2.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 296/94

—

ņemot vērā Eiropadomes 2005. gada 16. decembra lēmumu piešķirt Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai ES kandidātvalsts statusu un ņemot vērā pēc Eiropadomes 2006. gada 15. un 16. jūnija un 2006. gada 14. un 15. decembra sanāksmēm pieņemtos prezidentvalsts secinājumus,

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1993. gada rezolūcijas Nr. 845 un Nr. 817, kā arī 1995. gada Pagaidu nolīgumu starp Grieķijas Republiku un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku,

—

ņemot vērā Komisijas 2010. gada progresa ziņojumu par Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku (SEC(2010)1332) un Komisijas 2010. gada 9. novembra paziņojumu “Paplašināšanās stratēģija un galvenie uzdevumi 2010.–2011. gadā” (COM(2010)0660),

—

ņemot vērā 2010. gada 10. februāra rezolūciju par 2009. gada progresa ziņojumu par Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku (1),

—

ņemot vērā ES un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas Apvienotās parlamentārās komitejas 2010. gada 30. novembra ieteikumus,

—

ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. februāra Lēmumu 2008/212/EK par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Eiropas partnerībā ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku (2),

—

ņemot vērā Vispārējo lietu padomes un Ārlietu padomes 2010. gada 13. un 14. decembra sanāksmju secinājumus,

—

ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.

tā kā ES paplašināšanās process ir spēcīgs stimuls miera, stabilitātes un samierināšanās procesa veicināšanai šajā reģionā;

B.

tā kā 2005. gadā Eiropadome piešķīra Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai ES kandidātvalsts statusu, bet vēl līdz šim laikam nav noteikusi datumu sarunu uzsākšanai, lai gan šī valsts ceļā uz pievienošanos ES ir sasniegusi būtisku progresu; tā kā divpusējiem strīdīgiem jautājumiem pievienošanās procesā nevajadzētu būt par šķērsli un tos nevajadzētu izmantot par šķērsli, lai gan tie būtu jāatrisina vēl pirms dalībvalsts statusa piešķiršanas; tā kā pievienošanās procesa turpināšana veicinātu Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas stabilitāti un vēl vairāk stiprinātu dialogu starp etniskajām kopienām;

C.

tā kā ekonomiskā dialoga un sadarbības pastiprināšana ar paplašināšanās valstīm ļauj ES kopīgi pievērsties ekonomiskās krīzes pārvarēšanai un veicina ES konkurētspēju pasaulē;

D.

tā kā 2010. gada paplašināšanās stratēģijā par prioritāti ir atzīta valsts pārvaldes un tiesu iestāžu reforma, cīņa pret organizēto noziedzību un korupciju, kā arī dialogs starp politisko procesu dalībniekiem;

E.

tā kā ES īsteno visaptverošas apstiprināšanas procedūras, kas nodrošina to, ka jaunas dalībvalstis tiek uzņemtas tikai tad, kad tās ir izpildījušas visas prasības, un tikai ar ES iestāžu un ES dalībvalstu nepārprotamu piekrišanu;

F.

tā kā lielākajā daļā paplašināšanās valstu vēl joprojām ir problēmas ar vārda brīvību un plašsaziņas līdzekļu neatkarību,

1.

piekrīt novērtējumam, kas dots Komisijas 2010. gada progresa ziņojumā par Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, un pauž nožēlu, ka Padome nav pieņēmusi lēmumu sākt pievienošanās sarunas, kā to ierosina Komisija jau otro gadu pēc kārtas un saskaņā ar Parlamenta iepriekšējām rezolūcijām; atgādina, ka ir ieteicis Padomei nekavējoties sākt pievienošanās sarunas;

2.

konstatē, ka neseno politisko notikumu rezultātā vēlēšanas tiek rīkotas pirms noteiktā laika; aicina visas politiskās partijas aktīvi un konstruktīvi darboties vēlēšanu sagatavošanas procesā; uzsver, ka brīvas un godīgas vēlēšanas, kas tiek rīkotas pilnīgi pārredzami un atbilstoši starptautiskajiem standartiem, ir nozīmīgs spēcīgākas demokrātijas elements; aicina visas politiskās partijas aktīvi piedalīties vēlēšanās; ir nobažījies par pašreizējo politisko situāciju un aicina visus politiskos līderus, pamatojoties uz demokrātiskām institūcijām, panākt vienošanos;

3.

norāda, ka attiecīgajām personām divpusējie strīdīgie jautājumi jāatrisina, ievērojot labas kaimiņattiecības un ņemot vērā ES vispārējās intereses; aicina visus nozīmīgākos dalībniekus un iesaistītās personas uzņemties atbildību un demonstrēt apņēmību atrisināt visus strīdīgos jautājumus, kuri ne vien kaitē šīs kandidātvalsts pievienošanās procesam un ES politikai šajā reģionā, bet arī negatīvi ietekmē attiecības starp etniskajām kopienām, reģiona stabilitāti un ekonomikas attīstību;

4.

apsveic valsti Ohridas pamatnolīguma 10. gadadienā, kurš joprojām ir valsts etnisko kopienu savstarpējo attiecību stūrakmens, un aicina valsts valdību un visas valsts iestādes izmantot šo nozīmīgo jubileju, lai sekmētu etnisko kopienu aizvien veiksmīgāku sadarbību un uzticēšanos; tomēr ir nobažījies par aizvien lielāku saspīlējumu starp etniskajām kopienām, kas saistīts ar būvdarbiem Kales cietoksnī Skopjē; aicina visus politiskos un reliģiskos līderus un plašsaziņas līdzekļus rīkoties atbildīgi un neveikt darbības, kas varētu palielināt saspīlējumu starp etniskajām kopienām; ar bažām norāda uz izolēšanās tendences pieauguma risku, jo tā varētu kļūt par politiku, kas tiek īstenota, ja nav reālu izredžu pievienoties ES;

5.

aicina valdību sekmēt vispusīgu dialogu starp etniskajām kopienām un, pieņemot lēmumus, pienācīgi ņemt vērā ikvienai kopienai un mazākumtautībai jutīgus jautājumus, piemēram, pilsētvides attīstības plānu “Skopje 2014”, kā arī neveikt darbības un iniciatīvas, kuru mērķis ir stiprināt nacionālo identitāti uz citu kopienu rēķina; vērš uzmanību uz to, ka efektīvāk jādarbojas parlamenta komitejai, kas atbildīga par etnisko kopienu attiecībām, lai likumdošanas procesā iesaistītu mazākumtautību pārstāvjus, un uzsver, ka ir vēl vairāk jācenšas veicināt turpmāku decentralizācijas procesu, kā tas paredzēts Ohridas pamatnolīgumā;

6.

pauž nožēlu par to, ka ANO kā starpnieka centieni atrisināt strīdu par valsts nosaukumu nav devuši konkrētus rezultātus;

7.

atgādina, ka demokrātijas pamatā ir veselīga politiskā kultūra. aicina opozīcijas partijas izbeigt valsts parlamenta boikotu un atsākt politisko dialogu valsts iestādēs; uzskata, ka valdība un opozīcija ir atbildīgas par to, lai nekavējoties būtu nodrošināts atklāts dialogs par visām tām problēmām, kas šai valstij ir aktuālas; norāda, ka politiskā nestabilitāte varētu ietekmēt Eiropas integrācijas procesu, kam vajadzētu būt visu šīs valsts sabiedrības grupu kopīgai prioritātei; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemti grozījumi valsts parlamenta reglamentā, kas nodrošina opozīcijas spēcīgāku līdzdalību parlamenta darbā; tomēr ir nobažījies par nepietiekamu dialogu starp valdību un opozīcijas partijām un par vispārēju neuzticēšanās un konfrontācijas gaisotni; mudina abas puses veicināt uzticēšanās gaisotni un demonstrēt stingru apņemšanos izmantot jauno parlamenta reglamentu, lai stiprinātu politisko dialogu un konstruktīvu sadarbību gan likumdošanas procesā, gan parlamenta īstenotajā valdības darbību rūpīgas pārbaudes procesā;

8.

atzinīgi vērtē politisko gribu beidzot īstenot sen doto solījumu darīt zināmus to aģentu vārdus, kuri bija saistīti ar bijušās Dienvidslāvijas slepenajiem dienestiem, kas ir nozīmīgs solis, lai sarautu saikni ar veco komunisma ēru; tomēr norāda uz nepietiekamu progresu, lai garantētu attiecīgo tiesību aktu pilnīgu īstenošanu; mudina valdību laicīgi pabeigt lustrācijas procesu, bet nepiemērot to selektīvi politisku apsvērumu dēļ, piemēram, sevis politiskai leģitimācijai vai politisko oponentu nomelnošanai;

9.

atzinīgi vērtē aizejošā ES Īpašā pārstāvja / ES delegācijas vadītāja lielisko darbu; nosoda valdošās partijas politiķu nepiedienīgos uzbrukumus ES pārstāvjiem un pauž nožēlu, ka valdība nav vienbalsīgi un publiski norobežojusies no šādiem apvainojumiem; uzskata, ka šie incidenti ārkārtīgi kaitīgi ietekmē valsts tēlu;

10.

vērš uzmanību uz to, ka ir jāuzlabo tiesību akti par vēlēšanām, lai tie atbilstu EDSO/Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību biroja un Eiropas Padomes Venēcijas komisijas ieteikumiem, kas izklāstīti ziņojumā par 2009. gadā notikušajām prezidenta un vietējām vēlēšanām;

11.

atgādina, ka brīvi un neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi ir priekšnoteikums stabilas demokrātijas attīstībai; norāda, ka valstī darbojas ļoti dažādi plašsaziņas līdzekļi: vieni pieder valstij, citi — privātajam sektoram un vēl citi — abiem šiem sektoriem kopā; tomēr pauž bažas par plašsaziņas līdzekļu politizēšanos un iejaukšanos to darbībā; ir norūpējies par ekonomisko atkarību un politiskā spēka koncentrēšanos plašsaziņas līdzekļos, kā rezultātā bieži vien trūkst redaktoriskās neatkarības un pazeminās žurnālistu darba kvalitāte; ir nobažījies par to, ka valstī ievērojami mazinās plašsaziņas līdzekļu brīvība, par ko liecina organizācijas “Reporters Without Borders” sagatavotais 2010. gada preses brīvības indekss (kritums no 34. uz 68. vietu); konstatē, ka Iekšlietu ministrija savā mājaslapā ir publicējusi aicinājumu valsts iedzīvotājiem ziņot par “neobjektīviem” preses ziņojumiem, aicina žurnālistus savā darbā saglabāt augstus profesionālos standartus, distancēties no politiskās ietekmes un izveidot patiesi profesionālas žurnālistu apvienības, un vienlaikus mudina atbildīgās iestādes stiprināt plašsaziņas līdzekļu neatkarību un brīvību, attiecinot uz tiem vienādus standartus un nodrošinot lielāku pārredzamību attiecībā uz to īpašniekiem;

12.

atzinīgi vērtē daudzos tiesību aktus, kas pieņemti tiesu sistēmas reformas īstenošanai, un prasa vēl vairāk pastiprināt centienus īstenot tiesu iestāžu reformu, lai nodrošinātu to profesionalitāti, efektīvu darbību un neatkarību no politiskā spiediena; šajā sakarībā uzsver, ka steidzami un efektīvi ir jāīsteno spēkā esošais tiesiskais regulējums; ir nobažījies par Tieslietu ministrijas pastāvīgo ietekmi uz Tieslietu padomi un par to, ka valdība un deputāti kritizē Konstitucionālās tiesas darbu, jo tas liecina, ka ir iespējama politiska iejaukšanās tiesu iestāžu darbībā; tomēr ar gandarījumu norāda — lai gan pastāv nesaskaņas, visi tiesas spriedumi ir īstenoti; atzinīgi vērtē centienus palielināt tiesu sistēmas efektivitāti un pārredzamību, jo īpaši samazinot neizskatīto lietu skaitu, kas ir tipiska situācija lielākajā daļā tiesu iestāžu; tikpat atzinīgi vērtē to, ka spēkā ir stājies tiesību akts par juridisko palīdzību;

13.

atzinīgi vērtē pastāvīgos centienus apkarot korupciju, par ko cita starpā liecina Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) otrā posma ieteikumu īstenošana un Kriminālkodeksa grozījumu stāšanās spēkā; mudina iestādes turpināt korupcijas apkarošanai paredzēto tiesību aktu īstenošanu, kā arī palielināt tiesu iestāžu neatkarību, efektivitāti un piešķirt tām vairāk finansējuma; tomēr atgādina, ka korupcija joprojām plaukst, un prasa to vēl intensīvāk izskaust; uzsver, ka nevilcinoties ir efektīvi un pilnībā jāpiemēro pretkorupcijas tiesību akti, jo īpaši attiecībā uz politisko partiju finansēšanu un interešu konfliktiem; vērš uzmanību uz to, ka ir svarīgi nodrošināt, lai tiesu sistēma darbotos bez politiskas iejaukšanās; atzinīgi vērtē centienus veicināt tiesu sistēmas efektivitāti un pārredzamību; uzsver nepieciešamību apkopot vairāk datu par veikto kriminālvajāšanu un piespriestajiem sodiem, lai varētu noteikt sasniegto progresu; prasa unificēt tiesu praksi, lai nodrošinātu prognozējamu tiesisko sistēmu un sabiedrības uzticēšanos;

14.

aicina Komisiju nākamajā progresa ziņojumā novērtēt ietekmi un rezultātus, kas panākti, pateicoties ES līdzekļiem, kuri piešķirti tiesu iestāžu reformai un cīņai pret korupciju; aicina Komisiju iesniegt Padomei un Parlamentam izsmeļošāku novērtējumu par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas veikto pretkorupcijas pasākumu efektivitāti saistībā ar publisko iepirkumu un krāpšanas apkarošanu, un iesniegt šo novērtējumu kopā ar nākamo progresa ziņojumu;

15.

atzinīgi vērtē valsts pārvaldes reformas jomā paveikto, tomēr prasa strādāt vēl intensīvāk. jo valsts pārvalde vēl arvien ir politizēta un tai trūkst gan veiktspējas, gan profesionalitātes; atbalsta to, ka valdība ir pieņēmusi valsts pārvaldes reformas valsts stratēģiju un izveidojusi Stabilizācijas un asociācijas nolīguma apakškomiteju, kas atbildīga par valsts pārvaldes reformas jautājumiem; pauž bažas par to, ka nav pārredzams īpašais process, kura rezultātā pagaidu amata vietas tiek pārveidotas par pastāvīgām amata vietām, jo tas nozīmē vēl lielāku administrācijas politizēšanu; prasa izstrādāt skaidru stratēģiju attiecībā uz cilvēkresursiem, nosakot, kādām ir jābūt pārvaldības spējām un prasmēm, un šo stratēģiju īstenot, pieņemšanu darbā un karjeras izaugsmi nodrošinot pēc nopelniem; atzinīgi vērtē to, ka arvien vairāk darbā tiek pieņemti mazākumtautību pārstāvji, tomēr uzsver, ka pieņemšana darbā būtu jāveic, pamatojoties uz pārvaldes vajadzību novērtējumu, lai nodrošinātu, ka jauno darbinieku prasmes atbilst attiecīgā amata pienākumu aprakstam;

16.

atzinīgi vērtē pastāvīgo progresu decentralizācijas jomā; tomēr norāda, ka, uzticot atbildību zemāka līmeņa iestādēm, tām būtu jāpiešķir arī atbilstīgs finansējums;

17.

atzinīgi vērtē progresu, kas sasniegts, pārveidojot cietumu sistēmu; tomēr vēl arvien pauž nopietnas bažas par degradējošiem apstākļiem dažos cietumos, jo īpaši attiecībā uz telpu nepietiekamību un neatbilstīgu veselības aprūpes sistēmu; uzsver nepieciešamību ievērot principu, ka pret apcietinātajām personām ir jāizturas atbilstīgi ANO principiem;

18.

atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts tiesību akts par iedzīvotāju un mājsaimniecību skaitīšanu 2011. gadā, un uzsver, ka tai ir pienācīgi jāsagatavojas un pienācīgi jāorganizē tās praktiskā īstenošana, lai šī skaitīšana būtu precīza; aicina valdību piešķirt pienācīgus līdzekļus tās organizēšanai un uzsver, cik svarīgi ir šo jautājumu depolitizēt, lai skaitīšana būtu objektīva un tajā piedalītos iespējami vairāk valsts iedzīvotāju;

19.

uzsver, cik ārkārtīgi svarīgi ir nodrošināt, lai izglītības sistēma atbalstītu etnisko integrāciju; šajā sakarībā atzinīgi vērtē integrētās izglītības stratēģiju un prasa to ātri īstenot, tostarp izskaužot uz etniskajām pazīmēm balstītu segregāciju un veicinot visu Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas oficiālo valodu apgūšanu; aicina valdību pilnveidot procesu, ko tā izmanto, lai apspriestos ar dažādajām kopienām, un cieši ar tām sadarboties, īstenojot minēto stratēģiju;

20.

konstatē, ka nav panākts progress attiecībā uz kopēju vēsturisku notikumu kopīgu svinēšanu ar kaimiņos esošajām ES dalībvalstīm, lai labāk izprastu vēsturi un uzturētu labas kaimiņattiecības, kā tika uzsvērts iepriekšējā ziņojumā; mudina ieviest skolas mācību grāmatas, kurās vēsture netiek ideoloģiski interpretēta;

21.

pauž nopietnas bažas par romu kopienas stāvokli, jo tā vēl arvien dzīvo šausmīgos apstākļos un tiek diskriminēta attiecībā uz piekļuvi darba tirgum, veselības aprūpei un sociālajiem pakalpojumiem; jo īpaši uzsver romu meiteņu un sieviešu grūto stāvokli, jo tās vēl arvien cieš no divkāršas diskriminācijas gan savas tautības, gan dzimuma dēļ; aicina valdību apņēmīgāk īstenot romu integrācijas stratēģiju un Romu desmitgades rīcības plānu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē valdības darbību, kas vērsta uz romu politisko integrāciju, tostarp ieceļot romu tautības ministru, kurš atbildīgs par romu kopienai aktuālu jautājumu risināšanu; pauž atzinību valdībai par to, ka Eiropas Padomes prezidentūras laikā ir notikusi valdības rīkota sanāksme par romu integrāciju;

22.

atzinīgi vērtē diskriminācijas novēršanas tiesību akta pieņemšanu, kas ir izšķirošs solis, lai izskaustu diskriminēšanas praksi, jo tā joprojām ir plaši izplatīta, un prasa ātri un efektīvi īstenot šo tiesību aktu; tomēr pauž nožēlu, ka atšķirībā no Eiropas tiesību aktiem šis likums neattiecas uz diskrimināciju dzimumorientācijas dēļ; prasa šajā jomā piemērojamos valsts tiesību aktus nekavējoties saskaņot ar aquis un stiprināt uzraudzības mehānismus, turklāt uzsver, ka tas ir viens no priekšnoteikumiem, lai pievienotos ES; ir nobažījies par to, kā īstenota procedūra, izvēloties Diskriminācijas novēršanas komisijas locekļus; pauž nožēlu, ka šajā komisijā nav iecelts neviens pilsoniskās sabiedrības pārstāvis; prasa strādāt vēl intensīvāk, lai nodrošinātu sieviešu tiesības, palielinātu viņu līdzdalību darba tirgū, kā arī politisku un ar uzņēmējdarbību saistītu lēmumu pieņemšanas procesā un lai aizsargātu sievietes un bērnus no vardarbības ģimenē;

23.

prasa spēcīgāk rīkoties dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību jomā; mudina valsts iestādes pilnībā īstenot likumu par vīriešu un sieviešu iespēju vienlīdzību un nodrošināt, lai valsts rīcības plāns dzimumu līdztiesības nodrošināšanai kļūtu konsekventāks; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta stratēģija cīņai pret vardarbību ģimenē; prasa ieviest cietušo atbalsta sistēmu; mudina valdību un nevalstiskās organizācijas veicināt lielāku izpratni par šiem jautājumiem;

24.

nosoda nesen notikušos iebiedēšanas gadījumus un tiešos uzbrukumus pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī personiskas neslavas celšanu to vadošajiem aktīvistiem; atzinīgi vērtē valdības ieviestos mehānismus apspriedēm ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tomēr ir nobažījies par to, ka nav sistemātiska un pārredzama mehānisma apspriedēm ar pilsonisko sabiedrību jautājumos, kuri attiecas uz valsts attīstības politikas nostādnēm, likumdošanu, programmām vai citiem stratēģiskiem dokumentiem; uzsver nepieciešamību nešķirojot iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas politikas veidošanas procesā, lai veicinātu iedarbīgu sabiedrisko apspriešanu un ieinteresēto personu līdzdalību procesā, kura mērķis ir valsts pievienošanās ES; uzsver, ka pilsoniskajai sabiedrībai ir izšķiroša nozīme, lai sekmētu plašāku reģionālo sadarbību sociālu un politisku jautājumu risināšanā; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts jauns likums par pilsoniskajām apvienībām, un mudina valsts iestādes īstenot noteikumus par organizācijām, kuras darbojas sabiedrības interesēs, un šajā nolūkā pēc iespējas ātrāk nodrošināt attiecīgas finansēšanas sistēmas;

25.

ir gandarīts, ka ar IPA piešķirtie līdzekļi Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā tiek izmantoti labi; mudina valsts valdību un Eiropas Komisiju vienkāršot IPA finansējuma pārvaldības procedūru, lai tā kļūtu pieejamāka nelielām un necentralizētām pilsoniskajām organizācijām, arodbiedrībām un citiem saņēmējiem;

26.

uzsver, ka Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir ratificējusi Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) astoņas galvenās darba tiesību konvencijas; ir nobažījies, ka ir panākts tikai neliels progress darba tiesību un arodbiedrību tiesību jomā; aicina valsts iestādes vēl vairāk palielināt darba ņēmēju un arodbiedrību tiesības un šajā sakarībā arī mudina valsts valdību nodrošināt pietiekamu administratīvo veiktspēju, kas vajadzīga darba tiesību pareizai īstenošanai un piemērošanai; uzsver sociālā dialoga nozīmi un mudina valsts valdību noteikt vērienīgākus mērķus un sākt visaptverošu sociālo dialogu ar attiecīgajiem partneriem;

27.

uzsver, ka ir svarīgi saglabāt un uzturēt kultūras mantojumu, jo tas ir Eiropas vērtību un principu stūrakmens; ar nožēlu konstatē, ka daudzas kapsētas, freskas un arheoloģiski objekti, kas pieder bulgāru kultūras mantojumam, ir pilnībā pamesti novārtā un iznīcināti;

28.

atzinīgi vērtē valsts sasniegumus, cenšoties veidot funkcionējošu tirgus ekonomiku un panākt plašu vienprātību par valsts ekonomikas politikas pamatprincipiem; pauž atzinību par to, ka valdība spējusi saglabāt makroekonomikas stabilitāti, lai gan ir jūtama pasaules finanšu krīzes negatīvā ietekme, un norāda, ka ir labas izredzes panākt ekonomisko izaugsmi tuvākajos gados;

29.

ir norūpējies par noturīgo un ļoti augsto jo īpaši jauniešu bezdarba līmeni, kas ir vispārēja parādība daudzās šī reģiona valstīs; aicina valdību ātri īstenot iedarbīgākus pasākumus, lai uzlabotu valsts ieguldījumu, kas vērsts uz nodarbinātības politikas īstenošanu, kā arī darbaspēka nodarbināšanu kvalitatīvās, stabilās un atbilstošās darba vietās; aicina Komisiju atbalstīt valsts iestādes, sniedzot tām vairāk palīdzības ar IPA līdzekļiem;

30.

konstatē, ka pēdējos gados īstenoto ekonomisko reformu rezultātā ir uzlabojusies uzņēmējdarbības vide, un uzsver, ka valstī ir jāveic pastāvīga strukturālā reforma; vienlaikus norāda, ka jau tā nelielais ārvalstu ieguldījumu apjoms ir vēl vairāk samazinājies un ka pasaules finanšu krīzes dēļ stāvoklis ir pasliktinājies; aicina par ārvalstu tiešo ieguldījumu piesaistīšanu atbildīgās valsts aģentūras strādāt vēl intensīvāk, lai piesaistītu potenciālos ārvalstu ieguldītājus;

31.

pauž atzinību valdībai par to, ka tā efektīvi un bez sarežģījumiem ir īstenojusi Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu ar ES; šajā sakarībā atzinīgi vērtē valdības nesen pieņemto lēmumu atcelt muitas tarifus vairāk nekā simts dažādiem produktiem, jo tas ir solis ceļā uz pilnīgu tirdzniecības liberalizāciju ar ES; cer, ka šo pārmaiņu rezultātā palielināsies valsts vietējo ražotāju konkurētspēja, tā veicinot lielāku ekonomisko izaugsmi; uzskata, ka šie notikumi ir svarīgs rādītājs, kas liecina par valsts centieniem izturēt pieaugošo konkurenci, ar kādu tai būs jāsaskaras pēc pievienošanās ES;

32.

uzver, ka attiecībā uz budžeta izdevumiem ir jāpiemēro labas pārvaldības principi, veicinot brīvu piekļuvi atklātai informācijai, apspriežoties ar budžeta procedūrā ieinteresētajām personām un izveidojot ziņošanas mehānismu, un tādējādi uzņemoties atbildību par iztērētajiem līdzekļiem; atgādina, ka nepārredzami budžeta izdevumi rada sociālo atstumtību un konfliktus, un apšauba dažu valsts kampaņu leģitimitāti;

33.

atzinīgi vērtē to, ka nesen ir pieņemts Enerģētikas tiesību akts, lai liberalizētu valsts elektrības tirgu, jo šis akts atbilst attiecīgajām ES direktīvām;

34.

uzsver, ka ir svarīgi veidot efektīvu un uzticamu sabiedriskā transporta sistēmu gan valsts, gan reģionālajā līmenī (tostarp dzelzceļa līniju Sofija-Skopje-Tirāna); šajā sakarībā vēlreiz aicina valsts iestādes ieguldīt līdzekļus, lai uzturētu un modernizētu dzelzceļa tīklu, kas ir stabila alternatīva autoceļu sistēmai; pauž nožēlu par valdības lēmumu samazināt ieguldījumu ikgadējā dzelzceļa infrastruktūras programmā un aicina Komisiju sniegt nepieciešamo tehnisko un finansiālo palīdzību, izmantojot IPA;

35.

aicina Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Bulgārijas iestādes atkal atvērt robežšķērsošanas punktu gājējiem un riteņbraucējiem starp Staro Konjarevo un Gabreni, lai uzlabotu sliežu ceļus “dzelzs priekškara” posmā no Strumicas līdz Petričai;

36.

atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta valsts ilgtspējīgas attīstības stratēģija, tomēr prasa strādāt vēl intensīvāk, lai īstenotu vides tiesību aktus un piešķirtu pietiekamu finansējumu šī mērķa sasniegšanai; jo īpaši vērš uzmanību uz problēmām, kas risināmas attiecībā uz ūdens kvalitāti, atkritumu apsaimniekošanu un dabas aizsardzību; prasa ciešāk sadarboties, atbilstoši ES standartiem risinot pārrobežu problēmas vides jomā; šajā sakarībā vēlreiz pieprasa īstenot efektīvu ūdens kvalitātes un ūdens līmeņa monitoringu ezeros, kas atrodas uz valsts robežas, proti, Ohridas, Prespas un Dojranas ezerā, kā arī Vardaras upē; atzinīgi vērtē trīspusējo Prespas ezera Eiroreģiona iniciatīvu, kurā ir iesaistīta Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Grieķija un Albānija; aicina valdību, pamatojoties uz Ohridas notekūdeņu savākšanas sistēmas sekmīgo izveidi, gūto pieredzi izmantot plašāk, to attiecinot arī uz citiem šī reģiona ezeriem; turklāt atzinīgi vērtē progresu, kas panākts, īstenojot notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecības projektu Gevgelijas pilsētā;

37.

pauž nopietnas bažas par augsnes piesārņojumu Velesas pilsētā, ko Pasaules Veselības organizācija ir pasludinājusi par dzīvošanai bīstamu vietu; aicina valdību risināt šo jautājumu un veikt atbilstošus pasākumus sabiedrības veselības aizsardzībai šajā teritorijā; aicina Komisiju apsvērt, vai šajā konkrētajā gadījumā būtu iespējams izmantot IPA līdzekļus;

38.

pauž atzinību valstij par pastāvīgajiem centieniem veicināt stabilitāti reģionā; uzsver, ka valsts piedalās ES civilo un militāro misiju īstenošanā, tomēr atgādina valdībai, ka tai ir pienākums stingri ievērot KĀDP kopējās nostājas, jo īpaši tās, kuras saistītas ar ierobežojošiem pasākumiem, sevišķi attiecībā uz Zimbabvi;

39.

atzinīgi vērtē Serbijas un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas iestāžu nesen pieņemto lēmumu, saskaņā ar kuru pilsoņiem, kas pārvietojas starp šīm abām valstīm, vairs nav jāuzrāda starptautiskā pase, jo lēmums ir pieņemts, lai veidotu kopīgās robežas kopīgu kontroli;

40.

pauž dziļu nožēlu par to, ka strīds ar Grieķiju par valsts nosaukumu joprojām bloķē šīs valsts virzību uz ES, un atgādina par savu ieteikumu Padomei nekavējoties sākt pievienošanās sarunas; uzsver, cik svarīgas šajā procesā ir labas kaimiņattiecības un kaimiņvalstīm jutīgu jautājumu izpratne; aicina attiecīgo valstu valdības atturēties no pretrunīgi vērtējamas rīcības, darbībām un paziņojumiem, kam varētu būt negatīvas sekas un kas varētu kaitēt labām kaimiņattiecībām; konstatē, ka dialogs starp abu valstu ministru prezidentiem kļuvis intensīvāks, un aicina viņus izrādīt politisku tālredzību un apņēmību panākt kompromisu, kā arī ātri rast abām pusēm pieņemamu risinājumu;

41.

atgādina — saskaņā ar Vispārējo lietu padomes 2010. gada 14. decembra secinājumiem ir svarīgi ANO aizbildnībā uzturēt labas kaimiņattiecības, tostarp panākot pusēm pieņemamu vienošanos jautājumā par valsts nosaukumu;

42.

aicina Komisiju un Padomi sākt darbu, lai izstrādātu vispārēji piemērojamu šķīrējtiesas mehānismu, kas būtu paredzēts divpusēju strīdīgu jautājumu risināšanai starp paplašināšanās valstīm, kā arī starp paplašināšanās valstīm un ES dalībvalstīm;

43.

ar bažām norāda uz vēsturisku argumentu izmantošanu pašreizējās debatēs, tostarp tā dēvēto “antikvizāciju”, kā rezultātā var palielināties saspīlējums attiecībās ar kaimiņvalstīm un rasties jauna iekšēja šķelšanās;

44.

aicina ES augsto pārstāvi un par paplašināšanos un Eiropas kaimiņattiecību politiku atbildīgo komisāru veicināt to, ka tiek panākta vienošanās par valsts nosaukumu, un sniegt politiskus ieteikumus, pilnībā ņemot vērā pašlaik notiekošo sarunu procesu un ANO Statūtus; uzskata, ka šis uzdevums — iespējami ātri rast savstarpēji pieņemamu risinājumu — ir pārbaudījums tam, kā darbojas kopējā ārpolitika pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, kā arī Savienības spējai risināt ieilgušus starptautiskus strīdus pie tās robežām;

45.

aicina Padomi un Komisiju pildīt savas saistības attiecībās ar trešām valstīm un atalgot tās, kuras panākušas progresu un sekmīgi veic reformas atbilstoši ES noteiktajām prasībām; norāda, ka pretējā gadījumā var samazināties šo valstu gatavība veikt reformas;

46.

uzskata — ja status quo jautājumā par valsts nosaukumu ieilgs un netiks risināti citi strīdīgi jautājumi ar kaimiņvalstīm, tas varētu negatīvi ietekmēt ne vien šīs valsts un reģiona stabilitāti, bet arī paplašināšanās politikas ticamību, un tādēļ aicina visas iesaistītās valstis demonstrēt labu gribu, solidaritāti un atbildību, risinot strīdīgos jautājumus; šajā sakarībā aicina valsts iestādes enerģiskāk īstenot priekšlikumu par to, lai ar Bulgāriju un Grieķiju izveidotu kopīgas ekspertu komitejas vēstures un izglītības jautājumos;

47.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas valdībai un parlamentam.