EIROPAS EKONOMIKAS KOPIENAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 99. un 100. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

tā kā Līguma galvenais mērķis ir, pamatojoties uz ekonomikas savienību, veidot kopēju tirgu, kurā pastāvētu spēcīga konkurence un kas darbotos līdzīgi jebkuram vietējam tirgum;

tā kā minētā mērķa sasniegšanai dalībvalstīm jāpieņem tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, lai kopējā tirgū netiktu traucēti konkurences apstākļi vai kavēta preču un pakalpojumu brīva aprite;

tā kā pašlaik spēkā esošie tiesību akti minētajām prasībām neatbilst; tā kā tādēļ kopējā tirgus interesēs ir saskaņot tiesību aktus par apgrozījuma nodokļiem tā, lai pēc iespējas likvidētu faktorus, kas varētu traucēt konkurences apstākļus kā valstu, tā Kopienas mērogā, un lai varētu atcelt kārtību, saskaņā ar kuru dalībvalstu savstarpējā tirdzniecībā piemēro importa nodokli un no nodokļiem atbrīvo eksportu;

tā kā, veicot izpēti, ir noskaidrojies, ka tādas saskaņošanas iznākumā vajadzētu atcelt kumulatīvos daudzpakāpju nodokļus un ieviest pievienotās vērtības nodokļa kopēju sistēmu;

tā kā pievienotā vērtības nodokļa sistēma ir visvienkāršākā un neitrālākā tad, ja nodokli iekasē cik iespējams vispārēji, aptverot gan visas ražošanas un izplatīšanas stadijas, gan pakalpojumu sniegšanu; tā kā tādēļ kopējā tirgus un dalībvalstu interesēs ir ieviest kopēju sistēmu, kas attiektos arī uz mazumtirdzniecību;

tā kā, minēto nodokli piemērojot mazumtirdzniecībā, dažās dalībvalstīs tomēr varētu rasties praktiskas un politiskas grūtības; tā kā tādēļ, iepriekš par to apspriežoties, dalībvalstīm kopējo sistēmu jāļauj piemērot tikai līdz vairumtirdzniecības stadijai, to ieskaitot, mazumtirdzniecības stadijā vai stadijā pirms tās vajadzības gadījumā piemērojot atsevišķu papildu nodokli;

tā kā minētais process jāveic pakāpeniski, jo apgrozījuma nodokļu saskaņošana dalībvalstīs būtiski mainīs nodokļu struktūru un vērā ņemami ietekmēs budžeta, ekonomikas un sociālo jomu;

tā kā, kumulatīvo daudzpakāpju nodokļu sistēmas, kas ir spēkā vairumā dalībvalstu, aizstājot ar pievienotās vērtības nodokļa kopējo sistēmu, pat tad, ja reizē nesaskaņo likmes un atbrīvojumus, neizbēgami zūd konkurence, jo tādā gadījumā katrā valstī līdzīgām precēm neatkarīgi no ražošanas un izplatīšanas ķēdes garuma tiek uzlikti vienādi nodokļi, un starptautiskajā tirdzniecībā precēm uzlikto nodokļu apjoms ir zināms, un to var precīzi izlīdzināt; tā kā tādēļ pirmajā stadijā būtu jānosaka, ka dalībvalstīm jāievieš pievienotās vērtības nodokļa kopējā sistēma, bet nav uzreiz jāsaskaņo likmes un atbrīvojumi;

tā kā pašlaik nav iespējams paredzēt, kā un cik ilgā laikā apgrozījuma nodokļu saskaņošana ļautu atcelt kārtību, saskaņā ar kuru dalībvalstu savstarpējā tirdzniecībā piemēro importa nodokli un no nodokļiem atbrīvo eksportu; tā kā tādēļ būtu ieteicams procesa otro stadiju un saskaņā ar to veicamos pasākumus noteikt vēlāk, pamatojoties uz priekšlikumiem, ko Komisija iesniegs Padomei,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.