EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32004R0864

Padomes Regula (EK) Nr. 864/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī pielāgo minēto regulu sakarā ar Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai

OV L 161, 30.4.2004, p. 48–96 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)

Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (CS, ET, LV, LT, HU, MT, PL, SK, SL, BG, RO, HR)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 01/02/2009; Iesaist. atcelta ar 32009R0073

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2004/864/oj

32004R0864



Oficiālais Vēstnesis L 161 , 30/04/2004 Lpp. 0048 - 0096


Padomes Regula (EK) Nr. 864/2004

(2004. gada 29. aprīlis),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī pielāgo minēto regulu sakarā ar Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. panta 2. punkta trešo daļu,

ņemot vērā 1979. gada Pievienošanās aktam pievienoto 4. protokolu par kokvilnu [1] un jo īpaši tā 6. punktu,

ņemot vērā Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas Pievienošanās līgumu [2] un jo īpaši tā 2. panta 3. punktu,

ņemot vērā Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas Pievienošanās aktu [3] un jo īpaši tā 57. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [4],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [5],

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

tā kā:

(1) Ražotājiem paredzētā tiešā atbalsta atdalīšana un vienreizējo maksājumu shēmas ieviešana ir būtiski elementi kopējās lauksaimniecības politikas reformēšanas procesā, kura mērķis ir virzīties no cenu un ražošanas atbalsta politikas uz lauksaimnieku ieņēmumu atbalsta politiku. Ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 [6] minētie elementi ir ieviesti attiecībā uz daudziem lauksaimniecības produktiem.

(2) Lai sasniegtu kopējās lauksaimniecības politikas reformas pamatmērķus, ir jāatdala galvenokārt atbalsts attiecībā uz kokvilnu, olīveļļu, jēltabaku un apiņiem un tas jāiekļauj vienreizējo maksājumu shēmā.

(3) Regulā (EK) Nr. 1782/2003 paredzētie noteikumi par tiešā atbalsta shēmām jāpielāgo, lai tos varētu īstenot Čehijā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Maltā, Polijā, Slovēnijā un Slovākijā.

(4) Pārskata periodā laika posmā no 2000. gada līdz 2002. gadam nebija tiešā atbalsta kokvilnas ražotājiem. Saskaņā ar minētajā periodā spēkā esošo režīmu audzētāji tomēr netieši saņēma Kopienas atbalstu ar kokvilnas attīrītājiem sniegtā atbalsta starpniecību.

(5) Kokvilnas nozares pašreizējās atbalsta shēmas pilnīga iekļaušana vienreizējo maksājumu shēmā radītu ievērojamu ražošanas traucējumu risku Kopienas kokvilnas ražošanas reģionos. Daļa atbalsta tādēļ joprojām ir saistāma ar kokvilnas audzēšanu, izmantojot kultūratkarīgo maksājumu par hektāru, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu. Tā apmērs jāaprēķina tā, lai nodrošinātu saimnieciskos nosacījumus, kas reģionos, kuros nodarbojas ar minētā kultūrauga audzēšanu, dotu iespēju turpināt darbību kokvilnas nozarē un nepieļautu, ka citus kultūraugus audzē vairāk nekā kokvilnu. Lai sasniegtu minēto mērķi, ir pamatoti noteikt, ka kopējais pieejamais atbalsts par hektāru katrai dalībvalstij ir 35 % no katrai valstij piešķirtās atbalsta daļas, ko netieši saņēmuši ražotāji.

(6) Atlikušajiem 65 % no katrai valstij piešķirtās atbalsta daļas, ko netieši saņēmuši ražotāji, jābūt pieejamiem izmantošanai vienreizējo maksājumu shēmā.

(7) Ekoloģisku apsvērumu dēļ jānosaka pamatplatība katrai dalībvalstij, lai ierobežotu ar kokvilnu apsētās platības. Turklāt jānosaka, ka atbalstu ir tiesības saņemt tikai par tām platībām, ko dalībvalstis atļāvušas apsēt ar kokvilnu.

(8) Lai kokvilnas audzētāji un attīrītāji varētu paaugstināt kokvilnas kvalitāti, jāveicina dalībvalstu apstiprinātu starpnozaru organizāciju izveide. Minētās organizācijas jāfinansē to locekļiem. Šo starpnozaru organizāciju darbība netieši jāveicina Kopienai, palielinot atbalsta apjomu tiem lauksaimniekiem, kas ir minēto organizāciju locekļi.

(9) Lai veicinātu kvalitātes nodrošināšanu nozarē, apstiprinātajām organizācijām jāsaņem pilnvarojums diferencēt atbalstu, uz ko ir tiesīgi to locekļi-ražotāji saskaņā ar minēto organizāciju noteiktu shēmu. Minētajā shēmā, ko apstiprina dalībvalstis, jāņem vērā kritēriji, kas vēl jānosaka.

(10) Pašreizējās ar ražošanu saistītās atbalsta shēmas olīvu nozarē pilnīga iekļaušana vienreizējo maksājumu shēmā radītu problēmas atsevišķos Kopienas tradicionālos olīvu audzēšanas reģionos. Ir zināms risks, ka varētu būt plaši traucējumi olīvkoku audzēšanā, kuri, savukārt, varētu degradēt zemes platības, ko sedz zemsedzes augāja stāvi, un ainavu vai radīt nelabvēlīgu sociālo ietekmi. Daļu atbalsta tādēļ varētu saistīt ar tādu olīvu audžu uzturēšanu, kurām ir ekoloģiska vai sociāla vērtība.

(11) Tādēļ vismaz 60 % no ražošanas atbalsta maksājumu vidējā apjoma olīvu nozarē pārskata periodā laika posmā no 2000. gada līdz 2002. gadam jāpārveido par tiesībām uz atbalstu saskaņā ar vienreizējo maksājumu shēmu; šādu tiesību uz atbalstu aprēķināšana attiecībā uz katru atsevišķu lauksaimnieku jāveic, pamatojoties uz 1999./2000., 2000./2001., 2001./2002. un 2002./2003. tirdzniecības gadu. Saimniecības, kuru olīvkoku stādījumu platība saskaņā ar ĢIS ir mazāka par 0,3 ha, kas noteikti, pamatojoties uz ģeogrāfiskās informācijas sistēmu olīvu nozarē, taisnīguma labad arī pilnībā jāiekļauj minētajā shēmā.

(12) Hektāru skaits, kas iekļaujams aprēķinā par tiesībām saņemt vienreizēju maksājumu, jānosaka, pamatojoties uz ģeogrāfiskās informācijas sistēmu olīvu nozarē, kura turpmāk uzskatāma par integrētās administrēšanas un kontroles sistēmas daļu.

(13) Ražošanas atbalsta maksājumu olīvu nozarē atlikusī daļa jāpatur dalībvalstīm kā attiecīgās valsts dotācija, kas piešķirama lauksaimniekiem, lai veicinātu to olīvu audžu uzturēšanu, kurām ir ekoloģiska vai sociāla vērtība, ņemot vērā vietējo tradīciju un kultūras aspektus, jo īpaši kritiskos reģionos. Saimniecības, kuru olīvkoku stādījumu platība saskaņā ar ĢIS ir mazāka par 0,3 ha, ir vienlīdz tiesīgas uz minēto maksājumu. Vienkāršošanas labad maksājumiem saskaņā ar šo shēmu jābūt vismaz 50 EUR.

(14) Dalībvalstīm jābūt iespējai ieturēt summu, kas vajadzīga, lai finansētu ar produkta kvalitāti, kontroli un informāciju saistītus pasākumus olīveļļas nozarē, kurus veic saskaņā ar apstiprinātu tirgus dalībnieku organizāciju izstrādātām darba programmām.

(15) Saskaņā ar pašreizējo shēmu ražošanas atbalstu ir tiesības saņemt tikai par tām platībām, kuras apstādītas ar olīvkokiem līdz 1998. gada 1. maijam vai kurās esošos kokus nomaina ar jauniem, vai uz kurām attiecas Komisijas apstiprinātā programma, un tādēļ vienīgi minētās platības ir iekļaujamas vienreizējo maksājumu shēmā, kā arī vienīgi par tām ir tiesības saņemt atbalstu saskaņā ar maksājumu shēmu, kas attiecas uz olīvu audzēm. Attiecībā uz Kipru un Maltu minētajam stādīšanas termiņam jābūt 2001. gada 31. decembrim saskaņā ar atkāpi, kas paredzēta 2. panta 1. punktā Padomes 1998. gada 20. jūlija Regulā (EK) Nr. 1638/98, ar ko groza Regulu Nr. 136/66/EEK par eļļu un tauku kopīgas tirgus organizācijas izveidi [7].

(16) Attiecībā uz Kipru un Maltu maksimālās atbalsta summas par olīvu audzēm var galīgi noteikt tikai pēc ģeogrāfiskās informācijas sistēmas ieviešanas minētajās dalībvalstīs. Tādēļ jānodrošina iespēja pārskatīt minētajām dalībvalstīm noteiktās maksimālās summas.

(17) Pašreizējā jēltabakas ražotāju atbalsta shēma daļēji jāatdala un jāiekļauj vienreizējo maksājumu shēmā, un daļēji jāieskaita pārstrukturēšanas dotācijās. Lai izvairītos no ražošanas un vietējās saimnieciskās darbības traucējumiem, kā arī ļautu tirgus cenai pielāgoties jaunajiem nosacījumiem, dalībvalstīm tomēr jābūt iespējai pārejas laikā ieturēt līdz 60 % no ražošanas atbalsta maksājumiem neatdalītajā tabakas nozarē un piešķirt atlikušo daļu kā nesaistītu atbalstu.

(18) Lauksaimniekiem, kuri vairs nedarbojas tabakas nozarē, piedaloties kvotu atpirkšanas programmā, kas izveidota saskaņā ar 14. pantu Padomes 1992. gada 30. jūnija Regulā (EEK) Nr. 2075/92 par jēltabakas tirgus kopīgo organizāciju, un kuriem piešķirts atbalsts saskaņā ar vienreizējo maksājumu shēmu, nav papildus jāsaņem atpirkšanas cena, bet gan jābūt iespējai izvēlēties vienu no abiem minētajiem maksājumiem. Lai nodrošinātu taisnīgu izvēli, daļa no atpirkšanas cenas tomēr jāsamaksā, ciktāl tas vajadzīgs, lai kompensētu pamatsummas aprēķinā iekļautā tabakas atbalsta apmēra un atpirkšanas cenas apmēra starpību, ja atpirkšanas cena ir augstāka.

(19) Attiecībā uz piemaksu, ko joprojām piešķirs par tabakas ražošanu 2006. un 2007. gadā, summa, kas līdzvērtīga 4 % pirmajā gadā un 5 % otrajā gadā, jāieskaita Kopienas tabakas fondā, lai finansētu informatīvus pasākumus sabiedrības izpratnes līmeņa paaugstināšanai saistībā ar tabakas patēriņa kaitīgo ietekmi.

(20) Apiņu pilnīga iekļaušana vienreizējo maksājumu shēmā dod iespēju apiņu audzētājiem saņemt stabilus ienākumus. Ja lauksaimnieks, piemēram, tirgus nosacījumu vai strukturālu iemeslu dēļ nolemj vairs nenodarboties ar apiņu audzēšanu un ievākšanu, viņš to var brīvi darīt, nepaliekot bez ieņēmumiem.

(21) lai ņemtu vērā īpašas tirgus situācijas vai darbības reģionālā līmenī, attiecīgajai dalībvalstij jābūt iespējai ieturēt atdalītā atbalsta noteiktu procentuālo daļu. Šādā gadījumā dalībvalstis var pilnībā vai daļēji piešķirt ieturēto daļu lauksaimniekiem, kas audzē apiņus, piešķirot platībatkarīgo atbalstu, un/vai atzītām ražotāju grupām, lai tās varētu veikt konkrētus uzdevumus.

(22) Lai atdalītu atbalstu attiecībā uz kokvilnu un jēltabaku, varētu būt vajadzīgi uz pārstrukturēšanu vērsti pasākumi. Kopienas papildu atbalsts ražošanas reģioniem dalībvalstīs, kurās Kopienas atbalsts kokvilnai un jēltabakai piešķirts 2000., 2001. un 2002. gadā, jādara pieejams, pārskaitot līdzekļus no finanšu plānu 1.a pozīcijas uz 1.b pozīciju. Šis papildu atbalsts izmantojams, kā paredzēts Padomes 1999. gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai [8].

(23) Lai nodrošinātu ieņēmumu atbalsta saskaņotus turpmākus maksājumus ražotājiem kokvilnas, olīvu un tabakas nozarē, iespēja atlikt minētās atbalsta shēmas iekļaušanu vienreizējo maksājumu shēmā nav piemērojama.

(24) Pamatojoties uz jaunākajiem datiem, jāpalielina valstij garantētā platība riekstiem Polijā.

(25) Lai nodrošinātu, ka grozījumi, kas izdarīti saistībā ar jaunajām dalībvalstīm, var stāties spēkā minēto valstu pievienošanās dienā, šai regulai jāstājas spēkā līdz 2004. gada 1. maijam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Regulu (EK) Nr. 1782/2003 groza šādi:

1. Regulas 1. panta trešo ievilkumu aizstāj ar šādu:

"— atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kas ražo cietos kviešus, proteīnaugus, rīsus, riekstus, enerģijas kultūras, cietes kartupeļus, pienu, sēklas, laukaugus, aitu gaļu, kazu gaļu, liellopu gaļu, pākšaugus, kokvilnu, tabaku, apiņus, kā arī lauksaimniekiem, kas uztur olīvu audzes.".

2. Regulas 11. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Sākot no 2007. gada budžeta, lai nodrošinātu to, ka kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanai paredzētās summas, kas pašlaik minētas 1.a apakšpozīcijā (tirgus pasākumi un tiešie atbalsti), atbilst gada maksimālajam apjomam, kas noteikts dalībvalstu valdību pārstāvju lēmumā, kurš pieņemts Padomes sēdē 2002. gada 18. novembrī attiecībā uz secinājumiem, kas izdarīti Eiropadomes sanāksmē Briselē 2002. gada 24. un 25. oktobrī, nosaka tiešo maksājumu korekciju, ja prognozes par 1.a apakšpozīcijā paredzēto pasākumu finansējumu konkrētajā budžeta gadā, kas palielināts par 143.d un 143.e pantā noteiktajām summām pirms 10. panta 2. punktā paredzētās modulācijas piemērošanas, liecina, ka iepriekš minētais gada maksimālais apjoms, ņemot vērā 300 miljonu EUR rezervi, tiks pārsniegts. Tas neierobežo finanšu plānu 2007. līdz 2013. gadam.".

3. Regulas 19. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu tekstu:

"Šī datu bāze jo īpaši ļauj ar dalībvalsts kompetentās iestādes starpniecību tieši un tūlīt iegūt datus, kas attiecas uz kalendārajiem un/vai tirdzniecības gadiem, sākot no 2000. gada, un datus attiecībā uz pabalstiem, kas piešķirti saskaņā ar IV sadaļas 10.b nodaļu, sākot no 1998. gada 1. maija.".

4. Regulas 20. pantu aizstāj ar šādu:

"20. pants

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes gabalu identifikācijas sistēma

1. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes gabalu identifikācijas sistēmu izveido, pamatojoties uz kartēm vai zemesgrāmatas aktiem, vai citiem kartogrāfiskiem materiāliem. Izmantojamas arī datorizētas ģeogrāfiskās informācijas sistēmas metodes, vēlams, arī ortofotografēšana no gaisa vai kosmosa, ar viendabīgu standartu, kas nodrošina precizitāti, kura ir vismaz līdzvērtīga kartogrāfijai mērogā 1:10000.

2. Identifikācijas sistēmā attiecīgā gadījumā iekļauj ģeogrāfiskās informācijas sistēmu attiecībā uz olīvu audzēšanu, kurā ir burtciparu datu bāze un datorizēta kartogrāfiskā datu bāze par olīvkokiem un attiecīgajām platībām.".

5. Regulas 22. pantu groza šādi:

a) minētā panta 1. punktā aiz pirmā ievilkuma iekļauj šādu ievilkumu:

"— olīvkoku skaits un to izvietojums zemes gabalā,";

b) minētā panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2. Dalībvalsts var nolemt, ka atbalsta pieteikumā jāietver tikai izmaiņas attiecībā uz iepriekšējā gadā iesniegto atbalsta pieteikumu. Dalībvalsts izplata iepriekš iespiestas veidlapas, pamatojoties uz platībām, kas noteiktas iepriekšējā gadā, un piegādā karšu materiālu, kurā norāda minēto platību atrašanās vietu un attiecīgā gadījumā olīvkoku izvietojumu.".

6. Regulas 35. pantu aizstāj ar šādu:

"35. pants

Divkārši pieprasījumi

1. Par platību, kas atbilst to hektāru skaitam, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, kā noteikts 44. panta 2. punktā, un attiecībā uz kuriem iesniegts vienreizējā maksājuma pieteikums, var iesniegt pieteikumu jebkura cita tiešā maksājuma saņemšanai, kā arī jebkura cita tāda atbalsta saņemšanai, uz kuru neattiecas šī regula, ja vien nav noteikts citādi.

2. Lauksaimnieki, kas ir piedalījušies tabakas kvotu atpirkšanas sistēmā saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2075/92, ir tiesīgi saņemt vienreizēju maksājumu vai kvotas atpirkšanas cenu. Ja kvotas atpirkšanas cena tomēr ir augstāka par tabakai aprēķināto summu, kas iekļaujama pamatsummā, lauksaimniekam joprojām ir tiesības papildus vienreizējam maksājumam saņemt daļu no atpirkšanas cenas, kas atbilst minētās cenas summas un saskaņā ar šīs regulas VII pielikuma I punktu aprēķinātās summas starpībai.".

7. Regulas 37. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

"Attiecībā uz olīveļļu pamatsumma tomēr ir to maksājumu četru gadu kopsummas vidējā summa, kas lauksaimniekam piešķirti saskaņā ar VI pielikumā minēto olīveļļas atbalsta shēmu 1999./2000., 2000./2001., 2001./2002. un 2002./2003. tirdzniecības gadā un kas aprēķināti un koriģēti atbilstīgi VII pielikumam.".

8. Regulas 40. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

"5. Šā panta 1., 2. un 3. punktu piemēro mutatis mutandis tiem lauksaimniekiem, kuriem pārskata perioda laikā ir bijušas lauksaimniecības un vides saistības saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2078/92 [9] un Regulu (EK) Nr. 1257/1999, tiem apiņu audzētājiem, kuriem minētajā periodā ir bijušas apiņu izrakšanas saistības saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1098/98 [10], kā arī tiem tabakas audzētājiem, kuri ir piedalījušies kvotu atpirkšanas programmā saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2075/92.

Gadījumā, kad šā punkta pirmajā daļā minētās saistības attiecas gan uz pārskata periodu, gan uz šā panta 2. punktā minēto periodu, dalībvalstis atbilstīgi objektīviem kritērijiem un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un novērstu tirgus un konkurences izkropļošanu, nosaka pamatsummu saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, kas jāparedz Komisijai saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru."

9. Regulas 42. panta 9. punktā frāzi "2003. gada 29. septembrī" aizstāj ar frāzi "2004. gada 15. maijā".

10. Regulas 43. panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"a) to hektāru skaits, par kuros saražoto produkciju piešķirts atbalsts pārskata periodā, kā aprēķināts VII pielikuma B, D, F, H un I punktā, gadījumā, kad atbalstu piešķir par kartupeļu cieti, žāvētu rupjo lopbarību, sēklām, olīvu audzēm un tabaku, kā uzskaitīts VII pielikumā;".

11. Regulas 44. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

""Hektārs, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu". ir arī platības, kas apstādītas ar apiņiem vai uz kurām attiecas pagaidu neaudzēšanas saistības, vai platības, kas aprēķinātas VII pielikuma H punkta otrajā daļā un līdz 1998. gada 1. maijam ir apstādītas ar olīvkokiem, izņemot Kipru un Maltu, kurām attiecīgais termiņš ir 2001. gada 31. decembris, vai platības, kurās ar jauniem olīvkokiem nomaina augošos olīvkokus, vai platības, uz kuru olīvkokiem attiecas apstiprinātas stādīšanas shēmas un kas ir reģistrētas ģeogrāfiskās informācijas sistēmā.".

12. Regulas 51. pantu aizstāj ar šādu:

"51. pants

Zemes lauksaimnieciska izmantošana

Lauksaimnieki var izmantot saskaņā ar 44. panta 3. punktu deklarētos zemes gabalus visāda veida lauksaimnieciskai darbībai, izņemot:

a) ilggadīgām kultūrām, izņemot olīvkokus, kas iestādīti līdz 1998. gada 1. maijam, izņemot Kipru un Maltu, kurām attiecīgais termiņš ir 2001. gada 31. decembris, vai jaunus olīvkokus, ar ko nomaina augošos olīvkokus, vai olīvkokus, kas iestādīti saskaņā ar apstiprinātām stādīšanas shēmām un reģistrēti ģeogrāfiskās informācija sistēmā, vai apiņus;

b) Regulas (EK) Nr. 2200/96 [11] 1. panta 2. punktā un Regulas (EK) Nr. 2201/96 [12] 1. panta 2. punktā minēto produktu ražošanai.

Dalībvalstis tomēr var izlemt hektāros, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, atļaut audzēt sekundāros kultūraugus ne ilgāk kā trīs mēnešu laika posmā, kas sākas katra gada 15. augustā; pēc dalībvalsts lūguma šo datumu tomēr maina saskaņā ar 144. panta 2. punktā izklāstīto procedūru attiecībā uz reģioniem, kuros graudaugus klimatisko apstākļu dēļ parasti ievāc agrāk;

c) kartupeļiem, kas nav paredzēti kartupeļu cietes ražošanai un par kuriem atbalstu piešķir saskaņā ar 93. pantu."

13. Regulas 60. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Ja dalībvalstis izmanto 59. pantā paredzēto iespēju, lauksaimnieki, atkāpjoties no 51. panta un saskaņā ar šā panta noteikumiem, var izmantot arī zemes gabalus, kas deklarēti atbilstīgi 44. panta 3. punktam, lai ražotu produktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 2200/96 1. panta 2. punktā un Regulas (EK) Nr. 2201/96 1. panta 2. punktā, un kartupeļus, kas nav paredzēti kartupeļu cietes ražošanai un par kuriem atbalstu piešķir saskaņā ar minētās regulas 93. pantu, izņemot ilggadīgās kultūras, kas nav apiņi vai olīvkoki, kuri iestādīti līdz 1998. gada 1. maijam, vai jaunus olīvkokus, ar kuriem nomaina augošos olīvkokus, vai olīvkokus, uz kuriem attiecas apstiprinātas stādīšanas shēmas un kas ir reģistrēti ģeogrāfiskās informācijas sistēmā.".

14. Regulas 64. panta 2. punktu groza šādi:

a) pirmajā daļā frāzi "66., 67., 68. un 69. pants" aizstāj ar frāzi "66., 67., 68., 68.a un 69. pants";

b) otrajā daļā frāzi "66., 67., 68. un 69. pants" aizstāj ar frāzi "66., 67., 68., 68.a un 69. pants".

15. Regulas 65. panta 1. punktu groza šādi:

frāzi "66., 67., 68. un 69. pants" aizstāj ar frāzi "66., 67., 68., 68.a un 69. pants".

16. Regulas III sadaļas 5. nodaļas 2. iedaļā iekļauj šādu pantu:

"68.a pants

Maksājumi par apiņiem

Attiecībā uz maksājumiem par apiņiem dalībvalstis var ieturēt līdz 25 % no 41. pantā minētā valstij noteiktā maksimāli pieļaujamā daudzuma daļas, kas atbilst platībatkarīgajiem maksājumiem par apiņiem un atbalstam pagaidu neaudzēšanas periodā, kā noteikts VI pielikumā.

Šādā gadījumā, ievērojot maksimālo apjomu, kas noteikts saskaņā ar 64. panta 2. punktu, attiecīgā dalībvalsts katru gadu var paredzēt papildu maksājumu lauksaimniekiem un/vai maksājumu ražotāju grupām, kas atzītas saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1696/71 7. panta 3. punktu.

Papildu maksājumu piešķir lauksaimniekiem, kas audzē apiņus, par katru hektāru, nepārsniedzot 25 % no VI pielikumā minētajiem maksājumiem par hektāru, kuri jāpiešķir saskaņā ar IV sadaļas 10.d nodaļā paredzētajiem nosacījumiem.

Maksājumu atzītām ražotāju grupām piešķir, lai finansētu Regulas (EEK) Nr. 1696/71 7. panta a) līdz d) apakšpunktā minētos pasākumus.".

17. Regulas 71. pantu groza šādi:

a) minētā panta 1. punktu papildina ar šādu daļu:

"Attiecībā uz apiņiem pirmajā daļā minētais termiņš beidzas 2005. gada 31. decembrī. Pirmajā daļā minēto pārejas periodu nepiemēro attiecībā uz kokvilnu, olīveļļu un galda olīvām un tabaku.";

b) minētā panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

"Neierobežojot 70. panta 2. punktu, pārejas laikā attiecīgā dalībvalsts piemēro VI pielikumā minētos tiešos maksājumus saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti attiecīgi šīs regulas IV sadaļas 3., 6. līdz 10. nodaļā un 10.d līdz 13. nodaļā, Regulas (EEK) Nr. 2019/93 6. pantā, Regulas (EK) Nr. 1452/2001 9. pantā, Regulas (EK) Nr. 1453/2001 13. pantā un 22. panta 2. līdz 4. punktā un Regulas (EK) Nr. 1454/2001 5. pantā, nepārsniedzot budžeta griestus, kas atbilst tādu tiešo maksājumu daļai 41. pantā minētajā valstij noteiktajā maksimāli pieļaujamajā daudzumā, kas saskaņā ar šīs regulas 144. panta 2. punktā norādīto procedūru noteikta katram tiešajam maksājumam.".

18. Regulas 71.g panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Lauksaimnieki, atkāpjoties no 51. panta un saskaņā ar šā panta noteikumiem, var izmantot arī zemes gabalus, kas deklarēti atbilstīgi 44. panta 3. punktam, lai ražotu produkciju, kas minēta Regulas (EK) Nr. 2200/96 1. panta 2. punktā un Regulas (EK) Nr. 2201/96 1. panta 2. punktā, un kartupeļus, kas nav paredzēti kartupeļu cietes ražošanai un par kuriem atbalstu piešķir saskaņā ar šīs regulas 93. pantu, izņemot ilggadīgās kultūras, kas nav apiņi vai olīvkoki, kuri iestādīti līdz 1998. gada 1. maijam vai Kiprā un Maltā līdz 2001. gada 31. decembrim, vai jaunus olīvkokus, ar kuriem nomaina augošos olīvkokus, vai olīvkokus, uz kuriem attiecas apstiprinātas stādīšanas shēmas un kas ir reģistrēti ģeogrāfiskās informācijas sistēmā.".

19. Regulas 84. pantu groza šādi:

a) minētā panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2. Ar šo nosaka maksimālo garantēto platību, kas ir 815600 ha.";

b) minētā panta 3. punktā attiecībā uz Poliju valstij garantēto platību, kas ir 1000 ha, aizstāj ar 4200 ha.

20. IV sadaļā iekļauj šādas nodaļas:

"10.a nodaļa Kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu

110.a pants

Piemērošanas joma

Atbalstu piešķir lauksaimniekiem, kas ražo kokvilnu, kuras KN kods ir 520100, ievērojot šajā nodaļā paredzētos nosacījumus.

110.b pants

Atbilstības kritēriji

1. Atbalstu piešķir par hektāru, kas apsēts ar kokvilnu un par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu. Lai varētu pretendēt uz atbalstu, platībai jāatrodas uz lauksaimniecības zemes, ko dalībvalsts atļāvusi izmantot kokvilnas audzēšanai, tai jābūt apsētai ar atļautajām šķirnēm un apsaimniekotai vismaz līdz pogaļu atvēršanās brīdim normālos audzēšanas apstākļos.

Ja kokvilna nesasniedz pogaļu atvēršanās stadiju ārkārtēju laika apstākļu dēļ, ja tos pār tādiem atzinusi dalībvalsts, par platībām, kas pilnībā apsētas ar kokvilnu, tomēr joprojām ir tiesības saņemt atbalstu, ar noteikumu, ka attiecīgās platības līdz pogaļu atvēršanās brīdim nav bijušas izmantotas nekādam citam mērķim, kas nav saistīts ar kokvilnas audzēšanu.

2. Dalībvalstis atļauj izmantot 1. punktā minēto zemi un šķirnes saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem un nosacījumiem, kas jāpieņem atbilstoši 144. panta 2. punktā minētajai procedūrai.

110.c pants

Pamatplatības un summas

1. Ar šo ir noteikta pamatplatība šādām valstīm:

- Grieķijai: 370000 ha,

- Spānijai: 70000 ha,

- Portugālei: 360 ha.

2. Atbalsta summa par katru hektāru, kas atbilst atbalsta saņemšanas kritērijiem, ir:

- Grieķijā: 594 EUR par 300000 hektâriem un 342,85 EUR par atlikušajiem 70000 hektāriem,

- Spānijā: 1039 EUR,

- Portugālē: 556 EUR.

3. Ja ar kokvilnu apsētā platība, par kuru ir tiesības saņemt atbalstu, konkrētā dalībvalstī un konkrētā gadā pārsniedz 1. punktā noteikto pamatplatību, atbalstu, kas attiecīgajai dalībvalstij minēts 2. punktā, samazina proporcionāli pamatplatības pārsniegšanai.

Grieķijai proporcionālo samazinājumu tomēr piemēro attiecībā uz atbalsta summu, kas noteikta valstij noteiktās pamatplatības daļai un kas ir 70000 hektāri, lai ņemtu vērā kopējo summu, kas ir 202,2 miljonu EUR.

4. Saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka sīki izstrādātus noteikumus šā panta īstenošanai.

110.d pants

Apstiprinātas starpnozaru organizācijas

1. Šajā nodaļā "apstiprināta starpnozaru organizācija" ir juridiska persona, kurā ietilpst lauksaimnieki, kas audzē kokvilnu, un vismaz viens kokvilnas attīrītājs un kuras darbības mērķis jo īpaši ir kvalitatīvi piemērotas neattīrītas kokvilnas piegāde attīrītājam. Dalībvalsts, kuras teritorijā ir reģistrēti kokvilnas attīrītāji, apstiprina organizāciju, kas atbilst kritērijiem, kuri jānosaka saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru.

2. Apstiprināto starpnozaru organizāciju finansē tās locekļi.

110.e pants

Atbalsta diferencēšana, ko veic apstiprinātas starpnozaru organizācijas

1. Apstiprinātā starpnozaru organizācija var nolemt, ka ne vairāk kā pusi no tā atbalsta kopsummas, ko organizācijas locekļiem-lauksaimniekiem ir tiesības saņemt, pamatojoties uz hektāriem, par kuriem var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar 110.b panta 1. punktu, diferencē atbilstīgi minētās organizācijas noteiktai skalai.

2. Šā panta 1. punktā minēto skalu apstiprina dalībvalsts un tajā ir ievēroti kritēriji, kas jāpieņem saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru. Minētie kritēriji jo īpaši attiecas uz piegādājamās neattīrītās kokvilnas kvalitāti, kas pielāgota attiecīgo zonu vides un saimnieciskajiem nosacījumiem.

110.f pants

Atbalsta maksājums

1. Lauksaimniekiem piešķir atbalstu par katru hektāru, par kuru var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar 110.c pantu.

2. Lauksaimniekiem, kas ir apstiprinātas starpnozaru organizācijas locekļi, piešķir atbalstu par katru hektāru, par kuru var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar 110.c pantu, ko palielina par summu, kas ir 10 EUR. Veicot diferencēšanu, atbalstu tomēr piešķir par katru hektāru, par kuru var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar 110.c pantu, un to koriģē atbilstīgi 110.e panta 1. punktam. Koriģēto summu palielina par 10 EUR.

10.b nodaļa Atbalsts par olīvu audzēm

110.g pants

Piemērošanas joma

Atbalstu piešķir lauksaimniekiem kā ieguldījumu tādu olīvu audžu uzturēšanā, kurām ir ekoloģiska vai sociāla vērtība, saskaņā ar šajā nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem.

110.h pants

Atbilstības kritēriji

Atbalsta maksājumu piešķir, ievērojot šādus nosacījumus:

a) olīvu audze ir reģistrēta 20. panta 2. punktā minētajā ģeogrāfiskās informācijas sistēmā;

b) uz atbalsta saņemšanu var pretendēt vienīgi par tām platībām, kas apstādītas ar olīvkokiem līdz 1998. gada 1. maijam, izņemot Kipru un Maltu, kurām attiecīgais termiņš ir 2001. gada 31. decembris, vai platībām, kurās olīvkoki ir nomainīti, vai par platībām, uz kurām attiecas Komisijas apstiprināta programma;

c) olīvkoku skaits olīvu audzē neatšķiras par vairāk nekā 10 % no olīvkoku skaita, kas 2005. gada 1. janvārī reģistrēts 20. panta 2. punktā minētajā ģeogrāfiskās informācijas sistēmā;

d) olīvu audzes atbilst tās olīvu audžu kategorijas pazīmēm, par kuru ir pieprasīts atbalsts;

e) atbalsta summa, par ko iesniegts pieprasījums, ir vismaz 50 attiecībā uz katru pieteikumu.

110.i pants

Summa

1. Atbalstu par olīvu audzēm piešķir par katru olīvkoku stādījumu hektāru, kas iekļauts ĢIS. Olīvkoku stādījumu ĢIS iekļautais hektārs ir platības vienība, ko izmanto kopējā metodē, kura jānosaka saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru, pamatojoties uz datiem, kas iekļauti 20. panta 2. punktā minētajā ģeogrāfiskās informācijas sistēmā attiecībā uz olīvu audzēšanu.

2. Ievērojot 3. punktā noteiktās maksimālās summas un pēc tās summas atskaitīšanas, ko ietur saskaņā ar 4. punktu, dalībvalstis nosaka atbalstu par olīvkoku stādījumu ĢIS iekļauto hektāru ne vairāk kā piecām olīvu audžu platību kategorijām.

Minētās kategorijas nosaka atbilstīgi vienotai vides un sociālo kritēriju sistēmai, ieskaitot ar ainavu un sociālajām tradīcijām saistītus aspektus, un šie kritēriji jāpieņem saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru. Šajā sakarā īpašu uzmanību pievērš olīvu audžu uzturēšanai kritiskos apgabalos.

3. Ja piemēro koeficientu 0,4, ko iegūst, piemērojot VII pielikuma H punktā noteikto koeficientu 0,6, 2. punktā minētā atbalsta maksimālā summa ir šāda:

| miljoni EUR |

Francija | 2,11 |

Grieķija | 208,14 |

Itālija | 272,05 |

Kipra | 2,93 |

Malta | 0,07 |

Spānija | 412,45 |

Portugāle | 22,66 |

Slovēnija | 0,17 |

Dalībvalstis sadala maksimālo summu dažādajām kategorijām saskaņā ar objektīviem kritērijiem un nediskriminējošā veidā. Katrai kategorijai piešķirtais atbalsts par olīvkoku stādījumu ĢIS iekļauto hektāru var būt uzturēšanas izmaksu līmenī, izņemot ražas novākšanas izmaksas, bet nedrīkst pārsniegt to.

Ja dalībvalstis nolemj samazināt koeficientu 0,4, iepriekšējā tabulā, kā arī VIII un VIII.a pielikumā minēto maksimālo atbalsta summu koriģē saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru.

Kiprai un Maltai noteiktās maksimālās atbalsta summas ir provizoriskas. Tās var pārskatīt 2005. gadā pēc 20. panta 2. punktā norādītās ģeogrāfiskās informācijas sistēmas ieviešanas un saskaņā ar 144. panta 2. punktā paredzēto procedūru, lai attiecīgi koriģētu Kiprai un Maltai piešķiramo maksimālo atbalsta summu.

4. Dalībvalstis var ieturēt līdz 10 % no 3. punktā minētajām summām, lai nodrošinātu Kopienas finansējumu darba programmām, ko izstrādājušas apstiprinātas tirgus dalībnieku organizācijas, ievērojot 8. pantu Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 865/2004 par olīveļļas un galda olīvu tirgus kopīgo organizāciju. [*] Skatīt šā Oficiālā Vēstneša …. lpp.

Ja dalībvalsts nolemj piemērot augstāku koeficientu par 0,6, kā noteikts VII pielikuma H punktā, tā tomēr var ieturēt ne vairāk kā 10 % no olīveļļai paredzētās daļas 41. pantā minētajā valstij noteiktajā maksimāli pieļaujamā daudzumā, lai nodrošinātu Kopienas finansējumu pirmajā daļā minētajām darba programmām. Šo maksimālo summu nosaka saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru.

10.c nodaļa Atbalsts par tabaku

110.j pants

Piemērošanas joma

Lauksaimniekiem, kas audzē jēltabaku, kuras KN kods ir 2401, 2006., 2007., 2008. un 2009. ražas novākšanas gadā atbalstu var piešķirt saskaņā ar šajā nodaļā paredzētajiem nosacījumiem.

110.k pants

Atbilstības kritēriji

Atbalstu piešķir lauksaimniekiem, kas saņēmuši piemaksu par tabakas audzēšanu 2000., 2001. un 2002. kalendārajā gadā saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2075/92, un lauksaimniekiem, kas ieguvuši tabakas audzēšanas kvotas laika posmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim. Atbalsta maksājumu var saņemt saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a) tabakai jābūt audzētai ražošanas apgabalā, kas minēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 2848/98 [**] OV L 358, 31.12.1998., 17. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1983/2002 (OV L 306, 8.11.2002., 8. lpp.). II pielikumā;

b) tabakai jāatbilst kvalitātes prasībām, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 2848/98;

c) saskaņā ar audzēšanas līgumu lauksaimniekam lapu tabaka jānogādā pirmapstrādātāja telpās;

d) iepriekš minētās darbības veicamas tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem lauksaimniekiem, un/vai atbilstīgi objektīviem kritērijiem, kas ir, piemēram, tabakas audzētāju atrašanās vieta 1. mērķa reģionā vai noteiktas kvalitātes šķirņu audzēšana.

110.l pants

Summa

1. Ja piemēro koeficientu 0,6, ko iegūst, piemērojot VII pielikuma I punktā noteikto koeficientu 0,4, kopējā atbalsta maksimālā summa, ieskaitot summas, kas jāpārskaita 110.m pantā minētajam Kopienas tabakas fondam, ir šāda:

| 2006. – 2009. g. miljoni EUR |

Beļģija | 2,374 |

Vācija | 21,287 |

Grieķija | 227,331 |

Spānija | 70,599 |

Francija | 48,217 |

Itālija | 200,821 |

Austrija | 0,606 |

Portugāle | 10,161 |

Ja dalībvalstis nolemj samazināt koeficientu 0,6, iepriekšējā tabulā, kā arī VIII pielikumā minēto maksimālo atbalsta summu koriģē saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru.

110.m pants

Pārskaitījums Kopienas tabakas fondam

Saskaņā ar šo nodaļu 4 % no piešķirtā atbalsta summas 2006. kalendārajā gadā un 5 % 2007. kalendārajā gadā pārskaita, lai finansētu Kopienas tabakas fonda veiktos informatīvos pasākumus, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 2075/92 13. pantā.

10.d nodaļa Platībatkarīgais atbalsts par apiņiem

110.n pants

Piemērošanas joma

Atbalstu piešķir lauksaimniekiem, kas audzē apiņus, kuru KN kods ir 1210, ievērojot šajā nodaļā paredzētos nosacījumus.

110.o pants

Atbilstības kritēriji

Platības, par kurām var saņemt atbalstu, ir platības,

- kas atrodas apiņu audzēšanas reģionos, kurus publicējusi Komisija, ievērojot Padomes Regulas (EEK) Nr. 1784/77 6. panta 2. punktu [***] OV L 200, 8.8.1977., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.,

- kas ir apstādītas ar apiņiem un

- kurās faktiski novāc ražu."

.

21. Regulas IV.a sadaļas 143.c panta 2. punkta a) apakšpunktā aiz pirmā teikuma iekļauj šādu teikumu:

"Tiešajiem maksājumiem, kas minēti šīs regulas IV sadaļas 7. nodaļā, tomēr piemēro šādas maksimālās likmes: 85 % 2004. gadā, 90 % 2005. gadā, 95 % 2006. gadā un 100 % sākot no 2007. gada.".

22. Regulā iekļauj šādu IV.b sadaļu:

"IV.B SADAĻA Finanšu pārvedumi

143.d pants

Finanšu pārvedumi kokvilnas audzēšanas reģionu pārstrukturēšanai

Sākot no 2007. budžeta gada, katru kalendāro gadu ir pieejama summa EUR (22 miljoni), kas aprēķināta no vidējiem izdevumiem saistībā ar kokvilnu 2000., 2001. un 2002. gadā un kas ir paredzēta kā Kopienas papildu atbalsts pasākumiem kokvilnas audzēšanas reģionos saskaņā ar lauku attīstības programmu, kuru finansē ELVGF Garantiju nodaļa atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1257/1999.

143.e pants

Finanšu pārvedumi tabakas audzēšanas reģionu pārstrukturēšanai

Sākot no 2011. budžeta gada, ir pieejama summa, kas ir 484 miljoni EUR un kas ir 50 % no trīs gadu atbalsta subsidētai tabakai vidējās kopsummas 2000., 2001. un 2002. gadā kā Kopienas papildu atbalsts pasākumiem tabakas audzēšanas reģionos saskaņā ar lauku attīstības programmu, kuru finansē ELVGF Garantiju nodaļa atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1257/1999, tām dalībvalstīm, kurās tabakas audzētāji saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2075/92 ir saņēmuši atbalstu 2000., 2001. un 2002. gadā."

.

23. Regulas 145. pantam pievieno šādus punktus:

"r) attiecībā uz kokvilnu – sīki izstrādāti noteikumi par:

- regulas 110.c panta 3. punktā paredzētā atbalsta samazinājuma aprēķināšanu,

- apstiprinātajām starpnozaru organizācijām, jo īpaši par to finansēšanu un kontroles un sodu sistēmu;

s) attiecībā uz vienreizējo maksājumu shēmu – sīki izstrādāti noteikumi par tiesību uz maksājumu aprēķināšanu un/vai koriģēšanu, lai minētajā shēmā iekļautu atbalstu par kokvilnu, olīveļļu, tabaku un apiņiem.".

24. Aiz 151. panta iekļauj šādus pantus:

"151.a pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 546/2002

Regulu (EK) Nr. 546/2002 groza šādi:

1. Regulas 1. un 2. pantā un I pielikumā frāzi "2002., 2003. un 2004. gada raža" aizstāj ar frāzi "2002., 2003., 2004. un 2005. gada raža".

2. Regulas II pielikumā iekļautās otrās tabulas nosaukumu aizstāj ar šādu:

"2003., 2004. un 2005. gada ražas garantētie sliekšņi"

151.b pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 2075/92

Regulas 13. panta 1. punktam pievieno šādu ievilkumu:

"— 3 % no piemaksas attiecībā uz 2005. gada ražu."

."

25. Regulas 152. pantam pievieno šādus punktus:

"d) Regulas (EEK) Nr. 2075/92 I un II sadaļa. Minētās sadaļas tomēr turpina piemērot tiešo maksājumu pieteikumiem attiecībā uz 2005. gada ražu;

e) Regulas (EEK) Nr. 1696/71 [*] OV L 175, 4.8.1971., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2320/2003 (OV L 345, 31.12.2003., 18. lpp.). 12. un 13. pants. Minētos pantus tomēr turpina piemērot tiešo maksājumu pieteikumiem attiecībā uz 2004. un 2005. gada ražu, ja dalībvalsts izlemj piemērot vienreizējo maksājumu shēmu pēc pārejas laika attiecībā uz apiņiem, kas minēts šīs regulas 71. panta 1. punkta trešajā daļā."

26. Regulas 153. pantā iekļauj šādus punktus:

"4.a. Ar šo atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1051/2001 [*] OV L 148, 1.6.2001., 3. lpp.. To tomēr turpina piemērot attiecībā uz 2005./2006. tirdzniecības gadu.

4.b Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 1098/98. To tomēr turpina piemērot līdz 2005. gada 31. decembrim, ja dalībvalsts nolemj piemērot vienreizējo maksājumu shēmu pēc pārejas laika attiecībā uz apiņiem, kas minēts šīs regulas 71. panta 1. punkta trešajā daļā."

27. Iekļauj šādu pantu:

"155.a pants

Komisija līdz 2009. gada 31. decembrim iesniedz Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu attiecībā uz kokvilnu, olīveļļu, galda olīvām un olīvu audzēm, tabaku un apiņiem, vajadzības gadījumā pievienojot attiecīgus priekšlikumus.".

28. Regulas 156. panta 2. punktam pievieno šādus punktus:

"g) regulas IV sadaļas 10.a nodaļu piemēro no 2006. gada 1. janvāra attiecībā uz kokvilnu, kas iesēta, sākot no minētā datuma;

h) regulas IV sadaļas 10.b nodaļu piemēro no 2005./2006. tirdzniecības gada.".

29. Pielikumus groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

1. Šī regula stājas spēkā 2004. gada 1. maijā.

2. To piemēro no 2006. gada 1. janvāra, izņemot šādus noteikumus:

a) regulas 1. panta 9., 18., 19., 21. un 24. punktu, kā arī 29. punktu attiecībā uz VIII un VIII.a pielikumu, ko piemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas;

b) regulas 1. panta 1. punktu attiecībā uz apiņu iekļaušanu, 8. un 11. punktu attiecībā uz apiņiem, 12., 13., 14., 15., 16., 17. punktu attiecībā uz apiņiem, 20. punktu attiecībā uz 10.d nodaļu, 25. punktu attiecībā uz e) apakšpunktu, 26. punktu attiecībā uz 4.b pantu, 29. punktu attiecībā uz I, VI un VII pielikuma daļām par apiņiem, ko piemēro no 2005. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2004. gada 29. aprīlī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. McDowell

[1] OV L 291, 19.11.1979., 174. lpp. Protokolā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1050/2001 (OV L 148, 1.6.2001., 1. lpp.).

[2] OV L 236, 23.9.2003., 17. lpp.

[3] OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.

[4] Atzinums sniegts 2004. gada 10. martā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[5] Atzinums sniegts 2004. gada 26. februārī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[6] OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 583/2004 (OV L 91, 30.3.2004., 1. lpp.).

[7] OV L 210, 28.7.1998., 32. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

[8] OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1783/2003 (OV L 270, 21.10.2003., 70. lpp.)

[9] OV L 215, 30.7.1992., 85. lpp.

[10] OV L 157, 30.5.1998., 7. lpp.

[11] OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp.

[12] OV L 297, 21.11.1996., 29. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

Ar šo pielikumus groza šādi:

1. Regulas I pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

"

I PIELIKUMS

Regulas 1. pantā noteiktajiem kritērijiem atbilstošo atbalsta shēmu saraksts

Nozare | Juridiskais pamats | Piezīmes |

Vienreizējs maksājums | Šīs regulas III sadaļa | Savstarpēji nesaistīti maksājumi (sk. VI pielikumu) |

Vienotais platībmaksājums | Šīs regulas IV.a sadaļas 143.b pants | Savstarpēji nesaistīti maksājumi, ar ko aizstāj visus šajā pielikumā minētos tiešos maksājumus |

Cietie kvieši | Šīs regulas IV sadaļas 1. nodaļa | Platībatkarīgais atbalsts (kvalitātes piemaksa) |

Proteīnaugi | Šīs regulas IV sadaļas 2. nodaļa | Platībatkarīgais atbalsts |

Rīsi | Šīs regulas IV sadaļas 3. nodaļa | Platībatkarīgais atbalsts |

Rieksti | Šīs regulas IV sadaļas 4. nodaļa | Platībatkarīgais atbalsts |

Enerģijas kultūras | Šīs regulas IV sadaļas 5. nodaļa | Platībatkarīgais atbalsts |

Cietes kartupeļi | Šīs regulas IV sadaļas 6. nodaļa | Ražošanas atbalsts |

Piens un piena produkti | Šīs regulas IV sadaļas 7. nodaļa | Piemaksa par piena produktiem un papildmaksājumi |

Laukaugi Somijā un dažos Zviedrijas reģionos | Šīs regulas IV sadaļas 8. nodaļa | Īpašais reģionālais atbalsts par laukaugiem |

Sēklas | Šīs regulas IV sadaļas 9. nodaļa | Ražošanas atbalsts |

Laukaugi | Šīs regulas IV sadaļas 10. nodaļa | Platībatkarīgais atbalsts, ieskaitot maksājumus par atmatā atstāto zemi, par zāles skābbarību, papildsummas, piemaksu par cietajiem kviešiem un īpašu atbalstu |

Aitas un kazas | Šīs regulas IV sadaļas 11. nodaļa | Piemaksa par aitām un kazām reproduktīvā vecumā, papildu piemaksa un daži papildmaksājumi |

Liellopu gaļa | Šīs regulas IV sadaļas 12. nodaļa | Īpaša piemaksa, sezonas nobīdes piemaksa, piemaksa par zīdītājgovīm (ieskaitot piemaksas par telēm un valstu papildpiemaksas par zīdītājgovīm, ja notiek līdzfinansēšana), kaušanas piemaksa, ekstensifikācijas piemaksa, papildmaksājumi |

Pākšaugi | Šīs regulas IV sadaļas 13. nodaļa | Platībatkarīgais atbalsts |

Lauksaimniecības un kvalitatīvas ražošanas īpašie veidi | Šīs regulas 69. pants | |

Žāvēta rupjā lopbarība | Šīs regulas 71. panta 2. punkta otrā daļa | |

Sīkzemnieku shēma | Regulas (EK) Nr. 1259/1999 2.a pants | Platībatkarīgais pārejas atbalsts lauksaimniekiem, kas saņem mazāk nekā 1 250 EUR |

Olīveļļa | Šīs regulas IV sadaļas 10.b nodaļa | Platībatkarīgais atbalsts |

Zīdtārpiņi | Regulas (EEK) Nr. 845/72 1. pants | Atbalsts audzēšanas veicināšanai |

Banāni | Regulas (EEK) Nr. 404/93 12. pants | Ražošanas atbalsts |

Rozīnes | Regulas (EK) Nr. 2201/96 7. panta 1. punkts | Platībatkarīgais atbalsts |

Tabaka | Šīs regulas IV sadaļas 10.c nodaļa | Ražošanas atbalsts |

Apiņi | Šīs regulas IV sadaļas 10.d nodaļa | Platībatkarīgais atbalsts |

POSEIDOM | Regulas (EK) Nr. 1452/2001 9. pants, 12. panta 2. punkts un 16. pants | Nozares: liellopu gaļa, cukurs, zaļā vaniļa |

POSEIMA | Regulas (EK) Nr. 1453/2001 13. pants, 16., 17. pants un 28. panta 1. punkts, 21. pants, 22. panta 2. līdz 4. punkts un 7. punkts, 27., 29. pants un 30. panta 1., 2. un 4. punkts | Nozares: liellopu gaļa, piens, kartupeļi, cukurs, klūdziņas, ananāsi, tabaka, sēklas kartupeļi, cigoriņi un tēja |

POSEICAN | Regulas (EK) Nr. 1454/2001 5. pants, 9. un 14. pants | Nozares: liellopu gaļa, aitu gaļa un kazu gaļa, kartupeļi |

Egejas jūras salas | Regulas (EEK) Nr. 2019/93 6. pants, 8., 11. un 12. pants | Nozares: liellopu gaļa, kartupeļi, olīvas, medus |

Kokvilna | Šīs regulas IV sadaļas 10.a nodaļa | Platībatkarīgais atbalsts |

""

Dalībvalsts | 2005. | 2006. | 2007. | 2008. | 2009. | 2010. | 2011. | 2012. |

Beļģija | 4,7 | 6,2 | 7,7 | 7,7 | 7,7 | 7,7 | 7,7 | 7,7 |

Dānija | 7,7 | 10,3 | 12,9 | 12,9 | 12,9 | 12,9 | 12,9 | 12,9 |

Vācija | 40,4 | 54,6 | 68,3 | 68,3 | 68,3 | 68,3 | 68,3 | 68,3 |

Grieķija | 45,4 | 60,6 | 75,7 | 75,7 | 75,7 | 75,7 | 75,7 | 75,7 |

Spānija | 56,9 | 76,5 | 95,5 | 95,5 | 95,5 | 95,5 | 95,5 | 95,5 |

Francija | 51,4 | 68,7 | 85,9 | 85,9 | 85,9 | 85,9 | 85,9 | 85,9 |

Īrija | 15,3 | 20,4 | 25,5 | 25,5 | 25,5 | 25,5 | 25,5 | 25,5 |

Itālija | 62,3 | 83,7 | 104,6 | 104,6 | 104,6 | 104,6 | 104,6 | 104,6 |

Luksemburga | 0,2 | 0,3 | 0,4 | 0,4 | 0,4 | 0,4 | 0,4 | 0,4 |

Nīderlande | 6,8 | 9,2 | 11,5 | 11,5 | 11,5 | 11,5 | 11,5 | 11,5 |

Austrija | 12,4 | 17,1 | 21,3 | 21,3 | 21,3 | 21,3 | 21,3 | 21,3 |

Portugāle | 10,8 | 14,6 | 18,2 | 18,2 | 18,2 | 18,2 | 18,2 | 18,2 |

Somija | 8,0 | 10,8 | 13,6 | 13,6 | 13,6 | 13,6 | 13,6 | 13,6 |

Zviedrija | 6,6 | 8,8 | 11,0 | 11,0 | 11,0 | 11,0 | 11,0 | 11,0 |

Apvienotā Karaliste | 17,7 | 23,6 | 29,5 | 29,5 | 29,5 | 29,5 | 29,5 | 29,5 |

"

;

2.a. Regulas IV pielikumu groza šādi:

Otrās ailes pēdējos divus ievilkumus aizstāj ar šādiem:

"— ainavas iezīmju saglabāšana, attiecīgā gadījumā ieskaitot olīvkoku izrakšanas aizliegumu,

— nevēlamas veģetācijas izplatības novēršana lauksaimniecības zemēs,

— olīvu audžu uzturēšana labā veģetācijas stāvoklī.";

3. Regulas V pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

"

V PIELIKUMS

Saderīgas atbalsta shēmas, kas minētas 26. pantā

Nozare | Juridiskais pamats | Piezīmes |

Rozīnes | Regulas (EK) Nr. 2201/96 7. panta 1. punkts | Platībatkarīgais atbalsts |

Lauksaimniecības vide | Regulas (EK) Nr. 1257/1999 II sadaļas VI nodaļa (22. līdz 24. pants) un 55. panta 3. punkts | Platībatkarīgais atbalsts |

Mežsaimniecība | Regulas (EK) Nr. 1257/1999 31. pants un 55. panta 3. punkts | Platībatkarīgais atbalsts |

Mazāk labvēlīgi apgabali un apgabali, kuros ir vides ierobežojumi | Regulas (EK) Nr. 1257/1999 II sadaļas V nodaļa (13. līdz 21. pants) un 55. panta 3. punkts | Platībatkarīgais atbalsts |

Žāvēta rupjā lopbarība | Regulas (EK) Nr. 603/95 10. un 11. pants | Ražošanas atbalsts |

Pārstrādei paredzēti citrusaugļi | Regulas (EK) Nr. 2202/96 1. pants | Ražošanas atbalsts |

Pārstrādei paredzēti tomāti | Regulas (EK) Nr. 2201/96 2. pants | Ražošanas atbalsts |

Vīns | Regulas (EK) Nr. 1493/1999 11. līdz 15. pants | Pārstrukturēšanas atbalsts |

"

;

4. Regulas VI pielikumam pievieno šādas rindas:

"Kokvilna | Grieķijas Pievienošanās akta 4. protokola par kokvilnu 3. punkts | Atbalsts, piešķirot maksājumu par neattīrītu kokvilnu |

Olīveļļa | Regulas 136/66/EEK 5. pants | Ražošanas atbalsts |

Tabaka | Regulas (EEK) Nr. 2075/92 3. pants | Ražošanas atbalsts |

Apiņi | Regulas (EEK) Nr. 1696/71 12. pants | Platībatkarīgais atbalsts |

Regulas (EK) Nr. 1098/98 2. pants | Atbalsts pagaidu neaudzēšanas laikā"; |

5. Regulas VII pielikumu papildina šādi:

"G. Kokvilna

Ja lauksaimnieks ir deklarējis ar kokvilnu apsētās platības, dalībvalstis pamatsummā iekļaujamo summu aprēķina, to hektāru skaitu, kuros ievākta kokvilna, par ko pārskata periodā katru gadu piešķirts atbalsts saskaņā ar 3. punktu 4. Protokolā par kokvilnu [1], norādot divus ciparus aiz komata, reizinot ar šādu summu par katru hektāru:

- 966 EUR Grieķijai,

- 1509 EUR Spānijai,

- 1202 EUR Portugālei.

H. Olīveļļa

Ja lauksaimnieks ir saņēmis olīveļļas ražošanas atbalstu, summu aprēķina, reizinot to tonnu skaitu, par kurām šāds atbalsts piešķirts pārskata periodā (t.i., attiecīgi 1999./2000., 2000./2001., 2001./2002. un 2002./2003. tirdzniecības gadā), ar attiecīgo atbalsta apmēru uz vienu vienību, kas izteikts EUR par tonnu, kā noteikts Komisijas Regulās (EK) Nr. 1415/2001 [2], (EK) Nr. 1271/2002 [3], (EK) Nr. 1221/2003 [4] un (EK) Nr. 1794/2003 [5], kuru reizina ar koeficientu 0,6. Dalībvalstis līdz 2005. gada 1. augustam tomēr var izlemt šo koeficientu palielināt. Minēto koeficientu nepiemēro lauksaimniekiem, kuru olīvkoku stādījumu ĢIS iekļauto hektāru vidējais skaits pārskata periodā, izņemot to olīvkoku stādījumu ĢIS iekļauto hektāru skaitu, kas atbilst papildu kokiem, kuri iestādīti, neņemot vērā apstiprinātu stādīšanas shēmu, pēc 1998. gada 1. maija, ir mazāks par 0,3 hektāriem. Olīvkoku stādījumu ĢIS iekļauto hektāru skaitu aprēķina, izmantojot kopējo metodi, kas jānosaka saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru un pamatojoties uz ģeogrāfiskās informācijas sistēmas datiem par olīvu audzēšanu.

Ja atbalsta maksājumus pārskata periodā ir ietekmējusi Regulas (EEK) Nr. 1638/98 [6] 2. panta 3. punktā noteikto pasākumu piemērošana, trešajā daļā minēto aprēķinu koriģē šādi:

- ja minētie pasākumi piemēroti tikai vienā tirdzniecības gadā, vērā ņemamo tonnu skaits attiecīgajam gadam ir vienāds ar to tonnu skaitu, par kurām būtu bijis piešķirts atbalsts, ja pasākumi nebūtu piemēroti,

- ja minētie pasākumi piemēroti divos secīgos tirdzniecības gados, vērā ņemamo tonnu skaitu pirmajam attiecīgajam gadam nosaka saskaņā ar pirmo ievilkumu, un vērā ņemamo tonnu skaits nākamajam gadam ir vienāds ar to tonnu skaitu, par kurām atbalsts piešķirts attiecībā uz pēdējo tirdzniecības gadu pirms pārskata perioda, ko nav ietekmējusi minēto pasākumu piemērošana.

Dalībvalstis aprēķina vienreizējā maksājuma aprēķinā iekļaujamo hektāru skaitu kā olīvkoku stādījumu ĢIS iekļauto hektāru skaitu, kas iegūts, izmantojot kopējo metodi, kura jānosaka saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru un pamatojoties uz ģeogrāfiskās informācijas sistēmas datiem par olīvu audzēšanu, izņemot to olīvkoku stādījumu ĢIS iekļauto hektāru skaitu, kas papildus apstādīti ar olīvkokiem, neņemot vērā apstiprinātu stādīšanas shēmu, pēc 1998. gada 1. maija, izņemot Kipru un Maltu, kurām attiecīgais termiņš ir 2001. gada 31. decembris.

I. Jēltabaka

Ja lauksaimnieks ir saņēmis tabakas audzēšanas piemaksu, pamatsummā iekļaujamo summu aprēķina, reizinot to kilogramu vidējo skaitu trijos gados, par kuriem šāda piemaksa piešķirta, ar trīs gadu vidējo svērto atbalsta apmēru, kas piešķirts par vienu kilogramu, ņemot vērā visu šķirņu grupu jēltabakas kopējo daudzumu un reizinot to ar koeficientu 0,4. Dalībvalstis var nolemt palielināt šo koeficientu.

No 2010. gada minētais koeficients ir 0,5.

Vienreizējā maksājuma aprēķinā iekļaujamo hektāru skaits atbilst reģistrētajos audzēšanas līgumos norādītajai platībai, par ko piešķirta piemaksa attiecīgi katrā pārskata perioda gadā, un nepārsniedz pamatplatību, kas jānosaka Komisijai, pamatojoties uz kopējo platību, kas paziņota Komisijai saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 2636/1999 [7] 1. pielikuma 1.3. punktu.

Ja atbalsta maksājumus pārskata periodā ir ietekmējusi Regulas (EEK) Nr. 2848/98 50. pantā noteikto pasākumu piemērošana, trešajā daļā minēto aprēķinu koriģē šādi:

- ja piemaksa ir bijusi daļēji vai pilnībā samazināta, maksājuma summas, kas jāņem vērā par attiecīgo gadu, ir vienādas ar summām, kas būtu bijušas piešķirtas, nepiemērojot samazinājumu,

- ja ražošanas kvota ir bijusi daļēji vai pilnībā samazināta, maksājuma summas, kas jāņem vērā par attiecīgo gadu, ir vienādas ar piemaksas summām, kas būtu bijušas piešķirtas iepriekšējā gadā, nepiemērojot piemaksas samazinājumu, ar noteikumu, ka pēdējā audzēšanas līgumā norādītā audzēšanas platība nav bijusi izmantota tādas kultūras audzēšanai, par kuru attiecīgajā gadā bijušas tiesības saņemt atbalstu saskaņā ar kādu citu tiešā atbalsta shēmu.

J. Apiņi

Ja lauksaimnieks par apiņiem ir saņēmis platībatkarīgo atbalstu vai pagaidu neaudzēšanas atbalstu, dalībvalstis aprēķina pamatsummā iekļaujamās summas, reizinot to hektāru skaitu, par kuriem piešķirts maksājums attiecīgi katrā pārskata perioda gadā, norādot divus ciparus aiz komata, ar summu, kas ir 480 EUR par hektāru.";

6. Regulas VIII pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu.

"

VIII PIELIKUMS

Valstij noteiktais maksimāli pieļaujamais daudzums, kas minēts 41. pantā

Dalībvalsts | 2005. | 2006. | 2007., 2008. un 2009. gads | 2010. un turpmākie gadi |

Beļģija | 411 | 413 | 530 | 530 |

Dānija | 838 | 838 | 996 | 996 |

Vācija | 4489 | 4503 | 5492 | 5496 |

Grieķija | 837 | 1700 | 1722 | 1760 |

Spānija | 3244 | 4043 | 4241 | 4253 |

Francija | 7199 | 7231 | 8091 | 8099 |

Īrija | 1136 | 1136 | 1322 | 1322 |

Itālija | 2539 | 3112 | 3464 | 3497 |

Luksemburga | 27 | 27 | 37 | 37 |

Nīderlande | 386 | 386 | 779 | 779 |

Austrija | 613 | 614 | 712 | 712 |

Portugāle | 452 | 493 | 559 | 561 |

Somija | 467 | 467 | 552 | 552 |

Zviedrija | 612 | 612 | 729 | 729 |

Apvienotā Karaliste | 3351 | 3351 | 3869 | 3869 |

"

;

7. Regulas VIII.A pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

"

VIII.A PIELIKUMS

Valstij noteiktais maksimāli pieļaujamais daudzums, kas minēts 71.c pantā

Maksimāli pieļaujamie daudzumi ir aprēķināti, ievērojot 143.a pantā paredzēto pieaugumu shēmu, un tādēļ tie nav jāsamazina.

(miljonos EUR) |

Kalendārais gads | Čehija | Igaunija | Kipra | Latvija | Lietuva | Ungārija | Malta | Polija | Slovēnija | Slovākija |

2005. | 228,8 | 23,4 | 8,9 | 33,9 | 92,0 | 350,8 | 0,67 | 724,6 | 35,8 | 97,7 |

2006. | 266,7 | 27,3 | 12,5 | 39,6 | 107,3 | 420,2 | 0,83 | 881,7 | 41,9 | 115,4 |

2007. | 343,6 | 40,4 | 16,3 | 55,6 | 146,9 | 508,3 | 1,64 | 1 140,8 | 56,1 | 146,6 |

2008. | 429,2 | 50,5 | 20,4 | 69,5 | 183,6 | 634,9 | 2,05 | 1 425,9 | 70,1 | 183,2 |

2009. | 514,9 | 60,5 | 24,5 | 83,4 | 220,3 | 761,6 | 2,46 | 1 711,0 | 84,1 | 219,7 |

2010. | 600,5 | 70,6 | 28,6 | 97,3 | 257,0 | 888,2 | 2,87 | 1 996,1 | 98,1 | 256,2 |

2011. | 686,2 | 80,7 | 32,7 | 111,2 | 293,7 | 1 014,9 | 3,28 | 2 281,1 | 112,1 | 292,8 |

2012. | 771,8 | 90,8 | 36,8 | 125,1 | 330,4 | 1 141,5 | 3,69 | 2 566,2 | 126,1 | 329,3 |

Turpmākajos gados | 857,5 | 100,9 | 40,9 | 139,0 | 367,1 | 1 268,2 | 4,10 | 2 851,3 | 140,2 | 365,9 |

"

;

[1] OV L 291, 19.11.1979., 174. lpp.

[2] OV L 191, 13.7.2001., 10. lpp.

[3] OV L 184, 13.7.2002., 5. lpp.

[4] OV L 170, 9.7.2003., 8. lpp.

[5] OV L 262, 14.10.2003., 11. lpp.

[6] OV L 210, 28.7.1998., 32. lpp.

[7] OV L 323, 15.12.1999., 4. lpp.

--------------------------------------------------

Top