EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 22003A1223(02)

Protokols, ar ko groza 1960. gada 29. jūlija Konvenciju par trešo pušu atbildību kodolenerģijas jomā, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1964. gada 28. janvāra Papildprotokolu un 1982. gada 16. novembra Protokolu

OV L 338, 23.12.2003, p. 32–40 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)

Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (CS, ET, LV, LT, HU, MT, PL, SK, SL, BG, RO, HR)

Legal status of the document Date of entry into force unknown (pending notification) or not yet in force.

ELI: http://data.europa.eu/eli/prot/2003/882/oj

Related Council decision

22003A1223(02)



Oficiālais Vēstnesis L 338 , 23/12/2003 Lpp. 0032 - 0040


Protokols,

ar ko groza 1960. gada 29. jūlija Konvenciju par trešo pušu atbildību kodolenerģijas jomā, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1964. gada 28. janvāra Papildprotokolu un 1982. gada 16. novembra Protokolu

Vācijas Federatīvās Republikas, Beļģijas Karalistes, Dānijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Somijas Republikas, Francijas Republikas, Grieķijas Republikas, Itālijas Republikas, Norvēģijas Republikas, Nīderlandes Republikas, Portugāles Republikas, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes, Slovēnijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Šveices Konfederācijas un Turcijas Republikas VALDĪBA,

ŅEMOT VĒRĀ to, ka ir lietderīgi grozīt 1960. gada 29. jūlijā Parīzē noslēgto Konvenciju par trešo pušu atbildību kodolenerģijas jomā Eiropas Ekonomiskās sadarbības organizācijas (šobrīd Eiropas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas) kontekstā, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1964. gada 28. janvāra Parīzes Papildprotokolu un 1982. gada 16. novembra Parīzes Protokolu,

IR VIENOJUŠĀS.

I. 1960. gada 29. jūlija Konvenciju par trešo pušu atbildību kodolenerģijas jomā, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1964. gada 28. janvāra Papildprotokolu un 1982. gada 16. novembra protokolu, groza šādi:

A. Konvencijas 1. panta a) apakšpunkta i) un ii) daļu aizstāj ar šādām daļām:

"i) "kodolnegadījums" ir jebkāds gadījums vai gadījumu virkne, kurai ir viena izcelsme un kas izraisa kodolpostījumu;

ii) "kodoliekārtas" ir reaktori, izņemot tos reaktorus, kas ir daļa no transportlīdzekļiem, kodolmateriālu ražošanas vai pārstrādes rūpnīcas, kodoldegvielas izotopu atdalīšanas rūpnīcas, rūpnīcas kodoldegvielas ar samazinātu radioaktivitāti pārstrādei, telpas kodolmateriālu glabāšanai, izņemot glabāšanu šādu materiālu pārvadāšanas brīdī, kodolmateriālu iznīcināšanas iekārtas, jebkādi reaktori, rūpnīcas, telpas vai iekārtas, kurās notiek darbības pārtraukšana, un citas iekārtas, kurās atrodas kodoldegviela vai radioaktīvie materiāli vai atkritumi, ko periodiski nosaka Organizācijas koordinācijas komiteja attiecībā uz kodolenerģiju (turpmāk – "Koordinācijas komiteja"); jebkura līgumslēdzēja puse var noteikt, ka divas vai vairākas viena operatora pārziņā esošas kodoliekārtas, kas atrodas vienā teritorijā, kopā ar visām citām telpām šajā teritorijā, kurās atrodas kodoldegviela vai radioaktīvi materiāli vai atkritumi, tiek uzskatītas par vienu kodoliekārtu;"

B. Konvencijas 1. panta a) apakšpunktam pievieno šādas četras jaunas daļas vii), viii), ix) un x):

"vii) "kodolpostījums" ir:

1) dzīvības zaudēšana vai miesas bojājumi;

2) kaitējums īpašumam vai tā zaudējums;

un tālākminētie kaitējumi tādā mērā, kā to nosaka likums vai kompetentā tiesa,

3) ekonomiskie zaudējumi, kas rodas no zaudējuma vai kaitējuma, kas minēts 1. vai 2. apakšpunktā, ciktāl tie nav ietverti šajos apakšpunktos, ja tie radušies personai, kura ir tiesīga iesniegt prasību attiecībā uz radīto zaudējumu vai kaitējumu;

4) pasākumu izmaksas videi nodarīto zaudējumu atjaunošanai, ja vien kaitējums nav maznozīmīgs un ja šādi pasākumi ir faktiski veikti vai tiks īstenoti un ciktāl tie nav ietverti 2. apakšpunktā;

5) ienākumu zudums, kas rodas no tiešas ekonomiskas ieinteresētības vides izmantošanā, kas rezultātā izraisa būtisku kaitējumu videi un ciktāl tas nav minēts 2. apakšpunktā;

6) preventīvo pasākumu izmaksas un turpmākie zaudējumi vai kaitējums, ko izraisa šādi pasākumi,

gadījumos, kas minēti 1. līdz 5. apakšpunktā, ciktāl zaudējumi vai kaitējums rodas jonizētā starojuma rezultātā, ko rada jebkāds radiācijas avots, kas atrodas kodoliekārtas iekšienē, vai ko izstaro kodoliekārtas kodoldegviela vai radioaktīvie materiāli un atkritumi, kodolmateriāli, kuri rodas šajā iekārtā vai uz kuru tie nosūtīti, neatkarīgi no tā, vai tos izraisa radioaktīvās šādu materiālu īpašības vai radioaktīvo īpašību savienojums ar toksiskām, sprādzienbīstamām vai citām bīstamām šādu vielu īpašībām;

viii) "atjaunošanas pasākumi" ir jebkādi drošības pasākumi, kurus apstiprinājušas tās valsts kompetentās iestādes, kurā pasākumi tiek īstenoti, un kuru mērķis ir atjaunot bojātos vai iznīcinātos vides komponentus vai – vajadzības gadījumā – ieviest vidē šādu komponentu ekvivalentus. To, kuram jāīsteno šādi pasākumi, nosaka tās valsts tiesību akti, kurā radies kodolpostījums;

ix) "aizsardzības pasākumi" ir jebkādi drošības pasākumi, kurus īsteno jebkura persona pēc kodolnegadījuma vai notikuma, kas rada nopietnus un nenovēršamus kodolpostījumu draudus, lai novērstu vai samazinātu kodolpostījumu, kas minēts a) apakšpunkta vii) daļas 1. līdz 5. daļā, ievērojot visus kompetento iestāžu apstiprinājumus, ko pieprasa tās valsts tiesību akti, kurā pasākumus īsteno;

x) "drošības pasākumi" ir pasākumi, kurus ar kompetentās tiesas slēdzienu atzīst par piemērotiem un proporcionāliem, ņemot vērā visus apstākļus, piemēram:

1) radītā kodolpostījuma raksturu un apjomu, aizsardzības pasākumu gadījumā – šāda kaitējuma riska veidu un apjomu;

2) to, cik efektīvi varētu būt pasākumi to īstenošanas laikā, un

3) atbilstošo zinātnisko un tehnisko kompetenci;"

C. Konvencijas 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"a) Šī konvencija attiecas uz kodolpostījumiem un kas izraisīti zemākminētajās teritorijās, piekrastes zonās, ko nosaka starptautiskie tiesību akti, vai, izņemot valstis, kas nav līgumslēdzējas un nav minētas šā punkta ii) līdz iv) daļās, uz kuģa vai lidmašīnas klāja, kas reģistrētas:

i) līgumslēdzējās valstīs;

ii) valstīs, kas nav līgumslēdzējas, ar kodolenerģiju saistīta negadījuma brīdī, bet kas ir dalībnieces Vīnes 1963. gada 21. maija Konvencijai par civiltiesisko atbildību kodolpostījumu gadījumā un visiem tās grozījumiem, kas ir spēkā attiecībā uz šo valsti, un Kopīgajam protokolam, kas attiecas uz Vīnes Konvencijas un 1988. gada 21. septembra Parīzes Konvencijas piemērošanu, ar noteikumu, ka Parīzes Konvencijas līgumslēdzējas puses, kuru teritorijā atrodas atbildīgā operatora iekārtas, tomēr ir Kopīgā protokola līgumslēdzējas puses;

iii) valstīs, kas nav līgumslēdzējas, kuru teritorijā vai to saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem noteiktajā piekrastes zonā ar kodolenerģiju saistīta negadījuma brīdī neatrodas kodoliekārtas, vai

iv) jebkurā citā valstī, kurā ar kodolenerģiju saistīta negadījumā brīdī ir spēkā kodolenerģijas atbildības tiesību akti, kas paredz līdzvērtīgas savstarpējās kompensācijas un kas pamatojas uz principiem, kas ir identiski šajā konvencijā minētajiem, cita starpā ietverot atbildību bez atbildīgā operatora vainas, ekskluzīvu operatora atbildību vai noteikumus šajā sakarā, ekskluzīvu kompetentās tiesas piekritību, vienlīdzīgu attieksmi pret visiem kodolnegadījumā cietušajiem, tiesas lēmumu atzīšanu un īstenošanu, kompensāciju, procentu un izmaksu brīvu pārskaitīšanu;

b) nekas šajā pantā neliedz līgumslēdzējai pusei, kuras teritorijā atrodas atbildīgā operatora kodoliekārtas, paredzēt plašāku šīs konvencijas darbības jomu saskaņā ar saviem tiesību aktiem."

D. Konvencijas 3. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"a) Kodoliekārtas operators saskaņā ar šo konvenciju ir atbildīgs par kodolpostījumiem, izņemot šādus postījumus:

i) postījumiem, kas nodarīti pašai kodoliekārtai vai citai kodoliekārtai, tai skaitā kodoliekārtai, kuru būvē, kas atrodas vienā teritorijā ar šo iekārtu, un

ii) kaitējumu īpašumam, kas atrodas tajā pašā teritorijā, ko izmanto vai izmantos saistībā ar šādu iekārtu,

pierādot, ka šādu kaitējumu radījis kodolnegadījums attiecīgajā iekārtā vai ar to saistītie kodolmateriāli, kas rodas no šīs iekārtas, izņemot, ja norādīts savādāk saskaņā ar 4. pantu;

b) ja kodolpostījumi radušies gan kodolnegadījuma, gan cita veida negadījuma kopīgā rezultātā, to postījumu daļu, kas radusies cita veida negadījuma dēļ, ciktāl to nav iespējams pamatoti atdalīt no kodolpostījumiem, ko izraisījis kodolnegadījums, uzskata par kodolpostījumu. Ja kodolpostījumu kopīgi izraisa kodolnegadījums un jonizējoša starojuma emisija, uz kuru neattiecas šī konvencija, nekas šajā konvencijā neierobežo vai citādi neietekmē jebkādu personu atbildību saistībā ar jonizējošā starojuma emisiju."

E. Konvencijas 4. panta c) un d) apakšpunktus attiecīgi numurē kā d) un e) apakšpunktus un pievieno šādu jaunu c) apakšpunktu:

"c) atbildības nodošana citas kodoliekārtas operatoram saskaņā ar šā panta a) apakšpunkta i) un ii) daļu un b) apakšpunkta i) un ii) daļu var īstenot tikai tad, ja operators ir ekonomiski tieši ieinteresēts kodolmateriālos, kurus pārvadā."

F. Konvencijas 5. panta b) un d) apakšpunktus aizstāj ar šādiem apakšpunktiem:

"b) tomēr, ja kodolpostījumu izraisa kodolnegadījums, kas rodas kodoliekārtā un ietver tikai kodolmateriālus, kuri tur atrodas saistībā ar to pārvadāšanu, kodoliekārtas operators nav atbildīgs, ja atbildīgs ir cits operators vai persona saskaņā ar 4. pantu;

d) ja kodolpostījuma rezultātā saskaņā ar šo konvenciju atbildība iestājas vairāk nekā vienam operatoram, šo operatoru atbildība ir nedalīta un solidāra, ar noteikumu, ka, ja šāda atbildība iestājas kodolpostījuma rezultātā, ko izraisa kodolnegadījums, kurā iesaistīti kodolmateriāli to pārvadāšanas laikā vienā un tajā pašā transportlīdzeklī vai glabāšanas laikā, kas saistīta ar pārvadāšanu, vienā un tajā pašā kodoliekārtā, maksimālā kopējā operatora atbildības summa ir lielākā summa, ko nosaka attiecībā uz jebkuru no operatoriem saskaņā ar 7. pantu. Nekādā gadījumā nedrīkst pieprasīt, lai viens no operatoriem saistībā ar kodolnegadījumu maksātu vairāk, nekā attiecībā uz viņu noteikts 7. pantā."

G. Konvencijas 6. panta c) un e) apakšpunktus aizstāj ar šādiem apakšpunktiem:

"c) i) nekas šajā konvencijā neskar:

1) indivīda atbildību par kodolpostījumiem, kas radušies kodolnegadījuma rezultātā, par kuriem, ievērojot 3. panta a) apakšpunktu vai 9. pantu, operators nav atbildīgs saskaņā ar šo konvenciju un kas izriet no šā indivīda darbības vai bezdarbības, kuras rezultātā radušies zaudējumi;

2) personas atbildību, kas pienācīgi pilnvarota veikt darbības reaktorā, kas ietver transporta līdzekļus, attiecībā uz kodolpostījumiem, ko izraisa kodolnegadījums, ja operators nav atbildīgs par šādu postījumu saskaņā ar 4. panta a) apakšpunkta iii) daļu vai b) apakšpunkta iii) daļu;

ii) ārpus šīs konvencijas operators nav atbildīgs par kodolpostījumiem, ko izraisa ar kodolenerģiju saistīti negadījumi."

"e) Ja operators pierāda, ka kodolpostījums pilnībā vai daļēji radies personas, kurai nodarīti zaudējumi, rupjas neuzmanības dēļ vai minētās personas darbības vai bezdarbības dēļ, kuras rezultātā radies zaudējums, kompetentā tiesa, ja to paredz valsts tiesību akti, var pilnībā vai daļēji atbrīvot operatoru no pienākuma izmaksāt kompensāciju par šai personai radītajiem zaudējumiem."

H. Konvencijas 7. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"a) Katra līgumslēdzēja puse saskaņā ar saviem tiesību aktiem nodrošina, ka operatora atbildība par kodolpostījumiem, kas radušies viena vai vairāku kodolnegadījumu rezultātā, nav mazāka par 700 miljoniem eiro;

b) neskarot šā panta a) apakšpunktu un 21. panta c) apakšpunktu, jebkura līgumslēdzēja puse var:

i) ņemot vērā attiecīgās kodoliekārtas veidu un iespējamās kodolnegadījuma sekas, ko tā varētu izraisīt, noteikt zemāko atbildības summu attiecīgajai iekārtai, ar nosacījumu, ka nekādā gadījumā šādi noteikta summa nav mazāka par 70 miljoniem eiro, un

ii) ņemot vērā attiecīgo kodolmateriālu veidu un iespējamās kodolnegadījuma sekas, ko tie varētu izraisīt, noteikt zemāko atbildības summu attiecīgo kodolmateriālu pārvadāšanai, ar nosacījumu, ka nekādā gadījumā šādi noteikta summa nav mazāka par 80 miljoniem eiro;

c) kompensācija par kodolpostījumiem, kas nodarīti transportlīdzekļiem, kuros kodolnegadījuma brīdī atradās kodolmateriāli, nesamazina operatora atbildību par citiem kodolpostījumiem līdz summai, kas mazāka par 80 miljoniem eiro, vai jebkurai lielākai summai, ko nosaka līgumslēdzējas puses tiesību akti;

d) kodoliekārtu, kuras atrodas līgumslēdzējā valstī, operatoru atbildības summa, ko nosaka saskaņā ar šā panta a) vai b) apakšpunktu vai ar 21. panta c) apakšpunktu, kā arī ar līgumslēdzējas puses visiem tiesību aktu noteikumiem saskaņā ar šā panta c) apakšpunktu, ar kodolenerģiju saistīta negadījuma rezultātā attiecas uz minēto operatoru atbildību;

e) attiecībā uz kodolmateriālu tranzītu caur tās teritoriju līgumslēdzēja puse var ieviest noteikumu, ka attiecīgā ārzemju operatora maksimālā atbildības summa tiek palielināta, ja tā uzskata, ka attiecīgā summa atbilstoši nesedz kodolnegadījuma riskus tranzīta laikā, ar nosacījumu, ka maksimālā šādi palielinātā summa nepārsniedz maksimālo atbildības summu, kādu piemēro attiecīgās valsts teritorijā izvietotajiem kodoliekārtu operatoriem;

f) šā panta e) apakšpunkta noteikumi neattiecas uz:

i) jūras pārvadājumiem, ja saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem pēkšņas bīstamības gadījumā pastāv tiesības ieceļot attiecīgās līgumslēdzējas puses ostās vai tiesības uz miermīlīgu caurbraukšanu tās teritorijai vai

ii) gaisa pārvadājumiem, ja saskaņā ar vienošanos vai starptautiskiem tiesību aktiem pastāv tiesības lidot pāri vai nosēsties attiecīgās līgumslēdzējas valsts teritorijā;

g) gadījumos, ja šo konvenciju piemēro valstī, kas nav līgumslēdzēja puse saskaņā ar 2. panta a) apakšpunkta iv) daļu, jebkura līgumslēdzēja puse par kodolpostījumu var noteikt zemākas atbildības summas nekā minimālās summas, kas noteiktas ar šo pantu vai saskaņā ar 21. panta c) apakšpunktu, ciktāl attiecīgā valsts neparedz līdzvērtīgas atbildes kompensācijas;

h) visus procentus un izmaksas, ko paredz tiesas lēmums, saistībā ar kompensācijas darbībām saskaņā ar šo konvenciju neuzskata par kompensāciju šīs konvencijas izpratnē, un tās jāsedz operatoram papildus jebkurai summai, par kuru tas ir atbildīgs saskaņā ar šo pantu;

i) šajā pantā minētās summas var konvertēt valsts valūtā, noapaļojot līdz apaļiem cipariem;

j) katra līgumslēdzēja puse nodrošina, ka personas, kurām radīti zaudējumi, var izmantot savas tiesības uz kompensāciju, neiesniedzot atsevišķu prasību saskaņā ar līdzekļu izcelsmi, kas paredzēti šīm kompensācijām."

I. Konvencijas 8. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"a) attiecībā uz tiesībām saņemt kompensāciju saskaņā ar šo konvenciju ir spēkā noilgums vai izbeigšanās, ja nav iesniegta prasība:

i) attiecībā uz dzīvības zaudējumu vai miesas bojājumiem – 30 gadi no kodolnegadījuma dienas;

ii) attiecībā uz kodolpostījumiem – desmit gadi no kodolnegadījuma dienas;

b) tomēr valsts tiesību akti var noteikt garāku periodu, nekā minēts šā panta a) apakšpunkta i) un ii) daļā, ja līgumslēdzēja puse, kuras teritorijā atrodas atbildīgā operatora kodoliekārta, ir veikusi pasākumus, lai segtu minētā operatora saistības attiecībā uz visām kompensācijas prasībām, kas uzsāktas pēc šā panta a) apakšpunkta i) un ii) daļā minētā termiņa un attiecīgi ilgāka perioda laikā;

c) tomēr, ja saskaņā ar šā panta b) apakšpunktu ir noteikts garāks periods, kompensācijas prasība, kas iesniegta šā perioda laikā, nekādā gadījumā neietekmē jebkuras personas, kas iesniegusi prasību pret operatoru, tiesības uz kompensāciju saskaņā ar šo konvenciju:

i) 30 gadu perioda laikā attiecībā uz miesas bojājumiem vai dzīvības zaudējumu;

ii) 10 gadu perioda laikā attiecībā uz cita veida kodolpostījumiem;

d) valsts tiesību akti var noteikt noilguma vai izbeigšanā periodu, kas nav mazāks par trim gadiem, attiecībā uz tiesībām saņemt kompensāciju saskaņā ar šo konvenciju, ko nosaka no dienas, kurā persona, kurai nodarīts kodolpostījums, to uzzināja, vai no dienas, kad šai personai būtu vajadzējis uzzināt, ar nosacījumu, ka saskaņā ar šā panta a) un b) apakšpunktu noteiktie periodi netiek pārsniegti;

e) ja piemēro 13. panta f) apakšpunkta ii) daļu, tiesībām uz kompensāciju tomēr nepiemēro noilgumu vai izbeigšanos šā panta a), b) un d) apakšpunktos paredzētajā laikā, ja:

i) pirms 17. pantā minētā tribunāla lēmuma ir iesniegta prasība jebkurā no tiesām, no kurām tribunāls var izvēlēties; ja tribunāls nosaka, ka kompetentā tiesa ir cita tiesa, nevis tā, kurā iesniegta prasība, tas var noteikt datumu, līdz kuram attiecīgā prasība jāiesniedz noteiktajā kompetentajā tiesā, vai

ii) ir iesniegta prasība attiecīgajā līgumslēdzējā valstī, lai uzsāktu kompetentās tiesas izvēli, ko saskaņā ar 13. panta f) apakšpunkta ii) daļu īsteno tribunāls, un pēc šā lēmuma ir iesniegta prasība attiecīgajā termiņā, ko varētu būt noteicis tribunāls;

f) ja vien valsts tiesību akti neparedz pretējo, visas personas, kurām radīti kodolnegadījuma izraisīti zaudējumi, kuras iesniegušas kompensācijas prasību, šajā pantā paredzētajā laikā var grozīt šo prasību, ņemot vērā papildus zaudējumus, kas radušies pēc attiecīgā perioda beigām, ar nosacījumu, ka kompetentā tiesa vēl nav pieņēmusi galīgo lēmumu."

J. Konvencijas 9. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"Operators nav atbildīgs par kodolnegadījuma rezultātā izraisītiem kodolpostījumiem, kas radušies tieša bruņota konflikta, karadarbības, pilsoņu kara vai dumpja rezultātā."

K. Konvencijas 10. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"a) lai segtu saistības saskaņā ar šo konvenciju, operatoram jānoslēdz un jāuztur apdrošināšanas līgums vai cits finansiāls nodrošinājums par summu, kas noteikta saskaņā ar 7. panta a) vai b) apakšpunktu vai 21. panta c) apakšpunktu, tas jānoslēdz kompetentās valsts iestādes noteiktajā veidā un ar paredzētajiem nosacījumiem;

b) ja operatora atbildības summa nav ierobežota, līgumslēdzēja valsts, kuras teritorijā atrodas atbildīgā operatora kodoliekārtas, nosaka atbildīgā operatora finansiālā nodrošinājuma robežu, ar nosacījumu, ka šādi noteikta robeža nav mazākā, kā noteikta 7. panta a) vai b) apakšpunktā;

c) līgumslēdzēja valsts, kuras teritorijā atrodas atbildīgā operatora kodoliekārtas, nodrošina, ka tiek izmaksātas pret operatoru iesniegtās kompensāciju prasības par radīto kodolpostījumu, nodrošinot nepieciešamos līdzekļus, ciktāl apdrošināšana vai cits finansiālais nodrošinājums nav pieejams vai nav pietiekams, lai segtu prasību, līdz summai, kas nav mazāka par 7. panta a) apakšpunktā vai 21. panta c) apakšpunktā minēto;

d) apdrošinātājs vai finansiālais nodrošinātājs nedrīkst aizturēt vai atcelt apdrošināšanu vai citu finansiālo nodrošinājumu, kas paredzēta šā panta a) vai b) apakšpunktā, ne mazāk kā divus mēnešus iepriekš nesniedzot rakstisku paziņojumu kompetentajai iestādei vai, ciktāl šāda apdrošināšana vai finansiāls nodrošinājums attiecas uz kodolmateriālu pārvadāšanu, attiecīgās pārvadāšanas laikā;

e) summas, ko izmaksā kā apdrošināšanu, pārapdrošināšanu vai citu finanšu nodrošinājumu, var saņemt tikai kā kompensāciju par kodolnegadījuma rezultātā izraisītu kodolpostījumu.";

L. Konvencijas 12. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"Kompensāciju, kas jāmaksā saskaņā ar šo konvenciju, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas prēmijas, summas, ko izmaksā kā nepieciešamo apdrošināšanu, pārapdrošināšanu vai citu finanšu nodrošinājumu saskaņā ar 10. pantu, un procentus, un izmaksas, kas minētas 7. panta h) apakšpunktā, var brīvi pārskaitīt starp līgumslēdzēju pušu monetārajām zonām."

M. Konvencijas 13. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"a) izņemot, ja šajā pantā norādīts savādāk, darbības, ko īsteno saskaņā ar 3., 4. pantu un 6. panta a) apakšpunktu, ir tikai līgumslēdzējas puses, kuras teritorijā noticis kodolnegadījums, kompetencē;

b) ja kodolnegadījums notiek līgumslēdzējas valsts ekskluzīvas ekonomiskās zonas teritorijā vai ja šāda zona nav izveidota, teritorijā, kas nepārsniedz tādas ekskluzīvas ekonomiskās zonas robežas, kuru bija paredzēts izveidot, darbības saistībā ar kodolpostījumu attiecīgā kodolnegadījuma dēļ ir attiecīgās valsts tiesu kompetencē, ar noteikumu, ka attiecīgā līgumslēdzēja valsts ir paziņojusi organizācijas ģenerālsekretāram par šādu zonu pirms kodolnegadījuma. Neko šajā punktā nedrīkst interpretēt tā, ka tas paredz tiesas kompetences piemērošanu vai piekrastes zonas norobežošanu tādā veidā, kas ir pretrunā ar starptautiskajiem jūras tiesību aktiem;

c) ja kodolnegadījums notiek ārpus līgumslēdzēju pušu teritorijas vai ja tas notiek teritorijā, attiecībā uz kuru nav iesniegts paziņojums saskaņā ar šā panta b) apakšpunktu, vai ja kodolnegadījuma vietu nav iespējams precīzi noteikt, šādas darbības ir tās līgumslēdzējas puses kompetencē, kuras teritorijā atrodas atbildīgā operatora kodoliekārtas;

d) ja kodolnegadījums notiek teritorijā, uz kuru attiecas 17. panta d) apakšpunkta nosacījumi, pēc attiecīgās līgumslēdzējas puses pieprasījuma tas ir 17. pantā minētā tribunāla izvēlēto tiesu kompetencē, kuras ir attiecīgās līgumslēdzējas puses tās tiesas, kas visciešāk saistītas ar negadījumu un tās visvairāk ir skāris negadījums;

e) piekritība saskaņā ar šo pantu, kā arī zonas paziņojums, kas veikts saskaņā ar šā panta b) apakšpunktu, neparedz nekādās tiesības vai pienākumus vai nerada precedentu attiecībā uz piejūras zonu norobežošanu starp valstīm, kas atrodas pretējos vai blakus esošos krastos;

f) ja saskaņā ar šā panta a), b) vai c) apakšpunktu jautājums ir vairāk nekā vienas līgumslēdzējas puses kompetencē, tā piekritība ir:

i) ja kodolnegadījums notika daļēji ārpus jebkuras līgumslēdzējas valsts teritorijas un daļēji kādas līgumslēdzējas valsts teritorijā, attiecīgās līgumslēdzējas valsts tiesai un

ii) visos citos gadījumos, ja pēc līgumslēdzējas valsts pieprasījuma tiesas nosaka 17. pantā minētais tribunāls, tās līgumslēdzējas valsts tiesai, kura visciešāk ir saistīta ar negadījumu un tā radītajām sekām;

g) līgumslēdzēja puse, kuras tiesu kompetencē ir jautājums, nodrošina, ka attiecībā uz kodolpostījumu kompensāciju prasībām:

i) jebkura valsts var iesniegt prasību to personu vārdā, kurām nodarīti ar kodolenerģiju saistīti zaudējumi, kas ir attiecīgās valsts pilsoņi vai tās pastāvīgie iedzīvotāji vai uzturas tajā un ir tam piekrituši, un

ii) jebkura persona var iesniegt prasību, lai īstenotu savas tiesības saskaņā ar šo konvenciju, kas iegūtas ar subrogāciju vai nodošanu;

h) līgumslēdzēja valsts, kuras tiesu kompetencē ir šī konvencija, nodrošina, ka tikai viena no tās tiesām ir kompetenta lemt par kompensācijām par kodolpostījumiem, ko izraisa jebkādi kodolnegadījumi; šādas izvēles kritēriji jānosaka attiecīgās līgumslēdzējas valsts tiesību aktos;

i) lēmumus, kurus saskaņā ar šo pantu tiesas procesā vai netieši pieņēmusi kompetentā tiesa, kad jāuzsāk to izpilde saskaņā ar tiesību aktiem, ko piemēro attiecīgā tiesa, jāsāk īstenot jebkuras citas līgumslēdzējas valsts teritorijā, tiklīdz ir izpildītas formalitātes, ko pieprasa attiecīgā līgumslēdzēja puse. Lietas būtību nevar izskatīt turpmākos tiesas procesos. Iepriekšminētie noteikumi neattiecas uz pagaidu lēmumiem;

j) ja pret līgumslēdzēju pusi saskaņā ar šo konvenciju ir iesniegta prasība tiesā, attiecīgā līgumslēdzēja puse saskaņā ar šo pantu kompetentajā tiesā nedrīkst izmantot nekādas juridiskās imunitātes, izņemot attiecībā uz izpildes pasākumiem."

N. Konvencijas 14. panta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

"b) "valsts tiesību akti" un "valsts likumdošana" nozīmē tiesas, kuras kompetencē saskaņā ar šo konvenciju ir prasības, kas izriet no kodolnegadījuma, valsts tiesību aktus un likumdošanu, izņemot tiesību normu kolīziju noteikumus, kas attiecas uz šīm prasībām. Šie tiesību akti un likumdošana attiecas uz visiem jautājumiem, gan attiecībā uz lietas būtību, gan uz tiesvedību, ko īpaši nereglamentē šī konvencija."

O. Konvencijas 15. panta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

"b) ciktāl kompensācija par kodolpostījumu pārsniedz 700 miljonus eiro, kas minēti 7. panta a) apakšpunktā, var piemērot jebkādus šāda veida pasākumus, ievērojot noteikumus, kas var paredzēt atkāpi no šīs konvencijas noteikumiem."

P. Konvencijas 16. pantu papildina ar šādu 16.

bis

pantu:

Šī konvencija neattiecas uz līgumslēdzējas puses tiesībām vai pienākumiem saskaņā ar vispārīgām starptautisko publisko tiesību normām."

Q. Konvencijas 17. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"a) gadījumā, ja rodas strīds starp divām vai vairākām līgumslēdzējām pusēm par šīs konvencijas interpretāciju vai īstenošanu, strīda puses apspriežas ar mērķi panākt izlīgumu, vienojoties vai ar citā draudzīgā ceļā;

b) ja a) apakšpunktā minēto strīdu nevar atrisināt sešu mēnešu laikā no dienas, kad šāda strīda esamību atzīst viena no strīdā iesaistītajām pusēm, līgumslēdzējas puses tiekas, lai palīdzētu panākt vienošanos draudzīgā ceļā strīdā iesaistītajām pusēm;

c) ja strīda risinājums nav panākts trīs mēnešu laikā no b) apakšpunktā minētās tikšanās, pēc jebkuras strīdā iesaistītās puses prasības strīdu iesniedz Eiropas Kodolenerģijas tribunālam, kas izveidots ar 1957. gada 20. decembra Konvenciju par drošības kontroles ieviešanu kodolenerģijas jomā;

d) strīdi, kas attiecas uz jūras robežas noteikšanu nav ietverti šīs konvencijas darbības jomā."

R. Konvencijas 18. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"a) atrunas attiecībā uz vienu vai vairākiem šīs konvencijas noteikumiem var pievienot jebkurā laikā pirms tās ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas, vai pievienošanās šai konvencijai, vai pirms paziņošanas brīža saskaņā ar 23. pantu attiecībā uz teritoriju vai teritorijām, kas minētas paziņojumā, un ir pieļaujamas tikai tad, ja šo atrunu nosacījumus nepārprotami ir pieņēmušas konvenciju parakstījušās valstis;

b) šādi pieņemt atrunas nav nepieciešams tām parakstītājām valstīm, kuras pašas nav ratificējušas, pieņēmušas vai apstiprinājušas šo konvenciju 12 mēnešu laikā pēc dienas, kad saskaņā ar 24. pantu par šādām atrunām paziņots organizācijas ģenerālsekretāram;

c) visas atrunas, kas pieņemtas saskaņā ar šo pantu, jebkurā laikā var atsaukt, par to paziņojot organizācijas ģenerālsekretāram."

S. Konvencijas 19. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"a) šo konvenciju ratificē, pieņem vai apstiprina. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus deponē organizācijas ģenerālsekretāram;

b) šī konvencija stājas spēkā pēc tam, kad vismaz piecas parakstītājas valstis deponējušas savus ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus. Katrai parakstītājai valstij, kas pieņem vai apstiprina šo konvenciju, tā stājas spēkā pēc ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu deponēšanas."

T. Konvencijas 20. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"Šīs konvencijas grozījumus pieņem, savstarpēji vienojoties līgumslēdzējām pusēm. Tie stājas spēkā pēc tam, kad tos ratificējušas, pieņēmušas vai apstiprinājušās vismaz divas trešdaļas līgumslēdzēju valstu. Katrā līgumslēdzējā valstī, kas ratificē, pieņem vai apstiprina grozījumus, tie stājas spēkā pēc attiecīgās ratificēšanas, pieņemšanas vai apstiprināšanas."

U. Konvencijas 21. pantu papildina ar šādu jaunu c) apakšpunktu:

"c) neskarot 7. panta a) apakšpunktu, ja valsts, kas nav šīs konvencijas līgumslēdzēja puse, pievienojas pēc 1999. gada 1. janvāra, tā saskaņā ar saviem tiesību aktiem var paredzēt, ka operatora atbildība attiecībā uz kodolpostījumiem, ko izraisa viens vai vairāki kodolnegadījumi, var tikt ierobežota uz maksimālo piecu gadu periodu no .… (datums) protokola, ar ko groza šo konvenciju, pieņemšanas dienas līdz pagaidu summai, kas nav mazāka par 350 miljoniem eiro, attiecībā uz kodolnegadījumiem, kas rodas šajā laikā."

V. Konvencijas 22. panta c) apakšpunktu numurē kā d) apakšpunktu un pievieno šādu jaunu c) apakšpunktu:

"c) līgumslēdzējas puses pēc katra piecu gadu perioda beigām, skaitot no dienas, kad stājas spēkā šī konvencija, apspriežas viena ar otru par visām problēmām, kas izraisa kopīgu ieinteresētību šīs konvencijas piemērošanas sakarā, un jo īpaši apspriež, vai atbildības un finansiālā nodrošinājuma summu palielinājums saskaņā ar šo konvenciju ir vēlams."

W. Konvencijas 23. panta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

"b) visas parakstītājas līgumslēdzējas puses parakstīšanas, ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas, vai pievienošanās brīdī šai konvencijai, vai jebkurā citā vēlākā laikā var paziņot organizācijas ģenerālsekretāram, ka šī konvencija attiecas uz tām valsts teritorijām, tai skaitā teritorijām, par kuru starptautiskajām attiecībām tās ir atbildīgas, kurām šo konvenciju nepiemēro saskaņā ar šā panta a) apakšpunktu un kuras nav minētas paziņojumā. Visus šāda veida paziņojumus attiecībā uz teritoriju vai teritorijām, kas tajā minētas, var atsaukt, paziņojot par to organizācijas ģenerālsekretāram 12 mēnešus iepriekš."

X. Konvencijas 24. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"Organizācijas ģenerālsekretārs paziņo parakstītājām valstīm un pievienošanās valstīm par visu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas, pievienošanās vai jebkādu paziņojumu saskaņā ar 13. panta b) apakšpunktu vai 23. pantu, atsaukšanas dokumentu saņemšanu, par Koordinācijas komitejas, kas izveidota saskaņā ar 1. panta a) apakšpunkta ii) un iii) daļu un 1. panta b) apakšpunktu, lēmumiem, par Konvencijas spēkā stāšanās dienu, par visiem tās grozījumu tekstiem un datumiem, kad stājas spēkā šie grozījumi, un visām atrunām, kas pievienotas saskaņā ar 18. pantu."

Y. Jēdzienu "kaitējums", kas minēta zemākminētajos pantos, aizstāj ar jēdzienu "kodolpostījums":

- 4. panta a) un b) apakšpunkts,

- 5. panta a) un c) apakšpunkts,

- 6. panta a), b), d), f) un h) apakšpunkts.

Z. Konvencijas 4. panta pirmajā teikumā franču tekstā vārdu "stockage" aizstāj ar vārdu "entreposage", un tajā pašā pantā vārdu "transportées" aizstāj ar vārdiem "en cours de transport". Angļu teksta 6. panta h) apakšpunktā vārdu "workmen's" aizstāj ar vārdu "workers".

AA. Konvencijas II pielikumu svītro.

II. a) Šā protokola nosacījumi starp tā līgumslēdzējām pusēm veido 1960. gada 29. jūlija Konvencijas par trešo pušu atbildību kodolenerģijas jomā neatņemamu sastāvdaļu, kurā jaunākie grozījumi izradīti ar 1964. gada 28. janvāra Papildprotokolu un 1982. gada 16. novembra Protokolu (turpmāk – "Konvencija"), kura ir pazīstama kā "1960. gada 29. jūlija Konvencija par trešo pušu atbildību kodolenerģijas jomā, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1964. gada 28. janvāra Papildprotokolu, ar 1982. gada 16. novembra Protokolu un ar … Protokolu";

b) šo protokolu ratificē, pieņem vai apstiprina. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus deponē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ģenerālsekretāram;

c) šā protokola parakstītājas valstis, kuras jau ir ratificējušas šo konvenciju vai pievienojušās tai, pēc iespējas ātrāk paziņo par savu nodomu ratificēt, pieņemt vai apstiprināt šo protokolu. Šā protokola parakstītājas valstis uzņemas ratificēt, pieņemt vai apstiprināt to vienlaicīgi ar konvencijas ratifikāciju;

d) šis protokols atļauj pievienoties saskaņā ar Konvencijas 21. panta noteikumiem. Pievienošanās konvencijai tiks apstiprināta tikai tad, ja vienlaicīgi tiks pieņemts šis protokols.

e) šis protokols stājas spēkā saskaņā ar konvencijas 20. panta noteikumiem;

f) Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ģenerālsekretārs paziņo visām parakstītājām valstīm un pievienošanās valstīm par visu protokola ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu saņemšanu.

--------------------------------------------------

Top