EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62016TN0746

Lieta T-746/16: Prasība, kas celta 2016. gada 28. oktobrī – Andreassons Åkeri u.c./Komisija

OV C 38, 6.2.2017, p. 34–34 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

6.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/34


Prasība, kas celta 2016. gada 28. oktobrī – Andreassons Åkeri u.c./Komisija

(Lieta T-746/16)

(2017/C 038/47)

Tiesvedības valoda – zviedru

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Andreassons Åkeri i Veddige AB (Veddige, Zviedrija), Luke Transport AB (Laholm, Zviedrija), Zimit Transportförmedling AB i konkurs (Veddige) (pārstāvji – A. Broch un C. M. von Quitzow)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Komisijas 2016. gada 10. augusta Lēmumu (Ares (2016) 4309876) par EU-Pilot 7504/15/EMPL slēgšanu

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza četrus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka prasītāji, pamatojoties uz civiltiesiskiem līgumiem, ir nolīguši Polijas pašnodarbinātas personas, kuru saimnieciskā darbība ir reģistrēta Polijā un kuras sniedza pakalpojumus prasītājiem. Pēc nolīgto pakalpojumu izpildes šie pašnodarbinātie atgriezās Polijā, kur tie ir rezidenti saskaņā ar sociālā nodrošinājuma tiesībām. Vēlāk pēc īpašas revīzijas (nodokļu revīzija) Zviedrijas Skatteverket (nodokļu iestāde) lika prasītajiem samaksāt Zviedrijas darba devēja sociālā nodrošinājuma iemaksas par Polijas pašnodarbinātajiem, uzliekot prasītājiem vēl īpašu naudas sodu. Tas ir pretrunā Padomes Regulai (EEK) Nr. 574/72, kas tagad ir aizstāta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 987/2009.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, pamatojoties uz 4. pantu Regulā Nr. 574/72, kas bija piemērojama laikā, kad Zviedrija pievienojās ES, Zviedrija norādīja Försäkringskassan (Sociālā nodrošinājuma iestāde) kā Zviedrijas kompetento iestādi attiecībā uz sociālā nodrošinājuma tiesību jautājumiem par attiecīgo ES tiesību normu ieviešanu. Taču saskaņā ar Zviedrijas tiesībām darba devēja sociālā nodrošinājuma iemaksas iekasē Skatteverket.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka sociālā nodrošinājuma iemaksas ir tikušas iekasētas divreiz, bet tieši to ir paredzēts novērst ar attiecīgajām regulām.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka indivīdam ir jāreģistrējas Zviedrijas Försäkringskassan, lai Zviedrijas darba devēja iemaksas varētu tikt iekasētas attiecībā uz Polijas pašnodarbinātajiem. Skatteverket nav veikusi nekādu pārbaudi, vai tas tā ir. Fakts, ka saskaņā ar iepriekš norādīto sociālā nodrošinājuma iemaksas tiek iekasētas, nenovirzot tās attiecībā uz konkrētu personu, kā tas notiek vairumā dalībvalstu, ir jāuzskata par neatbilstību ES tiesībām.


Top