52014DC0389

1.           Ievads

Eiropadome 2014. gada martā atkārtoti apstiprināja, ka intelektuālais īpašums (IĪ) ir nozīmīgs izaugsmes un inovācijas virzītājspēks, un uzsvēra nepieciešamību cīnīties pret viltojumiem, lai pasaules mērogā nostiprinātu ES rūpniecības konkurētspēju. Intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT) ir viens no galvenajiem līdzekļiem, ar kura palīdzību uzņēmumi, autori un izgudrotāji gūst peļņu no investīcijām zināšanās, inovācijā un radošumā.

Nesenā pētījumā aplēsts, ka IĪT ietilpīgas nozares nodrošina aptuveni 39 % no ES IKP (aptuveni 4,7 triljoni euro gadā) un, ņemot vērā netiešās darbvietas, — 35 % no visām darbvietām[1]. Praktiski ar ekskluzīvu tiesību piešķiršanu uz laiku IĪ ir tieši saistīts ar jaunu un autentisku preču un pakalpojumu radīšanu un piedāvāšanu, un no tā iegūst visa sabiedrība. Lai sasniegtu šos mērķus, nepieciešama optimāla un ekonomiski efektīva IP infrastruktūra, kas aptver visu IĪT formu juridisku atzīšanu, reģistrāciju, izmantošanu un līdzsvarotu īstenošanu.

Lai saglabātu konkurētspēju starp valstīm, kurās ir zemākas darbaspēka, enerģijas un izejmateriālu izmaksas, ES nepieciešama inovācija un ES jārada apstākļi, kas veicina inovāciju, tā ka izeju no krīzes palīdzētu atrast Eiropas uzņēmumi. Tāpēc stratēģijās “Globālā Eiropa”[2] un “Eiropa 2020”[3] ļoti liela nozīme ir uz zināšanām balstītām nozarēm.

Lai radošums un inovācija uzplauktu, intelektuāliem darbiem ir nepieciešama aizsardzība, un to nodrošina IĪT, kam ir liela nozīme attīstības veicināšanā[4] un dažu mūsdienu globālo problēmu risināšanā. Lai jaunattīstības valstis varētu maksimāli izmantot savus intelektuālos resursus un tālāk integrēties starptautiskajā tirdzniecībā, vienlaikus panākot plašāku sabiedrības labklājību, tām vajadzīga pragmatiska un elastīga pieeja.

Dažas aplēses liecina, ka viltojumu un pirātisma dēļ ES gadā zaudē ap 8 miljardiem euro no IKP[5] un ka globālās izmaksas līdz 2015. gadam varētu sasniegt pat 1,7 triljonus ASV dolāru[6]. Daudzu gadu garumā ES ir izstrādājusi modernu, integrētu IĪT režīmu, kas lielā mērā veicina izaugsmi un darbvietu radīšanu, vienlaikus nodrošinot pienācīgu līdzsvaru starp tiesību turētāju un lietotāju interesēm.

Eiropas Savienība, arī Eiropas Komisija, un nozīmīgas starptautiskas organizācijas (WIPO, PVO, PTO, PMO, ESAO, G20[7]) ir aicinājušas paredzēt pasākumus cīņai pret IĪT pārkāpumiem[8],[9],[10].

Komisijas 2004. gada paziņojumā “Stratēģija intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai trešās valstīs”[11] noteica plašu regulējumu cīņai pret IĪT pārkāpumiem trešās valstīs, kā arī konkrētas rīcības jomas, kuras kopš tā laika ir īstenotas.

Tomēr, kā norādīts pavadošajā Komisijas dienestu darba dokumentā (SEC(2013)30), notikušas ne tikai ievērojamas tehnoloģiskās izmaiņas, bet pēdējo 10 gadu laikā ievērojami mainījies arī to problēmu un risku raksturs un apjoms, ar ko saskaras Eiropas uzņēmumi IĪ jomā, un bijušas arī ievērojamas ar IĪT saistītas pārmaiņas sabiedrībā.

Šajā paziņojumā tādēļ tiek pārskatīta pieeja, ko Komisija pieņēma 2004. gadā, un izklāstīta pārstrādāta stratēģija, kuras mērķis ir veicināt IĪT un apkarot IĪT pārkāpumus ārzemēs. Tajā izcelti veidi, kā atbilstoši laika prasībām varētu uzlabot līdzšinējās rīcībpolitikas pieejas, un ierosināti arī līdzekļi un idejas, kā pielāgoties jaunajai situācijai. Lai inovācija un radošums neizsīktu, lai tie tiktu stimulēti un vienlaikus tiktu līdzsvarotas visu ieinteresēto personu intereses, nepieciešama gan nepārtrauktība, gan pārmaiņas.

Paziņojumu papildina ES rīcības plāns, kas vērsts uz IĪT īstenošanu vienotajā tirgū un muitas iestāžu ciešāku sadarbību Eiropas Savienībā un trešās valstīs attiecībā uz tirdzniecību ar IĪT pārkāpuma precēm, kā paredzēts ES Muitas rīcības plānā.

2.           Pārmaiņas ārvalstīs kopš 2004. gada

2.1.        2004. gada stratēģija

2010. gadā tika izvērtēta[12] 2004. gada stratēģija un tika apstiprināts tās svarīgums.  Izvērtējumā ir vairāki ieteikumi, kuru mērķis bija stratēģiju nostiprināt un uzlabot, piemēram, pastiprināt konsultācijas ar ieinteresētajām personām, pieņemt attīstības programmu un turpināt sadarbības programmu izvēršanu. Novērtējuma galvenie secinājumi, kā arī daudz papildu informācijas ietverts pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā (SEC(2013)30).

2.2.        Pārmaiņas un problēmas

Mūsdienu prasīgajā ekonomikas vidē joprojām vitāli svarīga ir izaugsme un nodarbinātība. Globalizācija un tehnoloģiju attīstība ne vien paver milzīgas tirdzniecības iespējas, bet arī liek risināt būtiskas problēmas. BRIC[13] valstu tirdzniecības īpatsvars pasaulē palielinājies no 8 % 2000. gadā līdz 18,2 % 2010. gadā[14], un tiek lēsts, ka līdz 2030. gadam jaunattīstības valstis nodrošinās gandrīz 60 % no pasaules IKP[15]. Šo valstu attieksme pret IĪ mainās, no atdarināšanas pārorientējoties uz radīšanu, tomēr vēl aizvien plaši izplatīta ir viltošana, pirātisms, IĪ zādzības un citas IĪ piesavināšanās formas. Jaunattīstības valstis ļoti cenšas stimulēt savu iespaidīgo ekonomikas izaugsmi un virzīties uz augšu vērtības ķēdē, izmantojot ārvalstu tehnoloģiju vai iegūstot piekļuvi tai, likumīgi konkurējot vai, ciktāl tas attiecas uz dažiem tirgus dalībniekiem, — izmantojot nelikumīgus līdzekļus. Tāpēc Eiropas Savienībai nepietiek ar to, ka tās IĪT politika pareizi darbojas: mums ir jācenšas nostiprināt IĪT aizsardzību un īstenošanu ārvalstīs, jo īpaši mūsu nozīmīgāko tirdzniecības partneru vidū.

Kaut arī visā pasaulē pieņem aizvien vairāk tiesību aktu, IĪT pārkāpumu skaits sasniedzis vēl nepieredzētus apmērus — īpaši to veicina digitālā tehnoloģija, kas ļauj veikt plaša apjoma un labas kvalitātes reproducēšanu. Aplēsts, ka starptautiskā tirdzniecība ar viltotām un pirātiskām precēm 2008. gadā notikusi aptuveni 250 miljardus ASV dolāru apmērā (tie ir 2 % no pasaules tirdzniecības)[16].

Interneta panākumu dēļ vietējā, valsts un starptautiskā mērogā par relatīvi zemām cenām vieglāk tirgoties ne vien likumīgiem uzņēmumiem, bet arī IĪT pārkāpējiem, kas kļūst aizvien organizētāki un veikli pielāgo savus darījumdarbības modeļus tā, lai varētu izmantot IĪ aizsardzības trūkumus.

Nepieciešams reaģēt rīcībpolitikas veidā ne vien tādēļ, lai nodrošinātu IĪT reālu aizsardzību un īstenošanu starptautiskā mērogā, bet arī lai palielinātu sabiedrības informētību par IĪT pārkāpuma precēm un to radīto kaitējumu inovācijai, kā arī veselībai un drošībai. Globalizētā ekonomikā, kam raksturīgas starptautiskas piegādes ķēdes, pienācīgās IĪ aizsardzības trūkums dažās jurisdikcijās var dramatiski ietekmēt uzņēmumus, tādējādi arī darbvietu radīšanu, kā arī patērētājus visā pasaulē. IĪT pārkāpuma preces un pakalpojumi tiek ražoti un sniegti, īpaši neņemot vērā darba un vides standartus[17]. Īpaši nopietnas bažas valdībām rada arī organizētās noziedzības pieaugošā līdzdalība[18].

Ņemot vērā izmaiņas IĪ jomā, ir būtiski nodrošināt, lai ar pašreizējo stratēģiju varētu risināt aktuālās problēmas. Šajā paziņojumā tiek pārskatītas un atjauninātas ES rīcībpolitikas pieejas un ierosināti jauni instrumenti un idejas. Tā mērķis ir atbalstīt ES ne vien izaugsmes panākšanā, bet arī plašāku ar pasaules attīstību saistītu sabiedrības mērķu sasniegšanā.

2.2.1.     Tiesībaizsardzība

Lai tiesību turētāji varētu aizsargāt savas tiesības, svarīga ir efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu starptautiska pieejamība (investēt valstīs, kuru jurisdikcijās tie ir neskaidri, ir mazāk stimulu), tādējādi ir nepieciešami spēcīgi un paredzami IĪT regulējumi, kas rada vidi, kura veicina inovāciju un ilgtspējīgu attīstību un piedāvā tiesību reālu īstenošanu. PTO Līgums par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS) ir licis daudzām trešām valstīm veikt samērā daudz IĪ regulējuma reformu, tomēr IĪT īstenošana ne vienmēr ir pienācīga. Iespējas reāli īstenot IĪT bieži ir ierobežotas, jo IĪT regulējumā ir nopietni trūkumi, piemēram, muitas dienestiem trūkst pilnvaru uzņemties iniciatīvu, tiesas pieņem nepietiekami preventīvas sankcijas, ierēdņiem trūkst pietiekamu zināšanu par IĪT un tiem nav iespēju piedalīties attiecīgās mācībās. Tiesību īstenošanu var kavēt arī politiskās gribas trūkums.

Eiropas Savienībā no 2005. līdz 2012. gadam ir trīskāršojies to IĪT pārkāpuma preču skaits, kuras tiek aizturētas uz ES robežas. E-komercijas dēļ pieaugusi tirdzniecība ar maziem sūtījumiem, tādējādi kļuvis grūtāk atklāt IĪT pārkāpumus. Šis jaunais tirdzniecības modelis izraisījis to, ka no 2009. līdz 2012. gadam Eiropas Savienībā vairāk nekā divkāršojies ar IĪT pārkāpumiem saistīto muitas lietu skaits. 2012. gadā muitā reģistrēts gandrīz 90 000 aizturēšanas lietu, kas saistītas ar gandrīz 40 miljoniem aizturētu preču (atbilstošo īsto ražojumu vērtība aplēsta gandrīz 1 miljarda euro apmērā[19]).

Ja attiecībā uz IĪT aizsardzību nedarbojas atbilstoši noteikumi un procedūras, reālai IĪT īstenošanai ir maz jēgas. IĪ aizsardzības pamatnoteikumiem (piemēram, patentspējas kritērijiem), ieskaitot piemērotus izņēmumus, un procedūrām vajadzētu būt skaidriem un proporcionāliem. Vienlaikus noteikumiem jābūt pietiekami stingriem, lai nepieļautu IĪT ļaunprātīgu izmantošanu un kļūšanu par pašmērķi un nodrošinātu tiesību pienācīgu kvalitāti, kas novērstu tiesību viltošanu (piem., negodprātīgu reģistrāciju). Neveiktas pārbaudes un tiesību zemā kvalitāte rada juridisku nenoteiktību, kas nav izdevīga ne pretendentiem, ne trešām personām.

2.2.2.     Sabiedriskā apspriešana

Atbalsts IĪT sistēmām dažās sabiedriskās domas jomās pēdējos gados ir sarucis. Pieaugošā IĪT ignorēšana varētu mazināt no tām paredzētos ieguvumus. Pārkāpuma preču (un zemāku cenu) pieejamības pieaugums, iespējams, ietekmējis patērētāju attieksmi tāda mērā, ka pieaug patērētāju vēlme pirkt tās. Sabiedrības paustās bažas ir iespaidojušas dažas nesen pieņemtas iniciatīvas. Šķiet, ka šīs bažas izraisījis vairāku faktoru apvienojums. Pirmkārt, pastāv uzskats, ka tiesību turētāju prasības ir pārspīletas un tādējādi dažas preces vai pakalpojumus daudzi nevar atļauties un/vai tie ir grūti pieejami. Otrkārt, tiek uzskatīts, ka viltošana un pirātisms ir noziegumi, kuros neviens necieš. Treškārt, dažās jomās trūkst izpratnes, kāds ir IĪT pamatojums un ietekme un kāda ir to pārkāpšanas ietekme uz ekonomiku kopumā.

Kamēr rīcībpolitikas veidotājiem pastāvīgi jāraugās, vai ar spēkā esošajiem noteikumiem iespējams risināt mūsdienu problēmas, jāsaglabā samērīgs līdzsvars starp 1) nepieciešamību uzlabot to preču un pakalpojumu pieejamību, kuras aizsargā IĪT, un 2) nepieciešamību nodrošināt tiesību turētājiem stimulus turpināt investīcijas inovācijā un 3) nepieciešamību līdzsvarot dažādas pamattiesības. Tiesību stingrāka īstenošana viena pati šo problēmu neatrisinās — tā jārisina debatēs un informēšanas pasākumos, kas adresēti patērētājiem un ražotājiem. Patērētājiem labāk jāapzinās IĪT pārkāpuma sekas plašākā perspektīvā — tās saistītas ar stimuliem radīt, bet arī ar iespējamās tiesību novājināšanās un grūtākas īstenojamības ietekmi uz pieejamo darbu veidu un skaitu un uz darbvietu zaudēšanu Eiropas Savienībā. Tas attiecas arī uz konkrētām jaunattīstības valstīm, kur vāji IĪT regulējumi bieži vien atvieglo IĪT pārkāpuma preču ražošanu.

2.2.3.     Internets un IĪT

Daudzās nozarēs, jo īpaši kultūrā un radošajās jomās, internets kļuvis vitāli svarīgs. Tas nodrošina ap 3,4 % no IKP 13 valstīs, kas tika apsekotas nesenā pētījumā[20], un pat 6 % Apvienotajā Karalistē un Zviedrijā. G8 valstīs, Dienvidkorejā un Zviedrijā interneta ekonomika radījusi 21 % no IKP pieauguma 2006.–2011. gadā. Šis pieaugums ir pavēris daudz iespēju, bet aizvien vairāk pieaug arī IĪ pārkāpumu skaits internetā (tiek ziņots, ka gandrīz ceturtā daļa no globālās datplūsmas ir saistīta ar autortiesību pārkāpšanu[21]). Tā skar ne vien digitālas preces, kā mūziku, audiovizuālo saturu un programmatūru, bet arī materiālas preces, ko aizvien vairāk pārdod e-komercijas platformās.

Strauji mainīgā vide, ka arī tas, ka internetam, pretēji IĪ tiesību aktiem, nav robežu, apgrūtina iespēju laikus izstrādāt līdzsvarotu rīcībpolitiku. T. s. WIPO interneta līgumi — WIPO Līgums par autortiesībām (“WCT”) un WIPO Līgums par izpildījumu un fonogrammām (“WPPT”) —, kas pieņemti 1996. gadā, šo jautājumu risināšanā bija pozitīvs pavērsiens, bet daudzas problēmas ir saglabājušās.

Viena no tām saistīta ar regulējumu un skar tādu starpnieku kā interneta pakalpojumu sniedzēju atbildību. Ņemot vērā to nozīmi gan likumīgās darbībās, gan pārkāpumos, jāturpina diskusijas par to pienākumiem. Īpaši grūti ir cīnīties ar pakalpojumu sniedzējiem, kas uztur IĪT pārkāpuma vietnes un veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, kurām nav attiecīgu tiesību aktu un/vai vēlmes rīkoties.

Tiesiskajā regulējumā pienācīgi jālīdzsvaro indivīdu tiesības, ieskaitot tādas pamattiesības kā vārda brīvība un personas datu aizsardzība, no vienas puses, un procedūras tiesības un IĪ tiesību ievērošana (arī pamattiesības), no otras puses[22].

Lai apkarotu IĪT pārkāpumus, papildus sabiedriskajai politikai nepieciešama autoru un starpnieku sadarbība praktisku iniciatīvu pieņemšanā esošajā tiesiskajā regulējumā. Tam var izmantot pasākumus ar ieteikuma tiesību raksturu, kuri papildina tiesisko regulējumu, piemēram, brīvprātīgas iniciatīvas rīcības kodeksa izveidei cīņā pret šādu pārdošanu un sadarbības nostiprināšanai[23]. 

2.2.4.     IĪT potenciālais ieguldījums attīstībā

Pieredze un fakti liek uzskatīt, ka gan attīstītajām, gan jaunietekmes un jaunattīstības valstīm ar vidējiem ienākumiem reāla IĪT darbība nodrošinātu vairākus ieguvumus, īpaši tad, ja investīciju un darījumdarbības klimatā papildus tiktu uzlaboti citi aspekti[24].

Ieguvumi:

– tiek izmantots intelektuālo resursu, piemēram, lauksaimniecības produktu (ieskaitot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un augu šķirnes), tirdzniecības potenciāls[25];

– efektīvāk apkarojot IĪT pārkāpumus, tiek saglabāti nodokļu ieņēmumi un darbvietas;

– tiek uzlabota juridiskā noteiktība un veicināta inovācija, tā stimulējot iekšējās investīcijas un tehnoloģiju pārnesi[26];

– nevajadzētu novērtēt par zemu arī netiešos ieguvumus veselības un drošuma ziņā, kurus nodrošinātu IĪT pārkāpuma preču izskaušana[27].

Kā jau norādīts, jaunietekmes ekonomikas aizvien vairāk eksportē IĪ ietilpīgas preces, tādējādi tās iegūst no stingrākiem IĪ režīmiem, kaut arī to standarti vēl neatbilst ES līmenim. Konkurences apstākļi ar jaunietekmes valstīm nav vienlīdzīgi, tas kaitē ES un trešo valstu izaugsmei un attīstībai, un IĪ pārkāpēji cenšas izmantot šīs atšķirības.

Stabilu, dzīvotspējīgu tehnoloģisko pamatu uz vietas jaunattīstības valstis varētu izveidot ar efektīviem IĪT režīmiem, ko papildina iedrošinoša vide un pietiekama spēja apgūt tehnoloģijas. Tās var modernizēt pētniecības un izstrādes spējas, mudināt valstī labākās firmas intensificēt pētniecību un attīstību un stimulēt daudznacionālas firmas šajos tirgos ieviest inovāciju. Konkrēti, šādi režīmi var dot ieguldījumu tehnoloģiju pārneses un ārvalstu tiešo investīciju stimulēšanā — tas paver iespējas tiesību turētājiem, kā arī labuma guvējiem —, aptverot tehnoloģijas, kas var risināt tādas globālas problēmas kā klimata pārmaiņas.

Ir vairāku veidu tehnoloģijas, kā arī vairāki pārneses kanāli; tehnoloģiju pārnese faktiski bieži ir kāda sarežģītāka projekta sastāvdaļa, nevis atsevišķa darbība. Tas, vai vismazāk attīstītās valstis iegūst stabilu un dzīvotspējīgu tehnoloģiju bāzi, nav atkarīgs tikai no materiālu priekšmetu vai iekārtu iegādes, bet arī no zinātības apguves, no vadības un ražošanas prasmēm, no uzlabotas piekļuves zināšanu avotiem, ka arī no pielāgošanās vietējiem ekonomikas, sociālajiem un kultūras apstākļiem.

ES nodrošina savas rīcībpolitikas dažādošanu (to apliecina nesen pieņemts Komisijas paziņojums “Tirdzniecība, izaugsme un attīstība”[28]), ņemot vērā jaunattīstības valstu attīstības līmeni[29] un institucionālās spējas. Atkarībā no valsts mūsu stratēģija tādējādi var lielākā mērā paļauties uz tehnisko palīdzību spēju veidošanā nekā uz sarunām, kuru mērķis ir uzlabot IĪT režīmus. Konkrēti ES pilnībā ņems vērā TRIPS prasību, ka jaunattīstības valstīm vajadzētu piedāvāt saviem uzņēmumiem stimulus tehnoloģiju pārnesei uz vismazāk attīstītajām valstīm[30] atbilstoši 2003. gadā ierosinātajai pieejai[31] un darbam, kas paredzēts, lai rosinātu vismazāk attīstītās valstis veidot vidi, kas nodrošina tehnoloģiju pārnesi.

2.2.5.     Jaunietekmes ekonomikas

Valstīm ar vidējiem ienākumiem ir tādi izaugsmes rādītāji un pieaugoša loma pasaules ekonomikā, ka Eiropas Savienībai un starptautiskiem uzņēmumiem paveras milzu iespējas, bet šāda situācija ir radījusi grūtības uzņēmumiem, kuriem ir IĪT, jo tos vairāk nekā iepriekš apdraud ar IĪT saistīti riski ārzemēs.

Dažas jaunietekmes valstis sākušas īstenot agresīvu rīcībpolitiku, kuras mērķis ir apgūt piemērotu ārvalstu tehnoloģiju un atbalstīt valstī veiksmīgākos uzņēmumus jo īpaši nozarēs, kas tiek uzskatītas par stratēģiskām, piemēram, ar “uzspiestu tehnoloģiju pārnesi”, prasībām izmantot vietējās izejvielas, materiālus vai darboties konkrētā vietā, un valsts iekšējo inovācijas politiku, kuras mērķis ir “izrāviens”[32]. Šāda rīcībpolitika kopā ar strauji augošām iespējām to uzņēmumiem un reāla IĪT regulējuma trūkums nozīmē, ka daži uzņēmumi cenšas iegūt ārvalstu IĪ, izmantojot jebkurus, dažkārt nelegālus, līdzekļus, un tam ir bezprecedenta ietekme uz industrializēto valstu rūpniecību. Aizvien biežāk tiek saņemtas ziņas, ka dažas no šīm darbībām varētu būt valsts atbalstītas[33].

No otras puses, notiek izmaiņas, jo daudzi aizvien vairāk atzīst, ka IĪT palīdz stiprināt konkurētspēju, jo palīdz virzīties uz augšu vērtības ķēdē. Uzņēmumi šajās valstīs tāpēc aizvien vairāk rada un aizsargā savu pašu IĪ. Piemēram, Ķīnā no 2003. līdz 2007. gadam patentu pieteikumu skaits palielinājies par aptuveni 34 % gadā, un Ķīnas subjektu 2001. līdz 2010. gadā iesniegto Eiropas patentu pieteikumu skaits palielinājies aptuveni desmit reizes.

Tomēr riski, kas saistīti ar ļaunprātīgu piekļuvi ES tehnoloģijai, ir reāli jārisina. Tie iespējami šādās jomās.

– Publiskais iepirkums. Daudzus ES uzņēmumus apgrūtina ar IĪT saistītas problēmas, piemēram, konfidencialitātes pārkāpumi, protekcionistiski pasākumi, kas ietver uzspiestu tehnoloģiju pārnesi[34] vai pat tādu tehnoloģiju nepārprotamu piedāvāšanu (ko veic trešo valstu konkursa dalībnieki), kuras tie nav ieguvuši likumīgi.

– Investīciju un atbilstības novērtēšanas procedūras — ja rodas līdzīgas problēmas (piemēram, piekļuve tirgiem ārpus ES ar nosacījumu par tehnoloģiju pārnesi vai atbilstības novērtēšana ar prasību izpaust sensitīvu informāciju bez pienācīgām IĪ garantijām), kā arī citi tirdzniecību ierobežojoši pasākumi[35].

Situācijas, kurās trešās valstis ir īstenojušas vai ierosina pasākumus, kas paredz tehnoloģiju pārnesi uz ES uzņēmumiem, kuri tur veic uzņēmējdarbību, stingri jāuzrauga, un attiecīgos gadījumos jārīkojas.

2.2.6.     Pētniecība, inovācija un informācijas un sakaru tehnoloģijas

Pasaulē pētniecības un inovācijas aina pēdējā desmitgadē ir ievērojami mainījusies. Jaunietekmes ekonomikas ir daudz investējušas savu pētniecības un inovācijas sistēmu nostiprināšanā, rezultātā attīstās multipolāra sistēma, kurā palielinās, piemēram, BRIC valstu darbības ietekme.

Pētniecība un inovācija aizvien lielākā mērā kļūst starptautiska. Top vairāk starptautisku līdzautoru publikāciju, pētniecības organizācijas veido birojus ārzemēs, un daudznacionāli uzņēmumi bieži vien veic investīcijas pētniecībā un inovācijā jaunietekmes ekonomikās.

Ar klimata pārmaiņām un ilgtspējīgu attīstību saistītās sabiedrības problēmas aptver visu pasauli. Tās liek Eiropas Savienībai pētniecības un inovācijas jomā pastiprināt sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, vienlaikus stratēģiskāk veidot pienācīgu sadarbības nosacījumu regulējumu. Šādā apmērā Komisija 2012. gadā pieņēma jaunu stratēģiju starptautiskajai sadarbībai pētniecībā un inovācijā[36]. Stratēģijas mērķis ir pastiprināt sadarbību, bet vienlaikus tajā ir atzīta šādas sadarbības saistība ar jauniem riskiem un tas, ka jāaizsargā Savienības ekonomiskās intereses. Šajā kontekstā, lai nepieļautu neglābjamu Savienības zinātības zaudēšanu, jāpastiprina centieni nodrošināt taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi pret IĪT partnervalstīs.

IĪT globālas aizsardzības iestrādāšana standartos ir svarīga arī IST nozares kontekstā, kura tiecas izveidot globāli sadarbspējīgus tīklus un ierīces. Ir būtiski, lai starptautiskā standartizācijas sistēma atzītu ne tikai nepieciešamību nodrošināt piekļuvi tehnoloģijām, kas ietvertas starptautiskajos standartos, bet arī aizsardzības pasākumus un efektīvus līdzekļus, kā taisnīgi un laikus atlīdzināt investīcijas šo tehnoloģiju izstrādē.

2.2.7.     Ar zāļu pieejamību saistītās problēmas

Visām valstīm ir svarīgas izmaksu ziņā pieejamas, drošas un iedarbīgas zāles, ar to saistītās problēmas ir sevišķi ievērojamas vismazāk attīstītajās valstīs un jaunattīstības valstīs. To atzīstot, ES ir nozīmīgs ieguldītājs ar veselību saistītā palīdzībā, piemēram, Pasaules fondā AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanai un citās nozīmīgās organizācijās[37]. Lai paātrinātu klīniskās pētniecības izstrādes procesu zālēm, kas paredzētas novārtā atstātu, ar nabadzību saistītu slimību ārstēšanai, tā ierosināja izveidot Eiropas un jaunattīstības partnerība klīnisko pētījumu jomā (EDCTP). 

Daudz ir diskutēts par IĪ lomu zāļu pieejamībā. Nesen veiktā PVO, PTO, WIPO pētījumā atzīts, ka “medicīnas tehnoloģiju nepieejamību reti izraisa viens izolēts faktors”[38]. Pieejamību ietekmē daudzi faktori (detalizētāks skaidrojums pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā(SEC(2013)30)), bet lielākoties tā nav saistīta ar IĪT, bet gan, piemēram, ar kvalitatīvas veselības aprūpes nepieejamību, sliktu infrastruktūru, izplatīšanas un piegādes sistēmu trūkumu un kvalitātes kontroles trūkumu. Tomēr IĪT var ietekmēt zāļu cenu. Grūtības rada nepieciešamība nākt klajā ar visaptverošu risinājumu šai sarežģītajai un daudzšķautņainajai problēmai un nodrošināt cenas ziņā pieejamas zāles, bet ne uz to stimulu rēķina, kuri nepieciešami farmaceitiskās pētniecības turpināšanai. Būtu jānorāda, ka liela nozīme ir ģenēriskajām zālēm un tās nevajadzētu pielīdzināt viltotām[39] zālēm.

ES risina šīs ar IĪT saistītās problēmas atbilstoši Eiropas Parlamenta rezolūcijai[40], ieviešot rīcībpolitiku, kuras mērķis ir mazināt šķēršļus tirdzniecībai gan ar inovatīvām, gan ģenēriskām zālēm, vienlaikus veicinot inovāciju un ierobežojot tirdzniecību ar viltotām un atdarinātām zālēm, kas var būt pacientiem bīstamas[41].

ES konkrēti:

– nodrošina, lai visi daudzpusējie (multilaterālie) un divpusējie nolīgumi atbilstu šiem mērķiem;

– atbalsta Dohas deklarāciju par TRIPS un sabiedrības veselību (īstenota ar Regulu 816/2006);

– ir pieņēmusi noteikumus par “cenu diferencēšanu”[42],[43],[44] un saskaņotiem izņēmumiem klīniskajos izmēģinājumos[45].

Komisija arī apzina veidus, kā labāk atbalstīt jaunattīstības valstis TRIPS nolīguma īstenošanā, piemērotos gadījumos, piemēram, veselības ārkārtas situācijās, izmantojot tajā paredzēto elastīgo pieeju.

2.2.8.     Ar vidi saistītās problēmas

IĪ var lielā mērā palīdzēt ar vidi saistīto globālo problēmu risināšanā. Kaut arī ir bijuši centieni vājināt IĪT aizsardzību (piemēram, ar izņēmumiem sistemātiskā obligātā licencēšanā vai patentspējā), taču, lai veicinātu investīcijas[46] zaļajās tehnoloģijās, ļoti svarīgi ir IĪT stimuli. Ciktāl tas attiecas uz klimata pārmaiņām, inovatīvu zaļo tehnoloģiju pārnesi un izplatīšanu var labvēlīgi ietekmēt piemēroti IĪT režīmi, kas dod iespējas tiesību turētajiem un labuma guvējiem.

Diskusijās par klimata pārmaiņām ES ir dedzīgi iestājusies par finansējuma veicināšanu un piešķiršanu klimatu pārmaiņu jomā — tas ietver atbalstu zaļajām tehnoloģijām. ES arī daudz devusi, lai tiktu sekmīgi noslēgtas sarunas, kas attiecās uz Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (“CBD”) Nagojas protokolu par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un to ieguvumu taisnīgu un godīgu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas. 2014. gada aprīlī Eiropa īstenoja un ratificēja Nagojas protokolu, un arī turpmāk tā aktīvi piedalīsies globālajās debatēs par vides jautājumiem, kas saistīti ar IĪT.

3.           Pārskatīta IĪT stratēģija, kas attiecas uz trešām valstīm

Lai ņemtu vērā 2010. gada izvērtējuma atziņas un kopumā risinātu iepriekš aplūkotās problēmas, ir lietderīgi atjaunināt 2004. gada stratēģiju.

Pienācīgu IĪT aizsardzības un īstenošanas pasākumu veikšana gan ES, gan trešās valstīs, kā arī praktisku pasākumu pieņemšana (piemēram, tehnoloģiskas aizsardzības pasākumi digitāliem autortiesību aizsargātiem darbiem) ir tiesību turētāju atbildība, taču sava loma ir publiskām iestādēm, proti, tās nodrošina regulējumu, kas atbalsta inovāciju un radošumu un aizsargā IĪT. Eiropas Savienībai ir pieejama virkne rīku, piemēram, dalība starptautiskās organizācijās vai divpusējos nolīgumos, IĪ aizsardzības un īstenošanas atbilstības uzraudzība un pārskatu izstrāde attiecībā uz trešām valstīm un sadarbība ar tām nolūkā risināt konkrētas ar IĪT saistītas problēmas.

Šo rīku efektivitāte ir ļoti atšķirīga. Dažos gadījumos ES ir likumā noteiktas tiesības, ko var īstenot, piemēram, izmantojot strīdu izšķiršanas procedūru. Citos gadījumos ES spēja sasniegt rezultātus ir atkarīga no trešo valstu vēlēšanās risināt problēmas, kas skar ES.

Eiropas Savienībā uzmanības centrā ir IĪ ekonomiskais potenciāls un tā svarīgais pienesums inovācijas, izaugsmes un nodarbinātības virzīšanā. IĪT ir milzīga nozīme “izgudrotāju/autoru gājumā” (inventor's/creator's trail), jo tās ir pamats drošai videi, kurā vispirms var rasties idejas un pēc tam tirgū atpelnīt investīcijas. IĪT ir arī inovatīvu uzņēmumu resurss, jo palīdz tiem piesaistīt finansējumu, tādējādi ļauj attīstīties, radīt darbvietas, piedāvāt patērētājiem jaunus produktus un pakalpojumus un visbeidzot eksportēt šos produktus un pakalpojumus uz trešām valstīm. Šāds labs cikls, kas sākas ar “izgudrotāja/autora gājumu”, var līdzīgā veidā pozitīvi ietekmēt izaugsmi un nodarbinātību trešās valstīs.

3.1.        Ieinteresēto personu iesaistes uzlabošana

3.1.1.     Pašreizējā situācija

IĪT politikas ietekme uz mūsu ikdienas dzīvi kļūst aizvien jūtamāka — tas nozīmē, ka sabiedrībai tā kļuvusi tik pamanāma kā vēl nekad agrāk un, protams, to apspriež aizvien dažādākās diskusijās.  Uz atsevišķām IĪ politikas iniciatīvām sabiedrība reaģējusi negatīvi, rezultātā tās noraidītas vai nu Eiropas līmenī (sal. ar ierosināto Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA)), vai citur (sal. ar ASV leģislatīvajiem priekšlikumiem SOPA un PIPA). Šo iniciatīvu neveiksmes cēloņi ir dažādi, bet visos gadījumos bija raksturīgs viedoklis, ka nav pietiekami ņemtas vērā sabiedrības bažas, piemēram, izvērtēts, vai šie noteikumi der digitālajai ekonomikai, vai šie pasākumi varētu ietekmēt pamattiesības un tā dēvēto “brīvību internetā”.

3.1.2.     Tālākā virzība

Pēdējā laika diskusijas liecina, ka ir nepieciešams plašāks dialogs ar ieinteresētajām personām par IĪ lomu un svarīgumu un IĪT pārkāpumu ietekmi. Svarīgi arī nodrošināt, lai IĪ regulējums paliktu pietiekami elastīgs un tādējādi veicinātu, nevis mazinātu digitālās tehnoloģijas spēju nodrošināt izaugsmi un vienlaikus stimulēt inovāciju.

Tādējādi nepieciešams uzlabot attiecības ne tikai ar tiesību turētājiem, bet arī ar publiskām iestādēm, pilsonisko sabiedrību (iespējams, izmantojot jau izveidotus mehānismus, piemēram instrumentus, ko piedāvā Komisijas dialogs ar pilsonisko sabiedrību un tirgus pieejamības stratēģija)[47] un Eiropas Parlamentu, lai apspriestu ES mērķus un trešās valstīs notikušo IĪT pārkāpumu ietekmi un skaidrotu ES centienus nostiprināt IĪT īstenošanu šajās valstīs un veidot vidi, kurā tiktu atbalstīts “izgudrotāja gājums”.

3.2.        Datu uzlabošana

3.2.1.     Pašreizējā situācija

Pēdējo 15 gadu laikā ievērojami izvērsti pētījumi IĪ ekonomikā (no tiem sevišķi vērtīgs ir nesens pētījums par IĪ ieguldījumu Eiropas ekonomikā un nodarbinātībā)[48]. Atsevišķus datus, piemēram, par IĪT pārkāpumu apjomu un ietekmi, ir grūti iegūt, jo tie attiecas uz parādību, kas tiek slēpta, turklāt tiesību turētāji bieži vien nelabprāt izpauž informāciju[49]. Joprojām ir jomas, kurās uz pierādījumiem balstītas rīcībpolitikas veidošanai un skaitliski precīzākai IĪ lomas un IĪT pārkāpumu ietekmes novērtēšanai nepieciešami tālāki pētījumi.

Ziņojumus par konkrētām nozarēm publicē dažādas nozaru apvienības (piemēram, BSA, IIPA) un juridiskie biroji[50], līdzīgu darbu veic arī nozīmīgas starptautiskas organizācijas, piemēram, ESAO un WIPO.

3.2.2.     Tālākā virzība

Lai rīcībpolitikas veidotāju debates balstītos uz informāciju, ir svarīgi iegūt labākus datus. Šajā ziņā jau tiek īstenotas vairākas iniciatīvas. Komisija katru gadu apkopo datus par precēm, kuras aizturētas uz ES robežas[51] un uz kurām krīt aizdomas, ka ar tām saistīti IĪ tiesību pārkāpumi, un ir izveidojusi Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centru[52]. Papildus citiem uzdevumiem novērošanas centram jānodrošina, lai būtu pieejami visaptveroši un uzticami dati par IĪT pārkāpumiem Eiropas Savienībā. 2013. gadā tas iesniedza iepriekšminēto pētījumu par IĪ vērtību Eiropas Savienībā un ir publicējis pētījumu par sabiedrības attieksmi pret IĪT. Par vairākām nozīmīgākajām valstīm tas sagatavos arī valstij veltītus ievirzes dokumentus. Komisija regulāri veic apsekojumus par IĪT situāciju trešās valstīs[53] (tās tehnisko pamatinformācija pašlaik sniedz novērošanas centrs) — tie palīdz izvirzīt prioritātes un informēt ieinteresētās personas.

3.3.        ES tiesību aktu uzlabošana

3.3.1.     Pašreizējā situācija

Saskaņojot tiesību aktus, iespējams izveidot patērētājiem un nozarei vienkāršāku un paredzamāku regulējumu, kas veicina izaugsmi un nodarbinātību. Turklāt saskaņoti ES tiesību akti IĪT jomā (piemēram, muitas darba regula[54] vai tiesību īstenošanas direktīva[55]) atvieglo sarunas ar trešām valstīm, jo nodrošina skaidru pamatu sarunās ieņemamās ES nostājas pieņemšanai.

Pēdējā laikā sarunās par brīvās tirdzniecības nolīgumiem bieži tiek iesniegti pieprasījumi jomās, kurās pašlaik nav ES acquis, attiecināt nolīgumu, piemēram, uz tirdzniecības noslēpumu aizsardzību un konkrētu nepārtikas ražojumu aizsardzību ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Dažās IĪT jomās trūkst saskaņojuma ES līmenī — tas var apgrūtināt vai vismaz ierobežot jomu, kurā ES var risināt dažus II jautājumus sarunās ar trešām valstīm.

3.3.2.     Tālākā virzība

Komisija laiž klajā jaunu paziņojumu par rīcības plānu pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem Eiropas Savienībā. Lai veicinātu samērīgus un taisnīgus IĪT īstenošanas pasākumus, paredzēta neleģislatīvā rīcība un rīcībpolitikas prioritāšu noteikšana, kuras mērķis ir mērķtiecīgāka, labāk koordinēta un racionalizēta IĪT aizsardzības politiku.

Lai Eiropas Savienībā uzlabotu nosacījumus inovatīvai darījumdarbībai, Komisija nesen pieņēma leģislatīva akta priekšlikumu (direktīvu) par tirdzniecības noslēpumiem (Komisijas 2013. gada darba programmas ietvaros). Ņemot vērā tirdzniecības noslēpumu nozīmi, tas varētu mudināt arī citus, sekojot paraugam, nodrošināt šādu aizsardzību.

Saskaņošanu var veicināt ne tikai ES līmenī, bet arī ar starptautiskiem līgumiem, tāpēc ES ietekme kļūtu lielāka, ja visas dalībvalstis ratificētu attiecīgos starptautiskos līgumus. Piemēram, dažus tādus līgumus kā Preču zīmju līgumu un Hāgas vienošanās Ženēvas aktu (par rūpnieciskajiem dizainparaugiem) ir parakstījusi ES, bet ne visas tās dalībvalstis.

3.4.        Sadarbības nostiprināšana Eiropas Savienībā

3.4.1.     Pašreizējā situācija

Komisijas un dalībvalstu sadarbība trešās valstīs bieži ir laba. Svarīgi, lai dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības un ES delegācijas labāk apzinātos cita citas darbības trešās valstīs. Tas nodrošina stratēģisku un saskaņotu pieeju un nostiprina ES spēju reāli risināt IĪ jautājumus attiecīgajās valstīs.

3.4.2.     Tālākā virzība

Pamatojoties, piemēram, uz partnerību, kas izveidota starp Komisiju, dalībvalstīm un uzņēmumiem tirgus pieejamības stratēģijas īstenošanai un tādējādi vēsta arī uz resursu efektīvāku izmantošanu, būtu jāapzina iespējas turpmāk uzlabot Komisijas un dalībvalstu sadarbību (piemēram, informācijas apmaiņas jomā).

3.5.        IĪT aizsardzības un īstenošanas uzlabošana trešās valstīs

3.5.1.     Multilaterālais un plurilaterālais līmenis

3.5.1.1.  Pašreizējā situācija

Starptautiskā saskaņošana nodrošina noteikumu pielāgošanu un tādējādi arī paredzamāku IĪ vidi. Tā ietver sarunas par jauniem multilaterāliem līgumiem, to ratifikāciju un īstenošanu, kā arī plašāku dalību šajos līgumos, aptverot vairāk trešo valstu (piemēram, UPOV, kas aizsargā augu šķirnes). Tomēr laikposmā pēc TRIPS IĪT jomā noslēgti vien nedaudzi nozīmīgi multilaterāli nolīgumi (piemēram, WIPO starptautiskie līgumi[56], Marrākešas līgums[57] un Pekinas līgums[58]).

2010. gada izvērtējuma pētījumā norādīts: “Komisija aktīvi veicinājusi IĪT īstenošanu multilaterālā līmenī, proti, PTO TRIPS padomē, bet tās darbības rezultāti nebija ievērojami, kas skaidrojams galvenokārt ar trešo valstu iebildumiem.” Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm[59] PTO ilgstoši notiek sarunas, un ES turpinās tajās piedalīties.

Plurilaterālā pieeja var labi darboties mazām valstu grupām, kam ir līdzīgi rīcībpolitikas mērķi.

3.5.1.2.  Tālākā virzība

Minētie risinājumi būtu jāizmanto, kad vien tie ir pieejami, taču iespējas nepaveras bieži, tāpēc uzmanības vērtas ir arī citas pieejas. Tas nenozīmē, ka darbs multilaterālā līmenī būtu jāpārtrauc, piemēram, mēs arī turpmāk veicināsim ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu labāku aizsardzību Pasaules Tirdzniecības organizācijā un rosināsim, lai tās tiktu pienācīgi aizsargātas internetā. Vienlaikus var būt lietderīgi apsvērt jaunu WIPO stratēģiju, kas liktu šai organizācijai atbilstoši savam pilnvarām gūt labākus rezultātus.

3.5.2.     Divpusējais līmenis

Darbs un resursi jāorientē uz nozīmīgākajām valstīm. Divpusējās attiecības, kurām ir vairāki paveidi, kas aprakstīti tālāk, paver labu iespēju pielāgotā veidā risināt konkrētus jautājumus un apmierināt individuālu partneru vajadzības (jo īpaši ar mūsu “prioritārajām valstīm”). Iespējams turpināt darbu divpusējā līmenī ar attiecīgām reģionālām intelektuālā īpašuma organizācijām (piemēram, OAPI, ARIPO[60]).

3.5.2.1.  Pašreizējā situācija 

– Divpusējie tirdzniecības nolīgumi

Ar šādiem nolīgumiem iespējams risināt valstij raksturīgas IĪT problēmas un “veicināt labāku IĪT īstenošanu trešās valstīs”, kā norādīts 2010. gada izvērtējuma pētījumā. Par atskaites punktu izmanto spēkā esošos ES tiesību aktus un pielāgo mūsu mērķus atbilstoši partnervalstu attīstības līmenim. Attiecībā uz vismazāk attīstītajām valstīm un nabadzīgākajām jaunattīstības valstīm varētu apsvērt iespēju nepiemērot visus IĪT noteikumus.

Sarunās par tirdzniecības nolīgumiem, kuras nesen noslēdza Eiropas Savienība, tika veiksmīgi integrētas sadaļas par IĪ aizsardzību un īstenošanu. Pēdējās sarunās, proti, ar Austrumu partnerības valstīm (piemēram, Gruziju, Moldovu, Ukrainu), panākti ievērojami regulējuma standarti, kas atbilst ES acquis. Citās ir būtiski ar TRIPS saistīti uzlabojumi (piemēram, ar Kanādu, Korejas Republiku, Singapūru), bet gūti arī citi vērā ņemami uzlabojumi, kas pārsniedz minimālos starptautiskos standartus (piemēram, ar Centrālameriku, Kolumbiju, Peru).

Pašlaik notiek sarunas par tirdzniecības nolīgumiem ar Mercosur valstīm, Maroku, Japānu, Taizemi, ASV un Vjetnamu. Patlaban norisinās sarunas ar Ķīnu par divpusēju nolīgumu, kas veltīts konkrēti ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai.

– IĪ dialogi

Praktisks risinājums IĪT problēmām valstīm, ar kurām ES nav iesaistījusies sarunās, ir izveidot “IĪ dialogus” vai “IĪ darba grupas”, kurās tiek regulāri uzturētas attiecības starp ES un attiecīgajām iestādēm trešās valstīs. 2010. gada izvērtējuma pētījumā akcentēts IĪ dialoga pozitīvais devums “valsts iestāžu informētības līmeņa celšanā par šiem jautājumiem un savstarpēju interpretāciju un nostāju precizēšanā”.

Šobrīd izveidoti vairāki IĪ dialogi. Tie ļauj Komisijai pievērst uzmanību sistēmiskiem IĪ jautājumiem, dalīties ar labāko praksi un attiecīgā gadījumā piedāvāt jaunattīstības valstīm palīdzību, piemēram, iekšējo tiesību aktu un īstenošanas prakses izstrādē. Piemēram, IĪ dialogā un IĪ darba grupā ar Ķīnu Eiropas Savienībai ir guvusi iespēju saņemt solījumu nostiprināt īstenošanu, piemēram, īstenot tā saukto “īpašo kampaņu” un piedalīties Ķīnas IĪ tiesību aktu iekšējā pārskatīšanā. Ir arī dialogi ar partneriem, kam ir līdzīgi IĪT režīmi, piemēram, ASV un Japānu, informācijas un viedokļu apmaiņai par problēmām un labāko praksi.

IĪT īstenošana ir prioritāte, kas iestrādāta ES divpusējos muitas sadarbības nolīgumos. Šajā kontekstā nesen parakstīts jauns ES un Ķīnas 2014.–2017. gada muitas rīcības plāns IĪT īstenošanai.

– Tehniskā palīdzība

Jaunattīstības valstīm, kas vēlas uzlabot savu IĪT sistēmu, bieži trūkst vajadzīgo prasmju un/vai resursu. Ar IĪT saistītā tehniskā palīdzība paredzēta šīs problēmas risināšanai[61] ar tādu darbību palīdzību kā ierēdņu apmācība, informētības palielināšana un likumdošanas palīdzība (piemēram, starptautisko saistību izpildei un pieejamo elastības rezervju izmantošanai).

Tehniskās palīdzības darbību ietekme reti ir jūtama drīz, tomēr 2010. izvērtējuma pētījumā norādīts, ka “ES finansētie projekti un tehniskā palīdzība veicinājuši valsts iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu tehniskās spējas izskatīt IĪT lietas”.

Piemēram, veiksmīgais ES un Ķīnas intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības projekts (IPR2, 2007–2011) ar 16 milj. euro kopfinansējumu liecina par savstarpēju apņemšanos Ķīnā reāli īstenot IĪT. Iesaistot tādas organizācijas kā Eiropas Patentu iestādi, Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (iespējams, arī ar norīkošanu uz ES delegācijām) un Kopienas Augu šķirņu biroju, tiks stiprināta mūsu spēja plānot un īstenot reālu palīdzību.

– Strīdu izšķiršana un citi tiesiskās aizsardzības līdzekļi

ES turpina uzraudzīt intelektuālā īpašuma tiesību situāciju trešās valstīs un nelokāmi censties panākt atbilstību starptautiskajiem nolīgumiem, jo īpaši ar dialoga un sarunu palīdzību. TRIPS nolīguma pārkāpumiem var izmantot arī PTO strīdu izšķiršanas procedūras. Faktiski tas vien, ka šādas procedūras ir, var būt mehānisms, kas attur no potenciāliem pārkāpumiem. Lielākajā daļā mūsu divpusējo tirdzniecības nolīgumu iestrādātas līdzīgas procedūras.

IĪ noteikumu pārkāpumu gadījumos jau izmantots tirdzniecības šķēršļu regulējums[62], kas ļauj ES uzņēmumiem iesniegt sūdzības par iespējamiem starptautiskās tirdzniecības noteikumu pārkāpumiem, un arī turpmāk tas paliek pieejams izmantošanai attiecīgos gadījumos.

3.5.2.2.  Tālākā virzība

Kaut arī divpusējie risinājumi prasa lielākus resursus nekā multilaterālie vai plurilaterālie, pagātnē divpusējie rīcības veidi izmantoti intensīvi, tie ir nesuši pozitīvus rezultātus un būtu jāizmanto arī pārskatītajā stratēģijā. Svarīgi tiekties pēc lielākas saskanības starp IĪT un citiem rīcībpolitikas virzieniem.

Viens piemērs ir saistīts ar Savienības stratēģiju starptautiskajai sadarbībai pētniecībā un inovācijā, kur ļoti liela nozīme ir ES partnervalstu taisnīgai un vienlīdzīgai attieksme pret IĪT. Savienības pētniecības un inovācijas finansēšanas programmas (pašlaik — “Apvārsnis 2020”) ir pilnībā atvērtas starptautisko partnervalstu dalībai un piedāvā piekļuvi Eiropas tirgum ar prognozējamiem un taisnīgiem IĪ aizsardzības noteikumiem. Būtu jāizvirza ilgtermiņa mērķis, ka visas Savienības partnervalstis cenšas panākt šādu savstarpēju atvērtību, ietverot līdzvērtīgas IĪT aizsardzības nodrošināšanu. 

Tirdzniecības aizsardzības instrumentu kontekstā tirgus ekonomikas statusa piešķiršana citu kritēriju starpā atkarīga no IĪ aizsardzības attiecīgajā valstī.

Ja valstis pastāvīgi nepilda starptautiskās saistības, kas izriet no IĪ noteikumiem, un tādējādi ļoti ietekmē ES, un ja to iestādes nevēlas sadarboties vai sadarbībai ir niecīgi rezultāti, pietiekami nopietnos un skaidri noteiktos gadījumos Komisija var izskatīt iespēju ierobežot to dalību konkrētās ES finansētās programmās vai finansējumu no šādam programmām. Tas neskartu programmas, ko finansē no Eiropas Attīstības fonda vai attīstības sadarbības instrumenta. Lai risinātu nopietnus ar IĪT pārkāpumiem saistītus jautājumus, varētu izmantot arī Komisijas rīcībpolitikas dialogus ar partnervalstīm. Lai nodrošinātu saskanību, būtu jāmudina dalībvalstis vai nu šādas, vai citādas pieejas piemērot tandēmā.

Tomēr attiecībā uz brīvās tirdzniecības nolīgumiem jāatzīst, ka sarunas par IĪT sadaļām paliks problemātiskas.  Daudzās valstīs, ar kurām ES ved sarunas (vai ar kurām gatavojas sākt sarunas), valda uzskats, ka no spēcīga IĪT režīma tās iegūtu maz. Lai gūtu jēgpilnus rezultātus, Eiropas Savienībai būs jāgādā par visu ieinteresēto personu pastāvīgu informētības palielināšanu un uzrunāšanu gan tehniskā, gan politiskā līmenī.

3.6.        Palīdzības sniegšana ES tiesību turētājiem trešās valstīs

3.6.1.     Pašreizējā situācija

Gan ES tiesību turētājiem[63] nāk par labu, gan ES ir vieglāk uzturēt attiecības ar vietējām iestādēm, ja uz vietas ir pieejamas speciālās zināšanas. Tādēļ vairākām dalībvalstīm to delegācijās nozīmīgākajās valstīs ir “IĪ atašeji”. Arī šā iemesla dēļ Komisija ir izveidojusi trīs IĪT palīdzības dienestus, kas sniedz palīdzību ES uzņēmumiem, it sevišķi MVU. Šie dienesti pieejami Lielajā Ķīnā, Dienvidaustrumāzijā un Dienvidamerikā. To uzdevums ir nodrošināt Eiropas MVU iespēju pieņemt to darījumiem labākos IĪT lēmumus un panākt, lai tie zinātu, kā reāli aizsargāt savus nemateriālos aktīvus[64].

3.6.2.     Tālākā virzība

ES izpētīs iespējamību ES delegācijās, kas atrodas svarīgākajos reģionos, palielināt zināšanas par IĪ, vai nu piesaistot papildu darbiniekus, vai IĪT palīdzības dienestus. Komisija apsver iespēju 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas regulējumā[65] izvērst palīdzības dienesta pakalpojumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, pielāgojot tos jaunajām vajadzībām. Palielināt zināšanas par IĪT Eiropas Savienības delegācijās varētu, izmantojot esošos resursus (ES delegāciju un dalībvalstu vēstniecību atašeju un IĪT palīdzības dienestu zināšanas par IĪ), un šos resursus varētu labāk integrēt. Komisija un dalībvalstis nodrošinātu arī to, lai, īstenojot ES iniciatīvas, kas atbalsta MVU darbības izvēršanu starptautiskā mērogā[66], notiktu plaša dalīšanās ar zināšanām par IĪ. Tas ļautu gūt labumu no plašākiem sakariem, nodrošinātu labākas informācijas gūšanu par IĪ situāciju nozīmīgākajos reģionos un ļautu uzņēmumiem labāk pārzināt ar IĪ saistīto praksi, kas tiem būtu jāņem vērā, izvēršot darbību starptautiskā mērogā.

3.7.        Ģeogrāfiskais fokuss

3.7.1.     Pašreizējā situācija

Ik pēc diviem gadiem, pamatojoties uz plašu apsekojumu, kas aptver Eiropas un starptautiskās ieinteresētās personas, ES atjaunina prioritāro valstu sarakstu, kurās ES tiesību turētājiem kaitē nepienācīga IĪT aizsardzība un/vai īstenošana[67].

3.7.2.     Tālākā virzība

Prioritāro valstu noteikšana ir darbojusies labi, un tā tiks turpināta, jo nodrošina fokusētu un resursefektīvu pieeju.

3.8.        Rīcības aspekti

Šīs stratēģijas mērķis ir nodrošināt tās rīcībpolitikas nepārtrauktību, ko Eiropas Savienība īstenojusi kopš 2004. gada, pamatojoties uz to, kas ir darbojies labi, un nostiprinot to, ņemot vērā būtiskās tehnoloģiskās pārmaiņas un ar IĪT saistītās jaunās problēmas un norises, kas parādījušās sabiedrībā pēdējos 10 gados. Lai risinātu iepriekš minētos jautājumus, Komisija pievērsīsies šādiem rīcības aspektiem.

· Nodrošināt regulāras attiecības ar visām ieinteresētajām personām informētības palielināšanai un rīcībpolitikas ievirzīšanai.

· Pastiprināt datu vākšanu un ziņošanu ĪT lomas un pārkāpuma ietekmes labākai izpratnei; regulāri veikt apsekojumus ar mērķi uzturēt “prioritāro valstu sarakstu” skaidri orientētai ES rīcībai.

· Ievērojot Lisabonas līgumu, nodrošināt spēcīgu un konsekventu ES nostāju starptautiskos IĪT forumos.

· Turpināt multilaterālos risinājumus, lai uzlabotu IĪT starptautisko regulējumu, ieskaitot spēkā esošo līgumu plašāku ratifikāciju; veicināt attiecīgo IĪT līgumu ratifikāciju visās ES dalībvalstīs.

· Nodrošināt pienācīgu un reālu tiesību turētāju aizsardzību divpusējo tirdzniecības nolīgumu IĪT sadaļās un būtiskāko nepilnību risināšanu partnervalstu IĪT sistēmās, vienlaikus pielāgojot saistības atbilstoši trešo valstu attīstības līmenim.

· Nodrošināt, lai Komisija var izmantot strīdu izšķiršanas mehānismus vai citus tiesiskās aizsardzības līdzekļus gadījumos, kad tiek pārkāpti starptautiskie nolīgumi.

· Turpināt un, ja iespējams, veicināt IP dialogus ar nozīmīgākajām trešām valstīm;  izmantot augsta līmeņa tirdzniecības un politiskos dialogus situācijas uzlabošanai apzināto IĪT problēmu sakarā.

· Trešās valstīs nodrošināt un veicināt informētību par attiecīgām ar IĪ saistītām tehniskās palīdzības programmām, ieskaitot iespējas izmantot IĪ jomā pieejamās elastības rezerves; izmantot attiecīgo starptautisko organizāciju zināšanas tehniskās palīdzības programmu īstenošanā.

· Izveidot ciešākas attiecības starp Komisiju, dalībvalstīm un ES uzņēmumiem, lai tieši atbalstītu ekonomikas dalībniekus konkrētu ar IĪ saistītu sarežģījumu pārvarēšanā; stiprināt sakarus un rīcības koordinēšanu starp ES un dalībvalstu pārstāvniecībām trešās valstīs.

· Tiekties pēc saskanības starp IĪT un citām rīcībpolitikas jomām, piemēram, pietiekami nopietnos un skaidri noteiktos gadījumos apsvērt iespēju ierobežot dalību konkrētās ES finansētās programmās vai finansējumu no šādam programmām, un šā mērķa sasniegšanai uzlabot saskanību starp Komisijas un dalībvalstu nostāju trešās valstīs.

· Turpināt palīdzību tiesību turētājiem (ar tādiem projektiem kā IĪT palīdzības dienesti) un ņemt vērā to darbības iespējamo paplašināšanu; apsvērt IĪT ekspertu turpmāku norīkošanu uz ES delegācijām.

[1]               “Intellectual property rights intensive industries: contribution to economic performance and employment in the European Union”, Industry-Level Analysis Report, Joint project between the European Patent Office and the Office for Harmonisation in the Internal Market, Munich and Alicante, 2013.

[2]               Sk. 2006. gada 4. oktobra paziņojumu “Globālā Eiropa. Konkurence pasaulē. Ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā”, COM(2006) 567 galīgā redakcija.

[3]               http://ec.europa.eu/europe2020/index_lv.htm

[4]               “Intellectual property and development. Lessons from recent economic research”, Eds. C. Fink, K.E.  Maskus, copublication of the World Bank and Oxford University Press, Washington DC, 2005.

[5]               CEBR, “The impact of counterfeiting on four main sectors in the European Union, Centre for Economic and Business Research”, London, 2000.

[6]               “Global impacts study. A new study, conducted by Frontier Economics examines the global economic and social impacts of counterfeiting and piracy”, ICC, February 2011. Pieejams http://www.iccwbo.org/Advocacy-Codes-and-Rules/BASCAP/BASCAP-Research/Economic-impact/Global-Impacts-Study/

[7]               WIPO (Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija), PVO (Pasaules Veselības organizācija), PTO (Pasaules Tirdzniecības organizācija), PMO (Pasaules Muitas organizācija), ESAO (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija), G20 (Divdesmit valstu grupa).

[8]               Padomes 2008. gada 25. septembra Rezolūcija 2008/C253/01 par visaptverošu Eiropas mēroga plānu cīņai pret viltošanu un pirātismu, OV C 253, 4.10.2008.

[9]               Padomes 2009. gada 16. marta Rezolūcija 2009/C71/01 par ES Muitas rīcības plānu 2009.–2012. gadam, lai apkarotu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus, OV C 71, 25.3.2009.

[10]             Eiropas Parlamenta 2010. gada 22. septembra rezolūcija, 2009/2178(INI).

[11]             Stratēģija intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai trešās valstīs, 2005/C29/03, OV C 129, 26.5.2005.

[12]             DG Trade - Contract N°SI2.545084. “Evaluation of the Intellectual Property Rights enforcement strategy in third countries”. Final report, volume I- main report, Analysis for Economic Decisions (ADE) and European Commission, Louvain-la-Neuve, 2010.

[13]             Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna.

[14]             PTO, Eurostat, SVF.

[15]             OECD, “Economy: Developing countries set to account for nearly 60% of world GDP by 2030, according to new estimates”, June 2010.

[16]             OECD, “Magnitude of counterfeiting and piracy of tangible products: an update”, November 2009, http://www.oecd.org/dataoecd/57/27/44088872.pdf

[17]             http://www.unep.org/roap/Portals/96/Trade%20in%20Intellectual%20Property-21Nov2013.pdf

[18]             Sal., piem. ar “IP crime: the new face of organised crime – from IP theft to IP crime”, B. Godart, Journal of Intellectual Property Law and Practice, 2010, Vol. 5, No. 5, http://jiplp.oxfordjournals.org/cgi/reprint/5/5/378?etoc

[19]             Report on EU customs enforcement of IPRs: results at the EU border 2012: European Commission (2013).

[20]             “Internet matters: The Net’s sweeping impact on growth, jobs, and prosperity”, M. Pélissié du Rausas et al., Report from McKinsey Global Institute, May 2011.

[21]             “Technical report: An estimate of infringing use of the internet-Summary”, Envisional, January 2011, http://www.mpaa.org/Resources/8aaaecf5-961e-4eda-8c21-9f4f53e08f19.pdf

[22]             “Report of the Special Rapporteur on the promotion and protection of the right to freedom of opinion and expression, Frank La Rue”, United Nations General Assembly- Human Rights Council. 17th session, Agenda item 3, A/HRC/17/27, May 2011.

[23]             Līdzīgi, piemēram, Memorandum of Understanding on the Sale of Counterfeit Goods over the Internet, http://ec.europa.eu/internal_market/iprenforcement/docs/memorandum_04052011_en.pdf

[24]             “Intellectual Property Rights: Economic principles and trade rules”, C. Fink, May 2007- revised version. Izdevumā “Handbook of Trade Policy for Development”, A. Lukauskas et al., Oxford Scholarship Online, 2014.

[25]             “Creative economy report 2010: A feasible development option”, partnership between UNCTAD and the UNDP Special Unit for South-South Cooperation, 2010, http://unctad.org/en/Docs/ditctab20103_en.pdf

[26]             “Intellectual Property Rights, imitation, and foreign direct investment: theory and evidence”, L. Branstetter et al., Working Paper 13033, National Bureau of Economic Research, Cambridge, 2007.

[27]             “Record seizure of illicit medicines in Africa. The World Customs Organization (WCO) and the Institute of Research Against Counterfeit Medicines (IRACM) issue a new warning on the health and safety of African populations”, Paris, 2013, http://www.wcoomd.org/en/media/newsroom/2013/june/wco-and-iracm.aspx

[28]             COM(2012)22 – Tirdzniecība, izaugsme un attīstība. Tirdzniecības un ieguldījumu politikas pielāgošana valstīm, kurām ir visvairāk vajadzību, Eiropas Komisija, Beļģija, 2012, http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2012/january/tradoc_148992.EN.pdf

[29]             http://content.undp.org/go/cms-service/stream/asset/?asset_id=1948200 — sk. Chapter 11.

[30]             “Climate change and technology transfer. Can Intellectual Property Rights work for the poor?”, K. Kretzschmar, Prague Global Policy Institute Glopolis, Prague, 2012.

[31]             Communication from the European Communities and their Member States to the TRIPs Council of 13 February 2003, Ref. 032/03 – final.

[32]             Proti, paātrināta ekonomikas attīstība.

[33]             “Policy recommendations to combat state sponsored IP theft (SSIPT)”, Trans Atlantic Business Dialogue, http://transatlanticbusiness.org/s/TABD-Trade-Secrets-Policy-Recommendations-December-2012.pdf

[34]             “Technology transfer to China: Guidance for businesses”, China IPR SME Helpdesk, 2008, http://www.china-iprhelpdesk.eu/docs/publications/Tech_transfer_English.pdf

[35]             DG TRADE, “Ninth Report on Potentially Trade Restrictive Measures, September 2011-May 2012”, Report on G-20 Trade Measures, WTO,

http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2012/june/tradoc_149526.pdf

[36]             COM(2012) 497.

[37]             Ieskaitot GAVI, PVO, UNICEF.

[38]             “Promoting Access to Medical Technologies and Innovation. Intersections between public health, intellectual property and trade”, Trilateral study by WHO, WIPO and WTO, Geneva, 2012.

[39]             Ir vērts norādīt, ka daži jēdzieni, piemēram, standartam neatbilstošas, neīstas vai atdarinātas zāles nav saistītas ar IĪT aspektiem — sk. PTO diskusiju par to http://apps.who.int/gb/ssffc/pdf_files/A64_16-en.pdf

[40]             Eiropas Parlamenta 2007. gada 12. jūlija Rezolūcija B6-0288/2007.

[41]             “Counterfeit drugs kill!”, final brochure WHO and IMPACT, Updated May 2008, http://www.who.int/impact/FinalBrochureWHA2008a.pdf

[42]             Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 953/2003 par izvairīšanos no dažu svarīgāko zāļu tirdzniecības novirzīšanās uz Eiropas Savienību, OV L135/5, 3.6.2003.

[43]             T. i., cenas, kas ļauj eksportētājiem piegādāt svarīgākās zāles nabadzīgām valstīm par cenām, kas tikai mazliet pārsniedz to ražošanas izmaksas.

[44]             2014. gadā ES sāks Regulas 953/2003 izvērtēšanu.

[45]             Direktīvā 2004/27/EK ES ir ieviesusi t. s. pētniecības izņēmumu jeb Bolar izņēmumu.

[46]             “Are IPR a barrier to the transfer of climate change technology?”, Report commissioned by the European Commission (DG Trade), Copenhagen Economics A/S and The IPR Company ApS, 2009, http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2009/february/tradoc_142371.pdf

[47]             http://ec.europa.eu/trade/creating-opportunities/trade-topics/market-access/

[48]             http://ec.europa.eu/internal_market/intellectual-property/docs/joint-report-epo-ohim-final-version_en.pdf

[49]          Tādējādi, lai gan 2010. gada izvērtējuma pētījumā pamatoti norādīts — “Kaut arī daudz kas liecina par IĪT pārkāpumu pieaugumu, tomēr kopējais viltoto un pirātisko ražojumu apmērs nav zināms un pagaidām nav metodikas, ko varētu izmantot, lai izveidotu precīzu kopējo novērtējumu” —, šajos apstākļos zināmā mērā ir iespējams rīkoties.

[50]             http://www.taylorwessing.com/ipindex

[51]             http://ec.europa.eu/taxation_customs/customs/customs_controls/counterfeit_piracy/statistics

[52]             http://ec.europa.eu/internal_market/iprenforcement/observatory/index_en.htm

[53]             http://ec.europa.eu/trade/creating-opportunities/trade-topics/intellectual-property/enforcement/

[54]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regula (ES) Nr. 608/2013 par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003

[55]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu, OV L 157/45, 30.4.2004.

[56]             WIPO līgums par autortiesībām, WIPO līgums par izpildījumu un fonogrammām.

[57]             Marrākešas līgums, kas atvieglo piekļuvi iespieddarbiem personām, kuras ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ.

[58]             Pekinas līgums par audiovizuālo izpildījumu.

[59]          T. i., sarunas par vīnu un stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu paziņošanas un reģistrācijas multilaterālas sistēmas izveidi un par jautājumiem, kas saistīti ar TRIPS 23. pantā paredzētās ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības attiecināšanu uz citiem produktiem papildus vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

[60]             Āfrikas intelektuālā īpašuma organizācija (OAPI), Āfrikas Rūpnieciskā īpašuma reģionālā organizācija (ARIPO).

[61]             http://trade.ec.europa.eu/doclib/press/index.cfm?id=328

[62]             http://ec.europa.eu/trade/tackling-unfair-trade/trade-barriers

[63]             Piemēram, China IPR SME Helpdesk — http://www.china-iprhelpdesk.eu

[64]          Palīdzības dienests sadarbojas ar vietējām organizācijām un sniedz šādus pakalpojumus: kvalitatīvas personalizētas ekspertu konsultācijas, vispārīgas un pielāgotas apmācības materiālus, specializētus mācību darbseminārus, sakaru veidošanu ar ārējiem ekspertiem un mērķreģionu pārvaldes iestādēm, uzņēmumu tīklu veidošanu un informatīvus pasākumus.

[65]             Sk. COSME (ES Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programma), http://ec.europa.eu/enterprise/initiatives/cosme/index_en.htm

[66]          http://ec.europa.eu/enterprise/policies/sme/documents/internationalisation/

[67]             Sk. Komisijas dienestu darba dokumentu SWD(2013)30, http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2013/march/tradoc_150789.pdf