2.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 296/89

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 31. maija Regulu, ar ko Islande tiek iekļauta to valstu sarakstā, kuras ir tiesīgas saņemt ES pirmsiestāšanās palīdzību, lai palīdzētu kandidātvalstīm saskaņot savus tiesību aktus ar Kopienas tiesību aktu kopumu,

—

ņemot vērā Komisijas 2010. gada 24. februāra atzinumu par Islandes pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā (SEC(2010)0153),

—

ņemot vērā Eiropadomes 2010. gada 17. jūnija lēmumu uzsākt pievienošanās sarunas ar Islandi,

—

ņemot vērā ES vispārējo nostāju un Islandes valdības vispārējo nostāju, kas pieņemta 2010. gada 27. jūlija ministru sanāksmē, ar kuru atklāja starpvaldību konferenci par Islandes pievienošanos Eiropas Savienībai,

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Paplašināšanās stratēģija un galvenie uzdevumi 2010.–2011. gadā” (COM(2010)0660) un Islandes 2010. gada progresa ziņojumu, kas pieņemts 2010. gada 9. novembrī,

—

ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 26. novembra rezolūciju par 2009. gada paplašināšanās stratēģiju attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm, Islandi un Turciju (1),

—

ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 7. jūlija rezolūciju par Islandes pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā (2),

—

ņemot vērā ES un Islandes Apvienotās parlamentārās komitejas pirmās sanāksmes ieteikumus, kas pieņemti 2010. gada oktobrī,

—

ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.

tā kā Islande ir izpildījusi Kopenhāgenas kritērijus un pievienošanās sarunas ar Islandi tika uzsāktas 2010. gada 27. jūlijā pēc Padomes piekrišanas;

B.

tā kā tiesību aktu atbilstības izvērtēšanas process sākās 2010. gada 15. novembrī un to plānots pabeigt līdz 2011. gada 17. jūnijam;

C.

tā kā — kā uzsvērts atjaunotajā konsensā par paplašināšanos — jebkuras valsts panākumi ceļā uz dalību Eiropas Savienībā balstās uz nopelniem;

D.

tā kā Islande jau cieši sadarbojas ar ES kā Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ), Šengenas līgumu un Dublinas regulas dalībniece un tādēļ jau ir pārņēmusi ievērojamu daļu acquis;

E.

tā kā Islande sekmē Eiropas kohēzijas procesu un solidaritāti, ievērojot EEZ paredzēto finanšu mehānismu, un sadarbojas ar ES miera uzturēšanas un krīžu pārvaldības operācijās;

1.

atzinīgi vērtē pievienošanās sarunu uzsākšanu ar Islandi 2010. gada jūlijā; uzskata, ka ir svarīgi radīt nosacījumus, lai pabeigtu Islandes pievienošanās procesu un nodrošinātu sekmīgu šīs valsts pievienošanos;

2.

atzinīgi vērtē perspektīvu uzņemt ES jaunu dalībvalsti ar spēcīgām demokrātiskām tradīcijām un pilsonisko kultūru; uzsver, ka Islandes pievienošanās ES turpinās stiprināt Eiropas Savienības kā cilvēktiesību un pamatbrīvību veicinātājas un aizstāves lomu visā pasaulē;

3.

pauž atzinību Islandei saistībā ar tās labajiem panākumiem cilvēktiesību jomā un augsta līmeņa sadarbības nodrošināšanā ar starptautiskiem cilvēktiesību aizsardzības mehānismiem;

4.

pauž atbalstu darbam, kas šobrīd noris, lai nostiprinātu tiesisko vidi attiecībā uz vārda brīvību un pieeju informācijai; šajā saistībā atzinīgi vērtē Islandes moderno plašsaziņas līdzekļu iniciatīvu, kas gan Islandei, gan ES ļauj sevi stingri pozicionēt vārda un informācijas brīvības tiesiskās aizsardzības jomā;

5.

atzinīgi vērtē ES un Islandes Apvienotās parlamentārās komitejas izveidi 2010. gada oktobrī un ir pārliecināts, ka šis forums sekmēs Altinga (Islandes parlaments) un Eiropas Parlamenta sadarbību pievienošanās procesā;

6.

aicina Islandes iestādes nodrošināt saskaņotību ar ES pilsoņu tiesībām attiecībā uz tiesībām balsot pašvaldību vēlēšanās Islandē;

7.

atzīmē, ka ir gūti labi panākumi, stiprinot tiesu iestāžu neatkarību, un atzinīgi vērtē pasākumus, ko Islandes iestādes veica 2010. gada maijā, lai risinātu jautājumu par tieslietu ministram piešķirtajām dominējošajām pilnvarām tiesu iestāžu amatpersonu iecelšanā, kā arī tiesu darbību regulējošā akta grozījumus, ar ko palielina tiesu iestāžu neatkarību, taču vienlaikus uzsver, ka minētie pasākumi ir pilnībā jāīsteno;

8.

atzinīgi vērtē īpašā prokurora biroja paveikto un ziņojumu, ko sagatavojusi Islandes parlamenta 2008. gada decembrī izveidotā īpašā izmeklēšanas komisija to procesu izpētei un analīzei, kuri izraisīja banku sistēmas sabrukumu, un atzinīgi vērtē paveikto, novēršot Islandes banku sistēmas sabrukuma politiskās, institucionālās un administratīvās sekas, taču vienlaikus norāda, ka tās ieteikumu īstenošana vēl nav pabeigta un centieni šajā nolūkā ir pastāvīgi jāturpina;

9.

atzinīgi vērtē to, ka Islandei kopumā ir apmierinoši rezultāti EEZ pienākumu īstenošanā un spējā izturēt konkurences un tirgus spēku spiedienu ES;

10.

tomēr norāda, ka pēdējais EBTA ziņojums par rezultātiem liecina, ka Islandes netransponēto tiesību aktu īpatsvars ir nedaudz palielinājies un ka tas, patlaban esot 1,3 % apmērā, ir pārsniedzis pagaidu mērķi saglabāt netransponēto tiesību aktu īpatsvaru 1 % līmenī, lai gan kavēšanās transponēšanas procesā tika samazināta;

11.

atzinīgi vērtē Islandes, Nīderlandes un Apvienotās Karalistes valdību pārstāvju panākto vienošanos Icesave jautājumā, jo īpaši par to izmaksu atmaksas garantēšanu, kas gūtas, izmaksājot minimālās garantijas noguldītājiem Landsbanki Islands hf. filiālēs Apvienotajā Karalistē un Nīderlandē; atzinīgi vērtē Islandes parlamenta piekrišanu, kuru 2011. gada 17. februārī sniedza ar trīs ceturtdaļu deputātu balsu vairākumu; ņem vērā Islandes prezidenta lēmumu nodot likumu referendumam un pauž cerību, ka tiks izbeigta pienākumu neizpildes procedūra, kuru EBTA Uzraudzības iestāde uzsāka pret Islandes valdību 2010. gada 26. maijā;

12.

atzinīgi vērtē to, ka ir novērstas finanšu nozares institucionālās nepilnības un gūti panākumi, stiprinot banku regulatīvo un uzraudzības praksi, jo īpaši attiecībā uz finanšu uzraudzības iestādes pilnvarām;

13.

atzinīgi vērtē to, ka Islande ir iesniegusi Eiropas Komisijai pirmo pirmspievienošanās ekonomisko programmu, uzskatot to par nozīmīgu soli pirmspievienošanās posmā, un pauž cerību, ka pieteiktais ikgadējais divpusējais ekonomiskais dialogs konsolidēs abu pušu sadarbību;

14.

mudina Islandes iestādes turpināt iesākto ceļu, veidojot stratēģiju kapitāla kontroles liberalizācijai, kas ir svarīgs priekšnoteikums, lai šī valsts pievienotos ES;

15.

atzinīgi vērtē SVF gatavības programmas nesenā ceturtā pārskata pozitīvos secinājumus, kuros minēti svarīgi Islandes fiskālās un ekonomikas konsolidācijas panākumi, kā arī tas, ka pēc krituma septiņus ceturkšņus pēc kārtas Islandes ekonomikā ir pārvarēta recesija un 2010. gadā laikposmā no jūlija līdz septembrim reģistrēts faktiskā iekšzemes kopprodukta pieaugums 1,2 % apmērā salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni;

16.

atzinīgi vērtē politikas virzienus ar mērķi turpināt dažādot Islandes ekonomiku kā nepieciešamu soli šīs valsts ilgtermiņa ekonomiskajai labklājībai; mudina Islandes iestādes tālāk attīstīt tūrismu, ko uzskata par perspektīvu ilgtermiņa izaugsmes nozari un kura īpatsvars ražošanā un nodarbinātībā arvien pieaug;

17.

pieņem zināšanai Islandes vēlmi kļūt par euro zonas dalībvalsti, ko var īstenot, kļūstot par ES dalībvalsti un pēc visu vajadzīgo nosacījumu izpildes;

18.

pauž bažas par Islandes augsto bezdarba līmeni, jo īpaši jauniešu vidū, kā arī ieguldījumu un iekšējā patēriņa samazināšanos pēc ekonomikas un finanšu krīzes, lai gan dažās no šīm jomām ir vērojamas uzlabojumu pazīmes; atzīmē, ka zemo izmaksu zaļā enerģētika un zaļās enerģētikas tehnoloģija, ko ražo Islande, varētu būt svarīgāks faktors ekonomikas aktivitātes atjaunošanā;

19.

pauž atzinību Islandei saistībā ar tās apjomīgajiem ieguldījumiem izglītībā, pētniecībā un attīstībā un tās atbalstu un iesaisti Lisabonas stratēģijā, tostarp, pieņemot Islandes 2020. gada stratēģiju, kurā uzsvērta izglītības, pētniecības un attīstības nozīme un noteikti izmērāmi mērķi;

20.

norāda, ka Islande kā EEZ dalībvalsts ir nodrošinājusi augsta līmeņa atbilstību 10 sarunu sadaļu prasībām un ir daļēji izpildījusi 11 sarunu sadaļu prasības; uzsver, ka EEZ līgumā paredzēto Islandes saistību izpilde ir būtiska prasība pievienošanās sarunās;

21.

aicina Islandi pastiprināt sagatavošanas darbus, lai nodrošinātu tiesību aktu saskaņošanu ar ES acquis, jo īpaši jomās, ko neskar EEZ, un līdz pievienošanās datumam nodrošināt tā īstenošanu un izpildi;

22.

mudina Islandi sagatavoties dalībai ES lauksaimniecības un lauku attīstības politikā un jo īpaši pastiprināt centienus, lai izveidotu nepieciešamās administratīvās struktūras šo politikas virzienu īstenošanai līdz pievienošanās brīdim; tomēr uzsver Islandes ekosistēmas īpašās iezīmes un šajā saistībā aicina Komisiju pielikt visas pūles, lai ES attiecīgo politikas darbību īstenošanu saskaņotu ar Islandes vides unikālajām iezīmēm;

23.

ņemot vērā to, ka patlaban tiek pārskatīta kopējā zivsaimniecības politika un ka acquis līdz Islandes pievienošanās brīdim var būt izdarīti grozījumi, mudina Islandi un ES konstruktīvi īstenot šo sarunu sadaļu, lai panāktu savstarpēji apmierinošu risinājumu zivsaimniecības resursu ilgtspējīgai pārvaldībai un izmantošanai;

24.

norāda uz Islandes labo līdzšinējo pieredzi zivsaimniecības resursu ilgtspējīgā pārvaldībā, pamatojoties uz zinātniskiem novērtējumiem;

25.

aicina Islandes iestādes pielāgot savus tiesību aktus atbilstoši tiesību aktu kopumam iekšējā tirgus jomā attiecībā uz uzņēmējdarbības uzsākšanu, pakalpojumu sniegšanas brīvību un brīvu kapitāla apriti zvejniecības produktu ražošanas un pārstrādes nozarē;

26.

aicina Islandi turpināt konstruktīvās sarunas ar ES un Norvēģiju, lai panāktu risinājumu strīdam par makreļu zveju, pamatojoties uz īstenojamiem priekšlikumiem, kas nodrošina zivju krājuma turpmāku pieejamību, darbavietu aizsardzību un saglabāšanu attiecībā uz pelaģisko zveju un ilgtermiņā nodrošina ilgtspējīgu zveju;

27.

norāda, ka Islande ar savu pieredzi atjaunojamās enerģijas jomā, jo īpaši ģeotermiskās enerģijas izmantošanas, vides aizsardzības un klimata pārmaiņu radīto problēmu novēršanas jomā, var sniegt vērtīgu ieguldījumu ES politikā;

28.

tomēr atzīmē, ka ES un Islandei joprojām ir būtiskas viedokļu atšķirības par jautājumiem, kas saistīti ar jūras vides pārvaldību, jo īpaši par vaļu medībām; atgādina, ka vaļu medību aizliegums ir daļa no ES acquis, un aicina rīkot plašākas diskusijas par vaļu medību un vaļu produktu tirdzniecības aizliegumu;

29.

atzīmē, ka Islande nav militāra valsts un neražo ieročus; atzinīgi vērtē Islandes pastāvīgo atbalstu civilām KDAP operācijām un pielāgošanos lielākajai daļai deklarāciju un lēmumu KĀDP jomā;

30.

atzinīgi vērtē Islandes ārpolitikas tradīcijas, kas sakņojas starptautisko tiesību, cilvēktiesību, dzimumu līdztiesības, attīstības sadarbības un drošības politikas koncepcijā, kura balstās uz pilsoniskajām vērtībām;

31.

uzskata, ka Islandes pievienošanās ES vairotu Eiropas Savienības izredzes īstenot aktīvāku un konstruktīvāku lomu Ziemeļeiropā un Arktikā, sniedzot ieguldījumu daudzpusējā pārvaldībā un noturīgu politikas risinājumu izstrādē šajā reģionā; pozitīvi raugās uz Islandes dalību Ziemeļu Padomē, kā arī ES Ziemeļu dimensijas politikā, Barenca – Eiroarktikas Padomē un Arktikas Padomē, kas ir galvenais daudzpusējais forums sadarbībai Arktikā; uzskata, ka Islandes pievienošanās ES vēl vairāk nostiprinātu ES klātbūtni Arktikas Padomē;

32.

uzsver, ka ir vajadzīga efektīvāka un saskaņotāka Eiropas Savienības Arktikas politika, un pauž viedokli, ka Islandes pievienošanās ES pastiprinās ES ārpolitikas Ziemeļatlantijas dimensiju;

33.

mudina Islandes iestādes rīkot plašākas sabiedriskās diskusijas par pievienošanos ES, ņemot vērā to, ka veiksmīgām sarunām ir vajadzīga stingra apņēmība; pauž atzinību Islandei saistībā ar interaktīvas sabiedriskās tīmekļa vietnes eu.mfa izveidi un atzinīgi vērtē to, ka Islandes plašsaziņas līdzekļos ir aizvien plašākas un līdzsvarotākas diskusijas par dalības ES priekšrocībām un trūkumiem;

34.

aicina Komisiju sniegt materiālo un tehnisko atbalstu, ja to prasa Islandes iestādes, lai palīdzētu tām uzlabot pārredzamību un pārskatatbildību pievienošanās procesā, un palīdzēt organizēt visaptverošu un plašu informācijas kampaņu visā Islandes teritorijā, kuras pamatā ir skaidra, precīza un uz faktiem balstīta informācija par dalības ES ietekmi, nolūkā nodrošināt Islandes pilsoņiem uz informāciju balstītu izvēli gaidāmajā referendumā par pievienošanos;

35.

pauž cerību, ka — neraugoties uz atšķirīgiem politiskiem viedokļiem — pamatots sabiedrības viedoklis arī var pozitīvi ietekmēt Islandes iestāžu rīcību virzībā uz dalību ES;

36.

uzskata, ka ir īpaši svarīgi sniegt ES pilsoņiem skaidru, visaptverošu un faktiem balstītu informāciju par Islandes pievienošanās ES ietekmi; aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot centienus šajā nolūkā un uzskata, ka ir vienlīdz svarīgi uzklausīt pilsoņu bažas un jautājumus un rast tiem risinājumu, kā arī reaģēt uz pilsoņu uzskatiem un interesēm;

37.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Altinga priekšsēdētājam un Islandes valdībai.