2.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 296/105

—

ņemot vērā Austrumu partnerības dalībvalstu ārlietu ministru 2010. gada 13. decembra sanāksmē pieņemtos secinājumus;

—

ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas, proti, 2006. gada 19. janvāra rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP) (1), 2007. gada 15. novembra rezolūciju par EKP stiprināšanu (2), 2006. gada 6. jūlija rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu (EKPI) (3), 2008. gada 5. jūnija rezolūciju par gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas galvenajiem jautājumiem un pamatizvēlēm (4), 2009. gada 19. februāra rezolūciju par EKPI pārskatīšanu (5), 2008. gada 17. janvāra rezolūciju par pieeju Melnās jūras reģionālās politikas jomā (6) un 2011. gada 20. janvāra rezolūciju par ES stratēģiju Melnajai jūrai (7),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2010. gada 20. maija rezolūciju par nepieciešamību pēc Eiropas stratēģijas attiecībā uz Dienvidkaukāzu (8),

—

ņemot vērā EKP attīstību kopš 2004. gada un jo īpaši Komisijas progresa ziņojumus par tās īstenošanu,

—

ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovas Republiku un Ukrainu, kā arī Parlamentārās sadarbības komiteju ar šīm valstīm, izņemot Baltkrieviju, ieteikumus,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 15. novembra rezolūcijas 41. punktu, kurā prasīts izveidot ES un kaimiņattiecību politikas austrumu partnervalstu parlamentāro asambleju (EURONEST),

—

ņemot vērā rīcības plānus, kas pieņemti kopīgi ar Armēniju, Azerbaidžānu, Gruziju un Moldovu, kā arī asociācijas programmu, kas pieņemta ar Ukrainu,

—

ņemot vērā 2010. gada 26. jūlijā pieņemtos Ārlietu padomes secinājumus par EKP,

—

ņemot vērā Prāgas Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmes 2009. gada 7. maija kopīgo deklarāciju,

—

ņemot vērā 2010. gada 12. maija Komisijas paziņojumu par Eiropas kaimiņattiecību politikas novērtējumu (COM(2010)0207),

—

ņemot vērā 2008. gada 3. decembra Komisijas paziņojumu par Austrumu partnerību (COM(2008)0823),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumus, proti 2007. gada 5. decembra paziņojumu „Stipra Eiropas kaimiņattiecību politika” (COM (2007)0774), 2006. gada 4. decembra paziņojumu par EKP stiprināšanu (COM (2006)0726), 2004. gada 12. maija paziņojumu „Eiropas kaimiņattiecību politika — Stratēģijas dokuments” (COM(2004)0373) un 2003. gada 11. marta paziņojumu „Plašāka Eiropa — Kaimiņattiecības: jauns pamats attiecībām ar austrumu un dienvidu kaimiņiem” (COM(2003)0104),

—

ņemot vērā 2006. gada 24. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1638/2006, kas paredz vispārējos nosacījumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerattiecību instrumenta izveidei (9),

—

ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 13/2010 „Vai jaunā Eiropas kaimiņattiecību politikas instrumenta ieviešanas sākums ir veiksmīgs un nodrošina rezultātus Dienvidkaukāzā (Armēnijā, Azerbaidžānā un Gruzijā)?”,

—

ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.

tā kā ar Lisabonas līgumu ir radīti apstākļi efektīvāku un konsekventāku ES attiecību panākšanai ar dalībniekiem un partneriem, īpaši ar tās kaimiņiem,

B.

tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 8. pantu Eiropas Savienība veido īpašas attiecības ar kaimiņvalstīm, lai izveidotu labklājības un labu kaimiņattiecību telpu, kuras pamatā ir Savienības vērtības un kuru raksturo ciešas un mierīgas uz sadarbību balstītas attiecības,

C.

tā kā kopš 2004. gada, kad tika uzsākta EKP, ir nostiprinātas attiecības ar partnervalstīm un panākti daži taustāmi ieguvumi; tā kā joprojām pastāv neatrisinātas problēmas un galvenā uzmanība pašlaik ir jāpievērš īstenošanai, skaidri definējot rīcības prioritātes, veicot salīdzinošo novērtēšanu un diferencēšanu pēc darbības rezultātie,

D.

tā kā Austrumu partnerība ir nozīmīga politiskā sistēma attiecību padziļināšanai ar citām valstīm un to starpā, kuras pamatā ir līdzdalība un līdzatbildība, kā arī nosacītība; tā kā ciešākām attiecībām ir vajadzīgas stiprākas kopīgas saistības un reāla virzība uz labu pārvaldi demokrātijas standartiem,

E.

tā kā Austrumu partnerības uzmanība ir veltīta četrām tematiskām sadarbības platformām, proti: demokrātija, laba pārvaldība un stabilitāte; ekonomiska integrācija un konverģence ar ES politiku; vide, klimata pārmaiņas un enerģijas piegādes drošība; un cilvēku savstarpēji kontakti,

F.

tā kā sadarbības EURONEST Parlamentārajā asamblejā mērķis ir veicināt pozitīvu ietekmi, kalpojot kā platformai viedokļu apmaiņai, kopīgu risinājumu rašanai mūsdienu globālām problēmām demokrātijas, politikas, ekonomikas, energodrošības un sociālo lietu jomā, kā arī lai stiprinātu saiknes starp reģiona valstīm un ES un saiknes starp pašām austrumu partnerības valstīm,

G.

tā kā ES ir jāveicina un būtiski jānostiprina augšupēja pieeja, palielinot ekonomisko atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un jāveicina plašsaziņas līdzekļu brīvība un pulcēšanās brīvība, lai stiprinātu demokratizācijas procesus, kas ir priekšnoteikums ilgtermiņa stabilizācijai,

H.

tā kā neatrisināti reģionālie konflikti ES kaimiņvalstīs apdraud attiecīgo valstu ilgtspējīgu ekonomisko, sociālo un politisko attīstību un ir nopietns šķērslis reģionālajai sadarbībai un mazina stabilitāti un drošību; tā kā šie konflikti arī nopietni traucē EKP pilna potenciāla un prioritāšu īstenošanu; tā kā šie konflikti apdraud EKP patiesas un efektīvas daudzpusējās dimensijas attīstību; tā kā joprojām netiek pietiekami novērtēta pilsoniskās sabiedrības nozīmība attiecīgajās valstīs,

I.

tā kā ar nesenajām demonstrācijām pret represīviem režīmiem Baltkrievijā, Tunisijā un Ēģiptē cilvēki ir skaidri pauduši savu leģitīmo vēlmi pēc demokrātijas,

J.

tā kā ES un dalībvalstu atbalsta un sadarbības politika attiecībā uz nedemokrātiskajiem režīmiem Tunisijā un Ēģiptē ir izrādījusies nederīga un no šīm kļūdām ir jāmācās, raugoties uz ES un Baltkrievijas attiecībām un ES - EKP politiku kopumā, kuras pamatā jābūt vērtībām,

K.

tā kā EKPI ir veicinājis EKP finansēšanas vienkāršošanu; tā kā izvēloties instrumentu, kas nomainīs EKPI, ir jāņem vērā EKP stratēģiskā pārskata secinājumi un jārīko plašas apspriedes,

1.

atzinīgi vērtē progresu ES un kaimiņvalstu attiecībās EKP ietvaros, no jauna apstiprina EKP fundamentālās vērtības, principus un saistības, tostarp demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, tirgus ekonomiku, ilgtspējīgu attīstību un labu pārvaldi; uzskata, ka EKP joprojām ir stratēģiski nozīmīgs instruments attiecību padziļināšanai un stiprināšanai ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem, lai atbalstītu to politiskās, sociālās un ekonomiskās reformas, un uzsver, ka ir svarīgi saglabāt kopīgas līdzdalības principu programmu un rīcības izstrādāšanā un īstenošanā;

2.

atzinīgi vērtē patlaban notiekošo EKP pārskatīšanu un uzsver, ka šī procesa rezultātā vajadzētu vēl vairāk nostiprināt ES saites ar kaimiņvalstīm, un uzsver, ka arī, ja šo valstu cerības un mērķi ir atšķirīgi, tām visām ir potenciāls kļūt par ES vistuvākajām politiskajām sabiedrotajām;

3.

atzīmē, ka EKP divas dimensijas (dienvidu un austrumu) ir jāuztver, kā vienas un tās pašas prioritārās politikas integrālas daļas; uzsver, ka nepieciešams elastīgums un mums vairāk jādiferencē sava pieeja atbilstīgi konkrētiem partneriem, kā arī līdzekļi jāizmanto efektīvāk;

4.

uzsver, ka EKP stratēģiskajā pārskatā ir jāņem vērā visu partneru pieaugošās politiskās saistības un jāpastiprina tāda diferencēšana pēc darbības rezultātiem, kuras pamatā ir skaidri formulēti kritēriji;

5.

uzskata, ka būtiska nozīme ir ne tikai rezultātu, kas līdz šim gūti piemērotajās programmās, bet arī partnerības ietvaros pielietoto līdzekļu atbilstības rūpīgai izvērtēšanai; uzskata, ka šī procedūra dos iespēju koriģēt jebkuras nepilnības un neveiksmīgas izvēles nākotnē;

6.

uzsver nepieciešamību atzīt ar Lisabonas līgumu ieviestās izmaiņas, jo īpaši Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos/Komisijas priekšsēdētāja vietnieka lielāko nozīmi, Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveidi, kā arī paplašināšanās un kaimiņattiecību komisāra amatu un Eiropas Parlamenta jaunās pilnvaras, lai piešķirtu lielāku saskaņotību ES ārpolitikai un palielinātu ārējās darbības un ārpolitikas efektivitāti un leģitimitāti; sagaida, ka dalībvalstis neuzņemsies divpusējas iniciatīvas ar EKP valstīm, jo tā tiktu apšaubīta ES rīcības efektivitāte;

7.

aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu un ES delegācijas visā pasaulē, cik vien iespējams atbalstīt to, lai cilvēktiesības un politiskie principi tiktu cieši integrēti trešo valstu politiskās situācijas analīzē un tās rezultāti izmatoti iespējamos „transformācijas” politikas virzienos ar atbalsta projektu starpniecību;

8.

atzinīgi vērtē Eiropas Austrumu partnerības izveidošanu kā politisku sistēmu EKP austrumu aspekta attīstībai, kuras mērķis ir padziļināt un stiprināt ES un tās austrumu kaimiņu attiecības, turpinot darbu pie politiskās asociācijas, ekonomiskās integrācijas un tiesību aktu tuvināšanas, vienlaikus atbalstot politiskās un sociāli ekonomiskās reformas partnervalstīs; aicina Padomi, Komisiju un EĀDD izstrādāt skaidrus kritērijus šādu reformu pārraudzīšanai, atzīmējot, ka kritērijos ir jāņem vērā katra partnera atšķirīgās īpašības, tostarp dažādie mērķi un citādās iespējas; aicina Padomi, Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu iesaistīt Parlamentu šo kritēriju izstrādē; uzsver, ka ekonomiskajām reformām jānotiek līdztekus politiskajām reformām, un uzsver, ka labu pārvaldi var sasniegt vienīgi ar atvērtu un pārredzamu lēmumu pieņemšanas procesu, kura pamatā ir demokrātiskās institūcijas;

9.

uzsver, cik svarīgi saistībā ar Austrumu partnerību ir vēl vairāk veicināt stabilitāti un daudzpusējas uzticēšanās veidošanos, kā tas ir pausts Prāgas Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmes kopīgajā deklarācijā;

10.

uzsver, ka Eiropas perspektīva, tostarp Līguma par Eiropas Savienību 49. pants, varētu būt reformu virzītājspēks šajās valstīs un šī perspektīva vēl vairāk nostiprinātu valstu apņēmību ievērot kopējās vērtības un principus, piemēram, demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un labu pārvaldību;

11.

atgādina, ka kopīgajām fundamentālajām vērtībām, tostarp demokrātijai, tiesiskumam un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanai, tiesu varas neatkarībai un korupcijas apkarošanai, plašsaziņas līdzekļu brīvībai un NVO darbības veicināšanai, uz kurām pamatojoties tika izveidota EKP un Austrumu partnerība, joprojām ir jābūt galvenajiem kritērijiem mūsu partnervalstu sasniegumu novērtēšanā; tāpēc aicina visas EKP partnervalstis veikt konkrētus pasākumus šajā jomā; tādējādi mudina Komisiju un EĀDD mērķtiecīgāk īstenot gada rīcības programmas šajā jomā;

12.

atzīmē, ka kopš EKP politikas izveides 2004. gadā ir iegūti dažādi rezultāti — pozitīvi sasniegumi cilvēktiesību un demokratizācijas jomā vienās partnervalstīs mijās ar negatīviem citās, jo īpaši Baltkrievijā;

13.

atzīmē, ka Baltkrievija ir vienīgā austrumu partnervalsts, kuras līdzdalība EKP un Austrumu partnerības divpusējā dimensijā ir ierobežota un tās turpmāka iesaiste šajās programmās būs atkarīga no tā, vai tiks ievērotas kopējās vērtības un pamatprincipi; uzskata, ka nesenie notikumi Baltkrievijā bija gluži pretēji ES redzējumam par cilvēktiesību ievērošanu, demokrātiju un tiesiskumu; atzinīgi vērtē Ārlietu padomes 2011. gada 31. janvāra secinājumus par Baltkrieviju; aicina ES veikt visus pasākumus, kas nepieciešami, šo secinājumu pilnīgai īstenošanai, tostarp cenšoties rosināt Baltkrievijas iedzīvotājos idejas par reformām, samazinot birokrātisko slodzi un izmaksas, kas saistītas ar Šengenas vīzas saņemšanu, kā arī atbalstos cilvēku savstarpējus kontaktus; šajā sakarā aicina dalībvalstis, piešķirot Šengenas vīzas, izmantot visas elastības iespējas, kādas piedāvā ES vīzu kodekss; mudina Eiropas Komisiju un citus līdzekļu devējus atbalstīt demokrātiski orientētu politisko partiju veidošanos Baltkrievijā, kā arī lielāku NVO un pilsoniskās sabiedrības organizāciju veidošanos, un atbalstīt kopienu un pilsoniskās iniciatīvas Baltkrievijas reģionos;

14.

uzsver, ka vairākās valstīs vēlēšanu tiesiskais pamats un to norise neatbilst starptautiskiem standartiem; uzsver, cik svarīgas saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un saistībām ir brīvas un taisnīgas vēlēšanas;

15.

uzsver, ka cīņai pret korupciju, jo īpaši tiesu varas iestādēs un policijā, ir jābūt vienai no galvenajām ES prioritātēm turpmākajās attiecībās ar Austrumu partneriem un ka tam ir jāatspoguļojas visaptverošajā iestāžu darbības uzlabošanas programmā; uzsver arī, cik svarīgi ir pastiprināt cīņu pret organizētās noziedzības starptautiskiem tīkliem, un prasa panākt lielāku sadarbību ar ES aģentūrām policijas un tiesu lietās;

16.

uzsver, ka ir svarīgi papildināt ES un Austrumu partnerības valstu divpusējās attiecības ar daudzpusējo aspektu, palielinot tematiskajās platformās iekļauto darbību un iniciatīvu skaitu, īpaši pievēršot uzmanību pārrobežas projektu nostiprināšanai, savstarpējo kontaktu programmu izvēršanai, reģionālās sadarbības stimulu veidošanai un aktīva dialoga turpmākai stiprināšanai ar pilsonisko sabiedrību, lai veicinātu tik nepieciešamo nevalstisko institūciju veidošanos un stiprinātu sociālo kohēziju; tomēr atzīmē, ka divpusējam aspektam joprojām ir vadošā nozīme, un aicina veikt skaidrāku un striktāku diferencēšanu un nosacītību, lai centieniem un saistībām sekotu īstenošana un reālai virzībai sekotu konkrēti soļi Eiropas perspektīvas virzienā; stingri uzskata, ka saišu stiprināšana ar partneriem, kas sasnieguši labākos rezultātus, pozitīvi ietekmēs citus partnerus, un tas varētu veicināt daudzpusēju sadarbību;

17.

mudina Eiropadomi un Komisiju nodrošināt, ka vīzu režīma liberalizācijas piedāvājums Austrumu partnerības valstīm termiņa un satura ziņā ir vismaz tikpat labvēlīgs, cik iepriekš veiktie piedāvājumi citām valstīm, kurām ir kopīga robeža ar tām, lai nestimulētu ārvalstu pasu piešķiršanu Austrumu partnerības valstu pilsoņiem, jo tas, piemēram, Gruzijas, Ukrainas un Moldovas gadījumā, var ietekmēt šīs valstis destabilizējoši un tādējādi var būt pretrunā pašas ES drošībai un interesēm;

18.

uzsver, cik svarīgi ir vēl vairāk atbalstīt reģionālo sadarbību Melnās jūras apkārtnē un uzlabot ES politikas virzienus saistībā ar Melnās jūras reģionu, jo īpaši iesākot vērienīgu ES stratēģiju Melnajai jūrai un nodrošinot, ka ir pieejami pienācīgi finanšu un cilvēkresursi, lai to varētu efektīvi īstenot; uzsver, ka ES politikas virzieni attiecībā uz Melno jūru un Austrumu partnerība papildina viena otru, un aicina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu lietderīgi izmantot abu iniciatīvu atšķirīgās pieejas un visos līmeņos precizēt, kā efektīvi izmantot šo ievērojamo papildināmību;

19.

mudina reģiona valstis ciešāk savstarpēji sadarboties un iesaistīties pilnvērtīgā un ilgstošā dialogā visos attiecīgajos līmeņos par tādiem jautājumiem, kā brīvība, drošība un tiesiskums, kā arī jo īpaši par robežu pārvaldību, migrāciju un patvēruma piešķiršanu, cīņu pret organizēto noziedzību, cilvēku tirdzniecību, nelegālu imigrāciju, terorismu, naudas atmazgāšanu un narkotiku tirdzniecību, kā arī par sadarbību policijas un tiesu lietās; atgādina, ka labas kaimiņattiecības ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem virzībai uz iestāšanos ES visām EKP valstīm;

20.

uzsver, ka vairākās valstīs joprojām saglabājas arī nopietnas problēmas attiecībā uz vārda brīvību, jo īpaši plašsaziņas līdzekļos, biedrošanās un pulcēšanās brīvību un iespējas izpausties sabiedrības dalībniekiem un cilvēktiesību aizstāvjiem joprojām ir nepamatoti ierobežotas;

21.

atzinīgi vērtē pilsoniskās sabiedrības aktīvo lomu veicinot vērtības, kas ir EKP pamatā, īpaši cilvēktiesību ievērošanu, plašsaziņas līdzekļu brīvību un demokratizāciju; uzsver, ka šī loma, kopā ar iesaistīšanos saskaņā ar EKPI un EKP rīcības plānu projektu īstenošanā un uzraudzībā ir vēl vairāk jāatbalsta, šim nolūkam piešķirot finansiālus un institucionālus resursus; atzinīgi vērtē pilsoniskās sabiedrības organizāciju, jo īpaši no partnervalstīm, aktīvu iesaistīšanos Pilsoniskās sabiedrības forumā; mudina Pilsoniskās sabiedrības forumu iesaistīties Austrumu partnerības oficiālās platformas sanāksmēs un tematiskajās darba grupās;

22.

uzskata, ka jāveic šajā procesā iesaistīto pilsoniskās sabiedrības organizāciju uzticamības visaptverošs novērtējums, lai nodrošinātu mūsu pasākumu leģitimitāti un efektivitāti;

23.

uzsver vietējo varas iestāžu nozīmi mūsu partnervalstu demokrātiskajā attīstībā un mudina Komisiju aktīvi tās atbalstīt, lai nostiprinātu vietēja līmeņa demokrātiju un vietējo pārvaldi; mudina paplašināt mērķsadarbības programmas starp ES un partnervalstu vietējām varas iestādēm, kā arī izveidot Austrumeiropas un Dienvidkaukāza vietējo un reģionālo asambleju;

24.

uzsver arodbiedrību un sociālā dialoga nozīmību austrumu partneru demokrātiskajā attīstībā; uzsver, ka arodbiedrību tiesības ir ierobežotas, un aicina austrumu partnerus vairāk veicināt darba ņēmēju organizāciju un arodbiedrību tiesības; iesaka izvērst sociālo dialogu un apspriedes starp darba tirgus partneriem;

25.

uzsver vārda brīvības, brīvu un neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu, arī internetā, svarīgumu demokrātijas attīstībā, kā līdzekli sabiedrību mijiedarbības un saziņas veicināšanai reģionā un ar ES; mudina ES turpināt finansēt Belsat, Radyo Racyja un Eiropas radio Baltkrievijai, kā arī atbalstīt citu plašsaziņas līdzekļu izveidošanu un konsolidāciju, tostarp ar finanšu ieguldījumu, arī kā dažādu sabiedrību tiešas saziņas sekmēšanas veidu; uzsver, ka jāpārtrauc atbalsts kontrolētiem, valsts īpašumā esošiem plašsaziņas līdzekļiem, kā tas ir Baltkrievijas gadījumā;

26.

atgādina viedokli, ka asociācijas nolīgumi ir svarīgs instruments reformu veicināšanai un tajos ir jāiekļauj konkrēti nosacījumi, laika grafiki un rezultātu kritēriji un tie jāpapildina ar regulāru uzraudzību, lai visaptverošā veidā efektīvi padziļinātu divpusējās attiecības ar ES un panāktu lielāku konsekvenci starp šādu nolīgumu daudzajām daļām, proti, politisko, ekonomisko, sociālo un kultūras daļu, kā arī cilvēktiesību ievērošanu; uzsver, ka visaptverošās iestāžu darbības uzlabošanas programmas ir jāsāk, cik drīz vien iespējams; uzsver, ka, ņemot vērā asociācijas nolīgumu tālejošo raksturu un to izšķirīgo nozīmi Austrumu partnerības nākotnei, ES, sniedzot tehnisko un finanšu palīdzību, ir jāatbalsta šīs valstis, lai tās spētu izpildīt īstenošanas saistības; atgādina Komisijai par tās pienākumu pienācīgi informēt Eiropas Parlamentu un atbildīgos referentus par asociācijas nolīgumu sarunu pilnvarām un sarunu gaitu;

27.

atzinīgi vērtē darbu, ko Armēnijā veic ES Augsta līmeņa padomdevēja grupa, kā arī līdzīgas grupas darba uzsākšanu Moldovā; aicina augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos/Komisijas priekšsēdētāja vietnieci un Komisiju apspriest iespēju šādu palīdzību piedāvāt citiem austrumu partneriem;

28.

uzskata, ka ciešāka ka ekonomiskā integrācija var būt spēcīgs pamudinājums sociālām un politiskām pārmaiņām; uzsver, ka padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA) ar ES izveidošana ir jāīsteno vienīgi tad, kad ir izpildīti vajadzīgie nosacījumi; uzsver, ka šie ir un paliek galvenie Austrumu partnerības nodrošinātie stimuli partnervalstīm, kā arī spēcīgs pamudinājums veikt reformas, ar nosacījumu, ka sociālā un vides ietekme tiek savlaicīgi pilnībā izvērtēta; savukārt atzīst, ka padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas koncepcija ir jāpārskata un jāpielāgo mainīgajiem apstākļiem katrā austrumu partnervalstī atsevišķi;

29.

uzsver, cik nozīmīga ir izvērsta divpusējā un daudzpusējā ekonomiskā sadarbība starp EKP partnervalstīm, jo tas sniegtu taustāmus labumus iedzīvotājiem, uzlabotu politisko klimatu attiecīgajā reģionā un veicinātu partnervalstu ekonomisko attīstību; tāpēc mudina starp partnervalstīm izveidot brīvās tirdzniecības zonas;

30.

atzīmē Ķīnas aizvien lielāko ekonomisko klātbūtni Austrumu partnerības valstīs;

31.

uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt pilsoņu mobilitāti, uzturēt savstarpējos kontaktus un pārvaldīt migrācijas plūsmas ar vīzu režīma atvieglošanu un atpakaļuzņemšanas nolīgumiem, lai pakāpeniski virzītos uz pilnīgu vīzu režīma atcelšanu, ar noteikumu, ka ir pilnībā izpildīti attiecīgie nosacījumi; aicina ES aktīvi un strauji vest sarunas par šiem jautājumiem, vienlaikus jau nodrošinot, ka nolīgumi par vīzu režīma atvieglošanu tiek labāk īstenoti; iesaka — divpusējos nolīgumos ir jāparedz noteikumi par migrācijas jomā pieņemto tiesību aktu atjaunināšanu EKP valstīs; uzstāj, ka jāīsteno šādus nolīgumus un politikas virzienus, jo īpaši patvēruma piešķiršanu, pilnībā ievērojot starptautiskās saistības un pienākumus, kā arī ES standartus, īpaši cilvēktiesību jomā;

32.

vēl vairāk uzsver to, ka vīzu režīma atvieglošanu var izmantot kā spēcīgu stimulu demokratizācijas un cilvēktiesību reformu veicināšanai partnervalstīs, un var izmantot arī kā līdzekli, lai atzītu konkrētus soļus politiskās asociācijas un ekonomiskās integrācijas virzienā ar ES saistībā ar EKP;

33.

ierosina, lai Komisija publicē ikgadēju novērtējuma ziņojumu attiecībā uz Eiropas atpakaļuzņemšanas nolīgumiem;

34.

uzskata, ka starp FRONTEX un EKP valstīm jābūt labākai sadarbībai;

35.

mudina Komisiju pievērst īpašu uzmanību studentu, augstskolu pasniedzēju, pētnieku un uzņēmēju mobilitātei, nodrošinot pietiekamus resursus un stiprinot un paplašinot jau pieejamās stipendiju programmas; šajā sakarā uzsver, cik svarīgi ir izstrādāt Austrumu partnerības ietvaros jaunus projektus, kuros galvenā uzmanība būtu pievērsta strukturētākai sadarbībai augstākās izglītības un pētniecības jomā, veicinot apmaiņu starp universitātēm un valsts–privātā sektora partnerību pētniecības jomā; atzinīgi vērtē mobilitātes partnerību ar Moldovu un Gruziju un atbilstīgi ES vispārējai pieejai migrācijai mudina noslēgt šādu partnerību arī ar citiem austrumu partneriem; uzskata, ka šajā sakarā varētu labāk izmantot un piemērot Šengenas vīzu kodeksu, lai atvieglotu mobilitāti šo kategoriju personām;

36.

atkārtoti pauž vislielāko atbalstu EK finansētiem stipendiju projektiem universitāšu beidzējiem no EKP valstīm un ES, mācībām Eiropas Koledžā; uzskata, ka šādā veidā būs iespējams sagatavot sarunu partnerus no kaimiņvalstīm, piemēram, personālu darba vietām, kas saistītas ar ES EKP, kurš pilnībā un profesionāli pārzinās Eiropas politikas, tiesību aktu un iestāžu būtību;

37.

uzsver nozaru sadarbības nozīmīgumu, ņemot vērā augošo savstarpējās atkarības līmeni, īpaši tādās jomās, kā energoapgādes drošība, vide un klimata pārmaiņas, izglītība, informācijas tehnoloģijas, pētniecība, transports, sociālā attīstība un integrācija, nodarbinātība un darba vietu radīšana un sadarbība veselības jomā; uzsver, ka ciešāka nozaru sadarbība varētu veidot sinerģiju starp ES iekšpolitiku un EKP; šajā sakarībā uzskata, ka jāmudina lielāks skaits partnervalstu parakstīt protokolus ar ES par dalību Kopienas programmās un aģentūrās; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Moldāvijas Republikas un Ukrainas pievienošanos Enerģētikas kopienai;

38.

uzskata, ka ir jāpastiprina sadarbība enerģētikas, energoefektivitātes un atjaunojamo enerģijas resursu veicināšanas jomā, kas būtu galvenie mērķi sadarbības nolīgumos ar EKP partnervalstīm; uzsver, ka Nabucco projekts ir stratēģiski nozīmīgs un jāīsteno vistuvākajā laikā, tas pats attiecas arī uz sašķidrinātās dabas gāzes transportēšanu AGRI projekta ietvaros;

39.

uzsver nepieciešamību nodrošināt adekvātu ES finansējuma līmeni sadarbībai ar kaimiņvalstīm un atgādina EKPI kā EKP finansēšanas instrumenta nozīmi, kurš ir jāpārveido, lai elastīgāk reaģētu uz kaimiņvalstu un to reģionu dažādajām vajadzībām, un nodrošinātu tiešu saikni ar EKP mērķiem un EKPI plānošanu, kā arī atspoguļotu nākotnē paredzēto uz rezultātu orientēto EKP būtību; tomēr uzsver, ka nepieciešama lielāka elastība un spēja reaģēt uz krīzes situācijām, kā arī mērķtiecīgāka palīdzība, jo īpaši pilsoniskajai sabiedrībai un vietējā līmenī, nodrošinot augšupēju pieeju, un nodrošinot, ka finansiālā palīdzība nav saistīta ar nepamatotu valsts iejaukšanos; uzsver dažādu EKPI programmu pārvaldības un īstenošanas uzraudzības nozīmi un uzsver, ka finansēto projektu pamatkritērijiem jābūt vietējās ekonomikas attīstības pievienotajai vērtībai, ņemot vērā patiesās izmaksas un katra projekta patieso ieguldījumu; aicina Komisiju un EĀDD, sagatavojot nākamo instrumentu, rīkot iepriekšējas apspriedes ar Parlamentu un pilsoniskās sabiedrības ieinteresētajām personām;

40.

aicina palielināt Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta finansējumu, kā arī izmantot to efektīvāk, lai nostiprinātu pilsoniskās sabiedrības spēju veicināt cilvēktiesības un demokrātisko reformu, kā arī nevalstisko dalībnieku instrumenta finansējumu, ar ko atbalsta nelielus vietējus attīstības pasākumus, ko īsteno pilsoniskās sabiedrības organizācijas, jo īpaši Baltkrievijā;

41.

uzsver, ka ir svarīgi saglabāt atbilstīgu finansēšanas līmeni, un pauž gandarījumu par starptautisko finanšu institūciju un citu donoru darba saskaņotības uzlabošanos, lai palielinātu efektivitāti un radītu sinerģiju; uzsver, ka ES ir arī jāsniedz ieguldījums partnervalstu esošo resursu labākā izmantošanā, pievēršot lielāku uzmanību praktiskai sadarbībai, lai paaugstinātu šo valstu iestāžu spēju īstenot reformas un ievērot saistības, kas noteiktas dažādos nolīgumos, kuri noslēgti ar ES; norāda, ka jāpastiprina tiešā saikne starp rezultātiem un finansiālo palīdzību (piemēram, Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta „pārvaldības mehānismu”), jo īpaši tādās jomās kā demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskums;

42.

uzskata, ka budžeta atbalstu varētu apspriest kā lietderīgu iespēju, kas nākotnē varētu radīt reālus stimulus; tomēr uzskata, ka tā pamatā jābūt diferenciācijas principam un ka tam ir jāpiemēro nosacījumi, tostarp saņēmējvalstīm ir jāievēro kopīgu vērtību principi, jāveic efektīvas budžeta pārvaldības un kontroles procedūras, jānodrošina zems korupcijas līmenis un spēja izmantot šo atbalstu pārredzamā, efektīvā un atbildīgā veidā;

43.

uzskata, ka būtiski jāpaaugstina griestus vispārējā budžeta 4. izdevumu kategorijai, konkrēti Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentam, ņemot vērā, ka pēdējos gados attiecībā uz Eiropas Savienību un partnervalstīm gan tika sasniegts zināms progress sadarbības veicināšanā un to ekonomiku pakāpeniska integrācija, tomēr vēl ir daudz darāmā, jo parādās jauni uzdevumi un sadarbības jomas;

44.

aicina Komisiju — gan ne uz Savienības Vidusjūrai finansējuma rēķina — palielināt finansiālo palīdzību Eiropas kaimiņattiecību politikas austrumu dimensijai, lai sasniegtu Austrumu partnerības mērķus un nodrošinātu tās efektīvu īstenošanu;

45.

norāda, ka, lai gan palīdzība var sniegt atbalstu valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, ar to nepietiek, lai garantētu ilgtspējīgu un ilgstošu attīstību; tādēļ aicina jaunattīstības valstis stiprināt un mobilizēt iekšzemes resursus, aktīvi iesaistīt privāto sektoru, pašvaldību iestādes un pilsonisko sabiedrību Eiropas kaimiņattiecību politikas darba kārtībā, kā arī aicina šīs valstis uzņemties vairāk atbildības par saviem Eiropas kaimiņattiecību politikas projektiem;

46.

norāda, ka Austrumu partnerības jaunatnes dimensijas stiprināšana ir būtisks ieguldījums ES un austrumu kaimiņvalstu attiecībās, kam nākamajos gados paveras liels potenciāls, un šo partnervalstu demokratizācijā un to tiesību aktu saskaņošanā ar Eiropas standartiem; atkārtoti uzsver, ka 2011. gadā ES 2011. gada budžetā Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentam piešķirto papildu 1 000 000 miljonu Komisijai vajadzētu izdot Austrumu partnerības jaunatnes dimensijas stiprināšanai, nodrošinot:

47.

atzinīgi vērtē 2011. gada 2. februārī Baltkrievijas atbalstam organizētās donoru konferences iznākumu, kurā tika iegūti apmēram EUR 87 miljoni, kas izmantojami cilvēktiesību aizstāvju pārstāvju atbalstam, arodbiedrību, pētniecības centru un studentu organizāciju nostiprināšanai;

48.

atzīmē ES aktīvāku iesaistīšanos drošības jomā austrumu kaimiņvalstīs, izveidojot ES Robežu palīdzības misiju Moldovā un Eiropas Savienības Uzraudzības misiju Gruzijā; aicina ES augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos/Komisijas priekšsēdētāja vietnieci un EĀDD pastiprināt iesaistīšanos Piedņestras un Dienvidkaukāza ieilgušo konfliktu risināšanā, pamatojoties uz starptautisko tiesību principiem, jo īpaši spēka neizmantošanu, pašnoteikšanos un teritoriālo integritāti, aktīvāk piedaloties pastāvīgās un ad hoc struktūrās konfliktu risinājuma meklēšanai, tostarp līdzšinējos sarunu formātos, jo īpaši EDSO;

49.

aicina augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos / Komisijas priekšsēdētāja vietnieci un EĀDD izstrādāt vairāk uzticības veicināšanas pasākumu un programmu, tostarp uzsākot jaunas misijas un iedzīvotājiem paredzētas komunikācijas stratēģijas un apsverot pragmatiskas sadarbības iniciatīvas, piemēram, kontaktēšanos ar pilsonisko sabiedrību, vienlaicīgi paturot spēkā ES neatzīšanas politiku, lai atbalstītu pilsonisko kultūru un kopienu dialogu; uzsver, ka ir svarīgi ar EKP, Austrumu partnerību un asociācijas nolīgumu sarunām stiprināt labu kaimiņattiecību principu, kā arī attīstīt reģionālo sadarbību; uzskata, ka ES īpašajiem pārstāvjiem joprojām ir svarīga loma, jo īpaši, ja viņu pilnvarās ietilpst reģionālais aspekts, kā tas ir attiecībā uz Dienvidkaukāzu; uzsver, ka jāīsteno vairāk un kvalitatīvāki pasākumi, kas risinātu reģiona ilgstošos konfliktus, kuri ir šķēršļi daudzpusējai dimensijai;

50.

šajā sakarā vērš uzmanību uz faktu, ka jebkāda progresa trūkums Dienvidkaukāza neatrisināto konfliktu atrisināšanā ir kavējis reģionā jebkādu sadarbību (izņemot Reģionālā vides centra sadarbību) un attiecīgi ir vājinājis EKP; uzskata, ka ārkārtīgi svarīgi ir apzināt, kādās sadarbības jomās iesaistīt šīs trīs valstis, jo īpaši attiecībā uz dialogu, ko savā starpā risina šo valstu pilsoniskās sabiedrības, jaunatnes organizācijas un neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi, kā arī uz ekonomisko sadarbību, un aicina EEAS pielikt visas pūles, lai šajā iniciatīvā iesaistītu arī Krievijas Federāciju un Turciju;

51.

uzskata, ka, lai nepārslogotu ES delegācijas šajās zemēs un lai pastiprinātu ES iesaisti ilgstošu konfliktu risinājumos, kas gūti starptautisku sarunu ceļā, jo īpaši attiecībā uz Piedņestras un Dienvidkaukāza reģioniem, lietderīgs līdzeklis var būt Eiropas Savienības īpašo pārstāvju (EUSR) iecelšana; uzsver, ka EUSR darbību jākoordinē augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos / Komisijas priekšsēdētāja vietniecei;

52.

pauž nopietnas bažas par to, ka piespiedu kārtā pārvietotām personām (gan bēgļiem, gan valsts iekšienē pārvietotām personām) partnervalstīs notikušu bruņotu konfliktu dēļ joprojām ir liegtas tiesības, tostarp tiesības uz atgriešanos, īpašumtiesības un tiesības uz personīgo drošību; aicina visas puses nepārprotami un bez nosacījumiem atzīt minētās tiesības, vajadzību tās nekavējoties īstenot un rast steidzamu šīs problēmas risinājumu, kas atbilstu starptautisko tiesību principiem; šajā sakarā aicina Komisiju un ES dalībvalstis joprojām sniegt un palielināt ES palīdzību un finansiālo atbalstu tām Austrumu partnerības valstīm, kas risina šo situāciju, jo īpaši palīdzot atjaunot un būvēt vajadzīgās ēkas un ceļus, ūdensapgādes un elektroapgādes infrastruktūru, slimnīcas un skolas;

53.

uzsver Eiropas Parlamenta lielo nozīmi politisko debašu sekmēšanā un tā lomu brīvības un demokrātijas stiprināšanā partnervalstu vidū, tostarp parlamenta vēlēšanu novērošanu misiju darbību; uzsver tā apņemšanos palielināt darba konsekvenci ar dažādu parlamentāro struktūru palīdzību, stiprināt attiecības ar pilsonisko sabiedrību un savu struktūru darbību efektivitāti, tostarp labāk izmantot savas delegācijas parlamentu sadarbības struktūrās;

54.

atkārtoti apstiprina stingru atbalstu EURONEST parlamentārajai asamblejai, uzsverot tās nozīmi demokrātijas un demokrātisku iestāžu stiprināšanā un Austrumu partnerības parlamentārā aspekta padziļināšanā; uzskata, ka šādas asamblejas devums būs noderīgs pastiprinātas EKP īstenošanā un sniegs pievienoto vērtību visām pusēm, ko interesē sadarbības, solidaritātes un savstarpējās uzticēšanās nostiprināšana un labākās prakses popularizēšana; pauž viedokli, ka Baltkrievijas parlamenta locekļi ir laipni aicināti piedalīties EURONEST parlamentārajā asamblejā, taču tikai pēc tam, kad Baltkrievijas parlaments būs demokrātiski ievēlēts un Eiropas Savienība to būs atzinusi;

55.

uzsver Eiropas Parlamenta nozīmi visos EKP attīstības posmos un jomās gan stratēģisko izvēles iespēju formulēšanā, gan EKP īstenošanas pārbaudīšanā, un atkārto apņemšanos arī turpmāk izmantot savas tiesības kontrolēt EKP īstenošanu, arī regulāri apspriežoties ar Komisiju par EKPI piemērošanu; tomēr pauž nožēlu par ierobežoto piekļuvi dokumentiem un iespējām apspriesties, sagatavojot attiecīgo programmu dokumentus, aicina saskaņā ar LESD 218. panta 10. punktu, kurā teikts, ka Parlamentu nekavējoties un pilnīgi informē visos procedūras posmos, sniegt Parlamentam piekļuvi pilnvarām, kas piešķirtas sarunām ar EKP partnervalstīm par visiem starptautiskajiem nolīgumiem;

56.

atzinīgi vērtē Padomes lēmumu 2011. gada otrajā pusē sasaukt otro Austrumu partnerības sanāksmi; šajā sakarā aicina ES dalībvalstis šo iespēju izmantot, lai apzinātu sasniegto progresu un turpmāk pārskatītu Austrumu partnerības stratēģiskās pamatnostādnes tādējādi, ka tā varētu turpināt sniegt būtiskus rezultātus;

57.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Reģionu komitejai, EKP valstu valdībām un parlamentiem, EDSO un Eiropas Padomei.