad ►M9 Savienība ◄ apstiprina starptautisku vienošanos par klimata pārmaiņām
Trīs mēnešos no dienas, kad ►M9 Savienība ◄ ir parakstījusi starptautisku vienošanos par klimata pārmaiņām, kas paredz, ka līdz 2020. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas obligāti jāsamazina par vairāk nekā 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeņiem, kā to atspoguļo 2007. gada marta Eiropadomē apstiprinātās 30 % samazinājuma saistības, Komisija iesniedz ziņojumu, kurā jo īpaši novērtēti šādi punkti:
to pasākumu būtība, par kuriem panākta vienošanās starptautiskās sarunās, kā arī citu attīstīto valstu saistības, kas salīdzināmas ar ►M9 Savienības ◄ emisiju samazināšanas saistībām, un saistības, kuras uzņēmušās ekonomiski attīstītākās jaunattīstības valstis, lai dotu savai atbildībai un attiecīgajām iespējām atbilstīgu ieguldījumu;
starptautiskās vienošanās par klimata pārmaiņām ietekme un ar to saistītās nepieciešamās izvēles ►M9 Savienības ◄ līmenī, lai līdzsvaroti, pārredzami un vienlīdzīgi pārietu uz vērienīgāku 30 % samazinājuma mērķi, ņemot vērā Kioto protokola pirmajā saistību periodā paveikto;
►M9 Savienības ◄ ražošanas nozaru konkurētspēja, ņemot vērā ar to saistīto oglekļa emisiju pārvirzes riskiem;
starptautiskās vienošanās par klimata pārmaiņām ietekme uz citām ►M9 Savienības ◄ ekonomikas nozarēm;
ietekme uz ►M9 Savienības ◄ lauksaimniecības nozari, tostarp oglekļa emisiju pārvirzes riski;
atbilstīgi noteikumi, lai iekļautu ar zemes lietojumu, zemes lietojuma maiņu un mežsaimniecību saistītās emisijas un piesaisti ►M9 Savienībā ◄ ;
apmežošana, mežu atjaunošana, atmežošanas un mežu degradācijas novēršana trešās valstīs, ja šajā sakarā tiek izveidota starptautiski atzīta sistēma;
Priekšlikuma pamatā ir pārredzamības, ekonomiskās efektivitātes un izmaksu lietderības principi, kā arī dalībvalstu saistību taisnīga un solidāra sadale.
28.a pants
Atkāpes, kas piemērojamas pirms ICAO globālā tirgus pasākuma obligātās īstenošanas
Atkāpjoties no 12. panta 3. punkta, 14. panta 3. punkta un 16. panta, dalībvalstis uzskata, ka minētajos noteikumos paredzētās prasības ir izpildītas, un neveic nekādas darbības pret gaisakuģu operatoriem attiecībā uz:
visām emisijām, kuras rodas lidojumos uz un no lidlaukiem valstīs ārpus EEZ, izņemot lidojumus uz lidlaukiem Apvienotajā Karalistē vai Šveicē, katrā kalendārajā gadā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim, ievērojot 28.b pantā minēto pārskatīšanu;
visām emisijām, kuras rodas lidojumos starp lidlauku tālākajā reģionā LESD 349. panta nozīmē un lidlauku citā EEZ reģionā, katrā kalendārajā gadā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim, ievērojot 28.b pantā minēto pārskatīšanu.
Šīs direktīvas 11.a, 12. un 14. panta nozīmē verificētās emisijas, kas radušās lidojumos, kuri nav minēti šā punkta pirmajā daļā, uzskata par gaisakuģa operatora verificētajām emisijām.
28.b pants
Komisijas ziņojums un pārskats par ICAO globālā tirgus pasākuma īstenošanu
Komisija pirms 2027. gada 1. janvāra un pēc tam reizi trijos gados ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par progresu ICAO sarunās ar mērķi īstenot globālo tirgus pasākumu, kuru no 2021. gada paredzēts piemērot emisijām, un jo īpaši ziņo par:
attiecīgajiem ICAO instrumentiem, tostarp standartiem un ieteicamo praksi, kā arī progresu visu ICAO pasākumu groza elementu īstenošanā virzībā uz ICAO 41. asamblejā pieņemto ilgtermiņa globālo vēlamo mērķi;
ICAO padomes apstiprinātajiem ieteikumiem attiecībā uz globālo tirgus pasākumu, tostarp jebkādām iespējamām bāzlīnijas izmaiņām;
globāla reģistra izveidi;
iekšējiem pasākumiem, ko trešās valstis veikušas, lai īstenotu globālo tirgus pasākumu, kuru emisijām paredzēts piemērot no 2021. gada;
līmeni, kādā trešās valstis piedalās izlīdzināšanā saskaņā ar CORSIA, ieskaitot ietekmi, kāda ir to atrunām attiecībā uz šādu līdzdalību; un
citām attiecīgām starptautiskām norisēm un piemērojamiem instrumentiem, kā arī progresu aviācijas kopējās ietekmes uz klimata pārmaiņām samazināšanā.
Atbilstīgi Parīzes nolīguma globālajai izsvēršanai Komisija ziņo arī par centieniem sasniegt aviācijas nozares ilgtermiņa globālo vēlamo emisiju samazināšanas mērķi līdz 2050. gadam samazināt aviācijas radītās CO2 emisijas līdz neto nulles līmenim, šos centienus novērtējot pēc šā panta pirmās daļas a) līdz f) apakšpunktā minētajiem kritērijiem.
Šā panta 2. punktā minētajam Komisijas ziņojumam attiecīgā gadījumā pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu šīs direktīvas grozīšanai atbilstīgi Parīzes nolīguma mērķim attiecībā uz temperatūru, Savienības saistībām līdz 2030. gadam panākt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazinājumu visas tautsaimniecības mērogā un mērķim vēlākais līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, un lai saglabātu Savienības klimatrīcības vidisko integritāti un rezultativitāti. Pievienotajā priekšlikumā attiecīgā gadījumā iekļauj ES ETS piemērošanu lidojumiem no lidlaukiem EEZ valstīs uz lidlaukiem ārpus EEZ, sākot no 2027. gada janvāra, un izslēdz ienākošos lidojumus no lidlaukiem ārpus EEZ, ja 2. punktā minētais ziņojums liecina, ka:
ICAO asambleja līdz 2025. gada 31. decembrim nav nostiprinājusi CORSIA atbilstoši tās ilgtermiņa globālā vēlamā mērķa sasniegšanai virzībā uz Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu; vai
valstis, kas uzskaitītas saskaņā ar 25.a panta 3. punktu pieņemtajā īstenošanas aktā, atbilstoši jaunākajiem pieejamajiem datiem rada mazāk nekā 70 % no starptautiskās aviācijas emisijām.
Pievienotais priekšlikums attiecīgā gadījumā arī dod iespēju gaisakuģu operatoriem atskaitīt visas izmaksas, kas šajos maršrutos radušās CORSIA izlīdzināšanas rezultātā, lai izvairītos no divkāršas maksāšanas. Ja šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētie nosacījumi nav izpildīti, ar priekšlikumu attiecīgi groza šo direktīvu, lai turpinātu piemērot ES ETS tikai lidojumiem EEZ iekšienē, lidojumiem uz Šveici un Apvienoto Karalisti un lidojumiem uz valstīm, kas nav uzskaitītas saskaņā ar 25.a panta 3. punktu pieņemtajā īstenošanas aktā.
28.c pants
Noteikumi par monitoringu, ziņošanu un verifikāciju globālā tirgus pasākuma vajadzībām
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai papildinātu šo direktīvu attiecībā uz emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju ICAO globālā tirgus pasākuma īstenošanas vajadzībām visos maršrutos, uz kuriem tas attiecas. Minēto deleģēto aktu pamatā ir attiecīgie ICAO pieņemtie instrumenti, ar tiem novērš jebkādus konkurences izkropļojumus, un tie ir saskaņā ar principiem, kas ietverti 14. panta 1. punktā minētajos aktos, un nodrošina, ka iesniegtie ziņojumi par emisijām tiek pārbaudīti saskaņā ar 15. pantā paredzētajām pārbaudes principiem un kritērijiem.
29. pants
Ziņojums oglekļa tirgus labākas darbības nodrošināšanai
Ja 10. panta 5. un 6. punktā minētajos regulārajos ziņojumos par oglekļa tirgu ir pierādījumi, ka oglekļa tirgus nedarbojas pienācīgi, Komisija triju mēnešu laikā iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumam vajadzības gadījumā var pievienot leģislatīvo aktu priekšlikumus, kuru mērķis ir palielināt oglekļa tirgus, tostarp saistīto atvasināto instrumentu tirgu, pārredzamību un integritāti un pievērsties korektīviem pasākumiem, lai uzlabotu tā darbību, kā arī veicinātu tirgus ļaunprātīgas izmantošanas darbību novēršanu un atklāšanu.
29.a pants
Pasākumi pārmērīgu cenu svārstību gadījumā
Šā punkta pirmajā daļā minētā kvotu cena attiecībā uz kvotām, uz kurām attiecas II un III nodaļa, ir to izsoļu cena, kas veiktas saskaņā ar deleģēto aktu, kurš pieņemts, ievērojot 10. panta 4. punktu.
Pirmajā daļā minētais divu iepriekšējo gadu atsauces periods ir divu gadu periods, kas beidzas pirms minētajā daļā norādītā sešu kalendāro mēnešu perioda pirmā mēneša.
Ja šā punkta pirmās daļas nosacījums ir izpildīts un 2. punkts nav piemērojams, Komisija publicē attiecīgu paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, norādot datumu, kurā nosacījums tika izpildīts.
Sešu iepriekšējo kalendāro mēnešu vidējo kvotu cenu un divu iepriekšējo gadu atsauces perioda vidējo kvotu cenu Komisija publicē katra mēneša pirmo triju darbdienu laikā. Ja šā punkta pirmajā daļā minētais nosacījums nav izpildīts, Komisija publicē arī cenas līmeni, kas vidējai kvotu cenai būtu jāsasniedz nākamajā mēnesī, lai izpildītu minētajā daļā norādīto nosacījumu.
30. pants
Pārskatīšana atkarībā no Parīzes nolīguma īstenošanas norises un CO2 tirgu attīstības citās lielajās ekonomikās
Ziņojumā novērtē nepieciešamību veikt papildu pasākumus, tostarp leģislatīvus pasākumus, lai risinātu oglekļa emisiju pārvirzes riskus. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu.
Līdz 2026. gada 31. jūlijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par turpmāk minētajiem jautājumiem, vajadzības gadījumā tam pievienojot leģislatīvā akta priekšlikumu un ietekmes novērtējumu:
veids, kā varētu uzskaitīt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu radītās negatīvās emisijas, kas ir piesaistītas no atmosfēras un droši un pastāvīgi uzglabātas, un kā minētās negatīvās emisijas attiecīgā gadījumā varētu iekļaut emisijas kvotu tirdzniecībā, ietverot šāda aptvēruma skaidru darbības jomu, stingrus kritērijus un aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādi piesaistījumi nekompensē nepieciešamos emisiju samazinājumus saskaņā ar Regulā (ES) 2021/1119 noteiktajiem Savienības klimata mērķrādītājiem;
iespējamība no 2031. gada pazemināt 20 MW kopējās nominālās ievadītās siltumjaudas robežvērtības šīs direktīvas I pielikumā minētajām darbībām;
tas, vai tiek efektīvi uzskaitītas visas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, uz kurām attiecas šī direktīva, un vai efektīvi tiek novērsta dubulta uzskaite; tā jo īpaši novērtē to siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju uzskaiti, kuras uzskata par uztvertām un izmantotām produktā tādā veidā, kas nav minēts 12. panta 3.b punktā.
Pirmajā daļā minētajā ziņojumā Komisija arī novērtē iespēju iekļaut ES ETS citus atkritumu apsaimniekošanas procesus, jo īpaši atkritumu poligonus, kas Savienībā rada metāna un slāpekļa oksīda emisijas. Attiecīgā gadījumā Komisija minētajam ziņojumam var pievienot arī leģislatīvā akta priekšlikumu, lai šādus citus atkritumu apsaimniekošanas procesus iekļautu ES ETS.
2026. gadā Komisija 10. panta 5. punktā paredzētajā ziņojumā iekļauj šādus elementus:
izvērtējumu par tādu lidojumu ietekmi uz vidi un klimatu, kuru garums ir mazāks par 1 000 km, un apsvērumu par iespējām minēto ietekmi samazināt, tostarp par izpēti attiecībā uz pieejamiem alternatīviem sabiedriskā transporta veidiem un ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanas palielināšanu;
izvērtējumu par to lidojumu ietekmi uz vidi un klimatu, kurus veic operatori, kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar I pielikuma tabulas slejas “Darbības” ieraksta “Aviācija” h) vai k) punktu, un apsvērumus par iespējām šo ietekmi samazināt;
izvērtējumu par šīs direktīvas sociālo ietekmi aviācijas nozarē, tostarp uz tās darbaspēku un avioceļojumu izmaksām; un
salu un attālo teritoriju gaisa pārvadājumu savienojamības izvērtējumu, tostarp konkurētspējas un oglekļa emisiju pārvirzes apsvērumu, kā arī ietekmi uz vidi un klimatu.
Ziņojumu, kas paredzēts 10. panta 5. punktā, attiecīgā gadījumā arī ņem vērā šīs direktīvas turpmākā pārskatīšanā.
IVa nodaļa
Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ēku, autotransporta un papildu sektoros
30. a pants
Darbības joma
Šīs nodaļas noteikumus piemēro emisijām, siltumnīcas efektu izraisošās gāzes emisijas atļaujām, kvotu piešķiršanai un nodošanai, monitoringam, ziņošanai un verifikācijai attiecībā uz III pielikumā uzskaitītajām darbībām. Šo nodaļu nepiemēro emisijām, ko jau aptver II un III nodaļa.
30.b pants
Siltumnīcas efektu izraisošās gāzes emisiju atļaujas
Pieteikumā, ko regulētais subjekts saskaņā ar šā panta 1. punktu iesniedz kompetentajai iestādei, lai saņemtu siltumnīcas efektu izraisošās gāzes emisiju atļauju saskaņā ar šo nodaļu, ir vismaz šāda informācija:
regulētais subjekts;
to degvielu veids, ko tas nodod patēriņam un kas tiek izmantotas sadedzināšanai III pielikumā minētajos sektoros, un paņēmieni, ar kuriem tas šīs degvielas nodod patēriņam;
kāds ir to degvielu tiešais(-ie) lietojums(-i), kuras nodotas patēriņam III pielikumā minētajā darbībā;
plānotie pasākumi, kā tiks veikts emisiju monitorings un ziņots par tām saskaņā ar 14. un 30.f pantā minētajiem īstenošanas aktiem;
šā punkta a) līdz d) apakšpunktā minētās informācijas netehnisks kopsavilkums.
Siltumnīcas efektu izraisošās gāzes emisiju atļaujās ir vismaz šāda informācija:
regulētā subjekta nosaukums un adrese;
apraksts, ar kādiem paņēmieniem regulētais subjekts degvielas nodod patēriņam šīs nodaļas aptvertajos sektoros;
saraksts ar degvielām, kuras regulētais subjekts nodod patēriņam šīs nodaļas aptvertajos sektoros;
monitoringa plāns, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas ar 14. pantā minētajiem īstenošanas aktiem;
ziņošanas prasības, kuras noteiktas ar 14. pantā minētajiem īstenošanas aktiem;
saistības četru mēnešu laikā pēc gada beigām nodot saskaņā ar šo nodaļu piešķirtās kvotas, kas līdzvērtīgas kopējām emisijām attiecīgajā kalendārajā gadā, kuras verificētas saskaņā ar 15. pantu, 30.e panta 2. punktā noteiktajā termiņā.
30.c pants
Savienības kvotu kopapjoms
30.d pants
Kvotu izsolīšana par III pielikumā minēto darbību
2027. gadā 600 miljonus šīs nodaļas aptverto kvotu izveido kā turējumus tirgus stabilitātes rezervē saskaņā ar Lēmuma (ES) 2015/1814 1.a panta 3. punktu.
Komisija nodrošina, ka šā panta 3. punktā un šajā punktā minētās Sociālajam klimata fondam paredzētās kvotas tiek izsolītas saskaņā ar 10. panta 4. punktā minētajiem principiem un kārtību un deleģētajiem aktiem, kas pieņemti, ievērojot minēto pantu.
Ieņēmumi no šā panta 3. punktā un šajā punktā minēto kvotu izsoles ir ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 21. panta 5. punktu, un tos izmanto saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami Sociālajam klimata fondam.
Ikgadējā summa, kas piešķirta Sociālajam klimata fondam saskaņā ar 10.a panta 8.b punktu, šā panta 3. punktu un šo punktu, nepārsniedz:
2026. gadā – 4 000 000 000 EUR;
2027. gadā – 10 900 000 000 EUR;
2028. gadā – 10 500 000 000 EUR;
2029. gadā – 10 300 000 000 EUR;
2030. gadā – 10 100 000 000 EUR;
2031. gadā – 9 800 000 000 EUR;
2032. gadā – 9 400 000 000 EUR.
Ja saskaņā ar šo nodaļu izveidoto emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu atbilstīgi 30.k pantam atliek līdz 2028. gadam, maksimālā summa, ko dara pieejamu Sociālajam klimata fondam saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, ir 54 600 000 000 EUR. Šādā gadījumā Sociālajam klimata fondam piešķirtās ikgadējās summas 2026. un 2027. gadam kopā nepārsniedz 4 000 000 000 EUR, un periodam no 2028. gada 1. janvāra līdz 2032. gada 31. decembrim attiecīgā gada summa nepārsniedz:
2028. gadā – 11 400 000 000 EUR;
2029. gadā – 10 300 000 000 EUR;
2030. gadā – 10 100 000 000 EUR;
2031. gadā – 9 800 000 000 EUR;
2032. gadā – 9 000 000 000 EUR.
Ja ieņēmumi no šā panta 5. punktā minētajām izsolēm tiek noteikti kā pašu resursi saskaņā ar LESD 311. panta trešo daļu, tad šīs direktīvas 10.a panta 8.b punktu, šā panta 3. punktu un šo punktu nepiemēro.
Dalībvalstis nosaka, kā tiek izmantoti 5. punktā minētajās kvotu izsolēs iegūtie ieņēmumi, izņemot ieņēmumus, kas ir ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar šā panta 4. punktu vai kas saskaņā ar LESD 311. panta trešo daļu uzskatāmi par pašu resursiem un ieskaitīti Savienības budžetā. Dalībvalstis savus ieņēmumus vai minēto ieņēmumu finansiālās vērtības ekvivalentu izmanto vienam vai vairākiem šīs direktīvas 10. panta 3. punktā minētajiem mērķiem, prioritāti piešķirot darbībām, kas var palīdzēt risināt sociālos aspektus emisijas kvotu tirdzniecībā saskaņā ar šo nodaļu, vai vienam vai vairākiem šādiem mērķiem:
pasākumi, kuru mērķis ir veicināt ēku siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizāciju vai ēku energopatēriņa samazināšanos, tostarp atjaunīgās enerģijas integrēšana un saistīti pasākumi saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 7. panta 11. punktu, 12. un 20. pantu, kā arī pasākumi, ar ko sniedz finansiālu atbalstu mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem visnefektīvākajās ēkās;
pasākumi, kuru mērķis ir paātrināt bezemisiju transportlīdzekļu ieviešanu vai sniegt finansiālu atbalstu pilnībā sadarbspējīgas bezemisiju transportlīdzekļu uzpildes un uzlādes infrastruktūras izvēršanai, vai pasākumi, kas domāti, lai veicinātu pāreju uz sabiedrisko transportu un uzlabotu multimodalitāti, vai pasākumi, kas domāti, lai risinātu sociālos jautājumus, kas skar transporta lietotājus ar zemiem un vidējiem ienākumiem;
savu sociālo klimata plānu finansēšana saskaņā ar Regulas (ES) 2023/955 15. pantu;
finansiālas kompensācijas nodrošināšana degvielu galapatērētājiem gadījumos, kad nav bijis iespējams izvairīties no emisiju dubultas uzskaites vai kvotas ir nodotas par šajā nodaļā neaptvertajām emisijām, kā minēts 30.f panta 5. punktā.
Uzskata, ka dalībvalstis ir izpildījušas šā punkta noteikumus, ja tās ir ieviesušas un īsteno fiskālā vai finansiālā atbalsta rīcībpolitiku vai tādu regulatīvu rīcībpolitiku, kura piesaista finansiālo atbalstu, kurš domāts šā punkta pirmajā daļā izklāstītajām vajadzībām un kura vērtība ir līdzvērtīga minētajā daļā noteiktajiem ieņēmumiem, kas rodas, izsolot šajā nodaļā minētās kvotas.
Dalībvalstis informē Komisiju par ieņēmumu izlietojumu un par saskaņā ar šo punktu veiktajiem pasākumiem, iekļaujot šo informāciju ziņojumos, ko tās iesniedz saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999.
30.e pants
Kvotu pārskaitīšana, nodošana un anulēšana
Šīs nodaļas aptvertajām emisijām, regulētajiem subjektiem un kvotām piemēro 12. pantu, izņemot minētā panta 3. un 3.a punktu, 4. punkta otro un trešo teikumu un šā panta 5. punktu. Šajā nolūkā:
jebkādu atsauci uz emisijām lasa kā atsauci uz šīs nodaļas aptvertajām emisijām;
jebkādu atsauci uz iekārtu operatoriem lasa kā atsauci uz šīs nodaļas aptvertajiem regulētajiem subjektiem;
jebkādu atsauci uz kvotām lasa kā atsauci uz šīs nodaļas aptvertajām kvotām.
Līdz 2030. gada 31. decembrim, atkāpjoties no šā panta 1. un 2. punkta, ja attiecīgajā dalībvalstī iedibinātam regulētam subjektam piemēro valsts oglekļa nodokli, kurš ir spēkā 2027.–2030. gadā un aptver III pielikumā minētu darbību, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var minēto regulēto subjektu atbrīvot no šā panta 2. punktā paredzētā pienākuma nodot kvotas par konkrētu pārskata gadu ar noteikumu, ka:
attiecīgā dalībvalsts līdz 2023. gada 31. decembrim paziņo Komisijai minēto valsts oglekļa nodokli, un valsts tiesību akts, ar kuru nosaka 2027.–2030. gadam piemērojamās nodokļa likmes, līdz minētajam datumam ir stājies spēkā; attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai par jebkādām turpmākām izmaiņām saistībā ar valsts oglekļa nodokli;
pārskata gadā attiecīgās dalībvalsts valsts oglekļa nodoklis, ko minētais regulētais subjekts ir faktiski samaksājis, ir lielāks par vidējo izsoles līdzsvara cenu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, kas izveidota saskaņā ar šo nodaļu;
regulētais subjekts pilnībā ievēro 30.b pantā noteiktos pienākumus attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošās gāzes emisiju atļaujām un 30.f pantā noteiktos pienākumus attiecībā uz savu radīto emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju;
attiecīgā dalībvalsts līdz tā gada 31. maijam, kas seko pārskata gadam, paziņo Komisijai par jebkura šāda atbrīvojuma piemērošanu un par atbilstošo kvotu apjomu, kas jāanulē saskaņā ar šīs daļas g) apakšpunktu un deleģētajiem aktiem, kuri pieņemti, ievērojot 10. panta 4. punktu;
Komisija triju mēnešu laikā pēc paziņošanas saskaņā ar šīs daļas a) apakšpunktu vai viena mēneša laikā pēc paziņošanas par attiecīgo gadu saskaņā ar šīs daļas d) apakšpunktu neiebilst pret atkāpes piemērošanu, pamatojoties uz to, ka paziņotais pasākums neatbilst šajā punktā izklāstītajiem nosacījumiem;
attiecīgā dalībvalsts neizsola 30.d panta 5. punktā minēto kvotu apjomu, kas noteikts par konkrētu pārskata gadu, kamēr saskaņā ar šīs daļas g) apakšpunktu nav noteikts anulējamo kvotu apjoms saskaņā ar šo punktu; attiecīgā dalībvalsts neizsola nekādu papildu kvotu apjomu saskaņā ar 30.d panta 2. punkta pirmo daļu;
attiecīgā dalībvalsts no 30.d panta 5. punktā minētā izsolāmo kvotu kopapjoma anulē tādu kvotu daudzumu par pārskata gadu, kas ir vienāds ar minētā regulētā subjekta verificētajām emisijām par pārskata gadu saskaņā ar šo nodaļu; ja kvotu apjoms, kas vēl ir jāizsola pārskata gadā pēc šīs daļas f) apakšpunkta piemērošanas, ir mazāks par kvotu apjomu, kas jāanulē saskaņā ar šo punktu, attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka tā līdz gada beigām, kurš seko pārskata gadam, anulē tādu kvotu apjomu, kas atbilst starpībai; un
brīdī, kad tiek iesniegts pirmais paziņojums saskaņā ar šīs daļas a) apakšpunktu, attiecīgā dalībvalsts apņemas vienam vai vairākiem pasākumiem, kas uzskaitīti vai minēti 30.d panta 6. punkta pirmajā daļā, izmantot ieņēmumiem līdzvērtīgu summu, kurai, ja nebūtu šīs atkāpes, tiktu piemērots 30.d panta 6. punkts; piemēro 30.d panta 6. punkta otro un trešo daļu, un Komisija pārliecinās, ka atbilstīgi tām saņemtā informācija ir saskaņā ar šajā apakšpunktā pausto apņemšanos.
Saskaņā ar šī punkta pirmās daļas g) apakšpunktu anulējamo kvotu apjoms neietekmē ārējos piešķirtos ieņēmumus, kas noteikti saskaņā ar šīs direktīvas 30.d panta 4. punktu, vai, ja tie ir noteikti saskaņā ar LESD 311. panta trešo dalu, – Savienības budžeta pašu resursus, ievērojot Padomes Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 ( 39 ), no ieņēmumiem, kas gūti kvotu izsolēs saskaņā ar šīs direktīvas 30.d pantu.
30.f pants
Emisiju monitorings, ziņošana, verifikācija un akreditācija
Šīs nodaļas aptvertajām emisijām, regulētajiem subjektiem un kvotām piemēro 14. un 15. pantu. Šajā nolūkā:
jebkādu atsauci uz emisijām lasa kā atsauci uz šīs nodaļas aptvertajām emisijām;
jebkādu atsauci uz I pielikumā uzskaitītu darbību lasa kā atsauci uz III pielikumā uzskaitītu darbību;
jebkādu atsauci uz operatoriem lasa kā atsauci uz šīs nodaļas aptvertajiem regulētajiem subjektiem;
jebkādu atsauci uz kvotām lasa kā atsauci uz šīs nodaļas aptvertajām kvotām;
atsauci uz datumu 15. pantā lasa kā atsauci uz 30. aprīli.
Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par to, kā izvairīties no dubultas uzskaites un kvotu nodošanas par šajā nodaļā neaptvertajām emisijām, kā arī par finansiālas kompensācijas sniegšanu degvielu galapatērētājiem gadījumos, kad no šādas dubultas uzskaites vai nodošanas nevar izvairīties. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 22.a panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Degvielu galapatērētājiem paredzēto finansiālo kompensāciju aprēķina, pamatojoties uz kvotu vidējo cenu izsolēs, kuras attiecīgajā pārskata gadā rīko saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti, ievērojot 10. panta 4. punktu.
30.g pants
Administrēšana
Šīs nodaļas aptvertajām emisijām, regulētajiem subjektiem un kvotām piemēro 13. un 15.a pantu, 16. panta 1., 2., 3., 4. un 12. punktu un 17., 18., 19., 20., 21., 22., 22.a, 23. un 29. pantu. Šajā nolūkā:
jebkādu atsauci uz emisijām lasa kā atsauci uz šīs nodaļas aptvertajām emisijām;
jebkādu atsauci uz operatoriem lasa kā atsauci uz šīs nodaļas aptvertajiem regulētajiem subjektiem;
jebkādu atsauci uz kvotām lasa kā atsauci uz šīs nodaļas aptvertajām kvotām.
30.h pants
Pasākumi pārmērīga cenu pieauguma gadījumā
Attiecībā uz 2027. un 2028. gadu pirmajā daļā minētie nosacījumi ir izpildīti, ja vairāk nekā trīs secīgus mēnešus vidējā kvotu cena ir vairāk nekā 1,5 reizes lielāka par vidējo kvotu cenu iepriekšējo sešu secīgo mēnešu atsauces periodā.
30.i pants
Šīs nodaļas pārskatīšana
Līdz 2028. gada 1. janvārim Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei ziņo par šīs nodaļas noteikumu īstenošanu, proti, par to lietderību, administrēšanu un praktisko piemērošanu, tostarp par to, kā tiek piemēroti noteikumi saskaņā ar Lēmumu (ES) 2015/1814. Vajadzības gadījumā Komisija minēto ziņojumu papildina ar leģislatīvā akta priekšlikumu šo nodaļu grozīt. Līdz 2031. gada 31. oktobrim Komisija izvērtē, vai ir iespējams šīs direktīvas III pielikuma aptvertos sektorus integrēt ES ETS, kura aptver šīs direktīvas I pielikumā uzskaitītos sektorus.
30.j pants
Procedūras III pielikumā minētās darbības vienpusējai paplašināšanai uz citiem sektoriem, uz kuriem neattiecas II un III nodaļa
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai papildinātu šo direktīvu attiecībā uz paplašināšanas apstiprināšanu, kā minēts šā punkta pirmajā daļā, atļauju papildu kvotu piešķiršanai un atļauju citām dalībvalstīm paplašināt III pielikumā minēto darbību. Komisija, pieņemot šādus deleģētos aktus, var arī papildināt paplašināšanu ar vēl citiem noteikumiem, kas reglamentē pasākumus, kuru mērķis ir novērst iespējamus dubultās uzskaites gadījumus, tostarp attiecībā uz papildu kvotu piešķiršanu, lai kompensētu kvotas, kas nodotas par degvielu izmantojumu I pielikumā uzskaitītajās darbībās. Jebkādi finansiāli pasākumi, ko dalībvalstis veic par labu uzņēmumiem nozarēs vai apakšnozarēs, kurās pastāv reāls oglekļa emisiju pārvirzes risks, kam par iemeslu ir ievērojamas netiešās izmaksas, kuras rada siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas izmaksu iekļaušana degvielas cenā vienpusējas paplašināšanas dēļ, atbilst noteikumiem par valsts atbalstu un nerada nepamatotus konkurences kropļojumus iekšējā tirgū.
30.k pants
Emisijas kvotu tirdzniecības atlikšana ēku, autotransporta un papildu sektoros līdz 2028. gadam ārkārtīgi augstu enerģijas cenu gadījumā
Līdz 2026. gada 15. jūlijam Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu par to, vai ir izpildīts viens vai abi šādi nosacījumi:
vidējā TTF gāzes cena sešu kalendāro mēnešu periodā, kas beidzas 2026. gada 30. jūnijā, bija augstāka par vidējo TTF gāzes cenu 2022. gada februārī un martā;
vidējā Brent jēlnaftas cena sešu kalendāro mēnešu periodā, kas beidzas 2026. gada 30. jūnijā, vairāk nekā divas reizes pārsniedza vidējo Brent jēlnaftas cenu iepriekšējos piecos gados; piecu gadu pārskata periods ir piecu gadu periods, kas beidzas pirms sešu kalendāro mēnešu perioda pirmā mēneša.
Ja ir izpildīts viens vai abi 1. punktā minētie nosacījumi, piemēro šādus noteikumus:
atkāpjoties no 30.c panta 1. punkta, pirmais gads, kurā nosaka Savienības kvotu kopapjomu, ir 2028. gads, un atkāpjoties no 30.c panta 3. punkta, pirmais gads, kurā nosaka Savienības kvotu kopapjomu, ir 2029. gads;
atkāpjoties no 30.d panta 1. un 2. punkta, kvotu izsoles sākšanu saskaņā ar šo nodaļu atliek uz 2028. gadu;
atkāpjoties no 30.d panta 2. punkta, papildu kvotu apjomus pirmajam izsoļu gadam atskaita no 2030.–2032. gadā paredzētajiem izsolāmajiem apjomiem un sākotnējos turējumus tirgus stabilitātes rezervē izveido 2028. gadā;
atkāpjoties no 30.e panta 2. punkta, sākotnējo kvotu nodošanas termiņu attiecībā uz kopējām emisijām 2028. gadā atliek līdz 2029. gada 31. maijam;
atkāpjoties no 30.i panta, termiņu, kurā Komisijai jāsniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, atliek līdz 2029. gada 1. janvārim.
IVb nodaļa
Zinātniska konsultācija un finansējuma pamanāmība
30.l pants
Zinātniskas konsultācijas
Eiropas Zinātniskā konsultatīvā padome klimata pārmaiņu jautājumos (“Konsultatīvā padome”), kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 401/2009 ( 40 ) 10.a pantu, pēc savas iniciatīvas var nodrošināt zinātniskas konsultācijas un sniegt ziņojumus saistība ar šo direktīvu. Komisija ņem vērā attiecīgos Konsultatīvās padomes ieteikumus un ziņojumus, jo īpaši attiecībā uz:
vajadzību pēc papildu Savienības rīcībpolitikām un pasākumiem, lai nodrošinātu atbilstību šīs direktīvas 30. panta 3. punktā minētajiem mērķiem un mērķrādītājiem;
vajadzību pēc papildu Savienības rīcībpolitikām un pasākumiem, ņemot vērā gan ICAO vienošanās par globāliem pasākumiem, lai samazinātu aviācijas ietekmi uz klimatu, gan arī šīs direktīvas 3.gg pantā minētā SJO globālā tirgus pasākuma vērienīgumu un vidisko integritāti.
30.m pants
Informācija, saziņa un publicitāte
Komisija nodrošina, ka 10.a panta 8. punktā minētais finansējums no ES ETS izsoļu ieņēmumiem ir pamanāms:
nodrošinot, ka šāda finansējuma saņēmēji atzīst minēto līdzekļu izcelsmi un nodrošina Savienības līdzekļu pamanāmību, jo īpaši tad, kad tiek popularizēti projekti un to rezultāti, sniedzot dažādām auditorijām, tostarp medijiem un sabiedrībai, mērķētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga un
nodrošinot, ka šāda finansējuma saņēmēji izmanto šādu atbilstošu marķējumu –“(līdz)finansē no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (“Inovāciju fonds”)” –, kā arī Savienības emblēmu un finansējuma apjomu; ja minētā marķējuma izmantošana nav praktiski iespējama, atsauci uz Inovāciju fondu norāda visās komunikācijas darbībās, tostarp uz paziņojumu dēļiem sabiedrībai redzamās stratēģiskās vietās.
Komisija 10.a panta 8. punktā minētajā deleģētajā aktā nosaka nepieciešamās prasības, lai nodrošinātu Inovāciju fonda finansējuma pamanāmību, tostarp prasību atsaukties uz minēto fondu.
V
NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
31. pants
Īstenošana
Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāmas šādas atsauces.
32. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
33. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
I PIELIKUMS
DARBĪBU KATEGORIJAS, UZ KO ATTIECAS ŠĪ DIREKTĪVA
|
1. |
Šī direktīva neattiecas uz iekārtām vai iekārtu daļām, ko izmanto pētniecībā, jaunu produktu izstrādē un testēšanā. Šī direktīva neattiecas uz iekārtām, ja iepriekšējā attiecīgajā piecu gadu laikposmā, kā minēts 11. panta 1. punkta otrajā daļā, vidēji vairāk nekā 95 % no kopējām vidējām siltumnīcas efektu izraisošām gāzu emisijām veido emisijas no tādas biomasas sadedzināšanas, kas atbilst saskaņā ar 14. pantu noteiktajiem kritērijiem. |
|
2. |
Šādas robežvērtības parasti attiecas uz ražošanas jaudu vai produkciju. Ja vairākas darbības, kuras klasificētas vienā un tajā pašā kategorijā, tiek veiktas tajā pašā iekārtā, šādu darbību jaudas tiek summētas. |
|
3. |
Nosakot iekārtas kopējo nominālo siltumspēju, lai izlemtu par tās iekļaušanu ES ETS, summē visu to tehnisko vienību nominālo siltumspēju, kuras ir tās daļa un kurās šajā iekārtā tiek sadedzinātas degvielas. Minētās vienības var būt arī visu veidu katli, degkameras, turbīnas, sildītāji, kurtuves, incineratori, apdedzināšanas krāsnis, citu veidu krāsnis, cepļi, žāvētāji, dzinēji, degvielas elementi, ķīmiskie sadedzināšanas un CO2 uztveršanas bloki (CLC), lāpas un termiskās vai katalītiskās pēcsadedzināšanas iekārtas. Šajā aprēķinā neņem vērā vienības ar nominālo siltumspēju, kura mazāka par 3 MW. |
|
4. |
Ja vienībā veic darbību, kurai robežvērtība nav izteikta kā kopējā nominālā siltumspēja, šīs darbības robežvērtībai, pieņemot lēmumu par iekārtas iekļaušanu ►M9 ES ETS ◄ , jāpiešķir prioritāte. |
|
5. |
Ja kādas šajā pielikumā minētās darbības jaudas robežvērtība kādā iekārtā tiek pārsniegta, visas vienības, kurās tiek sadedzināts kurināmais, izņemot vienības bīstamo atkritumu vai sadzīves atkritumu sadedzināšanai, tiek iekļautas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju atļaujā. |
|
6. |
No 2012. gada 1. janvāra iekļauj visus lidojumus uz lidlauku vai no lidlauka, kas atrodas tādas dalībvalsts teritorijā, uz ko attiecas Līgums.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
II PIELIKUMS
SILTUMNĪCAS EFEKTU IZRAISOŠĀS GĀZES, KAS MINĒTAS 3. UN 30. PANTĀ
Oglekļa dioksīds (CO2)
Metāns (CH4)
Slāpekļa oksīds (N2O)
Fluorogļūdeņraži (HFC)
Perfluorogļūdeņraži (PFC)
Sēra heksafluorīds (SF6)
II.a PIELIKUMS
Dalībvalstīm izsolāmo kvotu procentuālā apjoma palielināšana saskaņā ar 10. panta 2. punkta a) apakšpunktu ►M9 Savienības ◄ solidaritātes un izaugsmes labad, lai samazinātu emisijas un pielāgotos klimata pārmaiņu ietekmei
|
|
Dalībvalsts daļa |
|
▼M9 ————— |
|
|
Bulgārija |
53 % |
|
Čehija |
31 % |
|
Igaunija |
42 % |
|
Grieķija |
17 % |
|
Spānija |
13 % |
|
Horvātija |
26 % |
|
▼M9 ————— |
|
|
Kipra |
20 % |
|
Latvija |
56 % |
|
Lietuva |
46 % |
|
▼M9 ————— |
|
|
Ungārija |
28 % |
|
Malta |
23 % |
|
Polija |
39 % |
|
Portugāle |
16 % |
|
Rumānija |
53 % |
|
Slovēnija |
20 % |
|
Slovākija |
41 % |
|
▼M9 ————— |
|
IIb PIELIKUMS
A DAĻA.
MODERNIZĀCIJAS FONDA LĪDZEKĻU SADALĪJUMS SASKAŅĀ AR 10. PANTA 1. PUNKTA TREŠO DAĻU
|
|
Daļa |
|
Bulgārija |
5,84 % |
|
Čehija |
15,59 % |
|
Igaunija |
2,78 % |
|
Horvātija |
3,14 % |
|
Latvija |
1,44 % |
|
Lietuva |
2,57 % |
|
Ungārija |
7,12 % |
|
Polija |
43,41 % |
|
Rumānija |
11,98 % |
|
Slovākija |
6,13 % |
B DAĻA.
MODERNIZĀCIJAS FONDA LĪDZEKĻU SADALĪJUMS SASKAŅĀ AR 10. PANTA 1. PUNKTA CETURTO DAĻU
|
|
Daļa |
|
Bulgārija |
4,9 % |
|
Čehija |
12,6 % |
|
Igaunija |
2,1 % |
|
Grieķija |
10,1 % |
|
Horvātija |
2,3 % |
|
Latvija |
1,0 % |
|
Lietuva |
1,9 % |
|
Ungārija |
5,8 % |
|
Polija |
34,2 % |
|
Portugāle |
8,6 % |
|
Rumānija |
9,7 % |
|
Slovākija |
4,8 % |
|
Slovēnija |
2,0 % |
▼M4 —————
III PIELIKUMS
IVa NODAĻAS APTVERTĀS DARBĪBAS
|
Darbība: |
Siltumnīcas efektu izraisošās gāzes |
|
Tādu degvielu nodošana patēriņam, ko izmanto sadedzināšanā ēku, autotransporta un papildu sektoros. Pie šīs darbības nepieder: a) tādu degvielu nodošana patēriņam, ko izmanto I pielikumā uzskaitītajās darbībās, izņemot tad, ja tās izmanto sadedzināšanai darbībās, kuras saistītas ar siltumnīcas efektu izraisošo gāzu transportēšanu uz ģeoloģiskajām krātuvēm, ka izklāstīts minētā pielikuma tabulas darbības rindā Nr. 27, vai ja tās izmanto sadedzināšanai iekārtās, kuras ir izslēgtas no tvēruma saskaņā ar šīs direktīvas 27.a pantu; b) tādu degvielu nodošana patēriņam, kuru emisijas faktors ir nulle; c) tādu bīstamo vai sadzīves atkritumu nodošana patēriņam, kurus izmanto kā degvielu. Ēku un autotransporta sektori atbilst šādiem emisiju avotiem, kas definēti IPCC 2006 gada vadlīnijās par nacionālajiem siltumnīcas efektu izraisošo gāzu inventarizācijas pārskatiem, kuru definīcijās ir izdarītas nepieciešamās izmaiņas: a) siltumenerģijas un elektroenerģijas koģenerācijas stacijas (avota kategorijas kods 1A1a ii) un siltumenerģijas stacijas (avota kategorijas kods 1A1a iii), ciktāl tajās ražo siltumu, ko izmanto šīs daļas c) un d) punktos noteiktās kategorijas vajadzībām vai nu tieši, vai ar centralizētās siltumapgādes tīklu starpniecību; |
Oglekļa dioksīds (CO2) |
|
b) autotransports (avota kategorijas kods 1A3b), izņemot izmantošanu lauksaimniecības mašīnās uz ceļiem ar cietu segumu; c) komerciālais/institucionālais sektors (avota kategorijas kods 1A4a); d) mājokļu sektors (avota kategorijas kods 1A4b). Papildu sektori atbilst šādiem emisiju avotiem, kas definēti IPCC 2006. gada vadlīnijās par nacionālajiem siltumnīcas efektu izraisošo gāzu inventarizācijas pārskatiem: a) enerģētikas nozares (avota kategorijas kods 1A1), izņemot šā pielikuma otrās daļas a) punktā noteiktās kategorijas; b) apstrādes rūpniecība un būvniecība (avota kategorijas kods 1A2). |
|
IIIa PIELIKUMS
LINEĀRĀ SAMAZINĀJUMA KOEFICIENTA KOREKCIJA SASKAŅĀ AR 30.c PANTA 2. PUNKTU
1. Ja vidējās emisijas, kas saskaņā ar IVa nodaļu paziņotas par 2024.–2026. gadu, par vairāk nekā 2 % pārsniedz 2025. gadam paredzētā daudzuma vērtību, kas definēta saskaņā ar 30.c panta 1. punktu, un ja minētās starpības iemesls nav tas, ka pastāv par 5 % mazāka starpība starp emisijām, par ko paziņots saskaņā ar IVa nodaļu un Savienības 2025. gada inventarizācijas pārskata datiem par UNFCCC avota kategorijām IVa nodaļas aptvertajos sektoros, lineāro samazinājuma koeficientu aprēķina, koriģējot 30.c panta 1. punktā minēto lineāro samazinājuma koeficientu.
2. Koriģēto lineāro samazinājuma koeficientu saskaņā ar 1. punktu nosaka šādi:
IV PIELIKUMS
14. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTĀ MONITORINGA UN ZIŅOŠANAS PRINCIPI
A DAĻA – Stacionāru iekārtu radītu emisiju pārraudzība un ziņojumi par to
Oglekļa dioksīda emisijas monitorings
Emisiju veic monitoringu vai nu pēc aprēķiniem, vai mērījumiem.
Aprēķināšana
Emisiju aprēķina pēc formulas:
Attiecībā uz darbības datiem (patērētais kurināmais, ražošanas tempi u.tml.) veic monitoringu, pamatojoties uz piegādes datiem vai aprēķiniem.
Aprēķiniem izmanto apstiprinātos emisijas koeficientus. Visiem kurināmajiem ir piemērojami katrai darbībai raksturīgie emisijas koeficienti. Standartkoeficienti ir piemērojami visiem kurināmajiem, izņemot nekomerciālus kurināmos (atkritumus, piemēram, riepas un rūpniecisko procesu gāzes). Slāņu specifiskie standartkoeficienti oglēm un ES raksturīgie jeb ražotājvalsts raksturīgie standartkoeficienti dabasgāzei vēl ir jāizstrādā. Klimata pārmaiņu starpvaldības padomes (IPCC) standartlielumi ir piemērojami naftas pārstrādes produktiem. ►M15 Tādas biomasas emisijas koeficients, kas atbilst biomasas izmantošanas ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, kuri noteikti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001, ieskaitot korekcijas, kas nepieciešamas, lai tos piemērotu šīs direktīvas nolūkā, kā noteikts šīs direktīvas 14. pantā minētajos īstenošanas aktos, ir nulle. ◄
Ja emisijas koeficientā nav ņemts vērā tas, ka daļa no oglekļa paliek neoksidēta, tad papildus vēl ir jāizmanto oksidācijas koeficients. Ja darbībai raksturīgie emisijas koeficienti ir aprēķināti un tajos ņemta vērā oksidācija, tad oksidācijas koeficients nav jālieto.
Lieto oksidācijas standartkoeficientus, kas izstrādāti saskaņā ar Direktīvu 2010/75/ES, izņemot gadījumus, kad operators var pierādīt, ka darbībai specifiskie koeficienti ir precīzāki.
Katrai darbībai, katrai iekārtai un katram kurināmajam ir jāveic atsevišķs aprēķins.
Mērījumi
Emisijas mērījumiem izmanto standartizētas vai vispāratzītas metodes, un tos apstiprina ar emisiju aprēķiniem.
Citu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas monitorings
Izmanto standartizētas vai vispāratzītas metodes, kuras izstrādājusi Komisija sadarbībā ar visām ieinteresētajām personām un kuras pieņemtas saskaņā ar 14. panta 1. punktu.
Ziņošana par emisiju
Katrs operators ziņojumā par iekārtu iekļauj šādu informāciju:
Iekārtas identifikācijas datus:
Par visām I pielikuma darbībām, kuras veic objektā un kurām aprēķina emisiju, norāda šādus datus:
Par visām I pielikuma darbībām, kuras veic objektā un kurām mēra emisiju, norāda šādus datus:
Ziņojumā par emisiju no sadedzināšanas darbībām ietver arī oksidācijas koeficientu, ja vien oksidācija nav jau ņemta vērā, izstrādājot darbībai raksturīgo emisijas koeficientu.
Dalībvalstis veic pasākumus, lai koordinētu ziņošanas prasības ar jau esošām līdzīgām prasībām, lai atvieglotu uzņēmumam ziņojuma sagatavošanas procesu.
B DAĻA – Aviācijas darbībās radīto emisiju pārraudzība un ziņojumi par to
Oglekļa dioksīda emisiju pārraudzība
Emisijas pārrauga, izmantojot aprēķinus. Emisijas aprēķina pēc formulas:
degvielas patēriņš × emisiju koeficients.
Degvielas patēriņā ieskaita arī degvielu, ko patērējusi jaudas palīgiekārta. Ja iespējams, izmanto katra lidojuma faktisko degvielas patēriņu, un to aprēķina, izmantojot šādu formulu:
degvielas daudzums gaisakuģa degvielas tvertnēs, kad ir iepildīta visa lidojuma degviela, mīnus degvielas daudzums gaisakuģa degvielas tvertnēs, kad ir uzpildīta visa nākamajam lidojumam vajadzīgā degviela, plus attiecīgais šim nākamajam lidojumam vajadzīgais uzpildāmās degvielas daudzums.
Ja nav pieejami dati par faktisko degvielas patēriņu, tad degvielas patēriņa aprēķināšanai izmanto standartizētu pakāpju metodi un aprēķinu veic, pamatojoties uz labāko pieejamo informāciju.
Izmanto IPCC emisiju standarta koeficientus, kas ietverti IPCC 2006. gada Saraksta pamatnostādnēs vai šo pamatnostādņu turpmākos atjauninājumos, ja vien precīzāki nav uz konkrēto darbību īpaši attiecināti emisiju koeficienti, ko noteikušas neatkarīgas akreditētas laboratorijas, izmantojot apstiprinātas analītiskas metodes. ►M15 Tādas biomasas emisijas koeficients, kas atbilst biomasas izmantošanas ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, kuri noteikti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001, ieskaitot korekcijas, kas nepieciešamas, lai tos piemērotu šīs direktīvas nolūkā, kā noteikts šīs direktīvas 14. pantā minētajos īstenošanas aktos, ir nulle. ◄ ►M14 Petrolejas tipa reaktīvās degvielas (Jet A1 vai Jet A) emisijas koeficients ir 3,16 (t CO2/t degvielas). ◄
Līdz šīs direktīvas 14. panta 1. punktā minētā īstenošanas akta pieņemšanai emisijas no nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām degvielām, kurās izmanto ūdeņradi no atjaunīgajiem energoresursiem, kas atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 25. pantam, attiecībā uz tās izmantojošiem gaisakuģu operatoriem uzskata par tādām, kuras rada nulles emisijas.
Par katru lidojumu un katru degvielu veic atsevišķus aprēķinus.
Ziņojumi par emisijām
Katrs gaisakuģa operators ziņojumā, ko iesniedz saskaņā ar 14. panta 3. punktu, ietver šādu informāciju:
Gaisakuģa operatora identifikācijas dati, tostarp:
Katra tipa degvielai, kam aprēķināts emisiju apjoms, norāda šādus datus:
Tonnkilometru datu pārraudzība saskaņā ar 3.e pantu un 3.f pantu
Lai pieteiktos kvotu sadalei saskaņā ar 3.e panta 1. punktu vai 3.f panta 2. punktu, aviācijas darbību apjomu aprēķina tonnkilometros, izmantojot šādu formulu:
tonnkilometri = attālums × kravas masa,
kur:
“attālums” ir lielā loka attālums starp izlidošanas lidlauku un ielidošanas lidlauku, pie kā pieskaita fiksētu papildu koeficientu – 95 km; un
“kravas masa” ir pārvadātās kravas, pasta un pasažieru kopējā masa.
Lai aprēķinātu kravas masu:
Ziņošana par tonnkilometru datiem saskaņā ar 3.e pantu un 3.f pantu
Saskaņā ar 3.e panta 1. punktu vai 3.f panta 2. punktu katrs gaisakuģa operators pieteikumā ietver šādu informāciju:
Gaisakuģa operatora identifikācijas dati, tostarp:
Tonnkilometru dati:
C DAĻA.
III pielikumā minētajai darbībai atbilstošo emisiju monitorings un ziņošana
Emisiju monitorings
Emisiju monitorings notiek, izmantojot aprēķinus.
Aprēķināšana
Emisijas aprēķina pēc šādas formulas:
Patēriņam nodotā degviela × emisijas koeficients
Patēriņam nodotajā degvielā ietilpst tas degvielas daudzums, ko regulētais subjekts nodevis patēriņam.
Izmanto IPCC emisiju standarta koeficientus, kas ietverti IPCC 2006. gada inventarizācijas pārskatu vadlīnijās vai minēto vadlīniju turpmākos atjauninājumos, ja vien precīzāki nav konkrētajai degvielai specifiski emisijas koeficienti, ko noteikušas neatkarīgas akreditētas laboratorijas, izmantojot apstiprinātas analītiskas metodes.
Par katru regulēto subjektu un katru degvielu veic atsevišķus aprēķinus.
Ziņojumi par emisijām
Katrs regulētais subjekts ziņojumā iekļauj šādu informāciju:
Regulētā subjekta identifikācijas dati, tostarp:
Par katru tādas patēriņam nodotās degvielas veidu, kuru izmanto sadedzināšanai III pielikumā minētajos sektoros, par kuriem tiek aprēķinātas emisijas:
Dalībvalstis veic pasākumus, lai koordinētu ziņošanas prasības ar jau esošām prasībām, lai uzņēmumiem samazinātu ziņošanas slogu.
V PIELIKUMS
PĀRBAUDES KRITĒRIJI, KAS MINĒTI 15. PANTĀ
A DAĻA – Stacionāru iekārtu radīto emisiju pārbaude
Vispārīgi principi
1. Pārbaudes veic attiecībā uz emisijām no jebkuras I pielikumā minētās darbības.
2. Pārbaudes procesā ņem vērā ziņojumu atbilstoši 14. panta 3. punktam un monitoringa pasākumus iepriekšējā gada laikā. Ir jāpārbauda monitoringa sistēmu ticamība un precizitāte un iesniegtie dati un informācija par emisiju, jo īpaši:
iesniegtie darbības dati un attiecīgie mērījumi un aprēķini;
emisijas koeficientu izvēle un izmantošana;
kopējās emisijas noteikšanā veiktie aprēķini; un
ja izmantoti mērījumi, ir jāpamato mērīšanas metožu izvēle un lietošana.
3. Ziņojumus par emisiju var apstiprināt tikai tad, ja ticami dati un informācija ļauj noteikt emisiju ar augstu ticamības pakāpi. Šajā sakarībā operatoram ir jāparāda, ka:
iesniegtajos datos nav pretrunu;
datu apkopošana ir notikusi saskaņā ar zinātniskiem standartiem; un
iekārtas reģistri ir pilnīgi un konsekventi.
4. Pārbaudītājam ir jādod piekļuve jebkuram ražošanas objektam un jebkurai informācijai sakarā ar veicamo pārbaudi.
5. Pārbaudītājam ir jāņem vērā, vai iekārta ir reģistrēta Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS).
Metodoloģija
Stratēģiskā analīze
6. Pārbaude ir jābalsta uz visu iekārtā veikto darbību stratēģisku analīzi. Pārbaudītājam tādēļ ir jābūt zināšanām par visām darbībām un to nozīmību attiecībā uz emisiju.
Procesa analīze
7. Iesniegtās informācijas pārbaude, ja vajadzīgs, jāveic iekārtas atrašanās vietā. Pārbaudītājs izmanto pēkšņas pārbaudes, lai noteiktu iesniegto datu un informācijas ticamību.
Riska analīze
8. Pārbaudītājs pakļauj novērtēšanai visus iekārtas emisijas avotus, lai būtu iespējams veikt kopējo emisijas novērtējumu, pamatojoties uz katra emisijas avota datu ticamību.
9. Pamatojoties uz šo analīzi, pārbaudītājs uzskatāmi identificē avotus, kuru emisijas noteikšana saistīta ar paaugstinātu risku, un citus monitoringa un ziņošanas procedūras aspektus, kuru dēļ var notikt kļūdaina kopējās emisijas noteikšana. It īpaši tas attiecas uz emisijas koeficientu izvēli un aprēķiniem, kas nepieciešami, lai noteiktu emisijas līmeni no atsevišķiem avotiem. Īpaša uzmanība jāpievērš paaugstināta riska emisijas avotiem un minētajiem monitoringa procedūras aspektiem.
10. Pārbaudītājam jāņem vērā jebkuru efektīvo riska vadības metodi, ko izmanto operators, lai samazinātu kļūdas iespējamību.
Ziņojums
11. Pārbaudītājs gatavo ziņojumu par apstiprināšanas procesu un konstatē, vai ziņojums atbilstīgi 14. panta 3. punktam ir apmierinošs. Šajā ziņojumā aplūko visus jautājumus attiecībā uz paveikto darbu. Paziņot, ka ziņojums atbilstīgi 14. panta 3. punktam ir apmierinošs, var tad, ja pārbaudītājs atzīst, ka, nosakot kopējo emisiju, nav pieļautas būtiskas kļūdas.
Minimālās prasības attiecībā uz pārbaudītāja kompetenci
12. Pārbaudītājs ir neatkarīgs no operatora un veic savu darbu labi, profesionāli un pārzin:
šīs direktīvas noteikumus, kā arī visus standartus un metodiskās norādes, ko Komisija pieņēmusi atbilstoši 14. panta 1. punktam;
normatīvās un administratīvās prasības attiecībā uz pārbaudāmajām darbībām; un
visas informācijas sagatavošanu attiecībā uz katru emisijas avotu iekārtā, it īpaši, kas attiecas uz datu apkopošanu, mērīšanu, aprēķiniem un ziņošanu.
B DAĻA – Aviācijas darbību radīto emisiju pārbaude
13. Šajā pielikumā izklāstītos pamatprincipus un metodes piemēro, lai pārbaudītu ziņojumus par emisijām no lidojumiem, kas pieder pie I pielikumā uzskaitītajām aviācijas darbībām.
Šim nolūkam:
3. punktā ar atsauci uz operatoru saprot atsauci uz gaisakuģa operatoru un minētā punkta c) apakšpunktā ar atsauci uz iekārtu saprot atsauci uz gaisakuģi, kas izmantots, lai veiktu aviācijas darbības, uz kurām attiecas ziņojums;
5. punktā ar atsauci uz iekārtu saprot atsauci uz gaisakuģa operatoru;
6. punktā ar atsauci uz darbībām, kas veiktas iekārtā, saprot atsauci uz aviācijas darbībām, uz kurām attiecas ziņojums un kuras ir veicis gaisakuģa operators;
7. punktā ar atsauci uz iekārtas atrašanās vietu saprot atsauci uz vietām, ko izmanto gaisakuģa operators, lai veiktu aviācijas darbības, uz kurām attiecas ziņojums;
8. un 9. punktā ar atsaucēm uz emisiju avotiem iekārtās saprot atsauci uz gaisakuģi, par ko ir atbildīgs gaisakuģa operators; un
10. un 12. punktā ar atsaucēm uz operatoru saprot atsauces uz gaisakuģa operatoru.
Papildu noteikumi par aviācijas emisiju ziņojumu pārbaudi
14. Pārbaudītājs jo īpaši pārliecinās, vai:
ir ņemti vērā visi lidojumi, kas pieder pie I pielikumā uzskaitītajām aviācijas darbībām. Veicot šo uzdevumu, pārbaudītājs izmanto informāciju no grafikiem un citu informāciju par gaisakuģa operatora veiktiem pārvadājumiem, arī informāciju, ko minētais operators lūdzis no Eurocontrol;
informācija par kopējo degvielas patēriņu kopumā atbilst informācijai par gaisakuģim, kas veic aviācijas darbības, iegādāto vai kā citādi piegādāto degvielu.
Papildu noteikumi par to, kā pārbaudīt tonnkilometru datus, kas ir iesniegti saskaņā ar 3.e un 3.f pantu
15. Šajā pielikumā izklāstītos pamatprincipus un metodes, lai pārbaudītu ziņojumus par emisijām saskaņā ar 14. panta 3. punktu, vajadzības gadījumā piemēro arī, lai atbilstīgi pārbaudītu aviācijas tonnkilometru datus.
16. Pārbaudītājs jo īpaši pārliecinās, vai saskaņā ar 3.e panta 1. punktu un 3.f panta 2. punktu iesniegtajā gaisakuģa operatora pieteikumā ir ņemti vērā tikai lidojumi, kas ir faktiski notikuši un kas pieder pie I pielikumā uzskaitītajām aviācijas darbībām, par kurām ir atbildīgs gaisakuģa operators. Veicot šo uzdevumu, pārbaudītājs izmanto informāciju no grafikiem un citu informāciju par gaisakuģa operatora veiktiem pārvadājumiem, arī informāciju, ko minētais operators lūdzis no Eurocontrol. Turklāt pārbaudītājs pārliecinās, ka gaisakuģa operatora uzrādītā kravas masa atbilst pierakstiem par kravas masu, kurus attiecīgais gaisakuģa operators glabā drošības vajadzībām.
C DAĻA.
III pielikumā minētajai darbībai atbilstošo emisiju verifikācija
Vispārīgie principi
1. III pielikumā minētajai darbībai atbilstošās emisijas verificē.
2. Verifikācijas procesā ņem vērā ziņojumu atbilstoši 14. panta 3. punktam un monitoringa pasākumus iepriekšējā gada laikā. Ir jāpārbauda monitoringa sistēmu ticamība un precizitāte un iesniegtie dati un informācija par emisijām, jo īpaši:
paziņotās patēriņam nodotās degvielas un saistītie aprēķini;
emisijas koeficientu izvēle un izmantošana;
kopējās emisijas noteikšanā veiktie aprēķini.
3. Paziņotās emisijas var validēt tikai tad, ja ticami dati un informācija ļauj emisiju noteikt ar augstu ticamības pakāpi. Lai nodrošinātu augsta līmeņa ticamību, regulētajam subjektam ir jāpierāda, ka:
iesniegtajos datos nav pretrunu;
datu apkopošana ir notikusi saskaņā ar zinātniskiem standartiem; un
regulētā subjekta reģistri ir pilnīgi un konsekventi.
4. Verificētājam ir jāsaņem piekļuve jebkuram objektam un jebkurai informācijai sakarā ar veicamo verifikāciju.
5. Verificētājam ir jāņem vērā, vai regulētais subjekts ir reģistrēts Savienības vides vadības un audita sistēmā (EMAS).
Metodika
Stratēģiskā analīze
6. Verifikācija ir jābalsta uz stratēģisku analīzi par visiem degvielas daudzumiem, ko regulētais subjekts nodevis patēriņam. Tas nozīmē, ka verificētājam ir pārskats par visām darbībām, kuru ietvaros regulētais subjekts nodod degvielas patēriņam, un par to, cik būtiskas tās ir no emisiju viedokļa.
Procesa analīze
7. Iesniegto datu un informācijas verifikāciju, ja vajadzīgs, veic regulētā subjekta atrašanās vietā. Verificētājs izmanto izlases veida pārbaudes, lai noteiktu iesniegto datu un informācijas ticamību.
Riska analīze
8. Verificētājs visus līdzekļus, ar kādiem regulētais subjekts nodod degvielas patēriņam, novērtē attiecībā uz to, cik ticami ir dati par regulētā subjekta emisijām kopumā.
9. Pamatojoties uz šo analīzi, verificētājs uzskatāmi identificē jebkādus elementus, kuru emisijas noteikšana saistīta ar paaugstinātu kļūdu risku, un citus monitoringa un ziņošanas procedūras aspektus, kuru dēļ varētu kļūdaini noteikt emisijas kopumā. It īpaši tas attiecas uz aprēķiniem, kas nepieciešami, lai noteiktu emisijas līmeni no atsevišķiem avotiem. Īpašu uzmanību pievērš tiek elementiem, kas saistīti ar paaugstinātu kļūdu risku, un minētajiem monitoringa procedūras aspektiem.
10. Verificētājs ņem vērā jebkuru efektīvo riska vadības metodi, ko izmanto regulētais subjekts, lai samazinātu kļūdas iespējamību.
Ziņojums
11. Verificētājs gatavo ziņojumu par validēšanas procesu, kurā norāda, vai ziņojums atbilstīgi 14. panta 3. punktam ir apmierinošs. Šajā ziņojumā aplūko visus jautājumus, kas relevanti paveiktajam darbam. Paziņot, ka ziņojums atbilstīgi 14. panta 3. punktam ir apmierinošs, var tad, ja verificētājs atzīst, ka, norādot kopējo emisiju, nav pieļautas būtiskas kļūdas.
Minimālās prasības verificētāja kompetencei
12. Verificētājs ir neatkarīgs no regulētā subjekta un veic savu darbu labi, profesionāli un pārzina:
šīs direktīvas noteikumus, kā arī visus standartus un metodiskās norādes, ko Komisija pieņēmusi atbilstoši 14. panta 1. punktam;
normatīvās un administratīvās prasības attiecībā uz verificējamajām darbībām; un
to, kā rodas visa informācija saistībā ar visiem līdzekļiem, ar kādiem regulētais subjekts degvielas nodod patēriņam, jo īpaši par datu vākšanu, mērījumiem, aprēķiniem un ziņošanu.
( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).
( 2 ) OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.
( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).
( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 336/2006 (2006. gada 15. februāris) par Starptautiskā drošības vadības kodeksa īstenošanu Kopienā un Padomes Regulas (EK) Nr. 3051/95 atcelšanu (OV L 64, 4.3.2006., 1. lpp.).
( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/757 (2015. gada 29. aprīlis) par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (OV L 123, 19.5.2015., 55. lpp.).
( 6 ) Padomes Direktīva (ES) 2020/262 (2019. gada 19. decembris), ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (OV L 58, 27.2.2020., 4. lpp.).
( 7 ) Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.).
( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/958 (2023. gada 10. maijs), ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza attiecībā uz aviācijas devumu Savienības visas tautsaimniecības mēroga emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanā un globālā tirgus pasākuma pienācīgu īstenošanu (OV L 130, 16.5.2023., 115.. lpp.).
( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).
( 10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2015/1814 (2015. gada 6. oktobris) par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību un ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK (OV L 264, 9.10.2015., 1. lpp.).
( 11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).
( 12 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).
( 13 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/956 (2023. gada 10. maijs), ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (OV L 130, 16.5.2023., 52.. lpp.).
( 14 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1056 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (OV L 231, 30.6.2021., 1. lpp.).
( 15 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
( 16 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 596/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp.).
( 17 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).
( 18 ) Komisijas Lēmums 2011/278/ES (2011. gada 27. aprīlis), ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu piešķiršanai atbilstoši 10.a pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK (OV L 130, 17.5.2011., 1. lpp.).
( 19 ) Komisijas Lēmums 2010/670/ES (2010. gada 3. novembris), ar ko nosaka kritērijus un pasākumus tādu komerciālu demonstrējumu projektu finansēšanai, kuru mērķis ir CO2 uztveršana un ģeoloģiska uzglabāšana videi drošā veidā, kā arī inovatīvu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju demonstrējumu projektu finansēšanai atbilstīgi sistēmai par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecību Kopienā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (OV L 290, 6.11.2010., 39. lpp.).
( 20 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).
( 21 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/955 (2023. gada 10. maijs), ar ko izveido Sociālo klimata fondu un groza Regulu (ES) 2021/1060 (OV L 130, 16.5.2023., 1.. lpp.).
( 22 ) Komisijas Lēmums 2014/746/ES (2014. gada 27. oktobris), ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/87/EK 2015.–2019. gada periodam nosaka sarakstu ar nozarēm un apakšnozarēm, kurās pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks (OV L 308, 29.10.2014., 114. lpp.).
( 23 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).
( 24 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).
( 25 ) Komisijas Regula (ES) Nr. 1031/2010 (2010. gada 12. novembris) par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu izsoļu laika grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā (OV L 302, 18.11.2010., 1. lpp.).
( 26 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).
( 27 ) OV L 96, 12.4.2003., 16. lpp.
( 28 ) OV L 140, 5.6.2009., 114 lpp.
( 29 ) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2066 (2018. gada 19. decembris) par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012 (OV L 334, 31.12.2018., 1. lpp.).
( 30 ) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/1603 (2019. gada 18. jūlijs), ar ko attiecībā uz pasākumiem, kurus Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija noteikusi aviācijas emisiju monitoringa, ziņošanas un verifikācijas nolūkā, lai īstenotu globālu tirgus pasākumu, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (OV L 250, 30.9.2019., 10. lpp.).
( 31 ) OV L 240, 24.8.1992., 1. lpp.
( 32 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 525/2013 (2013. gada 21. maijs) par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.).
( 33 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
( 34 ) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
( 35 ) OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.”
( 36 ) Komisijas Regula (ES) Nr. 606/2010 (2010. gada 9. jūlijs), ar ko apstiprina Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas (Eurocontrol) izstrādātu vienkāršotu instrumentu degvielas patēriņa aplēsēm konkrētiem gaisa kuģu ekspluatantiem, kas ir mazie emitētāji (OV L 175, 10.7.2010., 25. lpp.).
( 37 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).
( 38 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.).
( 39 ) Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembris) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.).
( 40 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 401/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklu (OV L 126, 21.5.2009., 13. lpp.).