12.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/65

1.1

Eiropas Komisijas ierosinātā tiesību akta juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants (1). Tādējādi ierosinātā tiesību akta mērķis neapšaubāmi ir tuvināt noteikumus attiecībā uz tabakas izstrādājumiem, lai nodrošinātu iekšējā tirgus stabilu darbību. Direktīvas priekšlikuma paskaidrojuma raksta 9.3.1. punktā norādīts, ka juridiskā pamata izvēli Direktīvai 2001/37/EK (2) apstiprinājusi Eiropas Savienības Tiesa, un tādēļ tas pats juridiskais pamats ir piemērots šim priekšlikumam, jo tas izstrādāts, tiecoties nodrošināt augstu veselības aizsardzības līmeni saistībā ar tabakas izstrādājumu radītajiem apdraudējumiem.

1.2

Tomēr Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) visumā pozitīvi vērtē juridiskā pamata izvēli, kas ir piemērota priekšlikumā izvirzītajiem mērķiem, kurus EESK pilnībā atbalsta, it īpaši pasākumus nolūkā novērst smēķēšanas uzsākšanu, sevišķi jaunatnes vidū. EESK tomēr atzīmē, ka dažkārt — piemēram, no Eiropas Parlamenta Juridiskajā komitejā — paustas bažas attiecībā uz minēto juridisko pamatu, proti, norādīts, ka izvirzīto mērķi pietiekami labi var sasniegt dalībvalstis.

1.3

EESK pilnībā atbalsta Eiropas Komisijas viedokli, ka tiesībām uz veselību jābūt prioritārām salīdzinājumā ar jebkādiem saimnieciskiem apsvērumiem. Šajā jautājumā EESK stingri atbalsta sabiedrības izglītošanas un informēšanas plānu un kampaņu sekmēšanu, uzsverot būtisko kaitējumu, kādu veselībai var nodarīt smēķēšana. Tomēr saglabājas skepticisms par to, vai ierosinātie pasākumi palīdzēs pakāpeniski atteikties no smēķēšanas. Tādēļ. Komiteja ierosina izskatāmo pasākumu papildināt, ļoti skaidri uzsverot, ka pamatskolās un vidusskolās Eiropas līmeņa informēšanas stratēģijām un ieteikumiem ir svarīga nozīme, lai katrs bērns un jaunietis saņemtu precīzu, pilnīgu un regulāru informāciju par tabaku un tās kaitīgo ietekmi, kā arī par apkārtējā vidē esošo tabakas dūmu kancerogēno iedarbību (3).

1.4

Komiteja atzīst, ka visos tabakas un saistīto ražojumu audzēšanas, ražošanas, iesaiņošanas un mazumtirdzniecības vērtību ķēdes sektoros ES mērogā tiks apdraudēts ievērojams skaits darba vietu. EESK aicina pievērst nepieciešamo uzmanību tam, lai novērstu šos draudus darba tirgum, un stingri iesaka izmantot visus iespējamos pārejas un pārstrukturēšanas pasākumus, tostarp darba ņēmēju apmācības programmas, kā arī zinātnes, tehnikas un inovācijas atbalsta pasākumus uzņēmumiem un lauku saimniecībām, kas ražo jauna veida produktus, lai tādējādi saglabātu darba vietas. Jāatzīmē, ka tabakas audzēšana veicina nodarbinātību laukos. Dalībvalstīs, kuras šī iespējamā pārstrukturēšana varētu ietekmēt visvairāk, it īpaši pašreizējā ekonomikas krīzes situācijā, vajadzētu efektīvi izmantot kohēzijas fondu un struktūrfondus, reģionālos fondus un līdzekļus, kas paredzēti pētniecībai un inovācijai.

1.5

Pastāv risks zaudēt būtiskus nodokļu ieņēmumus ne tikai nelegālās tirdzniecības pieauguma, bet arī pārdošanas apjomu un cenu samazināšanās dēļ. Šobrīd Eiropas Savienībā nodokļos par tabakas izstrādājumiem iekasē gandrīz 100 miljardus euro.

1.6

Būtiski pieaugs nelegālā tirdzniecība (kontrabanda un viltošana), ar ko nodarbojas kriminālie grupējumi, samazināsies legālo tabakas izstrādājumu tirdzniecības apjoms un ar tabakas izstrādājumiem saistīto nodokļu ieņēmumi, kvalitātes kontroles trūkuma dēļ tiks apdraudēta patērētāju drošība un atvieglota nepilngadīgo piekļuve tabakas izstrādājumiem. Nelegālās tirdzniecības dēļ Eiropas Savienība katru gadu zaudē 10 miljardus euro  (4) nodokļu ieņēmumu (OLAF dati), jo šobrīd 10 % (5) no pārdošanas apjoma ES veido nelegāli ievestie tabakas izstrādājumi. EESK ļoti atzinīgi vērtē PVO Pamatkonvencijas par tabakas kontroli ietvaros parakstīto protokolu par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības izskaušanu, kurā ieinteresētos dalībniekus aicina īstenot efektīvus pasākumus, lai novērstu nelikumīgu tabakas ražošanu un tirdzniecību (6).

1.7

Ar priekšlikumu tā pašreizējā redakcijā būtiski mainīsies nosacījumi attiecībā uz piekļuvi tirgum, konkurenci un legāla, lai gan stingri reglamentēta, produkta brīvu tirdzniecību. EESK atzīst bažas, kas šajā saistībā paustas dažos ietekmes novērtējumos ES un starptautiskā līmenī. Tomēr Komiteja arī aicina ņemt vērā gaidāmās priekšrocības gan saistībā ar mazākām veselības aprūpes izmaksām, gan labāku sabiedrības veselību, apzinoties, ka Eiropas iedzīvotājiem ir tiesības uz Eiropas Savienības nodrošinātu augsta līmeņa veselības aizsardzību atbilstoši Pamattiesību hartas 35. pantam.

1.8

Komisijai piešķirtās plašās pilnvaras ar deleģētajiem aktiem papildināt būtiskus direktīvas aspektus skars dalībvalstu kompetenci, tādējādi pārkāpjot subsidiaritātes principu. EESK nevar piekrist deleģētajiem aktiem, kas neatbilst LESD 290. pantā noteiktajam. Turklāt subsidiaritātes principa ievērošanas kontroles ietvaros astoņu valstu parlamentos ar 14 balsīm nobalsots pret Komisijas priekšlikumu, jo tas neatbilst subsidiaritātes principam (7).

1.9

EESK atbalsta riska samazināšanas koncepciju un tāpēc aicina Komisiju izstrādāt precīzu definīciju un nodrošināt atbilstošu tiesisko regulējumu attiecībā uz “samazināta riska produktiem”, par kuru samazināto risku salīdzinājumā ar tradicionālajām cigaretēm ir neapšaubāmi zinātniski pierādījumi. Tas attiecas arī uz izstrādājumiem, kuru sastāvā ir tabaka (nevis ķīmiskais nikotīns), un uz kuriem tātad attiecas direktīvas noteikumi.

2.1

EESK pilnībā apzinās tabakas radīto apdraudējumu sabiedrības veselībai. Kā norādīts direktīvas priekšlikuma paskaidrojuma raksta 1. punktā, tabaka ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis ES, kas katru gadu izraisa gandrīz 700 000 cilvēku nāvi. Tādēļ priekšlikumā uzsvērti tālejoši mērķi, kurus EESK pilnībā atbalsta, piemēram, novērst tabakas izstrādājumu patēriņa uzsākšanu, sevišķi jauniešu vidū, ņemot vērā, ka 70 % smēķētāju sāk smēķēt pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas un 94 % — vecumā līdz 25 gadiem, un tādēļ ir vajadzīgi bērniem un jauniešiem paredzēti pasākumi (8).

2.2

Šajā sakarā EESK uzskata, ka direktīvas pārskatīšana ir absolūti nepieciešama, un tā jāveic nekavējoties. Būtībā to vajadzēja izdarīt jau pirms vairākiem gadiem, jo Eiropas Savienības Pamattiesību hartā ir norādīts, ka, nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis. Tiesībām uz veselību pašsaprotami jābūt prioritātei salīdzinājumā ar jebkādiem saimnieciskiem apsvērumiem. Turklāt jāņem vērā, ka valstīs, kurās pieņemti ļoti stingri tiesību akti pret tabakas izstrādājumu lietošanu, patēriņa līmenis saglabājies gandrīz bez izmaiņām. Tā tas ir, piemēram, Spānijā, kur saskaņā ar Eiropas Komisijas nesen publicēto ziņojumu par vidi bez tabakas dūmiem pēdējos trijos gados patēriņš samazinājies tikai par diviem procentpunktiem, neraugoties uz pieņemtajiem stingrajiem noteikumiem (9). Papildus ierosinātajiem pasākumiem EESK stingri atbalsta sabiedrības izglītošanas un informēšanas plānus un kampaņas par smēķēšanas būtisko kaitējumu veselībai. EESK uzskata, ka minētie pasākumi ilgtermiņā palielinās ierosināto sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu efektivitāti, lai gan saglabājas skepticisms par to, vai minētie pasākumi veicinās nepieciešamo pakāpenisko atteikšanos no smēķēšanas.

2.3

Ja netiks īstenoti nekādi papildu pasākumi, Eiropas Komisijas 2012. gada 19. decembra priekšlikumam pārskatīt direktīvu 2001/37/EK par tabakas izstrādājumiem Eiropas Savienībā var būt smagas sekas nodarbinātības, ekonomikas un nodokļu ieņēmumu jomās, kavējot tādējādi citu ES pamatmērķu, piemēram, vispārējas nodarbinātības un ekonomikas izaugsmes mērķu sasniegšanu (LES 3. pants). Eiropas Savienībā tabakas nozarē nodarbināti gandrīz 1,5 miljoni cilvēku. Tabakas lapu audzēšanā iesaistīti 400 000 lauksaimnieku, un 956 000 darba vietas ir atkarīgas no tabakas mazumtirdzniecības (10). Turklāt katru gadu nodokļos par tabakas izstrādājumiem iekasē gandrīz 100 miljardus euro, un tā ir arī ļoti svarīga eksporta nozare – viena no nedaudzajām ar pozitīvu bilanci gan Eiropas mērogā, gan daudzās dalībvalstīs. Tabakas izstrādājumu kopējais eksporta apjoms no Eiropas Savienības 2010. gadā sasniedza apmēram 55 000 tonnu. Visvairāk eksportēja Bulgārija (13 200), Grieķija (11 200) un Francija (8 000). Turklāt tabaka ir lauksaimniecības produkts, kas Savienībā nodrošina 400 000 darba vietu, galvenokārt mazāk attīstītos reģionos, kur nav citu iespēju. Itālijas Tabakas savienības (UNITAB) un Eiropas Savienības Profesionālo lauksaimniecības organizāciju komitejas (COPA) statistikas dati liecina, ka 96 % lauku saimniecību, kas nodarbojas ar tabakas audzēšanu, ir ģimenes uzņēmumi, un apstrādāto platību vidējais lielums ir 0,5 līdz 3 hektāri (11).

3.1

Eiropas Komisijas ierosinātajā priekšlikumā tabakas izstrādājumu direktīvai galvenā uzmanība tiek pievērsta sešām darbības jomām:

Trīs no minētajām sešām jomām varētu būtiski ietekmēt nodarbinātību un nodokļu ieņēmumus Eiropas Savienības dalībvalstīs. Attiecībā uz marķējumu, iepakojumu un sastāvdaļām priekšlikumā noteikta prasība paredzēt brīdinājumus par ietekmi uz veselību, kas salīdzinājumā ar līdzšinējiem brīdinājumiem ir nesamērīgi palielināti, ierobežojot tabakas izstrādājumu formu, kā arī informāciju par garšu un sastāvu. Piemēram, uz visām paciņām būs jāatspoguļo brīdinājumi teksta un attēlu formā, kas aizņem 75 % no iepakojuma virsmas, papildus paredzēta jauna informācija iepakojuma sānos (50 % katrā pusē), turklāt dažās dalībvalstīs ir obligāts akcīzes zīmogs, informācija par tirdzniecības aizliegumu nepilngadīgajiem un vieta informācijai par jauniem pasākumiem, kas nodrošina tabakas izstrādājumu kontroli un izsekojamību. Faktiski tas nozīmē būtiski samazināt vietu, kas atvēlēta reģistrētu preču zīmju izvietošanai. Tiks noteiktas arī minimālās prasības par paciņu garumu un platumu, līdz ar to izzudīs atsevišķi paciņu veidi. Tas attiecas uz paciņu formātu “casket”, kas ir ļoti populārs atsevišķās valstīs, tostarp Grieķijā. Izzudīs arī Portugālē vispopulārākais iepakojuma veids. Turklāt šīs izmaiņas iepakojumā, kas nav balstītas uz zinātniskiem pierādījumiem, var apdraudēt darba vietas iepakošanas nozarē, kurai ir būtiska nozīme vairākās ES valstīs, piemēram, Vācijā, Polijā, Francijā, Apvienotajā Karalistē un Austrijā. Jānorāda, ka minimālās prasības par tabakas izstrādājumu garumu un platumu netika iekļautas sabiedriskajā apspriešanā, ne arī ietekmes novērtējumā. Turklāt tiek aizliegts pārdot cigaretes ar raksturīgiem aromātiem, un ir izstrādāta jauna cigarillu definīcija, kas ir pretrunā nodokļu tiesību aktiem, kuri ES ir spēkā tikai nedaudz ilgāk nekā gadu (12).

3.2

Tā kā visiem iepakojumiem būs vienāds formāts, un visiem tabakas izstrādājumiem vienāda garša, vienīgais zīmolu atšķirības kritērijs būs cena, un tādēļ radīsies zaudējums vērtību ķēdē visā nozarē. Ja cena būs vienīgais konkurences faktors, cenas pazemināsies, bet līdz ar to samazināsies nozares dalībnieku ieņēmumi un dalībvalstu iekasēto nodokļu apjoms, kā arī darba vietu skaits šajā nozarē.

3.3

Cena kā vienīgais diferencējošais faktors nozīmēs to, ka uzņēmumi, kuriem ir ražotnes Eiropas Savienības teritorijā, nebūs ieinteresēti pirkt Eiropas Savienībā audzētu kvalitatīvu tabaku, jo, iegādājoties tabakas lapas, kvalitātes kritērijs vairs nebūs izšķirošais, un pretēji Komisijas apgalvojumam ietekmes novērtējumā, tas būtiski apdraudēs no tabakas audzēšanas atkarīgās darba vietas. Šobrīd Eiropas Savienībā pēc tabakas lapu ražas novākšanas saražo 250 000 tonnu tabakas gadā, un galvenais ražotājs ir Itālija (89 000 tonnas), tai seko Bulgārija (41 056 tonnas), Spānija (38 400 tonnas) un Grieķija (24 240 tonnas). Šajā ķēdes posmā nodarbināti 400 000 cilvēku: visvairāk Bulgārijā — tabakas audzēšanā iesaistīti 110 000 cilvēku, tad seko Polija (75 100) un Itālija (59 300) (13).

3.4

Iepakojuma formātu un garšu standartizēšanas rezultātā, iespējams, varētu palielināties tabakas kontrabanda. Ja visi izstrādājumi būs gandrīz vienādi, ieguvēji būs noziedzīgi grupējumi, jo varēs ļoti vienkārši ražot kontrabandas produktus oriģinālā formātā un ar patērētājiem ierastu garšu, viegli apmierinot pieprasījumu nelegālos veidos un nemaksājot nevienu euro dalībvalstu nodokļu iestādēm. Turklāt radīsies būtisks apdraudējums patērētāju drošībai, jo šiem izstrādājumiem nebūs veikta kvalitātes kontrole.

3.5

Jaunākie pieejamie dati liecina, ka katru gadu Eiropas Savienībā tabakas izstrādājumu nelegālas tirdzniecības dēļ tiek zaudēti 10 miljardi euro nodokļu ieņēmumu. Šobrīd tabakas izstrādājumu nelegālā tirdzniecība ES ir 10 % no kopējā tirdzniecības apjoma (14). Tāpēc EESK var paust vienīgi gandarījumu par faktu, ka 2012. gada 12. novembrī saistībā ar PVO Pamatkonvenciju par tabakas kontroli tika parakstīts protokols par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības izskaušanu. Eiropas Komisija pārstāvēja Savienību un tās dalībvalstis sarunās par šo protokolu, kurā ieinteresētās puses tiek aicinātas veikt iedarbīgus pasākumus tabakas nelikumīgas ražošanas un tirdzniecības izskaušanai (15).

3.6

Papildus zaudētajiem nodokļu ieņēmumiem nelegālās tirdzniecības apjoma palielināšanās dēļ samazināsies tabakas izstrādājumu pārdošanas apjoms, kas negatīvi ietekmēs visu vērtību ķēdi, bet jo īpaši tabakas mazumtirdzniecības uzņēmumus. Eiropas Savienībā gandrīz miljons darba vietu ir tieši vai netieši atkarīgas no tabakas pārdošanas mazumtirdzniecībā vietējos veikalos, kioskos un specializētajos veikalos, kā, piemēram, Francijā, Itālijā, Spānijā un pavisam nesen Ungārijā, kur attiecīgās valstis regulē un kontrolē licencētu tabakas izstrādājumu un pastmarku veikalu tīklus. Tikai Grieķijā vien 40 000 darba vietu ir atkarīgas no tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecības (16).

3.7

EESK apzinās draudus nodarbinātībai, kas var rasties visās tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanas, iepakošanas un mazumtirdzniecības vērtību ķēdes nozarēs, kā arī tajos lauksaimniecības apgabalos, kuros nav attīstīti alternatīvi risinājumi un kuros KLP subsīdijas vairs nav pieejamas. Jāņem vērā, ka tabakas audzēšana nodrošina darba vietas lauku apvidos. EESK aicina pievērst pienācīgu uzmanību tam, lai maksimāli samazinātu šos draudus darba tirgum, un stingri iesaka darba vietu saglabāšanas nolūkā izmantot visus pieejamos pārejas un pārstrukturēšanas pasākumus, tostarp darba ņēmēju apmācības programmas, kā arī zinātnes, tehnikas un inovācijas atbalsta pasākumus uzņēmumiem un lauku saimniecībām, lai tās varētu izstrādāt jauna veida produktus darba vietu saglabāšanas nolūkā. Dalībvalstīs, kurās šī iespējamā pārstrukturēšana varētu būt visgrūtākā (sevišķi pašreizējos ekonomikas krīzes apstākļos), vajadzētu efektīvi izmantot kohēzijas fondu un struktūrfondus, reģionālos fondus un līdzekļus, kas paredzēti pētniecībai un inovācijai.

3.8

Visbeidzot, EESK atzīst, ka priekšlikums direktīvai, iespējams, ietver ievērojamu risku. Tomēr Komiteja arī aicina ņemt vērā gaidāmās priekšrocības gan saistībā ar mazākām veselības aprūpes izmaksām, gan labāku sabiedrības veselību, apzinoties, ka Eiropas iedzīvotājiem ir tiesības uz Eiropas Savienības nodrošinātu augsta līmeņa veselības aizsardzību atbilstoši Pamattiesību hartas 35. pantam.

3.9

Priekšlikumā direktīvai iekļauti arī sešpadsmit deleģētie akti, ar kuriem Komisijai piešķirtas regulējuma un lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz būtiskiem direktīvas aspektiem, bet tas ir pretrunā LESD 290. pantam (17), jo tādējādi Padomei, Eiropas Parlamentam un valstu parlamentiem nav gandrīz nekādu iespēju regulēt direktīvas galvenos aspektus.

4.1

Priekšlikumā direktīvai paredzētie pasākumi ir ļoti ierobežojoši un balstīti uz kritērijiem ar mērķi mazināt tabakas “pievilcīgumu”, lai sasniegtu izvirzītos mērķus veselības aizsardzības jomā. EESK norāda, ka jāīsteno izglītošanas plāni un kampaņas, kas īpaši paredzētas Eiropas jauniešiem. Šajā sakarā jānorāda, ka Eiropas Komisijas veiktās aplēses par pasākumu ietekmi uz veselību var šķist visnotaļ pieticīgas (2 %), tomēr šāds pakāpeniskums novērsīs būtiskus un, iespējams, nesamērīgus zaudējumus ekonomikai.

4.1.1

Prasība iekļaut brīdinājumus par ietekmi uz veselību, kas sedz 75 % no ārējā iepakojuma priekšējās un aizmugurējās virsmas un 50 % no iepakojuma sānu virsmām (9. pants) nav balstīta uz neapstrīdamiem zinātniskiem pierādījumiem. Hammond  (18) pētījums liecina, ka šādi brīdinājumi ir efektīvi, savukārt citi pētījumi, piemēram, Māstrihtas Universitātē (19) veiktie un ASV FDA  (20) pētījums liecina par pretējo, proti, brīdinājumi attēlu veidā nav efektīvi smēķētāju skaita samazināšanai. Saskaņā ar Eiropas Komisijas Eirobarometra datiem (21) deviņi no desmit smēķētājiem atzīst, ka lielformāta brīdinājumi nemudina viņus pārtraukt smēķēšanu, un septiņi no katriem desmit uzskata, ka šāda veida pasākumi nepalīdz samazināt nepilngadīgo smēķētāju skaitu. Arī nesenajā ASV Apelācijas tiesas spriedumā secināts, ka nav pietiekamu pierādījumu saistībā ar lielformāta brīdinājumiem par ietekmi uz veselību. Tika arī norādīts, ka “nav pierādījumu, kas apliecinātu, ka šādi brīdinājumi tiešā veidā izraisījuši būtisku smēķēšanas līmeņa pazemināšanos kādā no valstīm, kuras tos pašlaik pieprasa”, piebilstot, ka “pierādījumu spēks ir ļoti vājš” (22).

4.2

Šis brīdinājumu par ietekmi uz veselību neproporcionāli palielinātais izmērs izraisīs šādas sekas:

4.3

Iepriekš minētais attiecas uz aizliegumu laist tirgū tabakas izstrādājumus ar raksturīgu garšu vai aromātu (6. pants), un šis aizliegums nav balstīts uz zinātniskiem pierādījumiem, piemēram, saistībā ar toksiskuma mazināšanu vai atkarību no minētajām sastāvdaļām, bet uz tādu ļoti subjektīvu kritēriju kā tabakas “pievilcīguma” ierobežošana, un uz subjektīviem stereotipiem, piemēram, par atsevišķu vecuma grupu un dzimumu pieprasītiem tabakas izstrādājumu veidiem. Tāda pati subjektīva pieeja izpaužas atsevišķu veidu, piemēram, slim vai tievo cigarešu patvaļīgā aizliegumā (aizliegums netika iekļauts ne sabiedriskajā apspriešanā, ne ietekmes novērtējuma ziņojumā), īso cigarešu un visu veidu mentolu saturošo cigarešu aizliegumā, minimālā svara noteikšanā tinamās tabakas iepakojumiem un šo iepakojumu standartizācijā, kā arī jaunas cigarillu kategorijas ieviešanā, kas ir pretrunā Direktīvas 2011/64/ES noteikumiem (24), kas ir spēkā no 2011. gada 1. janvāra. Slim vai tievās un mentolu saturošās cigaretes ir ļoti populāras vairākās Eiropas valstīs, minētā aizlieguma rezultātā patērētājiem būs liegta iespēja tās iegādāties, un viņiem nāksies izmantot kontrabandas cigarešu tirgus piedāvājumu. Turklāt šo tabakas izstrādājumus galvenokārt patērē pieaugušie smēķētāji, un šajā gadījumā nevar izmantot argumentu par to, ka aizliegums paredzēts tādēļ, lai ierobežotu tabakas izstrādājumu patēriņu nepilngadīgo vidū. Saistībā ar mentolu saturošajām cigaretēm būtu jāatceras, ka šos tabakas izstrādājumus galvenokārt patērē pieaugušie, un tie nav aizliegti valstīs, kurās izstrādāti ļoti detalizēti tiesību akti smēķēšanas ierobežošanai, paredzot ļoti konkrētus noteikumus par atsevišķu sastāvdaļu aizliegšanu, piemēram, ASV vai Kanādā. Tādēļ EESK ierosina direktīvas priekšlikumā svītrot aizliegumu attiecībā uz mentolu saturošajām cigaretēm.

4.3.1

Visbeidzot, EESK pilnībā atbalsta Komisijas priekšlikumu tirgū aizliegt t.s. cigaretes ar saldumu garšu. Tie ir jauni izstrādājumi ar košļājamās gumijas, piña colada vai mohito garšu, kas galvenokārt paredzēti gados jauniem patērētājiem.

4.3.2

Pārmērīgs ierobežojums attiecībā uz sastāvdaļām varētu radīt garšu standartizāciju, un konkurentiem nebūs iespēju piedāvāt atšķirīgus izstrādājumus, bet tas savukārt varētu ierobežot ieguldījumus un jaunu produktu iespējamu laišanu tirgū, tādējādi negatīvi ietekmējot patērētāju izvēles iespējas.

4.4

EESK aicina Komisiju izstrādāt “ierobežota riska produktu” definīciju un atbilstošu juridisko satvaru, ņemot vērā neapstrīdamus zinātniskus pierādījumus saistībā ar riska samazināšanu, salīdzinot ar tradicionālajām cigaretēm. Samazināta riska koncepcija attiecas uz izstrādājumiem, kas var aizstāt tradicionālās cigaretes, bet rada daudz mazāku apdraudējumu veselībai, taču neattiecas uz produktiem, kas paredzēti smēķēšanas pārtraukšanai. Tiem izstrādājumiem, kas satur tabaku (bet ne ķīmisko nikotīnu) un uz kuriem tādējādi attiecas direktīvas noteikumi, ir vajadzīga skaidra definīcija un regulējums, lai patērētājus varētu informēt par minēto izstrādājumu raksturīgajām iezīmēm.

4.5

Eiropas Komisija savā priekšlikumā iekļāvusi arī pasākumus, kas vērsti uz tabakas izstrādājumu nelegālās tirdzniecības apkarošanu. Piemēram, priekšlikuma 14. pantā Eiropas Komisija ierosina izsekojamības un uzraudzības sistēmu, kā arī dažādus papildu drošības pasākumus, lai Eiropas Savienībā pārdotu tikai tādus izstrādājumus, kas atbilst direktīvas prasībām. Šie pasākumi radīs neproporcionālu ekonomisko un administratīvo slogu, kas daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs pārāk liels, un tā vietā, lai samazinātu nelegālo tirdzniecību, radīs būtisku administratīvo slogu dalībvalstīm, kurām jāveic kontroles pasākumi. Turklāt minētā sistēma neierobežos kontrabandu un nelegālo tirdzniecību; gluži pretēji, vairāki direktīvas priekšlikumā iekļautie pasākumi to varētu sekmēt. Tādēļ EESK uzskata, ka direktīvas priekšlikuma 14. pantā iekļautajiem noteikumiem jābūt tieši tādiem pašiem kā noteikumiem par kontroli un izsekojamību, kas iekļauti protokolā par nelegālo tirdzniecību, par kuru pagājušā gada beigās vienojās Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pušu konferencē (25).

4.6

Visbeidzot, direktīva dos iespēju Eiropas Komisijai ar daudzu deleģēto aktu starpniecību regulēt un grozīt pamataspektus, piemēram, par sastāvdaļu līmeni un saistībā ar brīdinājumiem par ietekmi uz veselību, nosakot to formulējumu, lielumu un izvietojumu. Līdz ar to dalībvalstīm nav gandrīz nekādu iespēju ieviest minētajā direktīvā izmaiņas, un tas ir līdz šim Eiropas Savienībā reti pieredzēts intervences līmenis, kas pārkāpj subsidiaritātes un proporcionalitātes principus, kā to jau norādījuši astoņu dalībvalstu parlamenti (26) (Itālija, Čehijas Republika, Grieķija, Bulgārija, Dānija, Portugāle, Rumānija un Zviedrija). Itālijas Parlaments ne tikai norādījis, ka priekšlikumā pārkāpti minētie principi, bet arī uzsvēris, ka dažu veidu cigaretes, piemēram, slim vai cigaretes ar zemu darvas sastāvu, kuras paredzēts aizliegt, varētu būt lietderīgs instruments politikā, kas vērsta uz smēķēšanas samazināšanu vai pārtraukšanu (27).

4.6.1

Piemēram, direktīvas priekšlikuma 8.,9. un 11. pantā Eiropas Komisijai paredzēta iespēja ar deleģēto aktu starpniecību grozīt brīdinājumu par ietekmi uz veselību formulējumu, formātu un izvietojumu. Savukārt 6. pantā paredzēts, ka Komisija ar deleģēto aktu var noteikt sastāvdaļu saturu un maksimālo līmeni.

4.6.2

Attiecībā uz cigāriem, cigarilliem un pīpju tabaku direktīvas priekšlikumā paredzētas arī pilnvaras automātiski atcelt atsevišķus tekstā iekļautos izņēmumus, ja “būtiski mainās apstākļi”, proti, gadījumos, kad pārdošanas apjoms palielinās par vismaz 10 % vismaz 10 dalībvalstīs vai par 5 % palielinās to smēķētāju skaits, kas vēl nav sasnieguši 25 gadu vecumu. Komisija neapzinās, ka šo produktu tirgus 10 no pašreizējām 27 dalībvalstīm ir ārkārtīgi mazs un ka izmaiņas 10 % apmērā var rasties vienkārši; tas nozīmē, ka šis noteikums ir nepamatots un varētu radīt lielu juridisku nenoteiktību šajā apakšnozarē.

4.7

Lai gan Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantā paredzēta pilnvaru deleģēšana ar deleģēto aktu starpniecību, attiecībā uz šiem aktiem ir jāievēro vairākas prasības. Deleģētos aktus var izmantot vienīgi saistībā ar nebūtiskiem tiesību akta aspektiem. Šajā priekšlikumā tas nav ņemts vērā.

“1.

Ja vien Līgumi neparedz ko citu, turpmāk norādītos noteikumus piemēro, lai sasniegtu 26. pantā noteiktos mērķus. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju paredz pasākumus, lai tuvinātu dalībvalstu normatīvos vai administratīvos aktus, kuri attiecas uz iekšējā tirgus izveidi un darbību.”