20.4.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 114/39

—

atcelt Civildienesta tiesas 2012. gada 11. decembra spriedumu lietā F-107/11 Ntouvas/ECDC, ar kuru tiek noraidīta prasība atcelt apelācijas sūdzības iesniedzēja novērtējuma ziņojumu par 2010. gadu un nolemts, ka viņam ir jāatlīdzina visi tiesāšanās izdevumi;

—

atcelt pirmajā instancē apstrīdēto lēmumu un

—

piespriest atbildētājam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, kas radušies pirmajā instancē un apelācijas instancē.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas tiesību normas, kas attiecas uz pierādīšanas pienākumu un pienākumu apstrādi, ciktāl Civildienesta tiesa ir izpildījusi prasītāja lūgumu pagarināt termiņu aizstāvības iesniegšanai pirmajā instancē, kaut arī atbildētājs nebija sniedzis pierādījumus par tādu apstākļu pastāvēšanu, kuri, pēc viņa teiktā, attaisnoja šādu termiņa pagarinājumu.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta būtiska faktu kļūda, ciktāl Civildienesta tiesa secināja, ka pieteikuma pirmajā instancē piegādes datums atbildētajam bija 2011. gada 7. novembris, nevis 2011. gada 4. novembris.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir veikts kļūdains faktu izvērtējums, ciktāl Civildienesta tiesa ir kļūdaini sapratusi un izvērtējusi lietas materiālos iekļautos dokumentus, kuri pierādīja pretējo atbildētāja argumentiem, ko tas izvirzīja sava lūguma pagarināt termiņu aizstāvības iesniegšanai pirmajā instancē atbalstam.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir veikta kļūdaina faktu juridiskā klasifikācija, ciktāl Civildienesta tiesa kļūdaini uzskatīja par “izņēmumu” apstākļus, uz kuriem norādīja atbildētājs, lūdzot pagarināt termiņu aizstāvības iesniegšanai pirmajā instancē.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda secinājumā vai, pakārtoti, juridisko faktu klasifikācijā, ciktāl Civildienesta tiesa kļūdaini secināja, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs nebija lūdzis pieņemt aizmugurisku spriedumu, pakārtoti, ka viņa apgalvojumi nebija uzskatāmi par lūgumu pieņemt aizmugurisku spriedumu.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ir notikusi kļūdaina lietā esošo dokumentu izvērtēšana, ciktāl Civildienesta tiesa nosprieda, ka divas pozīcijas atbildētāja sniegtajos pakalpojumos būtiski atšķiras viena no otras.

7.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka ir notikusi kļūda pierādīšanas pienākuma izvērtēšanā, ciktāl Civildienesta tiesa, pamatojoties uz pierādījumu trūkumu, noraidīja apelācijas iesniedzēja pamatu, ka vismaz viens no atbildētāja Apvienotās Novērtēšanas Komitejas locekļiem atradās interešu konfliktā, kaut arī minētie pierādījumi bija iekļauti pieteikumā pirmajā instancē norādītajos dokumentos un bija pieejami atbildētājam; pakārtoti, Civildienesta tiesa neizpildīja savu pienākumu kā administratīva tiesa, kura izskata darba strīdu, izdot rīkojumu par nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai saņemtu minētos dokumentus. Turklāt Civildienesta tiesa nepareizi izprata apelācijas sūdzības iesniedzēja lūgumu un nepareizi iztulkoja 9. panta 6. punktu Piemērošanas noteikumos Nr. 20 par novērtējumiem (turpmāk tekstā — “Piemērošanas noteikumi”), ko 2009. gada 17. aprīlī pieņēmis ECDC vadītājs.

8.

Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka ir nepareizi saprasts un nav pārbaudīts pamats, ar kuru tika apgalvots, ka nepastāv noteikumi, kas attiektos uz ECDC Apvienoto Novērtēšanas Komiteju.

9.

Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka ir veikta pierādījumu sagrozīšana, pakārtota faktu juridiska klasifikācija, ciktāl Civildienesta tiesa uzskatīja par nepamatotu apelācijas sūdzības iesniedzēja pamatu, ka ECDC Apvienotā Komiteja nav pārbaudījusi elementus, kuri tai bija jāpārbauda saskaņā ar Piemērošanas noteikumu 9. panta 4. punktu.

10.

Ar desmito pamatu tiek apgalvots, ka ir veikta kļūdaina novērtēšana, pakārtota faktu juridiska klasifikācija, ciktāl Civildienesta tiesa atzina par pietiekamu ECDC Apvienotās Novērtēšanas Komitejas viedoklī iekļauto pamatojumu.

11.

Ar vienpadsmito pamatu tiek apgalvots, ka ir veikta pamata nepareiza iztulkošana un pieļauta kļūda faktu juridiskajā klasifikācijā, ciktāl Civildienesta tiesa ir nepareizi iztulkojusi apelācijas iesnidzēja pamatu attiecībā uz to, ka atbildētājas ECDC Apvienotās Novērtēšanas Komitejas viedoklī iekļautais pamatojums ietver acīmredzamu kļūdu vērtējumā, un uzskatīja minēto pamatojumu par pietiekamu.

12.

Ar divpadsmito pamatu tiek apgalvots, ka ir notikusi kļūdaina faktu izvērtēšana, ciktāl Civildienesta tiesa nolēma, ka apstrīdētais novērtējuma ziņojums nezaudēja spēku, pieļaujot acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēja efektivitāti saistībā ar darba apjomu.

13.

Ar trīspadsmito pamatu tiek apgalvots, ka ir notikusi kļūdaina faktu juridiskā klasifikācija, ciktāl Civildienesta tiesa uzskatīja par samērīgu apstrīdētajā novērtējuma ziņojumā ietverto kritiku, kaut arī atbildētājs novērtējuma perioda laikā nebija norādījis apelācijas sūdzības iesniedzējam par iespējamām problēmām viņa rīcībā.

14.

Ar četrpadsmito pamatu tiek apgalvots, ka ir notikusi kļūdaina faktu izvērtēšana, ciktāl Civildienesta tiesa uzskatīja apelācijas sūdzības iesniedzēja darba apjomu par mazāk nozīmīgu, nekā tas patiešām bija.