2.5.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 112/42

(1)

Indivīdiem, meklējot darbu vai pieņemot lēmumus par mācīšanos, studēšanu vai strādāšanu, nepieciešama piekļuve informācijai un karjeras attīstības atbalstam attiecībā uz to, kādas iespējas ir pieejamas, kā novērtēt savas prasmes, un par veidiem, kā sniegt informāciju par savām prasmēm un kvalifikācijām.

(2)

Indivīdiem, darba devējiem, kompetentajām iestādēm un struktūrām ievērojamas grūtības rada atšķirības definīcijās, dokumentu formātos, valodās, kā arī novērtēšanas un validēšanas metodēs. Minētās problēmas galvenokārt rodas gadījumos, kad indivīdi pārvietojas no vienas valsts uz citu, tostarp uz trešām valstīm, un arī tad, kad viņi meklē jaunu darbu vai iesaistās mācībās un karjeras vadībā. Lai risinātu minētās problēmas, ir vajadzīga skaidra un plaši izplatīta informācija, kopīga izpratne un uzlabota prasmju un kvalifikāciju pārredzamība.

(3)

Jaunā Prasmju programma Eiropai, ko Komisija pieņēma 2016. gada 10. jūnijā, aicina dalībvalstis, sociālos partnerus, rūpniecības nozari un citas ieinteresētās personas sadarboties desmit darbībās, kuru mērķis ir uzlabot prasmju veidošanas kvalitāti un noderību, padarīt prasmes pārredzamākas un salīdzināmākas un uzlabot prasmju apzināšanu, jo īpaši informāciju, kas sekmētu veiksmīgāku karjeras izvēli. Kā viena no minētajām desmit darbībām, kas paver svarīgu ceļu minēto mērķu sasniegšanai un atbalstīšanai, bija ierosinājums pārskatīt Europass sistēmu.

(4)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2241/2004/EK (3) izveidoja sistēmu ar darba meklēšanu, iesaistīšanos mācībās un karjeras vadību saistītu problēmu risināšanai. Minētā lēmuma mērķis bija panākt kvalifikāciju un kompetenču labāku pārskatāmību, izmantojot dokumentu portfeli ar nosaukumu “Europass”, ko indivīdi var brīvprātīgi izmantot. Europass sistēmas īstenošanai ar minēto lēmumu arī izveidoja valstu struktūras, kas zināmas kā valstu Europass centri.

(5)

Lai sasniegtu galveno mērķi, Europass sistēma ir vērsta uz rīkiem prasmju un kvalifikāciju dokumentēšanai. Minētie rīki tiek plaši pielietoti internetā bāzētajā Europass informācijas sistēmā.

(6)

Valstu Europass centri sniedz atbalstu lietotājiem un sekmē prasmju un kvalifikāciju dokumentēšanu. Euroguidance tīkls, kas veicina karjeras atbalsta Eiropas dimensiju un sniedz augstas kvalitātes informāciju par mūžilgu karjeras attīstības atbalstu un starptautisko mācību mobilitāti, ir arī palīdzējis attīstīt informācijas sniegšanu par Savienības prasmju un kvalifikāciju rīkiem. Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras valstu koordinācijas punkti valsts iestādēm palīdz valstu kvalifikāciju ietvarstruktūras vai sistēmas pielīdzināt Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (“EKI”) un padarīt EKI tuvāku indivīdiem un organizācijām. Būtu jānodrošina atbalsts minētajiem valsts pakalpojumiem un to labāka koordinēšana, lai pastiprinātu to ietekmi, vienlaikus ievērojot nacionālo sistēmu daudzveidību.

(7)

Komisija savā 2013. gada 19. decembra ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par Europass novērtējumu secināja, ka Europass valstu centriem uzticētā misija palielināt informētību par Europass un sniegt ieinteresētajām personām nepieciešamo informāciju ir apmierinošs modelis Europass īstenošanai. Tomēr Komisija arī secināja, ka lielākā daļa Europass rīku vēl arvien nesasniedz visus potenciālos lietotājus, ka tiem ir nevienlīdzīgs ģeogrāfiskais pārklājums, ka tie atšķirīgi aptver dažādas vecuma grupas un ka karjeras attīstības un mobilitātes atbalsta pakalpojumu labāka koordinēšana un integrēšana Europass sistēmā ļautu sasniegt vairāk potenciālo lietotāju.

(8)

Dati liecina, ka Europass izmanto sociālās grupas ar augstu digitālo pratību, bet nelabvēlīgā situācijā esošās grupas, piemēram, cilvēki ar zemāku izglītības līmeni, vecāka gadagājuma cilvēki vai ilgstoši bezdarbnieki, bieži vien nav informētas par Europass un tā rīku esamību un tāpēc nevar no tā neko gūt.

(9)

Europass portfelis ir viens no vairākiem rīkiem un instrumentiem, kas ieviesti Savienības līmenī, lai uzlabotu prasmju un kvalifikāciju pārredzamību un izpratni par tām.

(10)

Europass portfelī ir piecas dokumentu veidnes. Ar Europass Curriculum Vitae (CV) veidni indivīdi savu CV var aizpildīt standartizētā formātā. Kopš Europass CV ieviešanas 2004. gadā tiešsaistē ir izveidoti vairāk nekā 100 miljoni Europass CV. Divas kvalifikāciju pielikumu veidnes, proti, Europass diploma pielikums un Europass kvalifikāciju apliecinoša dokumenta pielikums, sniedz informāciju par kvalifikācijas saturu un mācību rezultātiem, kā arī par izglītības sistēmu kvalifikācijas izdošanas valstī. Europass valodu pase tiek izmantota, lai raksturotu valodu prasmes. Europass mobilitātes veidne apraksta prasmes, kas mobilitātes pieredzē mācību vai darba nolūkā iegūtas ārvalstīs.

(11)

Padomes 2017. gada 22. maija Ieteikumā (4) ir dota kopēja atsauces sistēma, lai palīdzētu indivīdiem un organizācijām salīdzināt dažādas kvalifikāciju sistēmas un minēto sistēmu kvalifikāciju līmeņus.

(12)

Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikumā (5) dalībvalstis tika aicinātas līdz 2018. gadam – atbilstīgi valstu apstākļiem un īpatnībām un kā tās uzskata par piemērotu – ieviest pasākumus neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanai, kas indivīdiem dod iespēju panākt, ka tiek validētas viņu zināšanas, prasmes un kompetences, kas iegūtas ar neformālo un ikdienējo mācīšanos, un iegūt pilnu vai attiecīgā gadījumā daļēju kvalifikāciju.

(13)

Padomes 2004. gada 28. maija rezolūcijā par politikas nostādņu, sistēmu un prakses uzlabošanu mūžilga karjeras attīstības atbalsta jomā izklāstīti galvenie mūžilga karjeras attīstības atbalsta politikas mērķi attiecībā uz visiem Savienības pilsoņiem. Padomes 2008. gada 21. novembra rezolūcijā (6) uzsvērts, cik svarīgs mūžizglītībai ir karjeras attīstības atbalsts.

(14)

Portāls “Mācību iespējas un kvalifikācijas Eiropā” nodrošina piekļuvi informācijai par mācību iespējām un kvalifikācijām, ko piedāvā dažādas izglītības sistēmas Eiropā, un par valstu kvalifikācijas sistēmu salīdzināšanu, izmantojot EKI.

(15)

ES prasmju panorāma sniedz informāciju par prasmēm dažādās profesijās un konkrētās nozarēs, tostarp par pieprasījumu un piedāvājumu valstu līmenī.

(16)

Brīvo darbvietu un citu darba tirgus tendenču analīze ir vispāratzīts veids, kā pilnveidot prasmju apzināšanu, lai izprastu tādas problēmas kā prasmju trūkums un kvalifikāciju neatbilstības.

(17)

Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām ir izstrādājusi un pastāvīgi atjauno daudzvalodīgu Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikāciju (“ESCO”), kuras mērķis ir veicināt prasmju un kvalifikāciju pārredzamību attiecībā uz izglītību un mācībām, kā arī ar darbu saistītiem mērķiem. Pēc atbilstošas testēšanas un pienācīgi ņemot vērā dalībvalstu nostāju, Komisija varētu ESCO izmantot Europass sistēmā; ESCO izmantošana dalībvalstīm pēc tam, kad tās to būs testējušas un novērtējušas, ir brīvprātīga.

(18)

Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkls (“EURES”), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/589 (7), ir sadarbības tīkls informācijas apmaiņai un mijiedarbības sekmēšanai starp darba meklētājiem un darba devējiem. Tas sniedz bezmaksas palīdzību darba meklētājiem, kuri vēlas pārcelties uz citu valsti, un palīdz darba devējiem, kuri vēlas pieņemt darbā darbiniekus no citām valstīm. Sinerģija un sadarbība starp Europass un EURES portāliem varētu pastiprināt abu šo pakalpojumu ietekmi.

(19)

Darba tirgus procesi, piemēram, brīvu darbvietu publicēšana, darba pieteikumi, prasmju novērtēšana un pieņemšana darbā, arvien vairāk tiek pārvaldīti tiešsaistē ar rīkiem, kuros izmanto sociālos medijus, lielos datus un citas tehnoloģijas. Kandidātu atlasē izmanto rīkus un procesus, kas meklē informāciju par prasmēm un kvalifikācijām, kuras iegūtas formālā, neformālā un ikdienējā vidē.

(20)

Formālā, neformālā un ikdienējā mācīšanās pašlaik notiek arī jaunos veidos un vidēs, un to piedāvā dažādi pakalpojumu sniedzēji, jo īpaši izmantojot digitālās tehnoloģijas un platformas, tālmācību, e-mācības, savstarpējās mācības, masveida atvērtos tiešsaistes kursus un atvērtos izglītības resursus. Turklāt prasmju, pieredzes un mācību sasniegumus atzīst dažādos veidos, piemēram, ar digitālajiem atvērtajiem žetoniem. Digitālās tehnoloģijas tiek izmantotas arī prasmēm, kas iegūtas neformālās mācīšanās vidē, piemēram, jaunatnes darbā un brīvprātīgajā darbā.

(21)

Šajā lēmumā prasmes tiek saprastas plašā nozīmē, aptverot to, ko persona zina, saprot un spēj izdarīt. Prasmes attiecas uz dažādu veidu mācīšanās rezultātiem, tostarp zināšanām un kompetencēm, kā arī spējām pielietot zināšanas un izmantot zinātību, lai paveiktu uzdevumus un atrisinātu problēmas. Atzīstot profesionālo prasmju nozīmi, vienlaikus tiek atzīts, ka arvien lielāka nozīme ir caurviju jeb vispārīgajām prasmēm, piemēram, kritiskajai domāšanai, komandas darbam, problēmu risināšanai un radošumam, digitālajām vai valodu prasmēm, kuras ir svarīgs priekšnosacījums personīgajai un profesionālajai izaugsmei un kuras tādēļ var izmantot dažādās jomās. Indivīdiem varētu noderēt rīki un norādījumi par to, kā novērtēt un raksturot minētās un citas prasmes.

(22)

Indivīdi informāciju par iegūtajām prasmēm un kvalifikācijām parasti ir norādījuši CV un apliecinošos dokumentos, piemēram, apliecībās vai diplomos. Tagad ir pieejami jauni rīki, kas var atvieglot prasmju un kvalifikāciju uzrādīšanu, izmantojot dažādus tiešsaistes un digitālos formātus. Minētie jaunie rīki var dot arī iespēju indivīdiem pašiem novērtēt savas prasmes, kas iegūtas dažādos apstākļos.

(23)

Europass sistēmai vajadzētu atbilst pašreizējām un nākotnes vajadzībām. Lietotājiem ir nepieciešami rīki, ar ko dokumentēt savas prasmes un kvalifikācijas. Turklāt prasmju novērtēšanas un prasmju pašnovērtēšanas rīki, kā arī piekļuve attiecīgajai informācijai, tostarp informācijai par validēšanas iespējām un karjeras attīstības atbalstu, var noderēt, pieņemot lēmumus par darba vai mācību iespējām.

(24)

Savienības rīki attiecībā uz prasmēm un kvalifikācijām būtu jāpielāgo mainīgajai praksei un tehnoloģiju attīstībai, lai nodrošinātu to aktualitāti un noderīgumu lietotājiem. Tas būtu jāpanāk, cita starpā radot inovatīvas funkcijas, piemēram, interaktīvus rīkus, dokumentu rediģēšanu un dizainu, cenšoties nodrošināt aptverošākus, efektīvākus un lietderīgākus rīkus un vienkāršošanu, kā arī lielāku tehnisko savietojamību un sinerģiju starp saistītiem rīkiem, cita starpā arī trešo personu izstrādātiem, un ņemot vērā cilvēku ar invaliditāti īpašās vajadzības. Turklāt varētu izmantot autentifikācijas pasākumus, lai palīdzētu verificēt digitālos dokumentus par prasmēm un kvalifikācijām.

(25)

Tāpēc ar Lēmumu Nr. 2241/2004/EK izveidotā Europass sistēma būtu jāaizstāj ar jaunu sistēmu, lai risinātu mainīgās vajadzības.

(26)

Jaunajai Europass sistēmai būtu jāatbilst visu atsevišķo galalietotāju, piemēram, izglītojamo, darba meklētāju, tostarp bezdarbnieku un darba ņēmēju, kā arī citu atbilstīgo ieinteresēto personu, piemēram, darba devēju (jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu), tirdzniecības palātu, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, brīvprātīgo, karjeras atbalsta speciālistu, valsts nodarbinātības dienestu, sociālo partneru, izglītotāju, jaunatnes organizāciju, jaunatnes darba nodrošinātāju, atbildīgo valsts iestāžu un politikas veidotāju, vajadzībām un gaidām. Tajā būtu jāņem vērā arī to trešo valstu valstspiederīgo vajadzības, kas ierodas vai uzturas Savienībā, lai atbalstītu viņu integrāciju.

(27)

Europass sistēma būtu jāpilnveido, lai tajā varētu aprakstīt dažādu veidu mācības un prasmes un jo īpaši tādas, kas iegūtas ar neformālo un ikdienējo mācīšanos.

(28)

Europass sistēma būtu jāizstrādā, izmantojot uz lietotājiem orientētu pieeju, pamatojoties uz atsauksmēm, un ar prasību apkopošanu, tostarp izmantojot apsekojumus un testēšanu, īpašu uzmanību pievēršot pašreizējām un turpmākajām Europass mērķa grupu vajadzībām. Europass funkcijām būtu jo īpaši jāatspoguļo dalībvalstu un Savienības apņemšanās nodrošināt, ka personām ar invaliditāti ir vienlīdzīga piekļuve darba tirgum, kā arī informācijas un sakaru tehnoloģijām un sistēmām. Europass rīkiem vajadzētu būt uztveramiem, darbināmiem, saprotamiem un robustiem, tādējādi padarot tos piekļūstamākus lietotājiem, jo īpaši personām ar invaliditāti.

(29)

Atjauninājumi un izmaiņas Europass sistēmā būtu jāveic, sadarbojoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, piemēram, nodarbinātības dienestiem, karjeras atbalsta speciālistiem, izglītotājiem un sociālajiem partneriem, tādiem kā arodbiedrībām un darba devēju asociācijām, un pilnībā ievērojot pašreizējo politisko sadarbību, piemēram, Eiropas augstākās izglītības telpā uzsākto Boloņas procesu. Lai veiksmīgi izstrādātu un īstenotu Europass sistēmu, ļoti svarīga ir konstruktīva sadarbība starp Komisiju, dalībvalstīm un ieinteresētajām personām.

(30)

Uz to personas datu apstrādi, kas tiek uzglabāti un apstrādāti saskaņā ar šo lēmumu, būtu jāattiecina atbilstīgie Savienības tiesību akti par personas datu aizsardzību un valstu īstenošanas pasākumi. Lietotājiem vajadzētu būt iespējai ierobežot piekļuvi saviem personas datiem.

(31)

Dalībai šajā sistēmā vajadzētu būt atvērtai Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, kas nav Savienības dalībvalstis, valstīm, kas pievienojas, Savienības kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, ņemot vērā to ilgstošo interesi un sadarbību ar Savienību šajā jomā. Dalībai vajadzētu būt saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem tiesību instrumentos, kas reglamentē attiecības starp Savienību un minētajām valstīm. Informācijai par prasmēm un kvalifikācijām, ko sniedz Europass sistēmā, būtu jānāk no plašāka valstu un izglītības sistēmu loka, nevis tikai no iesaistītajām valstīm un būtu jāatspoguļo migrācijas plūsmas no un uz citām pasaules daļām.

(32)

Komisijai būtu jānodrošina šā lēmuma saskaņota īstenošana un uzraudzība, ko veiktu Europass konsultantu grupa, kurā būtu dalībvalstu un attiecīgo ieinteresēto personu pārstāvji. Konsultantu grupai, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar citām grupām, jo īpaši vajadzētu izstrādāt stratēģisku pieeju Europass īstenošanai un turpmākajai attīstībai un sniegt konsultācijas par tīmekļa rīku izstrādi, tostarp veicot testus, un par Europass tiešsaistes platformā sniegto informāciju.

(33)

Šā lēmuma īstenošanai līdzfinansējums ir paredzēts cita starpā no Savienības programmas Erasmus+, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1288/2013 (8). Komiteja, kas izveidota ar minēto regulu, piedalās stratēģiskā diskusijā par Europass īstenošanas norisi un par turpmāko attīstības gaitu.

(34)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi, proti, izveidot visaptverošu un sadarbspējīgu rīku un informācijas sistēmu, jo īpaši starptautiskās nodarbinātības un mācību mobilitātes nolūkiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet rīcības ietekmes dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(35)

Principā visiem dalībvalstu pienākumiem, kā arī administratīvajiem un finanšu slogiem vajadzētu būt līdzsvarotiem no izmaksu un ieguvumu viedokļa.

(36)

Darbībām, kas veiktas saistībā ar šo lēmumu, vajadzētu balstīties uz Savienības aģentūru, jo īpaši Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra, zināšanām to kompetences jomās.

(37)

Tādēļ Lēmums Nr. 2241/2004/EK būtu jāatceļ, neskarot iepriekš izdoto Europass dokumentu spēkā esamību vai statusu. Visas izveidotās Europass dokumentu veidnes jaunajā sistēmā būtu jāpatur līdz brīdim, kad saskaņā ar šo lēmumu tiek veiktas nepieciešamās izmaiņas vai atjauninājumi. Lai nodrošinātu raitu pāreju uz Europass tiešsaistes platformu, ar Lēmumu Nr. 2241/2004/EK izveidotajai internetā bāzētajai Europass informācijas sistēmai būtu jāturpina darboties līdz laikam, kad ir izveidota un sāk darboties Europass tiešsaistes platforma,

a)

atsevišķiem galalietotājiem, piemēram, izglītojamajiem, darba meklētājiem, darba ņēmējiem un brīvprātīgajiem, un

b)

attiecīgajām ieinteresētajām personām, piemēram, izglītotājiem, karjeras atbalsta speciālistiem, darba devējiem, valsts nodarbinātības dienestiem, sociālajiem partneriem, jaunatnes darba nodrošinātājiem, jaunatnes organizācijām un politikas veidotājiem.

a)

“kvalifikāciju apliecinoša dokumenta pielikums” ir dokuments, ko pievieno kompetento iestāžu vai struktūru izdotam profesionālo izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinošam dokumentam, lai trešās personas, jo īpaši citā valstī, varētu vieglāk saprast mācību rezultātus, kurus sasniedzis kvalifikācijas saņēmējs, kā arī iegūtās izglītības un iegūto prasmju būtību, līmeni, kontekstu, saturu un statusu;

b)

“diploma pielikums” ir dokuments, ko pievieno kompetento iestāžu vai struktūru izdotam augstākās izglītības diplomam, lai trešās personas, jo īpaši citā valstī, varētu vieglāk saprast mācību rezultātus, kurus sasniedzis kvalifikācijas saņēmējs, kā arī iegūtās izglītības un iegūto prasmju būtību, līmeni, kontekstu, saturu un statusu;

c)

“Europass pielikumi” ir dokumentu kopums, piemēram, diploma pielikumi un kvalifikāciju apliecinoša dokumenta pielikumi, ko izdevušas kompetentās iestādes vai struktūras;

d)

“karjeras attīstības atbalsts” ir pastāvīgs process, kas ļauj indivīdiem apzināt savas spējas, prasmes un intereses, ar dažādu individuālu vai kolektīvu darbību palīdzību pieņemt lēmumus par izglītību, mācībām un nodarbinātību un izvēlēties savu individuālo dzīves gājumu attiecībā uz mācībām, darbu un citu vidi, kurā minētās spējas un prasmes tiek iegūtas vai izmantotas;

e)

“karjeras attīstības atbalsta Eiropas dimensija” ir Savienības līmeņa sadarbība un atbalsts, ar ko Savienībā stiprina karjeras attīstības atbalsta politiku, sistēmas un praksi;

f)

“kvalifikācija” ir oficiāls novērtēšanas un validēšanas procesa rezultāts, ko iegūst, kad kompetenta iestāde vai struktūra konstatē, ka indivīds ir sasniedzis mācību rezultātus atbilstoši konkrētiem standartiem;

g)

“prasmju novērtēšana” ir process vai metode, ko izmanto, lai ar pašnovērtēšanu vai trešās personas apliecinātu novērtējumu, vai ar abiem novērtētu, noteiktu un raksturotu indivīdu prasmes, kas ir iegūtas neformālā vai ikdienējā vidē;

h)

“prasmju pašnovērtēšana” ir process, kurā indivīdi sistemātiski pārdomā savas prasmes, tās salīdzinot ar jau izveidotu prasmju aprakstu;

i)

“prasmju apzināšana” ir pieejama kvantitatīva vai kvalitatīva analīze par apkopotiem datiem, kas attiecas uz prasmēm un kas iegūti no esošajiem avotiem saistībā ar darba tirgu, un par atbilstošām mācīšanās iespējām izglītības un mācību sistēmā, kura var noderēt karjeras attīstības atbalstā un konsultēšanā, darbā pieņemšanas procesā, kā arī izglītības, mācību un karjeras iespēju izvēlē;

j)

“autentifikācijas pakalpojumi” ir tehniski procesi, piemēram, elektroniskie paraksti un tīmekļa vietnēs veikta autentifikācija, kas ļauj lietotājiem, izmantojot Europass, verificēt informāciju, piemēram, par savu identitāti;

k)

“tehniskā sadarbspēja” ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju spēja mijiedarboties, lai ļautu veikt informācijas apmaiņu, par ko ir vienojušās visas puses un informācijas īpašnieki;

l)

“validēšana” ir process, kurā kompetentā iestāde vai struktūra apstiprina, ka indivīds ir sasniedzis mācīšanās rezultātus, tostarp tos, kas panākti neformālas un ikdienējas mācīšanās vidē, salīdzinot tos ar attiecīgu standartu, un kurā ir četri atsevišķi posmi, proti, novērtējuma rezultātu apzināšana, dokumentēšana, novērtēšana un sertificēšana, kas attiecīgos gadījumos un atbilstīgi valstu apstākļiem izpaužas kā pilna kvalifikācija, kredītpunkti vai daļēja kvalifikācija;

m)

“atvērtie standarti” ir tehniski standarti, kas izstrādāti sadarbības procesā un kas ir publicēti, lai jebkura ieinteresētā persona varētu tos brīvi izmantot;

n)

“tiešsaistes platforma” ir tīmekļa lietojumprogramma, kas galalietotājiem sniedz informāciju un rīkus un ļauj tiem veikt konkrētus uzdevumus tiešsaistē;

o)

“personas dati” ir visa informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu.

a)

personīgas informācijas dokumentēšanai un raksturošanai dažādos formātos, tostarp Curriculum Vitae (CV) veidnes;

b)

darbā vai mācībās, tostarp ar mobilitāti un brīvprātīgo darbā, iegūtu prasmju un kvalifikāciju dokumentēšanai un raksturošanai;

c)

prasmju novērtēšanai un prasmju pašnovērtēšanai;

d)

kvalifikāciju mācīšanās rezultātu dokumentēšanai, tostarp Europass kvalifikāciju pielikuma veidnes, kas minētas 5. pantā.

a)

mācīšanās iespējas;

b)

kvalifikācijas un kvalifikāciju ietvarstruktūras vai sistēmas;

c)

iespējas validēt neformālo un ikdienējo mācīšanos;

d)

atzīšanas prakse un attiecīgie tiesību akti dažādās valstīs, tostarp trešās valstīs;

e)

karjeras atbalsta pakalpojumi, kas sniedz konsultācijas par starptautisko mācību mobilitāti un karjeras vadību;

f)

prasmju apzināšana, kas veikta attiecīgās Savienības līmeņa darbībās un aģentūrās to kompetences jomās;

g)

informācija par prasmēm un kvalifikācijām, kas varētu būt būtiska to trešo valstu valstspiederīgo īpašām vajadzībām, kuri ierodas vai uzturas Savienībā, lai atbalstītu viņu integrāciju.

a)

nodrošina 3. panta 2. punktā minētās Savienības līmeņa informācijas pieejamību un augstu kvalitāti vai saites uz šādu pieejamo informāciju;

b)

izstrādā, testē un, kad nepieciešams, atjaunina Europass tiešsaistes platformu, tostarp atvērtos standartus, atbilstoši lietotāju vajadzībām un tehnoloģiskajam progresam, kā arī izmaiņām darba tirgos un izglītošanā;

c)

seko līdzi jaunākajai tehnoloģiju attīstībai un attiecīgā gadījumā to pārņem, ja tas palīdz uzlabot Europass piekļūstamību gados vecākiem cilvēkiem un personām ar invaliditāti;

d)

nodrošina, ka ikviena Europass tiešsaistes platformas, tostarp atvērto standartu, izstrādes darbība vai atjauninājumi atbalsta informācijas saskaņotību un ir ar skaidru pievienoto vērtību;

e)

nodrošina, ka visi tīmekļa rīki, jo īpaši novērtēšanas un pašnovērtēšanas rīki, ir pilnībā testēti un tiek garantēta to kvalitāte; un

f)

nodrošina Europass tiešsaistes platformas, tostarp tīmekļa rīku, kvalitāti un uzrauga to efektivitāti, lai tie atbilstu lietotāju vajadzībām.

a)

nodrošina dalībvalstu aktīvu iesaisti un līdzdalību stratēģiskajā plānošanā, tostarp stratēģisko mērķu noteikšanā un koriģēšanā, kvalitātes nodrošināšanā un finansēšanā, un ņem vērā to nostāju;

b)

nodrošina dalībvalstu aktīvu iesaisti un līdzdalību Europass tiešsaistes platformas, tostarp atvērto standartu, izstrādē, testēšanā, atjaunināšanā un novērtēšanā, un ņem vērā to nostāju;

c)

nodrošina, ka šā lēmuma īstenošanā un novērtēšanā Savienības līmenī ir iesaistītas attiecīgās ieinteresētās personas;

d)

izveido mācību aktivitāšu un labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā pēc dalībvalstu lūguma atvieglo savstarpējo konsultēšanos; un

e)

nodrošina, ka Savienības līmenī tiek veiktas efektīvas un atbilstošas veicināšanas, konsultēšanas un informēšanas darbības, lai sasniegtu attiecīgos lietotājus un ieinteresētās personas, tostarp personas ar invaliditāti.

a)

koordinē darbības, kas saistītas ar Europass tīmekļa rīku īstenošanu;

b)

veicina Europass lietošanu un palielina informētību par to, kā arī uzlabo Europass pamanāmību;

c)

sekmē un sniedz informāciju par pakalpojumiem, kas piedāvā konsultācijas par starptautisko mācību mobilitāti un karjeras vadību, tostarp attiecīgā gadījumā individuālus karjeras attīstības atbalsta pakalpojumus;

d)

sniedz informāciju par mācību iespējām, kvalifikācijām un atzīšanas praksi, kas pieejama Europass tiešsaistes platformā, tostarp ar saitēm uz attiecīgām tīmekļa vietnēm konkrētajā valstī;

e)

iesaista ieinteresētās personas no visām attiecīgajām nozarēm un veicina sadarbību starp valsts un privātā sektora ieinteresētajām personām saistībā ar darbībām, par kurām tās ir atbildīgas.