(1)

Viegla un strukturēta piekļuve datiem ir svarīga, lai lēmumu pieņēmēji, profesionālie un privātie ieguldītāji, nevalstiskās organizācijas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, sociālās un vides organizācijas, kā arī citas ieinteresētās personas ekonomikā un sabiedrībā varētu pieņemt pamatotus, uz informāciju balstītus un no sociālā un vides viedokļa atbildīgus investēšanas lēmumus, kas kalpo efektīvai tirgus darbībai. Ticamu un sistematizētu informācijas avotu nodrošināšana tāpat ir īpaši svarīga pētniekiem un akadēmisko aprindu profesionāļiem, kuri iesaistās empīriskā vai teorētiskā finanšu tirgu pētniecībā. Nodrošināt vieglāku piekļuvi publiskai informācijai, tostarp brīvprātīgi sniegtai informācijai, ir nepieciešams arī, lai piedāvātu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) vairāk izaugsmes iespēju, nodrošinātu lielāku atpazīstamību un vairāk iespēju nodarboties ar inovācijām. Ar kopīgu Savienības datu telpu izvēršanu ārkārtīgi svarīgās nozarēs, tostarp finanšu nozarē, tiek īstenots mērķis – nodrošināt, lai attiecīgajās nozarēs būtu viegli pieejami ticami informācijas avoti.

(2)

Savā 2020. gada 24. septembra paziņojumā “Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā – jauns rīcības plāns” (“KTS rīcības plāns”) Komisija ierosināja nodrošināt, ka publiski ir vieglāk pieejama vienību finanšu un nefinanšu informācija, un tādēļ izveidot Eiropas vienoto piekļuves punktu (ESAP). Komisijas 2020. gada 24. septembra paziņojumā par ES digitālā finansējuma stratēģiju (“Digitālā finansējuma stratēģija”) tika vispārīgi izklāstīts, kā Savienība turpmākajos gados varētu veicināt finanšu digitālo pārveidi un jo īpaši – kā sekmēt uz datiem balstītas finanses. Līdz ar to savā 2021. gada 6. jūlija paziņojumā “Pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku finansēšanas stratēģija” Komisija finanšu sistēmas centrā ir likusi ilgtspējīgu finansējumu kā vienu no galvenajiem instrumentiem, ar kuru panākt, ka īstenojas Savienības ekonomikas zaļā pārkārtošanās, kas ir daļa no Eiropas zaļā kursa, kurš izklāstīts Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā.

(3)

Lai ar ilgtspējīga finansējuma palīdzību sekmīgi īstenotu Savienības ekonomikas zaļo pārkārtošanos, ir būtiski nodrošināt, ka investoriem ir viegli pieejama ar uzņēmumu ilgtspēju saistītā informācija un ka viņi ir labāk informēti, kad pieņem lēmumus par investīcijām. Tādēļ ir jāpanāk, ka publiski ir vieglāk pieejama vienību, tādu kā sabiedrības, uzņēmumi un finanšu iestādes, finanšu un nefinanšu informācija. Efektīvi Savienības līmenī to var izdarīt, izveidojot centralizētu platformu – ESAP –, kas nodrošinātu elektronisku publisku piekļuvi visai attiecīgajai informācijai.

(4)

ESAP būtu jānodrošina sabiedrībai viegla centralizēta piekļuve tādai informācijai par vienībām un to produktiem, kuru publisko un kura ir saistīta ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem, ilgtspēju un daudzveidību, taču no šīs informācijas izslēdzot mārketinga informāciju. Šāda piekļuve ir nepieciešama, lai apmierinātu augošo pieprasījumu pēc investējamiem un dažādotiem finanšu produktiem, kas atbilst vides, sociālajiem un pārvaldības kritērijiem, un lai novirzītu kapitālu uz šiem produktiem. ESAP ir iecerēts kā uz nākotni orientēta platforma, kurai būtu jānodrošina iespēja iekļaut publisku informāciju, kas ir saistīta ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem, ilgtspēju un daudzveidību un kas izrietēs no nākotnē pieņemtiem Savienības leģislatīviem aktiem, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937.

(5)

Bez tās ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju saistītās informācijas, kas ir jāpublisko saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, investori, tirgus dalībnieki, konsultanti, akadēmiskās aprindas un sabiedrība kopumā varētu būt ieinteresēti iegūt arī citu informāciju, ja vienība šādu informāciju dara publiski pieejamu. Jo īpaši MVU varētu vēlēties darīt publiski pieejamu plašāku informāciju, lai kļūtu pamanāmāki potenciālajiem investoriem un tādējādi palielinātu un dažādotu finansēšanas iespējas. Tirgus dalībnieki arī varētu vēlēties sniegt vairāk informācijas, nekā prasīts Savienības tiesību aktos. Tādēļ ESAP būtu jānodrošina piekļuve ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem, ilgtspēju un daudzveidību saistītai informācijai, ko brīvprātīgi publisko jebkura vienība, kuras darbību reglamentē kādas dalībvalsts tiesību akti, ja šāda vienība izvēlas darīt šo informāciju pieejamu ESAP. Šādu informāciju varētu iesniegt brīvprātīgi, tiklīdz būs nodrošināta stabila un efektīva ESAP darbība, kas jebkurā gadījumā būtu pēc tam, kad Komisija būs iesniegusi Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par ESAP ieviešanu, darbību un efektivitāti. Ja informācija tiek iesniegta brīvprātīgi, tas ir skaidri jānorāda.

(6)

Informācijas brīvprātīgas iesniegšanas gadījumā būtu jācenšas nodrošināt, ka tai ir vienots formāts un ka satura, vērtības, lietderīguma un ticamības ziņā tā līdzinās obligāti sniedzamajai informācijai. Lai nodrošinātu lielāku tās informācijas salīdzināmību un izmantojamību, kura ESAP darīta pieejama brīvprātīgi, Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestāde) (EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (3), Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde) (EAAPI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (4), un Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (5) (visas kopā pazīstamas kā “Eiropas uzraudzības iestādes” jeb “EUI”), Apvienotās komitejas struktūrā būtu jāizstrādā īstenošanas tehnisko standartu projekti, precizējot, kādi metadati ir pievienojami minētajai informācijai, un attiecīgā gadījumā – kādi formāti vai veidnes izmantojami šādas informācijas sagatavošanai. Apvienotajai komitejai arī būtu jāņem vērā atbilstošajos sektoriālajos Savienības leģislatīvajos aktos jau noteiktie standarti un jo īpaši jebkādi standarti, kas izstrādāti tieši MVU.

(7)

ESAP nevajadzētu radīt nekādas jaunas informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz saturu, bet gan izmantot esošās prasības, kas noteiktas šīs regulas pielikumā uzskaitītajos Savienības leģislatīvajos aktos. Ir svarīgi izvairīties no dubultas ziņošanas, lai novērstu jebkāda papildu administratīvā un finanšu sloga uzlikšanu vienībām, jo īpaši MVU.

(8)

Lai uzlabotu informācijas pieejamību un salīdzināmību, vajadzētu būt iespējamam ESAP iekļaut arī vēsturisko informāciju. Vēsturiskajai informācijai būtu jāietver informācija, kas publiskota ne agrāk kā piecus gadus, pirms to tika prasīts iesniegt ESAP. Lai nodrošinātu konsekventus un pilnīgus vēsturiskās informācijas kopumus, spējai vēsturisko informāciju darīt pieejamu ESAP arī turpmāk vajadzētu būt to informācijas vākšanas struktūru prerogatīvai, kuras ir Savienības struktūras, biroji vai aģentūras.

(9)

ESAP būtu jāveido ar vērienīgu grafiku, vienlaikus īstenojot starpposma pasākumus, kas nodrošina tā stabilu un efektīvu darbību. Jo īpaši būtu jāatvēl pietiekami daudz laika ESAP projekta tehniskajai īstenošanai un informācijas vākšanai, kas jāievieš dalībvalstīs. ESAP izstrādes procesam būtu vajadzīgs 12 mēnešu sākumposms, lai dalībvalstīm un EVTI pietiktu laika izveidot IT infrastruktūru un veikt tās testēšanu, pamatojoties uz noteikta skaita informācijas plūsmu vākšanu. Pēc tam ESAP izstrādē laika gaitā būtu pakāpeniski jāiekļauj papildu informācijas plūsmas un funkcijas tādā tempā, kas ļauj ESAP stabili un efektīvi attīstīties. ESAP ieviešanas un darbības laikā tā funkcionēšana būtu regulāri jāizvērtē, lai varētu veikt pielāgojumus atbilstoši lietotāju vajadzībām un panāktu tehnisko efektivitāti.

(10)

Informācija, kas jādara publiski pieejama ESAP, būtu jāvāc informācijas vākšanas struktūrām, kuras izraudzītas, lai vāktu informāciju, ko vienībām prasīts publiskot, vai informācijas vākšanas struktūrām, kuras izraudzītas tās informācijas vākšanai, ko vienības iesniedz brīvprātīgi. Lai nodrošinātu ESAP pilnīgu un izmaksu ziņā efektīvu darbību, informācijas vākšanas struktūrām informācijas pieejamība ESAP būtu jānodrošina automātiski, izmantojot vienotu lietojumprogrammu saskarni (API). Lai informāciju bez liekas kavēšanās nosūtītu ESAP, informācijas vākšanas struktūrām, ciktāl tas iespējams, būtu jāizmanto esošās informācijas vākšanas procedūras un infrastruktūra gan Savienības, gan valsts līmenī. Nevajadzētu noteikt pienākumu attiecīgo informāciju darīt pieejamu ESAP, pirms tā ir publiskota saskaņā ar piemērojamajiem sektoriālajiem Savienības leģislatīvajiem aktiem. Lai informāciju darītu pieejamu ESAP, informācija, ko iesniegušas vienības vai ko informācijas vākšanas struktūras sagatavojušas pašas, būtu jāglabā informācijas vākšanas struktūrām, ja vien Savienības tiesību aktos jau nav paredzēti atbilstoši alternatīvi glabāšanas mehānismi. Nevajadzētu prasīt informācijas vākšanas struktūrām izveidot jaunus glabāšanas mehānismus, ja informācijas glabāšanai iespējams droši izmantot jau esošos Savienības vai valstu mehānismus. Dalībvalstīm būtu jāizraugās vismaz viena informācijas vākšanas struktūra vienību brīvprātīgi iesniegtās informācijas vākšanai, un šī struktūra varētu būt tā pati, kas vāc informāciju, kura vienībām jāsniedz obligāti.

(11)

Lai panāktu izmaksu ziņā efektīvu darbību, informācijas vākšanas struktūrām vajadzētu būt iespējai deleģēt savus uzdevumus trešai pusei. Šādai deleģēšanai būtu jāpiemēro atbilstoši aizsardzības pasākumi, un to nevajadzētu īstenot tādā mērā, ka informācijas vākšanas struktūra kļūst tikai par “pastkastītes vienību”. Nevajadzētu paredzēt iespēju deleģēt uzdevumu pieņemt diskrecionāru lēmumu noraidīt vai izņemt informāciju, kas ir acīmredzami neatbilstoša, aizskaroša vai neietilpst šīs regulas darbības jomā. Tomēr tas neliedz deleģējuma saņēmējam veikt šādu noraidīšanu vai izņemšanu saskaņā ar šādu informācijas vākšanas struktūras pieņemtu diskrecionāru lēmumu.

(12)

Lai informācija, kas darīta publiski pieejama ESAP, būtu digitāli izmantojama, vienībām tā būtu jādara pieejama datu izgūšanai piemērotā formātā vai, ja tā paredzēts Savienības tiesību aktos, mašīnlasāmā formātā. Datu izgūšanai piemērots formāts nenozīmē, ka informācijai noteikti jābūt strukturētai tādā veidā, kas to padara mašīnlasāmu, savukārt mašīnlasāms formāts ir datnes formāts, kas strukturēts tā, ka lietojumprogrammas var viegli identificēt, atpazīt un izgūt konkrētus datus, tostarp atsevišķas faktoloģiskas vienības, un minēto datu iekšējo struktūru. Abiem formātiem vajadzētu būt atvērtiem, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku izmantošanu. Ar atvērtiem formātiem būtu jāsaprot no platformām neatkarīgi formāti, kas tiek darīti pieejami sabiedrībai bez jebkādiem ierobežojumiem, kuri kavē tajos ietvertās informācijas atkalizmantošanu. EUI Apvienotās komitejas struktūrā būtu jāizstrādā Komisijai iesniedzami īstenošanas tehnisko standartu projekti, kuros precizētas mašīnlasāmu un datu izgūšanai piemērotu formātu raksturīgās iezīmes un ņemtas vērā jebkādas tehnoloģiju attīstības tendences vai standarti. Lai nodrošinātu, ka vienības iesniedz informāciju pareizajā formātā, un risinātu jebkādas potenciālas tehniskās problēmas, ar kurām vienības varētu saskarties, informācijas vākšanas struktūrām būtu jāveic automatizēta validēšana saskaņā ar šo regulu un nepieciešamības gadījumā jāsniedz palīdzība informāciju iesniedzošajām vienībām.

(13)

Vienībām, kas iesniedz informāciju un metadatus informācijas vākšanas struktūrām, būtu jāsaglabā atbildība par informācijas precizitāti un pilnīgumu valodā, kurā tā iesniegta, un par minētās informācijas un metadatu ticamību. Saskaņā ar datu minimizēšanas un datu aizsardzības principu vienībām būtu jānodrošina, ka iesniegtā informācija nesatur personas datus, izņemot gadījumus, kad šie dati ir nepieciešams vienību saimniecisko darbību raksturojošās informācijas elements, tostarp gadījumos, kad vienības nosaukums atbilst tās īpašnieka vārdam. Ja iesniegtā informācija satur personas datus, vienībām būtu jānodrošina, ka, lai atklātu minētos personas datus, tās var paļauties uz kādu no apstrādes likumīguma pamatojumiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/679 (6).

(14)

EVTI mērķis ir aizsargāt sabiedrības intereses, veicinot finanšu sistēmas stabilitāti un efektivitāti Savienības ekonomikas, iedzīvotāju un uzņēmumu interesēs. Šajā kontekstā EVTI jo īpaši palīdz nodrošināt finanšu tirgu integritāti, pārredzamību, efektivitāti un sakārtotu darbību. Viens no tās uzdevumiem ir uzlabot investoru aizsardzību. Tādēļ EVTI būtu uzticams uzdevums izveidot ESAP un pārvaldīt tā darbību.

(15)

Lai vienības un sabiedrība varētu identificēt informācijas vākšanas struktūras, kas nodrošina informāciju ESAP, EVTI savā tīmekļa vietnē būtu jāpublicē informācijas vākšanas struktūru saraksts un minētais saraksts pastāvīgi jāatjaunina. Ja sarakstā ir nepieciešamas veikt izmaiņas, minētās izmaiņas būtu jāveic pēc iespējas īsākā laikā.

(16)

ESAP varētu būt pakļauts konfidencialitātes pārkāpumiem, integritātes apdraudējumam un riskiem, kas saistīti ar tā un tajā apstrādātās informācijas pieejamību. Šie riski ietver negadījumus, kļūdas, tīšus uzbrukumus un dabiskus notikumus, un tie būtu jāatzīst par operacionāliem riskiem. EVTI un informācijas vākšanas struktūrām būtu jāīsteno atbilstoša un samērīga politika, tostarp tā regulāri jāpārskata, lai nodrošinātu, ka ESAP aizsargā apstrādāto informāciju un darbojas saskaņā ar augstākajiem atbilstošajiem standartiem.

(17)

Lai atvieglotu datu meklēšanu, atrašanu, izguvi un izmantošanu, EVTI būtu jānodrošina, ka ESAP piedāvā funkciju kopumu, tostarp meklēšanas funkciju, mašīntulkošanas pakalpojumu un informācijas izgūšanas iespēju, kā arī elektroniskas piekļūstamības funkcijas, kas paredzētas personām ar redzes traucējumiem un personām ar invaliditāti un īpašām piekļuves vajadzībām. Meklēšanas funkcija būtu jāpiedāvā visās Savienības oficiālajās valodās un tai būtu jābalstās vismaz uz metadatiem, kas iesniegti saskaņā ar šīs regulas pielikumā uzskaitītajiem Savienības leģislatīvajiem aktiem. ESAP lietotāja saskarne un meklēšanas funkcija būtu jāizstrādā tā, lai tās būtu pēc iespējas vieglāk izmantojamas, ar augstu datu salīdzināmības pakāpi un lai tās varētu izmantot plašs iespējamo lietotāju loks, piemēram, profesionālie un privātie investori, akadēmiskās institūcijas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

(18)

ESAP publiski pieejamās informācijas izmantošana un atkalizmantošana var uzlabot iekšējā tirgus darbību un veicināt tādu jaunu pakalpojumu attīstību, kuru sniegšanā tiek kombinēta un izmantota šāda informācija. Tādēļ gadījumos, kad tas ir pamatoti, ņemot vērā sabiedrības intereses, būtu jāatļauj ESAP pieejamo informāciju izmantot un atkalizmantot citiem mērķiem nekā tiem, kuriem šī informācija sagatavota. Tomēr šāda informācijas izmantošana un atkalizmantošana būtu jāpakļauj objektīviem un nediskriminējošiem nosacījumiem. Turklāt attiecīgā gadījumā būtu jāpiemēro nosacījumi, kas atbilst tiem, kuri noteikti atvērtā standarta licencēs Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/1024 (7) nozīmē, lai ikviens jebkādā nolūkā varētu brīvi piekļūt datiem un saturam un tos izmantot, labot un kopīgot. Vienībām, kuras iesniedz informāciju informācijas vākšanas struktūrai, lai tā to darītu pieejamu ESAP, nevajadzētu ierobežot šīs informācijas izmantošanu un atkalizmantošanu regulatīviem un nekomerciāliem mērķiem, pamatojoties uz sui generis tiesībām, taču neskarot Savienības tiesību aktus par autortiesībām un citām saistītām tiesībām. Neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 340. pantā noteiktos ārpuslīgumiskās atbildības principus, ne EVTI, ne informācijas vākšanas struktūrām nevajadzētu būt nekādā veidā atbildīgām par piekļuvi ESAP pieejamajai informācijai, par tās izmantošanu vai atkalizmantošanu.

(19)

ESAP pieejamā informācija būtu jādara pieejama sabiedrībai savlaicīgi. Tādēļ informācija, ko informācijas vākšanas struktūras sniedz ESAP, būtu jādara pieejama ESAP bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā pēc iespējas īsākā laikā. Lai nodrošinātu vienādu informācijas kvalitāti, informācijas vākšanas struktūrām būtu jāveic automatizēta validācija un jānoraida iesniegtā informācija, ja tā neatbilst nepieciešamajām prasībām. Automatizētajai validācijai nevajadzētu attiekties uz informācijas saturu. Papildus automatizētajai validācijai informācijas vākšanas struktūrām būtu jānoraida vai jāizņem informācija, ja tās, piemēram, pēc informācijas saņemšanas no ieinteresētās personas, konstatē, ka saņemtā informācija neietilpst šīs regulas darbības jomā vai ka tā ietver saturu, kas ir acīmredzami neatbilstošs vai aizskarošs. Informācijas vākšanas struktūrām nav manuāli vai automātiski jāpārbauda, vai informācija neietilpst šīs regulas darbības jomā un vai tā ir acīmredzami neatbilstoša vai aizskaroša. Tomēr vienībām vajadzētu būt atbildīgām par iesniegtās informācijas saturu. Šī regula neskar citus pienākumus, kas informācijas vākšanas struktūrām varētu būt noteikti saskaņā ar citiem Savienības vai valsts tiesību aktu noteikumiem.

(20)

ESAP būtu jānodrošina lietotājiem piekļuve informācijai bez maksas un nediskriminējošā veidā, kā arī jānodrošina lietotājiem iespēja meklēt informāciju, piekļūt tai un lejupielādēt to no ESAP. Tomēr, lai pasargātu EVTI no pārmērīga finansiālā sloga saistībā ar izmaksām, ko radītu jebkādu intensīvu lietotāju vajadzību apmierināšana, EVTI vajadzētu būt piešķirtai atļaujai gūt ieņēmumus. Tādēļ, atkāpjoties no vispārējā principa, ka informācijai jābūt pieejamai bez maksas, EVTI vajadzētu būt piešķirtai atļaujai piemērot maksu par specifiskiem pakalpojumiem, to skaitā par pakalpojumiem ar augstām uzturēšanas vai atbalsta izmaksām, ko rada ļoti liela informācijas apjoma meklēšana un lejupielāde vai bieža piekļūšana informācijai, kura darīta pieejama ESAP, jo īpaši gadījumos, kad šāda informācija tiek izmantota komerciālos nolūkos. Tomēr piemērotajai maksai nevajadzētu pārsniegt EVTI izmaksas, kas saistītas ar šo specifisko pakalpojumu sniegšanu. Iekasētā maksa būtu jānovirza ESAP vispārējai darbībai. Dažiem lietotājiem, to skaitā akadēmiskajām aprindām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, nevajadzētu piemērot nekādu maksu. Maksas aprēķināšanai vajadzētu būt pārredzamai un balstītai uz skaidriem principiem.

(21)

Lai veicinātu uz datiem balstītas inovācijas finanšu jomā, palīdzētu integrēt Savienībā kapitāla tirgus, novirzītu investīcijas ilgtspējīgām darbībām un nodrošinātu patērētājiem un uzņēmumiem ieguvumus efektivitātes ziņā, ESAP būtu jāuzlabo piekļuve publiskai informācijai, kas varētu ietvert personas datus. Tomēr ESAP būtu jāuzlabo piekļuve tikai tiem personas datiem, kas ir iekļauti informācijā, kura darīta pieejama, ievērojot juridisku pienākumu, vai, ja informācija ir darīta pieejama brīvprātīgi, tiem personas datiem, kas tiek apstrādāti uz likumīga pamata, ievērojot Regulu (ES) 2016/679. Attiecībā uz personas datu jebkādu apstrādi saistībā ar informāciju, kas darīta pieejama ESAP, gan EVTI kā ESAP datu pārzinei, gan informācijas vākšanas struktūrām būtu jānodrošina atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/679 un Regulai (ES) 2018/1725 (8). Informāciju iesniedzošajām vienībām vajadzētu būt atbildīgām par jebkādu personas datu klātbūtni identificēšanu iesniegtajā informācijā un par šādu personas datu apstrādi, pamatojoties uz vienu no apstrādes likumīguma pamatojumiem, ko paredz Regula (ES) 2016/679. Informāciju, kurai pievienoti metadati, kas precizē to, ka šī informācija satur personas datus, informācijas vākšanas struktūrām vai ESAP nevajadzētu uzglabāt ilgāk nekā nepieciešams un jebkurā gadījumā ne ilgāk kā piecus gadus, ja vien šīs regulas pielikumā uzskaitītajos Savienības leģislatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(22)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2022. gada 19. janvārī sniedza oficiālus komentārus.

(23)

Eiropas Centrālā banka sniedza atzinumu 2022. gada 7. jūnijā (9).

(24)

Lai veidotu un saglabātu sabiedrības uzticēšanos ESAP un aizsargātu katru vienību no tā, ka tās iesniegtā informācija tiek pārmērīgi pārveidota, informācijas vākšanas struktūrām būtu jānodrošina datu integritāte un vienību iesniegtās informācijas avota ticamība. Tas nozīmē, ka informācijas vākšanas struktūrām būtu jānodrošina atbilstošs tās vienību iesniegtās informācijas autentiskuma, pieejamības, integritātes un nenoliedzamības līmenis, kura ir jādara pieejama un kurai iespējams piekļūt ESAP. Informācijas nenoliedzamība nozīmē to, ka būtu jānodrošina vienībai saprātīga garantija, ka tās iesniegtā informācija ir saņemta un ka saņēmējam ir vienības identitātes apliecinājums. Šim nolūkam varētu noderēt kvalificēts elektroniskais zīmogs, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 910/2014 (10). Obligātam iesniegtās informācijas atribūtam vajadzētu būt konkrētam juridiskās personas identifikatoram, ja tāds ir pieejams.

(25)

Lai ESAP pieejamā informācija būtu salīdzināma laika gaitā, lietotājiem vajadzētu būt piekļuvei arī agrākai informācijai, tostarp vēsturiskai informācijai. Ja vien šīs regulas pielikumā uzskaitītajos Savienības leģislatīvajos aktos nav noteikts citādi, ESAP būtu jānodrošina piekļuve informācijai par saprātīgu laikposmu. Šajā nolūkā EVTI būtu jānodrošina, ka personas dati ESAP netiek ne glabāti, ne darīti pieejami ilgāk, nekā prasīts Savienības tiesību aktos un jebkurā gadījumā ne ilgāk kā piecus gadus, ja vien šīs regulas darbības jomā ietilpstošajos Savienības leģislatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(26)

Informācijas vākšanas struktūrām būtu jāinformē EVTI par jebkādām būtiskām praktiskām grūtībām, kas konstatētas saistībā ar to uzdevumu izpildi. EVTI ciešā sadarbībā ar EBI un EAAPI būtu jāuzrauga ESAP darbība un par to jāpublicē gada ziņojums, lai nodrošinātu, ka iespējamās problēmas tiek padarītas pārredzamas un ka nepieciešamības gadījumā ir iespējams atbilstoši rīkoties. Tas, ka EVTI ciešā sadarbībā ar EBI un EAAPI sagatavo gada ziņojumu par ESAP darbību, arī palīdzēs nodrošināt, ka tiek iesaistītas kompetentās iestādes un ka notiek apspriešanās ar citām ieinteresētajām personām attiecīgi ad hoc darba grupā, cita veida grupā vai komitejā, kas jāizveido EVTI.

(27)

Ņemot vērā to, cik Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par ESAP ieviešanu, darbību un efektivitāti ir svarīgs, lai, iespējams, pieņemtu deleģēto aktu nolūkā atlikt tādas informācijas iekļaušanu ESAP, kuras iesniegšana informācijas vākšanas struktūrām saskaņā ar šo regulu vēl netiek prasīta, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2023/2864 (11) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/2869 (12) ir būtiski, lai Komisija izmantotu EVTI sagatavotos gada ziņojumus par ESAP darbību un noturētu atbilstošas apspriešanās ar informācijas vākšanas struktūrām un attiecīgajām ekspertu grupām, jo īpaši ar Eiropas Vērtspapīru komitejas ekspertu grupu. Gadījumos, kad Eiropas Parlaments un Padome to uzskata par nepieciešamu, tiem vajadzētu būt nodrošinātām plašām iespējām apspriest Komisijas ziņojumu.

(28)

Lai nepieciešamības gadījumā atliktu noteiktas informācijas, kas jādara pieejama ESAP, iekļaušanu tajā, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz dienu, no kuras minētā informācija būtu iesniedzama nolūkā to darīt pieejamu ESAP. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (13). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(29)

Lai nodrošinātu tās informācijas raitu apstrādi, ko saņēmušas vai sagatavojušas informācijas vākšanas struktūras un kas darīta pieejama ESAP, būtu jānosaka skaidras un detalizētas prasības, precizējot minētās informācijas formātu un metadatus, kā arī to, kurām informācijas vākšanas struktūrām tā būtu jāvāc. Lai nodrošinātu tās informācijas kvalitāti, ko informācijas vākšanas struktūras iesniedz ESAP, ir nepieciešams noteikt arī tās automatizētās validācijas raksturīgās iezīmes, kura veicama attiecībā uz katru informācijas vienību, ko vienības iesniedz informācijas vākšanas struktūrām, tostarp minētajai informācijai pievienojamā kvalificētā elektroniskā zīmoga raksturīgās iezīmes, ja to prasa informācijas vākšanas struktūras. Lai nodrošinātu datu izmantošanu un atkalizmantošanu ESAP, ir nepieciešams noteikt izraudzīto atvērtā standarta licenču sarakstu. Lai atvieglotu datu savlaicīgu meklēšanu, atrašanu un izguvi, ir nepieciešams noteikt arī izmantojamās API un metadatu raksturīgās iezīmes. Būtu jāievieš arī papildu prasības attiecībā uz efektīvām meklēšanas funkcijām, piemēram, konkrēts vienības juridiskās personas identifikators, vienības iesniegtās informācijas veida iedalījums un vienības lielums pēc kategorijas. Šajā nolūkā EUI Apvienotās komitejas struktūrā būtu jāizstrādā īstenošanas tehnisko standartu projekti. Īstenošanas tehnisko standartu projektu izstrādē EUI Apvienotās komitejas struktūrā iepriekš būtu jāapspriežas ar informācijas vākšanas struktūrām un jo īpaši jāanalizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumi. Turklāt EVTI būtu jāspēj izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu to specifisko pakalpojumu veidu un apmēru, par kuriem var piemērot maksu, un attiecīgās maksas struktūru. Šādi īstenošanas tehnisko standartu projekti nodrošinātu vispārēju un sadarbspējīgu piekļuvi vienību informācijai. Ja tie ir īstenošanas tehniskie standarti, kas attiecas uz ilgtspējas informāciju, EUI šo standartu projekti Apvienotās komitejas struktūrā būtu jāizstrādā kopā ar EFRAG. Būtu jāpiešķir pilnvaras Komisijai pieņemt minētos īstenošanas tehniskos standartus, izmantojot īstenošanas aktus saskaņā ar LESD 291. pantu un atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantam, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantam un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantam.

(30)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, veicināt Savienības finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu integrāciju, nodrošinot vieglu centralizētu piekļuvi publiskai informācijai par vienībām un to produktiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(31)

ESAP ir pirmā darbība jaunajā KTS rīcības plānā un konkrēts pasākums digitālā finansējuma stratēģijas īstenošanā. Tādēļ ESAP ir svarīgs Eiropas kopējo interešu projekts digitālā finansējuma jomā. Šā iemesla dēļ būtu jācenšas iegūt pēc iespējas lielāku finansējumu no programmas “Digitālā Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/694 (14), – jo īpaši ESAP agrīnajos izstrādes posmos – atbilstoši summām, kuras norādītas Komisijas dienestu 2021. gada 25. novembra darba dokumentā. Minētie līdzekļi tiek piešķirti Komisijai ESAP agrīnās izstrādes posmā, lai nodrošinātu, ka EVTI ir jebkādu izrietošo aktīvu galīgā īpašniece. Pēc tam, kad no programmas “Digitālā Eiropa” pieejamais finansējums būs izsmelts, līdz 2027. gada 31. decembrimESAP finansēšanā būtu jāizmanto EVTI finansēšanai paredzētais modelis. Saskaņā ar šo finansēšanas modeli kompetento iestāžu iemaksai kopumā nevajadzētu pārsniegt 6 968 000 EUR. Tomēr dalībvalstu piešķirtais finansējums nav atkarīgs no Komisijas dienestu 2021. gada 25. novembra darba dokumentā izklāstītās izmaksu aplēses iespējamas pārsniegšanas. ESAP finansēšana pēc 2027. gada decembra būtu jāapspriež, izmantojot atbilstošo budžeta procedūru, nākamās daudzgadu finanšu shēmas kontekstā, kad tiks izvērtēts, vai būtu jāpalielina iemaksa no Savienības budžeta,

1)

“vienība” ir jebkura fiziska vai juridiska persona:

2)

“informācijas vākšanas struktūra” ir Savienības struktūra, birojs vai aģentūra vai valsts struktūra, birojs vai aģentūra, kas šim nolūkam izraudzīta, ievērojot kādu no 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem Savienības leģislatīvajiem aktiem, vai ko šim nolūkam izraudzījusies dalībvalsts saskaņā ar 3. panta 2. punktu;

3)

“datu izgūšanai piemērots formāts” ir jebkurš atvērts formāts, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/1024 2. panta 14) punktā, kas ir plaši izmantots vai paredzēts tiesību aktos, kas ļauj izgūt datus ar mašīnas palīdzību un kas ir cilvēklasāms;

4)

“mašīnlasāms formāts” ir mašīnlasāms formāts, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/1024 2. panta 13) punktā;

5)

“kvalificēts elektroniskais zīmogs” ir kvalificēts elektroniskais zīmogs, kā definēts Regulas (ES) Nr. 910/2014 3. panta 27) punktā;

6)

“lietojumprogrammu saskarne” jeb “API” ir funkciju, procedūru, definīciju un protokolu kopums, kas paredzēts, lai nodrošinātu mašīnas–mašīnas sakarus un gludu datu apmaiņu;

7)

“metadati” ir strukturēta informācija, kas atvieglo informācijas izguvi, izmantošanu vai pārvaldību, tostarp, aprakstot vai paskaidrojot šīs informācijas avotu vai nosakot tā atrašanās vietu;

8)

“personas dati” ir personas dati, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 1) punktā;

9)

“vēsturiska informācija” ir 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā informācija, kas darīta pieejama ne agrāk kā piecus gadus pirms dienas, kad sākts piemērot prasību iesniegt šo informāciju ESAP;

10)

“Apvienotā komiteja” ir komiteja, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 54. pantā, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 54. pantā un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 54. pantā.