25.8.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 258/14

1)

Vai 2008. gada 22. oktobra Direktīvas 2008/95/EK (1), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm 4. panta 4. punkta g) apakšpunktā minētais ļaunticības jēdziens ir tiesisks kritērijs, kura saturs var būt atkarīgs no dalībvalstu tiesībām, vai arī tas ir Eiropas Savienības tiesību jēdziens, kas ir jāinterpretē vienādi visā Eiropas Savienībā?

2)

Ja Direktīvas 2008/95/EK 4. panta 4. punkta g) apakšpunktā minētais ļaunticības jēdziens ir Eiropas Savienības tiesību jēdziens, vai to ir jāsaprot tādējādi, ka tas nozīmē, ka var pietikt ar to, ka pieteikuma iesniedzējs zināja vai tam bija jāzina, ka pastāv preču zīme, kas lietota ārvalstīs pieteikuma reģistrācijas dienā, vai arī pastāv papildu prasība par pieteikuma iesniedzēja subjektīvo nostāju, lai varētu atteikt reģistrāciju?

3)

Vai dalībvalsts saistībā ar nosacījumu par ļaunticību var izvelēties ieviest īpašu no Direktīvas 2008/95/EK 4. panta 4. punkta g) apakšpunkta atšķirīgu aizsardzību preču zīmēm, ko lieto ārvalstīs, piemēram, paredzot speciālu kritēriju par to, ka pieteikuma iesniedzējs zināja vai tam bija jāzina par preču zīmi, ko lieto ārvalstīs?