52022PC0134

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (ĢIN) identificē produktus, kuru īpašības, raksturlielumus vai reputāciju nosaka dabas un cilvēka faktori, kas saistīti ar to izcelsmes vietu. Tās pieder pie intelektuālā īpašuma tiesībām (IĪT), kuru mērķis ir veicināt godīgu konkurenci starp ražotājiem, novēršot nosaukuma negodprātīgu izmantošanu un krāpniecisku un maldinošu praksi. ĢIN garantē autentiskumu patērētājiem un atšķir produktu tirgū, nodrošinot lielāku pārdošanas un eksporta vērtību. ĢIN ir starptautiski atzītas kopš 1883. gada 1 , un Eiropas Savienība pakāpeniski ieviesa to aizsardzību laikposmā no 20. gadsimta 70. gadiem (vīns) līdz 1992. gadam (lauksaimniecības produkti un pārtikas produkti), tai skaitā 2020. gadā pabeidzot reģistru izveidi 2 . Pašlaik ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā ir gandrīz 3500 vīnu, stipro alkoholisko dzērienu, lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu nosaukumu.

Savienības ĢIN sistēma ir stabila, tomēr politikas izvērtējums un ietekmes novērtējuma process liecina, ka ir iespējami uzlabojumi, jo īpaši, lai stiprinātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmu, kas ir būtiska, lai nodrošinātu augstas kvalitātes pārtiku un visā Savienībā aizsargātu kultūras, gastronomijas un vietējo mantojumu. Tas galvenokārt attiecas uz šādiem aspektiem:

•kā vislabāk īstenot ražotāju pamattiesības uz to ĢIN IĪT aizsardzību. Ražotājiem, kuru īpašumā ir nemateriāls ĢIN aktīvs, ir tiesības uz tā aizsardzību, un Savienība cenšas to darīt pēc iespējas efektīvāk un iedarbīgāk, arī laikā, kad arvien vairāk tiek izmantots internets;

•kā novērst to, ka uzņēmēji, kuriem nav nekādu tiesību vai saistības ar autentisko produktu, negodprātīgi izmanto produktu nosaukumus. Jāpārskata arī izpildes panākšana, jo īpaši internetā, un atbilstības pārbaude;

•kā palielināt produktu ar ĢIN ilgtspējīgu ražošanu. ĢIN kā instrumentu, ar kuru piešķir vērtību produktiem, kas ir cieši saistīti ar vietējiem dabas faktoriem un vietējo ražotāju zinātību, šim nolūkam izmanto nepietiekami;

•kā labāk informēt patērētājus par autentiskiem produktiem, lai novērstu informācijas asimetriju. Patērētāji ļoti vāji atpazīst īpašos Savienības simbolus, un tas liecina par komunikācijas grūtībām;

•kā nodrošināt, lai ražotāji saņemtu taisnīgu atlīdzību par savu produktu, kura īpašības ir saistītas ar tā ražošanu, un varētu nostiprināt savu pozīciju pārtikas piegādes ķēdē.

Garantēto tradicionālo īpatnību (GTĪ) shēma pēc 30 gadu pastāvēšanas nav devusi gaidītos ieguvumus ražotājiem un patērētājiem. Lai labāk identificētu un veicinātu tradicionālos lauksaimniecības produktus Savienībā, būtu jāvienkāršo un jāprecizē GTĪ shēma.

Priekšlikums palīdz sasniegt kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) mērķus — jo īpaši uzlabot Savienības lauksaimniecības reakciju uz sabiedrības prasībām attiecībā uz lauksaimnieciskās ražošanas ekonomiskās, sociālās un vidiskās ilgtspējas rezultātiem. Tas nostiprinās pašreizējo ĢIN sistēmu kā IĪT. Ar priekšlikumu tiks palielināti ĢIN produktu ekonomiskie, sociālie un vidiskie rezultāti, ražotājiem tiks piešķirtas lielākas pilnvaras un atbildība, samazināts jaunu pārkāpumu veidu apjoms (internetā), uzlabota izpildes panākšanas rezultativitāte un pārbaudes, ar ko garantē produktu autentiskumu, tiks novērstas nepilnības tiesību aktos un uzlabota reģistrācijas procedūru efektivitāte. Papildus ĢIN priekšlikumā ir aplūkoti arī noteikumi par GTĪ, proti, ir precizēta to definīcija. Turpretim ar šo priekšlikumu negroza noteikumus par fakultatīviem kvalitātes apzīmējumiem; tie tika ieviesti tikai 2012. gadā, un dalībvalstīm vispirms ir pilnībā jāapzina to potenciāls. Visbeidzot, priekšlikumā nav aplūkotas ar lauksaimniecību nesaistītas ĢIN; Komisija ir iecerējusi ierosināt atsevišķu tiesību aktu par šādām norādēm.

ĢIN pārskatīšanas vispārējais mērķis ir visā Savienībā veicināt ĢIN plašāku izmantojumu, jo ĢIN ir intelektuālā īpašuma instruments, kas ir pieejams visiem lauksaimniekiem un produktu ražotājiem, kurus saista īpašības vai reputācija, kā arī to ražošanas vieta. Nav ierosinātas nekādas izmaiņas attiecībā uz ĢIN sistēmu pamatstruktūru, tādējādi saglabājot dalībvalstu lomu ar ĢIN un GTĪ saistīto pieteikumu procedūrā, augstu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības līmeni, ĢIN īpatnības vīna un stipro alkoholisko dzērienu nozarēs, kā arī izpildes panākšanu valstu līmenī gan saskaņā ar Oficiālo kontroļu regulu, gan intelektuālā īpašuma instrumentiem.

Lai gan kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošana ir Eiropas lauksaimniecības stiprā puse, pastāv ģeogrāfiska nelīdzsvarotība attiecībā uz reģistrēto ĢIN skaitu Savienības teritorijā. Tas atspoguļo atšķirīgus “izejas punktus” un pieredzi dalībvalstu gastronomiskā un kultūras mantojuma saglabāšanā. ĢIN pārskatīšanā īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai veicinātu to ieviešanu tajās dalībvalstīs, kurās ĢIN netiek pietiekami izmantotas. ĢIN atalgo ražotājus par darbu, kas ieguldīts, ražojot daudzveidīgus un kvalitatīvus produktus, kas savukārt var dot labumu lauku ekonomikai. Tas jo īpaši attiecas uz mazāk labvēlīgām teritorijām, kalnu un attāliem reģioniem, kur lauksaimniecības nozare veido būtisku ekonomikas daļu un kur ir lielas ražošanas izmaksas un apgrūtinājumi. Mērķis ir arī palielināt reģistrēto ĢIN skaitu līdz Savienības vidējam rādītājam visās dalībvalstīs, kurās to lietotāju ir mazāk.

Tāpēc priekšlikumā ir izvirzīti šādi vispārīgi mērķi:

1.nodrošināt iedarbīgu IĪT aizsardzību Savienībā, tai skaitā efektīvus reģistrācijas procesus, lai taisnīgi atalgotu ražotājus par to centieniem;

2.palielināt ĢIN ieviešanu visā Savienībā, lai sniegtu labumu lauku ekonomikai.

Šie divi vispārīgie mērķi ir sīkāk izklāstīti sešos konkrētos mērķos:

1.uzlabot ĢIN noteikumu izpildi, lai labāk aizsargātu intelektuālā īpašuma tiesības un labāk aizsargātu ĢIN internetā, arī pret negodprātīgu reģistrāciju un krāpniecisku un maldinošu praksi, un izmantošanu domēna nosaukumu sistēmā, kā arī lai apkarotu viltošanu;

2.racionalizēt un precizēt tiesisko regulējumu, lai vienkāršotu un saskaņotu pieteikumu iesniegšanas procedūras jaunu nosaukumu reģistrācijai un produktu specifikāciju grozījumiem;

3.veicināt Savienības pārtikas sistēmas ilgtspēju, integrējot īpašus ilgtspējas kritērijus;

4.sniegt iespējas ražotājiem un ražotāju grupām labāk pārvaldīt savus ĢIN aktīvus un veicināt struktūru un partnerību veidošanu pārtikas piegādes ķēdē;

5.sekmēt pareizu uztveri tirgū un uzlabot patērētāju informētību par ĢIN politiku un Savienības simboliem, lai patērētāji varētu izdarīt apzinātu pirkumu izvēli;

6.nodrošināt tradicionālo pārtikas produktu nosaukumu aizsardzību, lai labāk novērtētu un saglabātu tradicionālos produktus un ražošanas metodes.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Savienības tiesību aktos kopš 20. gadsimta 70. gadu sākuma ir paredzēta cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība attiecībā uz vīnu, kopš 1989. gada — attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, bet kopš 1992. gada — attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem. Tas ļauj reģistrēt tādu vērtīgu produktu nosaukumus, ko saskaņā ar produkta specifikāciju noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā ražo ražotāji ar atzītu zinātību. Priekšlikums atbilst spēkā esošajiem politikas noteikumiem ĢIN jomā. Tā mērķis ir uzlabot spēkā esošos noteikumus un paredzēt vienkāršotu un racionalizētu noteikumu kopumu, vienlaikus nostiprinot atsevišķus ĢIN aizsardzības elementus, jo īpaši uzlabojot ražotāju grupu iespējas un paaugstinot aizsardzības līmeni internetā. Ar to mudina ĢIN ražotāju grupas produktu specifikācijās brīvprātīgi iekļaut prasības par labākiem ekonomiskās, sociālās un vidiskās ilgtspējas rezultātiem. Lai uzlabotu reģistrācijas kvalitāti un pieteikumu izskatīšanu, ar to piešķir pilnvaras Komisijai pieteikumu izskatīšanā izmantot kādas aģentūras tehnisko palīdzību, vienlaikus saglabājot ĢIN reģistrāciju un vispārējo atbildību par ĢIN politiku Komisijas pārziņā.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Priekšlikums atbilst KLP noteiktajam vispārējam tiesiskajam regulējumam. Priekšlikums papildina citus pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt Savienības lauksaimniecības, vīna un stipro alkoholisko dzērienu produkcijas kvalitāti un daudzveidību, taisnīgi atalgot ražotājus par ieguldīto darbu, aizsargāt ražotāju pamattiesības īpašuma jomā un informēt iedzīvotājus un patērētājus par iepriekš minēto nozaru produktu atpazīstamām specifiskām īpašībām, jo īpaši tām, kas saistītas ar to ģeogrāfisko izcelsmi.

Stratēģijā “No lauka līdz galdam” 3 Komisija ir apņēmusies veicināt pāreju uz ilgtspējīgu pārtikas sistēmu, lai stiprinātu ĢIN tiesisko regulējumu un vajadzības gadījumā iekļautu īpašus ilgtspējas kritērijus. ĢIN ir minētas arī saistībā ar uzlabotiem noteikumiem, kuru mērķis ir stiprināt lauksaimnieku un ražotāju grupu pozīcijas vērtības ķēdē. Rīcības plānā “No lauka līdz galdam” ir paziņots par citām iniciatīvām, kas ietekmē ĢIN produktus, jo īpaši par priekšlikumu ilgtspējīgu pārtikas sistēmu tiesiskajam regulējumam, ko paredzēts iesniegt 2023. gadā. Šī iniciatīva par ĢIN tika iekļauta Komisijas darba programmā 2021. gadam 4 saskaņā ar REFIT 5 iniciatīvām, un tā ir saistīta ar Eiropas zaļo kursu 6 .

Attiecībā uz klimatneitralitātes mērķi un Savienības 2030. un 2040. gada klimata mērķrādītājiem šim priekšlikumam nebūs negatīva ietekme uz klimatu.

Turklāt Komisija paziņojumā par rīcības plānu intelektuālā īpašuma jomā 7 paziņoja, ka tā stiprinās ĢIN aizsardzības sistēmu, lai to padarītu iedarbīgāku, arī lai cīnītos pret IĪT pārkāpumiem.

Padomes secinājumos par stratēģiju “No lauka līdz galdam” 8 tika atzinīgi novērtēta ilgtspējīgas attīstības labāka integrēšana Eiropas kvalitātes politikā un Komisija tika aicināta atkārtoti apstiprināt Eiropas kvalitātes shēmu atbilstību un svarīgumu un stiprināt tiesisko regulējumu ĢIN jomā.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Priekšlikums ietilpst KLP (LESD 43. pants 9 ) un IĪT (LESD 118. pants) darbības jomā.

Kopējā lauksaimniecības politikā prasības un noteikumi par lauksaimniecības produktu, pārtikas produktu, vīnu, aromatizēto vīna produktu un stipro alkoholisko dzērienu laišanu iekšējā tirgū un iekšējā tirgus integritātes nodrošināšanu ir Savienības kompetencē.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, Regulu (ES) 2019/787 un Regulu (ES) Nr. 1151/2012 Savienība ir izveidojusi visaptverošu sistēmu konkrētu produktu nosaukumu aizsardzībai, lai veicinātu to unikālās īpašības, kas saistītas ar to ģeogrāfisko izcelsmi, kā arī tradicionālo zinātību lauksaimniecības produktu, vīna un stipro alkoholisko dzērienu jomā. Tāpēc dalībvalstis nevar rīkoties individuāli, lai sasniegtu šo politikas mērķi. Pašreizējās ĢIN sistēmas stiprināšanu var panākt tikai ar rīcību Savienības līmenī, proti, pārskatot šīs regulas.

•Proporcionalitāte

Priekšlikums ietver pašreizējā ĢIN tiesiskā regulējuma ierobežotas un mērķtiecīgas izmaiņas, kas nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai sasniegtu mērķi stiprināt ĢIN sistēmu. Tajā saglabātas nozaru īpatnības, vienlaikus saskaņojot tos noteikumus, kas ir kopīgi visām nozarēm, jo īpaši attiecībā uz nosaukuma reģistrācijas vai produkta specifikācijas grozīšanas procedūrām, nosaukumu aizsardzību, pārbaudēm un izpildes panākšanu.

•Juridiskā instrumenta izvēle

ĢIN politikā noteikts, ka tā ir tieši piemērojama dalībvalstīs. Piemērots instruments ĢIN sistēmas pārskatīšanai ir Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ņemot vērā, ka pašlaik spēkā ir šādi tiesību akti:

•lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ĢIN — Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regula (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām 10 ;

•vīnu ĢIN — Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 11 ;

•stipro alkoholisko dzērienu ĢIN — Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Regula (ES) 2019/787 par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu un marķējumu, stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu lietošanu citu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā, stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta un destilātu izmantošanu alkoholiskajos dzērienos un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 110/2008 12 .

Ar šo priekšlikumu atceļ pirmo no iepriekš minētajām regulām un groza divas pēdējās no minētajām regulām.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Tika veikts Savienības politikas izvērtējums attiecībā uz ĢIN un GTĪ, kas aizsargātas Savienībā. Tā konstatējumi tika publicēti 2021. gada 21. decembrī Komisijas dienestu darba dokumentā 13 . Tas kopumā aptvēra gandrīz 3400 ĢIN un 64 GTĪ, kuru izcelsme ir dalībvalstīs. Izvērtējuma mērķis bija novērtēt, cik lielā mērā ir sasniegti ĢIN un GTĪ politikas mērķi. Izvērtējumā tika pārbaudīta ĢIN un GTĪ sistēmas lietderība, efektivitāte, atbilstība, saskaņotība un pievienotā vērtība Savienības līmenī.

ĢIN un GTĪ mērķi kopumā ir sasniegti efektīvi. Ar šo politiku ir saistīti daudzi un dažādi iespējamie ieguvumi ieinteresētajām personām, piemēram, taisnīga atlīdzība un godīga konkurence starp ražotājiem. Tomēr tie nav sistemātiski vērojami visās dalībvalstīs. Galvenie ierobežojumi ir dažu dalībvalstu patērētāju zemā informētība un izpratne par šo politiku, kā arī dažas kontroles nepilnības vērtības ķēdes lejasposmos. Pārējie politikas pamatmērķi — nodrošināt ĢIN kā IĪT ievērošanu un iekšējā tirgus integritāti, kā arī to, lai GTĪ palīdzētu tradicionālo produktu ražotājiem saglabāt tradicionālās ražošanas metodes un receptes, — kopumā ir sasniegti.

ĢIN/GTĪ sistēma ir novērtēta kā efektīva. ĢIN un GTĪ sniedz vairākus ieguvumus ražotājiem 14 , savukārt publisko struktūru (Savienības un valsts līmenī) izmaksas ir nelielas — aplēsts, ka tās ir 0,12 % no ĢIN/GTĪ produktu kopējās pārdošanas vērtības. Tomēr pastāv iespēja vienkāršot un samazināt administratīvo slogu, jo īpaši attiecībā uz ilgajām reģistrācijas un grozīšanas procedūrām gan valsts, gan Savienības līmenī.

Saskaņā ar novērtējumu politika ir būtiska gan privātajām ieinteresētajām personām, gan valsts iestādēm. ĢIN un GTĪ mērķi ir vērsti uz dažādu ieinteresēto personu faktisko vajadzību apmierināšanu. ĢIN un GTĪ tiek uzskatītas par lauku teritoriju priekšrocību un svarīgu reģionālās identitātes veicināšanas līdzekli. ĢIN un GTĪ stiprināšana, izmantojot lauku attīstības atbalstu, galvenokārt reaģē uz vajadzību veicināt integrāciju. Kaut arī vides aizsardzība un dzīvnieku labturība nav galvenie ar ĢIN/GTĪ apzīmētu produktu ražošanas mērķi, aptaujātās ražotāju grupas paziņoja, ka dažās produktu specifikācijās ir ņemti vērā vides aizsardzības un dzīvnieku labturības jautājumi.

Attiecībā uz saskaņotību nav konstatēta būtiska nesaderība starp ĢIN un Savienības preču zīmēm, ĢIN/GTĪ un valsts/reģionālajām shēmām, kā arī ĢIN/GTĪ un citām Savienības politikas jomām.

Turklāt pastāv skaidra pievienotā vērtība Savienībai, jo ĢIN un GTĪ ievērojami veicina gan iekšējā tirgus integritāti, gan godīgu tirdzniecību ar trešām valstīm.

Attiecībā uz gūto pieredzi papildus iepriekš minētajiem trūkumiem kontroles un izpildes panākšanas jomā (lejupējā tirgū), kā arī saistībā ar patērētāju zemo informētību un izpratni, var uzsvērt tālāk aprakstītos aspektus.

•Īstenošanas atšķirības rada grūtības panākt ražotāju IĪT piemērošanu ārpus ražošanas dalībvalsts. Turklāt ĢIN aptver plašu produktu klāstu, ko tirgo dažādās tirdzniecības vietās (arī tiešsaistē), un tas vēl vairāk apgrūtina to faktisku piemērošanu.

•Vēl viens jautājums ir cieši saistīts ar Komisijas jaunajiem politiskajiem mērķiem, jo īpaši ar Eiropas zaļo kursu un stratēģiju “No lauka līdz galdam”. Pēdējos gados arvien aktuālākas ir kļuvušas ilgtspējas problēmas, bet ĢIN un GTĪ ražošanā tās vai nu netiek ņemtas vērā, vai arī tas netiek darīts sistemātiski.

•Būtiska nozīme ĢIN un GTĪ īstenošanā ir ražotāju grupām. Tomēr izvērtējumā tika konstatēts, ka uzdevumi, ko tās ir tiesīgas veikt, ievērojami atšķiras dažādās nozarēs un dalībvalstīs, jo Savienības līmenī tās ir noteiktas tikai lauksaimniecības pārtikas nozarē, bet ne vīnu un stipro alkoholisko dzērienu nozarē.

•Gan valsts, gan Eiropas līmenī par galveno ražotāju apgrūtinājumu un administratīvā sloga cēloni tiek uzskatītas laikietilpīgas un sarežģītās reģistrācijas un grozījumu izdarīšanas procedūras.

•Nelielais to produktu skaits, kas reģistrēti kā GTĪ, bet kas nav IĪT, norāda uz intereses trūkumu par šo shēmu un grūtībām aizsargāt tradicionālās ražošanas metodes Savienībā.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Šai iniciatīvai izstrādātā apspriešanās stratēģija aptvēra visus ĢIN sistēmas stiprināšanas iniciatīvas aspektus. Tā bija vērsta uz dažādām ieinteresēto personu kategorijām: valsts sektora iestādes, lauksaimniecības nozares organizācijas, pārstrādes nozares organizācijas, Eiropas, valstu un nozaru federācijas un privātie uzņēmumi, patērētāju organizācijas, tirdzniecības un mazumtirdzniecības nozares organizācijas; trešās valstis, akadēmiskie un pētniecības institūti, plaša sabiedrība un citi.

Visi komunikācijas stratēģijā paredzētie pasākumi tika veikti, kā plānots: atsauksmes par dokumentu “Ceļvedis — sākotnējais ietekmes novērtējums”, ieinteresēto personu konference, pilsoniskā dialoga grupas sanāksmes un anketa, dalībvalstu sanāksmes un anketa, kā arī mērķorientētas apspriešanās ar nevalstiskā sektora ekspertiem.

Atsauksmes par dokumentu “Ceļvedis — sākotnējais ietekmes novērtējums”

Kopumā ieinteresētās personas atzinīgi novērtēja ievirzes, kuras izklāstītas dokumentā “Ceļvedis — sākotnējais ietekmes novērtējums” 15 , kas publicēts atsauksmju sniegšanai 2020. gada 28. oktobrī. Par ceļvedi tika saņemta 51 atsauksme.

Lielākā daļa respondentu atzinīgi novērtēja Komisijas iniciatīvu stiprināt Savienības ĢIN sistēmu. Atsauksmes galvenokārt bija vērstas uz ilgtspējas aspektiem, kas jāiekļauj produkta specifikācijā, kā arī uz nepieciešamību uzlabot aizsardzību un precizēt tiesību aktus. Tie, kas izteica komentārus par GTĪ shēmas nākotni, uzskatīja, ka tā būtu jāturpina, jāprecizē un jāvienkāršo. Mazāks skaits respondentu minēja problēmas, kas saistītas ar vienkāršošanu, kontrolēm un izpildes panākšanu, kā arī iespēju radīšanu ĢIN ražotāju grupām un problēmas, kas saistītas ar Savienības simbola izmantošanu uz etiķetes.

Konference “Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu stiprināšana”, 2020. gada 25.–26. novembris

Komisija un Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) kopīgi organizēja augsta līmeņa konferenci, kurā ieinteresētās personas varēja paust savu viedokli par vairākiem ĢIN pārskatīšanas procesā risinātajiem jautājumiem. Pasākumā piedalījās plaša auditorija, kurā bija pārstāvēti ĢIN ražotāji, ieinteresētās personas no visiem pārtikas vērtības ķēdes posmiem, dalībvalstu amatpersonas, starptautiskās un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, ES amatpersonas, kā arī studenti un ieinteresētie sabiedrības locekļi.

Papildus plenārsēdes atklāšanas un noslēguma sesijām notika arī piecpadsmit paneļdiskusijas, kurās tika apspriesti dažādi ar ĢIN pārskatīšanu saistīti jautājumi. Lai īstenotu iniciatīvu “No lauka līdz galdam”, tika apspriesti arī ilgtspējas jautājumi un iespējas ražotājiem, kā arī veidi, kā palielināt ĢIN pievilcību un modernizēt un labāk īstenot ĢIN saskaņā ar rīcības plānu intelektuālā īpašuma jomā.

Konferences ieraksts un visi materiāli (prezentācijas /video/audio/galerija) līdz 2022. gada novembrim ir pieejami tīmekļvietnē EUROPA 16 .

Sabiedriskā apspriešana

No 2021. gada 15. janvāra līdz 9. aprīlim Komisija rīkoja atklātu sabiedrisko apspriešanu visās oficiālajās ES valodās, izmantojot EU-SURVEY. Tās mērķis bija apkopot valsts sektora iestāžu, ieinteresēto personu un sabiedrības viedokļus. No respondentiem no 21 dalībvalsts tika saņemtas 302 atbildes.

Respondenti norādīja uz tālāk uzskaitītajiem galvenajiem izaicinājumiem ĢIN pārskatīšanā.

•Tā kā ĢIN reputācija tiek arvien vairāk negodprātīgi izmantota internetā, ir nepieciešams novērst krāpšanu un ĢIN produktu viltošanu.

•ĢIN ražotāju grupām vajadzētu būt lielākām pilnvarām un pienākumiem attiecībā uz savu ĢIN pārvaldīšanu, reklāmu un izpildes panākšanu. Pagaidām tās nevar pieņemt lēmumus, kas būtu saistoši to dalībniekiem.

•Trūkst izpratnes par logotipu, jo trūkst informācijas un publicitātes par ĢIN priekšrocībām.

Apspriešanās ar pilsoniskā dialoga grupu (PDG) “Kvalitāte un noieta veicināšana”

PDG biedri pārstāv ražotāju, pārstrādātāju, mazumtirgotāju, patērētāju, vides aizstāvju un citu personu intereses. Komisija apspriedās ar PDG “Kvalitāte un noieta veicināšana” sanāksmēs, kas norisinājās:

•2020. gada 5. novembrī: informācija par procesu; pirmā diskusija par ĢIN pārskatīšanu;

•2021. gada 9. martā: diskusija par galvenajām vajadzībām ĢIN pārskatīšanā, galveno uzmanību pievēršot atsevišķiem aspektiem, arī ilgtspējai;

•2021. gada 1. jūlijā: sabiedriskās apspriešanas un PDG mērķorientētās apspriešanas rezultāti; diskusija par mērķiem un iespējām;

•2021. gada 30. novembrī: ietekmes novērtējuma procesa rezultātu izklāsts.

Tāpat, kā norādīts iepriekš, Komisija 2021. gada 5. maija un 8. novembra sanāksmēs apspriedās arī ar PDG “Vīns” un 2021. gada 9. marta un 29. oktobra sanāksmēs — ar PDG “Stiprie alkoholiskie dzērieni”.

Turklāt rakstiskas anketas veidā Komisija apspriedās ar PDG “Kvalitāte un noieta veicināšana” locekļiem arī par ĢIN ilgtspēju, marķēšanu un GTĪ.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Komisija apspriedās ar dalībvalstu ekspertiem Lauksaimniecības un lauku attīstības kvalitātes un ilgtspējas ekspertu grupas ietvaros. Šīs ekspertu grupas sanāksmes notika:

•2021. gada 23. februārī: konteksts, izaicinājumi un mērķi, kā arī atsauksmes par ceļvedi;

•2021. gada 22. aprīlī: sabiedriskās apspriešanas un ekspertu grupas mērķorientētās apspriešanas rezultāti; vispārējā pieeja;

•2021. gada 23. septembrī: politikas iespējas.

Pirms šīm sanāksmēm Komisija Lauksaimniecības politikas kvalitātes komitejas 2020. gada 19. oktobra sanāksmē, kā arī anketas veidā apkopoja GTĪ shēmas īstenošanas pieredzi.

Komisija, izmantojot rakstisku anketu, apspriedās ar ekspertu grupas locekļiem arī par ĢIN ilgtspēju, ĢIN sistēmas vienkāršošanu, galveno uzmanību pievēršot valsts procesam, saiknei ar lauku attīstības politiku un GTĪ shēmai.

Attiecībā uz ilgtspēju dominēja viedoklis, ka ilgtspēja nav jāuzspiež ĢIN ražotājiem, bet gan jāveicina un jāatbalsta. Ir jāatzīst un jāveicina ar ilgtspēju saistītā esošā prakse. Dalībvalstu eksperti īpaši uzsvēra, ka ir svarīgi ilgtspējas prasības integrēt pakāpeniski. Ir nepieciešams lielāks atbalsts (piemēram, ilgtspējas sertifikācijai, attiecīgām investīcijām) un cita veida stimuli (piemēram, prioritāte finansējuma saņemšanā), kā arī informēšanas un veicināšanas pasākumi. Attiecībā uz bažām par uzturvielām bagātu pārtiku un veselīgu uzturu dominēja viedoklis, ka uzsvars uz uzturvērtību un uztura vajadzībām nedrīkst vājināt ĢIN izcelsmes jēdzienu, t. i., kvalitāti, kas iegūta, pateicoties cilvēka faktoru un dabas faktoru savstarpējai saiknei konkrētā ģeogrāfiskā apgabalā.

Lai gan eksperti atzinīgi novērtēja turpmāku procedūru vienkāršošanu un administratīvā sloga samazināšanu, viņi arī norādīja, ka priekšroka jādod rūpīgai un precīzai ĢIN pieteikumu izskatīšanai, nevis ātrumam. Vairāki eksperti atbalstīja procedūras noteikumu labāku saskaņošanu visās nozarēs un aicināja izstrādāt labākas pamatnostādnes un informācijas apmaiņu, lai atvieglotu paraugprakses apmaiņu, apvienojumā ar efektīvāk funkcionējošu IT lietojumprogrammu.

Attiecībā uz galvenajām grūtībām saistībā ar valsts procedūru izceļami divi galvenie aspekti. Pirmkārt, šķiet, ka ražotājus apvienot aktīvā organizācijā ir sarežģīti, jo laiks un resursi ir ierobežoti. Ražotāji ĢIN reģistrācijas sākumposmā sadarbojas nelabprāt un var nebūt vienisprātis par ražošanas procesa definīciju produkta specifikācijā. Otra problēma, ar ko saskaras ražotāji, ir produkta specifikācijas sagatavošana: grūtības savākt pierādījumus, kas apliecina, ka produkts atbilst ĢIN prasībām, neskaidrs produkta īpašo iezīmju apraksts, zināšanu trūkums par to, kāda informācija nepieciešama, utt.

Attiecībā uz saikni ar lauku attīstības pasākumiem lielākā daļa ekspertu norādīja, ka mērķim vajadzētu būt ne tikai patērētāju informētības uzlabošanai un ĢIN politikas popularizēšanai, bet arī ražotāju konkurētspējas palielināšanai, to mudināšanai pieteikties produktu aizsardzībai un ilgtspējas uzlabošanai.

Eksperti paskaidroja, ka GTĪ reģistrācijas procedūra tiek uzskatīta par sarežģītu un apgrūtinošu, tāpēc varētu paredzēt kritēriju precizēšanu. Viņi uzstāja, ka atļauja brīvi ražot GTĪ ārpus to izcelsmes valsts attur ražotājus no dalības shēmā, jo tie neredz labumu uzņemties reģistrācijas slogu.

•Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējuma izstrādes darbs notika no 2020. gada oktobra līdz 2021. gada septembrim, un šajā laikposmā četras reizes tikās starpdienestu vadības grupa. Grupā piedalījās pārstāvji no divpadsmit ģenerāldirektorātiem un Komisijas dienestiem (ISSG) un EUIPO. Ietekmes novērtējuma ziņojuma saturs ir izstrādāts un uzlabots, izmantojot to dienestu ieguldījumu un piezīmes, kuri aktīvi piedalījās šajā ISSG.

Regulējuma kontroles padome pēc 2021. gada 30. jūnija sanāksmes sniedza negatīvu atzinumu par ietekmes novērtējuma ziņojuma projektu. Tālāk izklāstīti padomes galvenie apsvērumi.

•Ziņojumā nav sniegts skaidrs pamatojums un pietiekami pierādījumi, kuri pamatotu nepieciešamību rīkoties ilgtspējas, veselīga uztura, logotipu izmantošanas un piegādes ķēdes nelīdzsvarotības jomās.

•Ziņojumā nav pietiekami skaidri izklāstītas pieejamās politikas iespējas. Tajā nav pietiekami izpētītas politikas pasākumu alternatīvas kombinācijas, ar ko varētu nodrošināt labāku risinājumu kopumu vai kas būtu politiski vispiemērotākās.

•Ziņojumā nav pietiekami skaidri izklāstīta aģentūras iesaistīšana un ar to saistītās izmaksas.

•Ziņojumā nav pietiekami nošķirti dažādu ieinteresēto personu viedokļi par galvenajiem jautājumiem.

Pēc Regulējuma kontroles padomes piezīmju saņemšanas 2021. gada 10.–15. septembrī notika rakstiska apspriešanās ar ISSG par pārskatīto ietekmes novērtējuma ziņojuma versiju. Pārskatītajā versijā piezīmes tika pienācīgi ņemtas vērā.

Nepieciešamie precizējumi un papildinājumi tika iekļauti ietekmes novērtējuma ziņojumā un tā pielikumos un atkārtoti iesniegti padomei 2021. gada 25. septembrī. Pamatojoties uz to, padome 2021. gada 24. septembrī pieņēma pozitīvu atzinumu ar atrunām 17 . Atzīstot ziņojumā veiktos uzlabojumus, padome lūdza papildu paskaidrojumus par tālāk uzskaitītajiem jautājumiem.

•Vēlamā politikas pasākumu kopuma izvēle nav saskaņota ar pārējo ziņojuma daļu. Ziņojumā nav skaidri noteikti un konsekventi novērtēti un salīdzināti alternatīvi politikas pasākumu kopumi.

•Ziņojumā nav pietiekami pamatota vēlamā politikas rīcība attiecībā uz aģentūras iesaistīšanu.

•Galvenajā ziņojumā nav pietiekami atspoguļoti dažādu ieinteresēto personu kategoriju viedokļi.

Visas padomes piezīmes tika ņemtas vērā ietekmes novērtējuma ziņojuma galīgajā redakcijā un tā kopsavilkumā 18 .

Ietekmes novērtējuma procesā tika pārbaudīti trīs politikas risinājumi ĢIN pārskatīšanai.

Pirmā risinājuma — uzlabot un atbalstīt — mērķis ir uzlabot jau esošos instrumentus un sniegt papildu atbalstu ražotājiem, dalībvalstu iestādēm un citām ieinteresētajām personām. Galvenā uzmanība tiek pievērsta norādījumiem (piemēram, saistībā ar izpildi, lietu novērtēšanu un juridisko interpretāciju/precizēšanu), pastiprinātai sadarbībai starp dalībvalstīm un spēju veidošanas pasākumiem, arī ilgtspējas jautājumos. Procedūras tiks uzlabotas, saskaņojot tās starp nozarēm. Elastīgāka pieeja attiecībā uz Savienības logotipiem ir vērsta uz to, lai ražotāji tos vairāk izmantotu.

GTĪ shēma tiek aizstāta ar dalībvalstu iestāžu veiktu tradicionālo lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu oficiālu atzīšanu, izmantojot ierobežotu kritēriju sarakstu, kas jānosaka Savienības līmenī, savukārt dalībvalstis paziņotu Komisijai tradicionālo produktu nosaukumus, lai tos publiskotu.

Ar otro risinājumu — labāk definēt un stiprināt — nostiprina ĢIN aizsardzību un uzlabo vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp uzņēmējiem, ieviešot vienotu kontroles procedūru kopumu visām nozarēm un izstrādājot detalizētus noteikumus par ĢIN ievērošanu saistībā ar pārdošanu internetā. Tajā ir arī noteikta loma, kādu ĢIN ražotāju grupas brīvprātīgi var uzņemties, lai palīdzētu risināt sabiedrības bažas par ilgtspēju, iekļaujot ilgtspējas kritērijus produktu specifikācijās un stiprinot savu ĢIN aktīvu pārvaldību un izpildes panākšanu. ĢIN ražotāju grupu konkrētie uzdevumi, ko atzinušas dalībvalstu iestādes, tiktu attiecināti uz visām nozarēm. Logotipa izmantošana uz produkta etiķetes nav obligāta, un ražotāji var lemt par tā izmēru un vietu uz etiķetes. Tiesību akti tiks uzlaboti, precizējot juridisko terminoloģiju, ieviešot elastīgumu attiecībā uz ražošanas procesu un izveidojot vienkāršotu procedūras noteikumu vienotu kopumu.

Saskaņā ar šo risinājumu ir jāstiprina Savienības pārvaldības struktūras, kas veic ĢIN novērtēšanu, reģistrācijas procedūrā iesaistot jau esošu aģentūru. Lai gan novērtēšana valsts līmenī paliktu dalībvalstu ziņā, aģentūra Komisijai sniegtu tehnisku palīdzību pieteikumu un iebildumu izskatīšanā ES līmenī. Lai gan ietekmes novērtējuma ziņojumā ir netieši paredzēts, ka lēmumus pieņem arī aģentūra, visus juridiskos lēmumus pieņem Komisija, un tas ir ar nolūku saglabāt ciešu likumdošanas kontroli.

Trešais risinājums — saskaņot un modernizēt — nodrošina pilnīgu saskaņošanu, izveidojot vienotu regulu, kas ietver vienotus izpildes panākšanas un kontroles noteikumus. Tāpat vienā pamataktā tiktu saskaņoti noteikumi, kas saistīti ar aizsardzības un procedūras noteikumiem. Paredzēto logotipu izmantošana ir obligāta visās nozarēs. Tomēr saskaņošana neietekmēs ĢIN definīcijas un saglabās konkrētu nozaru specifiku. ĢIN ražošanas ilgtspējas kritēriji tiktu definēti Savienības tiesību aktos un ieviesti, iekļaujot tos produkta specifikācijā, tādējādi uz tiem attiecinot oficiālās kontroles. Papildus iepriekšējā politikas risinājumā paredzētajiem pasākumiem īpašas pamatnostādnes par ĢIN ražotāju grupu darbību stiprinās to pozīcijas ĢIN vērtības ķēdēs un ļaus labāk pārvaldīt to ĢIN aktīvus.

Šis risinājums paredz reģistrācijas procesu pilnībā uzticēt esošai aģentūrai un paredz pārsūdzības iespēju apelācijas iestādē. Tas pieļauj dažādas dalībvalstu iesaistīšanās pakāpes: sākotnējais valsts līmeņa novērtējums, kā tas ir saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem, apspriešanās ar dalībvalstīm vai dalībvalstu neiesaistīšana.

GTĪ shēma tiktu atcelta. Tos tradicionālos pārtikas produktu nosaukumus, kas var atbilst ACVN vai AĢIN kritērijiem, varētu reģistrēt kā ACVN vai AĢIN, bet citus tradicionālos nosaukumus varētu reģistrēt kā preču zīmes.

Ietekmes novērtējumā secināts, ka vispiemērotākais ir otrais risinājums. Šim risinājumam ir visaugstākie rādītāji, salīdzinot ĢIN ražotāju izmaksas un ieguvumus. Ražotāji gūs labumu no ātrākas un labākas aizsardzības, un vienlaikus samazināsies arī izmaksas, jo īpaši saistībā ar reģistrācijas procedūras ilgumu un nepieciešamajiem resursiem. Ilgtspējas kritēriju brīvprātīga iekļaušana produkta specifikācijā ĢIN ražotāju grupai radītu papildu atbilstības un sertifikācijas izmaksas, ko daļēji varētu kompensēt ar atbalsta pasākumiem lauku attīstības politikas satvarā; tas atbilstu patērētāju vēlmēm pēc ilgtspējīgākiem produktiem.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Priekšlikuma pamatā ir normatīvās atbilstības pārbaude un vienkāršošanas potenciāla analīze.

Ar ierosināto regulu vienkāršo ĢIN pārvaldību, visām nozarēm paredzot vienotu procesuālo un kontroles noteikumu kopumu. Ar to saskaņo arī visu nozaru aizsardzības noteikumus. Tādējādi ar to nodrošina saskaņotību un padara ĢIN sistēmu vieglāk saprotamu ieinteresētajām personām.

Galvenie vienkāršošanas elementi ir šādi:

•vienots noteikumu kopums attiecībā uz pieteikumu iesniegšanas procesiem un kontroli, kas dos labumu, nodrošinot noteikumu saskaņotību starp nozarēm un novēršot pašreizējās procedūru atšķirības;

•tiek ieviesti precizējumi, īpaši attiecībā uz IĪT;

•tiek ieviesti vienkāršāki jēdzieni, īpaši GTĪ shēmā, lai uzlabotu ražotāju un patērētāju izpratni par šādiem produktiem.

Attiecībā uz administratīvā sloga samazināšanu priekšlikumā ir paredzēts, ka reģistrācijas procedūrā tehnisku palīdzību sniegs esoša ES aģentūra un pilnībā tiks izmantoti digitālie rīki. Ietekmes novērtējums liecina, ka tehniskā palīdzība ļaus saīsināt procedūras laiku, uzlabot pieteikumu kvalitāti (pateicoties atgriezeniskās saites ciklam) un novērtējumu kvalitāti, kā arī samazināt slogu ražotājiem un dalībvalstīm. Tas prasīs mazāk valsts pārvaldes kapacitātes un resursu, kā arī saīsinās reģistrācijas laiku.

Jaunā domēna nosaukumu informācijas un brīdināšanas sistēma, ko izveidos EUIPO, ĢIN pieteikuma iesniedzējiem nodrošinās papildu digitālu rīku, ko izmantot pieteikumu iesniegšanas procesā, lai labāk aizsargātu un īstenotu savas ĢIN tiesības.

•Pamattiesības

Saskaņā ar ES Pamattiesību hartu 19 (17. panta 2. punkts) Savienībai ir pienākums aizsargāt intelektuālo īpašumu. Paredzētie pasākumi radīs labākus apstākļus ĢIN aizsardzībai un samazinās ĢIN piesavināšanās, atdarināšanas un atsaukšanās uz tām risku, tādējādi veicinot ražotāju ienākumu saglabāšanu. Nosakot saskaņotāku pieeju procedūras noteikumiem, būtu jāpanāk efektīvāks reģistrācijas process ar īsāku reģistrācijas laiku, mazāku slogu ražotājiem un augstāku reģistrācijas procesu kvalitāti, tādējādi ievērojot Komisijas pienākumu izskatīt ĢIN pieteikumus objektīvi, taisnīgi un saprātīgā termiņā.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums budžetu neietekmē.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Pasākumu īstenošana tiks uzraudzīta, un par to tiks ziņots, pamatojoties uz galveno darbības mērķu uzraudzības rādītājiem, kas uzskaitīti ietekmes novērtējuma ziņojumā.

Lai uzraudzītu ĢIN ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā un nodrošinātu pārredzamību, portālā GIview ir iekļauta sadaļa katrai reģistrētajai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, kurā dalībvalstu iestādes iekļaus paziņojumu par ilgtspēju.

2016. gada Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu ir paredzēts, ka trīs iestādes vienojas sistemātiski apsvērt iespēju izmantot pārskatīšanas klauzulas tiesību aktos un ņemt vērā laiku, kas vajadzīgs īstenošanai un pierādījumu vākšanai par rezultātiem un ietekmi. Pamatojoties uz to, Komisija veic novērtējumu ne agrāk kā piecus gadus pēc regulas piemērošanas dienas. Izvērtējumu veiks saskaņā ar Komisijas labāka regulējuma vadlīnijām.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Priekšlikums ietver noteikumu kopumu, kas izstrādāts, lai ieviestu saskaņotu ĢIN sistēmu, kuras mērķis ir palīdzēt ražotājiem labāk informēt par savu ĢIN produktu īpašībām, raksturlielumeim un pazīmēm un nodrošināt atbilstošu informāciju patērētājiem. Turklāt priekšlikumā ir precizēta un uzlabota GTĪ shēma, bet tajā nav veiktas izmaiņas fakultatīvo kvalitātes apzīmējumu shēmā.

Priekšlikums ietver tālāk aprakstītos noteikumus.

I sadaļa. Vispārīgi noteikumi

Vispārīgajos noteikumos ir paredzēts, ka tiesību akta priekšmets ir ĢIN, ar ko aizsargā vīnu, stipro alkoholisko dzērienu un lauksaimniecības produktu nosaukumus. Tajos ir sniegtas arī šajā regulā izmantoto apzīmējumu definīcijas, kā arī aprakstīti datu aizsardzības noteikumi.

II sadaļa. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

1. nodaļa. Vispārīgi noteikumi

Vispārīgajos noteikumos ir paskaidrots, ka ĢIN sistēmas mērķis ir izveidot vienotu un ekskluzīvu sistēmu, ar ko aizsargā tādu vīnu, stipro alkoholisko dzērienu un lauksaimniecības produktu nosaukumus, kuru īpašības, pazīmes un reputācija ir saistīta ar to ražošanas vietu. [LS: Tajos ir sniegta aptverto produktu klasifikācija. Tajos ir sniegtas arī konkrēti šajā sadaļā lietoto apzīmējumu definīcijas.

2. nodaļa. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācija

Šajā nodaļā jo īpaši paredzēti vienoti reģistrācijas noteikumi gan valsts, gan Savienības līmenī, tai skaitā iebildumu procedūra, sniegta pieteikuma iesniedzēja definīcija un uzskaitītas pieteikuma iesniedzējam noteiktās prasības, precizēts pieteikuma dokumentu saturs un noteikta reģistra loma. Tajā ir noteikta aizsardzība pārejas posmā un pārejas pasākumi. Tajā ietverti arī noteikumi par produkta specifikācijas grozījumiem un reģistrētās ĢIN anulēšanu.

3. nodaļa. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība

Šajā nodaļā ir noteikts ĢIN aizsardzības līmenis. Šajā nodaļā ir arī izklāstīti noteikumi par ĢIN, ja tās izmanto kā sastāvdaļas, precizēti sugas vārdi un homonīmu ĢIN reģistrācija, kā arī saikne ar preču zīmēm. Tajā paredzēti noteikumi par atzītajām ražotāju grupām. Tajā precizēta arī saistība ar apzīmējumu lietošanu interneta domēna nosaukumos. Visbeidzot, šajā nodaļā ietverti noteikumi par Savienības simbolu, norāžu un saīsinājumu lietošanu uz attiecīgā produkta marķējuma un reklāmas materiālā.

4. nodaļa. Kontroles un izpilde

Šajā nodaļā ir izklāstīti noteikumi par pārbaudēm, arī par to, vai produkts, kas apzīmēts ar ĢIN, ir ražots saskaņā ar attiecīgo produkta specifikāciju, un par ĢIN izmantošanas uzraudzību tirgū. Tajā ir paredzēta arī dalībvalstu iestāžu savstarpēja palīdzība. Visbeidzot, tajā noteikts, ka izpildiestādēm pēc ražotāja pieprasījuma jāizsniedz sertifikācijas apliecinājums.

5. nodaļa. Reģistrācijas procedūras papildu elementi

Šajā nodaļā ir noteikti kritēriji Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO), kas sniegs tehnisko palīdzību Komisijai pieteikumu pārbaudē, darbības uzraudzībai.

6. nodaļa. Lauksaimniecības produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

Šajā nodaļā ir definēts lauksaimniecības produkta aizsargāts cilmes vietas nosaukums un aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde. Tajā noteikts ar ĢIN apzīmēta lauksaimniecības produkta specifikācijas un vienotā dokumenta saturs. Turklāt tajā ir iekļauti arī šai nozarei specifiski noteikumi, jo īpaši par augu un dzīvnieku šķirnēm, kā arī barības un izejvielu ieguvi.

7. nodaļa. Procedūras noteikumi

Šajā nodaļā noteikts, ka Komisijai palīdz Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu komiteja.

8. nodaļa. Pārejas un nobeiguma noteikumi (ģeogrāfiskās izcelsmes norādes)

Šajā nodaļā noteikts, ka Komisijai palīdz Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu komiteja. Tajā arī paredzēta reģistru nepārtrauktība un precizēti noteikumi par pieteikumiem, kas iesniegti pirms šīs regulas stāšanās spēkā.

III sadaļa. Kvalitātes shēmas

1. nodaļa. Garantētu tradicionālo īpatnību produkti

Šajā nodaļā ir izklāstīti noteikumi par GTĪ shēmu. Salīdzinot ar spēkā esošajiem noteikumiem, tajā precizēti GTĪ reģistrācijas kritēriji, konkrētāk, tajā vairs netiek prasīts, lai GTĪ produktiem būtu specifiskas iezīmes. Ir precizēti un racionalizēti arī procedūras noteikumi.

2. nodaļa. Fakultatīvi kvalitātes apzīmējumi

Šajā nodaļā ir izklāstīti noteikumi par fakultatīviem kvalitātes apzīmējumiem. Šajā jomā spēkā esošajos tiesību aktos izmaiņas nav veiktas.

3. nodaļa. Procedūras noteikumi

Šajā nodaļā noteikts, ka Komisijai palīdz Lauksaimniecības kvalitātes komiteja.

IV sadaļa. Grozījumi Regulās (ES) Nr. 1308/2013, (ES) 2019/787 un (ES) 2017/1001 [BT: regulu secība]

Šajā sadaļā iekļauti noteikumi, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1308/2013 un Regulu (ES) 2019/787, jo īpaši saistībā ar jauno, saskaņoto aizsardzības, reģistrācijas procedūras, kontroles un izpildes noteikumu kopumu, kas izklāstīts šīs regulas iepriekšējās nodaļās. Regulu (ES) 2017/1001 groza, lai EUIPO uzticētu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārvaldības uzdevumus.

V sadaļa. Pārejas un nobeiguma noteikumi

Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot regulā izklāstītos nosacījumus. Šajā sadaļā arī precizēti pārejas noteikumi, jo īpaši tas, ka attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti pirms šīs regulas stāšanās spēkā, jāievēro noteikumi, kas bija spēkā pirms tās stāšanās spēkā. Regula stājas spēkā [..] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2022/0089 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vīnam, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un lauksaimniecības produktiem un par lauksaimniecības produktu kvalitātes shēmām, un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013, (ES) 2017/1001 un (ES) 2019/787 un atceļ Regulu (ES) Nr. 1151/2012

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu un 118. panta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 20 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 21 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Eiropas zaļajā kursā 22 kā viens no politikas virzieniem, kuru mērķis ir pārveidot Savienības ekonomiku ilgtspējīgai nākotnei, ir iekļauta arī taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas (“no lauka līdz galdam”) izveide.

(2)Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumā “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā”, kurā aicināts pāriet uz ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, arī aicināts stiprināt tiesisko regulējumu attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un attiecīgā gadījumā paredzēt īpašus ilgtspējas kritērijus. Paziņojumā Komisija apņēmās kopā ar citiem likumdevējiem stiprināt ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm marķētu produktu ražotāju, to kooperatīvu un ražotāju organizāciju pozīcijas pārtikas piegādes ķēdē.

(3)2020. gada 25. novembra paziņojumā “ES inovāciju potenciāla maksimāla izmantošana. Rīcības plāns intelektuālā īpašuma jomā ES atveseļošanās un noturības atbalstam” Komisija apņēmās izskatīt to, kā stiprināt, modernizēt, racionalizēt un labāk piemērot lauksaimniecības produktu, vīnu un stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

(4)Savienības vīnu, stipro alkoholisko dzērienu un lauksaimniecības produktu kvalitāte un dažādība ir viena no tās nozīmīgām priekšrocībām, kas Savienības ražotājiem sniedz konkurences priekšrocību un rada lielu ieguldījumu Savienības dzīvajā kultūras un gastronomijas mantojumā. Tas notiek, pateicoties to Savienības ražotāju prasmēm un apņēmībai, kuri saglabājuši dzīvas tradīcijas, vienlaikus ņemot vērā jaunu ražošanas metožu un materiālu attīstību.

(5)Savienības iedzīvotāji un patērētāji arvien vairāk pieprasa kvalitatīvus, kā arī tradicionālus produktus. Tiem rūp arī lauksaimnieciskās produkcijas dažādības saglabāšana Savienībā. Tas rada pieprasījumu pēc vīniem, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un lauksaimniecības produktiem ar nosakāmām specifiskām īpašībām, īpaši tām, kas saistītas ar to ģeogrāfisko izcelsmi.

(6)Fizisku personu aizsardzība saistībā ar persondatu apstrādi ir pamattiesības. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1725 23 ir paredzēti noteikumi par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz persondatu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti. Lai nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni, ir skaidri jānosaka Komisijas un dalībvalstu uzdevumi saistībā ar persondatu apstrādi to kompetencē esošajās procedūrās. Persondatu apstrāde ir likumīga, ja tā ir nepieciešama, lai veiktu uzdevumus sabiedrības interesēs. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un garantēto tradicionālo īpatnību produktu reģistrācijas, grozīšanas vai anulēšanas procedūras, ko veic saskaņā ar šo regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 24 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/787 25 , būtu jāveic pareizi. Lai pareizi pārvaldītu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un garantēto tradicionālo īpatnību produktu reģistrācijas, grozīšanas vai anulēšanas procedūras, ir jāapstrādā atsauces par pieteikuma iesniedzējiem šajās procedūrās, iebildumu iesniedzējiem, uzņēmējiem, kam piemērots pārejas periods, un struktūrām un fiziskām personām, kam deleģēti konkrēti oficiālās kontroles uzdevumi. Turklāt šīs procedūras ir publiskas. Pārredzamība ir nepieciešama, lai nodrošinātu godīgu konkurenci starp uzņēmējiem un publiski noteiktu ar šīm procedūrām saistītās privātās un valsts ekonomiskās intereses. Lai līdz minimumam samazinātu persondatu izpaušanu, dokumentos, kas jāiesniedz attiecīgo procedūru gaitā, pēc iespējas jāizvairās no prasībām iesniegt persondatus. Tomēr Komisijai un dalībvalstīm var nākties apstrādāt informāciju, kas satur persondatus, piemēram, personvārdus un kontaktinformāciju. Šajā sakarā sabiedrības interešu dēļ un saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725 Komisijai un dalībvalstīm būtu jāļauj apstrādāt šādus persondatus un izpaust vai publiskot tos, ja tas ir nepieciešams, lai identificētu pieteikuma iesniedzējus reģistrācijas, grozīšanas vai anulēšanas procedūrā, iebildumu iesniedzējus iebildumu procedūrā, uzņēmējus, kam piemērots pārejas periods, kas piešķirts, lai atkāptos no reģistrēta nosaukuma aizsardzības, un struktūras, kam deleģēta produkta specifikācijas atbilstības pārbaudes veikšana.

(7)Regulas (ES) 2018/1725 piemērošanas nolūkā Komisija ir iestāde, pie kuras persondatu īpašnieki var vērsties, lai īstenotu saistītās tiesības, nosūtot piezīmes, uzdodot jautājumus vai izsakot bažas, vai iesniedzot sūdzību par persondatu vākšanu un izmantošanu. Tādēļ būtu jāprecizē, ka attiecībā uz persondatu apstrādi procedūrās, par kurām saskaņā ar šo regulu, Regulu (ES) Nr. 1308/2013, Regulu (ES) 2019/787 un saskaņā ar tām pieņemtajiem noteikumiem atbild Komisija, tā ir uzskatāma par pārzini Regulas (ES) 2018/1725 nozīmē.

(8)Attiecīgo procedūru gaitā dalībvalstu veiktajai persondatu apstrādei piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 26 . Minētās regulas piemērošanas nolūkā dalībvalstu kompetentās iestādes ir iestādes, pie kurām persondatu īpašnieki var vērsties, lai īstenotu saistītās tiesības, nosūtot piezīmes, uzdodot jautājumus vai izsakot bažas, vai iesniedzot sūdzību par persondatu vākšanu un izmantošanu. Tādēļ būtu jāprecizē, ka attiecībā uz persondatu apstrādi procedūrās, par kurām saskaņā ar šo regulu, Regulu (ES) Nr. 1308/2013, Regulu (ES) 2019/787 un saskaņā ar tām pieņemtajiem noteikumiem atbild dalībvalstis, tās ir uzskatāmas par pārziņiem Regulas (ES) 2016/679 nozīmē.

(9)Nodrošināt ar Savienībā aizsargātiem nosaukumiem saistīto intelektuālā īpašuma tiesību vienotu atzīšanu un aizsardzību visā Savienībā ir prioritāte, ko var efektīvi sasniegt tikai Savienības līmenī. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ar ko aizsargā tādu vīnu, stipro alkoholisko dzērienu un lauksaimniecības produktu nosaukumus, kuru īpašības, pazīmes vai reputācija ir saistīta ar to ražošanas vietu, ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc ir jānodrošina vienota un ekskluzīva ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēma. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir kolektīvās tiesības, kas pieder visiem tiem atbilstīgajiem ražotājiem noteiktā apgabalā, kuri vēlas ievērot kāda produkta specifikāciju. Ražotājiem, kas darbojas kolektīvi, ir lielākas pilnvaras nekā individuāliem ražotājiem, un tie uzņemas kolektīvu atbildību par savu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārvaldību, tai skaitā reaģējot uz sabiedrības pieprasījumu pēc produktiem, kas iegūti ilgtspējīgas ražošanas rezultātā. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošana ir taisnīga atlīdzība ražotājiem par darbu, kas ieguldīts, ražojot daudzveidīgus un kvalitatīvus produktus. Tajā pašā laikā tas var dot labumu lauku ekonomikai, jo sevišķi attiecībā uz apgabaliem ar dabas vai citiem īpašiem ierobežojumiem, piemēram, kalnu rajoniem un tālākajiem reģioniem, kur lauksaimniecības nozare veido nozīmīgu ekonomikas daļu un ražošanas izmaksas ir augstas. Tādējādi ar kvalitātes shēmām var veicināt un papildināt lauku attīstības politiku, kā arī KLP tirgus un ienākumu atbalsta rīcībpolitikas. Konkrētāk, ar tām var veicināt lauksaimniecības nozares un jo īpaši nelabvēlīgo apgabalu attīstību. Savienības sistēma, kas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsargā, paredzot to iekļaušanu reģistrā Savienības līmenī, veicina lauksaimniecības nozares attīstību, jo no tās izrietošā vienotākā pieeja nodrošina godīgu konkurenci to ražotāju vidū, kuru ražotajiem produktiem ir šādas norādes, un paaugstina patērētāju uzticību šiem produktiem. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmas mērķis ir dot iespēju patērētājiem pārdomātāk izvēlēties pirkumus un, izmantojot marķējumu un reklāmu, palīdzēt viņiem pareizi identificēt produktus tirgū. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas ir intelektuālā īpašuma tiesību veids, palīdz uzņēmējiem un uzņēmumiem piešķirt vērtību saviem nemateriālajiem aktīviem. Lai izvairītos no nevienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanas un stiprinātu iekšējo tirgu, ikvienam ražotājam, arī ražotājam no trešās valsts, vajadzētu būt iespējai izmantot reģistrētu nosaukumu un tirgot produktus ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi visā Savienībā un elektroniskajā tirdzniecībā ar nosacījumu, ka attiecīgais produkts atbilst attiecīgās specifikācijas prasībām un ražotājs ir iekļauts kontroles sistēmā. Ņemot vērā pieredzi, kas gūta, īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013, (ES) 2019/787 un (ES) Nr. 1151/2012 27 , ir jārisina daži juridiski jautājumi, jāprecizē un jāvienkāršo daži noteikumi un jāracionalizē procedūras.

(10)Lai nodrošinātu atbilstību lauksaimniecības produktu definīcijai starptautiskajā sistēmā, t. i., Pasaules Tirdzniecības organizācijā, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm būtu jāparedz kombinētās nomenklatūras izmantošana.

(11)Savienība jau kādu laiku ir centusies vienkāršot kopējās lauksaimniecības politikas tiesisko regulējumu. Šī pieeja būtu jāpiemēro arī regulām ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā, neapšaubot katras nozares īpatnības. Lai vienkāršotu laikietilpīgās reģistrācijas un grozījumu procedūras, saskaņoti procedūras noteikumi par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vīnam, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un lauksaimniecības produktiem būtu jānosaka vienā tiesību aktā, vienlaikus saglabājot konkrētiem produktiem paredzētos noteikumus, kas attiecībā uz vīnu noteikti Regulā (ES) Nr. 1308/2013, attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem – Regulā (ES) 2019/787 un attiecībā uz lauksaimniecības produktiem – šajā regulā. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, kuru izcelsme ir Savienībā, reģistrācijas, produkta specifikācijas grozījumu un reģistrācijas anulēšanas procedūras, tai skaitā iebildumu procedūras būtu jāveic dalībvalstīm un Komisijai. Dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt atbildīgām par atsevišķiem katras procedūras posmiem. Dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām par procedūras pirmo posmu, kas ietver pieteikuma saņemšanu no ražotāju grupas, tā novērtēšanu, ieskaitot valsts iebildumu procedūras rīkošanu, un – atkarībā no novērtējuma rezultātiem – pieteikuma iesniegšanu Komisijai. Komisijai vajadzētu būt atbildīgai par pieteikuma rūpīgu pārbaudi procedūras otrajā posmā, tai skaitā par starptautiskas iebildumu procedūras veikšanu, un par lēmuma pieņemšanu par aizsardzības piešķiršanu vai nepiešķiršanu attiecīgajai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes būtu jāreģistrē tikai Savienības līmenī. Tomēr, sākot no dienas, kurā Komisijai iesniegts pieteikums reģistrēšanai Savienības līmenī, dalībvalstīm būtu jāvar piešķirt pagaidu aizsardzību valsts līmenī, neietekmējot Savienības iekšējo tirgu vai starptautisko tirdzniecību. Aizsardzībai, ko, veicot reģistrāciju, piešķir ar šo regulu, vajadzētu būt vienlīdz pieejamai trešo valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas atbilst attiecīgajiem kritērijiem un ir aizsargātas to izcelsmes valstī. Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuru izcelsme ir trešās valstīs, atbilstošās procedūras būtu jāveic Komisijai.

(12)Lai veicinātu pāreju uz ilgtspējīgu pārtikas sistēmu un reaģētu uz sabiedrības pieprasījumu pēc ilgtspējīgām, videi un klimatam labvēlīgām, dzīvnieku labturību nodrošinošām, resursefektīvām, sociāli un ētiski atbildīgām ražošanas metodēm, ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm marķētu produktu ražotāji būtu jāmudina ievērot ilgtspējas standartus, kas ir stingrāki par obligātajiem un augstāki par labas prakses standartiem. Šādas īpašas prasības varētu noteikt produkta specifikācijā.

(13)Lai nodrošinātu saskaņotu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz aizsardzības pieteikumiem (un to apstrīdēšanu tiesā), kas iesniegti saskaņā ar valsts procedūru, Komisija būtu regulāri un savlaicīgi jāinformē par to, kad valsts tiesās vai citās struktūrās ir uzsāktas procedūras attiecībā uz reģistrācijas pieteikumu, ko dalībvalsts nosūtījusi Komisijai, un par to galīgajiem rezultātiem. Tā paša iemesla dēļ, ja dalībvalsts uzskata, ka valsts lēmums, uz kuru balstīts aizsardzības pieteikums, valsts tiesvedības rezultātā, iespējams, tiks atzīts par nederīgu, tai par šo novērtējumu būtu jāinformē Komisija. Ja dalībvalsts lūdz apturēt pieteikuma izskatīšanu Savienības līmenī, Komisija būtu jāatbrīvo no pienākuma ievērot tajā noteikto izskatīšanas termiņu. Lai pieteikuma iesniedzēju aizsargātu no ļaunprātīgas tiesvedības un saglabātu pieteikuma iesniedzēja tiesības uz nosaukuma aizsardzību saprātīgā termiņā, atbrīvojums būtu jāattiecina tikai uz gadījumiem, kad reģistrācijas pieteikums ar nekavējoties piemērojamu, bet ne galīgu tiesas nolēmumu valsts līmenī ir atzīts par nederīgu, vai kad dalībvalstis uzskata, ka pieteikuma derīguma apstrīdēšanas prasība ir balstīta uz pamatotiem iemesliem.

(14)Lai uzņēmējiem, kuru intereses ietekmē nosaukuma reģistrācija, ļautu ierobežotu laikposmu turpināt izmantot šo nosaukumu, vienlaikus neievērojot 27. pantā noteikto aizsardzības režīmu, nosaukumu izmantošanai būtu jāpiešķir īpašas atkāpes pārejas periodu veidā. Šādus periodus var atļaut arī, lai pārvarētu īslaicīgas grūtības un lai ilgtermiņā nodrošinātu, ka visi ražotāji ievēro produkta specifikāciju.

(15)Lai nodrošinātu pārredzamību un vienādu darbību visās dalībvalstīs, ir jāizveido un jāuztur elektronisks Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrs, kurā tās reģistrētas kā aizsargāti cilmes vietas nosaukumi vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Reģistrā būtu jānodrošina informācija patērētājiem un tirdzniecībā iesaistītajām personām. Reģistram būtu jābūt elektroniskai datubāzei, kas tiek glabāta informācijas sistēmā, un tam būtu jābūt pieejamam publiski.

(16)Savienība risina sarunas ar tirdzniecības partneriem par starptautiskiem nolīgumiem, arī tādiem, kuri attiecas uz cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību. Lai veicinātu to, ka sabiedrībai tiek sniegta informācija par nosaukumiem, kas aizsargāti ar minētajiem starptautiskiem nolīgumiem, un jo īpaši lai nodrošinātu minēto nosaukumu aizsardzību un lietošanas kontroli, šos nosaukumus var ierakstīt Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā. Ja vien šādos starptautiskajos nolīgumos nosaukumi nav īpaši minēti kā cilmes vietas nosaukumi, tie būtu jāieraksta reģistrā kā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

(17)Lai nodrošinātu optimālu iekšējā tirgus darbību, ir svarīgi, lai ražotāji un citi attiecīgie uzņēmēji, iestādes un patērētāji varētu ātri un viegli piekļūt attiecīgajai informācijai par reģistrētu aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Vajadzības gadījumā šajā informācijā būtu jāiekļauj informācija par valsts līmenī atzītas ražotāju grupas identitāti.

(18)Lai panāktu, ka Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā iekļautie nosaukumi tiek lietoti godīgi, un lai novērstu praksi, kas var maldināt patērētājus, būtu jānodrošina šo nosaukumu aizsardzība. Lai stiprinātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un efektīvāk apkarotu viltošanu, cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība būtu jāattiecina arī uz domēna nosaukumiem internetā.

(19)Lai noteiktu, vai produkti ir salīdzināmi ar produktiem, kuru nosaukumi reģistrēti kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, jāņem vērā visi attiecīgie faktori. Tiem būtu jāietver tas, vai produktiem ir kopīgas objektīvas īpašības, piemēram, ražošanas metode, fiziskais izskats vai to pašu izejvielu izmantošana, kādos apstākļos produkti tiek izmantoti no attiecīgās sabiedrības viedokļa, vai tie bieži tiek izplatīti pa vieniem un tiem pašiem kanāliem un vai uz tiem attiecas līdzīgi tirdzniecības noteikumi.

(20)Ņemot vērā komercpraksi un Savienības judikatūru, ir nepieciešama skaidrība par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmantošanu tāda pārstrādes produkta tirdzniecības nosaukumā, kura sastāvdaļa ir ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēts produkts. Būtu jānodrošina, ka šāda izmantošana notiek saskaņā ar godīgu komercpraksi un nevājina un nemazina ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta produkta reputāciju vai tai nekaitē. Lai atļautu šādu izmantošanu, būtu vajadzīga attiecīgo ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm marķētu produktu ražotāju vairākuma piekrišana.

(21)Noteikumi attiecībā uz tādu nosaukumu turpmāku lietošanu, kas ir sugas vārdi, būtu jāpadara skaidrāki, lai sugas vārdiem, kas ir līdzīgi vai veido daļu no aizsargāta nosaukuma vai apzīmējuma, saglabātu to sugas vārda statusu.

(22)Būtu jāprecizē saskaņā ar šo regulu piešķirtās aizsardzības darbības joma, jo īpaši attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/2436 28 noteiktajiem ierobežojumiem jaunu preču zīmju reģistrācijai, kas ir pretrunā ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijai. Šāds precizējums ir nepieciešams arī attiecībā uz agrāko tiesību īpašniekiem intelektuālā īpašuma jomā, jo īpaši tām, kuras attiecas uz preču zīmēm un homonīmiem nosaukumiem, kas reģistrēti kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

(23)Ražotāju grupām ir būtiska nozīme ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas pieteikuma procesā, kā arī specifikācijas grozījumu un anulēšanas pieprasījumu gadījumos. To rīcībā būtu jādod līdzekļi, kas ļautu labāk identificēt un tirgū izcelt grupu ražoto produktu īpašās iezīmes. Tādēļ būtu jāprecizē ražotāju grupas loma.

(24)Ņemot vērā, ka ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm apzīmētu produktu ražotāji lielākoties ir mazi vai vidēji uzņēmumi, tiem nākas konkurēt ar citiem uzņēmējiem pārtikas piegādes ķēdē, un tas var radīt negodīgu konkurenci starp vietējiem ražotājiem un tiem, kas darbojas plašākā mērogā. Šajā kontekstā visu iesaistīto ražotāju interesēs ir ļaut vienai ražotāju grupai veikt konkrētas darbības ražotāju vārdā. Šajā nolūkā būtu jānosaka atzītas ražotāju grupas kategorija, kā arī kritēriji atzītas ražotāju grupas kvalificēšanai un ar to saistītās īpašās papildu tiesības, jo īpaši, lai nodrošinātu atzītām ražotāju grupām pareizos instrumentus, ar ko labāk panākt to intelektuālā īpašuma tiesību izpildi negodīgas prakses gadījumā.

(25)Saikne starp interneta domēna nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību būtu jāprecizē tādos aspektos kā tiesiskās aizsardzības pasākumu piemērošanas joma, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu atzīšana strīdu izšķiršanā un domēna nosaukumu godīgu izmantošanu. Personām, kurām ir likumīgas intereses attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, par kuru iesniegts reģistrācijas pieteikums pirms domēna nosaukuma reģistrācijas, domēna nosaukuma konflikta gadījumā vajadzētu būt tiesīgām pieprasīt domēna nosaukuma atsaukšanu vai nodošanu.

(26)Būtu jāprecizē preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu attiecības saistībā ar preču zīmju pieteikumu noraidīšanas kritērijiem, preču zīmju anulēšanu un preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu līdzāspastāvēšanu.

(27)Lai izvairītos no nevienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanas, ikvienam ražotājam, arī trešās valsts ražotājam, vajadzētu būt tiesībām izmantot reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ar nosacījumu, ka attiecīgais produkts atbilst attiecīgās produkta specifikācijas vai vienotā dokumenta, vai tam līdzvērtīga dokumenta (t. i., produkta specifikācijas pilnīga kopsavilkuma) prasībām. Dalībvalstu izveidotajai sistēmai būtu arī jāgarantē, ka ražotājiem, kas ievēro noteikumus, ir tiesības uz pārbaudi, kurā verificē atbilstību produkta specifikācijai.

(28)Simboliem, norādēm un saīsinājumiem, kas norāda uz reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un attiecīgām tiesībām Savienībā, vajadzētu būt aizsargātiem Savienībā, kā arī trešās valstīs, lai nodrošinātu, ka tos lieto īstiem produktiem un ka patērētāji netiek maldināti par produktu īpašībām.

(29)Vīna, stipro alkoholisko dzērienu un lauksaimniecības produktu marķēšanai būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1169/2011 29 vispārīgie noteikumi un jo īpaši noteikumi, kuru mērķis ir nepieļaut marķējumu, kas varētu radīt neskaidrības patērētājiem vai tos maldināt.

(30)Savienības simbolu vai norāžu izmantošana uz produktu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi iepakojuma būtu jānosaka par obligātu, lai labāk iepazīstinātu patērētājus ar šo produktu kategoriju un ar tiem saistītajām garantijām un lai ļautu vieglāk atpazīt šos produktus tirgū, tādējādi atvieglojot pārbaudes. Tomēr, ņemot vērā šajā regulā ietverto produktu īpašo raksturu, attiecībā uz vīnu un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem būtu jāsaglabā īpaši marķēšanas noteikumi. Attiecībā uz trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un cilmes vietas nosaukumiem šādu simbolu vai norāžu lietošanai būtu jāpaliek brīvprātīgai.

(31)Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pievienotās vērtības pamatā ir patērētāju uzticēšanās. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēma lielā mērā balstās uz ražotāju paškontroli, pienācīgu rūpību un individuālu atbildību, savukārt dalībvalstu kompetento iestāžu uzdevums ir veikt nepieciešamos pasākumus, kuri novērš vai pārtrauc tādu produktu nosaukumu lietošanu, kas neatbilst ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu noteikumiem. Komisijas uzdevums ir iejaukties, ja tiek konstatēta sistēmiska Savienības tiesību aktu nepiemērošana. Uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm būtu jāattiecina oficiālo kontroļu sistēma saskaņā ar principiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/625 30 , un tai būtu jāietver kontroļu sistēma visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos. Uz katru operatoru būtu jāattiecina kontroles sistēma, ar ko pārbauda atbilstību produkta specifikācijai. Ņemot vērā to, ka uz vīnu attiecas īpaša kontrole, kas paredzēta nozariskajos tiesību aktos, šajā regulā būtu jānosaka tikai stipro alkoholisko dzērienu un lauksaimniecības produktu kontroles.

(32)Lai nodrošinātu to kompetento iestāžu objektivitāti un efektivitāti, kas izraudzītas pārbaudīt atbilstību produkta specifikācijai, tām būtu jāatbilst vairākiem darbības kritērijiem. Lai atvieglotu kontroles iestāžu darbu un sistēmu padarītu efektīvāku, būtu jāparedz noteikumi par dažu konkrētu kontroles uzdevumu veikšanas pilnvaru deleģēšanu produktu sertifikācijas struktūrām.

(33)Informācija par kompetentajām iestādēm un produktu sertifikācijas struktūrām būtu jāpublisko, lai nodrošinātu pārredzamību un dotu iespēju ieinteresētajām personām ar tām sazināties.

(34)Kontroles struktūru akreditācijā būtu jāizmanto Eiropas Standartizācijas komitejas izstrādātie Eiropas standarti un Starptautiskās Standartu organizācijas izstrādātie starptautiskie standarti; minētie standarti minētajām struktūrām būtu jāizmanto arī savā darbībā. Šo struktūru akreditācijai būtu jānotiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 31 .

(35)Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiesību izpilde tirgū ir svarīga, lai novērstu krāpniecisku un maldinošu praksi, tādējādi nodrošinot, ka ražotāji saņem pienācīgu atlīdzību par savu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi marķēto produktu pievienoto vērtību un ka šo ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nelikumīgiem lietotājiem tiek liegta iespēja pārdot savus produktus. Kontroles būtu jāveic, pamatojoties uz riska novērtējumu vai uzņēmēju paziņojumiem, un būtu jāveic attiecīgi administratīvi un tiesiski pasākumi ar mērķi novērst vai pārtraukt tādu produktu vai pakalpojumu nosaukumu lietošanu, kas pārkāpj aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiesības.

(36)Aizvien biežāk produktu – tai skaitā produktu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi – pārdošanai tiek izmantotas tiešsaistes platformas, un dažos gadījumos tās var būt nozīmīgs krāpšanas novēršanas darbalauks. Šajā saistībā šajā regulā būtu jāparedz noteikumi, kuri nodrošinātu ar tiešsaistes platformu starpniecību pārdoto produktu pienācīgu marķēšanu, un dalībvalstīm būtu jāpiešķir pilnvaras liegt piekļuvi saturam, kas ir pretrunā noteikumiem. Šiem noteikumiem nevajadzētu skart Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 2022/XX 32 .

(37)Ņemot vērā to, ka produktu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas ražots vienā dalībvalstī, var pārdot citā dalībvalstī, efektīvas kontroles nolūkā būtu jānodrošina administratīvā palīdzība dalībvalstu starpā un būtu jānosaka tās praktiskie aspekti.

(38)Lai iekšējais tirgus darbotos optimāli, ir svarīgi, lai ražotāji vairākās situācijās, piemēram, muitas kontrolēs, tirgus inspekcijās vai pēc tirdzniecības uzņēmumu pieprasījuma, ātri un viegli pierāda, ka viņiem ir atļauts izmantot aizsargāto nosaukumu. Šajā nolūkā ražotāja rīcībā jābūt oficiālam sertifikātam vai citam sertifikācijas apliecinājumam, kas apliecina tiesības ražot produktu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

(39)Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas, grozījumu un anulēšanas procedūras, tai skaitā pārbaudes un iebildumu procedūra, būtu jāveic pēc iespējas efektīvāk. To var panākt, pieteikumu izskatīšanā izmantojot Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) sniegto palīdzību. Lai gan ir apsvērta pienākumu daļēja nodošana EUIPO, Komisija joprojām būtu atbildīga par reģistrāciju, grozījumiem un anulēšanu, jo tai ir cieša saikne ar kopējo lauksaimniecības politiku un īpašās zināšanas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu vīna, stipro alkoholisko dzērienu un lauksaimniecības produktu specifikas pienācīgu novērtēšanu.

(40)Būtu jānosaka EUIPO darbības novērtēšanas kritēriji. Ar šiem kritērijiem būtu jānodrošina sniegtās palīdzības kvalitāte, saskaņotība un efektivitāte. Komisijai būtu jāsagatavo ziņojums Parlamentam un Padomei par šo EUIPO veikto uzdevumu izpildes rezultātiem un pieredzi.

(41)Ņemot vērā pastāvošo praksi, arī turpmāk būtu jāsaglabā divi atšķirīgi instrumenti, kas parāda saikni starp produktu un tā ģeogrāfisko izcelsmi, proti, cilmes vietas nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Augu šķirņu un dzīvnieku šķirņu noteikumi un definīcijas būtu jāprecizē, lai labāk izprastu to saistību ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm konfliktu gadījumā. Noteikumiem par barības un izejvielu iegūšanu būtu jāpaliek nemainīgiem.

(42)Produktam ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi būtu jāatbilst konkrētiem produkta specifikācijā izklāstītiem nosacījumiem. Lai šāda informācija būtu viegli saprotama arī ieinteresētajām personām, produkta specifikācijas kopsavilkums būtu jāsniedz vienā dokumentā.

(43)Lai īstenotu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm saistītos noteikumus, Komisijas darbā būtu jāpalīdz komitejai, kuras sastāvā ir dalībvalstu delegāti.

(44)Garantētu tradicionālo īpatnību produktu shēmas īpašais mērķis ir palīdzēt tradicionālo produktu ražotājiem nodot patērētājiem informāciju par viņu ražoto produktu vērtību paaugstinošām pazīmēm. Lai izvairītos no nevienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanas, ikvienam ražotājam, arī ražotājam no trešās valsts, vajadzētu būt tiesībām izmantot reģistrētus garantēto tradicionālo īpatnību produktu nosaukumus ar noteikumu, ka attiecīgais produkts atbilst attiecīgās specifikācijas prasībām un ražotājs ir iekļauts kontroles sistēmā.

(45)Ņemot vērā, ka ir reģistrēti tikai daži nosaukumi, pašreizējā garantēto tradicionālo īpatnību produktu shēma nav realizējusi savas iespējas. Tāpēc pašreizējie noteikumi būtu jāuzlabo, jāpadara skaidrāki un konkrētāki, lai shēma būtu saprotamāka, labāk darbotos un būtu pievilcīgāka iespējamiem pieteikumu iesniedzējiem. Lai nodrošinātu autentisku tradicionālo produktu nosaukumu reģistrāciju, būtu jāpielāgo nosaukuma reģistrācijas kritēriji un nosacījumi, konkrētāk, atceļot nosacījumu, ka garantētām tradicionālām īpatnībām ir īpašas iezīmes.

(46)Lai nodrošinātu garantēto tradicionālo īpatnību produktu atbilstību to specifikācijai, kā arī to viendabīgumu, pašiem ražotājiem, apvienojoties grupās, specifikācijā būtu jānosaka produkta definīcija. Iespējai reģistrēt nosaukumu kā produktu ar garantētām tradicionālām īpatnībām vajadzētu būt pieejamai trešo valstu ražotājiem.

(47)Lai nodrošinātu pārredzamību, produkti ar garantētām tradicionālām īpatnībām būtu jāiekļauj reģistrā.

(48)Lai izvairītos no nevienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanas, ikvienam ražotājam, arī ražotājam no trešās valsts, vajadzētu būt tiesībām izmantot reģistrētus garantēto tradicionālo īpatnību nosaukumus ar noteikumu, ka attiecīgais produkts atbilst attiecīgās specifikācijas prasībām un ražotājs ir iekļauts kontroles sistēmā. Savienībā ražotu garantētu tradicionālo īpatnību produktu marķējumā būtu jānorāda Savienības simbols, un to būtu jāspēj sasaistīt ar norādi “garantētas tradicionālās īpatnības”. Lai nodrošinātu vienotu pieeju visā iekšējā tirgū, būtu jāreglamentē nosaukumu, Savienības simbola un norādes izmantošana.

(49)Produkti ar garantētām tradicionālām īpatnībām tirgū būtu pilnvērtīgi jāaizsargā, lai to ražotāji saņemtu pienācīgu atlīdzību par to pievienoto vērtību un lai garantēto tradicionālo īpatnību nosaukumu nelikumīgiem lietotājiem tiktu liegta iespēja pārdot savus produktus.

(50)Lai nemaldinātu patērētājus, reģistrētie garantēto tradicionālo īpatnību produkti būtu jāaizsargā pret jebkādu ļaunprātīgu izmantošanu vai atdarināšanu, arī attiecībā uz produktiem, kurus izmanto kā sastāvdaļas, kā arī pret jebkuru citu praksi, kas var maldināt patērētāju. Ar tādu pašu mērķi būtu jāparedz noteikumi par garantētu tradicionālo īpatnību produktu nosaukumu konkrētiem izmantošanas veidiem, jo īpaši attiecībā uz tādu apzīmējumu izmantošanu Savienībā, kas ir sugas vārdi, marķējumu, kas satur vai ietver augu šķirnes vai dzīvnieku šķirnes nosaukumu, un preču zīmēm.

(51)Ar dalību garantēto tradicionālo īpatnību produktu shēmā būtu jānodrošina, ka ikvienam uzņēmējam, kas ievēro šīs shēmas noteikumus, ir tiesības tikt iekļautam pārbaudēs, kurās pārbauda atbilstību produkta specifikācijai.

(52)Reģistrācijas, produkta specifikācijas grozījumu un reģistrācijas anulēšanas procedūras attiecībā uz Savienības izcelsmes produktiem ar garantētām tradicionālām īpatnībām, arī iebildumu procedūras, būtu jāveic dalībvalstīm un Komisijai. Dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt atbildīgām par atsevišķiem katras procedūras posmiem. Dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām par procedūras pirmo posmu, kas ietver pieteikuma saņemšanu no ražotāju grupas, tā novērtēšanu, tai skaitā valsts iebildumu procedūras rīkošanu, un — atkarībā no novērtējuma rezultātiem — Savienības pieteikuma iesniegšanu Komisijai. Komisijai vajadzētu būt atbildīgai par pieteikuma rūpīgu pārbaudi, tai skaitā par starptautiskas iebildumu procedūras veikšanu, un lēmuma pieņemšanu par garantētas aizsardzības piešķiršanu vai nepiešķiršanu produktam ar tradicionālajām īpatnībām. Aizsardzībai, ko, veicot reģistrāciju, piešķir ar šo regulu, vajadzētu būt vienlīdz pieejamai tādiem trešo valstu izcelsmes produktiem ar garantētām tradicionālām īpatnībām, kuri atbilst attiecīgajiem kritērijiem un ir aizsargāti to izcelsmes valstī. Atbilstošās procedūras attiecībā uz trešo valstu izcelsmes produktiem ar garantētām tradicionālām īpatnībām arī būtu jāveic Komisijai.

(53)Ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012 tika ieviesta fakultatīvu kvalitātes apzīmējumu shēma. Tā attiecas uz vienas vai vairāku produktu kategoriju specifiskām horizontālām īpašībām, lauksaimniecības metodēm vai pārstrādes īpatnībām, ko piemēro konkrētos apgabalos. Fakultatīvais kvalitātes apzīmējums “produkts no kalnu rajoniem” atbilst nosacījumiem, kas paredzēti fakultatīvajiem kvalitātes apzīmējumiem, un ir noteikts ar minēto regulu. Tas kalnu produktu ražotājiem ir devis iedarbīgu instrumentu, kas ļauj labāk pārdot to produkciju un samazināt faktisko risku, ka patērētājiem var rasties neskaidrības par to, vai tirgū pieejamie produkti ir no kalnu rajoniem. Būtu jāsaglabā iespēja ražotājiem izmantot fakultatīvus kvalitātes apzīmējumus, jo dalībvalstīs šī shēmas potenciāls vēl nav pilnībā izmantots, ņemot vērā tās īso piemērošanas laiku.

(54)Lai īstenotu šajā regulā paredzētos noteikumus par produktiem ar garantētām tradicionālām īpatnībām un par fakultatīviem kvalitātes apzīmējumiem, Komisijas darbā būtu jāpalīdz komitejai, kuras sastāvā ir dalībvalstu delegāti.

(55)Ir jāgroza noteikumi par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas attiecībā uz vīna nozari paredzēti Regulā (ES) Nr. 1308/2013 un attiecībā uz stipro alkoholisko dzērienu nozari paredzēti Regulā (ES) 2019/787, lai tos saskaņotu ar šajā regulā izklāstītajiem kopīgajiem noteikumiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrāciju, grozījumiem, iebildumiem, anulēšanu, aizsardzību un kontroli. Jo īpaši attiecībā uz vīnu ir vajadzīgas papildu izmaiņas aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu definīcijā, lai to saskaņotu ar Līgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem. Lai panāktu saskanību ar šo regulu, būtu jāgroza arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/1001 33 paredzētais noteikums par EUIPO uzdevumiem.

(56)Lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz ilgtspējas standartu noteikšanu un kritēriju paredzēšanu esošo ilgtspējas standartu atzīšanai; tādas informācijas precizēšanu vai papildināšanu, kas sniedzama kā pavadinformācija; tādu uzdevumu uzticēšanu EUIPO, kas saistīti ar iebildumu izskatīšanu un iebildumu procedūru, reģistra darbību, produkta specifikācijas standarta grozījumu publicēšanu, konsultācijām saistībā ar atcelšanas procedūru, tādas brīdināšanas sistēmas izveidi un pārvaldību, ar ko pieteikuma iesniedzējus informē par to ģeogrāfiskās izcelsmes norādes kā domēna nosaukuma pieejamību, tādu trešo valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārbaudi, kas nav ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saskaņā ar Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktu 34 , kuras ierosināts aizsargāt saskaņā ar starptautiskām sarunām vai starptautiskiem nolīgumiem; atbilstīgu kritēriju noteikšanu EUIPO uzticēto uzdevumu izpildes uzraudzībai; papildu noteikumu paredzēšanu par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanu pārstrādes produktu sastāvdaļu identificēšanai; papildu noteikumu paredzēšanu apzīmējumu sugas vārda statusa noteikšanai; ierobežojumu un atkāpju noteikšanu attiecībā uz barības iegūšanas avotu cilmes vietas nosaukuma gadījumā; ierobežojumu un atkāpju noteikšanu attiecībā uz dzīvnieku kaušanu vai izejvielu iegūšanas avotu; augu šķirņu vai dzīvnieku šķirņu nosaukumu lietošanas noteikumu paredzēšanu; tādu noteikumu paredzēšanu, ar ko ierobežo produkta specifikācijā ietverto informāciju attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un produktiem ar garantētām tradicionālām īpatnībām; papildu informācijas noteikšanu par garantētu tradicionālo īpatnību produktu atbilstības kritērijiem; papildu noteikumu paredzēšanu, lai attiecībā uz produktu sertifikācijas struktūrām piemērotu atbilstīgas sertifikācijas un akreditācijas procedūras; papildu noteikumu paredzēšanu garantēto tradicionālo īpatnību produktu aizsardzībai; attiecībā uz produktiem ar garantētām tradicionālajām īpatnībām — papildu noteikumu paredzēšanu par apzīmējumu sugas vārda statusa noteikšanu, augu šķirņu un dzīvnieku šķirņu nosaukumu lietošanas nosacījumiem un saistību ar intelektuālā īpašuma tiesībām; papildu noteikumu paredzēšanu par kopīgiem pieteikumiem, kas attiecas uz vairāk nekā vienas valsts teritoriju, un noteikumu par pieteikšanās procesu papildināšanu attiecībā uz produktiem ar garantētām tradicionālajām īpatnībām; iebildumu procedūras noteikumu papildināšanu attiecībā uz produktiem ar garantētām tradicionālajām īpatnībām, lai noteiktu sīki izstrādātas procedūras un termiņus; noteikumu papildināšanu par grozījumu pieteikšanas procesu attiecībā uz produktiem ar garantētām tradicionālajām īpatnībām; noteikumu papildināšanu par atcelšanas procesu attiecībā uz produktiem ar garantētām tradicionālajām īpatnībām; sīki izstrādātu noteikumu izklāstu par fakultatīvo kvalitātes apzīmējumu kritērijiem; papildu fakultatīvā kvalitātes apzīmējuma rezervēšanu, norādot tā lietošanas nosacījumus; atkāpju noteikšanu apzīmējuma “produkts no kalnu rajoniem” lietošanai un ražošanas metožu un citu ar minētā fakultatīvā kvalitātes apzīmējuma piemērošanu saistīto kritēriju noteikšanu, jo īpaši tādu nosacījumu paredzēšanai, saskaņā ar kuriem var atļaut izejvielas vai barību, kas iegūta ārpus kalnu rajoniem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanas, arī ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanas tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 35 . Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(57)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz produktu, kas saskaņā ar kombinēto nomenklatūru apzīmēti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, klasifikācijas tehniskā noformējuma un tiešsaistes piekļuves noteikšanu; saskaņota ilgtspējas saistību izklāsta noteikšanu; pavaddokumentu formāta un tiešsaistes noformējuma noteikšanu un noteikumu paredzēšanu par aizsargāto persondatu izslēgšanu vai anonimizāciju; sīki izstrādātu noteikumu paredzēšanu par reģistrācijas pieteikumu procedūrām, formu un noformējumu, tai skaitā attiecībā uz pieteikumiem, kas skar vairāk nekā vienas valsts teritoriju; iebildumu un oficiālo piezīmju formāta un tiešsaistes noformējuma noteikšanu un noteikumu paredzēšanu par aizsargāto persondatu izslēgšanu vai anonimizāciju; pārejas perioda noteikšanu, lai atļautu reģistrēta nosaukuma lietošanu līdztekus citiem nosaukumiem, kas citādi būtu pretrunā ar reģistrēto nosaukumu, un šāda pārejas perioda pagarināšanu; pieteikumu noraidīšanu; lēmuma par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju pieņemšanu, ja vienošanās nav panākta; tādu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrāciju, kuras attiecas uz trešo valstu produktiem, kas tiek aizsargāti Savienībā saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir Savienība; Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistra satura un noformējuma noteikšanu; Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistra izrakstu formāta un tiešsaistes noformējuma noteikšanu un noteikumu paredzēšanu par aizsargāto persondatu izslēgšanu vai anonimizāciju; sīki izstrādātu noteikumu paredzēšanu par Savienības grozījuma pieteikumu iesniegšanas procedūrām, formu un noformējumu, kā arī par standarta grozījuma procedūrām, formu un paziņošanu Komisijai; ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas atcelšanu; sīki izstrādātu noteikumu paredzēšanu par reģistrācijas anulēšanas procedūrām un formu, kā arī par anulēšanas pieprasījumu iesniegšanu; ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības simbolu noteikšanu, Savienības simbolu un norāžu tehnisko parametru definēšanu, kā arī noteikumu paredzēšanu par to izmantošanu tādiem produktiem, kurus tirgo ar reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ieskaitot noteikumus par lietojamo atbilstīgo valodas versiju; informācijas, ar kuru jāapmainās, būtības un veidu noteikšanu, kā arī to metožu noteikšanu, kuras izmanto informācijas apmaiņai saskaņā ar savstarpējo palīdzību kontroles un izpildes panākšanas nolūkā; noteikumu paredzēšanu par produkta specifikācijas formu, kas izmantojama lauksaimniecības produktiem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm; lauksaimniecības produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu vienotā dokumenta formāta un tiešsaistes noformējuma noteikšanu un noteikumu paredzēšanu par aizsargāto persondatu izslēgšanu vai anonimizāciju; attiecībā uz produktiem ar garantētām tradicionālajām īpatnībām: noteikumu par produkta specifikācijas formu paredzēšanu; sīki izstrādātu noteikumu par garantētu tradicionālo īpatnību produktu Savienības reģistra formu un saturu paredzēšanu; garantētu tradicionālo īpatnību produktu Savienības simbola izveidi; noteikumu paredzēšanu par norāžu, saīsinājumu un Savienības simbola vienotu aizsardzību un noteikumu paredzēšanu par to lietošanu un Savienības simbola tehniskajiem parametriem; procedūras un formālo prasību paredzēšanu garantēto tradicionālo īpatnību produktu aizsardzībai; sīki izstrādātu noteikumu paredzēšanu par reģistrācijas pieteikumu (tai skaitā pieteikumu, kas attiecas uz vairāk nekā vienas valsts teritoriju), iebildumu, kā arī produkta specifikācijas grozījumu un reģistrācijas anulēšanas pieteikumu procedūrām, formu un noformējumu; pārejas periodiem garantētu tradicionālo īpatnību produktu nosaukumu lietošanai; reģistrācijas pieteikuma noraidīšanu; lēmuma par garantētu tradicionālo īpatnību produkta reģistrāciju pieņemšanu, ja vienošanās nav panākta; garantētu tradicionālo īpatnību produkta reģistrācijas atcelšanu; attiecībā uz fakultatīvajiem kvalitātes apzīmējumiem un shēmām: tehniskās informācijas noteikšanu, kas vajadzīga, lai paziņotu par fakultatīvajiem kvalitātes apzīmējumiem un shēmām; noteikumu paredzēšanu par veidlapām, procedūrām vai citu tehnisko informāciju; fakultatīvo kvalitātes apzīmējumu lietošanas noteikumu paredzēšanu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 36 .

(58)Komisijai vajadzētu būt pilnvarām pieņemt īstenošanas aktus, nepiemērojot Regulu (ES) Nr. 182/2011, attiecībā uz: nosaukuma reģistrēšanu, ja nav pieņemamu iebildumu vai – pieņemama iebilduma gadījumā – ja ir panākta vienošanās par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un produktiem ar garantētām tradicionālām īpatnībām, un vajadzības gadījumā – publicētās informācijas grozīšanu, ja šie grozījumi nav būtiski; publiski pieejama ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu elektroniska reģistra un garantēto tradicionālo īpatnību produktu elektroniska reģistra izveidi un uzturēšanu; pārejas perioda noteikšanu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanai pēc iebilduma, kas iesniegts saskaņā ar valsts procedūru; to ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu anulēšanu, kas reģistrētas, pārkāpjot jau pieteiktas vai reģistrētas pilnīgi vai daļēji homonīmas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes; tādu līdzekļu noteikšanu, ar kuriem attiecībā uz produktiem ar garantētām tradicionālām īpatnībām publiskojami kompetento iestāžu un produktu sertifikācijas struktūru nosaukumi un adreses.

(59)Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 1308/2013, (ES) 2017/1001 un (ES) 2019/787 un būtu jāatceļ Regula (ES) Nr. 1151/2012.

(60)Aizsargātajiem cilmes vietas nosaukumiem, aizsargātajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un produktiem ar garantētajām tradicionālajām īpatnībām, kas jau ir reģistrēti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012, aizsargātajiem cilmes vietas nosaukumiem un aizsargātajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas jau ir reģistrētas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas jau ir reģistrētas saskaņā ar Regulu (ES) 2019/787, būtu jāsaglabā aizsardzība saskaņā ar šo regulu, un tās būtu automātiski jāiekļauj attiecīgajā reģistrā.

(61)Lai veicinātu netraucētu pāreju no Regulās (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 1308/2013 un (ES) 2019/787 paredzētajiem noteikumiem uz šajā regulā paredzētajiem noteikumiem, būtu jāparedz noteikumi par atbilstošu kārtību,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I sadaļa
Vispārīgi noteikumi

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu paredz noteikumus par:

a) vīna, stipro alkoholisko dzērienu un lauksaimniecības produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm;

b) garantētu tradicionālo īpatnību produktiem un lauksaimniecības produktu fakultatīviem kvalitātes apzīmējumiem.

2. pants

Definīcijas

1.Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

a)“ražotāju grupa” ir jebkura apvienība neatkarīgi no tās juridiskās formas, kuru galvenokārt veido viena un tā paša produkta ražotāji vai pārstrādātāji;

b)“tradicionāls” un “tradīcija”, kas saistīti ar produktu, kura izcelsme ir noteikts ģeogrāfisks apgabals, nozīmē ražotāju pierādītu vēsturisku izmantošanu noteiktā kopienā laikposmā, kas pieļauj nodošanu no vienas paaudzes nākamajai; šim laikposmam jābūt vismaz 30 gadiem, un minētais izmantošanas laikposms var ietvert izmaiņas, kas nepieciešamas līdz ar higiēnas un drošības prakses izmaiņām;

c)“marķējums”, kas definēts Regulas (ES) Nr. 1169/2011 2. panta 2. punkta j) apakšpunktā;

d)“ražošanas posms” ir jebkurš ražošanas, pārstrādes, sagatavošanas vai nogatavināšanas posms līdz brīdim, kad produkts ir kļuvis tāds, ka tas ir laižams iekšējā tirgū;

e)“pārstrādes produkti” ir pārtika, kas iegūta, pārstrādājot nepārstrādātus produktus Regulas 852/2004 2. panta m) un o) punkta nozīmē;

f)“produktu sertifikācijas struktūras” ir struktūras Regulas (ES) 2017/625 II sadaļas III nodaļas nozīmē, kuras apliecina, ka produkti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai garantētām tradicionālajām īpatnībām atbilst produkta specifikācijai;

g)“sugas vārds” ir:

i) produkta nosaukums, kas, lai gan attiecas uz vietu, reģionu vai valsti, kurā produkts tika sākotnēji ražots vai pārdots, ir kļuvis par produkta vispārpieņemtu nosaukumu Savienībā; kā arī

ii) kopīgs apzīmējums, kas apraksta produktu veidus, produktu īpašības vai citus apzīmējumus, kuri neattiecas uz konkrētu produktu;

h)“augu šķirnes nosaukums” ir noteiktas šķirnes nosaukums, kas ir vispārpieņemts lietošanā vai oficiāli reģistrēts saskaņā ar Padomes Direktīvām 2002/53/EK 37 , 2002/55/EK 38 un 2008/90/EK 39 vai Padomes Regulu (ES) Nr. 2100/94 40 , valodā vai valodās, kurās tie tiek lietoti vai uzskaitīti attiecīgās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienā;

i)“dzīvnieku šķirnes nosaukums” ir šķirņu nosaukumi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1012 2. panta nozīmē 41 , kas ir uzskaitīti ciltsgrāmatās vai ciltsreģistros, valodā vai valodās, kurās tie ir uzskaitīti attiecīgās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienā.

3. pants

Datu aizsardzība

1.Komisija un dalībvalstis apstrādā un publisko persondatus, kas saņemti reģistrācijas, grozījumu apstiprināšanas, anulēšanas, iebildumu iesniegšanas, pārejas perioda piešķiršanas un kontroles procedūru laikā saskaņā ar šo regulu, Regulu (ES) Nr. 1308/2013 un Regulu (ES) 2019/787, ievērojot Regulu (ES) 2018/1725 un Regulu (ES) 2016/679.

2.Attiecībā uz persondatu apstrādi procedūrā, kas saskaņā ar Regulu (ES) 2019/787, Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/1235 42 un šo regulu ir Komisijas kompetencē, Komisija ir pārzinis Regulas (ES) 2018/1725 nozīmē.

3.Attiecībā uz persondatu apstrādi procedūrās, kas saskaņā ar Regulu (ES) 2019/787, Deleģēto regulu (ES) 2021/1235 un šo regulu ir dalībvalstu kompetento iestāžu kompetencē, minētās iestādes ir pārziņi Regulas (ES) 2016/679 nozīmē.

II sadaļa
Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

1. nodaļa
Vispārīgi noteikumi

4. pants

Mērķi

1.Ar šo sadaļu izveido vienotu un ekskluzīvu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmu, kas aizsargā vīna, stipro alkoholisko dzērienu un lauksaimniecības produktu nosaukumus, kuru īpašības, pazīmes vai reputācija ir saistīta ar to ražošanas vietu, tādējādi nodrošinot šādus aspektus:

a)ražotājiem, kas darbojas kolektīvi, ir nepieciešamās pilnvaras un atbildība, lai pārvaldītu savu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, arī lai reaģētu uz sabiedrības pieprasījumu pēc produktiem, kas ražoti ilgtspējīgi, ņemot vērā šādas ražošanas trīs dimensijas – ekonomisko, vidisko un sociālo vērtību, un lai darbotos tirgū;

b)godīga konkurence ražotājiem tirdzniecības ķēdē;

c)patērētāji saņem uzticamu informāciju un garantiju par šādu produktu autentiskumu un var tos viegli identificēt tirgū, arī elektroniskajā tirdzniecībā;

d)efektīva ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācija, ņemot vērā intelektuālā īpašuma tiesību pienācīgu aizsardzību; kā arī

e)rezultatīva izpildes panākšana un tirdzniecība visā Savienībā un elektroniskajā tirdzniecībā, nodrošinot iekšējā tirgus integritāti.

5. pants

Darbības joma

1.Šī sadaļa attiecas uz vīnu, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un lauksaimniecības produktiem, arī pārtikas produktiem un zvejniecības un akvakultūras produktiem, kas uzskaitīti Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikumā izklāstītās kombinētās nomenklatūras 1.–23. nodaļā 43 , un papildu lauksaimniecības produktiem, kas uzskaitīti šīs regulas I pielikumā izklāstītajās kombinētās nomenklatūras pozīcijās un kodos.

2.Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācija un aizsardzība neskar ražotāju pienākumu ievērot citus Savienības noteikumus, jo īpaši tos, kas attiecas uz produktu laišanu tirgū, sanitārajiem un fitosanitārajiem noteikumiem, tirgu kopīgo organizāciju, konkurences noteikumiem un pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem.

3.Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/1535 44 šajā regulā noteiktajai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmai nepiemēro.

6. pants

Klasifikācija

1.Produktus, kas apzīmēti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, klasificē saskaņā ar kombinēto nomenklatūru divu, četru vai sešu ciparu līmenī. Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde attiecas uz vairāk nekā vienas kategorijas produktiem, norāda katru ierakstu. Produktu klasifikāciju izmanto tikai reģistrācijas, statistikas un uzskaites vajadzībām. Minēto klasifikāciju neizmanto, lai noteiktu salīdzināmus produktus aizsardzībai pret tiešu un netiešu komerciālu izmantošanu, kas minēta 27. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

2.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka 1. punktā minētās klasifikācijas tehnisko noformējumu un piekļuvi tai tiešsaistē. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 53. panta 2. punktā.

7. pants

Definīcijas

1.Šajā sadaļā piemēro šādas definīcijas:

a)“ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”, ja vien nav noteikts citādi, ir vīna cilmes vietas nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 93. pantā, lauksaimniecības produktu cilmes vietas nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kā definēts šīs regulas 48. pantā, un stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kā definēts Regulas (ES) 2019/787 3. panta 4. punktā, par kurām ir iesniegts pieteikums vai kuras ir iekļautas 23. pantā minētajā Savienības ģeogrāfisko norāžu reģistrā;

b)“vīns” ir produkti, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 1., 3.–6., 8., 9., 11., 15. un 16. punktā;

c)“stiprie alkoholiskie dzērieni” ir alkoholiskie dzērieni, kas definēti Regulas (ES) 2019/787 2. pantā;

d)“lauksaimniecības produkti” ir 5. panta 1. punktā minētie produkti, izņemot vīnu un stipros alkoholiskos dzērienus;

e)“kombinētā nomenklatūra” ir preču nomenklatūra, kas noteikta ar Regulas (EEK) Nr. 2658/87 1. pantu;

f)“atzīta ražotāju grupa” ir oficiāla apvienība, kas ir juridiska persona un ko kompetentās valsts iestādes atzinušas par vienīgo grupu, kura darbojas visu ražotāju vārdā;

g)“ražotājs” ir uzņēmējs, kas iesaistīts jebkurā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi aizsargāta produkta ražošanas posmā, tai skaitā pārstrādes darbībās, uz ko attiecas produkta specifikācija.

2. nodaļa
Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācija

8. pants

Pieteikuma iesniedzējs

1.Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas pieteikumus var iesniegt tikai tā produkta ražotāju grupa (“pieteikuma iesniedzēja ražotāju grupa”), kura nosaukumu ierosināts reģistrēt. Reģionālās vai vietējās publiskās struktūras var palīdzēt sagatavot pieteikumu un sniegt atbalstu ar to saistītajā procedūrā.

2.Ja attiecīgajiem ražotājiem nav iespējams izveidot grupu to skaita, ģeogrāfiskās atrašanās vietas vai organizatorisko īpatnību dēļ, šajā sadaļā attiecībā uz stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm par pieteikuma iesniedzēju ražotāju grupu var uzskatīt dalībvalsts izraudzītu iestādi. Šādā gadījumā 9. panta 2. punktā minētajā pieteikumā norāda attiecīgos iemeslus.

3.Šajā sadaļā par pieteikuma iesniedzēju ražotāju grupu var uzskatīt vienu ražotāju, ja ir pierādīts, ka ir izpildīti abi tālāk minētie nosacījumi:

a)attiecīgā persona ir vienīgais ražotājs, kas vēlas iesniegt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikumu; kā arī

b)attiecīgo ģeogrāfisko apgabalu nosaka dabas īpatnības neatkarīgi no īpašuma robežām, un tam ir īpašības, kas ievērojami atšķiras no kaimiņu apgabalu īpašībām, vai produkta īpašības atšķiras no kaimiņu apgabalā ražoto produktu īpašībām.

4.Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas apzīmē pārrobežu ģeogrāfisko apgabalu, vairākas ražotāju grupas no dažādām dalībvalstīm vai trešām valstīm var iesniegt kopīgu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikumu.

9. pants

Reģistrācijas procedūras valsts posms

1.Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz Savienības izcelsmes produktu iesniedz produkta izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

2.Šā panta 1. punktā minētais pieteikums ietver:

a)11. pantā paredzēto produkta specifikāciju;

b)13. pantā paredzēto vienoto dokumentu;

c)14. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētos pavaddokumentus.

3.Dalībvalsts rūpīgi pārbauda reģistrācijas pieteikumu, lai pārliecinātos, ka tas atbilst attiecīgajiem vīna, stipro alkoholisko dzērienu vai lauksaimniecības produktu reģistrācijas nosacījumiem.

4.Veicot 3. punktā minēto rūpīgo pārbaudi, dalībvalsts rīko valsts iebildumu procedūru. Saskaņā ar valsts iebildumu procedūru nodrošina reģistrācijas pieteikuma publicēšanu un paredz vismaz divu mēnešu laikposmu no publicēšanas dienas, kura laikā jebkura fiziska vai juridiska persona, kurai ir likumīgas intereses un kura ir iedibināta vai pastāvīgi dzīvo attiecīgā produkta izcelsmes dalībvalsts teritorijā, var šajā dalībvalstī iesniegt iebildumus pret reģistrācijas pieteikumu.

5.Dalībvalsts nosaka iebildumu procedūras kārtību. Šī kārtība var ietvert iebilduma pieņemamības kritērijus, apspriešanās periodu starp pieteikuma iesniedzēju ražotāju grupu un katru iebildumu iesniedzēju, un pieteikuma iesniedzējas ražotāju grupas ziņojuma iesniegšanu par apspriešanās rezultātiem, tai skaitā par visām izmaiņām, ko pieteikuma iesniedzēja ražotāju grupa ir izdarījusi reģistrācijas pieteikumā.

6.Ja pēc reģistrācijas pieteikuma rūpīgas pārbaudes un saņemto iebildumu rezultātu un ar pieteikuma iesniedzēju ražotāju grupu saskaņoto pieteikuma izmaiņu novērtēšanas dalībvalsts uzskata, ka šīs regulas prasības ir izpildītas, tā var pieņemt labvēlīgu lēmumu un iesniegt Savienības pieteikumu, kas minēts 15. pantā.

7.Dalībvalsts nodrošina, ka tās lēmums, vai tas būtu labvēlīgs vai nelabvēlīgs, tiek publiskots un ka jebkurai likumīgi ieinteresētai fiziskajai vai juridiskajai personai ir iespēja to pārsūdzēt. Dalībvalsts arī nodrošina, ka tiek publiskota produkta specifikācija, uz ko pamatojas tās labvēlīgais lēmums, un nodrošina elektronisku piekļuvi produkta specifikācijai.

10. pants

Valsts pagaidu aizsardzība

1.Dalībvalsts, sākot no dienas, kad Komisijai ir iesniegts Savienības reģistrācijas pieteikums, var uz laiku nosaukumam piešķirt šajā regulā paredzēto pagaidu aizsardzību valsts līmenī.

2.Šāda valsts aizsardzība beidzas dienā, kad stājas spēkā saskaņā ar 22. pantu pieņemtais īstenošanas akts, ar kuru pieņem lēmumu par reģistrācijas pieteikumu, vai kad reģistrācijas pieteikums tiek atsaukts.

3.Ja nosaukums saskaņā ar šo regulu netiek reģistrēts, valsts pagaidu aizsardzības radītās sekas ir vienīgi attiecīgās dalībvalsts atbildība.

4.Pasākumi, ko dalībvalstis veic saskaņā ar šo pantu, rada sekas tikai valsts līmenī, un tie neietekmē iekšējo tirgu vai starptautisko tirdzniecību.

11. pants

Produkta specifikācija

Šajā sadaļā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “produkta specifikācija” ir dokuments, kas minēts:

a)Regulas (ES) Nr. 1308/2013 94. pantā (attiecībā uz vīnu);

b)Regulas (ES) Nr. 2019/787 22. pantā (attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem);

c)šīs regulas 51. pantā attiecībā uz lauksaimniecības produktiem.

12. pants

Ilgtspējas saistības

1.Ražotāju grupa var vienoties par ilgtspējas saistībām, kas jāievēro, ražojot produktu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Šādu saistību mērķis ir piemērot ilgtspējas standartu, kas ir augstāks par Savienības vai valsts tiesību aktos noteikto, un būtiski pārsniegt labas prakses standartus attiecībā uz sociālajiem, vidiskajiem vai ekonomiskajiem aspektiem. Šādas saistības ir konkrētas, ņem vērā esošo ilgtspējīgo praksi, ko izmanto produktiem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, un tajās var būt sniegtas atsauces uz esošajām ilgtspējas shēmām.

2.Šā panta 1. punktā minētās ilgtspējas saistības iekļauj produkta specifikācijā.

3.Šā panta 1. punktā minētās ilgtspējas saistības neskar higiēnas, drošības standartu un konkurences noteikumu ievērošanas prasības.

4.Komisija saskaņā ar 84. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, kuros nosaka ilgtspējas standartus dažādās nozarēs un izklāsta kritērijus tādu esošo ilgtspējas standartu atzīšanai, kurus var ievērot ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm apzīmētu produktu ražotāji.

5.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka ilgtspējas saistību saskaņotu izklāstu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 53. panta 2. punktā.

13. pants

Vienotais dokuments

1.Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “vienotais dokuments” apzīmē:

a)attiecībā uz vīnu – dokumentu, kurā apkopota Regulas (ES) Nr. 1308/2013 94. pantā minētā produkta specifikācija;

b)attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem – Regulas (ES) Nr. 2019/787 23. pantā minēto dokumentu;

c)attiecībā uz lauksaimniecības produktiem – šīs regulas 52. pantā minēto dokumentu.

14. pants

Pavaddokumenti

1.Reģistrācijas pieteikumam pievienotajā dokumentācijā ietver:

a)informāciju par visiem ierosinātajiem ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmantošanas vai aizsardzības ierobežojumiem un attiecīgā gadījumā – par visiem pārejas pasākumiem, ko ierosinājusi pieteikuma iesniedzēja ražotāju grupa vai valsts iestādes, jo īpaši pēc valsts rūpīgas pārbaudes un iebildumu procedūras;

b)pieteikuma iesniedzējas ražotāju grupas nosaukumu un kontaktinformāciju;

c)tās kompetentās iestādes un/vai produkta sertifikācijas struktūras nosaukumu un kontaktinformāciju, kas pārbauda atbilstību produkta specifikācijas noteikumiem saskaņā ar:

i)Regulas (ES) Nr. 1308/2013 116.a pantu attiecībā uz vīniem;

ii) šīs regulas 39. pantu attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem;

d)jebkādu citu informāciju, ko dalībvalsts vai attiecīgā gadījumā pieteikuma iesniedzēja ražotāju grupa uzskata par piemērotu.

2.Komisija saskaņā ar 84. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, kuri papildina šo regulu ar noteikumiem, ar ko precizē prasības vai uzskaita iesniedzamo pavaddokumentu papildu elementus.

3.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka 1. punktā paredzēto pavaddokumentu formātu un tiešsaistes noformējumu, kā arī aizsargāto persondatu izslēgšanu vai anonimizāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 53. panta 2. punktā.

15. pants

Savienības reģistrācijas pieteikums

1.Attiecībā uz Savienības izcelsmes produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Savienības reģistrācijas pieteikumā ietver:

a)13. pantā minēto vienoto dokumentu;

b)14. pantā minētos pavaddokumentus;

c)tās dalībvalsts deklarāciju, kurai sākotnēji tika adresēts pieteikums, ar ko apstiprina, ka pieteikums atbilst reģistrācijas nosacījumiem; kā arī

d)produkta specifikācijas elektroniskās publikācijas atsauci, ko pastāvīgi atjaunina.

2.Saistībā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas attiecas uz produktiem, kuru izcelsme ir valstis ārpus Savienības, Savienības reģistrācijas pieteikumā ietver:

a)produkta specifikāciju ar tās publikācijas atsauci;

b)13. pantā minēto vienoto dokumentu;

c)14. pantā minētos pavaddokumentus;

d)juridisku pierādījumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību tās izcelsmes valstī; un

e)pilnvaru, ja pieteikuma iesniedzēju pārstāv pārstāvis.

3.Šīs regulas 8. panta 4. punktā minēto kopīgo reģistrācijas pieteikumu iesniedz viena no attiecīgajām dalībvalstīm vai pieteikuma iesniedzēja ražotāju grupa trešā valstī tieši vai ar šīs trešās valsts iestāžu starpniecību.

4.Šīs regulas 8. panta 4. punktā minētajā kopīgajā reģistrācijas pieteikumā attiecīgā gadījumā iekļauj 1. vai 2. punktā uzskaitītos dokumentus no visām attiecīgajām dalībvalstīm vai trešām valstīm. Attiecīgās valsts procedūras, arī iebildumu posmu, rīko visās attiecīgajās dalībvalstīs.

5.Šajā pantā minētos dokumentus sagatavo vienā no Savienības oficiālajām valodām.

6.Komisija saskaņā ar 84. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, kuros nosaka procedūras un nosacījumus, kas piemērojami Savienības reģistrācijas pieteikumu sagatavošanai un iesniegšanai.

7.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus par Savienības reģistrācijas pieteikumu procedūrām, formu un noformējumu, arī par reģistrācijas pieteikumiem, kas skar vairāk nekā vienas valsts teritoriju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 53. panta 2. punktā.

16. pants

Savienības reģistrācijas pieteikuma iesniegšana

1.Savienības pieteikumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijai iesniedz Komisijai elektroniski, izmantojot digitālu sistēmu. Digitālā sistēma nodrošina iespēju iesniegt pieteikumus dalībvalsts iestādēm, un dalībvalsts to var izmantot savā valsts procedūrā.

2.Ja reģistrācijas pieteikums attiecas uz ģeogrāfisku apgabalu, kas atrodas ārpus Savienības, pieteikumu Komisijai iesniedz vai nu tieši, vai ar attiecīgās trešās valsts iestāžu starpniecību. 1. punktā minētā digitālā sistēma nodrošina, ka pieteikumu var iesniegt pieteikuma iesniedzēja ražotāju grupa, kas iedibināta ārpus Savienības, un attiecīgās trešās valsts iestādes.

3.Savienības reģistrācijas pieteikumu Komisija publisko, izmantojot 1. punktā minēto digitālo sistēmu.

17. pants

Komisijas veiktā pārbaude un publikācija iebildumu iesniegšanai

1.Komisija rūpīgi pārbauda reģistrācijas pieteikumus, ko tā saņem saskaņā ar 16. panta 1. punktu. Šādā rūpīgā pārbaudē tā pārliecinās, vai nav acīmredzamu kļūdu, vai saskaņā ar 15. pantu sniegtā informācija ir pilnīga un vai 13. pantā minētais vienotais dokuments ir precīzs un tehniska rakstura. Tā ņem vērā attiecīgās dalībvalsts veiktās valsts procedūras rezultātus. Tā jo īpaši uzmanību pievērš 13. pantā minētajam vienotajam dokumentam.

2.Šādai rūpīgai pārbaudei nevajadzētu būt ilgākai par sešiem mēnešiem. Ja rūpīgās pārbaudes periods pārsniedz vai var pārsniegt sešus mēnešus, Komisija pieteikuma iesniedzēju rakstveidā informē par aizkavēšanās iemesliem.

3.Komisija var pieprasīt pieteikuma iesniedzējam papildu informāciju.

4.Ja, pamatojoties uz rūpīgo pārbaudi, kas veikta saskaņā ar 1. punktu, Komisija uzskata, ka ir izpildīti attiecīgi šajā regulā un Regulās (ES) Nr. 1308/2013 un (ES) 2019/787 paredzētie nosacījumi, tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē vienoto dokumentu un atsauci uz produkta specifikācijas publikāciju.

5.Komisija saskaņā ar 84. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par šajā pantā izklāstīto uzdevumu uzticēšanu EUIPO.

18. pants

Reģistrācijas pieteikuma apstrīdēšana valsts līmenī

1.Dalībvalstis informē Komisiju par jebkuru valsts administratīvu procedūru vai tiesvedību, kas var ietekmēt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju.

2.Komisija ir atbrīvota no pienākuma ievērot rūpīgās pārbaudes veikšanas termiņu, kas minēts 17. panta 2. punktā, un informēt pieteikuma iesniedzēju par kavēšanās iemesliem, ja tā saņem tādu dalībvalsts paziņojumu par saskaņā ar 9. panta 6. punktu iesniegtu reģistrācijas pieteikumu, ar ko:

a) informē Komisiju, ka 9. panta 6. punktā minētais lēmums ir atzīts par nederīgu valsts līmenī ar nekavējoties piemērojamu, bet ne galīgu tiesas nolēmumu; vai

b) lūdz Komisiju apturēt pārbaudi, jo nolūkā apstrīdēt pieteikuma derīgumu ir uzsākts valsts līmeņa administratīvais vai tiesas process un dalībvalsts uzskata, ka minētais process ir pamatots.

3.Atbrīvojums ir spēkā līdz brīdim, kad attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju par to, ka sākotnējais pieteikums ir atjaunots vai ka dalībvalsts atsauc savu apturēšanas pieprasījumu.

4.Ja ar valsts tiesas galīgo lēmumu pieteikums ir atzīts par nederīgu, dalībvalsts apsver iespēju veikt atbilstošus pasākumus, piemēram, vajadzības gadījumā atsaukt vai grozīt Savienības reģistrācijas pieteikumu.

19. pants

Savienības iebildumu procedūra

1.Trīs mēnešos pēc dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts vienotais dokuments un atsauce uz produkta specifikāciju saskaņā ar 17. panta 4. punktu, dalībvalsts vai trešās valsts iestādes, vai arī likumīgi ieinteresēta fiziska vai juridiska persona, kas ir iedibināta vai pastāvīgi dzīvo trešā valstī, var iesniegt Komisijai iebildumu vai paziņojumu par piezīmēm.

2.Jebkura likumīgi ieinteresēta fiziskā vai juridiskā persona, kas ir iedibināta vai pastāvīgi dzīvo dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, no kuras tika iesniegts Savienības reģistrācijas pieteikums, termiņā, kurā saskaņā ar 1. punktu pieļaujams iesniegt iebildumu vai paziņojumu par piezīmēm, var iesniegt iebildumu dalībvalstij, kurā tā ir iedibināta vai pastāvīgi dzīvo.

3.Iebildumā norāda, ka pieteikums varētu būt pretrunā ar attiecīgi šajā regulā, Regulā (ES) Nr. 1308/2013 vai Regulā (ES) 2019/787 paredzētajiem nosacījumiem, un sniedz pamatojumu. Iebildums, kurā minētais apgalvojums nav iekļauts, uzskatāms par nederīgu.

4.Komisija pārbauda iebilduma pieņemamību. Ja Komisija uzskata, ka iebildums ir pieņemams, tā piecu mēnešu laikā no publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī aicina iebildumu iesniegušo iestādi vai personu un pieteikumu iesniegušo iestādi vai pieteikuma iesniedzēju ražotāju grupu veikt pienācīgu apspriešanos, kas ilgst saprātīgu laikposmu, bet nepārsniedz trīs mēnešus. Jebkurā brīdī šajā laikposmā Komisija var pēc iestādes vai pieteikuma iesniedzējas ražotāju grupas pieprasījuma pagarināt apspriešanās termiņu ne vairāk kā par trim mēnešiem.

5.Iebildumu iesniegusī iestāde vai persona un pieteikumu iesniegusī iestāde vai pieteikuma iesniedzēja ražotāju grupa bez liekas kavēšanās uzsāk pienācīgu apspriešanos. Tās viena otrai iesniedz būtisku informāciju, lai izvērtētu, vai reģistrācijas pieteikums atbilst attiecīgi šai regulai, Regulai (ES) Nr. 1308/2013 vai Regulai (ES) 2019/787.

6.Viena mēneša laikā pēc 4. punktā minētās apspriešanās beigām pieteikuma iesniedzēja ražotāju grupa, kas ir iedibināta trešā valstī, vai tās dalībvalsts vai trešās valsts iestādes, no kuras tika iesniegts Savienības reģistrācijas pieteikums, paziņo Komisijai apspriešanās rezultātus, tai skaitā visu informāciju, ar kuru puses apmainījušās, par to, vai tika panākta vienošanās ar vienu vai visiem iebildumu iesniedzējiem, kā arī par visām no tā izrietošajām izmaiņām reģistrācijas pieteikumā. Iestāde vai persona, kas iesniegusi iebildumus Komisijai, var arī paziņot Komisijai savu nostāju apspriešanās beigās.

7.Ja pēc 4. punktā minētās apspriešanās beigām ir grozīti saskaņā ar 17. panta 4. punktu publicētie dati, Komisija atkārtoti pārbauda grozīto reģistrācijas pieteikumu. Ja reģistrācijas pieteikums ir būtiski grozīts un Komisija uzskata, ka grozītais pieteikums atbilst reģistrācijas nosacījumiem, tā vēlreiz publicē pieteikumu saskaņā ar minēto punktu.

8.Šajā pantā minētos dokumentus sagatavo vienā no Savienības oficiālajām valodām.

9.Pēc iebildumu procedūras pabeigšanas Komisija pabeidz Savienības reģistrācijas pieteikuma novērtējumu, ņemot vērā visus lūgumus par pārejas periodu piešķiršanu, iebildumu procedūras iznākumu, visus saņemtos paziņojumus par piezīmēm un visus citus jautājumus, kas radušies pēc rūpīgas pārbaudes veikšanas un kas var nozīmēt izmaiņas vienotajā dokumentā.

10.Komisija saskaņā ar 84. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, paredzot sīki izstrādātas procedūras un termiņus iebildumu procedūrai, valsts iestāžu un likumīgi ieinteresētu personu oficiālai piezīmju, ar ko nesāk iebildumu procedūru, iesniegšanai un noteikumus par šajā pantā noteikto uzdevumu uzticēšanu EUIPO.

11.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros attiecīgā gadījumā nosaka iebildumu un oficiālo piezīmju formātu un tiešsaistes noformējumu un paredz noteikumus par aizsargāto persondatu izslēgšanu vai anonimizāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 53. panta 2. punktā.

20. pants

Iebildumu pamatojums

1.Iebildumi, kas iesniegti saskaņā ar 19. pantu, ir pieņemami tikai tad, ja iebildumu iesniedzējs pierāda, ka:

a)ierosinātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde neatbilst ģeogrāfiskās izcelsmes norādes definīcijai vai attiecīgi šajā regulā, Regulā (ES) Nr. 1308/2013 vai Regulā (ES) 2019/787 minētajām prasībām;

b)ierosinātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju kavētu viens vai vairāki 29. pantā, 30. pantā, 31. pantā vai 49. panta 1. punktā minētie apstākļi;

c)ierosinātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācija apdraudētu pilnīgi vai daļēji identiska nosaukuma vai preču zīmes pastāvēšanu vai tādu produktu pastāvēšanu, kas likumīgi tirgoti vismaz piecus gadus pirms 17. panta 4. punktā paredzētās publicēšanas dienas.

2.Iebildumu pieņemamību attiecībā uz Savienības teritoriju novērtē Komisija.

21. pants

Pārejas periods ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanai

1.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka pārejas periodu līdz pieciem gadiem, lai attiecībā uz produktiem, kuru izcelsme ir dalībvalstī vai trešā valstī un kuru apzīmējums ietver vai satur nosaukumu, kas ir pretrunā 27. panta 1. punktam, atļautu turpināt lietot nosaukumus, ar kuru attiecīgie produkti tika tirgoti, ja saskaņā ar 9. panta 4. punktu vai 19. pantu pieņemams iebildums pret ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras aizsardzība ir pārkāpta, reģistrācijas pieteikumu liecina, ka:

a)attiecīgās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācija apdraudētu pilnīgi vai daļēji identiska nosaukuma pastāvēšanu produkta apzīmējumā; vai

b)šādi produkti ir likumīgi tirgoti ar attiecīgo nosaukumu produkta apzīmējumā attiecīgajā teritorijā vismaz piecus gadus pirms 17. panta 4. punkta a) apakšpunktā paredzētās publicēšanas dienas.

2.Šā panta 1. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 53. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, izņemot tos, pret kuriem ir iesniegts pieņemams iebildums saskaņā ar 9. panta 4. punktu, un tos pieņem, nepiemērojot minēto pārbaudes procedūru.

3.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem pagarina ar 1. punktu noteikto pārejas periodu līdz 15 gadiem vai ļauj turpināt izmantošanu līdz 15 gadiem, ja papildus tiek pierādīts, ka:

a)šā panta 1. punktā minētais nosaukums apzīmējumā konsekventi un taisnīgi ir likumīgi izmantots vismaz 25 gadus, pirms attiecīgās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikums tika iesniegts Komisijai;

b)1. punktā minētajā apzīmējumā iekļautā nosaukuma izmantošanas mērķis nekad nav bijis gūt labumu no produkta nosaukuma, kas reģistrēts kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, reputācijas; un

c)patērētājs nav ticis vai nav varējis tikt maldināts par produkta patieso izcelsmi.

4.Šā panta 3. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 53. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, izņemot tos, pret kuriem ir iesniegts pieņemams iebildums saskaņā ar 9. panta 4. punktu, un tos pieņem, nepiemērojot minēto pārbaudes procedūru.

5.Izmantojot 1. un 3. punktā minēto nosaukumu, marķējumā skaidri un redzami norāda izcelsmes valsti.

6.Lai pārvarētu īslaicīgas grūtības saistībā ar mērķi ilgtermiņā nodrošināt, ka visi ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta produkta ražotāji attiecīgajā apgabalā ievēro attiecīgo produkta specifikāciju, dalībvalsts var paredzēt pārejas periodu atbilstības nodrošināšanai līdz desmit gadiem, kas stājas spēkā no dienas, kurā pieteikums iesniegts Komisijā, ar nosacījumu, ka attiecīgie uzņēmēji ir likumīgi tirgojuši attiecīgos produktus, izmantojot attiecīgos nosaukumus bez pārtraukuma vismaz piecus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas minētās dalībvalsts iestādēs, un ir norādījuši uz šo faktu 9. panta 4. punktā minētajā valsts iebildumu procedūrā.

7.Šā panta 6. punktu mutatis mutandis piemēro ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, kas attiecas uz kādu ģeogrāfisko apgabalu trešā valstī, izņemot iebildumu procedūras gadījumā.

22. pants

Komisijas lēmums par reģistrācijas pieteikumu

1.Ja, pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju pēc 17. pantā paredzētās rūpīgās pārbaudes, Komisija uzskata, ka kāda no minētajā pantā noteiktajām prasībām nav izpildīta, tā pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem noraida reģistrācijas pieteikumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 53. panta 2. punktā.

2.Ja Komisija nesaņem pieņemamus iebildumus, tā, nepiemērojot 53. panta 2. punktā minēto procedūru, pieņem īstenošanas aktus, ar ko reģistrē ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Komisija var ņemt vērā paziņojumus par piezīmēm, kas saņemti saskaņā ar 19. panta 1. punktu.

3.Ja Komisija saņem pieņemamu iebildumu, tā pēc 19. panta 4. punktā minētās pienācīgās apspriešanās un ņemot vērā tās rezultātus:

a)pieņem īstenošanas aktu, ar ko reģistrē ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, nepiemērojot 53. panta 2. punktā minēto procedūru, ja ir panākta vienošanās, pēc tam, kad ir pārbaudīts, vai vienošanās atbilst Savienības tiesību aktiem, un vajadzības gadījumā groza informāciju, kas publicēta saskaņā ar 17. panta 4. punktu, ja vien šādi grozījumi nav būtiski; vai

b)pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem pieņem lēmumu par reģistrācijas pieteikumu, ja nav panākta vienošanās. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 53. panta 2. punktā.

4.Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas aktos paredz visus nosacījumus, kas piemērojami reģistrācijai, un vienotā dokumenta, kas iebildumu iesniegšanai publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, atkārtotu publicēšanu informācijas nolūkā, ja ir jāizdara grozījumi, kas nav būtiski.

5.Reģistrēšanas regulas un lēmumus par noraidīšanu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša L sērijā.

23. pants

Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrs

1.Komisija, nepiemērojot 53. panta 2. punktā minēto procedūru, pieņem īstenošanas aktus, kuros ietver noteikumus par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, kas aizsargātas saskaņā ar šo regulu, publiski pieejama elektroniska reģistra (“Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrs”) izveidi un uzturēšanu. Reģistram ir trīs daļas, kas atbilst attiecīgi vīna, stipro alkoholisko dzērienu un lauksaimniecības produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

2.Katru vīna un lauksaimniecības produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā attiecīgi identificē kā “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”, un katru stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi identificē kā “ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”.

3.Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā var ierakstīt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras attiecas uz trešo valstu produktiem, kas tiek aizsargāti Savienībā saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir Savienība. Komisija reģistrē šādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, izmantojot īstenošanas aktus saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 53. panta 2. punktā. Attiecībā uz vīnu un lauksaimniecības produktiem – ja vien šajos nolīgumos tie nav īpaši norādīti kā aizsargāti cilmes vietas nosaukumi, šādu produktu nosaukumus ieraksta Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā kā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

4.Katru ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ieraksta Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā tās oriģinālrakstībā. Ja oriģinālrakstība nav latīņu alfabētā, ģeogrāfiskās izcelsmes norādi transkribē latīņu alfabēta burtiem, un abas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes versijas ieraksta Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā, un tām ir vienāds statuss.

5.Komisija dara pieejamu un regulāri atjaunina 3. punktā minēto starptautisko nolīgumu sarakstu, kā arī saskaņā ar minētajiem nolīgumiem aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstu.

6.Ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju saistīto dokumentāciju digitālā vai papīra formā Komisija saglabā visu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes derīguma termiņu un anulēšanas gadījumā – 10 gadus pēc tās.

7.Komisija saskaņā ar 84. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistra pārvaldīšanas uzticēšanu EUIPO.

8.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistra saturu un noformējumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 53. panta 2. punktā.

24. pants

Izraksti no Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistra

1.Jebkurai personai ir iespēja lejupielādēt oficiālu izrakstu no Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistra, kurā sniegts ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas apliecinājums un attiecīgie dati, tai skaitā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikuma datums vai cits prioritārs datums. Šo oficiālo izrakstu var izmantot kā autentisku apliecinājumu tiesvedībā tiesā, šķīrējtiesā vai līdzīgā iestādē.

2.Ja valsts iestādes saskaņā ar 33. pantu ir atzinušas ražotāju grupu, šo grupu Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā un 1. punktā minētajā oficiālajā izrakstā norāda kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes tiesību īpašnieku.

3.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistra izrakstu formātu un tiešsaistes noformējumu un paredz noteikumus par aizsargāto persondatu izslēgšanu vai anonimizāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 53. panta 2. punktā.

25. pants

Produkta specifikācijas grozījumi

1.Ražotāju grupa, kurai ir likumīgas intereses, var iesniegt pieteikumu, lai apstiprinātu grozījumu reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkta specifikācijā.

2.Produkta specifikācijas grozījumus klasificē divās kategorijās:

a)Savienības grozījumi, attiecībā uz kuriem ir nepieciešama iebildumu procedūra Savienības līmenī; un

b)standarta grozījumi, kas jāizskata dalībvalsts vai trešās valsts līmenī.

3.Grozījums ir Savienības grozījums, ja tas ietver izmaiņas vienotajā dokumentā un:

a)ietver nosaukuma vai nosaukuma lietojuma izmaiņas vai – attiecībā uz vīnu un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem – ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēta produkta vai produktu kategorijas izmaiņas, vai – attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem – juridiskā nosaukuma izmaiņas; vai

b)rada risku, ka saikne ar vienotajā dokumentā norādīto ģeogrāfisko apgabalu vairs nebūs spēkā; vai

c)paredz turpmākus produkta tirdzniecības ierobežojumus.

4.Jebkuru citu reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkta specifikācijas grozījumu, kas nav Savienības grozījums atbilstīgi 3. punktam, uzskata par standarta grozījumu.

5.Standarta grozījumu uzskata par pagaidu grozījumu, ja tas attiecas uz tādām pagaidu izmaiņām produkta specifikācijā, kas izriet no valsts iestāžu noteiktu obligāto sanitāro un fitosanitāro pasākumu ievērošanas, vai tādu pagaidu grozījumu, kas ir jāveic kompetento iestāžu oficiāli atzītas dabas katastrofas vai nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ.

6.Komisija apstiprina Savienības grozījumus. Apstiprināšanas procedūra mutatis mutandis atbilst 8.–22. pantā noteiktajai procedūrai.

7.Savienības grozījumu pieteikumos, ko iesniedz trešā valsts vai trešās valsts ražotāji, ietver pierādījumu tam, ka pieprasītais grozījums atbilst attiecīgajā trešā valstī spēkā esošajiem tiesību aktiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību.

8.Ja pieteikumā par Savienības grozījumu reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkta specifikācijā ir iekļauti arī standarta grozījumi vai pagaidu grozījumi, Komisija rūpīgi pārbauda tikai Savienības grozījumu. Jebkurus standarta grozījumus vai pagaidu grozījumus uzskata par neiesniegtiem. Pārbaudot šādus pieteikumus, uzmanību koncentrē uz ierosināto Savienības grozījumu. Attiecīgā gadījumā Komisija vai attiecīgā dalībvalsts var aicināt pieteikuma iesniedzēju veikt izmaiņas citos produkta specifikācijas elementos.

9.Standarta grozījumus apstiprina dalībvalstis vai trešās valstis, kuru teritorijās atrodas attiecīgā produkta ģeogrāfiskais apgabals, un par tiem paziņo Komisijai. Komisija šos grozījumus publisko.

10.Komisija saskaņā ar 84. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem, ar ko 9. punktā minēto standarta grozījumu publicēšanu uztic EUIPO.

11.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus par procedūrām attiecībā uz Savienības grozījumu pieteikumu iesniegšanu, šādu grozījumu pieteikumu formu un noformējumu un par procedūrām attiecībā uz standarta grozījumiem un to formu un par to paziņošanu Komisijai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 53. panta 2. punktā.

26. pants

Reģistrācijas anulēšana

1.Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts, trešās valsts vai jebkuras fiziskas vai juridiskas personas, kurai ir likumīgas intereses, pieprasījuma var pieņemt īstenošanas aktus, kuru mērķis ir anulēt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju šādos gadījumos:

a)ja vairs nav iespējams nodrošināt atbilstību produkta specifikācijas prasībām; vai

b)ja neviens produkts ar attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi nav laists tirgū vismaz septiņus secīgus gadus.

2.Komisija var arī pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem pēc to produktu ražotāju pieprasījuma, ko tirgo ar reģistrēto nosaukumu, anulē reģistrāciju.

3.Šā panta 1. un 2. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 53. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.Anulēšanas procedūrai mutatis mutandis piemēro 9. pantu, 15.–20. pantu un 22. pantu.

5.Pirms 1. un 2. punktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas Komisija apspriežas ar dalībvalsts iestādēm, trešās valsts iestādēm vai, ja iespējams, ar trešās valsts ražotāju, kurš sākotnēji bija iesniedzis pieteikumu attiecīgās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijai, izņemot gadījumus, kad šo anulēšanu tieši pieprasa sākotnējie pieteikuma iesniedzēji.

6.Komisija saskaņā ar 84. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par 5. punktā izklāstīto uzdevumu uzticēšanu EUIPO.

7.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus par reģistrācijas anulēšanas procedūrām un formu, kā arī par 1. un 2. punktā minēto pieprasījumu noformējumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 53. panta 2. punktā.

3. nodaļa
Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība

27. pants

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība

1.Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas reģistrētas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā, ir aizsargātas pret:

a)jebkādu tiešu vai netiešu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes komerciālu izmantošanu saistībā ar produktiem, uz kuriem reģistrācija neattiecas, ja minētie produkti ir salīdzināmi ar tiem produktiem, kuri reģistrēti ar šo nosaukumu, vai ja, lietojot nosaukumu, tiek negodprātīgi izmantota, vājināta vai mazināta aizsargātā nosaukuma reputācija, vai tai kaitēts;

b)jebkādu ļaunprātīgu izmantošanu, atdarināšanu vai atsaukšanos, pat tad, ja norādīta produktu vai pakalpojumu patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir tulkots vai tam pievienoti vārdi “veids”, “tips”, “metode”, “ražots kā”, “atdarinājums”, “buķete”, “līdzīgs” vai tamlīdzīgi vārdi;

c)jebkādu citu nepatiesu vai maldinošu norādi attiecībā uz produkta izcelsmi, cilmi, būtību vai būtiskām īpašībām, kura ir uz iekšējā vai ārējā iepakojuma, reklāmas materiālos, dokumentos vai tīmekļvietnēs sniegtajā informācijā par attiecīgo produktu, kā arī pret tādas taras izmantošanu produkta iepakojumam, kas rada nepatiesu iespaidu par produkta izcelsmi;

d)cita veida praksi, kas var maldināt patērētāju par attiecīgā produkta patieso izcelsmi.

2.Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē atsaukšanās uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi notiek jo īpaši tad, ja apzīmējums, zīme vai cits marķēšanas vai iepakošanas līdzeklis pietiekami apdomīga patērētāja apziņā rada tiešu un skaidru saikni ar produktu, uz kuru attiecas reģistrētā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, tādējādi negodprātīgi izmantojot, vājinot vai mazinot reģistrētā nosaukuma reputāciju, vai tai kaitējot.

3.Šā panta 1. punkts attiecas arī uz domēna nosaukumu, kas satur reģistrēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai ko tā veido.

4.Šā panta 1. punktā minētā aizsardzība attiecas arī uz:

a)precēm, ko ieved Savienības muitas teritorijā un kas nav laistas brīvā apgrozībā minētajā teritorijā; un

b)precēm, kas tiek pārdotas ar tālpārdošanas līdzekļiem, piemēram, elektroniskā tirdzniecībā.

5.Atzītā ražotāju grupa vai jebkurš uzņēmējs, kam ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ir tiesīgs liegt visām trešām personām tirdzniecības gaitā ievest preces Savienībā, tās nelaižot tajā brīvā apgrozībā, ja šādas preces, tai skaitā iepakojums, ir no trešām valstīm un pārkāpj 1. punkta noteikumus.

6.Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas tiek aizsargātas saskaņā ar šo regulu, Savienībā nekļūst par sugas vārdiem.

7.Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir salikts nosaukums, kas satur terminu, kuru uzskata par sugas vārdu, šā termina lietošana nav 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētā darbība.

28. pants

Sastāvdaļas pārstrādes produktos

1.Šīs regulas 27. pants neskar uzņēmēju veiktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmantošanu saskaņā ar 36. pantu, lai norādītu, ka pārstrādes produkts kā sastāvdaļu satur produktu, kas apzīmēts ar attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ar nosacījumu, ka šāda izmantošana notiek saskaņā ar godīgu komercpraksi, kā arī nevājina un nemazina produkta ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi reputāciju vai tai nekaitē.

2.Ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ar ko apzīmē produkta sastāvdaļu, neizmanto attiecīgā pārstrādes produkta pārtikas nosaukumā, izņemot gadījumus, kad ir panākta vienošanās ar ražotāju grupu, kas pārstāv divas trešdaļas ražotāju.

3.Komisija saskaņā ar 84. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar papildu noteikumiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanu sastāvdaļu identificēšanai šā panta 1. punktā minētajos pārstrādes produktos.

29. pants

Sugas vārdi

1.Sugas vārdus nereģistrē kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

2.Lai konstatētu, vai nosaukums ir vai nav kļuvis par sugas vārdu, ņem vērā visus būtiskos faktorus, jo īpaši:

a) esošo stāvokli patēriņa apgabalos;

b) attiecīgos valsts vai Savienības tiesību aktus.

3.Komisija saskaņā ar 84. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar papildu noteikumiem, lai noteiktu šā panta 1. punktā minēto apzīmējumu sugas vārda statusu.

30. pants

Homonīmas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

1.Ja tiek iesniegts pieteikums par ģeogrāfiskās izcelsmes norādi pēc tam, kad Savienībā jau ir ticis iesniegts pieteikums par pilnīgi vai daļēji homonīmu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai tā ir aizsargāta Savienībā, šādu pieteikumu nereģistrē, ja vien praksē nav pietiekamas atšķirības starp vietējās un tradicionālās izmantošanas apstākļiem un abu homonīmo norāžu noformējumu, ņemot vērā vajadzību nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret attiecīgajiem ražotājiem un to, lai patērētāji netiek maldināti par produkta patieso identitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi.

2.Pilnīgi vai daļēji homonīmu nosaukumu, kas maldina patērētāju, liekot domāt, ka produkta izcelsme ir citā teritorijā, nereģistrē pat tad, ja attiecīgā produkta faktiskās teritorijas, reģiona vai izcelsmes vietas nosaukums ir pareizs.

3.Šajā pantā ar homonīmu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, par kuru ir iesniegts pieteikums vai kura ir aizsargāta Savienībā, apzīmē:

a)Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā ierakstītas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes;

b)ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, par kurām iesniegts pieteikums, ar nosacījumu, ka tās pēc tam tiek reģistrētas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā;

c)cilmes vietas nosaukumus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas Savienībā aizsargātas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1753 45 ; un

d)ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, cilmes vietas nosaukumus un līdzvērtīgus apzīmējumus, kas aizsargāti saskaņā ar starptautisku nolīgumu starp Savienību un vienu vai vairākām trešām valstīm.

4.Komisija anulē ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas reģistrētas, pārkāpjot 1. un 2. punktu.

5.Šā panta 4. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem, nepiemērojot 53. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

31. pants

Preču zīmes

Nosaukumu nereģistrē kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja, ņemot vērā preču zīmes reputāciju un atpazīstamību, par ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ierosinātā nosaukuma reģistrācija varētu maldināt patērētāju par produkta patieso identitāti.

32. pants

Ražotāju grupas

1.Ražotāju grupu izveido pēc ieinteresēto personu, to vidū lauksaimnieku, lauku saimniecību piegādātāju, starpposma pārstrādātāju un galīgo pārstrādātāju, iniciatīvas, kā noteikušas valsts iestādes un atbilstoši attiecīgā produkta veidam. Dalībvalstis pārbauda, vai ražotāju grupa darbojas pārredzami un demokrātiski un vai visiem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētā produkta ražotājiem ir tiesības būt grupas dalībniekiem. Dalībvalstis var paredzēt, ka ražotāju grupas darbā piedalās arī valsts amatpersonas un citas ieinteresētās personas, piemēram, patērētāju grupas, mazumtirgotāji un piegādātāji.

2.Ražotāju grupa var īstenot jo īpaši šādas pilnvaras un pienākumus:

a)izstrādāt produkta specifikāciju un pārvaldīt iekšējās kontroles, ar kurām nodrošina ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētā produkta ražošanas posmu atbilstību minētajai specifikācijai;

b)veikt tiesiskas darbības, lai nodrošinātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un ar to tieši saistīto intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību;

c)vienoties par ilgtspējas saistībām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav iekļautas produkta specifikācijā vai ir atsevišķa iniciatīva, arī par kārtību, kādā pārbauda atbilstību šīm saistībām un nodrošina to pienācīgu publicitāti, jo īpaši Komisijas nodrošinātā informācijas sistēmā;

d)veikt pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes rādītājus, tai skaitā:

i)izstrādāt, organizēt un vadīt kopīgas tirgvedības un reklāmas kampaņas;

ii)izplatīt informāciju un īstenot noieta veicināšanas pasākumus, kuru mērķis ir informēt patērētājus par īpašībām, kas piemīt produktam ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi;

iii)veikt ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētā produkta ekonomisko rādītāju, ražošanas ilgtspējas, uzturvērtības un organoleptisko īpašību analīzi;

iv)izplatīt informāciju par ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un attiecīgo Savienības simbolu; un

v)sniegt konsultācijas un apmācības esošajiem un topošajiem ražotājiem, tai skaitā par dzimumu līdztiesības un vienlīdzības aspektu iekļaušanu;

e)cīnīties pret viltošanu un iespējamu krāpniecisku tādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmantošanu iekšējā tirgū, ar ko apzīmē produktus, kuri neatbilst produkta specifikācijai, uzraugot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmantošanu iekšējā tirgū un trešo valstu tirgos, kur nodrošina ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, tai skaitā internetā, un, ja nepieciešams, informēt izpildiestādes, izmantojot pieejamās konfidenciālās sistēmas.

33. pants

Atzītas ražotāju grupas

1.Pēc ražotāju grupu, kas atbilst 3. punkta nosacījumiem, pieprasījuma dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem norīko vienu ražotāju grupu par atzītu ražotāju grupu attiecībā uz katru ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuras izcelsme ir to teritorijā un kura ir reģistrēta vai uz kuru attiecas reģistrācijas pieteikums, vai attiecībā uz produktu nosaukumiem, uz kuriem var attiekties reģistrācijas pieteikums.

2.Ražotāju grupu var noteikt par atzītu ražotāju grupu, ja iepriekš ir noslēgta vienošanās starp vismaz divām trešdaļām ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētā produkta ražotāju, kuri ražo vismaz divas trešdaļas no šā produkta ražošanas apjoma produkta specifikācijā minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Izņēmuma kārtā par atzītu ražotāju grupu uzskata 8. panta 2. punktā minēto iestādi un vienu ražotāju, kā minēts 8. panta 3. punktā.

3.Papildus 32. panta 2. punktā minētajām pilnvarām un pienākumiem atzītā ražotāju grupa var īstenot šādas pilnvaras un pienākumus:

a)uzturēt kontaktus ar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un viltošanas novēršanas iestādēm un piedalīties intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības tīklos kā attiecīgās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes tiesību īpašnieks;

b)veikt izpildes pasākumus, tai skaitā muitas iestādēm iesniegt pieteikumus par rīcību ar mērķi novērst vai apturēt jebkādus pasākumus, kas kaitē vai var kaitēt to produktu tēlam;

c)ieteikt valsts iestādēm saistošus noteikumus, kas jāpieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 166.a pantu, lai reglamentētu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētu produktu piegādi;

d)nolūkā aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes norādi interneta domēna nosaukumu sistēmās ārpus Savienības jurisdikcijas – reģistrēt individuālu, kolektīvu vai sertifikācijas preču zīmi (atkarībā no attiecīgās preču zīmju sistēmas), kuras būtisks elements ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāde un kura attiecas tikai uz produktiem, kuri atbilst attiecīgajai produkta specifikācijai.

4.Uz 2. punktā minētajām pilnvarām un pienākumiem attiecas iepriekšēja vienošanās, kas noslēgta starp vismaz divām trešdaļām ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētā produkta ražotāju, kuri ražo vismaz divas trešdaļas no šā produkta ražošanas apjoma produkta specifikācijā minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

5.Dalībvalstis veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka tiek ievēroti 2. punktā paredzētie nosacījumi. Ja kompetentās valsts iestādes konstatē, ka šādi nosacījumi nav ievēroti, dalībvalstis atceļ lēmumu par ražotāju grupas atzīšanu.

34. pants

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiesību aizsardzība domēna nosaukumos

1.Savienībā izveidotie valsts koda augstākā līmeņa domēna nosaukumu reģistri pēc tādas fiziskas vai juridiskas personas pieprasījuma, kurai ir likumīgas intereses vai tiesības, var atsaukt vai nodot domēna nosaukumu, kas reģistrēts ar šādu valsts koda augstākā līmeņa domēnu, atzītai ražotāju grupai, kas ražo produktu ar attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ievērojot piemērotu alternatīvu strīdu izšķiršanas procedūru vai tiesas procedūru, ja šādu domēna nosaukumu tā īpašnieks ir reģistrējis bez tiesībām vai likumīgām interesēm attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai ja tas ir reģistrēts vai tiek izmantots negodprātīgi un tā izmantošana ir pretrunā 27. pantam.

2.Savienībā izveidotie valsts koda augstākā līmeņa domēna nosaukumu reģistri nodrošina, ka jebkurā alternatīvā strīdu izšķiršanas procedūrā, kas izveidota, lai risinātu strīdus saistībā ar 1. punktā minēto domēna nosaukumu reģistrāciju, ģeogrāfiskās norādes tiek atzītas par tiesībām, kas var liegt domēna nosaukuma reģistrāciju vai negodprātīgu izmantošanu.

3.Komisija saskaņā ar 84. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem, ar ko uztic EUIPO izveidot un pārvaldīt domēna nosaukumu informācijas un brīdināšanas sistēmu, kas pieteikuma iesniedzējam pēc ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pieteikuma iesniegšanas sniegtu informāciju par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes kā domēna nosaukuma pieejamību un, pēc izvēles, par tādu domēna nosaukumu reģistrāciju, kas ir identiski attiecīgajai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei. Minētajā deleģētajā aktā iekļauj arī pienākumu Savienībā reģistrētiem valsts koda augstākā līmeņa domēna nosaukumu reģistriem sniegt EUIPO attiecīgo informāciju un datus.

35. pants

Konfliktējošās preču zīmes

1.Tādas preču zīmes reģistrāciju, kuras izmantošana būtu pretrunā 27. pantam, noraida, ja preču zīmes reģistrācijas pieteikums ir iesniegts pēc datuma, kad Komisijai iesniegts pieteikums par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju.

2.Preču zīmes, kas reģistrētas, pārkāpjot 1. punktu, EUIPO un attiecīgā gadījumā kompetentās valsts iestādes atzīst par spēkā neesošām.

3.Preču zīmi, kuras izmantošana ir pretrunā 27. pantam un kura ir pieteikta, reģistrēta vai, ja šādu iespēju paredz attiecīgie tiesību akti, vispāratzīta, to godprātīgi lietojot Savienības teritorijā, pirms dienas, kad Komisijai iesniegts pieteikums par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju, var turpināt izmantot un atjaunot neatkarīgi no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas, ja nav pamatojuma preču zīmes spēkā neesībai vai atsaukšanai saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/2436 vai Regulu (ES) 2017/1001. Šādos gadījumos ir atļauts izmantot ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja tā ir reģistrēta, un attiecīgo preču zīmi.

4.Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas Savienībā reģistrētas, neiesniedzot Savienības reģistrācijas pieteikumu, par pirmās aizsardzības dienas datumu uzskata datumu, kad 1. un 3. punkta vajadzībām Komisijai iesniegts pieteikums par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju.

5.Neskarot Regulu (ES) Nr. 1169/2011, Direktīvas (ES) 2015/2436 28. panta 4. punktā minētās garantijas vai sertifikācijas zīmes un šīs direktīvas 29. panta 3. punktā minētās kolektīvās zīmes var izmantot uz etiķetēm kopā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

36. pants

Izmantošanas tiesības

Reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi var izmantot jebkurš uzņēmējs, kas tirgo produktu, kurš atbilst attiecīgajai produkta specifikācijai vai vienotajam dokumentam, vai tam līdzvērtīgam dokumentam.

Dalībvalstis nodrošina, ka uz visiem uzņēmējiem, kas ievēro šajā sadaļā izklāstītos noteikumus, attiecas 39. pantā noteiktā produkta specifikācijas ievērošanas pārbaude. Lai segtu kontroles sistēmas pārvaldības izmaksas, dalībvalstis var piemērot maksu.

Tas, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norādi veido vai tā satur viena pieteikumu iesnieguša ražotāja īpašuma nosaukumu, neliedz citiem ražotājiem un uzņēmējiem izmantot reģistrēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja to izmanto, lai apzīmētu produktu, kas atbilst produkta specifikācijai.

37. pants

Savienības simboli, norādes un saīsinājumi

1.Nosaka šādus Savienības simbolus, kas paredzēti ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu marķēšanai un popularizēšanai:

a)simbols, ar ko apzīmē aizsargātus vīna un lauksaimniecības produktu cilmes vietas nosaukumus; un

b)simbols, ar ko apzīmē vīna un lauksaimniecības produktu aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

2.Tādu produktu gadījumā, kuru izcelsmes vieta ir Savienībā un kurus tirgo ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, marķējumā un reklāmas materiālos norāda ar tiem saistīto Savienības simbolu. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attēlo tajā pašā redzamības laukā, kur Savienības simbolu. Uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attiecas Regulas (ES) Nr. 1169/2011 13. panta 1. punktā izklāstītās marķējuma prasības attiecībā uz obligāto ziņu noformējumu.

3.Atkāpjoties no 2. punkta, attiecībā uz Savienības izcelsmes vīnu un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, ko tirgo ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, Savienības simbolus attiecīgā produkta marķējumā un reklāmas materiālos var nenorādīt.

4.saskaņā ar 1. punktu izveidoto Savienības aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes simbolu var izmantot to stipro alkoholisko dzērienu aprakstā, noformējumā un marķējumā, kuru nosaukumi ir ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

5.Ja vīnu, lauksaimniecības produktus vai stipros alkoholiskos dzērienus apzīmē ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, tad attiecīgi uz vīna etiķetes pievieno norādi “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”, uz lauksaimniecības produktu etiķetes var pievienot norādi “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” un uz stipro alkoholisko dzērienu etiķetes var pievienot norādi “ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”.

Ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētu vīnu un lauksaimniecības produktu marķējumā var norādīt saīsinājumus “ACVN” vai “AĢIN”, kas atbilst norādēm “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”.

6.Norādes, saīsinājumus un Savienības simbolus var izmantot pārstrādes produktu marķējumā un reklāmas materiālos, ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde attiecas uz to sastāvdaļu. Šādā gadījumā norādi, saīsinājumu vai Savienības simbolu novieto blakus tās sastāvdaļas nosaukumam, kas ir skaidri identificēta kā sastāvdaļa. Savienības simbolu neizvieto kopā ar pārtikas produkta nosaukumu Regulas (ES) Nr. 1169/2011 17. panta nozīmē vai tādā veidā, kas patērētājam liek domāt, ka reģistrācijas objekts ir pārstrādes produkts, nevis tā sastāvdaļa.

7.Pēc tam, kad ir iesniegts Savienības pieteikums ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijai, ražotāji marķējumā un produkta noformējumā var norādīt, ka ir iesniegts reģistrācijas pieteikums saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

8.Savienības simbolus, kas norāda uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, un Savienības norādes “aizsargāts cilmes vietas nosaukums”, “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” un “ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” vai attiecīgi saīsinājumus “ACVN” vai “AĢIN” marķējumā var norādīt tikai pēc attiecīgās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas akta publicēšanas.

9.Ja pieteikumu noraida, visus produktus, kas marķēti saskaņā ar 6. punktu, var tirgot, līdz izbeidzas krājumi.

10.Marķējumā var būt arī šādi elementi:

a)produkta specifikācijā minētā ģeogrāfiskās izcelsmes apgabala attēli; un

b)teksts, grafikas vai simboli, kas attiecas uz dalībvalsti un reģionu, kurā atrodas attiecīgais ģeogrāfiskās izcelsmes apgabals.

11.Uz produkta marķējuma un reklāmas materiāliem var norādīt Savienības simbolus, kas saistīti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras iekļautas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā, un kas apzīmē produktus, kuru izcelsme ir trešās valstīs; šādā gadījumā šos simbolus izmanto saskaņā ar 2. un 4. punkta prasībām.

12.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības simbolus, definē ģeogrāfisko norāžu Savienības simbolu tehniskos parametrus, kā arī paredz noteikumus par to lietošanu un norāžu un saīsinājumu lietošanu uz tādiem produktiem, kurus tirgo ar reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ieskaitot noteikumus par lietojamo atbilstīgo valodas versiju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 53. panta 2. punktā.

4. nodaļa
Kontroles un izpilde

38. pants

Darbības joma

1.Šī nodaļa attiecas uz stipro alkoholisko dzērienu un lauksaimniecības produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu kontrolēm un izpildes panākšanu.

2.Šajā nodaļā kontroles ietver:

a)pārbaudi saistībā ar to, vai ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēts produkts ir ražots saskaņā ar attiecīgo produkta specifikāciju; un

b)ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanas uzraudzību tirgū.

3.Veicot šajā sadaļā paredzētās kontroles un izpildes panākšanas darbības, atbildīgās kompetentās iestādes un produktu sertifikācijas struktūras ievēro Regulā (ES) 2017/625 noteiktās prasības. Tomēr Regulas (ES) 2017/625 VI sadaļas 1. nodaļa neattiecas uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu kontrolēm.

39. pants

Produkta specifikācijas ievērošanas pārbaude

1.Dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina to produktu ražotāju sarakstu, kuri apzīmēti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas iekļauta Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā, un kuru izcelsme ir to teritorijā.

2.Ražotāji ir atbildīgi par iekšējām kontrolēm, ar ko pirms produkta laišanas tirgū nodrošina ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm apzīmēto produktu atbilstību produkta specifikācijai.

3.Papildus 2. punktā minētajām iekšējām kontrolēm pirms Savienības izcelsmes produktu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi laišanas tirgū atbilstību produkta specifikācijai pārbauda trešās personas:

a)viena vai vairākas kompetentās iestādes Regulas (ES) 2017/625 3. panta 3. punkta nozīmē; vai

b)viena vai vairākas produktu sertifikācijas struktūras, kurām ir deleģēti pienākumi, kas izklāstīti Regulas (ES) 2017/625 II sadaļas III nodaļā.

4.Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas apzīmē produktus, kuru izcelsme ir trešās valstīs, produkta specifikācijas ievērošanas pārbaudi pirms produkta laišanas tirgū veic:

a)valsts kompetentā iestāde, ko izraudzījusies trešā valsts; vai

b)viena vai vairākas produktu sertifikācijas struktūras.

5.Ja saskaņā ar produkta specifikāciju ražošanas posmu veic viens vai vairāki ražotāji valstī, kas nav ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izcelsmes valsts, produkta specifikācijā paredz noteikumus par šo ražotāju atbilstības pārbaudi. Ja attiecīgais ražošanas posms notiek Savienībā, ražotājus paziņo tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā notiek ražošanas posms, un tos pārbauda kā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētā produkta ražotājus.

6.Ja dalībvalsts piemēro 8. panta 2. punktu, produkta specifikācijas ievērošanas pārbaudi nodrošina iestāde, kas nav tā, ko saskaņā ar minēto punktu uzskata par ražotāju grupu.

7.Produkta specifikācijas ievērošanas pārbaudes izmaksas var segt uzņēmēji, attiecībā uz kuriem notiek minētās kontroles. Šo izmaksu segšanā var piedalīties arī dalībvalstis.

40. pants

Publiska informācija par kompetentajām iestādēm un produktu sertifikācijas struktūrām

1.Dalībvalstis publisko 39. panta 3. punktā minēto kompetento iestāžu un produktu sertifikācijas struktūru nosaukumus un adreses un šo informāciju regulāri atjaunina.

2.Komisija publisko 39. panta 4. punktā minēto kompetento iestāžu un produktu sertifikācijas struktūru nosaukumus un adreses un šo informāciju periodiski atjaunina.

3.Komisija var izveidot digitālu portālu, kurā publisko 1. un 2. punktā minēto kompetento iestāžu un produktu sertifikācijas struktūru nosaukumus un adreses.

41. pants

Produktu sertifikācijas struktūru akreditācija

1.Šīs regulas 39. panta 3. punkta b) apakšpunktā un 39. panta 4. punkta b) apakšpunktā minētās produktu sertifikācijas struktūras atbilst un ir akreditētas saskaņā ar:

a)Eiropas standartu ISO/IEC 17065:2012 “Atbilstības novērtēšana. Prasības institūcijām, kas sertificē produktus, procesus un pakalpojumus”, tai skaitā Eiropas standartu ISO/IEC 17020:2012 “Atbilstības novērtēšana. Prasības dažāda veida institūcijām, kas veic inspekciju”; vai

b)citiem piemērotiem, starptautiski atzītiem standartiem, tai skaitā jebkādām a) apakšpunktā minēto Eiropas standartu pārskatītām vai grozītām versijām.

2.Šā panta 1. punktā minēto akreditāciju veic akreditācijas struktūra, kas atzīta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008 un ir Eiropas Akreditācijas kooperācijas locekle, vai akreditācijas struktūra ārpus Savienības, kas ir Starptautiskā akreditācijas foruma dalībniece.

42. pants

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu kontroles un izpildes panākšana tirgū

1.Dalībvalstis norīko vienu vai vairākas izpildiestādes, kas var būt tās pašas, kas 39. panta 3. punktā minētas kā kompetentās iestādes, kuras ir atbildīgas par kontrolēm tirgū un izpildes panākšanu saistībā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm pēc tam, kad ir pabeigti visi ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētā produkta ražošanas posmi, neatkarīgi no tā, vai tas tiek uzglabāts, ir tranzītā, tiek izplatīts vai tiek piedāvāts pārdošanai vairumtirdzniecībā vai mazumtirdzniecībā, tai skaitā elektroniskajā tirdzniecībā.

2.Izpildiestāde veic ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm apzīmēto produktu kontroles, kuru nolūks ir nodrošināt atbilstību produkta specifikācijai vai vienotajam dokumentam, vai tam līdzvērtīgam dokumentam.

3.Lai novērstu vai apturētu to produktu vai pakalpojumu nosaukumu izmantošanu, kurus ražo, piedāvā vai tirgo to teritorijā un kuri ir pretrunā 27. un 28. pantā paredzētajai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai, dalībvalstis veic atbilstīgus administratīvus un tiesiskus pasākumus.

4.Saskaņā ar 1. punktu norīkotā iestāde koordinē ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu piemērošanu starp attiecīgajiem departamentiem, aģentūrām un struktūrām, tai skaitā policiju, viltošanas novēršanas aģentūrām, muitu, intelektuālā īpašuma birojiem, pārtikas aprites tiesību iestādēm un mazumtirdzniecības inspektoriem.

43. pants

Starpniecības pakalpojumu sniedzējiem piemērojamie pienākumi

1.Tādu Savienībā iedibinātām personām pieejamu preču pārdošana, kas ir pretrunā 27. pantam, ir uzskatāma par nelikumīgu saturu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/xxx 2. panta g) punkta nozīmē 46 .

2.Dalībvalstu kompetentās iestādes var izdot rīkojumu veikt pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) 2022/xxx 8. pantu pret šā panta 1. punktā minēto nelikumīgo saturu.

3.Saskaņā ar Regulas (ES) 2022/xxx 14. pantu jebkura fiziska vai juridiska persona var paziņot mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem par konkrētu saturu, kas ir pretrunā šīs regulas 27. pantam.

4.Šī regula neskar Regulu (ES) 2022/xxx.

44. pants

Savstarpēja palīdzība un informācijas apmaiņa

1.Dalībvalstis palīdz cita citai šajā nodaļā paredzēto kontroļu un izpildes panākšanas nolūkā saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625.

2.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros sīki izklāsta tās informācijas būtību un veidu, ar kuru jāapmainās, kā arī informācijas apmaiņas metodes šajā nodaļā aprakstīto kontroļu veikšanai un izpildes panākšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 53. panta 2. punktā.

3.Administratīvajā palīdzībā – attiecīgā gadījumā un attiecīgajām kompetentajām iestādēm vienojoties – var ietilpt dalībvalsts kompetento iestāžu piedalīšanās tādās pārbaudēs uz vietas, ko veic citas dalībvalsts kompetentās iestādes.

4.Ģeogrāfiskās izcelsmes norādei piešķirtās aizsardzības iespējama pārkāpuma gadījumā dalībvalstis veic pasākumus, kuru nolūks ir atvieglot informācijas nosūtīšanu par šādu iespējamu pārkāpumu no tiesībaizsardzības iestādēm, prokuratūras un tiesu iestādēm 39. panta 3. punktā minētajām kompetentajām iestādēm.

5.Lai veicinātu informācijas apmaiņu par neatbilstību vai krāpšanu saistībā ar reģistrētām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, dalībvalstis izmanto informācijas pārvaldības sistēmu, kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625, vai jebkuru citu sistēmu, kas šim nolūkam varētu tikt izveidota nākotnē.

45. pants

Ražošanas atļaujas sertifikāti

1.Ražotājam, kura produkts pēc 39. pantā minētās atbilstības pārbaudes tiek atzīts par atbilstīgu saskaņā ar šo regulu aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkta specifikācijai, ir tiesības saņemt oficiālu sertifikātu vai citu sertifikācijas apliecinājumu par tiesībām ražot produktu, kas apzīmēts ar attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, attiecībā uz minētā ražotāja veiktajiem ražošanas posmiem.

2.Šā panta 1. punktā minēto sertifikācijas pierādījumu pēc izpildiestāžu pieprasījuma dara pieejamu muitas dienestiem vai citām iestādēm Savienībā, kuras ir iesaistītas pārbaudēs par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanu precēm, kas deklarētas laišanai brīvā apgrozībā vai laistas iekšējā tirgū. Ražotājs var darīt savu sertifikācijas pierādījumu pieejamu sabiedrībai vai jebkurai personai, kas darījumdarbības gaitā pieprasa šādu pierādījumu.

5. nodaļa
Tehniskā palīdzība

46. pants

Trešo valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu rūpīga pārbaude

Komisija saskaņā ar 84. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko šo regulu papildina ar noteikumiem, kuri ļautu uzticēt EUIPO tādu trešo valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu rūpīgu pārbaudi, kas nav ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saskaņā ar Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktu, kuras ierosināts aizsargāt saskaņā ar starptautiskām sarunām vai starptautiskiem nolīgumiem.

47. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.Ja Komisija izmanto šajā regulā paredzētās pilnvaras uzticēt uzdevumus EUIPO, tā ir arī pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 84. pantu, lai papildinātu šo regulu ar šādu uzdevumu izpildes uzraudzības kritērijiem. Minētie kritēriji var ietvert:

a)lauksaimniecības faktoru integrācijas pakāpi pārbaudes procesā;

b)kvalitātes novērtējumus;

c)no dažādiem avotiem iegūto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu novērtējumu saskaņotību;

d)uzdevumu efektivitāti; un

e)lietotāju apmierinātību.

2.Ne vēlāk kā pēc pieciem gadiem no dienas, kad EUIPO pirmo reizi deleģēti kādi uzdevumi, Komisija sagatavo un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par EUIPO veikto uzdevumu izpildes rezultātiem un pieredzi.

6. nodaļa
Lauksaimniecības produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

48. pants

Cilmes vietas nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

1.Lauksaimniecības produkta “cilmes vietas nosaukums” ir nosaukums, kas identificē produktu, kura:

a)izcelsme ir konkrētā vietā, reģionā vai – izņēmuma gadījumos – valstī;

b)kvalitāti vai īpašības ir radījusi galvenokārt vai vienīgi īpašā ģeogrāfiskā vide ar tai raksturīgajiem dabas un cilvēka faktoriem; un

c)visi ražošanas posmi notiek definētajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

2. Lauksaimniecības produkta “ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” ir nosaukums, kas identificē produktu, kura:

a)izcelsme ir konkrētā vietā, reģionā vai valstī;

b)konkrētā kvalitāte, reputācija vai cita īpašība ir galvenokārt saistāma ar tā ģeogrāfisko izcelsmi; un

c)vismaz viens ražošanas posms notiek definētajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.Aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde neattiecas uz šādiem lauksaimniecības produktiem:

a)produkti, kurus to veida dēļ nevar tirgot iekšējā tirgū un kurus var patērēt tikai to ražošanas vietā vai tās tuvumā, piemēram, restorānos;

b)produkti, kas, neskarot 5. panta 2. punktā minētos noteikumus, ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai vai pieņemtajiem morāles principiem un ko nedrīkst laist iekšējā tirgū.

4.Neatkarīgi no 1. punkta dažus nosaukumus reģistrē kā cilmes vietas nosaukumus, pat ja attiecīgo produktu izejvielas ir no ģeogrāfiskā apgabala, kas ir plašāks par definēto ģeogrāfisko apgabalu vai atšķiras no tā, ar noteikumu, ka:

a)izejvielu ražošanas apgabals ir ierobežots;

b)pastāv īpaši izejvielu ražošanas nosacījumi;

c)pastāv kontroles pasākumi, kuru nolūks ir nodrošināt b) apakšpunktā minēto nosacījumu ievērošanu; un

d)attiecīgie cilmes vietas nosaukumi ir atzīti kā cilmes vietas nosaukumi izcelsmes valstī pirms 2004. gada 1. maija.

Šajā punktā par izejvielām var uzskatīt tikai dzīvus dzīvniekus, gaļu un pienu.

5.Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā “cita īpašība” var ietvert tradicionālās ražošanas metodes, tradicionālās produktu pazīmes un lauksaimniecības praksi, kas aizsargā vidisko vērtību, tai skaitā bioloģisko daudzveidību, dzīvotnes, valsts atzītas vides aizsardzības teritorijas un ainavu.

6.Komisija saskaņā ar 84. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus par ierobežojumiem un atkāpēm attiecībā uz barības iegūšanas avotu cilmes vietas nosaukuma gadījumā.

7.Komisija saskaņā ar 84. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus par ierobežojumiem un atkāpēm attiecībā uz dzīvnieku kaušanu vai izejvielu iegūšanas avotu. Šajos ierobežojumos un atkāpēs, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, ņem vērā kvalitāti vai lietošanu un atzītu zinātību vai dabas faktorus.

49. pants

Augu šķirnes un dzīvnieku šķirnes

1.Nosaukumu nedrīkst reģistrēt kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja rodas konflikts ar augu šķirnes vai dzīvnieku šķirnes nosaukumu un ja tas var patērētāju maldināt attiecībā uz produkta patieso identitāti vai izcelsmi vai ja šādi var sajaukt ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētos produktus ar attiecīgo augu šķirni vai dzīvnieku šķirni.

2.Šā panta 1. punktā minētos nosacījumus izvērtē attiecībā uz konfliktējošo nosaukumu faktisko izmantošanu, arī augu šķirnes vai dzīvnieku šķirnes nosaukuma izmantošanu ārpus tā izcelsmes apgabala un tādas augu šķirnes nosaukuma izmantošanu, ko aizsargā Kopienas augu šķirņu aizsardzības tiesības.

3.Šī regula neliedz laist tirgū produktu, kurš neatbilst reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkta specifikācijai un kura marķējumā ir iekļauts minētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nosaukums vai tā daļa, un kurš satur vai ietver augu šķirnes vai dzīvnieku šķirnes nosaukumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)attiecīgais produkts ietver norādīto augu šķirni vai dzīvnieku šķirni vai ir no tās iegūts;

b)patērētāji netiek maldināti;

c)augu šķirnes vai dzīvnieku šķirnes nosaukuma lietošana rada godīgu konkurenci;

d)lietošanā neizmanto reģistrētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputāciju; un

e)attiecīgā produkta ražošana un tirgošana ārpus produkta izcelsmes apgabala ir sākusies pirms dienas, kurā iesniegts ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikums.

4.Komisija saskaņā ar 84. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz noteikumiem par augu šķirņu un dzīvnieku šķirņu nosaukumu lietošanu.

50. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz barības un izejvielu iegūšanas avotu

1.Piemērojot 48. pantu, attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem, kuru nosaukums ir reģistrēts kā cilmes vietas nosaukums, barību pilnībā iegūst no noteiktā ģeogrāfiskā apgabala.

2.Tikai tad, ja barību iegūt vienīgi no definētā ģeogrāfiskā apgabala nav tehniski iespējams, ir atļauts pievienot ārpus šā apgabala iegūtu barību ar nosacījumu, ka ģeogrāfiskās vides dēļ netiek ietekmēta produkta kvalitāte vai iezīmes. Barība, kas iegūta ārpus definētā ģeogrāfiskā apgabala, gadā nepārsniedz 50 % sausnas.

3.Jebkādus ierobežojumus attiecībā uz izejvielu izcelsmi, kas norādīti produkta specifikācijā produktam, kura nosaukums ir reģistrēts kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, pamato, ņemot vērā 51. panta 1. punkta f) apakšpunktā minēto saikni.

51. pants

Produkta specifikācija

1.Produkts, kura nosaukums ir reģistrēts kā cilmes vietas nosaukums vai kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, atbilst produkta specifikācijai, kurā ir norādīta vismaz šāda informācija:

a)nosaukums, kas aizsargājams kā cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kas var būt vai nu konkrēta produkta ražošanas vietas ģeogrāfiskais nosaukums, vai arī nosaukums, ko izmanto tirdzniecībā vai sarunvalodā, lai aprakstītu konkrēto produktu noteiktā ģeogrāfiskajā apgabalā;

b)produkta apraksts, attiecīgā gadījumā norādot attiecīgās izejvielas, augu šķirnes un dzīvnieku šķirnes, tai skaitā sugas komerciālo nosaukumu un zinātnisko nosaukumu, kā arī produkta galvenās fizikālās, ķīmiskās, mikrobioloģiskās vai organoleptiskās īpašības;

c)noteiktā ģeogrāfiskā apgabala definīcija, kas veido f) apakšpunkta i) vai ii) punktā minēto saikni, un vajadzības gadījumā ziņas, kas liecina par atbilstību 48. panta 4. punkta prasībām;

d)pierādījumi, ka produkta izcelsme ir noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, kas norādīts saskaņā ar 48. panta 1. punkta c) apakšpunktu vai 48. panta 2. punkta c) apakšpunktu;

e)produkta iegūšanas metodes apraksts un – attiecīgā gadījumā – izmantotās tradicionālās metodes un īpašā prakse; kā arī informācija par iepakojumu, ja pieteikuma iesniedzēju grupa tā nosaka un sniedz pietiekamu ar konkrēto produktu saistītu pamatojumu par to, kāpēc, ņemot vērā Savienības tiesību aktus, jo īpaši aktus par preču brīvu apriti un pakalpojumu brīvu sniegšanu, kvalitātes saglabāšanas, izcelsmes garantēšanas vai kontroles nodrošināšanas nolūkā iepakošanai jānotiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā;

f)sīka informācija, kas nosaka:

i)attiecībā uz cilmes vietas nosaukumu – saikni starp produkta kvalitāti vai īpašībām un ģeogrāfisko vidi, kas minēta 48. panta 1. punkta b) apakšpunktā; informāciju attiecībā uz minētās ģeogrāfiskās vides cilvēka faktoriem attiecīgā gadījumā var ierobežot, tajā iekļaujot tikai augsnes un ainavu pārvaldības, audzēšanas paņēmienu vai jebkādu citu attiecīgu cilvēka darbību, kas veicina minētajā punktā minētās ģeogrāfiskās vides dabas faktoru saglabāšanu, aprakstu;

ii)attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi – saikni starp noteiktu produkta kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām un ģeogrāfisko izcelsmi, kas minēta 48. panta 2. punkta b) apakšpunktā;

g)visi attiecīgā produkta īpašie marķēšanas noteikumi;

h)citas piemērojamās prasības, ja dalībvalstis vai attiecīgā gadījumā ražotāju grupa tās paredz, ņemot vērā to, ka šādām prasībām jābūt objektīvām, nediskriminējošām un saderīgām ar valsts un Savienības tiesību aktiem.

2.Produkta specifikācijā var iekļaut arī ilgtspējas saistības.

3.Komisija saskaņā ar 84. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saistībā ar noteikumiem, ar kuriem ierobežo šā panta 1. punktā minētajā produkta specifikācijā iekļaujamo informāciju, ja šāda ierobežošana ir nepieciešama, lai izvairītos no pārmērīgi apjomīgiem reģistrācijas pieteikumiem.

4.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus par produkta specifikācijas formu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 53. panta 2. punktā.

52. pants

Vienotais dokuments

1.Vienotais dokuments ietver:

a)produkta specifikācijas galvenos punktus, proti: nosaukumu, produkta aprakstu, kā arī – attiecīgā gadījumā – īpašos noteikumus saistībā ar iepakojumu un marķējumu, un ģeogrāfiskā apgabala īsu aprakstu;

b)aprakstu par produkta saikni ar ģeogrāfisko vidi vai ģeogrāfisko izcelsmi, kā minēts 51. panta 1. punkta f) apakšpunktā, tai skaitā, attiecīgā gadījumā, produkta apraksta vai ražošanas metodes īpašos elementus, kas pamato šo saikni.

2.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka 1. punktā paredzētā vienotā dokumenta formātu un tiešsaistes noformējumu, kā arī aizsargāto persondatu izslēgšanu vai anonimizāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 53. panta 2. punktā.

7. nodaļa
Procedūras noteikumi

53. pants

Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

III sadaļa
Kvalitātes shēmas

1. nodaļa
Garantētu tradicionālo īpatnību produkti

54. pants

Mērķis un darbības joma

1.Lai aizsargātu tradicionālās ražošanas metodes un receptes, palīdzot tradicionālo produktu ražotājiem piedāvāt tirgū un nodot patērētājiem informāciju par viņu tradicionālo recepšu un produktu vērtību paaugstinošām pazīmēm, tiek izveidota garantētu tradicionālo īpatnību produktu shēma.

2.Šī nodaļa attiecas uz lauksaimniecības produktiem.

Šajā nodaļā lauksaimniecības produkti ir lietošanai pārtikā paredzētie lauksaimniecības produkti, kas uzskaitīti Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā, un citi lauksaimniecības produkti un pārtikas produkti, kas uzskaitīti šīs regulas II pielikumā.

Šo nodaļu nepiemēro stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, aromatizētajiem vīniem vai vīnkopības produktiem, kas definēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļā, izņemot vīna etiķus.

3.Garantētu tradicionālo īpatnību produktu reģistrācija un aizsardzība neskar ražotāju pienākumu ievērot citus Savienības noteikumus, jo īpaši attiecībā uz produktu laišanu tirgū, vienotu tirgu kopīgo organizāciju un pārtikas marķēšanu.

55. pants

Atbilstības kritēriji

1.Nosaukums atbilst reģistrēšanai par garantētu tradicionālo īpatnību produktu, ja tas apraksta īpašu produktu, kurš:

a)radies, izmantojot minētajam produktam vai pārtikas produktam paredzētajai tradicionālajai praksei atbilstošu ražošanas veidu, pārstrādi vai sastāvu; vai

b)ražots no tradicionāli izmantotām izejvielām vai sastāvdaļām.

2.Lai nosaukumu reģistrētu par garantētu tradicionālo īpatnību produktu, tam:

a)jābūt tradicionāli lietotam attiecībā uz produktu; vai

b)jāidentificē produkta tradicionālais raksturs.

3. Ja iebildumu procedūrā saskaņā ar 62. pantu ir pierādīts, ka nosaukums tiek izmantots arī citā dalībvalstī vai trešā valstī, lai atšķirtu salīdzināmus produktus vai produktus, kuriem ir identisks vai līdzīgs nosaukums, lēmumā par reģistrēšanu, ko pieņem saskaņā ar 65. panta 3. punktu, var noteikt, ka garantētu tradicionālo īpatnību produkta nosaukums jāpapildina ar apgalvojumu “gatavots atbilstīgi … tradīcijai”, kurā ietilpst attiecīgās valsts vai reģiona nosaukums.

4.Nosaukumu nevar reģistrēt, ja tas attiecas tikai uz vispārēja rakstura apgalvojumiem, ko izmanto produktu kopumam, vai apgalvojumiem, kas paredzēti īpašos Savienības tiesību aktos.

5.Komisija saskaņā ar 84. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar sīkāku informāciju par šajā pantā noteiktajiem atbilstības kritērijiem.

56. pants

Produkta specifikācija

1.Garantētu tradicionālo īpatnību produkts atbilst produkta specifikācijai, kurā ietverts:

a)reģistrācijai ieteiktais produkta nosaukums attiecīgajās valodu versijās;

b)produkta apraksts, kurā iekļautas produkta galvenās fizikālās, ķīmiskās, mikrobioloģiskās vai organoleptiskās īpašības;

c)apraksts par ražošanas metodi, kas ražotājiem jāievēro, tai skaitā vajadzības gadījumā par izmantoto izejvielu vai sastāvdaļu raksturu un īpašībām, attiecīgā gadījumā norādot arī konkrētās sugas komercnosaukumu un zinātnisko nosaukumu, kā arī par produkta sagatavošanas metodi; un

d)galvenie elementi, kas nosaka produkta tradicionālo raksturu.

2.Komisija saskaņā ar 84. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem paredz noteikumus, ar ko ierobežo šā panta 1. punktā minētajā specifikācijā iekļaujamo informāciju, ja šāda ierobežošana ir nepieciešama, lai izvairītos no pārmērīgi apjomīgiem reģistrācijas pieteikumiem.

3.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus par produkta specifikācijas formu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 80. panta 2. punktā.

57. pants

Reģistrācijas procedūras valsts posms

1.Garantētu tradicionālo īpatnību produkta reģistrācijas pieteikumu var iesniegt tikai to produktu ražotāju grupas, kuru nosaukumi ir aizsargājami. Vairākas grupas no dažādām dalībvalstīm vai trešām valstīm var iesniegt kopīgu reģistrācijas pieteikumu.

2.Garantētu tradicionālo īpatnību produkta nosaukuma reģistrācijas pieteikumā ietver:

a) pieteikuma iesniedzējas ražotāju grupas nosaukumu un adresi;

b) regulas 56. pantā paredzēto produkta specifikāciju.

3.Ja pieteikumu sagatavo ražotāju grupa, kas ir iedibināta kādā dalībvalstī, pieteikumu adresē šīs dalībvalsts iestādēm. Dalībvalsts rūpīgi izskata pieteikumu, lai pārbaudītu, vai tas ir pamatots un atbilst 55. pantā minētajiem atbilstības kritērijiem. Veicot rūpīgo pārbaudi, dalībvalsts rīko valsts iebildumu procedūru. Ja dalībvalsts uzskata, ka šīs nodaļas prasības ir izpildītas, tā var pieņemt labvēlīgu lēmumu un iesniegt Komisijai Savienības reģistrācijas pieteikumu.

4.Dalībvalsts nodrošina, ka tās lēmums, vai tas būtu labvēlīgs vai nelabvēlīgs, tiek publiskots un ka jebkurai likumīgi ieinteresētai fiziskajai vai juridiskajai personai ir iespēja šo lēmumu apstrīdēt. Dalībvalsts arī nodrošina, ka tiek publiskota produkta specifikācija, uz ko pamatojas tās labvēlīgais lēmums, un nodrošina elektronisku piekļuvi produkta specifikācijai.

5.Ja pieteikumu, arī kopīgu pieteikumu, sagatavo ražotāju grupa vai grupas, kas ir iedibinātas trešā valstī, pieteikumu iesniedz tieši vai ar attiecīgās trešās valsts iestāžu starpniecību.

58. pants

Savienības reģistrācijas pieteikums

1.Garantētu tradicionālo īpatnību produkta reģistrācijas Savienības pieteikumā iekļauj:

a) 57. panta 2. punktā minētos elementus; un

b) tikai attiecībā uz dalībvalstīm – dalībvalsts deklarāciju, ar kuru tā apliecina, ka pieteikuma iesniedzējas grupas iesniegtais pieteikums atbilst reģistrācijas nosacījumiem.

2.Ja tiek iesniegts 57. panta 1. punktā minētais kopīgais pieteikums, pieteikumu Komisijai iesniedz viena no attiecīgajām dalībvalstīm. Tajā iekļauj attiecīgi 57. panta 2. punktā minētos elementus, kā arī šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto deklarāciju no visām attiecīgajām dalībvalstīm. Attiecīgās valsts procedūras, arī iebildumu posmu, rīko visās attiecīgajās dalībvalstīs.

3.Komisija saskaņā ar 84. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar papildu noteikumiem par kopīgiem pieteikumiem tādu garantēto tradicionālo īpatnību produkta reģistrēšanai, kas attiecas uz vairāk nekā vienas valsts teritoriju, un par pieteikuma iesniegšanas procesu.

4.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus par pieteikumu procedūrām, formu un noformējumu, arī attiecībā uz pieteikumiem garantētu tradicionālo īpatnību produkta reģistrācijai, kas skar vairāk nekā vienas valsts teritoriju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 80. panta 2. punktā.

59. pants

Savienības reģistrācijas pieteikuma iesniegšana

1.Savienības pieteikumu garantētu tradicionālo īpatnību produkta reģistrēšanai iesniedz Komisijai elektroniski, izmantojot digitālu sistēmu. Digitālā sistēma nodrošina iespēju iesniegt pieteikumus dalībvalsts iestādēm un nodrošina iespēju dalībvalstij to izmantot savā valsts procedūrā.

2.Digitālā sistēma nodrošina iespēju iesniegt pieteikumus pieteikumu iesniedzējiem, kas ir iedibināti ārpus Savienības, un trešo valstu valsts iestādēm.

3.Informāciju par Savienības reģistrācijas pieteikumiem Komisija publisko, izmantojot 1. punktā minēto digitālo sistēmu.

60. pants

Komisijas veiktā pārbaude un publikācija iebildumu sniegšanai

1.Komisija rūpīgi pārbauda visus pieteikumus, ko tā saņem saskaņā ar 65. panta 1. punktu, lai pārliecinātos, ka tajos nav acīmredzamu kļūdu, ka saskaņā ar 58. pantu sniegtā informācija ir pilnīga, ka produkta specifikācija ir precīza un tehniska rakstura un ka ir izpildītas 55. un 56. pantā noteiktās prasības. Šādā rūpīgā pārbaudē ņem vērā attiecīgās dalībvalsts veiktās valsts posma procedūras rezultātus.

2.Šāda rūpīga pārbaude nedrīkstētu būt ilgāka par 6 mēnešiem. Ja rūpīgās pārbaudes periods pārsniedz vai var pārsniegt sešus mēnešus, Komisija pieteikuma iesniedzēju rakstveidā informē par aizkavēšanās iemesliem.

3.Komisija var pieprasīt pieteikuma iesniedzējam papildu informāciju.

4.Ja, pamatojoties uz 1. punktā paredzēto izskatīšanu, Komisija uzskata, ka šajā nodaļā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē produkta specifikāciju.

61. pants

Reģistrācijas pieteikuma apstrīdēšana valsts līmenī

1.Dalībvalstis informē Komisiju par jebkuru valsts administratīvu procedūru vai tiesvedību, kas var ietekmēt garantētu tradicionālo īpatnību produkta reģistrāciju. Šādā gadījumā dalībvalstis var lūgt Komisiju apturēt pārbaudes procedūru uz 12 mēnešiem, un šo termiņu var pagarināt.

2.Ja ar nekavējoties piemērojamu, bet ne galīgu tiesas nolēmumu pieteikums Komisijai ir atzīts par nederīgu valsts līmenī, dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju. Šādā gadījumā Komisija ir atbrīvota no pienākuma ievērot 60. panta 2. punktā minēto pārbaudes veikšanas termiņu un informēt pieteikuma iesniedzēju par kavēšanās iemesliem.

3.Ja ar valsts tiesas galīgo lēmumu pieteikums Komisijai ir atzīts par nederīgu, dalībvalsts apsver iespēju veikt atbilstošus pasākumus, piemēram, vajadzības gadījumā atsaukt vai grozīt pieteikumu.

62. pants

Savienības iebildumu procedūra

1.Trīs mēnešu laikā pēc produkta specifikācijas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar 60. panta 4. punktu dalībvalsts vai trešās valsts iestādes vai arī likumīgi ieinteresēta fiziska vai juridiska persona, kura ir iedibināta trešā valstī, var iesniegt Komisijai iebildumu.

2.Jebkura likumīgi ieinteresēta fiziskā vai juridiskā persona, kas ir iedibināta vai pastāvīgi dzīvo dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, no kuras tika iesniegts Savienības reģistrācijas pieteikums, termiņā, kurā saskaņā ar pirmo punktu pieļaujams iesniegt iebildumu, var iesniegt iebildumu dalībvalstij, kurā tā ir iedibināta.

3.Iebildumā norāda, ka pieteikums varētu būt pretrunā šajā nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, un sniedz pamatojumu. Iebildums, kurā minētais apgalvojums nav iekļauts, uzskatāms par nederīgu.

4.Komisija pārbauda iebilduma pieņemamību. Ja Komisija uzskata, ka iebildums ir pieņemams, tā piecu mēnešu laikā no produkta specifikācijas publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī aicina iebildumu iesniegušo iestādi vai personu un pieteikumu iesniegušo iestādi vai pieteikuma iesniedzēju veikt pienācīgu apspriešanos, kas ilgst saprātīgu laikposmu, bet nepārsniedz trīs mēnešus. Jebkurā brīdī šajā laikposmā Komisija var pēc iestādes vai pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma pagarināt apspriešanās termiņu ne vairāk kā par trim mēnešiem.

5.Iebildumu iesniegusī iestāde vai persona un pieteikumu iesniegusī iestāde vai pieteikuma iesniedzējs bez liekas kavēšanās uzsāk apspriešanos. Tās viena otrai iesniedz būtisku informāciju, lai izvērtētu, vai reģistrācijas pieteikums atbilst šīs regulas nosacījumiem.

6.Viena mēneša laikā pēc 4. punktā minētās apspriešanās beigām pieteikuma iesniedzējs, kas ir iedibināts trešā valstī, vai tās dalībvalsts vai trešās valsts iestādes, no kuras tika iesniegts Savienības reģistrācijas pieteikums, paziņo Komisijai apspriešanās rezultātus, tai skaitā visu informāciju, ar kuru puses apmainījušās, par to, vai tika panākta vienošanās ar vienu vai visiem iebildumu iesniedzējiem, kā arī par visām no tā izrietošajām izmaiņām pieteikumā. Iestāde vai persona, kas iesniegusi iebildumus Komisijai, var arī paziņot Komisijai savu nostāju apspriešanās beigās.

7.Ja pēc apspriešanās beigām saskaņā ar 60. panta 4. punktu publicētā produkta specifikācija ir grozīta, Komisija atkārtoti pārbauda grozīto reģistrācijas pieteikumu. Ja pieteikums ir būtiski grozīts un Komisija uzskata, ka grozītais pieteikums atbilst reģistrācijas nosacījumiem, tā vēlreiz publicē pieteikumu saskaņā ar minēto punktu.

8.Šajā pantā minētos dokumentus sagatavo vienā no Savienības oficiālajām valodām.

9.Pēc iebildumu procedūras pabeigšanas Komisija pabeidz Savienības reģistrācijas pieteikuma novērtējumu, ņemot vērā visus lūgumus par pārejas periodu piešķiršanu, iebildumu procedūras iznākumu un jebkurus citus jautājumus, kas radušies pēc rūpīgas pārbaudes veikšanas un kas var nozīmēt izmaiņas produkta specifikācijā.

10.Komisija saskaņā ar 84. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem iebildumu procedūras noteikumus papildina, lai noteiktu sīki izstrādātas procedūras un termiņus.

11.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus par iebildumu procedūrām, formu un noformējumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 80. panta 2. punktā.

63. pants

Iebildumu pamatojums

1.Iebildumi, kas iesniegti saskaņā ar 62. pantu, ir pieņemami tikai tad, ja iebildumu iesniedzējs:

a) norāda pienācīgi pamatotus iemeslus par ierosinātās reģistrācijas neatbilstību šajā nodaļā izklāstītajiem noteikumiem; vai

b) pierāda, ka nosaukuma izmantošana ir likumīga, atzīta un ekonomiski nozīmīga līdzīgiem lauksaimniecības produktiem.

2.Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos kritērijus novērtē attiecībā uz Savienības teritoriju.

64. pants

Pārejas periodi garantētu tradicionālo īpatnību produktu nosaukumu lietošanai

1.Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var piešķirt pārejas periodu līdz pieciem gadiem, lai attiecībā uz produktiem, kuru apzīmējumu veido nosaukums, kas ir pretrunā 69. pantam, vai kurā ir nosaukums, kas ir pretrunā 69. pantam, ļautu turpināt izmantot šo apzīmējumu, ar kuru tie tika laisti tirgū, ar nosacījumu, ka saskaņā ar 57. panta 3. punktu vai 62. pantu iesniegts pieņemams iebildums pret garantētu tradicionālo īpatnību produkta, kura aizsardzība ir pārkāpta, reģistrācijas pieteikumu, liecina, ka šāds apzīmējums ir likumīgi izmantots iekšējā tirgū vismaz piecus gadus pirms 60. panta 4. punktā paredzētās publicēšanas dienas.

2.Šā panta 1. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 80. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, izņemot tos, pret kuriem ir iesniegts pieņemams iebildums saskaņā ar 57. panta 3. punktu, un tos pieņem, nepiemērojot minēto pārbaudes procedūru.

65. pants

Komisijas lēmums par reģistrācijas pieteikumu

1.Ja, pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju pēc 58. panta 3. pantā paredzētās rūpīgās pārbaudes, Komisija uzskata, ka kāda no minētajā pantā noteiktajām prasībām nav izpildīta, tā pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem noraida pieteikumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 80. panta 2. punktā.

2.Ja Komisija nesaņem pieņemamus iebildumus, tā, nepiemērojot 80. panta 2. punktā minēto procedūru, pieņem īstenošanas aktus, ar ko reģistrē garantēto tradicionālo īpatnību produktu.

3.Ja ir saņemts pieņemams iebildums, Komisija:

a) reģistrē nosaukumu ar īstenošanas aktiem, kas pieņemti, nepiemērojot 80. panta 2. punktā minēto procedūru, ja ir panākta vienošanās, pēc tam, kad ir pārbaudīts, vai vienošanās atbilst Savienības tiesību aktiem, un vajadzības gadījumā groza informāciju, kas publicēta saskaņā ar 60. panta 4. punktu, ja vien šādi grozījumi nav būtiski; vai

b) pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem pieņem lēmumu par reģistrācijas pieteikumu, ja nav panākta vienošanās. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 80. panta 2. punktā.

4.Garantētu tradicionālo īpatnību produkta reģistrācijas aktā paredz visus nosacījumus, kas piemērojami reģistrācijai, un vienotā dokumenta, kas iebildumu iesniegšanai publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, atkārtotu publicēšanu informācijas nolūkā, ja ir jāizdara grozījumi, kas nav būtiski.

5.Reģistrēšanas regulas un lēmumus par noraidīšanu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša L sērijā.

66. pants

Savienības garantēto tradicionālo īpatnību produktu reģistrs

1.Komisija, nepiemērojot 80. panta 2. punktā minēto procedūru, pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem izveido un uztur saskaņā ar šo regulu atzīto garantēto tradicionālo īpatnību publiski pieejamu elektronisku reģistru (“Savienības garantēto tradicionālo īpatnību produktu reģistrs”).

2.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus par Savienības garantēto tradicionālo īpatnību produktu reģistra formu un saturu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 80. panta 2. punktā.

67. pants

Produkta specifikācijas grozījumi

1.Ražotāju grupa, kurai ir likumīgas intereses, var iesniegt pieteikumu, kurā lūgts apstiprināt grozījumus garantētu tradicionālo īpatnību produkta specifikācijā. Pieteikumā apraksta un pamato pieprasītos grozījumus.

2.Produkta specifikācijas grozīšanas procedūra mutatis mutandis atbilst 57.–65. pantā noteiktajai procedūrai.

3.Komisija saskaņā ar 84. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina noteikumus par produkta specifikācijas grozīšanas procedūru.

4.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus par produkta specifikācijas grozījumu pieteikuma procedūrām, formu un noformējumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 80. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

68. pants

Reģistrācijas anulēšana

1.Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc jebkuras tādas fiziskas vai juridiskas personas, kurai ir likumīgas intereses, pieprasījuma var pieņemt īstenošanas aktus, kuru mērķis ir anulēt garantētu tradicionālo īpatnību produkta reģistrāciju šādos gadījumos:

a)ja nav nodrošināta atbilstība produkta specifikācijai;

b)ja vismaz septiņus gadus tirgū netiek laists neviens attiecīgais garantēto tradicionālo īpatnību produkts.

2.Komisija var arī pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem pēc to produktu ražotāju pieprasījuma, ko tirgo ar reģistrēto nosaukumu, anulē reģistrāciju.

3.1. un 2. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 80. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4. Anulēšanas procedūrai mutatis mutandis piemēro 57.–63. pantu un 65. pantu.

5.Pirms 1. un 2. punktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas Komisija apspriežas ar attiecīgās dalībvalsts iestādēm, attiecīgās trešās valsts iestādēm vai, ja iespējams, ar trešās valsts ražotāju, kurš sākotnēji bija iesniedzis pieteikumu garantētu tradicionālo īpatnību produkta reģistrācijai, izņemot gadījumus, kad šo anulēšanu tieši pieprasa sākotnējie pieteikuma iesniedzēji.

6.Komisija saskaņā ar 84. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina noteikumus par atcelšanas procedūru.

7.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus par reģistrācijas anulēšanas pieteikuma procedūrām, formu un noformējumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 80. panta 2. punktā.

69. pants

Ierobežojumi attiecībā uz reģistrēto garantēto tradicionālo īpatnību produktu nosaukumu izmantošanu

1.Reģistrētie garantēto tradicionālo īpatnību produkti ir aizsargāti pret jebkādu ļaunprātīgu izmantošanu vai atdarināšanu, arī attiecībā uz produktiem, kurus izmanto kā sastāvdaļas, kā arī pret jebkuru citu praksi, kas var maldināt patērētāju.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka valsts līmenī izmantotie pārtikas produktu nosaukumi nerada iespēju tos sajaukt ar reģistrētiem garantēto tradicionālo īpatnību produktu nosaukumiem.

3.Šā panta 1. punktā minētā aizsardzība attiecas arī uz produktiem, ko pārdod ar tālpārdošanas līdzekļiem, piemēram, elektroniskā tirdzniecībā.

4.Komisija saskaņā ar 84. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem paredz papildu noteikumus, kas sīkāk precizē garantēto tradicionālo īpatnību produktu aizsardzību.

5.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz papildu noteikumus, kas sīkāk precizē garantēto tradicionālo īpatnību produktu aizsardzību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 80. panta 2. punktā.

70. pants

Izņēmumi attiecībā uz dažiem lietojumiem

1.Šīs nodaļas noteikumi neskar:

a)to apzīmējumu lietojumu, kas Savienībā ir sugas vārdi, pat ja sugas vārds ir daļa no nosaukuma, kas ir aizsargāts kā garantētu tradicionālo īpatnību produkta nosaukums;

b)tādu produktu laišanu tirgū, kuru marķējumā ir godprātīgi izmantots augu šķirnes vai dzīvnieku šķirnes nosaukums vai kuri to satur;

c)tādu Savienības vai dalībvalstu noteikumu piemērošanu, kas reglamentē intelektuālo īpašumu, jo īpaši attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un preču zīmēm un saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirtajām tiesībām.

2.Komisija saskaņā ar 84. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar papildu noteikumiem, kas nosaka apzīmējumu sugas vārda statusu, augu šķirņu un dzīvnieku šķirņu nosaukumu lietošanas nosacījumus garantētu tradicionālo īpatnību produktiem un to saistību ar šajā pantā minētajām intelektuālā īpašuma tiesībām.

71. pants

Garantētu tradicionālo īpatnību produkta nosaukums, Savienības simbols un norāde

1.Nosaukumu, kas reģistrēts kā garantētu tradicionālo īpatnību produkta nosaukums, var izmantot jebkurš uzņēmējs, kurš tirgo produktu, kas atbilst attiecīgajai produkta specifikācijai.

2.Tiek izveidots Savienības simbols, ko izmanto to produktu marķējumā, kuri apzīmēti kā garantētu tradicionālo īpatnību produkti. Norādi “garantētas tradicionālās īpatnības”, saīsinājumu “GTĪ” un Savienības simbolu, kas attiecas uz garantētu tradicionālo īpatnību produktiem, drīkst izmantot tikai saistībā ar produktiem, kas ražoti saskaņā ar attiecīgo produkta specifikāciju.

3.Ja Savienības izcelsmes produktus tirgo kā garantētu tradicionālo īpatnību produktus, kas reģistrēti saskaņā ar šo regulu, marķējumā un reklāmas materiālos norāda 2. punktā minēto Savienības simbolu. Uz reģistrētiem garantēto tradicionālo īpatnību produktiem attiecas Regulas (ES) Nr. 1169/2011 13. panta 1. punktā izklāstītās marķējuma prasības par obligāto ziņu noformējumu. Marķējumā var būt norāde “garantētas tradicionālās īpatnības” vai atbilstošais saīsinājums “GTĪ”.

4.Savienības simbols ir fakultatīvs tādu garantēto tradicionālo īpatnību produktu marķējumā, kuri ražoti ārpus Savienības.

5.Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka Savienības simbolu un tā obligātas lietošanas nosacījumus un paredz noteikumus par 2. punktā minētās norādes, saīsinājuma un Savienības simbola vienotu aizsardzību, tā lietošanu un tehniskajiem parametriem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 80. panta 2. punktā.

72. pants

Dalība kvalitātes shēmās

1.Dalībvalstis nodrošina, ka uz visiem uzņēmējiem, kas ievēro šajā nodaļā izklāstītos noteikumus, attiecas produkta specifikācijas ievērošanas pārbaude, kas noteikta saskaņā ar 73. pantu. Lai segtu savas izmaksas, kas saistītas ar specifikācijas ievērošanas pārbaudi, dalībvalstis var piemērot maksu.

2.Šīs regulas 73. pantā paredzētās kontroles un izpildes pasākumus piemēro arī uzņēmējiem, kas gatavo un uzglabā produktus, ko tirgo kā garantētu tradicionālo īpatnību produktus, vai kas šādus produktus laiž tirgū.

73. pants

Kontroles un izpilde

1. Garantētu tradicionālo īpatnību produktu kontroles ietver:

a)pārbaudi saistībā ar to, vai garantētu tradicionālo īpatnību produkts ir ražots saskaņā ar attiecīgo produkta specifikāciju; un

b)uzraudzību attiecībā uz garantētu tradicionālo īpatnību produktu nosaukumu izmantošanu tirgū, tai skaitā internetā.

2.Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625 dalībvalstis norīko:

a)vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kas atbild par garantētu tradicionālo īpatnību produktu kontrolēm; un

b)vienu vai vairākas izpildiestādes, kas var būt tās pašas, kas a) apakšpunktā minētas kā kompetentās iestādes, kuras ir atbildīgas par garantētu tradicionālo īpatnību produktiem piemērojamo noteikumu izpildi.

3.Šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos uzdevumus var deleģēt vienai vai vairākām produktu sertifikācijas struktūrām saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625.

4.Dalībvalstis, pamatojoties uz riska analīzi, veic kontroles ar mērķi nodrošināt šīs nodaļas prasību ievērošanu, un pārkāpuma gadījumā piemēro atbilstošus sodus.

5.Veicot šajā pantā paredzētās kontroles un izpildes panākšanas darbības, kompetentās iestādes un produktu sertifikācijas struktūras ievēro Regulā (ES) 2017/625 noteiktās attiecīgās prasības. Tomēr Regulas (ES) 2017/625 VI sadaļas I nodaļa neattiecas uz garantētu tradicionālo īpatnību produktu kontrolēm.

6.Attiecībā uz garantētu tradicionālo īpatnību produktu nosaukumiem, kas apzīmē produktus, kuru izcelsme ir trešās valstīs, produkta specifikācijas ievērošanas pārbaudi pirms produkta laišanas tirgū veic:

a)viena vai vairākas valsts iestādes, ko izraudzījusies trešā valsts; un/vai

b)viena vai vairākas produktu sertifikācijas struktūras.

7.Dalībvalstis publisko attiecīgi 2. panta a) punktā un 3. pantā minēto kompetento iestāžu un produktu sertifikācijas struktūru nosaukumus un adreses un pastāvīgi atjaunina šo informāciju.

8.Komisija publisko 6. punktā minēto kompetento iestāžu un produktu sertifikācijas struktūru nosaukumus un adreses un šo informāciju periodiski atjaunina.

9.Komisija var izveidot digitālu portālu, kurā publisko 2. punkta a) apakšpunktā un 3. un 6. punktā minēto kompetento iestāžu un produktu sertifikācijas struktūru nosaukumus un adreses.

10.Komisija saskaņā ar 84. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar papildu noteikumiem, lai attiecībā uz 2. un 5. punktā minētajām produktu sertifikācijas struktūrām piemērotu atbilstīgas sertifikācijas un akreditācijas procedūras.

11.Lai noteiktu līdzekļus, ar kuriem publisko šajā pantā minēto kompetento iestāžu un produktu sertifikācijas struktūru nosaukumu un adresi, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nepiemērojot 80. panta 2. punktā minēto procedūru.

2. nodaļa
Fakultatīvi kvalitātes apzīmējumi

74. pants

Mērķis un darbības joma

1.Lai iekšējā tirgū veicinātu produktu ražotāju īstenoto informācijas nodošanu par lauksaimniecības produktu vērtību paaugstinošām īpašībām vai pazīmēm, tiek izveidota fakultatīviem kvalitātes apzīmējumiem paredzēta shēma.

2.Šī nodaļa attiecas uz lauksaimniecības produktiem.

Šajā nodaļā lauksaimniecības produkti ir lietošanai pārtikā paredzētie lauksaimniecības produkti, kas uzskaitīti Līguma I pielikumā, un citi lauksaimniecības produkti un pārtikas produkti, kas uzskaitīti šīs regulas II pielikumā.

75. pants

Valsts noteikumi

1.Dalībvalstis var saglabāt fakultatīvus kvalitātes apzīmējumus reglamentējošus valsts noteikumus un shēmas, uz ko šī regula neattiecas, ar nosacījumu, ka šādi noteikumi atbilst Savienības tiesību aktiem.

2.Lai veicinātu zināšanas par produktiem un shēmām visā Savienībā, Komisija var izveidot digitālu sistēmu 1. punktā minēto apzīmējumu un shēmu iekļaušanai. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka tehnisko informāciju, kas jānorāda paziņojumos par fakultatīvajiem kvalitātes apzīmējumiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 80. panta 2. punktā.

76. pants

Fakultatīvi kvalitātes apzīmējumi

1.Fakultatīvie kvalitātes apzīmējumi atbilst šādiem kritērijiem:

a)tie attiecas uz vienas vai vairāku produktu kategoriju īpašību vai uz lauksaimnieciskās ražošanas vai pārstrādes pazīmi, ko piemēro konkrētos apgabalos;

b)to lietošana paaugstina produkta vērtību salīdzinājumā ar līdzīga veida produktiem; un

c)tiem ir Savienības dimensija.

2.Fakultatīvie kvalitātes apzīmējumi, ar kuriem apraksta produkta tehniskās īpašības ar mērķi ieviest obligātos tirdzniecības standartus un kuri nav paredzēti patērētāju informēšanai par šīm produkta īpašībām, neietilpst šīs nodaļas darbības jomā.

3.Fakultatīvie kvalitātes apzīmējumi izslēdz fakultatīvos rezervētos apzīmējumus, kas atbalsta un papildina īpašus tirdzniecības standartus, kuri noteikti attiecībā uz nozari vai produktu kategoriju.

4.Komisija saskaņā ar 84. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz 1. punktā minētajiem kritērijiem.

5.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus attiecībā uz veidlapām, procedūrām un citiem tehniskiem elementiem, kas vajadzīgi šīs nodaļas piemērošanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 80. panta 2. punktā.

6.Pieņemot deleģētos aktus un īstenošanas aktus saskaņā ar 4. un 5. punktu, Komisija ņem vērā visus attiecīgos starptautiskos standartus.

77. pants

Papildu fakultatīvu kvalitātes apzīmējumu rezervēšana

1.Komisija saskaņā ar 84. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem rezervē papildu fakultatīvus kvalitātes apzīmējumus un nosaka to izmantošanas nosacījumus.

78. pants

Produkts no kalnu rajoniem

1.Kā fakultatīvs kvalitātes apzīmējums tiek ieviests apzīmējums “produkts no kalnu rajoniem”. Šo apzīmējumu izmanto vienīgi nolūkā aprakstīt lietošanai cilvēku pārtikā paredzētus produktus, kuri ir uzskaitīti Līguma I pielikumā un attiecībā uz kuriem:

a)gan izejvielas, gan lauksaimniecības dzīvnieku barība galvenokārt iegūta kalnu rajonos;

b)pārstrādes produktu gadījumā arī pārstrāde notiek kalnu rajonos.

2.Šajā pantā kalnu rajoni Savienībā ir tie rajoni, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 47 32. panta 2. punktā. Attiecībā uz trešo valstu produktiem kalnu rajoni ietver rajonus, kurus trešā valsts oficiāli ir atzinusi par kalnu rajoniem vai kuri atbilst kritērijiem, kas ir līdzvērtīgi minētajā punktā noteiktajiem.

3.Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 84. pantu, ar kuriem paredz atkāpes no šā panta 1. punktā minētajiem izmantošanas nosacījumiem, jo īpaši nosacījumus, saskaņā ar kuriem var atļaut izejvielas vai barību, kas iegūta ārpus kalnu rajoniem, nosacījumus, saskaņā ar kuriem var atļaut veikt produktu pārstrādi ārpus kalnu rajoniem ģeogrāfiskā apgabalā, kas vēl ir jādefinē, kā arī minētā ģeogrāfiskā apgabala definīciju.

4.Komisija saskaņā ar 84. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz ražošanas metožu un citu ar šā panta 1. punktā minētā fakultatīvā kvalitātes apzīmējuma piemērošanu saistīto kritēriju noteikšanu.

79. pants

Izmantošanas un uzraudzības ierobežojumi

1.Fakultatīvu kvalitātes apzīmējumu var lietot tikai, lai aprakstītu produktus, kas atbilst attiecīgajiem lietošanas nosacījumiem.

2.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz fakultatīvo kvalitātes apzīmējumu lietošanas noteikumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 80. panta 2. punktā.

3.Dalībvalstis, pamatojoties uz riska analīzi, veic kontroles ar mērķi nodrošināt šīs nodaļas prasību ievērošanu un pārkāpuma gadījumā piemēro atbilstošus administratīvos sodus.

3. nodaļa
Procedūras noteikumi

80. pants

Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz Lauksaimniecības kvalitātes komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

IV sadaļa
Grozījumi Regulās (ES) Nr. 1308/2013, (ES) 2017/1001 un (ES) 2019/787

81. pants

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 grozījumi

Regulu (ES) Nr. 1308/2013 groza šādi:

1) 93. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) “ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” ir nosaukums, arī tradicionāli lietots nosaukums, kas identificē 92. panta 1. punktā minētu produktu:

i) kura īpašā kvalitāte, reputācija vai citas īpašības ir saistāmas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi;

ii) kura izcelsme ir konkrētā vietā, reģionā vai valstī;

iii) kura ražošanai izmantoti vismaz 85 % vīnogu, kas ir augušas tikai attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā;

iv) kura ražošana notiek attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā; un

v) kurš iegūts no Vitis vinifera sugas vīnogulāju šķirnēm vai šķirnēm, kas iegūtas no Vitis vinifera sugas krustojumiem ar citām Vitis ģints sugām.”;

2) 94. pantu aizstāj ar šādu:

“94. pants

Produkta specifikācija

1. Produkta specifikācija dod ieinteresētajām personām iespēju pārbaudīt ražošanas nosacījumus, kas saistīti ar cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Produkta specifikāciju veido:

a)aizsargājamais nosaukums;

b)ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids – aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde;

c)vīna vai vīnu apraksts, tai skaitā galvenās analītiskās un organoleptiskās īpašības;

d)attiecīgā gadījumā – īpašās vīndarības metodes, kas izmantotas vīna vai vīnu ražošanā, kā arī attiecīgi ierobežojumi to ražošanā;

e)ģeogrāfiskā apgabala definīcija, kas noteikta attiecībā uz h) apakšpunktā minēto saikni;

f)maksimālā ražība no hektāra;

g)norāde uz vīna vīnogu šķirni vai šķirnēm, no kā iegūts vīns vai vīni;

h)sīka informācija par 93. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā vai attiecīgā gadījumā b) apakšpunkta i) punktā minēto saikni:

i)attiecībā uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu – saikni starp produkta kvalitāti vai īpašībām un ģeogrāfisko vidi, kas minēta 93. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā; informāciju attiecībā uz minētās ģeogrāfiskās vides cilvēkfaktoriem attiecīgā gadījumā var ierobežot, tajā iekļaujot tikai augsnes, augu materiāla un ainavu pārvaldības, audzēšanas paņēmienu vai jebkādu citu attiecīgu cilvēka darbību, kas veicina minētajā punktā minētās ģeogrāfiskās vides dabas faktoru saglabāšanu, aprakstu;

ii)attiecībā uz aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi – saikni starp produkta konkrēto kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām un ģeogrāfisko izcelsmi, kas minēta 93. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā;

i)citas piemērojamās prasības, ja dalībvalstis vai attiecīgā gadījumā atzīta ražotāju grupa tās paredz, ņemot vērā to, ka šādām prasībām jābūt objektīvām, nediskriminējošām un saderīgām ar valsts un Savienības tiesību aktiem.

2. Produkta specifikācijā var iekļaut ilgtspējas saistības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) .../... [Regula par ĢIN]* 12. pantu.

3. Ja vīnam vai vīniem var būt veikta daļēja dealkoholizācija, produkta specifikācijā mutatis mutandis iekļauj arī daļēji dealkoholizētā vīna vai vīnu aprakstu saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktu un attiecīgā gadījumā aprakstu par īpašām vīndarības metodēm, ko izmanto, lai iegūtu daļēji dealkoholizētu vīnu vai vīnus, kā arī par attiecīgajiem ierobežojumiem to ražošanai.

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) …/… […][…] (OV L […, … lpp.]).”;

3) 95.–99. pantu, 101.–106. pantu un 107. pantu svītro.

82. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2017/1001

Regulu (ES) 2017/1001 groza šādi:

1) regulas 151. panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

“f) ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārvaldība, jo īpaši uzdevumi, kas tam uzticēti ar Komisijas deleģētajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) .../... [Regula par ĢIN]* [..]. pantu.

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) …/… […][…] (OV L […, … lpp.]).”.

83. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2019/787

Regulu (ES) 2019/787 groza šādi:

1) svītro 3. panta 6. un 7. punktu;

2) svītro 16. un 21. pantu;

3) 23. pantu aizstāj ar šādu:

“23. pants

Vienotais dokuments

Vienotais dokuments ietver šādu informāciju:

a) produkta specifikācijas galvenie punkti, to skaitā aizsargājamais nosaukums, kategorija, kurai stiprais alkoholiskais dzēriens pieder, vai termins “stiprais alkoholiskais dzēriens”, ražošanas metode, stiprā alkoholiskā dzēriena īpašību apraksts, ģeogrāfiskā apgabala kodolīga definīcija un, attiecīgā gadījumā, īpaši noteikumi attiecībā uz iepakojumu un marķējumu;

b) apraksts par stiprā alkoholiskā dzēriena saikni ar ģeogrāfiskās izcelsmes apgabalu, kā minēts 3. panta 4. punktā, kā arī – attiecīgā gadījumā – produkta apraksta vai ražošanas metodes īpašie elementi, kas pamato šo saikni.”

(4) 24.–33. pantu un 35.–40. pantu svītro.

V sadaļa
Pilnvaru deleģēšana, pārejas un nobeiguma noteikumi

84. pants

Pilnvaru deleģēšana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 12. panta 4. punktā, 14. panta 2. punktā, 15. panta 6. punktā, 17. panta 5. punktā, 19. panta 10. punktā, 23. panta 7. punktā, 25. panta 10. punktā, 26. panta 6. punktā, 28. panta 3. punktā, 29. panta 3. punktā, 34. panta 3. punktā, 46. panta 1. punktā, 46. pantā, 47. panta 1. punktā, 48. panta 6. punktā, 48. panta 7. punktā, 49. panta 4. punktā, 51. panta 3. punktā, 55. panta 5. punktā, 56. panta 2. punktā, 73. panta 10. punktā, 69. panta 4. punktā, 70. panta 2. punktā, 58. panta 3. punktā, 62. panta 10. punktā, 67. panta 3. punktā, 68. panta 6. punktā, 76. panta 4. punktā, 77. panta 1. punktā, 78. panta 3. punktā, 78. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz septiņiem gadiem no [šīs regulas spēkā stāšanās dienas]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu, vēlākais, deviņus mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt deleģētās pilnvaras, kas saistītas ar 2. punktā minētajiem pantiem. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

85. pants

Pārejas noteikums par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu klasifikāciju

Regulas 6. panta 1. punktā minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, kas reģistrētas vai par kurām pieteikumi iesniegti pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas, klasifikāciju veic saskaņā ar III pielikumā iekļauto tabulu.

86. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz neizskatītiem pieteikumiem

1.Noteikumus, ko piemēroja pirms šīs regulas stāšanās spēkā, turpina piemērot tādu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas pieteikumiem, pieteikumiem par Savienības grozījuma apstiprināšanu produkta specifikācijā un anulēšanas pieprasījumiem, ko Komisija saņēmusi pirms šīs regulas stāšanās spēkā.

2.Tomēr 19.–22. pantu piemēro tiem pieteikumiem un pieprasījumiem, attiecībā uz kuriem ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikuma, pieteikuma par Savienības grozījuma apstiprināšanu produkta specifikācijā vai pieprasījuma par anulēšanu publicēšana ES Oficiālajā Vēstnesī iebildumu nolūkā notiek pēc [šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

3.Noteikumus, ko piemēroja pirms šīs regulas stāšanās spēkā, turpina piemērot garantētu tradicionālo īpatnību produktu reģistrācijas pieteikumiem, pieteikumiem par Savienības grozījuma apstiprināšanu produkta specifikācijā un anulēšanas pieprasījumiem, ko Komisija saņēma pirms šīs regulas stāšanās spēkā.

4.Tomēr 62.–65. pantu piemēro tiem pieteikumiem un pieprasījumiem, attiecībā uz kuriem garantētu tradicionālo īpatnību produktu reģistrācijas pieteikuma, pieteikuma par Savienības grozījuma apstiprināšanu produkta specifikācijā vai pieprasījuma par anulēšanu publicēšana ES Oficiālajā Vēstnesī iebildumu nolūkā notiek pēc [šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

87. pants

Reģistru nepārtrauktība

1.Katru vīna un lauksaimniecības produktu cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un katru stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ar visiem attiecīgajiem datiem, kā arī datus par neizskatītajiem reģistrācijas, grozīšanas vai anulēšanas pieteikumiem, kas reģistrēti attiecīgajos ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistros, automātiski reģistrē Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā.

2.Katru garantētu tradicionālo īpatnību produkta nosaukumu, kas reģistrēts garantētu tradicionālo īpatnību produktu reģistrā, ar visiem attiecīgajiem datiem, kā arī datus par reģistrācijas grozījumu pieteikumiem vai anulēšanas pieprasījumiem, kas vēl nav izskatīti dienā pirms šīs regulas stāšanās spēkā, automātiski iekļauj Savienības garantēto tradicionālo īpatnību produktu reģistrā.

88. pants

Atcelšana

Regulu (ES) Nr. 1151/2012 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

89. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā [..] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētāja priekšsēdētājs

[..] [..]

(1) https://www.wipo.int/treaties/en/ip/paris/.

(2) https://ec.europa.eu/info/food-farming-fisheries/food-safety-and-quality/certification/quality-labels/geographical-indications-register/.

(3) https://ec.europa.eu/food/horizontal-topics/farm-fork-strategy_en.

(4) https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/2021_commission_work_programme_annexes_en.pdf.

(5) https://ec.europa.eu/info/law/law-making-process/evaluating-and-improving-existing-laws/refit-making-eu-law-simpler-less-costly-and-future-proof_lv.

(6) https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/european-green-deal_lv.

(7) https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/12510-Ricibas-plans-intelektuala-ipasuma-joma_lv.

(8) https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-12099-2020-INIT/lv/pdf.

(9) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:12012E/TXT&from=LV.

(10) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(11) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(12) OV L 130, 17.5.2019., 1. lpp.

(13) https://ec.europa.eu/info/food-farming-fisheries/key-policies/common-agricultural-policy/cmef/products-and-markets/geographical-indications-and-traditional-specialities-guaranteed-protected-eu_en.

(14) ĢIN/GTĪ produktu vidējā cena ir divreiz augstāka nekā salīdzināmiem produktiem, kas nav ĢIN/GTĪ produkti, relatīvi mazāka ĢIN produktu cenu mainība, godīga konkurence starp ražotājiem ĢIN/GTĪ vērtības ķēdē, saimniecību darbības dažādošana, piemēram, pārstrāde, jauni pārdošanas veidi (tiešā pārdošana, e-pārdošana) un agrotūrisms.

(15) file:///C:/Users/dufouva/Downloads/090166e5d5274a42 (1).pdf

(16) https://ec.europa.eu/info/events/strengthening-geographical-indications-digital-conference-2020-nov-25_en.

(17) Pēc publicēšanas ievietot hipersaiti.

(18) Pēc publicēšanas ievietot hipersaiti.

(19) https://ec.europa.eu/info/aid-development-cooperation-fundamental-rights/your-rights-eu/eu-charter-fundamental-rights_lv.

(20) OV C XX, XX.X.2022., XX. lpp.

(21) OV C XX, XX.X.2022., XX. lpp.

(22) https://ec.europa.eu/info/publications/communication-european-green-deal_en.

(23) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK, OV L 295, 21.11.2018., 39.–98. lpp.

(24) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007, OV L 347, 20.12.2013., 671.–854. lpp.

(25) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/787 (2019. gada 17. aprīlis) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu un marķējumu, stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu lietošanu citu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā, stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta un destilātu izmantošanu alkoholiskajos dzērienos un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 110/2008, OV L 130, 17.5.2019., 1.–54. lpp.

(26) atsauce.

(27) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).

(28) OV L 336, 23.12.2015., 1. lpp.

(29) OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.

(30) OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.

(31) OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.

(32) Eiropas Parlamenta un Padomes [..] Regula (ES) [..] par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (digitālo pakalpojumu tiesību akts), ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (OV L ..., XXX, dd/mm/gggg, X. lpp.).

(33) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV L 154, 16.6.2017., 1. lpp.).

(34) https://www.wipo.int/publications/en/details.jsp?id=3983.

(35) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(36) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(37) Padomes Direktīva 2002/53/EK (2002. gada 13. jūnijs) par kopējo lauksaimniecības augu sugu šķirņu katalogu (OV L 193, 20.7.2002., 1. lpp.).

(38) Padomes Direktīva 2002/55/EK (2002. gada 13. jūnijs) par dārzeņu sēklu tirdzniecību (OV L 193, 20.7.2002., 33. lpp.).

(39) Padomes Direktīva 2008/90/EK (2008. gada 29. septembris) par tirdzniecību ar augļaugu pavairošanas materiālu un augļaugiem, kas paredzēti augļu ražošanai (OV L 267, 8.10.2008., 8. lpp.).

(40) Padomes Regula (EK) Nr. 2100/94 (1994. gada 27. jūlijs) par Kopienas augu šķirņu aizsardzību (OV L 227, 1.9.1994., 1. lpp.).

(41) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1012 (2016. gada 8. jūnijs) par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem dzīvnieku audzēšanai, tīršķirnes vaislas dzīvnieku, krustojuma vaislas cūku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai Savienībā un ievešanai tajā, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 652/2014, Padomes Direktīvas 89/608/EEK un 90/425/EEK un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku audzēšanas jomā (“Dzīvnieku audzēšanas regula”) (OV L 171, 29.6.2016., 66. lpp.).

(42) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1235 (2021. gada 12. maijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/787 papildina ar noteikumiem par stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas pieteikumiem, produkta specifikācijas grozījumiem, reģistrācijas anulēšanu un reģistru (OV L 270, 29.7.2021, 1. lpp.).

(43) Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(44) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.).

(45) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1753 (2019. gada 23. oktobris) par Savienības rīcību pēc tās pievienošanās Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam (OV L 271, 24.10. 2019., 1. lpp.).

(46) Eiropas Parlamenta un Padomes [..] Regula (ES) [..] par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (digitālo pakalpojumu tiesību akts), ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (OV L ..., XXX, dd/mm/gggg, X. lpp.).

(47) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1305/2013 (2013. gada 17. decembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

Pašreizējā produktu klasifikācija	Kombinētās nomenklatūras pozīcijas, kas atbilst pašreizējai produktu klasifikācijai
Vīni	KN 22 04
Stiprie alkoholiskie dzērieni	KN 22 08
1.1. grupa. Svaiga gaļa (un subprodukti)	KN 02
1.2. grupa. Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)	KN 16
1.3. grupa. Siers	KN 04 06
1.4. grupa. Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu, u. c.)	KN 04
1.5. grupa. Eļļa un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)	KN 15
1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība	KN 07, KN 08, KN 10, KN 11, KN 20
1.7. grupa. Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi	KN 03, KN 16
1.8. grupa. Citi Līguma I pielikumā minētie produkti (garšvielas u. c.)	1.8. grupa aptver dažādas kombinētās nomenklatūras pozīcijas
2.1. grupa. Alus	KN 22 03
2.2. grupa. Šokolāde un šokolādes izstrādājumi	KN 18 06
2.3. grupa. Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi	KN 19 05
2.4. grupa. Dzērieni no augu ekstraktiem	KN 22 05, KN 22 06
2.5. grupa. Makaronu izstrādājumi	KN 19 02
2.6. grupa. Sāls	KN 25 01
2.7. grupa. Dabīgie sveķi	KN 13 01
2.8. grupa. Galda sinepes	KN 21 03
2.9. grupa. Siens	KN 1214 90
2.10. grupa. Ēteriskās eļļas	KN 33 01
2.11. grupa. Korķis	KN 45 01
2.12. grupa. Košinels	KN 32 03
2.13. grupa. Ziedi un dekoratīvie augi	KN 06 02, KN 06 03, KN 06 04
2.14. grupa. Kokvilna	KN 52 01
2.15. grupa. Vilna	KN 51 01
2.16. grupa. Klūdziņas	KN 14 01
2.17. grupa. Kulstīti lini	KN 53 01 21
2.18. grupa. Āda	KN 41
2.19. grupa. Kažokāda	KN 43 01
2.20. grupa. Spalvas	KN 05 05
2.21. grupa. Aromatizēti vīni	KN 22 05
2.22. grupa. Citi alkoholiskie dzērieni	KN 22 06
2.23. grupa. Bišu vasks	KN 15 21 90