31993L0012

PADOMES DIREKTīVA 93/12/EEK

(1993. gada 23. marts)

par sēra saturu noteiktu veidu šķidrajā kurināmajā

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 100. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

sadarbībā ar Eiropas Parlamentu[2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[3],

tā kā, lai uzlabotu gaisa kvalitāti, kas saistīta ar sēra dioksīdu un citām emisijām, Kopiena veica pasākumus, lai pakāpeniski samazinātu sēra saturu gāzeļļā, ko izmanto mehāniskajos transportlīdzekļos, tostarp gaisa kuģos un kuģos, kā arī apkurei, rūpnieciskiem un ar jūrniecību saistītiem mērķiem;

tā kā saskaņā ar Direktīvas 75/716/EEK[4] 2. panta 1. punktu un 5. panta 1. punktu dalībvalstīs spēkā esošie noteikumi nosaka divas robežvērtības attiecībā uz šķidrā kurināmā sēra saturu; tā kā šie noteikumi dažādās dalībvalstīs atšķiras;

tā kā šo atšķirību dēļ Kopienas naftas uzņēmumiem attiecīgi jāpielāgo maksimālais sēra saturs to ražotajos produktos atkarībā no tā, kurai dalībvalstij to piegādā; tā kā šādas atšķirības rada šķēršļus šo produktu tirdzniecībā, tieši ietekmējot vienotā tirgus izveidi un darbību;

tā kā turklāt Direktīvas 75/716/EEK 6. pantā paredzēts, ka, ņemot vērā visu jauno pieejamo informāciju, Komisijai kopā ar attiecīgu priekšlikumu jāsniedz ziņojums Padomei, lai noteiktu vienotu vērtību;

tā kā Eiropas Kopienu turpmākās rīcības programmas vides jomā[5]uzsver, cik svarīgi ir novērst un samazināt gaisa piesārņojumu;

tā kā, lai samazinātu gaisa piesārņojumu no transportlīdzekļu izplūdes gāzu emisijām, svarīga ir degvielas kvalitāte;

tā kā turklāt Kopiena, atbilstīgi Lēmumam 81/462/EEK[6], ir kļuvusi par līgumslēdzēju pusi Konvencijā par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos, kas īpaši paredzēta gaisa piesārņojuma pakāpeniskas samazināšanas stratēģiju un politiku izveidei, kuru mērķis ir ierobežot un cik iespējams pakāpeniski samazināt un novērst gaisa piesārņošanu;

tā kā, samazinot sēra saturu noteiktu veidu šķidrajā kurināmajā, ir vieglāk sasniegt vienu no Kopienas mērķiem, tas ir, saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti un uzlabot cilvēka veselības aizsardzību, pašā sākumā novēršot kaitējumu videi;

tā kā saskaņā ar Direktīvu 75/716/EEK vairākas dalībvalstis jau ir noteikušas vērtību 0,2 svara %;

tā kā dalībvalstīm jārīkojas, lai nodrošinātu, ka minētās dīzeļdegvielas, kurās maksimālais sēra saturs ir 0,05 svara %, pakāpeniski kļūst pieejamas;

tā kā, lai sasniegtu tādus daļiņu emisijas līmeņus, kādi noteikti Kopienas īpašajās direktīvās, sēra saturs dīzeļdegvielās, ko laiž Kopienas tirgū, no 1994. gada 1. oktobra nedrīkst pārsniegt 0,2 svara % un no 1996. gada 1. oktobra - 0,05 %; tā kā dalībvalstīm jāveic attiecīgi pasākumi, lai sasniegtu šo mērķi;

tā kā, palielinoties gāzeļļas lietojumam mehāniskajos transportlīdzekļos, jātiecas uzlabot dīzeļdegvielas kvalitāti, lai samazinātu tās lietojuma nelabvēlīgo ietekmi uz gaisa kvalitāti; tā kā, nosakot, ka maksimālais sēra saturs, kas dīzeļdegvielai piemērojams no 1996. gada 1. oktobra, ir 0,05 svara %, attiecīgajām nozarēm tiek atvēlēts pietiekams laiks, kurā izdarīt vajadzīgos tehniskos pielāgojumus;

tā kā gāzeļļu un vidējo eļļu pārējo lietojumu dēļ jātiecas samazināt gaisa piesārņojumu, ņemot vērā arī to nozīmi gaisa kvalitātes uzlabošanā un ar vidi saistītajām izmaksām un guvumiem; tā kā Komisijai jāiesniedz Padomei priekšlikums par zemāka sēra satura ieviešanu, vēlākais, no 1999. gada 1. oktobra un jaunu robežvērtību noteikšanu aviācijas degvielām un Padomei par to jāpieņem lēmums, vēlākais, līdz 1994. gada 31. jūlijam;

tā kā pēkšņas jēlnaftas piegāžu izmaiņas, kuru dēļ palielinās vidējais sēra saturs, ņemot vērā iespējamo desulfurizācijas jaudu, var apdraudēt piegādes patērētājiem kādā dalībvalstī; tā kā tāpēc šķiet ieteicams ar zināmiem nosacījumiem atļaut dalībvalstij atkāpties no sēra satura ierobežojumiem, kas noteikti attiecībās uz tās tirgu;

tā kā, ieviešot zemu sēra saturu jūrniecībā izmantojamajās gāzeļļās, kas paredzētas jūras kuģiem, tiek radītas īpašas tehniskas un ekonomiskas problēmas Grieķijai; tā kā, atkāpjoties no laika ierobežojuma par labu Grieķijai, netiks traucēta tirdzniecība ar jūrniecībā izmantojamajām gāzeļļām, jo Grieķijas naftas pārstrādes iekārtas pašlaik apmierina tikai vietējo pieprasījumu pēc gāzeļļām un vidējām eļļām; tā kā no Grieķijas uz citu dalībvalsti eksportētajai degvielai, kas paredzēta galīgai izlietošanai, jāatbilst tās direktīvas noteikumiem, kura piemērojama attiecīgajā dalībvalstī; tā kā, pirms ievieš jūrniecībā izmantojamās gāzeļļas ar vajadzīgo sēra saturu, Grieķijai var piešķirt atkāpi uz pieciem gadiem; tā kā minētais laiks beidzas 1999. gada 30. septembrī;

tā kā, lai pārliecinātos, kāds ir sēra saturs gāzeļļās un vidējās eļļās, ko laiž tirgū, jāizdara izlases pārbaudes; tā kā tālab jāparedz vienota metode, kurā izmanto labāko pieejamo tehnoloģiju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1. Šajā direktīvā ir spēkā šādas definīcijas:

a) "gāzeļļa" ir ikviens naftas produkts, kas atbilst KN kodam 2710 00 69, vai ikviens naftas produkts, kas tā pārstrādes ierobežojumu dēļ tiek iekļauts to vidējo destilātu kategorijā, kurus paredzēts lietot par degvielu, un kam vismaz 85 tilpuma %, ieskaitot destilācijas zudumus, iegūst naftas destilācijā 350 °C temperatūrā;

b) "dīzeļdegvielas" ir gāzeļļas, ko izmanto mehāniskajos transportlīdzekļos, kuri minēti Direktīvā 70/220/EEK[7] un Direktīvā 88/77/EEK[8].

2. Šī direktīva neattiecas uz gāzeļļām:

- kas ir degvielas tvertnēs kuģiem, gaisa kuģiem vai mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas šķērso trešās valsts un dalībvalsts robežu,

- ko pirms galīgā izlietojuma paredzēts pārstrādāt.

2. pants

1. Lai panāktu tādu daļiņu emisijas līmeni, kāds noteikts īpašajās Kopienas direktīvās, dalībvalstis Kopienā aizliedz tirdzniecību ar dīzeļdegvielām, kurās sēra savienojumu saturs, izteikts ar sēru (še turpmāk "sēra saturs"), pārsniedz:

- 0,2 svara % no 1994. gada 1. oktobra,

- 0,05 svara % no 1996. gada 1. oktobra.

Dalībvalstis rīkojas, lai nodrošinātu, ka pirmajā daļā minētās dīzeļdegvielas, kurās sēra saturs nepārsniedz 0,05 svara %, kļūst pakāpeniski pieejamas.

2. No 1994. gada 1. oktobra dalībvalstis Kopienā aizliedz tirdzniecību ar gāzeļļām, izņemot 1. punktā minētos vai citiem mērķiem izmantotos un izņemot aviācijas degvielu, ja sēra saturs tajos pārsniedz 0,2 svara %.

Līdz 1994. gada 1. janvārim Komisija ziņojumā Padomei norāda, kādas sekmes gūtas sēra dioksīda emisiju kontrolē. Vienlaikus saistībā ar vispārēju gaisa kvalitātes uzlabošanas politiku tā iesniedz Padomei priekšlikumu par pāreju uz otro fāzi, vēlākais, līdz 1999. gada 1. oktobrim, nosakot zemāko ierobežojumu un nosakot jaunas robežvērtības aviācijas degvielai.

Vēlākais, 1994. gada 31. jūlijā Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

3. Ja pēkšņas jēlnaftas vai naftas produktu piegāžu izmaiņas dēļ dalībvalstij rodas grūtības piemērot gāzeļļas maksimālā sēra satura ierobežojumu, attiecīgā dalībvalsts par to informē Komisiju. Komisija var atļaut attiecīgajai dalībvalstij tās teritorijā ne ilgāk kā sešus mēnešus piemērot augstāku robežvērtību un paziņo savu lēmumu Padomei. Mēneša laikā ikviena dalībvalsts var apstrīdēt šo lēmumu Padomei. Padome, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu, divu mēnešu laikā var pieņemt citādu lēmumu.

Piemērojot atkāpi, Grieķijas valdība līdz 1999. gada 30. septembrim var atļaut tādas jūrniecībā izmantojamas gāzeļļas tirdzniecību, kurā sēra saturs pārsniedz 0,2 svara %.

3. pants

Dalībvalstis no 2. panta 1. un 2. punktā noteiktās piemērošanas dienas nedrīkst aizliegt, ierobežot vai aizkavēt gāzeļļu laišanu tirgū to sēra satura dēļ, ja šīs gāzeļļas atbilst šīs direktīvas prasībām.

4. pants

1. Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai ar izlases metodi pārbaudītu tirgū laisto gāzeļļu sēra saturu.

2. Standartmetode, kas pieņemta tirgū laisto gāzeļļu sēra satura noteikšanai, ir noteikta ISO metodē 8754. Tirgū laisto gāzeļļu sēra satura noteikšanas pārbaužu rezultātu statistisko interpretāciju veic saskaņā ar ISO standartu 4259 (1979. gada izdevums).

5. pants

No 1994. gada 1. oktobra Direktīvu 75/716/EEK aizstāj ar šo direktīvu.

6. pants

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 1994. gada 1. oktobrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā izdarīt šādas atsauces.

7. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1993. gada 23. martā

Padomes vārdā - priekšsēdētājs S. Auken

[1] OV C 174, 5.7.1991., 18. lpp. un OV C 120, 12.5.1992., 12. lpp.

[2] OV C 94, 13.4.1992., 209. lpp. un OV C 337, 21.12.1992.

[3] OV C 14, 20.1.1992., 17. lpp.

[4] OV L 307, 27.11.1975., 22. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 87/219/EEK (OV L 91, 3.4.1987., 19. lpp.).

[5] OV C 112, 20.12.1973., 1. lpp., OV C 139, 13.6.1977., 1. lpp. un OV C 46, 17.2.1983., 1. lpp.

[6] OV L 171, 27.6.1981., 11. lpp.

[7] OV L 76, 6.4.1970., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/441/EEK (OV 242, 30.8.1991., 1. lpp.).

[8] OV L 36, 9.2.1988., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/542/EEK (OV L 295, 25.10.1991., 1. lpp.).