(1)

Padome 2019. gada 21. oktobrī pieņēma Lēmumu (ES) 2019/1750 (1), ar ko groza Lēmumu (ES) 2019/274 (2) par to, lai Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā parakstītu Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (“līgums”).

(2)

Līgums būtu jāapstiprina Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā.

(3)

Visas atsauces uz Savienību šajā lēmumā būtu jāsaprot kā atsauces, kas ietver arī Eiropas Atomenerģijas kopienu.

(4)

Līguma spēkā stāšanās dienā izstāšanās dēļ automātiski izbeidzas pilnvaras visiem Savienības iestāžu, struktūru un aģentūru locekļiem, kuri ir tikuši izvirzīti, iecelti vai ievēlēti saistībā ar Apvienotās Karalistes dalību Savienībā.

(5)

Ir lietderīgi noteikt kārtību, kādā Savienība tiek pārstāvēta Apvienotajā komitejā un specializētajās komitejās, kas izveidotas ar līgumu. Komisijai, kā tas paredzēts LES 17. panta 1. punktā, ir jāpārstāv Savienība un jāpauž Savienības nostājas, kā tās noteikusi Padome saskaņā ar Līgumiem. Padomei ir jāveic savas politikas veidošanas un koordinēšanas funkcijas, kā tas paredzēts LES 16. panta 1. punktā, nosakot nostājas, kas Savienības vārdā ir jāieņem Apvienotajā komitejā un specializētajās komitejās. Turklāt jautājumos, kuros Apvienotā komiteja ir aicināta pieņemt aktus, kuriem ir juridisks spēks, nostājas, kas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, ir jānosaka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 9. punktā izklāstīto procedūru. Sešus mēnešus pirms kļūst piemērojams Izstāšanās līguma Protokola par Īriju/Ziemeļīriju 5. pants, ņemot vērā šo jauno situāciju, tiks pārskatīta kārtība, kādā dalībvalstis piedalās Apvienotās komitejas un specializēto komiteju sanāksmēs.

(6)

Tiek atgādināts, ka 2018. gada 25. novembra Eiropadomes protokolā tika iekļauti vairāki paziņojumi. Saskaņā ar Paziņojumu attiecībā uz Izstāšanās līgumu un politisko deklarāciju – ja Savienības nostāja, kas jāieņem Apvienotajā komitejā, attieksies uz pārejas perioda pagarināšanu un Protokola par Īriju/Ziemeļīriju pārskatīšanu, Padome rīkosies saskaņā ar Eiropadomes nostādnēm un visos lēmumos par pārejas perioda pagarināšanu tiks ņemts vērā tas, kā Apvienotā Karaliste pilda saistības saskaņā ar Izstāšanās līgumu, tostarp tā protokoliem. Minētajā Eiropadomes protokolā tika iekļauti vēl divi Eiropadomes un Komisijas paziņojumi: skaidrojošs paziņojums par Izstāšanās līguma 184. pantu un paziņojums par turpmāku nolīgumu teritoriālo darbības jomu.

(7)

Kad Savienībai ir jāieņem nostāja Apvienotajā komitejā, Padomei un Komisijai ir jāievēro paziņojumi, kas iekļauti 2018. gada 25. novembra Eiropadomes protokolā.

(8)

Eiropas Parlaments ir nekavējoties un pilnīgi jāinformē, kā tas paredzēts LESD 218. panta 10. punktā, pamatojoties uz praktisko sadarbības kārtību, kas dod iespēju tam pilnībā īstenot savas prerogatīvas saskaņā ar Līgumiem.

(9)

Gadījumos, kad Savienībai ir pienākums rīkoties, lai panāktu atbilstību līguma noteikumiem, šāda rīcība ir veicama saskaņā ar Līgumu noteikumiem, vienlaikus ievērojot katrai iestādei piešķirto pilnvaru robežas. Tādēļ Komisijai ir jāsniedz Apvienotajai Karalistei līgumā prasītā informācija vai paziņojumi, izņemot, ja līgumā ir norādītas konkrētas citas Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras, apspriesties ar Apvienoto Karalisti konkrētos jautājumos un uzaicināt Apvienotās Karalistes pārstāvjus apmeklēt starptautisko apspriežu vai sarunu sanāksmes Savienības delegācijas sastāvā. Komisijai ir arī jāpārstāv Savienība šķīrējtiesā, ja kāds strīds ir nodots izskatīšanai šķīrējtiesā saskaņā ar līguma 170. pantu. Ievērojot LES 4. panta 3. punktā minēto lojālas sadarbības pienākumu, Komisijai iepriekš ir jākonsultējas ar Padomi, piemēram, iesniedzot tai galvenās informācijas apkopojumu par Savienības apsvērumiem, ko paredzēts iesniegt šķīrējtiesai, un ņemot vērā Padomes sniegtos komentārus. Tā paša iemesla dēļ Komisijai būtu jāvienojas ar Apvienoto Karalisti par administratīvo kārtību, piemēram, to, kas minēta līguma 134. pantā.

(10)

Komisija savā paziņojumā, kas iekļauts Padomes 2018. gada 29. janvāra sanāksmes protokolā, norādīja, ka tā pēc apspriešanās ar Padomi izdos norāžu dokumentu attiecībā uz līguma 128. panta 5. punkta konsekventu piemērošanu.

(11)

Ievērojot līguma 129. panta 4. punktu, Apvienotā Karaliste pārejas periodā drīkst risināt sarunas par starptautiskiem nolīgumiem, kurus tā noslēdz savā vārdā Savienības ekskluzīvās kompetences jomās, un parakstīt un ratificēt tos, ar noteikumu, ka minētie nolīgumi nestājas spēkā vai tos nesāk piemērot pārejas perioda laikā, izņemot, ja Savienība to ir atļāvusi. Ir nepieciešams noteikt šādu atļauju došanas nosacījumus un procedūru. Ņemot vērā politisko nozīmīgumu, kas piemīt šādu atļauju došanas lēmumiem, ir lietderīgi piešķirt Padomei pilnvaras šādus atļauju došanas lēmumus pieņemt ar īstenošanas aktiem, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu.

(12)

Līgumā atsevišķos protokolos ir risināta ļoti specifiskā situācija saistībā ar Īriju/Ziemeļīriju, Apvienotās Karalistes Suverēnajām bāzu teritorijām Kiprā un Gibraltāru. Tā kā attiecīgi Īrijai, Kipras Republikai un Spānijas Karalistei, iespējams, vajadzēs ar Apvienoto Karalisti noslēgt divpusējus nolīgumus, kas vajadzīgi minētajos īpašajos protokolos paredzētās kārtības pienācīgai darbībai, ir nepieciešams noteikt nosacījumus un procedūru, saskaņā ar kuriem attiecīgajai dalībvalstij ļauj risināt sarunas par šādiem divpusējiem nolīgumiem un noslēgt tos, ja tie attiecas uz jomām, kas ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Ņemot vērā politisko nozīmīgumu, kas piemīt šādu atļauju došanas lēmumiem, ir lietderīgi piešķirt Padomei pilnvaras šādus atļauju došanas lēmumus pieņemt ar īstenošanas aktiem, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu.

(13)

Līguma 18. panta 1. un 4. punktā uzņēmējdalībvalstīm Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem, viņu attiecīgajiem ģimenes locekļiem un citām personām, uz kurām attiecas līguma Otrās daļas II sadaļa, saskaņā ar līgumu ir jāizsniedz dokuments, kas apliecina viņu uzturēšanās statusu. Saskaņā ar līguma 26. pantu darba vietas dalībvalstij Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem, kuriem saskaņā ar līgumu ir pārrobežu darbinieku tiesības, ir jāizsniedz dokuments, kas apliecina viņu pārrobežu darbinieka statusu. Lai Savienībā nodrošinātu vienādus nosacījumus minēto noteikumu īstenošanai, nolūkā atvieglot šādu dokumentu atzīšanu, jo īpaši no robežkontroles iestāžu puses, un novērst falsificēšanu un viltošanu, izmantojot augsta līmeņa drošības iezīmes, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai noteikt šādu dokumentu derīguma periodu, formātu un tehniskās specifikācijas, kā arī noteikt kopējo norādi, kas jāiekļauj saskaņā ar līguma 18. un 26. pantu izdotajos dokumentos, proti, ka tie ir izdoti saskaņā ar līgumu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (3). Šajā nolūkā Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no komitejas, kas izveidota ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1683/95 (4) 6. pantu. Vajadzības gadījumā šādos īstenošanas aktos var būt ietverti piemēroti pasākumi šādu dokumentu viltošanas un falsificēšanas novēršanai. Tādā gadījumā tie būtu jādara pieejami tikai dalībvalstu ieceltajām struktūrām, kas ir atbildīgas par iespiešanu, un personām, kuras ir attiecīgi pilnvarojusi dalībvalsts vai Komisija. Šādiem īstenošanas aktiem nebūtu jāskar īpaša kārtība, par ko Īrija atbilstoši līgumam varētu vienoties ar Apvienoto Karalisti attiecībā uz personu pārvietošanos kopējā ceļošanas telpā.

(14)

Saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu LES 50. pants attiecas arī uz Eiropas Atomenerģijas kopienu.

(15)

Kā paredzēts LES 50. panta 4. punktā, Apvienotā Karaliste nav piedalījusies ne Padomes pārrunās par šo lēmumu, ne tā pieņemšanā,