5.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 170/98

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija ir atsaukusies pilsoniskās sabiedrības un EESK kopīgajai iniciatīvai 2015. gadu nosaukt par Eiropas Attīstības gadu.

1.2.

Komiteja stingri atbalsta Eiropas Ārkārtas palīdzības un attīstības NVO konfederācijas (CONCORD) grozījumus (1) Eiropas Komisijas priekšlikuma projektā par Eiropas Attīstības gadu (2), kā arī Eiropas Parlamenta iesniegto grozījumu projektu (3). Komiteja norāda, ka lielākā daļa ierosinājumu apspriesta neformālajā darba grupā, kas izveidota saistībā ar Eiropas gadu, un daļēji minēta citos EESK atzinumos, kā arī EESK diskusiju lapā par Eiropas gadu.

1.3.

Eiropas Attīstības gads būs pirmais Eiropas gads ar stingru, daudzpusīgu un uz tiesībām balstītu dimensiju. EESK aicina ES iestādes darīt iespējami vairāk, lai sasniegtu CONCORD norādītos mērķus: šis gads ir “vienreizēja iespēja plašai sabiedrības diskusijai un mērķtiecīgai pilsoniskajai līdzdalībai, pievēršoties Eiropas redzējumam par vispārēju attīstību gan Eiropā, gan citos kontinentos, un ņemot vērā tā cilvēktiesību, vides ilgtspējības un sociālās kohēzijas dimensijas” (4).

1.4.

Komiteja aicina savus partnerus citos pasaules reģionos plaši popularizēt Eiropas Attīstības gadu, jo ir atlicis pietiekami daudz laika, lai sagatavotos.

1.5.

Pirmkārt jāuzsver attīstības sadarbības visilgtspējīgākie un būtiskākie aspekti, piemēram, vispārēja solidaritāte un taisnīgums, attīstības politikas saskaņošana, ilgtspējīgas attīstības mērķi, vispārējais sabiedriskais labums un izaicinājumi, kā arī Eiropas iedzīvotāju kā patērētāju un pasaules ekonomikas dalībnieku loma. Sašaurinātai pieejai un jautājumiem par donoru un saņēmēju nevajadzētu būt prioritātei.

1.6.

Rūpīga uzmanība jāpievērš arī privātā sektora nozīmei attīstības jomā (5), jo jaunattīstības valstīs parasti trūkst mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) – tostarp kooperatīvu – attīstības stratēģiju. Šādas attīstības stratēģijas var palīdzēt izskaust nabadzību un veicināt iekļaujošu izaugsmi. Eiropas pieredze MVU atbalsta stratēģiju veidošanā sadarbībā ar sociālajiem partneriem un ieinteresētām NVO būtu mērķorientētā un piemērotā veidā jānodod jaunattīstības valstīm, tādējādi palīdzot panākt ilgtspējīgu attīstību visos trijos tās galvenajos aspektos: ekonomiskajā, sociālajā un ekoloģiskajā.

1.7.

EESK atkārtoti norāda, ka iepriekšējo Eiropas gadu veiksmīgo rezultātu pamatā ir bijusi ES iestāžu un struktūru ciešā sadarbība ar pilsonisko sabiedrību gan valstu, gan ES līmenī. Tādēļ Komiteja aicina nekavējoties rīkoties, izveidojot darba grupas savlaicīgai un atbilstoši strukturētai sadarbībai un iesaistot tajās dažādas ieinteresētās puses. Tāpēc EESK stingri atbalsta pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO) alianses izveidi.

1.8.

PSO īstenotie daudzlīmeņu pasākumi (valstu, ES un partnervalstu līmenī) ir ļoti svarīgi politiskā procesa veidošanā, tāpēc PSO un to pasākumiem Eiropas gadā jābūt absolūti prioritāriem un jāsaņem lielākā daļa līdzekļu. Lai Eiropas Attīstības gads izrādītos veiksmīgāks īstermiņā un ilgtermiņā, ir jāizvairās no līdzekļu tērēšanas dārgām kampaņām, kuras vada sabiedrisko attiecību aģentūras, vai arī šādi pasākumi jāsamazina līdz minimumam (kā norādīts šā atzinuma 3.6. punktā).

1.9.

Komiteja aicina ES iestādes izmantot trialoga diskusijas, lai kampaņu un informācijas izplatīšanas pasākumu vietā pievērstu uzmanību ilgtspējīgiem rezultātiem un līdzdalībai. Lai to panāktu, ir jāgroza Eiropas Komisijas priekšlikuma atsevišķu pantu daļas, kā norādīts šā atzinuma 3. un 4. sadaļā. Izmaiņas nepieciešamas arī apsvērumā un pielikumos. Ņemot vērā ierobežoto garumu, tos nevar izskatīt šajā atzinumā.

1.10.

Kā norādīts atzinuma 3.5. punktā, vislabākos rezultātus varētu sniegt decentralizēta pieeja, jo attīstības sadarbības tradīcijas un vēsture ir ļoti atšķirīga, un nevar atrast kopēju pieeju formulējumam, pasākumiem utt. Atzinuma 3. un 4. sadaļā izklāstīti vairāki ierosinājumi ar Eiropas gadu saistītiem pasākumiem vietējā līmenī, un sagatavošanās procesā tie būtu jāņem vērā.

2.1.

Eiropas gadam ir īpaša loma saziņā un iedzīvotāju aktīvā iesaistīšanā, un tas dod iespēju iestādēm, kā arī aizvien lielākam skaitam pilsoniskās sabiedrības organizāciju, rīkot pasākumus ES līmenī, valstīs, reģionos un vietējā mērogā.

2.2.

2015. gadā ir jāsasniedz Tūkstošgades mērķi. Gada galvenajam notikumam vajadzētu būt rezultātu novērtēšanai un jaunas stratēģijas vai paradigmas pieņemšanai nākamajai desmitgadei. Eiropas Savienībai ir bijusi galvenā loma attīstības jautājumos un Tūkstošgades attīstības mērķu izstrādē. Lai gan sadarbība attīstības jomā nozīmē daudz vairāk nekā tikai attīstības palīdzību, jānorāda, ka lielāko daļu oficiālās attīstības palīdzības (60 %) piešķir ES un tās dalībvalstis. ES un tās iedzīvotājiem, kā arī partneriem dalībvalstīs, būtu jāuzņemas vadošā loma diskusijās par laikposmu pēc 2015. gada.

2.3.

Saskaņā ar Eirobarometra datiem (6) Eiropas Savienībā apmēram 20 miljoni cilvēku tieši iesaistīti nevalstiskajās attīstības organizācijās (ieskaitot brīvprātīgos), apmēram 130 miljoni ES iedzīvotāju ziedo kādai organizācijai, kas atbalsta attīstības valstis, un 72 % ES iedzīvotāju personīgi atbalsta ideju par palīdzību valstīm ar zemiem attīstības rādītājiem.

2.4.

Aizvien vairāk cilvēku saprot, ka attīstība sākas mūsu pašu valstīs un mūsu dzīvē, ar godīgu tirdzniecību, vides aizsardzību, līdzdalību politiskajos procesos utt.

2.5.

Ātri augoša, plaša un iekļaujoša atbalstītāju koalīcija, kuru stingri atbalsta ES komisārs attīstības jautājumos Andris Piebalgs ar savu komandu un vada valsts un ES līmeņa PSO – “Eiropas kustība Latvijā”, “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” (LAPAS), Eiropas Ārkārtas palīdzības un attīstības NVO konfederācija (CONCORD) un EESK (7) —, ir pulcējusi galvenās ieinteresētās puses, tostarp daudzas PSO, Reģionu komiteju un Eiropas Parlamentu. Jau sākotnēji partneri ir darbojušies, lai Eiropas gads būtu veiksmīgs, ar tālejošiem mērķiem un konkrētiem rezultātiem.

3.1.

EESK aicina ES iestādes izmantot trīspusējas sarunas, lai Eiropas gads būtu saturīgāks un lai pasākumi nodrošinātu uzlabotus un ilgtspējīgākus rezultātus (piemēram, ar politisko procesu starpniecību, saistībām, horizontālā un strukturālā dialoga uzlabošanu utt.).

3.2.

EESK atgādina sākotnējo ierosinājumu par Eiropas gada saturu: “EESK aicina pievērst lielāku uzmanību attīstības sadarbības tematikai, solidaritātei pasaules mērogā un debatēm par Tūkstošgades attīstības mērķiem. Komiteja ierosina pasludināt 2015. gadu par “attīstības un sadarbības gadu” (pagaidu nosaukums). Tā kā ES un dalībvalstis apņēmušās šos mērķus sasniegt līdz 2015. gadam, aicinām Eiropas gadu izmantot, lai veicinātu katra indivīda, pilsoniskās sabiedrības, valstu un ES izpratni un līdzatbildību par jau izvirzīto mērķu, kā arī par jauno mērķu, kas būs noteikti laikposmam pēc 2015. gada, sasniegšanu.” (8)

3.3.

Lai Eiropas gads būtu veiksmīgs un lai sekmīga būtu attīstība plašākā nozīmē, Eiropas iedzīvotāji, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un to partneri visā pasaulē jāiesaista attīstībā un politiskajā dialogā par vispārēju attīstību un vispārēju taisnīgumu. Pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir svarīga loma ne tikai līdzekļu vākšanā un attīstībai paredzētu pasākumu īstenošanā, bet arī politikas procesos. Tas īpaši attiecas uz jauniešiem, kuriem ar sociālo vietņu un citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību nereti veidojas ciešākas saiknes ar ārpasauli un kuriem mēdz būt labāka izpratne par aktuālajiem jautājumiem, kas viņiem kā mūsu nākotnes līderiem būs jārisina. Tāpēc ārkārtīgi svarīga ir mērķtiecīga un tieša bērnu un jauniešu – sevišķi meiteņu – iesaistīšana Eiropas tematiskā gada debatēs. Mērķtiecīgi un tieši jāiesaista arī iedzīvotāji ar dažādām interesēm, sociālo izcelsmi utt. Iepriekš minētie aspekti noteikti būtu jāatspoguļo Eiropas gada sagatavošanā un īstenošanā, tā saturā un finansējumā.

3.4.

Komiteja atbalsta decentralizētu pieeju Eiropas gadam. Valstu līmenī izveidotām darba grupām būtu jāizstrādā Eiropas gadam veltīta valsts devīze, lozungs vai aicinājums, kas vislabāk atspoguļo situāciju dalībvalstī. Ne vēlāk kā 2 mēnešus pēc priekšlikuma pieņemšanas jāizveido darba grupas ES un valstu līmenī, un Eiropas gadam piešķirtajam finansējumam jābūt pieejamam. Arī pēc Eiropas gada būtu jāturpina darba grupu aktivitātes un tām sniegtais atbalsts. Vadoša loma darba grupās jāuzņemas organizētai pilsoniskajai sabiedrībai.

3.5.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas ieceri ieguldīt apjomīgus līdzekļus, lai Eiropas gads izrādītos veiksmīgs. Vienlaikus Komiteja pauž bažas, ka šobrīd tikai neliela daļa finansējuma ir paredzēta pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanai un pasākumiem, lai gan tādējādi vislabāk varētu nodrošināt ilgtspējīgumu un Eiropas gada rezultātus. Līdzekļu izmantošana esošajiem vai jauniem līgumiem/konkursiem ar sabiedrisko attiecību aģentūrām nebūtu pieļaujama vai arī tā jāierobežo līdz minimumam, jo atsevišķos gadījumos darbība varētu neatbilst Eiropas gada mērķiem.

3.6.

Ņemot vērā iepriekšējo Eiropas gadu veiksmīgo praksi, Komiteja pauž atbalstu plašas un iekļaujošas PSO alianses izveidei, kurai, tāpat kā iepriekšējos gados, būtu vadošā loma Eiropas gada plānošanā un īstenošanā. EESK aicina pievērst īpašu uzmanību ciešai sadarbībai ar EESK locekļiem, struktūrām un citām ieinteresētajām pusēm, kā arī ar alianses locekļiem ES un valstu līmenī.

3.7.

2015. gadā būtu jāturpina arī pozitīvā prakse, proti, “Eiropas gada vēstnieku” iecelšana. Tā piedāvā plašas iespējas veidot sabiedrības izpratni un gūt tās atbalstu Eiropas gada mērķiem.

3.8.

Komiteja ir apņēmusies izstrādāt sadarbības mehānismus visos svarīgākajos līmeņos iespējami labākas sadarbības un sinerģijas nodrošināšanai starp ES iestādēm un struktūrām. Eiropas gada laikā būtu jāuzsāk sadarbība ar ANO.

3.9.

Komiteja stingri atbalsta ar Eiropas gadu saistītos ierosinājumus, kurus apsprieda neformālajā darba grupā un EESK tīmekļa vietnes tiešsaistes diskusijās. PSO un partneru paustos ierosinājumus izvirzīja CONCORD  (9). ES iestādēm jādara viss iespējamais, lai gads būtu

3.10.

Komiteja arī stingri atbalsta šādus Eiropas Parlamenta referenta ierosinājumus (10):

4.1.

1. pants (papildu teikums). Valsts līmenī izstrādāts apakšvirsraksts dotu iespēju efektīvāk atspoguļot atšķirības tradīcijās, izaicinājumus un potenciālu katrā dalībvalstī: – “2015. gads tiek pasludināts par “Eiropas Attīstības gadu attīstībai” […]. Dalībvalstu līmenī jāizstrādā Eiropas gada apakšvirsraksts un devīze, lozungs vai aicinājums.”

4.2.

2. pants (pirmā daļa). Būtu lietderīgi vairāk uzsvērt iesaistīšanos, visas iesaistītās puses jānorāda kā līdzvērtīgas: – “informēt ES iedzīvotājus par ES attīstības sadarbību, iesaistīt viņus diskusijās par to, uzsverot, ko Eiropas Savienība jau tagad var sasniegt kā globālās attīstības partnere, lielākā atbalsta sniedzēja pasaulē un vienoties, kā tā varētu vēl vairāk palīdzēt, labāk saskaņojot un koordinējot pasākumus ar apvienojot savu dalībvalstu un iestāžu spēkus savām dalībvalstīm, iestādēm un citām ieinteresētajām pusēm.

4.3.

2. pants (otrā daļa). Saskaņā ar EESK atzinumu par tematu “Tirdzniecība, izaugsme un pasaules norises. Tirdzniecības politika kā stratēģijas “Eiropa 2020” galvenā sastāvdaļa”: – “sekmēt Eiropas iedzīvotāju aktīvu, mērķtiecīgu ieinteresētību un līdzdalību attīstības sadarbībā un veicināt atbildības un iespējas sajūtu attiecībā uz individuāliem lēmumiem un valstu un starptautiskajām saistībām (arī programmā laikposmam pēc 2015. gada) un viņu līdzdalību politikas formulēšanā un īstenošanā; un”

4.4.

2. pants (trešā daļa). Formulējumā pārāk liela uzmanība veltīta atbalstam un palīdzības sniedzēju pieejai, radīts ļoti sašaurināts redzējums: – “veicināt informētību par ES attīstības sadarbības lomu, kas dod visdažādākās priekšrocības visām iesaistītajām pusēm ES un tās partnervalstīs ne tikai saņēmējiem, bet arī ES iedzīvotājiem mainīgā un aizvien vairāk savstarpēji atkarīgā pasaulē.;”

4.5.

2. pants (jauna daļa). Ilgtspējīgi politisko procesu rezultāti ES un valstu līmenī ir ļoti svarīgi, un tie nav norādīti šajā priekšlikumā: –“sasniegt ilgtspējīgus rezultātus un uzlabojumus, kur tie nepieciešami (piemēram, iekšpolitikas un ārpolitikas programmā un attīstības politikā, saskaņošanā, efektivitātē, uz tiesībām balstītā pieejā, sieviešu lomas stiprināšanā, ilgtspējīgā attīstībā, drošuma/cilvēku drošības jomā, līdzdalībā un apmaiņā, pilsoniskajai sabiedrībai paredzētu instrumentu un struktūru izveidē, tostarp uzņēmēju organizācijās un arodbiedrībās utt.).”

4.6.

3. pants (1. punkts, pirmais ievilkums). Komunikācijai jābūt divpusējam procesam; daudzi kritizējuši iepriekšējam Eiropas gadam veltītās kampaņas: – “komunikācijas pasākumi kampaņas, lai apspriestu un vienotos par svarīgākajiem jautājumiem izplatītu galvenos vēstījumus, kas vērsti uz sabiedrību kopumā un specifiskākām auditorijām, tostarp izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus;”

4.7.

3. pants (1. punkts, otrais ievilkums). Pieredze liecina, ka veiksmīgas darba grupas valstu un ES līmenī ir viens no svarīgākajiem faktoriem veiksmīgā Eiropas gada īstenošanā. Pārredzamības labad diskusijās jāpanāk konkrēti un izmērāmi rezultāti: – “atklāta un iekļaujoša politiskā procesa organizēšana darba grupas vadībā, iekļaujot tajā dažādas ieinteresētās puses, kā arī konferenču, pasākumu un iniciatīvu organizēšana ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai sekmētu aktīvu līdzdalību un diskusiju, kā arī palielinātu informētību Eiropas līmenī, nodrošinātu rezultātus un – vajadzības gadījumā – uzlabojumus;”

4.8.

3. pants (1. punkts, jauns ievilkums). Gads “par” attīstību nav iedomājams, ja tieši neiesaistās ieinteresētās puses attīstības valstīs un no tām: – “uz partnervalstīm, to iedzīvotājiem un organizācijām orientēti pasākumi gan Eiropas Savienībā, gan aiz tās robežām;”

4.9.

3. pants (1. punkts, jauns ievilkums). EESK un Eiropas Komisija savos darba dokumentos norāda, ka savlaicīga sagatavošanās un papildu pasākumi, kā arī tematisko gadu savstarpējās saiknes, Eiropas gadam var nodrošināt labākus rezultātus: – “pasākumi, lai sagatavotos Eiropas gadam valstu un ES līmenī, kā arī pārraudzītu gūtos rezultātus;”

4.10.

4. pants (2. punkts). Kā paskaidrots 4.7. punktā: “Valstu koordinatori ciešā sadarbībā ar Komisiju apspriežas un sadarbojas ar veido valsts līmeņa darba grupu/vadības grupu, tajā iesaistot plašu ieinteresēto personu loku, tostarp pilsonisko sabiedrību [...].”

4.11.

Pielikums. Lēmuma 3. pantā minēto pasākumu sīks apraksts, A daļa. Tiešas Savienības iniciatīvas (pirmā rindkopa) – Būtu jāatbalsta decentralizēta pieeja, lai atspoguļotu reālo stāvokli dažādās dalībvalstīs, un PSO jādod iespēja īstenot savus priekšlikumus: “Finansējuma veids lielākoties būs preču un pakalpojumu tieša iegāde saskaņā ar konkursiem, kas pieejami PSO, privātajam sektoram un citiem spēkā esošajiem pamatlīgumiem […]:”

4.12.

Pielikums. Lēmuma 3. pantā minēto pasākumu sīks apraksts, A daļa. Tiešas Savienības iniciatīvas (jauns punkts) – Ņemot vērā iepriekšējo Eiropas gadu labāko pieredzi, proti, 2013. gadā vairāk nekā 60 PSO tīkli visā ES piedalās Eiropas gada koordinēšanā un pasākumu īstenošanā ES un valstu līmenī; pienācīgs atbalsts alianses darbībai ir ļoti svarīgs: – “atbalstu pilsoniskās sabiedrības koordinēšanai “Eiropas gada alianses” modeļa ietvaros;”