Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido vides un klimata pasākumu programmu (LIFE) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1293/2013”

(COM(2018) 385 final – 2018/209 (COD))

(2019/C 62/36)

Galvenais ziņotājs:

Lutz RIBBE

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Parlaments, 14.6.2018.
	Padome, 2.7.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. panta 1. punkts un 304. pants
Pilnsapulces lēmums	22.5.2018.
Atbildīgā specializētā nodaļa:	Lauksaimniecība, lauku attīstība un vide
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	5.10.2018.
Pieņemts plenārsesijā	18.10.2018.
Plenārsesija nr.	538
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	133/7/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Daba un vide Eiropas Savienībā atrodas nopietnā krīzes situācijā. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzskata, ka LIFE programma ar tās pārāk niecīgo finansējumu nav pienācīga atbilde un pašreizējā vides krīzē neko būtiski nevarēs mainīt. Tomēr EESK kopumā ļoti atzinīgi vērtē šīs programmas turpināšanu.

1.2.

Papildus būtiskam LIFE programmas budžeta palielinājumam būtu nepieciešama daudz lielāka saskaņotība starp visām ES politikas jomām. EESK jau ir vairākkārt kritizējusi nesaskaņotību, kas negatīvi ietekmē dabu un vidi, taču nekas šajā ziņā nav mainījies.

1.3.

Eiropas Komisijas atbalstītā integrēšanas pieeja pēdējās desmitgadēs, finansējot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ir izrādījusies nepiemērota. Tādēļ EESK neatkāpjas no sava priekšlikuma izvērst LIFE kā faktisko Natura 2000 finansēšanas mehānismu.

1.4.

Jaunajā finanšu periodā integrēšanas pieeja attiecībā uz klimata pasākumiem varētu darboties, jo vismaz 25 % no ES līdzekļiem tiks piešķirti ar klimata pārmaiņām saistītiem pasākumiem.

1.5.

EESK īpaši atzinīgi vērtē to, ka jaunā LIFE programma var finansiāli atbalstīt ieguldījumus, lai izstrādātu un īstenotu augšupējas iniciatīvas par novatoriskām, decentralizētām un ilgtspējīgām ekonomikas koncepcijām.

1.6.

EESK atzinīgi vērtē to, ka jaunā LIFE regula nav tik ierobežojoša un cita starpā ļauj projektus finansēt arī pilnībā. Vienlaikus tā atzinīgi vērtē iespēju atbalstīt organizācijas, kas ir svarīgas Eiropas vides politikas tālākai izstrādei un īstenošanai.

2.   Vispārīga informācija

2.1.

Komisija ir izklāstījusi savus priekšlikumus par vidēja termiņa finanšu plānošanu laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam. Līdz ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, kā arī jaunu prioritāšu noteikšanu tiem būs būtiska ietekme uz ES līdzšinējo atbalsta politiku un it īpaši uz konkrētām programmas jomām.

2.2.

Piemēram, pašreizējā daudzgadu finanšu shēmas atbalsta struktūra ir paredzēta 58 dažādām programmām, kuru skaits būs jāsamazina līdz 37.

2.3.

Šīs strukturālās pārmaiņas neskar LIFE programmu, tā turpinās darboties kā atsevišķa programma ar savu budžeta pozīciju un veicinās tādu inovatīvu risinājumu izstrādi un pielietošanu, kas saistīti ar vides un klimata jautājumiem, piemēram, enerģētikas pārkārtošanu. Nākamajā ES budžetā LIFE tiks nodrošināta ar pašu resursiem EUR 5,45 miljardu apmērā.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Pēdējo gadu laikā EESK vienmēr ir uzskatījusi programmu LIFE par vērtīgu daļu no Eiropas dabas un vides aizsardzības politikas un tādēļ atzinīgi vērtē tās turpināšanu atsevišķas programmas veidā jaunajā finanšu periodā no 2021. līdz 2027. gadam.

3.2.

EESK vispārīgi secina, ka daba un vide Eiropas Savienībā atrodas nopietnas krīzes situācijā. Pirmkārt, tas ir saistīts ar nepietiekamo finansējumu ES finanšu un vides aizsardzības programmām. Otrkārt, kritiku ir pelnījusi dažādo ES nozaru politikas nepietiekamā saskaņotība. EESK mudina Komisiju un Padomi steidzami novērst šos trūkumus, kurus Komiteja ir vairākkārt kritizējusi. Pretējā gadījumā programmai LIFE, kas neapšaubāmi finansē ļoti labus projektus, paliek tikai alibi funkcija.

3.3.

EESK saskata nopietnu pretrunu starp politisko prioritāšu izklāstu paziņojumos, stratēģijās, koncepcijās un tiesību aktos, no vienas puses, un veidu, kā šīs šķietamās politiskās prioritātes tiek nostiprinātas budžetā, no otras puses. Būtībā budžets atklāj patiesību, kas ir faktiskās politiskās prioritātes.

3.4.

EESK nesen pauda viedokli par LIFE atzinumā “LIFE programmas vidusposma novērtējums” (1) un iesniedza vairākus ierosinājumus par tās pārskatīšanu, kuri jaunajā regulas priekšlikumā diemžēl netika ņemti vērā; tie attiecās, piemēram, uz LIFE uzdevumiem un finansējumu.

LIFE finansējums

3.5.

Jau ar apropriāciju jaunajai apakšprogrammai “Pāreja uz tīru enerģiju” vien kļūst relatīvs pirmajā brīdī šķietami iespaidīgais LIFE programmas finansējuma pieaugums no 3,45 miljardiem EUR (2014.–2020. gada plānošanas periodā) līdz 5,45 miljardiem EUR (2021.–2027. gada periodam). Jāņem vērā arī tas, ka aptuveni 2,6 miljardi EUR – gandrīz puse no piešķīruma – ir saistību apropriācijas, kuras saskaņā ar pašreizējiem plāniem tiks izmantotas tikai pēc 2027. gada.

3.6.

Pašreizējā plānošanas periodā klimata politikas jomai paredzētais budžets ir 864 miljoni EUR, savukārt jaunajā periodā tas būs 1,95 miljardi EUR, ieskaitot 1 miljardu EUR jaunajai apakšprogrammai “Pāreja uz tīru enerģiju”, kas pašreiz tiek finansēta no programmas “Apvārsnis 2020”. Tātad līdzšinējai programmas jomai “Klimata politika” paredzētā finansējuma faktiskais pieaugums aptuveni 100 miljonu EUR apmērā (kopā uz septiņiem gadiem) ir pārāk zems.

3.7.

Vides un resursu efektivitātes jomai pašreizējā plānošanas periodā ir pieejami 2,59 miljardi EUR, no kuriem 1,15 miljardi EUR ir paredzēti bioloģiskajai daudzveidībai. Jaunajā finansēšanas periodā šajā jomā gaidāms būtisks pieaugums līdz 2,15 miljardiem EUR (gandrīz 100 % pieaugums), taču šis skaitlis ir jāvērtē kopsakarībā.

3.8.

Proti, 14. apsvērumā Komisija pamatoti norāda, ka “viens no galvenajiem pamatcēloņiem, kāpēc Savienības dabas tiesību akti un biodaudzveidības stratēģija nav īstenoti pietiekamā mērā, ir pienācīga finansējuma trūkums”. Uz nepietiekamo finansējumu bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai īpaši norādījusi arī Eiropas Revīzijas palāta īpašajā ziņojumā par Natura 2000 (2).

3.9.

Plānotais pieaugums šo problēmu ne tuvu neatrisinās. Gluži pretēji – EESK ir ļoti nobažījusies par ārkārtīgi nepietiekamo finansējumu Eiropas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā īpaši nozīmīgajam Natura 2000 tīklam. EESK uzskata, ka šī problēma jaunajā plānošanas periodā no 2021. līdz 2027. gadam saasināsies vēl vairāk, ņemot vērā finansējuma samazinājumu ELFLA programmai un reģionālajai attīstībai.

3.10.

Komisija ierosina pastiprināt integrēšanas pieeju, proti, atvēlēt finansējumu no citām budžeta pozīcijām, nevis palielināt līdzekļus LIFE programmai, ko EESK uzskata par nepieciešamu. EESK atzīst, ka integrēšana var darboties, ja attiecīgi piešķirtie budžeta līdzekļi ir pieejami citur, un īpaši atsaucas uz klimata aizsardzību, ņemot vērā arī to, ka Komisija ierosinājusi vismaz 25 % no ES budžeta tērēt ar klimata pārmaiņām saistītajiem pasākumiem (3).

3.11.

Tomēr bioloģiskās daudzveidības aizsardzības jomā integrēšanas pieeja, finansējumu Natura 2000 tīklam galvenokārt organizējot no ES reģionālās attīstības fondiem un kopējās lauksaimniecības politikas 2. pīlāra, ir uzskatāma par neveiksmīgu. Tādēļ EESK savā 2017. gada 23. februāra atzinumā “LIFE programmas vidusposma novērtējums” ierosināja, ka “LIFE programmai (4) būtu jākļūst par Natura 2000 tīkla galveno finansēšanas instrumentu”. Šajā saistībā Komiteja norāda uz minēto atzinumu, kā arī uz citiem atzinumiem (5) un joprojām aicina papildināt LIFE programmu ar atbilstošu finansējumu. Vēl viens priekšlikums, kā sasniegt tālejošus mērķus vides jomā, varētu būt, ka KLP ietvaros notikušu pārkāpumu gadījumā iespējamie neizmaksātie maksājumi tiek pārvirzīti bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumiem.

3.12.

Pamatojoties uz Vācijā veiktajiem aprēķiniem par finansējumu Natura 2000 īstenošanai un attiecinot to uz 28 ES valstīm, jārēķinās ar nepieciešamo finansējumu līdz pat 21 miljardam EUR gadā (6). Tādēļ LIFE bioloģiskās daudzveidībai/dabas aizsardzībai atvēlētā budžeta palielinājums par 1 miljardu EUR 7 gadu laikposmam ir tikai piliens jūrā.

3.13.

Turklāt jāņem vērā, ka liela daļa no iepriekš minētajām Natura 2000 tīkla izmaksām ir paredzētas, lai ilgtermiņā uzturētu un apsaimniekotu vairāk nekā 27 000Natura 2000 teritoriju. Tomēr pat atbilstīgi jaunajam priekšlikumam LIFE piedāvā tikai ierobežotas iespējas finansēt ilgtermiņa uzturēšanas izdevumus Natura 2000 teritorijās, un tādēļ, pretēji 14. apsvērumā minētajām prasībām, EESK ieskatā tā nespēs pienācīgi novērst bioloģiskās daudzveidības krīzi ES.

3.14.

Šajā saistībā EESK ir ārkārtīgi vīlusies, ka tās ierosinājums nav ņemts vērā. Komisija savā regulas priekšlikumā norāda, ka ietekmes novērtējumā tika izskatīts arī tas, kā programmai LIFE“dot būtiskāku lomu Savienības dabas un biodaudzveidības rīcībpolitiku īstenošanā. (..) [V]ariants LIFE paspārnē izveidot lielu dalītās pārvaldības fondu tika atzīts par neefektīvu”, tomēr EESK nav skaidrs, kāds ir risinājums nepārprotami nepietiekamajam finansējumam Natura 2000 vajadzībām. Turklāt EESK nekad nav aicinājusi izmantot dalītas pārvaldes fondu, jo to nebūtu iespējams efektīvi pārvaldīt. Tā drīzāk ieteica pārveidot programmu LIFE (kā Eiropas vides finansēšanas instrumentu) kopumā un pēc tam no tās finansēt ES saistības attiecīgo dabas aizsardzības direktīvu īstenošanā.

3.15.

Turklāt 18. apsvērumā ir noteikts, ka turpmāk no LIFE atbalstīs arī projektus, kas palīdz īstenot Ūdens pamatdirektīvu (2000/60/EK). EESK to būtībā vērtē atzinīgi, taču norāda, ka tad, ja netiks piešķirts papildu finansējums, vēl vairāk tiks samazināts jau tāpat nepietiekamais finansējums citām svarīgām programmas daļām. Šādu iebildumu EESK pauž arī attiecībā uz 19. apsvērumā minēto atbalstu projektiem, ar kuriem īstenot Jūras stratēģijas pamatdirektīvu (2008/56/EK).

3.16.

EESK pauž izbrīnu par to, ka ierosinātajā LIFE regulā ir tikai viena un nenozīmīga atsauce uz “zaļās infrastruktūras” perspektīvo jēdzienu. Tā kā daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam nav atrodama Komisijas 2013. gada 6. maija paziņojumā (7), ierosinātā TEN-G finansējuma programma “zaļajai infrastruktūrai”, EESK iesaka izmantot LIFE programmu – ar ievērojami palielinātu budžetu – arī zaļās infrastruktūras projektu finansēšanai.

3.17.

Jau tagad kļūst skaidrs, ka 2020. gadam izvirzītie ES mērķi attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības aizsardzību netiks sasniegti. Ja finanšu periodā no 2021. līdz 2027. gadam pieejamo resursu būs vēl mazāk, ir bažas, ka ES pat līdz 2030. gadam nespēs panākt būtiskus uzlabojumus. Šī nopietnā bioloģiskās daudzveidības krīze prasa ievērojamu finansējuma palielinājumu LIFE programmai. Tādēļ EESK aicina Padomi un Eiropas Parlamentu apspriest un ņemt vērā EESK ieteiktās idejas turpmākajās debatēs par finansējuma plānošanu vidējā termiņā.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

Regulas priekšlikuma paskaidrojuma rakstā Komisija vairākkārt uzsver atbalstīto projektu mazo mērogu, kas programmu LIFE atšķir, piemēram, no “Apvārsnis Eiropa”. Priekšlikumā norādīts, ka LIFE“palīdzēs iedzīvotājiem rīkoties klimata un savu kopienu labā”. EESK uzskata, ka tieši šī pieeja – veicināt augšupēju pieeju, iesaistot pilsoniskās sabiedrības ieinteresētās personas, – ir ļoti svarīga, un tā ir jāatbalsta arī turpmāk.

4.2.

Tomēr tai jāiever vairāk nekā tikai elementi, ko Komisija minējusi 8. un 10. apsvērumā. Protams, ka projekti, kas palīdz “ieviesties jau pieejamām tehnoloģijām”, ir vērtējami atzinīgi. Tomēr “iedzīvotāju” loma ir daudz plašāka par izstrādāto procedūru īstenošanu.

4.3.

Jo ne tikai regulas priekšlikumā minētā Eiropas Inovācijas padome var, kā raksta Komisija, “izvērst jaunas, revolucionāras idejas” un “komercializēt tās plašākā mērogā”.

4.4.

To var darīt arī MVU, pilsoņu organizētas mazas un lielākas iniciatīvu grupas, arodbiedrības, privātpersonas vai pašvaldības. Tās jau tagad izvērš (dažkārt ļoti vienkāršas) idejas, praksi vai inovatīvas, pielāgotas tehnoloģijas, ko dažkārt nav piemērojuši vai vēlējušies piemērot ne politikas veidotāji/pārvaldes iestādes, ne stabili uzņēmumi.

4.5.

Programmai LIFE vajadzētu palīdzēt un sniegt atbalstu tieši šiem centieniem, īpaši tādēļ, ka šīm ne tik stabilajām struktūrām bieži vien ir grūti atrast atbalstu inovācijām.

4.6.

To var ilustrēt ar diviem piemēriem, kas pilnībā iederas jaunajā apakšprogrammā “Pāreja uz tīru enerģiju”:

4.6.1.

Ir labi zināms, ka elektrisko transportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveide ir svarīgs uzdevums, kas jārisina arī politiskā līmenī. Pilsoņu iniciatīvas sāk par to domāt, piemēram, kā decentralizēti izmantot kooperatīvi darbinātajās vēja turbīnās saražoto elektroenerģiju, lai darbinātu vietējā līmeņa uzlādes stacijas vai nodrošinātu privātās uzlādes stacijas savā mājā, dzīvojamajā rajonā vai darba vietā. Uzkrāto pieredzi ar “solārajām uzlādes stacijām” (ar saules fotoelementu sistēmām aprīkotas automašīnu pieslēgvietas) varētu izmantot arī attiecībā uz vēja turbīnām. Tas radītu pilnīgi jaunas pilsoniskās sabiedrības līdzdalības iespējas, kas būtu svarīgi gan reģionālās ekonomikas attīstībai, gan jaunas apgādes struktūras akceptēšanai sabiedrībā (8). Tas varētu arī iedzīvināt ES prasību par “iedzīvotāju iesaistīšanu pārejā uz tīru enerģiju”. Tomēr šādas jaunas konceptuālas pieejas parasti neizstrādā jau nostabilizējušies elektroapgādes tirgus dalībnieki. Tam ir nepieciešams sākotnējs atbalsts, jo īpaši tādēļ, ka tiesiskais regulējums un tehniskie jautājumi bieži vien ir intensīvi jāpārbauda. Ar programmu LIFE noteikti būtu jāatbalsta šādas inovācijas, kas vēl nav “gatavas tirgum”.

4.6.2.

Tas pats attiecas uz inovatīvu pieeju, kas tika izstrādāta Podlases vojevodistes (Polija) Lapy pilsētā un kuru nevar īstenot, jo vienkārši nav iespējams atrast finansējumu nepieciešamajiem padziļinātajiem pētījumiem. Tāpat kā daudzas citas Centrāleiropas un Austrumeiropas pašvaldības, pilsēta cieš no lielām emisijām, ko rada centrālapkures sistēmas, kurās apkurei izmanto ogles. Saskaņā ar aprēķiniem ogļu aizstāšana ar atjaunojamiem enerģijas avotiem (piemēram, biomasu) vai mazāk piesārņojošiem enerģijas avotiem (piemēram, gāzi) novestu pie patēriņa cenu pieauguma, kas sabiedrībā netiktu akceptēts. Ļoti iespējams, ka zemākas cenas par siltumu varētu nodrošināt pieeja, kas paredz pilsētas vēja turbīnu izbūvi un ekspluatāciju, lai iegūto strāvu ar siltumsūkņu palīdzību pārveidotu par siltumu. Taču pašvaldībai trūkst līdzekļu, lai veiktu tehnisko un juridisko sākotnējo izpēti, kas ir noteikti nepieciešama šāda modeļa projekta īstenošanai, un līdz šim nav pieejami arī citi finansējuma avoti.

4.7.

Tāpēc EESK atzinīgi vērtē faktu, ka, īstenojot apakšprogrammu “Pāreja uz tīru enerģiju”, ir noteikta jauna prioritāte LIFE programmas klimata politikas jomā, kuras īstenošanai laikposmā no 2012. gada līdz 2027. gadam ir paredzēts 1 miljards EUR, kas ir nepilni 20 % no kopējā budžeta 5,45 miljardu EUR apmērā.

4.8.

EESK uzskata, ka LIFE programmai ir jāizvēlas pēc iespējas vienkāršas pieteikšanās un īstenošanas procedūras. Komiteja pauž gandarījumu par Komisijas nepārtrauktajiem centieniem vēl vairāk samazināt ar projektu pieteikšanu un īstenošanu saistīto birokrātisko slogu.

4.9.

Jaunajā LIFE regulā ir daudz mazāk ierobežojumu nekā šobrīd spēkā esošajā programmā, tādējādi Komisijai ir ievērojami lielāka rīcības brīvība attiecībā uz projektu atlasi un finansēšanu. EESK uzskata, ka tādējādi tiks nodrošināta daudz efektīvāka līdzekļu izmantošana.

4.10.

Labiem un inovatīviem projektiem nevajadzētu ciest neveiksmi tikai tāpēc, ka pieteikuma iesniedzējiem varētu nebūt pietiekamu līdzfinansēšanas iespēju. EESK ar gandarījumu pieņem zināšanai, ka jaunajā LIFE regulā vairs nav panta, kas izslēdz projektu finansēšanu pilnā apmērā (sk. iepriekšējās regulas 20. pantu).

4.11.

EESK atzinīgi vērtē arī to, ka programma LIFE tiek nepārtraukti attīstīta un ka pašreiz tiek uzsvērta LIFE un tās finansēto projektu katalizatora funkcija. Tomēr Komitejai nav skaidrs, kā tieši šī katalizatora funkcija varētu izpausties.

4.12.

EESK var iedomāties, ka Komisija izvēlas noteiktu skaitu no atbalstītajiem projektiem, kas ir bijuši īpaši inovatīvi, un aicina projekta dalībniekus mazākā papildprojektā precīzāk aprakstīt apstākļus, kas īpaši ietekmēja projekta panākumus vai neveiksmi. Daudzas inovatīvas idejas (sk. 3.8. punktu) šobrīd cieš neveiksmi, piemēram, birokrātijas vai trūkstoša vai traucējoša tiesiskā regulējuma dēļ. Lai politikas veidotāji varētu mācīties no LIFE finansētajiem projektiem un izdarīt secinājumus, ir svarīgi precīzi zināt veiksmes vai neveiksmes faktorus.

4.13.

Priekšlikuma 17. apsvērumā teikts, ka sabiedrība gaisa piesārņojumu labi apzinās, un “iedzīvotāji no iestādēm gaida rīcību”. Tā ir taisnība, un LIFE šajā ziņā var palīdzēt arī turpmāk, no projektiem izrietošo attiecīgo informāciju īstenojot praktiskajā politikā.

4.14.

Tomēr LIFE programma nevar un nedrīkst uzņemties sava veida “satīrītāja lomu”, lai kompensētu publisko iestāžu nespēju rīkoties. Gaisa tīrība Eiropā jau varētu būt ievērojami uzlabota, ja, piemēram, tiktu a) konsekventi ievērotas iepriekš saskaņotās robežvērtības, b) konsekventi īstenota solītā ārējo izmaksu internalizācija un c) atceltas videi kaitīgas subsīdijas, kā solīts jau gadiem.

4.15.

Tādēļ 27. apsvērumā ļoti pamatoti norādīts arī uz tiesību aktu īstenošanas aspektiem, tostarp uzraudzības un apstiprināšanas procedūrām, vides inspekcijas kvalitāti un izpildes mehānismu. Ņemot vērā ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā, būtu jānodrošina, ka arī Eiropas Savienības Vides tiesību aktu īstenošanas un izpildes nodrošināšanas tīkls (IMPEL), Eiropas Prokuroru tīkls vides tiesībaizsardzībai (ENPE) un ES Tiesnešu forums vides tiesībaizsardzībai (EUFJE) saskaņā ar priekšlikuma 12. pantu var saņemt institucionālas dotācijas “bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus”. EESK atzinīgi vērtē šādas dotācijas un uzsver, cik svarīgi ir citiem nozīmīgiem sabiedrības locekļiem, kas var virzīt uz priekšu ES vides politiku, nodrošināt salīdzinoši nebirokrātisku atbalstu, kā paredzēts priekšlikuma 10. panta 5. punktā.

---

(1)  OV C 173, 31.5.2017., 7. lpp.

(2)  Eiropas Revīzijas palāta (2017): Īpašais ziņojums Nr. 1/2017 – “Natura 2000 tīkla pilna potenciāla īstenošanā jāiegulda vairāk darba”.

(3)  EESK uzskata, ka tas joprojām ir pārāk maz, un ir aicinājusi šim nolūkam tērēt 40 % (EESK atzinums “Eiropas pakts par klimata aizsardzībai paredzēto finansējumu”) (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 8. lappusi).

(4)  OV C 173, 31.5.2017., 7. lpp.

(5)  Sk. EESK atzinumu NAT/681 “ES bioloģiskās daudzveidības politika” (OV C 487, 28.12.2016., 14. lpp.).

(6)  Sk. EESK atzinumu (OV C 129, 11.4.2018., 90. lpp.).

(7)  COM(2013) 249 final.

(8)  EESK atzinums “Jaunas bezoglekļa, decentralizētas un digitalizētas energoapgādes struktūras ietekme” (OV C 367, 10.10.2018., 1. lpp.).