52018AE2855

Language
- My EUR-Lex
- Sign in
- Register
- My recent searches (0)

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52018AE2855 - EN

Document 52018AE2855

Help

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematiem “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Trauksmes cēlēju aizsardzības stiprināšana ES līmenī”” (COM(2018) 214 final) un “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem” (COM(2018) 218 final)

EESC 2018/02855

OV C 62, 15.2.2019, p. 155–164 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Official Journal

15.2.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/155

(COM(2018) 214 final)

un “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem”

(COM(2018) 218 final)

(2019/C 62/26)

Ziņotāja:

Franca SALIS-MADINIER

Apspriešanās	Eiropas Parlaments, 28.5.2018. Eiropas Savienības Padome, 29.5.2018. Eiropas Komisija, 18.6.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punkts

Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	26.9.2018.
Pieņemts plenārsesijā	18.10.2018.
Plenārsesija Nr.	538
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	158/77/15

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK uzskata, ka trauksmes cēlēju aizsardzība līdztekus tās primārajai funkcijai ir svarīgs instruments, kas palīdz uzņēmumiem labāk vērsties pret nelikumīgu un neētisku rīcību.

1.2.

EESK atzinīgi vērtē to, ka daži uzņēmumi ir ieviesuši procedūras, kas vērstas uz trauksmes cēlēju aizsardzību, un ka 10 dalībvalstīs no 28 jau pastāv visaptverošas sistēmas, kuru mērķis ir trauksmes cēlēju aizsardzība.

1.3.

EESK uzskata, ka direktīvas darbības joma būtu jānovērtē, balstoties uz tās īstenošanas novērtējumu, un ka darbības jomai vajadzētu būt pietiekami plašai, lai tiktu nodrošināta vispārējo interešu aizsardzība.

1.4.

EESK aicina Komisiju pārskatīt direktīvas juridisko pamatu, iekļaujot tajā arī darba ņēmēju tiesības, atsaucoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 153. pantu.

1.5.

Bijušajiem darbiniekiem, darba ņēmēju arodbiedrību pārstāvjiem un 3. pantā minētajām juridiskām personām ir jābūt iespējai ziņot par pārkāpumiem un saņemt tādu pašu aizsardzību; šīs personas ir skaidri jānorāda direktīvas 2. pantā.

1.6.

EESK iesaka taisnīguma un juridiskās noteiktības labad (13. pantā) paredzēt ziņošanas procedūru divos līmeņos, kas trauksmes cēlējam paver iespēju pēc savas izvēles ziņot iekšēji vai kompetentajām iestādēm; pēc tam, ja nepieciešams, pilsoniskajai sabiedrībai / plašsaziņas līdzekļiem.

1.7.

EESK iesaka paredzēt, ka trauksmes cēlēji jebkurā ziņošanas posmā var informēt arodbiedrības pārstāvjus, kuri savukārt būtu pilnvaroti pārstāvēt trauksmes cēlējus, sniegt tiem padomus un atbalstu.

1.8.

Direktīvā būtu skaidrāk jāstimulē sociālajā dialogā notiekošas sarunas ar darba ņēmēju arodbiedrību pārstāvjiem par iekšējās ziņošanas mehānismu, kā ierosināts Eiropas Padomes 2014. gada ieteikumā un Eiropas Parlamenta 2017. gada ziņojumā.

1.9.

EESK iesaka, ka gadījumā, ja tiek atklāta tā trauksmes cēlēja identitāte, kurš iesniedzis anonīmu ziņojumu, viņam būtu jāsaņem direktīvā paredzētā aizsardzība.

1.10.

EESK iesaka 15. panta 5. punktā grozīt prima facie pierādīšanas pienākumu. Pietiek ar to, ka trauksmes cēlējs “uzrāda pierādījumus, ka ir iesniedzis ziņojumu”.

1.11.

EESK iesaka 15. panta 6. punktā neparedzēt, ka zaudējumu atlīdzināšana notiek saskaņā ar (mainīgiem) valstu tiesību aktiem, bet direktīvā paredzēt zaudējumu atlīdzināšanu pilnā apmērā, nenosakot maksimālo summu, kā tas paredzēts Apvienotās Karalistes tiesību aktos.

1.12.

EESK aicina svītrot 17. panta 2. punktu, jo tas ir lieks (sodi par goda aizskaršanu vai nepatiesu apsūdzību ir paredzēti valstu tiesību aktos).

1.13.

EESK aicina Komisiju 19. pantā iekļaut skaidru aizsardzības līmeņa nepazemināšanas klauzulu, lai nodrošinātu, ka šīs direktīvas īstenošana nekādā veidā nemazina vēl pirms direktīvas pieņemšanas trauksmes cēlējiem paredzētās tiesības dalībvalstīs un jomās, uz kurām direktīva attiecas, ja pašlaik piemērojamās tiesības ir labvēlīgākas.

1.14.

EESK iesaka noteikt, ka publiskajām struktūrām un dalībvalstīm ir obligāti jāpublicē regulāri ziņojumi.

1.15.

EESK mudina Komisiju direktīvā paredzēt izpratnes palielināšanas kampaņas Eiropas un valstu līmenī (arī uz jauniešiem vērstas kampaņas), lai mainītu viedokli par trauksmes cēlējiem.

2. Vispārīga informācija

2.1.

Nelikumīgas darbības un tiesību aktu ļaunprātīga izmantošana var notikt jebkurā privātā vai publiskā sektora organizācijā. To izpausme var būt ļoti daudzveidīga, piemēram, korupcija vai krāpšana, nolaidīga profesionālā darbība, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas vai neuzmanība, un, ja šīs problēmas nerisina, tās var nopietni kaitēt sabiedrības interesēm un iedzīvotāju labklājībai vienā vai vairākās ES dalībvalstīs.

2.2.

Spēja paredzēt, novērst vai izbeigt riska situāciju ir uzņēmumu, iedzīvotāju un darba ņēmēju interesēs (bojā gājušie vai ievainotie, tiesvedība, finansiāli zaudējumi, apdraudējums reputācijai). Ētiska ziņošana, ko Komisija ierosina aizsargāt ar šo direktīvu, ir vispārējām interesēm atbilstoša rīcība, kas dod labumu visai sabiedrībai.

2.3.

Personas, kas savas profesionālās darbības ietvaros strādā kādā organizācijā vai saistībā ar to, bieži vien ir pirmās, kas uzzina par pārkāpumiem. Tādēļ personām, kuras ziņo (attiecīgajā organizācijā vai ārējai iestādei) vai atklāj šādas darbības, proti, trauksmes cēlējiem, var būt liela nozīme minēto darbību izbeigšanā. Tomēr daudzi cilvēki nerīkojas. Saskaņā ar starptautiskajiem pētījumiem galvenie klusēšanas iemesli ir bailes no represijām, bažas, ka trauksme būs veltīga, un neziņa par amatpersonu, pie kuras vērsties. Komisijas rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā 2017. gadā 85 % respondentu atzina, ka darba ņēmēji ļoti reti vai reti ziņo par apdraudējumu vai kaitējumu sabiedrības interesēm, jo baidās no tiesiskām un finansiālām sekām, kā arī tādēļ, ka attieksme pret trauksmes cēlējiem ir negatīva. Dažās valstīs joprojām neizprot atšķirību starp trauksmes cēlāju, nodevēju un ziņu pienesēju. Taču trauksmes celšana ir drosmīga rīcība, pretēji ziņu pienesēju rīcībai, kas ir gļēvuma izpausme.

2.4.

Tādēļ ir svarīgi nodrošināt trauksmes cēlēju efektīvu aizsardzību. Starptautiskā līmenī, kā arī vairākās dalībvalstīs jau ir pieejami instrumenti. Eiropas Padome, Eiropas Parlaments, ES Padome, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas un arodbiedrības jau ir aicinājušas pieņemt ES līmeņa tiesību aktus par to trauksmes cēlēju aizsardzību, kuri rīkojas sabiedrības interesēs. Daži Eiropas uzņēmumi ir ieviesuši procedūras, kuru mērķis ir trauksmes cēlēju aizsardzība. Komisijas priekšlikuma pamatā ir konstatējums, ka pašlaik Eiropas Savienībā trauksmes cēlēju aizsardzība ir nepietiekama, sadrumstalota starp dalībvalstīm un dažādās jomās atšķirīga.

2.5.

Tādēļ Komisija iesniegusi priekšlikumu direktīvai, ar ko paredz trauksmes cēlēju aizsardzību konkrētās jomās, un priekšlikumu papildinājusi ar paziņojumu, ar kuru izveido politikas satvaru ES līmenī un kurā paredzēti arī atbalsta pasākumi valstu iestādēm.

2.6.

Šā priekšlikuma mērķis ir izveidot kopēju obligāto standartu kopumu, kas nodrošina aizsardzību pret represijām trauksmes cēlējiem, kuri ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem šādās jomās: i) publiskais iepirkums; ii) finanšu pakalpojumi; iii) nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma finansēšana; iv) produktu drošība; v) transporta drošība; vi) vides aizsardzība; vii) kodoldrošums; viii) pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīgums; ix) dzīvnieku veselība un labturība; x) sabiedrības veselība; xi) patērētāju tiesību aizsardzība; xii) privātās dzīves un personas datu aizsardzība un tīkla un informācijas sistēmu drošība.

2.7.

Tas attiecas arī uz ES konkurences noteikumu pārkāpumiem, noteikumu par uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem pārkāpumiem un ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī uz kaitējumu ES finanšu interesēm.

2.8.

Saskaņā ar priekšlikumu dalībvalstīm būs jānodrošina, ka uzņēmumi, kuros ir vismaz 50 darbinieku (vai kuru gada apgrozījums pārsniedz 10 miljonus EUR), un publiskā sektora struktūras izveido iekšējās ziņošanas kanālus un procedūras ziņojumu pieņemšanai un to pēckontrolei. Tām būs arī jānodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir ārējie ziņošanas kanāli. Šajos kanālos jānodrošina identitātes un informācijas konfidencialitāte. Mazie uzņēmumi un mikrouzņēmumi ir atbrīvoti no pienākuma izveidot iekšējo mehānismu (izņemot finanšu nozari vai sensitīvas nozares).

2.9.

Priekšlikumā aizliegtas tiešas vai netiešas represijas pret trauksmes cēlējiem un paredzēti pasākumi, kas dalībvalstīm jāveic, lai nodrošinātu viņu aizsardzību.

2.10.

Visbeidzot, tajā ir paredzētas efektīvas, samērīgas un atturošas sankcijas, kas ir vajadzīgas, lai novērstu: i) šķēršļus ziņošanai, represīvas darbības, maldinošas pret ziņojošām personām vērstas procedūras un to identitātes konfidencialitātes saglabāšanas pārkāpumus, kā arī ii) ļaunprātīgu un kaitējošu ziņošanu.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

Patlaban tikai desmit no 28 ES dalībvalstīm jau ir pieņēmušas visaptverošus tiesību aktus par trauksmes cēlēju aizsardzību. Eiropā šīs aizsardzības sadrumstalotība un nepilnības kaitē sabiedrības interesēm un, iespējams, kavē ziņošanu. Pārrobežu noziedzīgu nodarījumu gadījumos vai starptautiskos uzņēmumos pastrādātu noziedzīgu nodarījumu gadījumos trauksmes cēlējam netiek nodrošināta līdzīga aizsardzība atbilstoši piemērojamajiem valsts tiesību aktiem un judikatūrai.

3.2.

EESK atzinīgi vērtē mērķi veicināt atbildīgu un brīvprātīgu ziņošanu sabiedrības interešu aizstāvības nolūkā.

3.3.

Komisija 2016. gadā (1) norādīja, ka Savienības tiesību aktu piemērošana joprojām ir izaicinājums, un tāpēc “vispārējo interešu labā lielāka uzmanība jāpievērš izpildes nodrošināšanai”. Izvirzītais mērķis ir proaktīvi, nevis reaģējoši tiesību akti, un tas ir “Savienības tiesību aktu izpildes kontroles sistēmisks elements”.

3.4.

EESK konstatē, ka direktīvas priekšlikums atbilst iepriekšējo Eiropas tiesību aktu kopumam (Eiropas Padomes, Parlamenta un Komisijas aktiem) attiecībā uz standartiem un mērķiem, it īpaši Eiropas Padomes 2014. gada 30. aprīļa ieteikumam CM/Rec(2014)7, un lielā mērā atbilst starptautiskajiem standartiem. Šis priekšlikums arī papildina esošos Savienības nozaru mehānismus (finanšu pakalpojumu, transporta un vides jomā) un Savienības politiku (attiecībā uz cīņu pret korupciju, ilgtspējīgu finansēšanu un taisnīgāku nodokļu politiku).

3.5.

Saskaņā ar subsidiaritātes principu materiālā piemērošanas joma aprobežojas ar Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (nelikumīgām darbībām un tiesību ļaunprātīgu izmantošanu) un konkrētām jomām, kurās:

1)	pastāv vajadzība stiprināt tiesību aktu izpildi;

2)	galvenā problēma ir ļoti nepietiekama ziņošana par pārkāpumiem;

3)	pārkāpumi var nopietni kaitēt sabiedrības interesēm.

3.6.

Tomēr EESK uzskata, ka ir jāprecizē saikne starp ES tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem, jo tas var izraisīt domstarpības un grūtības direktīvā nostiprināto principu piemērošanā.

3.7.

EESK uzsver direktīvas pozitīvo aspektu, jo tā mudina valstis ieviest “plašus un saskaņotus” (visaptverošus) valsts tiesību aktus, kas balstīti uz Eiropas Padomes ieteikuma principiem un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūru. Tajā pašā laikā svarīgi būtu nodrošināt, ka tās dalībvalstu izveidotās sistēmas, kas respektē direktīvas principus, darbojas bez traucējumiem.

3.8.

Pozitīvi vērtējama arī norāde uz labvēlīgāku noteikumu pieņemšanu dalībvalstīs. Tomēr EESK uzskata, ka direktīvai ir jāpievieno aizsardzības līmeņa nepazemināšanas klauzula, jo direktīva nedrīkst būt par iemeslu, lai atceltu vai vājinātu valstu noteikumus, ja tie ir labvēlīgāki.

3.9.

Visbeidzot, EESK iesaka direktīvu izvērtēt, ņemot vērā faktus, kas varētu būt pieejami nākotnē, un balstoties uz direktīvas īstenošanas novērtējumu. Tā uzskata, ka ir lietderīgi norādīt uz direktīvas materiālās piemērošanas jomas iespējamo paplašināšanu nākotnē, ņemot vērā šādu novērtējumu.

3.10.

EESK atkārtoti uzsver, ka direktīvas īstenošanai dalībvalstīs ir svarīga nozīme, lai paaugstinātu demokrātijas funkcionēšanas efektivitāti un tādā veidā sekmētu pašreizējo vai turpmāko problēmu risināšanu un lai stiprinātu tiesiskumu, brīvības un godīgumu sabiedrībā, jo brīvība teikt taisnību (vai parrêsia) tiek uzskatīta par vienu no demokrātijas pamatelementiem.

3.11.

EESK atbalsta ieceri izveidot Eiropas Ziņošanas aģentūru vai Eiropas ombudu, kas būtu atbildīgs par valstu ziņošanas iestāžu koordināciju un ziņošanas tālruņa līniju uzraudzību.

4. Īpašas piezīmes

4.1.

EESK uzskata par nepieņemamu, ka nav bijis iespējams direktīvas priekšlikumu apspriest ar sociālajiem partneriem, kā tas paredzēts LESD 154. pantā. Komisija turpmāk nedrīkst šādi rīkoties.

4.2.

Komiteja iesaka attiecināt direktīvu arī uz sociālo jomu, pievienojot LESD 153. pantu direktīvas 16 atsaucēm uz tiesību aktiem. EESK uzsver, ka 1. pantā (materiālā piemērošanas joma) par tiesību aktu pārkāpumiem, par kuriem trauksmes cēlēji var ziņot, nav paredzēta darba ņēmēju aizsardzība. Priekšlikumā nav minēta diskriminācija, uzmākšanās, vardarbība darbavietā utt. Tāpēc komiteja iesaka iekļaut šos jautājumus direktīvā.

5. Personas, uz kurām direktīva attiecas

5.1.

EESK atzīmē, ka personu loks, uz ko attiecas direktīva, ir ļoti plašs, proti, tie ir visi publiskā un privātā sektora darba ņēmēji, kuri savā profesionālajā vidē ir ieguvuši informāciju. Darba ņēmēja jēdziens ir plašs – tie ir visi atkarīgie darba ņēmēji LESD 45. panta nozīmē un neatkarīgie LESD 49. panta nozīmē, kā arī visi brīvprātīgie, neapmaksātie praktikanti, konsultanti, piegādātāji, apakšuzņēmēji, akcionāri un valdes locekļi. Ar šo direktīvu būtu jāmazina reputācijas kaitējuma risks, ar ko uzņēmumi varētu saskarties.

5.2.

Bijušajiem darbiniekiem, darba ņēmēju arodbiedrību pārstāvjiem un 3. pantā minētajām juridiskām personām ir jāsaņem tāda paša aizsardzība, ja viņi ziņojuši par pārkāpumiem; šīs personas ir skaidri jānorāda direktīvas 2. pantā.

5.3.

EESK norāda, ka ES ierēdņiem būtu jāpiemēro tāda pati aizsardzība kā dalībvalstu darba ņēmējiem.

6. Ziņošanas procedūras

6.1.

Saistībā ar iekšējās ziņošanas mehānismu izveidi EESK iesaka aktīvi iesaistīt šo mehānismu izstrādē un ieviešanā darba ņēmējus un arodbiedrību pārstāvjus.

6.2.

EESK uzskata, ka pakāpeniskas ziņošanas princips (iekšējā ziņošana, vēršanās kompetentajās iestādēs, vēršanās pie sabiedrības) atbilst atbildīgas ziņošanas principam. Tomēr EESK uzskata, ka trauksmes cēlējam jādod līdzvērtīga iespēja izvēlēties piekļuvi iekšējam mehānismam vai kompetentajām iestādēm, un tādēļ taisnīguma un tiesiskās noteiktības labad iesaka izmantot nevis trīspakāpju, bet gan divpakāpju procedūru. No vienas puses, starptautiskie pētījumi pat valstīs, kas ir atbrīvotas no iekšējā mehānisma izveides pienākuma (Apvienotā Karaliste un Īrija), liecina, ka darbinieks lojalitātes apsvērumu dēļ vispirms izmanto iekšējo mehānismu; tādēļ nav liela riska, ka iekšējais mehānisms tiks masveidīgi apiets. Turklāt iekšējā mehānisma izveides pienākuma gadījumā ir grūti paredzēt visas nepieciešamās atkāpes. No otras puses, valstu tiesību akti paredz iespēju tiešā veidā vērsties iestādēs (piemēram, attiecībā uz smagiem noziegumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem). Visbeidzot, šis pienākums attiecas tikai uz algotiem darbiniekiem, bet pārējie darba ņēmēji ir no tā atbrīvoti. Tādējādi tiek pārkāpts vienlīdzības princips un rodas juridiska nenoteiktība.

6.3.

EESK uzskata, ka darbavietā trauksmes cēlējam ir jānodrošina iespēja vērsties pie arodbiedrību pārstāvjiem un tikt pārstāvētam jebkurā ziņošanas procesa posmā. Arodbiedrību pārstāvjiem, atrodoties darba ņēmēju tuvumā, var būt svarīga nozīme, lai sniegtu padomus un nodrošinātu aizsardzību.

6.4.

EESK iesaka noteikt, ka kontroles garantijas, kas paredzētas ārējai ziņošanai, piemēro arī iekšējai ziņošanai: ziņojuma saņemšanas apstiprināšana un informēšana par paziņotās informācijas apstrādi.

6.5.

Pētījumi liecina, ka neaizsargātākās personas vai tās, kuru rīcībā ir informācija, kas var radīt apdraudējumu viņu dzīvībai vai ģimenei, ir spiestas saglabāt anonimitāti. Ja tiek atklāta trauksmes cēlēja, kurš ir iesniedzis anonīmu ziņojumu, identitāte, EESK uzskata, ka viņam jāsaņem direktīvā paredzētā aizsardzība. Visbeidzot, tas, ka informācija paziņota anonīmi, nedrīkst būt attaisnojums ziņojuma ignorēšanai.

7. Trauksmes cēlēju aizsardzība – pierādīšanas pienākums un zaudējumu atlīdzināšana

7.1.

Saskaņā ar direktīvas priekšlikumu trauksmes cēlējam, kurš cieš no represijām, ir prima facie jāpierāda, ka šīs represijas ir viņa iesniegtā ziņojuma sekas (divkārša pārbaude), lai varētu izmantot pierādīšanas pienākumu. Taču saskaņā ar pierādīšanas pienākuma pārnešanas principu (skatīt direktīvu par diskrimināciju) darba devējam ir jāpierāda, ka represiju pasākumi nav iesniegtā ziņojuma sekas.

7.2.

Direktīvā ir jāprecizē koriģējošie pasākumi aizsardzībai pret represijām (15. panta 6. punkts), neatstājot tos valstu tiesiskā regulējuma ziņā, jo ir zināms, ka valstīs tas ir atšķirīgs vai tā nav vispār. Lai trauksmes cēlējus varētu efektīvi aizsargāt no jebkāda veida tiešiem vai netiešiem sodiem, direktīvā ir jāparedz pienākums pilnībā kompensēt visus zaudējumus bez maksimālā ierobežojuma (tostarp zaudētos pensijas gadus atlaišanas gadījumā), kā tas paredzēts 1998. gada Public Interest Disclosure Act.

8. Sodi

8.1.

EESK uzskata, ka direktīvas mērķis ir atvieglot ziņošanu un aizsargāt ziņotājus. Tādēļ ir jāsvītro 17. panta 2. punkts, kurā atbildīga ziņošana nav nošķirta no neslavas celšanas vai apmelojoša ziņojuma – pārkāpumiem, kuri jau ir paredzēti valstu tiesību aktos.

9. Labvēlīgākā klauzula un aizsardzības līmeņa nepazemināšanas klauzula

9.1.

EESK atzinīgi vērtē direktīvā paredzēto iespēju dalībvalstīm pieņemt tiesību aktus, kas ir labvēlīgāki attiecībā uz trauksmes cēlēja tiesībām. Tomēr, lai saglabātu dažās valstīs pieņemtos labvēlīgākos tiesību aktus vai noteikumus, direktīvā ir jāiekļauj skaidra klauzula par aizsardzības līmeņa nepazemināšanu.

10. Ziņošana, novērtēšana un pārskatīšana

10.1.

Būtu jāparedz, ka direktīvas īstenošanas pārskatīšana ir obligāta un publiskajām struktūrām un dalībvalstīm katru gadu jāpublicē ziņojumi (anonīmi statistikas dati), lai varētu sagatavot 2027. gadā paredzēto Komisijas ziņojumu un informēt sabiedrību.

Briselē, 2018. gada 18. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) OV C 18, 19.1.2017., 10. lpp.

PIELIKUMS

Turpmāk minētie grozījumi ieguva vismaz vienu ceturto daļu nodoto balsu, taču tika noraidīti debatēs.

3.11. punkts

Pievienot šādu jaunu punktu:

3.11.

EESK iesaka, ka pilnīgāk jācenšas novērst lejupvērsts risks, ar ko saskaras sabiedrība un privāti uzņēmumi un kas saistīts ar sensitīvas informācijas nepiemērotu izmantošanu vai nelikumīgu izpaušanu. Jānodrošina, ka ļaunprātīgas rīcības gadījumā uzņēmumu un organizāciju reputācija tiek pietiekami aizsargāta.

Pamatojums

Jebkuras organizācijas reputācija ir būtisks faktors visām ieinteresētajām personām, it īpaši darbiniekiem.

Balsojuma rezultāts

Par	84
Pret	130
Atturas	15

4.1. punkts

Svītrot:

4.1.

EESK uzskata par nepieņemamu, ka nav bijis iespējams direktīvas priekšlikumu apspriest ar sociālajiem partneriem, kā tas paredzēts LESD 154. pantā. Komisija nedrīkst to atkārtot.

Pamatojums

Tā kā priekšlikums nav balstīts uz LESD 153. pantu, apspriešanās ar sociālajiem partneriem nav nepieciešama.

Balsojuma rezultāts

Par	79
Pret	133
Atturas	18

4.2. punkts

Grozīt šādi:

4.2.

Komiteja atzīst, ka šīs direktīvas juridiskais pamats ir pietiekami plašs, lai ziņotājiem nodrošinātu atbilstīgu aizsardzību. Tomēr, lai nodrošinātu juridisko noteiktību, EESK aicina precizēt juridisko pamatu, kas piemērojams darba ņēmēju tiesībām. iesaka attiecināt direktīvu arī uz sociālo jomu, pievienojot LESD 153. pantu direktīvas 16 atsaucēm uz tiesību aktiem. EESK uzsver, ka 1. pantā (materiālā piemērošanas joma) par tiesību aktu pārkāpumiem, par kuriem trauksmes cēlēji var ziņot, nav paredzēta darba ņēmēju aizsardzība. Priekšlikumā nav minēta diskriminācija, uzmākšanās, vardarbība darbavietā utt. Tāpēc komiteja iesaka iekļaut šos jautājumus direktīvā. Darbības joma attiecībā uz personām

Pamatojums

Tā kā pastāv atšķirīgi viedokļi par šīs direktīvas juridisko pamatu, Komisijai šis jautājums, kas saistīts ar darba ņēmēju tiesībām (LESD 153. pants), ir jāprecizē.

Balsojuma rezultāts

Par	82
Pret	139
Atturas	14

6.2. punkts

Grozīt šādi:

6.2.

EESK uzskata, ka pakāpeniskas ziņošanas princips (iekšējā ziņošana, vēršanās kompetentajās iestādēs, vēršanās pie sabiedrības) atbilst atbildīgas ziņošanas principam, jo īpaši, ja vēlas ātri un efektīvi atklāt un apturēt pārkāpumus izcelsmes vietā, tādējādi mazinot iekšējos vai ārējos riskus. Tomēr EESK uzskata, ka trauksmes cēlējam jādod līdzvērtīga iespēja izvēlēties piekļuvi iekšējam mehānismam vai kompetentajām iestādēm, un tādēļ taisnīguma un tiesiskās noteiktības labad iesaka izmantot nevis trīspakāpju, bet gan divpakāpju procedūru. No vienas puses, starptautiskie pētījumi pat valstīs, kas ir atbrīvotas no iekšējā mehānisma izveides pienākuma (Apvienotā Karaliste un Īrija), liecina, ka darbinieks lojalitātes apsvērumu dēļ vispirms izmanto iekšējo mehānismu; tādēļ nav liela riska, ka iekšējais mehānisms tiks masveidīgi apiets. Turklāt iekšējā mehānisma izveides pienākuma gadījumā ir grūti paredzēt visas nepieciešamās atkāpes. No otras puses, valstu tiesību akti paredz iespēju tiešā veidā vērsties iestādēs (piemēram, attiecībā uz smagiem noziegumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem). Visbeidzot, šis pienākums attiecas tikai uz algotiem darbiniekiem, bet pārējie darba ņēmēji ir no tā atbrīvoti. Tādējādi tiek pārkāpts vienlīdzības princips un rodas juridiska nenoteiktība.

Pamatojums

Ir svarīgi, lai uzņēmumam būtu iespēja pirms ziņošanas sabiedrībai pirmām kārtām atrisināt šo jautājumu iekšēji. Divu līmeņu ziņošanas procedūra atvieglo pārkāpumu ātru un efektīvu atklāšanu un apturēšanu to izcelsmes vietā.

Balsojuma rezultāts

Par	78
Pret	145
Atturas	11

7.2. punkts

Grozīt šādi:

7.2.

Direktīvā ir jāprecizē precizēti koriģējošie pasākumi aizsardzībai pret represijām (15. panta 6. punkts), un tie ir atstāti neatstājot tos valsts tiesiskā regulējuma ziņā, jo ir zināms, ka valstīs tas ir atšķirīgs vai tā nav vispār. Lai efektīvi aizsargātu trauksmes cēlējus no jebkāda veida tiešiem vai netiešiem sodiem, direktīvas īstenošana būtu rūpīgi jāuzrauga un jāizvērtē attiecībā uz valstu tiesiskā regulējuma efektivitāti. direktīvā ir jāparedz pienākums pilnībā kompensēt visus zaudējumus bez maksimālā ierobežojuma (tostarp zaudētos pensijas gadus atlaišanas gadījumā), kā tas paredzēts 1998. gada Public Interest Disclosure Act.

Pamatojums

Ir svarīgi, ka sankciju un kompensācijas sistēmas, kuru pamatā ir valstu tiesiskais regulējums, atbilst direktīvas galvenajiem mērķiem attiecībā uz trauksmes cēlēju aizsardzību, vienlaikus ievērojot dalībvalstu tiesību sistēmu principus. Tas ir viens no svarīgākajiem aspektiem, kas jāuzrauga saistībā ar direktīvas īstenošanu.

Balsojuma rezultāts

Par	82
Pret	144
Atturas	10

8.1. punkts

Grozīt šādi:

8.1.

EESK uzskata, ka direktīvas mērķis ir atvieglot un aizsargāt ziņošanu. Tādēļ ir jāskaidro jāsvītro 17. panta 2. punkts, jo kurā atbildīga ziņošana varētu tikt sajaukta nav nošķirta no ar neslavas celšanas celšanu vai apmelojoša ziņojuma apmelojošu ziņojumu – pārkāpumiem, kuri jau ir paredzēti valstu tiesību aktos.

Pamatojums

Ar efektīvām, samērīgām un atturošām sankcijām ir jāvēršas pret apmelojošas, maldinošas vai nepamatotas ziņošanas sekām, bet šo sankciju tvērums dalībvalstīs ir rūpīgi jāprecizē.

Balsojuma rezultāts

Par	87
Pret	147
Atturas	6

1.4. punkts

Grozīt šādi:

1.4.

EESK aicina Komisiju pārskatīt uzskata, ka direktīvas juridiskais pamats ir pietiekami plašs, lai nodrošinātu trauksmes cēlēju adekvātu aizsardzību. juridisko pamatu, iekļaujot tajā arī darba ņēmēju tiesības, atsaucoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 153. pantu. Juridiskās noteiktības labad EESK tomēr aicina precizēt darba ņēmēju tiesībām piemērojamo juridisko pamatu.

Pamatojums

Līguma panti, ko Eiropas Komisija noteikusi par juridisko pamatu, var pilnībā garantēt Savienības tiesību aktu izpildes veicināšanu, ieviešot jaunus noteikumus par trauksmes cēlēju aizsardzību, lai stiprinātu vienotā tirgus pienācīgu darbību un Savienības politikas pareizu īstenošanu, un tajā pašā laikā nodrošināt konsekventas augstas prasības trauksmes cēlēju aizsardzībai Savienības nozaru instrumentos, ja attiecīgie noteikumi jau pastāv. Lai izvairītos no pārpratumiem par juridisko pamatu attiecībā uz darba ņēmēju tiesībām, tomēr ir vajadzīgi daži precizējumi.

Balsojuma rezultāts

Par	84
Pret	133
Atturas	6

1.4. punkts

Pievienot šādu jaunu punktu pēc pašreizējā 1.4 punkta:

EESK ir pārliecināta, ka tiesiskais regulējums trauksmes cēlēju aizsardzībai būtu jāizstrādā tādā veidā, kas ļautu nošķirt informāciju, kuru drīkst atklāt tikai uzņēmuma iekšienē, un informāciju, ko var atklāt iestādēm vai pat plašai sabiedrībai. Tas ir īpaši svarīgi, ja runa ir par komercnoslēpumiem.

Pamatojums

Priekšlikumā būtu skaidri jānorāda, ka informācija, kas satur komercnoslēpumus, trauksmes cēlējiem vienmēr ir jāpaziņo uzņēmuma iekšienē, jo, tiklīdz šī informācija tiek publiskota, uzņēmumam nodarītais kaitējums ir neatgriezenisks.

Balsojuma rezultāts

Par	89
Pret	149
Atturas	7

1.6. punkts

Grozīt šādi:

1.6

EESK iesaka taisnīguma un juridiskās noteiktības labad paredzēt (13. pantā) ziņošanas procedūru divos līmeņos, kas ļauj trauksmes cēlējam vispirms ziņot iekšēji nolūkā ātri un efektīvi apzināt un apturēt pārkāpumus vai kompetentajām iestādēm; pēc tam, ja nepieciešams, kompetentajām publiskajām iestādēm un, ja tam ir pamatojums, pilsoniskajai sabiedrībai / medijiem.

Pamatojums

Balsojuma rezultāts

Par	89
Pret	144
Atturas	8

1.10. punkts

Svītrot:

1.10.

EESK iesaka 15. panta 5. punktā grozīt prima facie pierādīšanas pienākumu. Pietiek ar to, ka trauksmes cēlējs “uzrāda pierādījumus, ka ir iesniedzis ziņojumu”.

Pamatojums

Šis ieteikums nav balstīts uz atzinuma projekta tekstu (7.1.). Tā kā to iespējams apstrīdēt, pierādīšanas pienākuma pārnešanas princips tekstā ir iekļauts neitrālā veidā.

Balsojuma rezultāts

Par	93
Pret	148
Atturas	7

1.11. punkts

Grozīt šādi:

1.11.

Lai trauksmes cēlējus efektīvi aizsargātu no jebkāda veida tieša vai netieša soda, direktīvas īstenošana būtu rūpīgi jāuzrauga un jānovērtē attiecībā uz valstu tiesisko regulējumu efektivitāti. EESK iesaka 15. panta 6. punktā nevis paredzēt, ka zaudējumu atlīdzināšana notiek saskaņā ar (mainīgiem) valsts tiesību aktiem, bet noteikt direktīvā zaudējumu atlīdzināšanu pilnā apmērā, nenosakot maksimālo summu, kā tas paredzēts Apvienotās Karalistes tiesību aktos.

Pamatojums

Balsojuma rezultāts

Par	95
Pret	143
Atturas	9

1.12. punkts

Grozīt šādi:

1.12.

EESK aicina svītrot precizēt 17. panta 2. punktu, jo tas ir lieks (sodi par varētu radīt sajukumu starp atbildīgu ziņošanu un goda aizskaršanu vai nepatiesu apsūdzību ir paredzēti valsts tiesību aktos).

Pamatojums

Skatīt 8.1. punktu.

Balsojuma rezultāts

Par	96
Pret	147
Atturas	7

Top