–

A. M. vārdā – A. Chołub, adwokat,

–

Polijas valdības vārdā – B. Majczyna, pārstāvis,

–

Beļģijas valdības vārdā – S. Baeyens un P. Cottin, pārstāvji,

–

Dānijas valdības vārdā – J. Nymann‑Lindegren, kā arī M. S. Wolff un P. Z. L. Ngo, pārstāvji,

–

Grieķijas valdības vārdā – L. Kotroni, S. Charitaki un S. Papaioannou, pārstāves,

–

Lietuvas valdības vārdā – K. Dieninis un K. Juodelytė, pārstāvji,

–

Nīderlandes valdības vārdā – M. Bulterman un M. Noort, pārstāves,

–

Eiropas Komisijas vārdā – M. Jáuregui Gozem un B. Sasinowska, pārstāves,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1223/2009 (2009. gada 30. novembris) par kosmētikas līdzekļiem (OV 2009, L 342, 59. lpp.) 19. panta 1. punkta f) apakšpunkta un 19. panta 2. punkta interpretāciju.

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp A. M. un E. M. par kosmētikas līdzekļu pirkuma līguma izbeigšanu, kurš noslēgts starp šīm pusēm.

3

Regulas Nr. 1223/2009 3., 4., 6., 7., 9. un 46. apsvērums ir formulēts šādi:

[..]

[..]

[..]

4

Saskaņā ar šīs regulas 1. pantu tajā tiek paredzēti noteikumi, kuriem ir jāatbilst ikvienam tirgū laistam kosmētikas līdzeklim, lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību un augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni.

5

Minētās regulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā “kosmētikas līdzeklis” ir definēts kā “jebkura viela vai maisījums, kas paredzēts saskarei ar cilvēka ķermeņa ārējām daļām (epidermu, apmatojumu, nagiem, lūpām un ārējiem dzimumorgāniem) vai zobiem un mutes dobuma gļotādām, lai tos tikai vai galvenokārt tīrītu, smaržinātu, mainītu to izskatu, tos aizsargātu, uzturētu labā stāvoklī vai uzlabotu ķermeņa aromātu.”

6

Regulas Nr. 1223/2009 3. pantā “Drošums” ir noteikts:

“Kosmētikas līdzeklis, kas darīts pieejams tirgū, parastos vai saprātīgi paredzamos lietošanas apstākļos ir drošs cilvēka veselībai, jo īpaši ņemot vērā:

[..].”

7

Šīs regulas VI nodaļā “Patērētāju informēšana” ir ietverts 19.–21. pants. Šīs pašas regulas 19. pantā “Marķēšana” ir paredzēts:

“1.   Neskarot citus šā panta noteikumus, kosmētikas līdzekli tirgū laiž tikai tad, ja uz kosmētikas līdzekļa trauka un iepakojuma neizdzēšamiem, viegli salasāmiem un skaidri saredzamiem burtiem ir norādīta šāda informācija:

[..]

[..]

[..]

2.   Ja praktisku iemeslu dēļ nav iespējams norādīt marķējumā 1. punkta d) un g) apakšpunktā minēto informāciju, kā paredzēts:

3.   Ja ziepēm, vannas bumbiņām vai citiem maziem kosmētikas līdzekļiem praktisku iemeslu dēļ nav iespējams 1. punkta g) apakšpunktā minētos datus norādīt uz etiķetes, birkas, papīra lentes vai kartītes, vai arī lietošanas pavadinstrukcijā, minētos datus norāda paziņojumā tieši blakus traukam vai iepakojumam, kādā kosmētikas līdzeklis tiek piedāvāts pārdošanai.

4.   Tiem kosmētikas līdzekļiem, kas nav fasēti vai kas tiek fasēti pārdošanas vietā pēc pircēja pieprasījuma, vai kas tiek fasēti tūlītējai pārdošanai, dalībvalstīs pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā norādīt 1. punktā minētos datus.

5.   Valodu, kurā sniedzama 1. punkta b), c), d) un f) apakšpunktā un 2., 3. un 4. punktā minētā informācija, nosaka tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā kosmētikas līdzekli dara pieejamu gala patērētājam.

[..]”

8

Regulas Nr. 1223/2009 20. panta “Apgalvojumi par kosmētikas līdzekli” 1. un 2. punktā ir noteikts:

“1.   To kosmētikas līdzekļu, kurus dara pieejamus tirgū, marķējumā un reklāmas pasākumos neizmanto tādu tekstu, nosaukumus, preču zīmes, attēlus un figurālas vai citas zīmes, kas kosmētikas līdzekļiem piedēvē īpašības vai funkcijas, kādas tiem nepiemīt.

2.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā rīcības plānu saistībā ar apgalvojumiem par kosmētikas līdzekļu īpašībām un funkcijām un nosaka prioritātes, lai definētu vienotus apgalvojumu izmantošanas kritērijus.

[..]”

9

Šīs regulas VII pielikumā “Uz iepakojuma/trauka lietojamie simboli” ir noteikts:

“1. Norāde par klātpieliktu informāciju

[..]”

10

2001. gada 30. martaustawa o kosmetykach (Likums par kosmētikas līdzekļiem; Dz. U. Nr. 42, 473. pozīcija), redakcijā, kas bija spēkā dienā, kad tika noslēgts pamatlietā aplūkotais pirkuma līgums (2013. gada Dz. U., 475. pozīcija), 2. pantā ir noteikts:

“1.   Šī likuma izpratnē ar kosmētikas līdzekli saprot jebkuru ķīmisku vielu vai maisījumu, kas paredzēts saskarei ar cilvēka ķermeni: ādu, apmatojumu, nagiem, lūpām, ārējiem dzimumorgāniem, zobiem un mutes dobuma gļotādām, lai tos tikai vai galvenokārt tīrītu, uzturētu labā stāvoklī, tos aizsargātu, smaržinātu, mainītu to izskatu vai uzlabotu ķermeņa aromātu.

2.   Veselības ministrs, ņemot vērā 1. punktā noteiktos kritērijus, ar lēmumu nosaka izplatītākās kosmētikas līdzekļu kategorijas.”

11

Šī likuma 6. pants ir formulēts šādi:

“1.   Uz kosmētikas līdzekļa iepakojuma ir jābūt skaidri saredzamam un salasāmam marķējumam, uzliktam ar tādu paņēmienu, kas garantē, ka šo marķējumu nevar viegli izdzēst vai noņemt.

2.   Neskarot 3. punkta noteikumus, kosmētikas līdzekļa iepakojuma marķējumā uz trauka un uz iepakojuma ir norādīta šāda informācija:

[..]

[..]

[..].

4.   Šā panta 2. punkta 8) apakšpunktā minēto informāciju var iekļaut tikai uz kosmētikas līdzekļa iepakojuma.

[..]

6.   Ja iepakojuma izmēra vai formas dēļ uz tā nav iespējams iekļaut brīdinājumus vai 2. punkta 5) un 8) apakšpunktā minētās norādes, tās var minēt līdzeklim pievienotajā pavadinstrukcijā, uz etiķetes, papīra lentes vai kartītes. Tādā gadījumā uz trauka vai iepakojuma ir jābūt saīsinātai norādei vai grafiskai zīmei, kas norāda, ka šī informācija ir pievienota līdzeklim.

7.   Ja iepakojuma izmēra vai formas dēļ nav iespējams līdzeklim pievienotā pavadinstrukcijā, etiķetē, papīra lentē vai kartītē iekļaut 2. punkta 8) apakšpunktā minētās norādes, tās parādās tieši uz trauka vai vietā, kurā pircējam pieejamais kosmētikas līdzeklis tiek piedāvāts pārdošanā.

8.   Ja kosmētikas līdzeklis netiek fasēts kopā, bet pēc pircēja pieprasījuma tas tiek fasēts pārdošanas vietā vai ja izstrādājums ir iepriekš fasēts kopā tā tūlītējai pārdošanai, 2. punkta 1), 2) un 4)–8) apakšpunktā minēto informāciju norāda uz trauka vai iepakojuma, kurā kosmētikas līdzeklis tiek piedāvāts pārdošanai.

[..]”

12

A. M., kurai tostarp pieder skaistumkopšanas institūts, iegādājās ASV ražotāja kosmētikas līdzekļus no E. M. – minēto preču izplatītāja.

13

Konkrētāk, no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka A. M. bija saņēmusi apmācību, ko bija sniedzis E. M. komercpārstāvis attiecībā uz precēm, kuras pēdējais minētais tirgoja. Šīs apmācības laikā tai tika demonstrēts šo preču marķējums un izskaidrotas katra no šiem līdzekļiem īpašības. Minētais pārstāvis tai iesniedza šim nolūkam poļu valodā sagatavotus dokumentus, kā arī mazumtirdzniecības grāmatiņas un apmācības rakstveida materiālus. Turklāt A. M. bija informēta, ka runa ir par ASV kosmētikas līdzekļiem, kuru iesaiņojums neietver informāciju poļu valodā par šo līdzekļu iedarbību, bet uz kuriem ir simbols, kas attēlo roku ar atvērtu grāmatu, atsaucoties uz katalogu, kurā ir ietverta visa informācija par šiem izstrādājumiem poļu valodā.

14

Pēc šīs apmācības A. M. 2016. gada 28. un 29. janvārī iegādājās no E. M. 40 mazumtirdzniecības grāmatas par cenu 0,01 Polijas zlots (PLN) par vienību (aptuveni 0,002 EUR) un 10 uzņēmuma katalogus par cenu 0,01 PLN par vienību, kā arī dažādus kosmētikas līdzekļus, proti, krēmus, maskas un pulverus par bruto summu 3184,25 PLN (711,61 EUR). Uz nopirkto kosmētikas līdzekļu iepakojumiem bija norādīts atbildīgās struktūras nosaukums, kosmētikas līdzekļa oriģinālais nosaukums, tā sastāvs, derīguma termiņš un sērijas numurs, kā arī simbols, kurā attēlota roka ar grāmatu, atsaucoties uz katalogu poļu valodā.

15

A. M. izbeidza šo preču pirkuma līgumu pārdoto lietu trūkumu dēļ, apgalvojot, ka uz iepakojuma nebija informācijas poļu valodā par izstrādājuma funkciju un tas nav ļāvis to identificēt un zināt tā iedarbību, jo šīs raksturiezīmes skaidri neizrietot no tā noformējuma. Tā norādīja, ka uz pēdējās piegādes laikā mazumtirdzniecībai saņemto kosmētikas līdzekļu iepakojuma nebija ietverta tāda informācija poļu valodā, kas prasīta saskaņā ar Polijas tiesību aktiem, kuri ir piemērojami kosmētikas līdzekļu tirdzniecībai, proti, noteikumiem, kas izriet no Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 1. punkta f) apakšpunkta un 19. panta 5. punkta. Tā arī norādīja, ka likumā prasītā informācija poļu valodā esot iekļauta tikai katalogā, kurš nav saistīts ar izstrādājumu.

16

Savukārt E. M. apliecināja, ka izstrādājumi ir bijuši marķēti saskaņā ar spēkā esošajiem valsts noteikumiem un Regulas Nr. 1223/2009 19. pantu. Tādējādi tas uzsvēra, ka simbols, kas atveido roku ar atvērtu grāmatu, ir attēlots uz izstrādājumiem un tas izstrādājuma galalietotājam norāda uz lietošanas pamācību, šajā gadījumā – katalogu, kas poļu valodā tiek piegādāts ar katru preci. Tas precizēja, ka šajā katalogā ir pilnīgi izklāstīta informācija poļu valodā par līdzekļiem un to funkcijām, tostarp minētas to kontrindikācijas, izmantošanas veids un sastāvdaļas.

17

A. M. cēla prasību Sąd Rejonowy dla m. st. Warszawy w Warszawie (Varšavas vecpilsētas rajona tiesa Varšavā, Polija), lūdzot atmaksāt šo preču iegādes izmaksas. Minētā tiesa prasību noraidīja, pamatojoties uz to, ka A. M. neesot varējusi pierādīt, ka tā nezināja, ka uz izstrādājumiem nav informācijas poļu valodā. Šī tiesa it īpaši ņēma vērā lietas dalībnieku agrāko sadarbību, to, ka A. M. iepriekš nebija norādījusi uz preču trūkumiem, un apstākli, ka šajā gadījumā uz preču individuāla ārējā iepakojuma bija simbols, atsaucoties uz pievienoto informāciju, jo attiecīgais simbols ir domāts, lai uzlabotu salasāmību un saziņu ar patērētāju.

18

A. M. par minēto spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību Sąd Okręgowy w Warszawie, XXIII Wydział Gospodarczy Odwoławczy (Varšavas apgabaltiesa, 23. komerclietu apelācijas nodaļa, Polija). Tā tostarp apstrīdēja pirmās instances tiesas vērtējumu, saskaņā ar kuru katalogs, uz kuru ir dota atsauce, veido pareizu tai pārdoto kosmētikas līdzekļu marķējumu, minētajai tiesai uzskatot, ka no savāktajiem pierādījumiem skaidri neizriet, ka nav iespējams norādīt nepieciešamo informāciju uz attiecīgajām precēm.

19

Šādos apstākļos Sąd Okręgowy w Warszawie XXIII Wydział Gospodarczy Odwoławczy (Varšavas apgabaltiesa, 23. komerclietu apelācijas nodaļa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

20

Iesniedzējtiesas pirmais jautājums būtībā ir par to, vai Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 1. punkta f) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka norādei par “kosmētikas līdzekļa funkciju”, kurai saskaņā ar šo tiesību normu ir jābūt uz attiecīgā izstrādājuma trauka un iepakojuma, ir jābūt tādai, kas informē patērētāju vienīgi par to, kādam mērķim izstrādājums ir lietojams, piemēram, kā tas ir paredzēts šīs regulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, proti, lai tīrītu, iesmaržinātu, mainītu izskatu, aizsargātu, uzturētu labā stāvoklī un labotu ķermeņa smaržu, vai arī tāpat par visām funkcijām, kas ļauj identificēt attiecīgā izstrādājuma konkrētās īpašības.

21

Saskaņā ar Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 1. punkta f) apakšpunktu kosmētikas līdzekļus tirgū laiž tikai tad, ja uz kosmētikas līdzekļa trauka un iepakojuma neizdzēšamiem, viegli salasāmiem un skaidri saredzamiem burtiem ir norādīta “kosmētikas līdzekļa funkcija, ja vien tā nav acīmredzama no tā noformējuma”.

22

Lai interpretētu jēdzienu “kosmētikas līdzekļa funkcija” šīs tiesību normas izpratnē, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ir jāņem vērā ne tikai tās formulējums, bet arī tās konteksts un ar tiesisko regulējumu, kurā šī norma ir ietverta, sasniedzamie mērķi (spriedums, 2020. gada 2. aprīlis, kunsthaus muerz, C‑20/19, EU:C:2020:273, 28. punkts un tajā minētā judikatūra).

23

Pirmkārt, minētās tiesību normas formulējumā nav definēta “kosmētikas līdzekļa funkcija”. Turklāt šis jēdziens nav lietots citos Regulas Nr. 1223/2009 noteikumos.

24

Šīs regulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā šis izstrādājums ir definēts, nosakot trīs kritērijus. Vispirms tajā ir paredzēts kritērijs attiecībā uz aplūkojamā izstrādājuma raksturu, proti, ka runai ir jābūt par vielu vai vielu maisījumu, pēc tam – kritērijs, kas attiecas uz cilvēka ķermeņa daļu, ar kuru šim izstrādājumam paredzēts nonākt saskarē, un visbeidzot – kritērijs, kas attiecas uz minētā izstrādājuma lietošanas mērķi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 3. septembris, Colena, C‑321/14, EU:C:2015:540, 19. punkts).

25

Attiecībā uz pēdējo minēto kritēriju minētajā tiesību normā ir precizēts, ka attiecīgā izstrādājuma lietošanas vienīgajam vai galvenajam mērķim ir jābūt tīrīt, smaržināt, mainīt izskatu, aizsargāt vai uzturēt labā stāvoklī kādu no minētajā tiesību normā uzskaitītajām ķermeņa daļām vai koriģēt ķermeņa smaržas.

26

Otrkārt, gan attiecībā uz kontekstu, kurā iekļaujas Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 1. punkts, gan arī uz tiesiskā regulējuma, kurā tas ietilpst, izvirzītajiem mērķiem ir jānorāda, ka šajā pantā, kas ir pirmais šīs regulas VI nodaļā “Patērētāju informēšana”, ir paredzēti marķēšanas noteikumi, kuri jāievēro attiecībā uz visiem kosmētikas līdzekļiem, kas laisti Eiropas Savienības tirgū.

27

Lasot Regulas Nr. 1223/2009 noteikumus kopumā – it īpaši tās 1. pantu – kopsakarā ar tās 3. un 4. apsvērumu, ir skaidrs, ka šīs regulas mērķis ir pilnīgi saskaņot Savienībā spēkā esošās tiesību normas, lai izveidotu kosmētikas līdzekļu iekšējo tirgu, vienlaikus nodrošinot augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 12. aprīlis, Fédération des entreprises de la beauté, C‑13/17, EU:C:2018:246, 23.–25. punkts un tajos minētā judikatūra).

28

Šajā ziņā, kā precizēts Regulas Nr. 1223/2009 9. apsvērumā, ir svarīgi, lai kosmētikas līdzekļi parastos vai saprātīgi paredzamos lietošanas apstākļos būtu droši. Kā izriet no šīs regulas 3. panta pirmās daļas a) un b) punkta, kosmētikas līdzeklis, kas darīts pieejams tirgū, ir drošs cilvēka veselībai “parastos vai saprātīgi paredzamos lietošanas apstākļos”, jo īpaši, ņemot vērā elementus, kas attiecas uz tā noformējumu un marķējumu. Tādējādi pastāv cieša saikne starp tirgū laisto kosmētikas līdzekļu drošumu, no vienas puses, un prasībām attiecībā uz to noformējumu un marķējumu, no otras puses.

29

Tātad Regulas Nr. 1223/2009 19. pants ir vērsts uz to, lai pilnīgi saskaņotu noteikumus par kosmētikas līdzekļu iepakošanu un marķēšanu, jo papildus tam, ka šāda saskaņošana atvieglo kosmētikas līdzekļu tirdzniecības mērķa īstenošanu Savienībā, tai ir arī mērķis aizsargāt cilvēku veselību tādējādi, ka informācija, kas var maldināt patērētāju par kosmētikas līdzekļa īpašībām, arī varētu ietekmēt cilvēku veselību.

30

No visiem šiem apsvērumiem izriet, ka Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 1. punkta f) apakšpunktā paredzētā prasība sniegt informāciju par kosmētikas līdzekļa funkciju ar neizdzēšamiem, viegli salasāmiem un saredzamiem burtiem uz kosmētikas līdzekļu trauka un iepakojuma nevar būt ierobežota tikai ar informāciju par līdzekļa lietošanas mērķiem, kas minēti šīs regulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, proti, par mērķi tīrīt, smaržināt, mainīt izskatu, aizsargāt vai uzturēt labā stāvoklī kādu no minētajā tiesību normā uzskaitītajām ķermeņa daļām vai koriģēt ķermeņa smaržas.

31

No tā arī izriet, ka, lai gan šie mērķi ļauj noteikt, vai attiecīgais izstrādājums atkarībā no tā izmantošanas un lietošanas mērķa var tikt kvalificēts kā kosmētikas līdzeklis (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 3. septembris, Colena, C‑321/14, EU:C:2015:540, 19. un 22. punkts), un līdz ar to, kā izriet no šīs regulas 6. apsvēruma, nošķirt to no citiem izstrādājumiem, kas neietilpst Regulas Nr. 1223/2009 piemērošanas jomā, “kosmētikas līdzekļa funkcija” šīs regulas 19. panta 1. punkta f) apakšpunkta izpratnē attiecas uz norādēm par šī izstrādājuma konkrētajām īpašībām.

32

Šīm pēdējām minētajām norādēm, ja tas skaidri neizriet no izstrādājuma noformējuma, ir jāļauj patērētājam saņemt pilnīgāku informāciju, kas būtu uz šī produkta trauka un iepakojuma, – par tā izmantošanu un lietošanas veidu. Līdz ar to šīs pašas norādes ļauj patērētājam izvēlēties izstrādājumu, pilnībā pārzinot faktus, izvairoties no tā, ka tas tiek maldināts, un to lietojot piemērotā veidā, lai tiktu sasniegts mērķis nodrošināt augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni.

33

Jēdziens “kosmētikas līdzekļa funkcija” Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 1. punkta f) apakšpunkta izpratnē arī nevar tikt sajaukts ar šīs regulas 20. pantā minētajiem “apgalvojumiem par kosmētikas līdzekli”, attiecībā uz kuriem ir paredzēti īpaši noteikumi Komisijas Regulā (ES) Nr. 655/2013 (2013. gada 10. jūlijs), ar ko nosaka kopējus kritērijus tādu apgalvojumu pamatojumam, kas attiecas uz kosmētikas līdzekļiem (OV 2013, L 190, 31. lpp.), jo šo “apgalvojumu” mērķis ir sniegt vairāk informācijas par šo līdzekļu raksturlielumiem un īpašībām.

34

Līdz ar to, atbildot uz konkrētajiem iesniedzējtiesas uzdotajiem jautājumiem, ir jānorāda, ka to norāžu skaitā, kuras ir jānorāda atbilstoši Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 1. punkta f) apakšpunktam kā “kosmētikas līdzekļa funkcija”, nav ietverta detalizēta informācija par kosmētikas līdzekļa īpašībām, it īpaši par vēlamo iedarbību un produkta adresātu mērķgrupu.

35

Runājot par tās informācijas par kosmētikas līdzekļa funkciju raksturu un apjomu, kas saskaņā ar šo tiesību normu ir jānorāda uz kosmētikas līdzekļa trauka un iepakojuma, tā katrā atsevišķā gadījumā ir jānovērtē, ņemot vērā katra attiecīgā izstrādājuma raksturlielumus un īpašības, ņemot vērā to, ko – jāpieņem – sagaida samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2000. gada 13. janvāris, Estée Lauder, C‑220/98, EU:C:2000:8, 27. un 28. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra, un 2002. gada 24. oktobris, Linhart un Biffl, C‑99/01, EU:C:2002:618, 31. punkts).

36

Minētajā tiesību normā ir prasīts, lai informācija, kas uz kosmētikas līdzekļa trauka un iepakojuma attiecīgā gadījumā norādīta tikai kā attiecīgā produkta sugas vārds vai tā parastais nosaukums, būtu tāda, kas varētu skaidri informēt samērā informētu, uzmanīgu un apdomīgu vidusmēra patērētāju par attiecīgā līdzekļa funkciju, lai viņš netiktu maldināts par tā izmantošanu un lietošanas veidu un lai viņš to lietotu, nekaitējot savai veselībai.

37

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 1. punkta f) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka norādei par “kosmētikas līdzekļa funkciju”, kurai saskaņā ar šo tiesību normu ir jābūt uz šā līdzekļa trauka un iepakojuma, ir jābūt tādai, kas patērētāju skaidri informē par izstrādājuma izmantošanu un lietošanas veidu, lai nodrošinātu, ka patērētājs to var droši izmantot, nekaitējot veselībai, un tātad to nevar reducēt tikai uz norādi par izstrādājuma lietošanas mērķiem, kas ir paredzēti šīs regulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Iesniedzējtiesai, ņemot vērā attiecīgā izstrādājuma raksturlielumus un īpašības, kā arī to, ko sagaida samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs, ir jāpārbauda tās informācijas raksturs un apjoms, kurai šajā ziņā ir jābūt norādītai uz līdzekļa trauka un iepakojuma, lai to varētu izmantot, neapdraudot cilvēku veselību.

38

Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šīs regulas 19. panta 1. punkta d), f) un g) apakšpunktā paredzētā informācija, proti, attiecīgi informācija par īpašiem piesardzības noteikumiem kosmētikas līdzekļa lietošanā, par šī izstrādājuma funkciju un tā sastāvdaļām, var būt ietverta uzņēmuma katalogā, kurš attiecas arī uz citiem izstrādājumiem, ja uz šī kosmētikas līdzekļa iepakojuma vai trauka ir norādīts minētās regulas VII pielikuma 1. punktā paredzētais simbols.

39

Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 2. punktā ir paredzēts, ka norādītā informācija par īpašiem piesardzības noteikumiem un sastāvdaļām, kas attiecīgi paredzēta šīs regulas 19. panta 1. punkta d) un g) apakšpunktā, ir iekļauta “uz pievienotas vai piestiprinātas pavadinstrukcijas, etiķetes, papīra lentes, birkas vai kartītes”, ja praktisku iemeslu dēļ to nav iespējams norādīt marķējumā. Šādā gadījumā atbilstoši minētajai tiesību normai, izņemot, ja tas nav iespējams praktisku apsvērumu dēļ, šī informācija ir jānorāda kā saīsināta informācija vai simbols, kurš paredzēts minētās regulas VII pielikuma 1. punktā un kurš ir jānorāda uz trauka vai iepakojuma, lai sniegtu šajā d) apakšpunktā minēto informāciju, un tikai uz iepakojuma, lai sniegtu g) apakšpunktā minēto informāciju.

40

No tā izriet, pirmkārt, ka ir jānošķir informācija par izstrādājuma funkciju, kas paredzēta Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 1. punkta f) apakšpunktā, no vienas puses, un informācija par minētās regulas 19. panta 1. punkta d) un g) apakšpunktā paredzētajiem piesardzības noteikumiem lietošanā un sastāvdaļām, no otras puses, un šī panta 2. punktā paredzētajos apstākļos tikai pēdējā minētā var būt ne tikai uz līdzekļa iepakojuma, bet arī uz cita nesēja.

41

Otrkārt, Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 2. punktā paredzētā atkāpe no marķēšanas pienākumiem, kuri ir noteikti šī panta 1. punktā, ir jāinterpretē, ņemot vērā šīs regulas 46. apsvērumu, kurā ir noteikts, ka “tad, ja praktisku iemeslu dēļ uz iepakojuma nav iespējams norādīt sastāvdaļas, šādi dati būtu jāiekļauj tā, lai patērētājs varētu uzzināt informāciju”.

42

Tādējādi ar Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 2. punktu ir ieviests atkāpi ietverošs regulējums no vispārējās marķēšanas sistēmas, un tādēļ tas ir jāinterpretē šauri (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2001. gada 13. septembris, Schwarzkopf, C‑169/99, EU:C:2001:439, 31. punkts).

43

Attiecībā uz pamatlietu tikai iesniedzējtiesai, ņemot vērā tajā izskatāmās lietas faktus, katrā atsevišķā gadījumā ir jānosaka, vai ir izpildīti šīs tiesību normas piemērošanas nosacījumi. Tomēr var norādīt, ka atsauce uz “atsevišķu uzņēmuma katalogu, kurā ir norādīti vairāki izstrādājumi”, kā tas, kurš tika piegādāts attiecīgo preču pārdošanas brīdī, nešķiet atbilstoša Regulas Nr. 1223/2009 noteikumiem.

44

Pirmkārt, ja šāda atsauce ir veikta, saskaņā ar šīs regulas 19. panta 2. punktu par kosmētikas līdzekļa informācijas nesēju var izmantot tikai “pievienotas vai piestiprinātas pavadinstrukcijas, etiķetes, papīra lentes, birkas vai kartītes”. Minētās regulas VII pielikumā, kurā ir ietverti trīs simboli, ko var attēlot uz šī produkta iepakojuma vai trauka – kā izriet no tā 1. punkta nosaukuma –, ir skaidri paredzēts, ka ir jāsniedz “norāde par klātpieliktu informāciju”, kurai atbilst simbols, kas attēlo roku ar atvērtu grāmatu. Uzņēmuma katalogs, kurš tiek piegādāts atsevišķi un kurā ir ietverts attiecīgā kosmētikas līdzekļa vai līdzekļu apraksts kopā ar informāciju par citiem ražotāja piedāvāto preču klāsta izstrādājumiem, nav pievienots vai piestiprināts kādam konkrētam izstrādājumam.

45

Otrkārt, no Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 2. punkta izriet, ka šī panta 1. punktā minēto informāciju uz kosmētikas līdzekļa ārējā informācijas nesēja ir pieļaujams norādīt tikai tad, ja “praktisku iemeslu dēļ” to nav iespējams iekļaut marķējumā. Šī neiespējamība norāda uz gadījumiem, kuros paša izstrādājuma rakstura un noformējuma dēļ fiziski nav iespējams minēt noteiktu informāciju.

46

Šajā kontekstā iesniedzējtiesas minētais fakts, ka attiecīgie kosmētikas līdzekļi tiek importēti, kas, ņemot vērā prasību norādīt vajadzīgo informāciju valodā, kura paredzēta saskaņā ar Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 5. punktu, pats par sevi var radīt organizatoriskas un finansiālas grūtības saistībā ar vajadzību iztulkot noteiktu informāciju un veikt atkārtotas marķēšanas vai pat atkārtotas iepakošanas darbības, pats par sevi neliecina par praktisku neiespējamību to iekļaut marķējumā. Izmaksas, ko rada jauna šo produktu marķēšana citā valodā, lai tos tirgotu citās dalībvalstīs, nekādā gadījumā nevar tikt uzskatītas par iemeslu, kas attaisno ražojuma nepilnīgu marķējumu uz trauka un uz iepakojuma.

47

Šajā pēdējā minētajā tiesību normā paredzētā prasība, saskaņā ar kuru 19. panta 1. punkta b)–d) un f) apakšpunktā, kā arī šī panta 2.–4. punktā minētā informācija ir jānorāda valodā, kas noteikta tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā izstrādājums tiek darīts pieejams galalietotājam, ļauj nodrošināt augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni. Cilvēku veselības aizsardzību nevarētu pilnībā nodrošināt, ja patērētāji nevarētu pilnībā iepazīties un saprast tostarp norādi par attiecīgā kosmētikas līdzekļa funkciju un par īpašiem piesardzības noteikumiem, kas jāievēro, to lietojot. Informācija, kas to kosmētikas līdzekļu ražotājam vai izplatītājiem, uz kuriem attiecas Regula Nr. 1223/2009, ir jānorāda uz izstrādājuma trauka un iepakojuma, izņemot gadījumus, kad to var efektīvi pasniegt, izmantojot piktogrammas vai apzīmējumus, kas nav vārdi, nav praktiski lietderīga, ja tā nav formulēta valodā, kas ir saprotama personām, kurām tā ir paredzēta (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2001. gada 13. septembris, Schwarzkopf, C‑169/99, EU:C:2001:439, 40. punkts un tajā minētā judikatūra).

48

Tāpat arī tas, ka kosmētikas līdzekļu marķējums ir tādas personas ziņā, kas attiecībā uz pamatlietā aplūkoto pirkuma līgumu ir trešā persona, proti, šo līdzekļu ražotāja, nevis izplatītāja ziņā, arī neraksturo praktisku neiespējamību norādīt prasīto informāciju minēto izstrādājumu marķējumā. Šajā ziņā, kā Tiesa ir precizējusi, šādu izstrādājumu ražotāja vai izplatītāja vēlme atvieglot to apriti Savienībā pati par sevi nav pietiekama, lai attaisnotu nepilnīgu obligātās informācijas norādīšanu. Tā kā jēdziens “neiespējamība” vispārīgi attiecas uz faktiskiem datiem, kurus persona, kas uz tiem atsaucas, nekontrolē, to nevar saprast tādējādi, ka tas kosmētikas līdzekļu ražotājam vai izplatītājam Savienības vai citu valodu skaita dēļ, kuras tas izvēlas izmantot, ļautu ērtības labad atsaukties uz “praktisku neiespējamību” Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 2. punkta izpratnē (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2001. gada 13. septembris, Schwarzkopf, C‑169/99, EU:C:2001:439, 35. punkts).

49

Tādējādi uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šīs regulas 19. panta 1. punkta d), f) un g) apakšpunktā paredzētā informācija, proti, attiecīgi informācija par kosmētiskā līdzekļa īpašiem piesardzības noteikumiem lietošanā, šā līdzekļa funkciju un tā sastāvdaļām, nevar tikt ietverta uzņēmuma katalogā, uz kuru norāda minētās regulas VII pielikuma 1. punktā paredzētais simbols, kas attēlots uz šā līdzekļa iepakojuma vai trauka.

50

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež: