EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62019TN0684

Lieta T-684/19: Prasība, kas celta 2019. gada 7. oktobrī – Magyar Energetikai és Közmű-szabályozási Hivatal/ACER

OV C 406, 2.12.2019, p. 37–38 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

2.12.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 406/37


Prasība, kas celta 2019. gada 7. oktobrī – Magyar Energetikai és Közmű-szabályozási Hivatal/ACER

(Lieta T-684/19)

(2019/C 406/47)

Tiesvedības valoda – ungāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Magyar Energetikai és Közmű-szabályozási Hivatal (Budapešta, Ungārija) (pārstāvji: G. Stanka, G. Szikla un J. M. Burai-Kovács, advokāti)

Atbildētāja: Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

galvenokārt:

atcelt apstrīdēto lēmumu saskaņā ar LESD 263. pantu;

atzīt Komisijas Regulas (ES) 2017/459 (1) V nodaļu, uz kuru ir balstīts apstrīdētais lēmums, par nepiemērojamu atbilstoši LESD 277. pantam;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

pakārtoti,

ja Vispārējā tiesa uzskatītu, ka Regula 2017/459, uz kuru ir balstīts apstrīdētais lēmums, nav atzīstama par nepiemērojamu, – atcelt minēto lēmumu i) pirmkārt, kompetences neesamības dēļ; ii) otrkārt, būtiska procesuālo noteikumu pārkāpuma dēļ, un iii) treškārt, materiāltiesiskā pamata neesamības dēļ;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šīs prasības priekšmets ir ACER2019. gada 9. aprīļa Lēmums Nr. 05/2019, ko 2019. gada 6. augustā atstājusi negrozītu ACER Apelācijas padome.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka visa Regulas 2017/459 V nodaļa, uz kuru ir balstīts apstrīdētais lēmums, nav spēkā likumdošanas kompetences neesamības dēļ.

Regula 2017/459, uz kuru ir balstīts apstrīdētais lēmums, ir pieņemta, īstenojot normatīvās saskaņošanas kompetenci, kas deleģēta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2009 (2).

Pamatojoties uz deleģējumu, kas tai piešķirts ar Regulu Nr. 715/2009, Komisijai bija kompetence vienīgi izveidot tīkla kodeksu, kas piemērojams gāzes pārvades tīklu pastāvošajai un inkrementālajai jaudai un kurā tiktu noteikti jaudas piešķiršanas mehānismi.

Savukārt V nodaļā, kuras noteikumi neaprobežojas tikai ar jautājumiem, kas tajā bija jāregulē, ir nevis noteikts normatīvais ietvars no konkurences viedokļa neitrālai gāzes pārvades jaudas sadalei, bet gan, pārsniedzot tīkla kodeksa darbības jomu, sīki reglamentēti investīciju jautājumi saistībā ar inkrementālo jaudu.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ACER dotais pilnvarojums pieņemt individuālu lēmumu ar apstrīdētā lēmuma saturu nav spēkā tāpēc, ka tam nav atbilstoša juridiskā pamata.

Apstrīdētajā lēmumā ACER esot piesavinājusies kompetenci pieņemt šāda satura lēmumu, ar kuras deleģēšanu ACER tiktu pārkāptas prasības, ko Eiropas Savienības Tiesa ir noteikusi spriedumos 9/56 (Meroni/Augstā iestāde) un C 270/12 (Apvienotā Karaliste/Padome un Parlaments), un tiktu pārkāpts LESD 114. pants. Tādējādi saskaņā ar LESD 277. pantu tas nav piemērojams prasītājai pamatlietā.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums nav spēkā kompetences neesamības dēļ.

Neatkarīgi no jautājuma par Komisijas pieņemtās regulas, kas ir ACER lēmuma juridiskais pamats, spēkā esamību no publisko tiesību viedokļa, šī aģentūra tāpat neesot bijusi tiesīga pieņemt apstrīdēto lēmumu, balstoties uz tiesību normām, kuras ir norādītas kā tās lēmuma juridiskais pamats, jo:

i)

saistībā ar Regulu 2017/459 var tikt izmantotas vienīgi lēmuma pieņemšanas pilnvaras, kas expressis verbis minētas šīs regulas 28. panta 2. punktā, un

ii)

saskaņā ar 8. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 713/2009 (3), kas reglamentē ACER statusu un kas bija spēkā brīdī, kad tika pieņemts apstrīdētais lēmums, ACER bija tiesīga pieņemt tikai tādu individuālu lēmumu, kas:

a)

ir valstu regulatīvo iestāžu kompetencē;

b)

attiecas uz piekļuvi un darbības drošību, un

c)

attiecas uz regulatīviem jautājumiem.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums nav spēkā būtisku procedūras noteikumu pārkāpuma dēļ.

Ar ACER īstenoto procedūru esot pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 1. punkts un 2. punkta c) apakšpunkts, jo ACER nav izpildījusi tai uzlikto pienākumu norādīt pamatojumu un nav ievērojusi objektīvas un taisnīgas lietas izskatīšanas prasības.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums nav spēkā materiāltiesiskā pamata neesamības dēļ.

Ņemot vērā to, ka ACER vispār nav aplūkojusi pēc būtības “nelabvēlīgu ietekmi uz konkurenci vai iekšējā gāzes tirgus sekmīgu darbību, kas saistīta ar [..] projektiem” atbilstoši Regulas 2017/459 22. pantam, apstrīdētais lēmums nevar tikt uzskatīts par pamatotu arī no materiāltiesiskā pamata viedokļa.


(1)  Komisijas Regula (ES) 2017/459 (2017. gada 16. marts), ar ko izveido gāzes pārvades sistēmu jaudas piešķiršanas mehānismu tīkla kodeksu un atceļ Regulu (ES) Nr. 984/2013 (OV 2017, L 72, 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu (OV 2009, L 211, 36. lpp.; kļūdu labojums OV 2009, L 309, 87. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 713/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru (OV 2009, L 211, 1. lpp.).


Top