32002R2012

PADOMES REGULA (EK) Nr. 2012/2002

(2002. gada 11. novembris),

ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši, tā 159. panta trešo daļu un 308. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[3],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[4],

tā kā:

(1) Lielu katastrofu gadījumā Kopienai ir jābūt solidārai ar attiecīgo reģionu iedzīvotājiem, sniedzot finansiālu palīdzību, lai sekmētu normālu dzīves apstākļu ātrāku atjaunošanu katastrofas skartajos reģionos. Palīdzība jāmobilizē galvenokārt dabas katastrofu gadījumos.

(2) Esošie ekonomiskās un sociālās kohēzijas instrumenti spēj finansēt riska novēršanas pasākumus un bojātas infrastruktūras atjaunošanu. Tomēr jāparedz arī papildu instruments, kas atšķiras no esošajiem Kopienas instrumentiem un ļauj Kopienai ātri un efektīvi rīkoties, lai iespējami ātri palīdzētu mobilizēt avārijas dienestus un nodrošinātu iedzīvotāju neatliekamās vajadzības, kā arī sekmētu ātru būtiskas infrastruktūras atjaunošanu, lai katastrofas skartajos reģionos varētu atjaunoties saimnieciskā darbība.

(3) Eiropas Savienībai jābūt solidārai arī ar valstīm, kuras pašlaik veic sarunas par pievienošanos. Šīs regulas attiecināšana arī uz minētajām valstīm nozīmē atsaukties uz Līguma 308. pantu.

(4) Kopienas palīdzībai jāpapildina attiecīgo valstu darbības, un tā jāizmanto, lai segtu daļu no valsts izdevumiem, kas radušies saistībā ar lielas katastrofas nodarītajiem postījumiem.

(5) Saskaņā ar subsidiaritātes principu palīdzība atbilstīgi šim instrumentam jāierobežo, attiecinot to vienīgi uz lielām katastrofām, kuras būtiski ietekmējušas dzīves apstākļus, vidi vai ekonomiku.

(6) "Liela katastrofa" šīs regulas nozīmē ir jebkāda katastrofa vismaz vienā no attiecīgajām valstīm, pēc kuras rodas ievērojami zaudējumi, kas izteikti finansiālā nozīmē vai procentos no nacionālā kopienākuma (NKI). Lai atļautu palīdzību tādu katastrofu gadījumā, kuras, būdamas ievērojamas, tomēr nesasniedz minimālos noteiktos apmērus, palīdzību var piešķirt arī ārkārtas apstākļos, ja palīdzības saņemšanai atbilstīgu kaimiņvalsti ir skārusi tā pati katastrofa vai ja lielu daļu iedzīvotāju konkrētā reģionā ir skārusi katastrofa, kam ir nopietna un ilgstoša ietekme uz dzīves apstākļiem.

(7) Kopienas rīcība neatbrīvo no atbildības trešās personas, kuras saskaņā ar principu "piesārņotājs maksā" ir pirmkārt atbildīgas par pašu radītajiem postījumiem vai kuras apiet aizsargpasākumus dalībvalstu un Kopienas līmenī.

(8) Šim instrumentam jāļauj ātri pieņemt lēmumu par konkrētu finanšu resursu piešķiršanu un to iespējami ātru izmantošanu. Attiecīgi jāpielāgo administratīvās procedūras, un to skaits jāsamazina līdz absolūti nepieciešamajam minimumam. Šim nolūkam Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 2002. gada 7. novembrī ir noslēgušas Iestāžu nolīgumu par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda finansēšanu, kas papildina 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu.

(9) Ir vēlams, lai saņēmējvalsts atbilstīgi savai konstitucionālajai, institucionālajai, tiesiskajai vai finansiālajai kārtībai iesaistītu reģionālās vai vietējās varasiestādes īstenošanas nolīgumu sagatavošanā un apstiprināšanā, bet saņēmējvalsts vienmēr paliktu atbildīga par palīdzības izmantošanu un par Kopienas finansējuma atbalstīto pasākumu pārvaldību un kontroli.

(10) Sīki izstrādāti noteikumi šā instrumenta piemērošanai jāpielāgo situācijas steidzamībai.

(11) Šā instrumenta finansēti pasākumi nedrīkst tam pašam nolūkam saņemt atbalstu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1164/94 (1994. gada 16. maijs) par Kohēzijas fonda izveidi[5], Padomes Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (1999. gada 21. jūnijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem[6], Padomes Regulu (EK) Nr. 1257/99 (1999. gada 17. maijs), ar ko paredz atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF)[7], Padomes Regulu (EEK) Nr. 3906/89 (1989. gada 18. decembris) par ekonomisku palīdzību Ungārijas Republikai un Polijas Tautas Republikai[8], Padomes Regulu (EK) Nr. 1267/99 (1999. gada 21. jūnijs), ar ko paredz Pirmspievienošanās struktūrpolitikas programmu[9], Padomes Regulu (EK) Nr. 1268/1999 (1999. gada 21. jūnijs) par Kopienas atbalstu pirmspievienošanās pasākumiem lauksaimniecības un lauku attīstībai Centrāleiropas un Austrumeiropas kandidātvalstīs laikposmā pirms to pievienošanās[10], Komisijas Regulu (EK) Nr. 2760/98 (1998. gada 18. decembris) par pārrobežu sadarbības programmas īstenošanu atbilstīgi Phare programmai[11], Padomes Regulu (EK) Nr. 1266/1999 (1999. gada 21. jūnijs) par atbalsta koordināciju kandidātvalstīm sakarā ar pirmspievienošanās stratēģiju un par Regulas (EEK) Nr. 3906/89 grozījumiem[12], Padomes Regulu (EK) Nr. 555/2000 (2000. gada 13. marts) par pirmspievienošanās stratēģijas darbībām attiecībā uz Kipras Republiku un Maltas Republiku[13] vai Padomes Regulu (EK) 2236/95 (1995. gada 18. septembris), ar ko paredz vispārējus noteikumus Kopienas finansiāla atbalsta piešķiršanai Eiropas komunikāciju tīklu jomā[14]; tā paša iemesla dēļ nedrīkst saņemt palīdzību saskaņā ar šo instrumentu par postījumiem, ko novērš ar Kopienas vai starptautisku specifisku postījumu kompensācijas instrumentu palīdzību.

(12) Īstenojot Kopienas finansiālo palīdzību, vajadzīga maksimāla caurskatāmība, kā arī piemērota resursu izmantošanas kontrole.

(13) Ir vajadzīga apdomīga finanšu vadība, lai nodrošinātu, ka Kopiena spēj reaģēt, ja vienā un tajā pašā gadā notiek vairākas lielas katastrofas.

(14) Izņēmuma gadījumos un atkarībā no finanšu resursu pieejamības saskaņā ar šo instrumentu katastrofas gadā jāparedz iespējamas papildu dotācijas saskaņā ar šo instrumentu no nākošā gada fonda.

(15) Jānosaka termiņš piešķirtās finansiālās palīdzības izlietošanai un jāparedz, ka saņēmējvalstīm jāapliecina saņemtās palīdzības izlietošana. Saņemtā palīdzība, ko pēc tam atgūst no trešām personām vai kas saskaņā ar postījumu galīgo novērtējumu ir pārsniegusi faktiskos izdevumus, ir jāatmaksā.

(16) Ņemot vērā ārkārtējos apstākļus, palīdzību atbilstīgi šim instrumentam var saņemt valstis, kuras katastrofas skārušas, sākot ar 2002. gada vasaru.

(17) Lai nodrošinātu ātru palīdzību nesenajos plūdos cietušajām valstīm, šis instruments jāpieņem ļoti steidzami; tādēļ jānosaka atkāpe no sešu nedēļu termiņa izskatīšanai valstu parlamentos, kas noteikts I daļas 3. punktā Protokolā par valstu parlamentu lomu, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu dibināšanas līgumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo tiek izveidots Eiropas Savienības Solidaritātes fonds, turpmāk tekstā - "Fonds", lai ļautu Kopienai ātri, efektīvi un elastīgi reaģēt uz ārkārtas situācijām saskaņā ar šo regulu.

2. pants

1. Pēc lūguma, ko izsaka kāda dalībvalsts vai valsts, kas ar Eiropas Savienību veic pievienošanās sarunas, turpmāk tekstā - "saņēmējvalsts", var piešķirt palīdzību no Fonda galvenokārt gadījumos, kad šajā valstī notiek liela dabas katastrofa ar ievērojamu ietekmi uz dzīves apstākļiem, vidi vai ekonomiku vienā vai vairākos reģionos vai vienā vai vairākās valstīs.

2. "Liela katastrofa" šīs regulas nozīmē ir jebkura katastrofa, kuras dēļ vismaz vienā no tās skartajām valstīm zaudējumi pārsniedz vai nu EUR 3 miljardus 2002. gada cenās, vai 0,6 % no nacionālā kopienākuma.

Izņēmuma kārtā kaimiņos esoša dalībvalsts vai valsts, kas ar Eiropas Savienību veic pievienošanās sarunas un ko ir skārusi tā pati katastrofa, arī var saņemt palīdzību no Fonda.

Tomēr ārkārtējos apstākļos, pat ja netiek izpildīti panta pirmajā daļā paredzētie nosacījumi, reģions var saņemt palīdzību no Fonda, ja šo reģionu ir skārusi neparasta katastrofa; galvenokārt tas attiecas uz dabas katastrofām, kas skar lielu daļu tās iedzīvotāju un kam ir ievērojama un ilgstoša ietekme uz dzīves apstākļiem un ekonomisko stabilitāti reģionā. Kopējā gada palīdzība saskaņā ar šo panta daļu nedrīkst pārsniegt 7,5 % no kopējiem Fonda līdzekļiem. Īpašu uzmanību pievērš attāliem vai izolētiem reģioniem, tādiem kā salas un attālākie reģioni, kas definēti Līguma 299. panta 2. punktā. Komisijai ar vislielāko rūpību jāizskata lūgumi, ko tai iesniedz saskaņā ar šo panta daļu.

3. pants

1. Fonds sniedz palīdzību dotācijas veidā. Saņēmējvalstij piešķir vienu dotāciju katras noteiktā kārtībā atzītas katastrofas gadījumā.

2. Fonda mērķis ir papildināt katastrofas skarto valstu centienus un segt daļu no valsts izdevumiem, lai palīdzētu saņēmējvalstij veikt turpmāk norādītus būtiskus avārijas darbus, atkarībā no katastrofas veida:

a) enerģētikas, ūdens un notekūdeņu, telekomunikāciju, transporta, veselības un izglītības nozares infrastruktūras un uzņēmumu tūlītēju atjaunošanu darba kārtībā;

b) pagaidu mītņu nodrošināšanu un glābšanas dienestu finansēšanu, lai nodrošinātu katastrofas skarto iedzīvotāju neatliekamās vajadzības;

c) tūlītēju aizsardzības infrastruktūras nostiprināšanu un pasākumus, lai nekavējoties aizsargātu kultūras mantojumu;

d) tūlītēju katastrofas skarto zonu tīrīšanu, tostarp dabas zonu tīrīšanu.

3. Ar maksājumiem no Fonda parasti finansē pasākumus, kas paredzēti neapdrošināmu postījumu novēršanai, un tie ir atgūstami, ja par postījumiem vēlāk samaksā trešā persona saskaņā ar 8. pantu.

4. pants

1. Iespējami drīz un ne vēlāk kā desmit nedēļas pēc pirmajiem katastrofas izraisītajiem postījumiem attiecīgā valsts var iesniegt Komisijai pieteikumu Fonda palīdzības saņemšanai, sniedzot visu pieejamo informāciju, cita starpā, par šādiem faktoriem:

a) kopējiem katastrofas nodarītajiem zaudējumiem un tās ietekmi uz iedzīvotājiem un ekonomiku;

b) paredzamajām 3. pantā minēto darbu izmaksām;

c) citiem Kopienas finansējuma avotiem;

d) citiem valsts vai starptautiska finansējuma avotiem, tostarp valsts vai privātu apdrošināšanu, kas varētu palīdzēt segt postījumu novēršanas izmaksas.

2. Pamatojoties uz šo attiecīgās valsts sniegto informāciju un paskaidrojumiem, Komisija izvērtē, vai ir ievēroti nosacījumi Fonda izmantošanai, un iespējami drīz nosaka iespējamās dotācijas paredzēto summu pieejamo finanšu resursu robežās. Katra gada 1. oktobrī jāpaliek pieejamai vismaz vienai ceturtdaļai no gada summas, lai varētu segt iespējamās izmaksas, kas varētu rasties līdz gada beigām.

Komisija nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret valstu iesniegtajiem lūgumiem.

3. Komisija iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai priekšlikumus, lai saņemtu atļauju attiecīgajām apropriācijām. Šajos priekšlikumos ietver visu 1. punktā minēto pieejamo informāciju un visu citu saistīto informāciju, kas ir Komisijas rīcībā, kā arī pierādījumu, ka 2. panta noteikumi ir izpildīti, un pieprasītās summas pamatojumu.

4. Kad budžeta lēmējinstitūcija piešķir apropriācijas, Komisija pieņem lēmumu par līdzekļu piešķiršanu un nekavējoties izmaksā saņēmējvalstij šo dotāciju vienā maksājumā pēc 5. pantā minētās vienošanās parakstīšanas.

5. Līdzekļu izmatošanu drīkst uzsākt no panta 1. punktā minētā datuma.

5. pants

1. Saskaņā ar saņēmējvalsts un Kopienas konkrētajiem konstitucionālajiem, institucionālajiem, juridiskajiem vai finanšu noteikumiem Komisija un saņēmējvalsts noslēdz vienošanos par to, kā īstenot lēmumu par dotācijas piešķiršanu. Šī vienošanās nosaka finansējamo pasākumu veidu un norises vietu.

2. Komisija nodrošina, ka tādas pašas saistības, ko saskaņā ar šo regulu uzņemas dalībvalstis, uzņemas arī tās valstis, kuras veic sarunas par pievienošanos Eiropas Savienībai, saskaņā ar attiecīgajiem nolīgumiem un instrumentiem.

3. Par atsevišķu pasākumu izvēli un dotācijas izmantošanu saskaņā ar vienošanos ir atbildīga saņēmējvalsts saskaņā ar šīs regulas, lēmuma par dotācijas piešķiršanu un vienošanās noteikumiem. Saņēmējvalsts atbildība neatceļ Komisijas atbildību par Eiropas Savienības kopbudžeta izpildi un atbildību saskaņā ar Finanšu regulas noteikumiem, ko piemēro kopīgai vai decentralizētai pārvaldībai.

6. pants

1. Saņēmējvalsts ir atbildīga par Fonda iemaksas koordinēšanu 3. pantā minētajiem pasākumiem gan ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) palīdzību, gan ar palīdzību no citiem Kopienas finansēšanas instrumentiem.

2. Pasākumiem, kuri saņem atbalstu saskaņā ar šo regulu, nevar saņemt palīdzību no fondiem un instrumentiem, kuri paredzēti Regulās (EK) Nr. 1164/94, (EK) Nr. 1260/1999, (EK) Nr. 1257/1999, (EK) Nr. 1267/1999, (EK) Nr. 1268/1999, (EEK) Nr. 3906/89, (EK) Nr. 2760/98, (EK) Nr. 555/2000 un (EK) Nr. 2236/95, un tiem jāatbilst Regulas (EK) Nr. 1266/1999 prasībām. Saņēmējvalsts nodrošina atbilstību šiem noteikumiem.

3. Postījumu novēršanai, kam saņemta Kopienas vai starptautisku instrumentu specifisku postījumu kompensācijai palīdzība, nedrīkst piešķirt palīdzību no Fonda.

7. pants

Fonda finansētajiem pasākumiem jāatbilst Līguma noteikumiem un saskaņā ar to izveidotajiem instrumentiem, kā arī ar Kopienas politikai, pasākumiem un pirmspievienošanās palīdzības instrumentiem.

8. pants

1. Dotācija jāizlieto viena gada laikā no datuma, kad Komisija dotāciju piešķīrusi. Komisija no saņēmējvalsts atgūst dotācijas daļu, kas pēc šā termiņa beigām palikusi neizlietota saskaņā ar šīs regulas noteikumiem.

Saņēmējvalstij jācenšas iegūt visas iespējamās kompensācijas no trešām personām.

2. Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc viena gada termiņa beigām kopš dotācijas piešķiršanas saņēmējvalsts iesniedz ziņojumu par dotācijas finansiālo izlietojumu kopā ar paziņojumu, kurā pamato izdevumus un norāda attiecīgo pasākumu finansējumu no jebkuriem citiem avotiem, tostarp apdrošināšanas izmaksas un kompensācijas no trešām personām. Ziņojumā sīki izklāsta aizsargpasākumus, ko saņēmējvalsts veikusi vai ieteikusi, lai ierobežotu postījumus un, cik iespējams, izvairītos no līdzīgu katastrofu atkārtošanās.

Šīs procedūras beigās Komisija izbeidz palīdzību no Fonda.

3. Ja postījumu novēršanas izmaksas vēlāk sedz trešā persona, Komisija lūdz saņēmējvalstij atmaksāt attiecīgo dotācijas summu.

9. pants

Palīdzības pieteikumos un lēmumos par palīdzības piešķiršanu no Fonda līdzekļiem, kā arī finanšu nolīgumos, ziņojumos un citos saistītos dokumentos visas summas norāda eiro.

10. pants

1. Ārkārtējos gadījumos un ja Fondam pieejamie atlikušie finanšu resursi katastrofas gadā nav pietiekami, lai segtu palīdzības apjomu, ko par vajadzīgu uzskata budžeta lēmējinstitūcija, Komisija var ieteikt starpību finansēt ar nākošā gada Fondam paredzētā finansējuma. Visos apstākļos ievēro Fonda gada budžeta maksimālo apjomu katastrofas gadā un nākošajā gadā.

2. Ja sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem nodarītie postījumi tiek novērtēti kā daudz mazāki, Komisija lūdz saņēmējvalstij atlīdzināt attiecīgo dotācijas summu.

11. pants

Lēmumos par finansējumu un visās ar to saistītās vienošanās un līgumos jāparedz Komisijas pārbaudes, ko veic Krāpšanas apkarošanas birojs (OLAF), kā arī pārbaudes uz vietas, ko veic Komisija un Revīzijas palāta saskaņā ar attiecīgajām procedūrām.

12. pants

Komisija līdz 1. jūlijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par Fonda darbību iepriekšējā gadā. Šajā ziņojumā jo īpaši ietver informāciju saistībā ar 3., 4. un 8. pantu.

13. pants

Neatkarīgi no 4. panta 1. punktā noteiktā termiņa, dalībvalstis un valstis, kas veic pievienošanās sarunas ar Eiropas Savienību, kuras kopš 2002. gada 1. augusta ir skārušas 2. pantā definētās katastrofas, var lūgt palīdzību no Fonda divos mēnešos no šīs regulas stāšanās spēkā.

14. pants

Padome ne vēlāk kā 2006. gada 31. decembrī pārskata šo regulu, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu.

15. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2002. gada 11. novembrī

Padomes vārdā priekšsēdētājs B. Mikkelsen

[1] Komisijas 2002. gada 20. septembra priekšlikums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[2] Atzinums sniegts 2000. gada 10. oktobrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[3] Atzinums sniegts 2002. gada 24. oktobrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[4] Rezolūcija sniegta 2002. gada 10. oktobrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

[5] OV L 130, 25.5.1994., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1265/1999 (OV L 161, 26.6.1999., 62. lpp.).

[6] OV L 161, 26.6.1999., 80. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1447/2001 (OV L 198, 21.7.2001., 1. lpp.).

[7] OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.

[8] OV L 375, 23.12.1989., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2500/2001 (OV L 342, 27.12.2001., 1. lpp.).

[9] OV L 161, 26.6.1999., 73. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2500/2001 (OV L 342, 27.12.2001., 1. lpp.).

[10] OV L 161, 26.6.1999., 87. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2500/2001 (OV L 342, 27.12.2001., 1. lpp.).

[11] OV L 345, 19.12.1998., 49. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1596/2002 (OV L 240, 7.9.2002., 33. lpp.).

[12] OV L 161, 26.6.1999., 68. lpp.

[13] OV L 68, 16.3.2000., 3. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2500/2001 (OV L 342, 27.12.2001., 1. lpp.).

[14] OV L 228, 23.9.1995., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1655/1999 (OV L 197, 29.7.1999., 1. lpp.).