EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02001R0539-20110111
Council Regulation (EC) No 539/2001 of 15 March 2001 listing the third countries whose nationals must be in possession of visas when crossing the external borders and those whose nationals are exempt from that requirement
Consolidated text: Padomes Regula (EK) Nr. 539/2001 ( 2001. gada 15. marts ), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas
Padomes Regula (EK) Nr. 539/2001 ( 2001. gada 15. marts ), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas
2001R0539 — LV — 11.01.2011 — 007.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), (OV L 081, 21.3.2001, p.1) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 2414/2001 (2001. gada 7. decembris), |
L 327 |
1 |
12.12.2001 |
|
|
L 69 |
10 |
13.3.2003 |
||
|
L 141 |
3 |
4.6.2005 |
||
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 1791/2006 (2006. gada 20. novembrī), |
L 363 |
1 |
20.12.2006 |
|
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 1932/2006 (2006. gada 21. decembris), |
L 405 |
23 |
30.12.2006 |
|
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 1244/2009 (2009. gada 30. novembris), |
L 336 |
1 |
18.12.2009 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1091/2010 (2010. gada 24. novembris), |
L 329 |
1 |
14.12.2010 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1211/2010 (2010. gada 15. decembris), |
L 339 |
6 |
22.12.2010 |
|
Grozīta ar:
|
L 236 |
33 |
23.9.2003 |
Labota ar:
PADOMES REGULA (EK) Nr. 539/2001
(2001. gada 15. marts),
ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 62. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 2 ),
tā kā:|
(1) |
Saskaņā ar Līguma 62. panta 2. punkta b) apakšpunktu Padomei ir jāpieņem noteikumi par uzturēšanās vīzām trīs mēnešus ilgākais, un šajā sakarā tai ir jāparedz saraksts, kurā uzskaitītas trešās valstis, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī tās trešās valstis, kuru pilsoņi ir atbrīvoti no šīs prasības. 61. pantā šie saraksti pieskaitīti pie papildu pasākumiem, kas tieši saistīti ar personu brīvu pārvietošanos brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. |
|
(2) |
Šī regula izriet no Šengenas acquis saskaņā ar protokolu, kas to iekļauj Eiropas Savienības struktūrā, kas še turpmāk saukts par “Šengenas protokolu”. Tā neietekmē dalībvalstu pienākumus, kas izriet no šā acquis, kā definēts A pielikumā Padomes Lēmumam 1999/435/EK (1999. gada 20. maijs) par Šengenas acquis definīciju, lai atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Līguma par Eiropas Savienību attiecīgajiem noteikumiem noteiktu tiesisko bāzi visām normām un lēmumiem, kas veido Šengenas acquis ( 3 ). |
|
(3) |
Šī regula attīsta tos noteikumus, attiecībā uz kuriem ar Šengenas protokolu tika atļauta ciešāka sadarbība un kuri atbilst jomai, kas minēta 1. panta B punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē ( 4 ). |
|
(4) |
Atbilstoši 1. pantam Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Īrija un Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā. Tādējādi, neskarot minētā protokola 4. pantu, šīs regulas noteikumus nepiemēro ne Īrijā, ne Apvienotajā Karalistē. |
|
(5) |
Trešās valstis, kuru pilsoņiem piemēro vīzas prasību, un tās, kas ir atbrīvotas no šīs prasības, katrā atsevišķā gadījumā nosaka, rūpīgi izvērtējot dažādus kritērijus, cita starpā kritērijus attiecībā uz nelegālo imigrāciju, sabiedrisko kārtību un drošību, kā arī uz Eiropas Savienības ārējām attiecībām ar trešajām valstīm, vienlaikus ņemot vērā arī reģionālās vienotības un savstarpības prasības. Ir jāparedz Kopienas mehānisms, kas ļauj īstenot šo savstarpības principu gadījumā, kad viena no II pielikumā norādītajām trešajām valstīm nolemtu vīzas prasību attiecināt uz vienas vai vairāku dalībvalstu pilsoņiem. |
|
(6) |
Ievērojot Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, vīzas prasība neattiecas uz Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas pilsoņiem, šīs valstis nav iekļautas sarakstā šīs regulas II pielikumā. |
|
(7) |
Attiecībā uz bezvalstniekiem un atzītiem bēgļiem, neskarot saistības, kas izriet no starptautiskiem līgumiem, ko parakstījušas dalībvalstis, un jo īpaši saistības, kas izriet no Strasbūrā 1959. gada 20. aprīlī parakstītā Eiropas līguma par bēgļu vīzu atcelšanu, lēmums par vīzas prasību vai atbrīvojumu ir jāpieņem pēc tās trešās valsts, kur šīs personas dzīvo un kura izdevusi viņu ceļošanas dokumentus. Tomēr, ņemot vērā atšķirības valsts tiesību aktos, kas piemērojami bezvalstniekiem un atzītiem bēgļiem, dalībvalstis var noteikt, vai šo kategoriju personām piemēro vīzas prasību gadījumā, kad trešā valsts, kur šīs personas dzīvo un kura izdevusi viņu ceļošanas dokumentus, ir trešā valsts, kuras pilsoņi ir atbrīvoti no vīzas prasības. |
|
(8) |
Īpašos gadījumos, kad speciāli vīzu noteikumi ir pamatoti, dalībvalstis dažu kategoriju personas var atbrīvot no vīzu prasības vai, gluži pretēji, attiecināt to uz šīm personām, jo īpaši saskaņā ar starptautiskām tiesībām vai tradīciju. |
|
(9) |
Lai nodrošinātu atklātu šīs sistēmas pārvaldību un attiecīgo personu informētību, dalībvalstīm ir pienākums paziņot pārējām dalībvalstīm un Komisijai pasākumus, ko tās pieņem atbilstoši šai regulai. Šo pašu iemeslu dēļ minētā informācija ir arī jāpublicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī. |
|
(10) |
Nosacījumi, kas reglamentē ieceļošanu dalībvalstu teritorijā vai vīzu izdošanu, neiespaido noteikumus, kas pašlaik regulē ceļošanas dokumentu derīguma atzīšanu. |
|
(11) |
Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kas paziņots Līguma 5. pantā, regula, ar kuru tiek uzskaitītas trešās valstis, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī tās trešās valstis, kuru pilsoņi ir atbrīvoti no šīs prasības, ir ļoti vajadzīgs un piemērots pasākums, lai nodrošinātu kopīgo vīzu noteikumu efektīvu darbību. |
|
(12) |
Šī regula paredz pilnīgu saskaņošanu attiecībā uz trešām valstīm, kuru pilsoņiem jābūt vīzai, lai šķērsotu dalībvalstu ārējās robežas, kā arī tām trešām valstīm, kuru pilsoņi no šīs prasības ir atbrīvoti, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Šīs regulas I pielikuma sarakstā minēto trešo valstu pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzai.
Neskarot prasības, kas izriet no Eiropas Līguma par vīzu atcelšanu bēgļiem, kurš parakstīts Strasbūrā 1959. gada 20. aprīlī, uz atzītiem bēgļiem un bezvalstniekiem attiecas prasība, ka, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, viņiem ir jābūt vīzai, ja trešā valsts, kurā viņi pastāvīgi dzīvo un kura viņiem izdevusi ceļošanas dokumentu, ir kāda no šīs regulas I pielikumā uzskaitītajām trešām valstīm.
2. ►M1 Šīs regulas II pielikuma sarakstā minēto trešo valstu pilsoņi ir atbrīvoti no 1. punktā paredzētās prasības gadījumā, kad kopējais uzturēšanās laiks nav ilgāks par trim mēnešiem. ◄
Tāpat no vīzu prasības atbrīvo:
— šīs regulas I pielikumā uzskaitīto trešo valstu pilsoņus, kuri ir to vietējās pierobežas satiksmes atļauju turētāji, ko dalībvalstis izdevušas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1931/2006, ar ko nosaka vietējās pierobežas satiksmes noteikumus pie dalībvalstu ārējām sauszemes robežām un ar ko groza Šengenas Konvencijas noteikumus ( 5 ), ja minētie turētāji izmanto savas tiesības atbilstīgi vietējās pierobežas satiksmes režīmu,
— skolēnus, kas ir šīs regulas I pielikumā uzskaitīto trešo valstu pilsoņi, kas pastāvīgi dzīvo dalībvalstī, kura piemēro Padomes Lēmumu 94/795/TI (1994. gada 30. novembris) par kopīgu rīcību, ko Padome, pamatojoties uz K3. panta 2. punkta b) apakšpunktu Līgumā par Eiropas Savienību, pieņēmusi attiecībā uz ceļošanas iespējām skolēniem no trešām valstīm, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji ( 6 ), un kas piedalās kādas skolas ekskursijā kā skolēnu grupas dalībnieki attiecīgās skolas skolotāja pavadībā,
— atzītus bēgļus, bezvalstniekus un citas personas, kam nav nevienas valsts pilsonības, kas pastāvīgi dzīvo kādā dalībvalstī un kas ir šīs dalībvalsts izdota ceļošanas dokumenta turētāji.
3. Tādu jaunu trešo valstu pilsoņi, kuras iepriekš bijušas daļa no valstīm, kas minētas I un II pielikuma sarakstos, attiecīgi piemēro 1. un 2. punkta noteikumus līdz brīdim, kad Padome pieņem pretēju lēmumu saskaņā ar procedūru, kas paredzēta attiecīgajā Līguma noteikumā.
4. Ja kāda no II pielikuma sarakstā minētajām trešām valstīm attiecībā uz kādas dalībvalsts pilsoņiem nosaka vīzu prasību, piemēro šādus noteikumus:
a) 90 dienās no šādas ieviešanas vai paziņojuma par to attiecīgā dalībvalsts par to rakstiski paziņo Padomei un Komisijai; paziņojumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā. Paziņojumā norāda attiecīgā pasākuma ieviešanas datumu, kā arī attiecīgos ceļošanas dokumentu un vīzu veidus.
Ja trešā valsts nolemj atcelt vīzu prasību pirms minētā termiņa beigām, paziņojums nav vajadzīgs;
b) tūlīt pēc minētā paziņojuma publicēšanas un saziņā ar attiecīgo dalībvalsti Komisija veic pasākumus ar attiecīgās trešās valsts iestādēm, lai atjaunotu bezvīzu ieceļošanu;
c) 90 dienās pēc minētā paziņojuma publicēšanas Komisija saziņā ar attiecīgo dalībvalsti sniedz ziņojumu Padomei. Ziņojumam var pievienot priekšlikumu, ar ko paredz vīzu prasības pagaidu atjaunošanu attiecībā uz konkrētās trešās valsts pilsoņiem. Komisija var sniegt šo priekšlikumu arī pēc tam, kad Padome ir apspriedusies par minēto ziņojumu. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu trīs mēnešos pieņem lēmumu par šo priekšlikumu;
d) Komisija, ja uzskata to par vajadzīgu, var bez iepriekšēja ziņojuma iesniegt c) apakšpunktā minēto priekšlikumu par vīzu prasības pagaidu atjaunošanu attiecībā uz konkrētās trešās valsts pilsoņiem. Uz šādu priekšlikumu attiecas c) apakšpunktā paredzētā procedūra. Attiecīgā dalībvalsts var norādīt, vai tā vēlas, lai Komisija atturas no vīzu prasības pagaidu atjaunošanas bez iepriekšēja ziņojuma;
e) šā punkta c) un d) apakšpunktā minētā procedūra neskar Komisijas tiesības iesniegt priekšlikumu grozīt šo regulu, lai attiecīgo trešo valsti pārceltu uz I pielikumu. Ja ir pieņemts lēmums par c) un d) apakšpunktā minēto pagaidu pasākumu, priekšlikumu grozīt šo regulu Komisija iesniedz vēlākais deviņus mēnešus pēc pagaidu pasākuma stāšanās spēkā. Šādā priekšlikumā iekļauj arī noteikumus par to pagaidu pasākumu atcelšanu, kas varētu būt ieviesti saskaņā ar c) un d) apakšpunktā minētajām procedūrām. Pa to laiku Komisija turpinās pūliņus, lai mudinātu attiecīgās trešās valsts iestādes atjaunot bezvīzu ieceļošanu attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem;
f) ja attiecīgā trešā valsts atceļ vīzu prasību, dalībvalsts par to tūlīt paziņo Padomei un Komisijai. Paziņojumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā. Visus pagaidu pasākumus, kas paredzēti saskaņā ar d) apakšpunktu, izbeidz septiņas dienas pēc publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī. Ja attiecīgā trešā valsts ir ieviesusi vīzu prasību attiecībā uz divu vai vairāku dalībvalstu pilsoņiem, pagaidu pasākumus izbeidz tikai pēc pēdējās publikācijas.
5. Tikmēr, kamēr saistībā ar atbrīvojumu no vīzām kāda no II pielikumā uzskaitītajām trešām valstīm attiecībā uz kādu no dalībvalstīm turpina nepiemērot savstarpības principu, Komisija līdz katra pāra gada 1. jūlijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par savstarpības principa nepiemērošanas situāciju un vajadzības gadījumā iesniedz atbilstīgus priekšlikumus.
2. pants
Šajā regulā vīza ir kādas dalībvalsts izdota atļauja vai kādas dalībvalsts pieņemts lēmums, kas prasīts:
— lai kopā ilgākais trīs mēnešus, kā paredzēts, ieceļotu minētajā dalībvalstī vai vairākās dalībvalstīs,
— sakarā ar tranzītu, šķērsojot minēto dalībvalsti vai vairākas dalībvalstis, izņemot tranzītu lidostās.
▼M5 —————
4. pants
1. Dalībvalstis var paredzēt izņēmumus 1. panta 1. punktā paredzētajā vīzas prasībā vai atbrīvojumu no 1. panta 2. punktā paredzētās vīzas prasības attiecībā uz:
a) diplomātisko pasu, dienesta/oficiālo pasu vai īpašo pasu turētājiem saskaņā ar vienu no procedūrām, kas noteiktas 1. panta 1. punktā un 2. panta 1. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 789/2001 (2001. gada 24. aprīlis), ar ko Padomei rezervē izpildu pilnvaras attiecībā uz dažiem sīki izstrādātiem noteikumiem un praktiskām procedūrām vīzu pieteikumu izskatīšanā ( 7 );
b) civilām gaisa vai jūras transporta apkalpēm;
c) lidojuma apkalpēm, ārkārtas vai glābšanas reisu pavadoņiem vai citiem palīgiem katastrofas vai nelaimes gadījumā;
d) civilām kuģu apkalpēm, kas kuģo starptautiskos ūdeņos;
e) tādu caurlaižu turētājiem, ko savām amatpersonām izdevušas starptautiskas starpvaldību organizācijas.
2. Dalībvalsts var atbrīvot no vīzu prasības:
a) skolēnus, kas ir kādas I pielikumā uzskaitītās trešās valsts pilsoņi, kas pastāvīgi dzīvo kādā no II pielikumā uzskaitītajām trešām valstīm vai arī Šveicē vai Lihtenšteinā un kas piedalās kādas skolas ekskursijā kā skolēnu grupas dalībnieki attiecīgās skolas skolotāja pavadībā;
b) atzītus bēgļus un bezvalstniekus, ja trešā valsts, kurā viņi pastāvīgi dzīvo un kura viņiem ir izdevusi ceļošanas dokumentu, ir kāda no II pielikumā uzskaitītajām trešām valstīm;
c) bruņoto spēku personālu, kas ceļo saistībā ar NATO vai programmu “Partnerattiecības mieram” un kam ir personu un uzdevumu apliecinoši dokumenti, kuri paredzēti 1951. gada 19. jūnija Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu nolīgumā par to bruņoto spēku statusu.
3. Dalībvalstis var paredzēt izņēmumus atbrīvojumā no vīzas prasības, kas paredzēts 1. panta 2. punktā, attiecībā uz personām, kas savas uzturēšanās laikā veic algotu darbu.
5. pants
1. Desmit dienu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā dalībvalstis paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai pasākumus, ko veikušas atbilstoši 3. panta otrajam ievilkumam un 4. pantam. Visus šo pasākumu papildu grozījumus tāpat paziņo piecu darba dienu laikā.
2. Komisija publicē atbilstoši 1. punktam paziņotos pasākumus Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, lai informētu.
6. pants
Šī regula neiespaido dalībvalstu kompetenci attiecībā uz valstu un teritoriālu vienību, kā arī uz to iestāžu izdotu pasu, ceļošanas un personu apliecinošu dokumentu atzīšanu.
7. pants
1. Padomes Regulu (EK) Nr. 574/1999 ( 8 ) aizstāj ar šo regulu.
2. Kopīgās konsulārās instrukcijas (KKI) un Kopīgās rokasgrāmatas (KR) galīgo variantu atbilstoši Šengenas Izpildu komitejas 1999. gada 28. aprīļa Lēmumam (SCH/Com-ex(99) 13) groza šādi:
1. KKI I daļas 1. pielikuma virsrakstu un KR I daļas 5. pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu tekstu:
“Kopīgais saraksts, kur uzskaitītas trešās valstis, kuru pilsoņiem piemēro vīzas prasību, kas noteikta ar Regulu (EK) Nr. 539/2001”
;2. KKI I daļas 1. pielikuma sarakstu un KR I daļas 5. pielikuma sarakstu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma sarakstu;
3. KKI II daļas 1. pielikuma virsrakstu, kā arī KR II daļas 5. pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu tekstu:
“Kopīgais saraksts, kur uzskaitītas trešās valstis, kuru pilsoņi ir atbrīvoti no vīzas prasības, kas noteikta ar Regulu (EK) Nr. 539/2001”
;4. KKI II daļas 1. pielikuma sarakstu un KR II daļas 5. pielikuma sarakstu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma sarakstu;
5. KKI 1. pielikuma III daļa un KR 5. pielikuma III daļa tiek svītrota.
3. Šengenas Izpildu komitejas 1997. gada 15. decembra Lēmums (SCH/Com–ex(97)32) un 1998. gada 16. decembra Lēmums (SCH/Com–ex(98)53, rev.2) tiek atcelts.
8. pants
Šī regula stājas spēkā 20. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.
I PIELIKUMS
Kopīgais saraksts, kas minēts 1. panta 1. punktā
1. VALSTIS
Afganistāna
▼M7 —————
Alžīrija
Angola
▼M5 —————
Armēnija
Azerbaidžāna
▼M5 —————
Bahreina
Bangladeša
▼M5 —————
Baltkrievija
Beliza
Benina
Birma/Mjanma
Butāna
Bolīvija
▼M7 —————
Botsvāna
Burkinafaso
Burundi
Kambodža
Kamerūna
Kaboverde
Centrālāfrikas Republika
Čada
Ķīna
Kolumbija
Kongo
Ziloņkaula Krasts
Kuba
Kongo Demokrātiskā Republika
Džibutija
Dominika
Dominikānas Republika
Timorleste
Ekvadoru
Ēģipte
Ekvatoriālā Gvineja
Eritreja
Etiopija
Fidži
▼M6 —————
Gabona
Gambija
Gruzija
Gana
Grenāda
Gvineja
Gvineja-Bisava
Gviāna
Haiti
Indija
Indonēzija
Irāna
Irāka
Jamaika
Jordānija
Kazahstāna
Kenija
Kiribati
Kuveita
Kirgizstāna
Laosa
Libāna
Lesoto
Libērija
Lībija
Madagaskara
Malāvija
Maldīvija
Mali
Māršala salas
Mauritānija
▼M5 —————
▼M6 —————
Mikronēzija
Moldova
Mongolija
Maroka
Mozambika
Namībija
Nauru
Nepāla
Nigēra
Nigērija
Ziemeļkoreja
▼M8 —————
Omāna
Pakistāna
Palau
Papua-Jaungvineja
Peru
Filipīnas
Katara
Krievija
Ruanda
▼M5 —————
Sentlūsija
Sentvinsenta un Grenadīnas
Santome un Prinsipi
Saūda Arābija
Senegāla
▼M5 —————
▼M6 —————
Sjerraleone
Zālamana salas
Somālija
Dienvidāfrika
Šrilanka
Sudāna
Surinama
Svazilenda
Sīrija
Tadžikistāna
Tanzānija
Taizeme
Komoru salas
Togo
Tonga
Trinidāda un Tobāgo
Tunisija
Turcija
Turkmenistāna
Tuvalu
Uganda
Ukraina
Apvienotie Arābu Emirāti
Uzbekistāna
Vanuatu
Vjetnama
Samoa
Jemena
Zambija
Zimbabve
2. ADMINISTRATĪVI TERITORIĀLAS VIENĪBAS, KO VISMAZ VIENA DALĪBVALSTS NEATZĪST PAR VALSTĪM
▼M2 —————
Palestīnas pašpārvalde
▼M8 —————
Kosova, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūcijā 1244
3. LIELBRITĀNIJAS PILSOŅI, KAS NAV LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES VALSTSPIEDERĪGIE KOPIENAS TIESĪBU NOZĪMĒ
Lielbritānijas aizjūras teritoriju pilsoņi, kam nav uzturēšanās tiesību Lielbritānijā
Lielbritānijas aizjūras pilsoņi
Lielbritānijas pavalstnieki, kam nav uzturēšanās tiesību Lielbritānijā
Lielbritānijas aizsargātas personas
II PIELIKUMS
Kopīgais saraksts, kas minēts 1. panta 2. punktā
1. VALSTIS.
Albānija ( 9 )
Andora
Antigva un Barbuda ( 10 )
Argentīna
Austrālija
Bahamu salas (10)
Barbadosa (10)
Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ( 11 )
▼M5 —————
Bosnija un Hercegovina (11)
Brazīlija
Bruneja Darusalama
▼M4 —————
Kanāda
Čīle
Kostarika
Horvātija
▼M2 —————
Gvatemala
Vatikāns
Hondurasa
Izraēla
Japāna
Malaizija
Maurīcija (11)
Meksika
Melnkalne (11)
Monako
Jaunzēlande
Nikaragva
Panama
Paragvaja
▼M4 —————
Salvadora
Sanmarīno
Seišelu salas (11)
Sentkitsa un Nevisa (11)
Serbija (izņemot īpašās Koordinācijas direkcijas (serbu valodā Koordinaciona uprava) izdoto Serbijas pasu turētājus) (11)
Singapūra
Dienvidkoreja
▼M2 —————
Amerikas Savienotās Valstis
Urugvaja
Venecuēla
2. ĶĪNAS TAUTAS REPUBLIKAS ĪPAŠĀS PĀRVALDES APGABALI
Honkongas īpašās pārvaldes apgabals ( 12 )
Makao īpašās pārvaldes apgabals ( 13 )
3. LIELBRITĀNIJAS PILSOŅI, KAS NAV LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES VALSTSPIEDERĪGIE KOPIENAS TIESĪBU NOZĪMĒ
Lielbritānijas (aizjūras teritoriju) pilsoņi
4. ADMINISTRATĪVI TERITORIĀLAS VIENĪBAS, KO VISMAZ VIENA DALĪBVALSTS NEATZĪST PAR VALSTĪM:
Taivāna ( 14 )
( 1 ) OV C 177 E, 27.6.2000., 66. lpp.
( 2 ) Atzinums sniegts 2000. gada 5. jūlijā (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī).
( 3 ) OV L 176, 10.7.1999., 1. lpp.
( 4 ) OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.
( 5 ) OV L 405, 30.12.2006., 1. lpp.
( 6 ) OV L 327, 19.12.1994., 1. lpp.
( 7 ) OV L 116, 26.4.2001., 2. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/927/EK (OV L 396, 31.12.2004., 45. lpp.).
( 8 ) OV L 72, 18.3.1999., 2. lpp.
( 9 ) Šo atbrīvojumu no vīzas prasības piemēro vienīgi biometrisko pasu turētājiem.
( 10 ) Atbrīvojumu no vīzu prasības piemēros no dienas, kad stājas spēkā ar Eiropas Kopienu noslēgts nolīgums par atbrīvojumu no vīzu prasības.
( 11 ) Šo atbrīvojumu no vīzas prasības piemēro vienīgi biometrisko pasu turētājiem.
( 12 ) Atbrīvojumu no vīzas prasības piemēro vienīgi Honkongas īpašās pārvaldes apgabala pases turētājiem.
( 13 ) Atbrīvojumu no vīzas prasības piemēro vienīgi Região Administrativa Especial de Macau pases turētājiem.
( 14 ) Atbrīvojums no vīzu prasības piemērojams vienīgi tādu Taivānas izsniegto pasu turētājiem, kurās norādīts personas apliecības numurs.