1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/16/EK (2009. gada 23. aprīlis) par ostas valsts kontroli, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/2110 (2017. gada 15. novembris),

ir jāinterpretē tādējādi, ka:

2)

Direktīvas 2009/16, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2017/2110, 11. panta b) punkts kopsakarā ar šīs direktīvas I pielikuma II daļu ir jāinterpretē tādējādi, ka ostas valsts var veikt papildu inspekciju kuģiem, kas veic sistemātisku meklēšanas un glābšanas darbību un kas atrodas kādā no tās ostām vai tās jurisdikcijā esošajos ūdeņos, pēc ieiešanas šajos ūdeņos un pēc tam, kad ir pabeigtas visas to personu izsēdināšanas vai pārsēdināšanas operācijas, kurām šo kuģu attiecīgais kapteinis ir nolēmis sniegt palīdzību, ja šī valsts, balstoties uz detalizētiem juridiskiem un faktiskiem elementiem, ir konstatējusi, ka pastāv nopietnas norādes, kas var apliecināt veselības, drošības, darba apstākļu uz kuģa vai vides apdraudējumu, ņemot vērā šo kuģu ekspluatācijas apstākļus.

3)

Direktīvas 2009/16, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2017/2110, 13. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka saskaņā ar šo pantu rīkotu detalizētāku inspekciju gadījumā ostas valsts ir pilnvarota ņemt vērā to, ka kuģi, kurus karoga valsts ir klasificējusi un sertificējusi kā kravas kuģus, praktiski tiek izmantoti tādu personu sistemātiskai meklēšanas un glābšanas darbībai, kas nonākušas briesmu vai nelaimes situācijā jūrā, īstenodama kontroli, kuras mērķis ir, balstoties uz detalizētiem juridiskiem un faktiskiem elementiem, novērtēt cilvēku, īpašuma vai vides apdraudējuma esamību, ievērojot šo kuģu ekspluatācijas apstākļus. Ostas valsts toties nav pilnvarota pieprasīt pierādījumus, ka minētajiem kuģiem ir citi sertifikāti papildus tiem, kurus izsniegusi karoga valsts, un ka tie ievēro visas citai klasifikācijai piemērojamās prasības.

4)

Direktīvas 2009/16, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2017/2110, 19. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja ir pierādīts, ka kuģi – kuri praktiski tiek izmantoti tādu personu sistemātiskai meklēšanas un glābšanas darbībai, kas nonākušas briesmu vai nelaimes situācijā jūrā, lai gan dalībvalsts, kurai ir karoga valsts statuss, tos ir klasificējusi un sertificējusi kā kravas kuģus, – ir izdarījuši darbības, kas apdraudējušas cilvēkus, īpašumu vai vidi, dalībvalsts, kurai ir ostas valsts statuss, nevar šo kuģu neaizturēšanai vai šādas aizturēšanas atsaukšanai izvirzīt nosacījumu, ka tiem jābūt piemērotiem sertifikātiem šīs darbības veikšanai un jāievēro visas atbilstošās prasības. Šī dalībvalsts toties var veikt noteiktas koriģējošas darbības attiecībā uz drošību, piesārņojuma novēršanu, kā arī dzīves un darba apstākļiem uz kuģa ar nosacījumu, ka šīs koriģējošās darbības ir pamatotas ar tādiem trūkumiem, kuri acīmredzami apdraud drošību, veselību vai vidi un kuģi padara nederīgu kuģošanai atbilstoši nosacījumiem, kas ir piemēroti drošības nodrošināšanai jūrā. Šādām koriģējošām darbībām piedevām jābūt šajā ziņā piemērotām, nepieciešamām un samērīgām. Turklāt ostas valstij to noteikšanā un īstenošanā jānodrošina lojāla sadarbība ar karoga valsti, ievērojot abu valstu attiecīgās pilnvaras.