Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instance tiesas (astotā palāta) 2009. gada 30. aprīļa spriedumu lietā T-18/03 CD-Contact Data GmbH/Eiropas Kopienu Komisija 2009. gada 13. jūlijā iesniegusi Activision Blizzard Germany GmbH (agrāk CD-Contact Data GmbH)

(Lieta C-260/09)

2009/C 220/49

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Activision Blizzard Germany GmbH (agrāk CD-Contact Data GmbH) (pārstāvji — J. K. de Pree, advocaat, E.N.M. Raedts, Advocate)

Cits lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz Tiesu:

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja apgalvo, ka Pirmās instances tiesa juridiski nepareizi sadalīja kategorijās faktus, secinot, ka starp Nintendo of Europe GmbH (turpmāk tekstā — “Nintendo”) un Contact Data pastāvēja aizliegta vienošanās EKL 81. panta 1. punkta nozīmē, sākumā neaplūkojot, vai šīs vienošanās mērķis nebija novērst paralēlo aktīvo vai pasīvo tirdzniecību.

Izplatīšanas līgums, kurš bija pilnībā likumīgs, aizliedza veikt aktīvo paralēlo tirdzniecību, bet pieļāva pasīvo paralēlo tirdzniecību. Tomēr Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka no vairākiem Contact Data faksiem izriet, ka tā ir piedalījusies informācijas apmaiņas sistēmā ar Nintendo, lai darītu zināmu paralēlo importu, pārkāpjot EKL 81. panta 1. punktu. Šis secinājums ir jāuzskata par nepareizu faktu juridisku klasifikāciju, vai vismaz par pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, jo Pirmās instances tiesa nepierādīja, vai rīcība bija saistīta ar pasīvo vai aktīvo paralēlo importu.

Pirmās instances tiesa ir sagrozījusi pierādījumus, uzskatot, ka apstrīdētā sprieduma 56.–68. punktā aplūkotajiem dokumentiem bija pretlikumīgs mērķis. Šajos dokumentos Contact Data sūdzējās par eksportu uz Beļģiju, pārkāpjot tā ekskluzivitāti, tā izmantoja informāciju par importa cenām, lai diskutētu un panāktu Nintendo piekrišanu labvēlīgākai cenai, kā arī atsaucās uz “nelegālo importu”. Secinājums, ka šie dokumenti attiecās uz kaut ko citu, nevis aktīvās tirdzniecības ierobežojumu ekskluzīvajā Contact Data teritorijā, vai uz veidu, kādā Contact Data radīja spiedienu saviem piegādātājiem samazināt piegādes cenas, ir pretrunā ar šo dokumentu tekstu.

Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, secinot, ka aplūkotie dokumenti ir pietiekams pierādījums vienošanās pastāvēšanai EKL 81. panta 1. punkta izpratnē. Tā kā tieši dokumentāri pierādījumi par vienošanos nepastāv, Pirmās instances tiesai bija jākonstatē, ka, pastāvot konkurējošai vēlmei ierobežot paralēlo tirdzniecību, Nintendo bija jāīsteno vienpusēja politika, lai sasniegtu pret konkurenci vērsto mērķi, kas izpaudās kā netiešs vai tiešs uzaicinājums Contact Data īstenot šo mērķi kopā un vismaz sniegt klusējošu piekrišanu no Contact Data puses. Pirmās instances tiesa nav pietiekami pierādījusi šo kritēriju izpildi.

Turklāt, Pirmās instances tiesa nepareizi secināja, ka Contact Data piekrita Nintendo vienpusējai politikai. It īpaši, Pirmās instances tiesa nepareizi atteicās izvērtēt, vai Contact Data faktiskajam preču eksportam ir nozīme, un atsaucās uz judikatūru par horizontālajām vienošanām, lai gan šāds faktiskais eksports saskaņā ar pastāvīgo judikatūru vertikālo vienošanos gadījumā var radīt šaubas par izplatītāja piekrišanu prettiesiskai politikai paralēlās tirdzniecības apturēšanai.