10.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/21

1)

Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 56. panta pirmā daļa kopsakarā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvas 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (1) 3. panta 1. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, kurā līgumslēdzējai iestādei ir paredzēts pienākums piešķirt līguma slēgšanas tiesības tikai tiem uzņēmumiem, kuri, iesniedzot piedāvājumu, līdz ar saviem apakšuzņēmējiem rakstveidā apņemas maksāt saviem līguma izpildē iesaistītajiem darbiniekiem minimālo darba algu, ko valsts noteikusi tikai publiskiem, nevis privātiem iepirkumiem, ja nepastāv nedz vispārēja, tiesību aktā noteikta minimālā darba alga, nedz vispārpiemērojams darba koplīgums, kas ir saistošs potenciālajiem izraudzītajiem kandidātiem un varbūtējiem apakšuzņēmējiem?

2)

Ja uz pirmo jautājumu tiek sniegta noliedzoša atbilde:

Vai Savienības tiesības publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas jomā, it īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (2), 26. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tās nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā LTTG 3. panta 1. punkta trešais teikums, kurā paredzēta obligāta piedāvājuma izslēgšana, ja saimnieciskās darbības subjekts, jau iesniedzot piedāvājumu, atsevišķā deklarācijā nav apņēmies darīt to, ko līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas gadījumā tam būtu līgumisks pienākums darīt arī bez šīs deklarācijas iesniegšanas?