EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62019TN0279R(01)

Labojums paziņojumā Oficiālajā Vēstnesī par lietu T 279/19 (“OV”C 220, 2019. gada 1. jūlijs)

OV C 406, 2.12.2019, p. 44–45 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

2.12.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 406/44


Labojums paziņojumā Oficiālajā Vēstnesī par lietu T 279/19

(“Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis”C 220, 2019. gada 1. jūlijs)

(2019/C 406/53)

41. lappusē OV publicēto paziņojumu par lietu T 279/19 Front Polisario/Padome lasīt šādi:

Prasība, kas celta 2019. gada 27. aprīlī – Front Polisario/Padome

(Lieta T-279/19)

(2019/C 406/53)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Front populaire pour la libération de la Saguia-el-Hamra et du Rio de oro (Front Polisario) (pārstāvis: G. Devers, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atzīt tās prasību par pieņemamu;

atcelt apstrīdēto lēmumu;

piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības par Padomes Lēmumu (ES) 2019/217 (2019. gada 28. janvāris) par to, lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses (OV 2019, L 34, 1. lpp.), pamatojumam prasītāja izvirza desmit pamatus.

1.

Pirmais pamats attiecas uz Padomes kompetences neesamību, lai pieņemtu apstrīdēto lēmumu, jo Eiropas Savienība un Marokas Karaliste neesot kompetentas noslēgt Rietumsahārai piemērojamu starptautisku nolīgumu Rietumsahāras tautas, kuru pārstāv Front Polisario, vārdā.

2.

Otrais pamats attiecas uz pienākuma izvērtēt jautājumu par pamattiesību un starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu neizpildi, jo Padome neesot izvērtējusi šo jautājumu pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas.

3.

Trešais pamats attiecas uz Padomes pienākuma izpildīt Tiesas spriedumus neizpildi, jo apstrīdētajā lēmumā neesot ņemts vērā 2016. gada 21. decembra sprieduma Padome/Front Polisario (C-104/16 P, EU:C:2016:973) pamatojums.

4.

Ceturtais pamats attiecas uz pamatprincipu un pamatvērtību, uz kuriem balstās Savienības rīcība starptautiskā mērogā, pārkāpumu, jo, pirmkārt, lēmumā tiekot noliegta Rietumsahāras tautas kā tiesību subjekta eksistence, aizstājot to ar vārdiem “attiecīgie iedzīvotāji”, otrkārt, pārkāpjot tautas tiesības pašai brīvi rīkoties ar saviem dabas resursiem, ar apstrīdēto lēmumu ir noslēgts starptautisks nolīgums, ar ko bez Rietumsahāras tautas piekrišanas tiek organizēts tās dabas resursu, definējot tos kā Marokas izcelsmes, eksports uz Savienību un, treškārt, ar apstrīdēto lēmumu ir noslēgts okupētajai Rietumsahārai piemērojams starptautisks nolīgums ar Marokas Karalisti tās īstenotās aneksijas politikas attiecībā uz šo teritoriju ietvaros, kā arī uz sistemātiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kas izriet no šis politikas saglabāšanas.

5.

Piektais pamats attiecas uz tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu, jo apstrīdētais lēmums ir pretrunā Savienības konsekventi un atkārtoti izteiktajiem paziņojumiem, ka ir jāievēro pašnoteikšanās un līgumu relatīvās iedarbības principi.

6.

Sestais pamats attiecas uz samērīguma principa kļūdainu piemērošanu, jo, ņemot vērā Rietumsahāras atšķirīgo un īpašo statusu, pašnoteikšanās tiesību neaizskaramību un Rietumsahāras tautai piemītošo trešās personas statusu, Padomes ziņā nebija veikt samērīguma izsvēršanu starp apgalvotajām “priekšrocībām Rietumsahāras ekonomikai” un ietekmi uz Rietumsahāras dabas resursiem.

7.

Septītais pamats attiecas uz pašnoteikšanās tiesību pārkāpumu, jo, pirmkārt, apstrīdētajā lēmumā Rietumsahāras tautu apzīmējot ar jēdzienu “attiecīgie iedzīvotāji”, tajā tiek noliegta Rietumsahāras tautas kā pašnoteikšanās tiesību subjekta nacionālā vienotība, otrkārt, pārkāpjot Rietumsahāras tautas tiesības brīvi rīkoties ar saviem dabas resursiem ar apstrīdēto lēmumu tiek noslēgts starptautisks nolīgums, kurā bez tās piekrišanas tiek organizēts tās resursu, kuri tiek definēti kā Marokas izcelsmes, eksports uz Savienību, un, treškārt, pārkāpjot Rietumsahāras teritorijas pastāvīgo un atšķirīgo statusu, ar apstrīdēto lēmumu esot noslēgts okupētajai Rietumsahārai piemērojams starptautisks nolīgums, un atņemti patiesajai izcelsmes valstij no tās nākošie produkti, definējot tos kā Marokas izcelsmes.

8.

Astotais pamats attiecas uz līgumu relatīvās iedarbības principa pārkāpumu, jo ar apstrīdēto lēmumu tiek noliegts, ka Rietumsahāras tautai ES un Marokas attiecībās ir trešās personas statuss un tai bez tās piekrišanas ir uzliktas starptautiskas saistības attiecībā uz tās nacionālo teritoriju un dabas resursiem.

9.

Devītais pamats attiecas uz starptautisko humanitāro tiesību un starptautisko krimināltiesību pārkāpumu, jo, pirmkārt, ar apstrīdēto lēmumu tiek noslēgts Rietumsahārai piemērojams starptautisks nolīgums, lai gan Marokas okupācijas spēkiem nav jus tractatus attiecībā uz šo teritoriju un tiem ir aizliegts izmantot tās dabas resursus un, otrkārt, izmantojot jēdzienu “attiecīgie iedzīvotāji”, apstrīdētajā lēmumā ir atbalstīta Marokas kolonistu nelikumīgā pārvietošana uz okupēto Rietumsahāras teritoriju.

10.

Desmitais pamats attiecas uz Savienības saistību attiecībā uz starptautiskās atbildības tiesībām pārkāpumu, jo, noslēdzot Rietumsahārai piemērojamu starptautisku nolīgumu ar Maroku, apstrīdētajā lēmumā ir akceptēti smagie starptautisko tiesību pārkāpumi, kurus Marokas okupācijas spēki ir izdarījuši pret Rietumsahāras tautu, un ar to tiek sniegta palīdzība un atbalsts no šiem pārkāpumiem izrietošās situācijas saglabāšanai.


Top