—

atcelt Vienotās noregulējuma valdes 2022. gada 25. jūlija lēmumu (SRB/ES/2022/41) par Hypo Vorarlberg AG un Portigon AG ex ante iemaksu Vienotajā noregulējuma fondā par 2017. gadu aprēķināšanu, ieskaitot tā pielikumus, tiktāl, ciktāl tie attiecas uz prasītāju; kā arī

—

piespriest Vienotajai noregulējuma valdei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Pirmais prasības pamats: būtisku procedūras noteikumu pārkāpums, jo pārsūdzētais lēmums ir paziņots nepilnīgi

Pārsūdzētais lēmums prasītājai neesot paziņots pilnīgi, pārkāpjot LES 1. panta otro daļu, LESD 15., 296. un 298. pantu, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 42. un 47. pantu (turpmāk tekstā – “Harta”). Esot bijis nepieciešams zināt nesniegto informāciju kā lēmuma galveno elementu, lai saprastu, kā prasītājas individuālā situācija tika ņemta vērā iemaksu aprēķinos, ievērojot visu pārējo attiecīgo iestāžu situāciju.

2.

Otrais prasības pamats: tiesiskās drošības principa pārkāpums, jo pārsūdzētais lēmums ir pieņemts retroaktīvi

Pārsūdzētā lēmuma retroaktīva pieņemšana esot pretrunā tiesiskās drošības principam, jo tā neesot piemērota mērķa sasniegšanai.

3.

Trešais prasības pamats: Direktīvas 2014/59/ES (1) 102. panta, Regulas (ES) Nr. 806/2014 (2) 69. panta 1. un 2. punkta un 70. panta 2. punkta, Deleģētās regulas (ES) 2015/63 (3) 3. panta un 4. panta 2. punkta, kā arī samērīguma principa pārkāpums mērķa līmeņa nepareizas noteikšanas dēļ, jo atbildētāja esot noteikusi pārmērīgu mērķa līmeni, kas ir pretrunā Savienības tiesiskajam regulējumam.

4.

Ceturtais prasības pamats: būtisku procedūras noteikumu pārkāpums, jo ir norādīts kļūdains pārsūdzētā lēmuma pamatojums

Pārsūdzētajā lēmumā neesot ievērots pienākums norādīt pamatojumu saskaņā ar LESD 296. panta otro daļu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 1. punktu un 2. punkta c) apakšpunktu, jo atklātas esot tikai atsevišķas, izvēlētas daļas. Nav ievērotas Tiesas lietā C-584/20 P (4) noteiktās prasības attiecībā uz pienākuma norādīt pamatojumu apjomu.

5.

Piektais prasības pamats: būtisku procedūras noteikumu pārkāpums, jo nav pamatojuma par būtisku rīcības brīvības izsmelšanu

Pārsūdzētajā lēmumā neesot ievērots pienākums norādīt pamatojumu, jo attiecībā uz atbildētājas rīcības brīvību nav izklāstīts, kādu izvērtējumu atbildētāja ir veikusi un tieši kādu iemeslu dēļ. Tāpēc nevar izslēgt, ka atbildētāja ir patvaļīgi izmantojusi rīcības brīvību.

6.

Sestais prasības pamats: Direktīvas 2014/59/ES 102. panta, Regulas (ES) Nr. 806/2014 69. panta 1. un 2. punkta un 70. panta 2. un 3. punkta, Deleģētās regulas (ES) 2015/63 4. panta 2. punkta, 6. panta 2. punkta a) apakšpunkts, 7. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 17. panta 3. un 4. punkta, kā arī I pielikuma, kā arī efektīvas tiesiskās aizsardzības un samērīguma principu pārkāpums, jo nav ņemti vērā faktiskie apstākļi

Ar pārsūdzēto lēmumu esot pārkāpts Savienības tiesību ietvars, kā arī efektīvas tiesiskās aizsardzības un samērīguma principi, jo atbildētāja lēmuma pieņemšanā neesot ņēmusi vērā aktuālo faktisko situāciju un lēmumu esot balstījusi uz kļūdainu prognozi (it īpaši mērķa līmeņa kontekstā).

7.

Septītais prasības pamats: būtisku procedūras noteikumu pārkāpums, jo nenotika uzklausīšana un nav ievērotas tiesības tikt uzklausītam

Prasītājai, neievērojot Hartas 41. panta 1. punktam un 2. punkta a) apakšpunktu, nedz pirms pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas, nedz pirms ar to pamatotā paziņojuma par iemaksu pieņemšanas nav nodrošinātas tiesības tikt uzklausītai. Veiktās apspriešanās neesot pavērušas iespējas paust efektīvu un visaptverošu nostāju.

8.

Astotais prasības pamats: Deleģētās regulas (ES) 2015/63 kā pārsūdzētā lēmuma juridiskā pamata prettiesiskums, kā arī Deleģētajā regulā (ES) 2015/63 noteiktās riska korekcijas metodikas un VNV piešķirtās rīcības brīvības prettiesiskums

Ar Deleģētās regulas (ES) 2015/63 4. –7. un 9. punktu, kā arī I pielikumu, uz kuriem ir balstīts pārsūdzētais lēmums, tiekot radīta nepārskatāma iemaksu noteikšanas sistēma, kas esot pretrunā Hartas 16., 17., 41. un 47. pantam un kurā netiekot nodrošināta Hartas 20. un 21. panta, kā arī samērīguma principa un tiesiskās drošības principa ievērošana. Atbildētājas rīcībā esot daudz rīcības brīvības, kuras izsmelšanu nevar pārbaudīt.

9.

Devītais prasības pamats: Īstenošanas regulas (ES) 2015/81 (5) kā pārsūdzētā lēmuma pamata prettiesiskums

Ar pārsūdzēto lēmumu esot pārkāpti Līgumi, jo Īstenošanas regulas (ES) 2015/81 8. pantā esot pārsniegti Regulas (ES) Nr. 806/2014 70. panta 7. punktā saistībā ar LESD 291. pantu noteiktie ierobežojumi un ne Īstenošanas regulā, ne pilnvarojuma pamatā neesot ietverts LESD 296. panta 2. punktam atbilstošs pamatojums. Šis prettiesiskums atspoguļojoties pārsūdzētajā lēmumā.

10.

Desmitais prasības pamats: Direktīvas 2014/59/ES un Regulas (ES) Nr. 806/2014 kā Deleģētās regulas (ES) 2015/63, kā arī Īstenošanas regulas (ES) 2015/81 un līdz ar to pārsūdzētā lēmuma juridiskā pamata prettiesiskums

Pakārtoti, tiek minēts to Direktīvas 2014/59/ES un Regulas (ES) Nr. 806/2014 noteikumu prettiesiskums, kuri iemaksu sistēmu padara obligātu un ar kuriem atbildētājai tiktu piešķirta pārāk plaša rīcības brīvība. Tā kā šīs tiesību normas nav interpretējamas atbilstoši primārajām tiesībām, tās ir pretrunā pienākuma norādīt pamatojumu principam, tiesiskās drošības principam, kā arī Līgumiem (jo īpaši LES 1. panta 2. punktam, LESD 15., 296. un 298. pantam) un Hartai (it īpaši Hartas 16., 17., 41., 42. un 47. pantam).