Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ar valsts obligācijām nodrošinātiem vērtspapīriem”

(COM(2018) 339 final – 2018/0171 (COD))

(2019/C 62/18)

Ziņotājs:

Daniel MAREELS

Apspriešanās	Eiropas Parlaments, 5.7.2018. Eiropas Savienības Padome, 6.7.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	3.10.2018.
Pieņemts plenārsesijā	17.10.2018.
Plenārsesija Nr.	538
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	201/3/8

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē šos ierosinājumus par SBBS, kuri plašāk iekļaujas banku savienības izveides pabeigšanas un kapitāla tirgu savienības veidošanas kontekstā. Komiteja arī iepriekš ir paudusi stingru atbalstu un iestājusies par abām minētajām savienībām. Turklāt šie ierosinājumi varētu veicināt finanšu stabilitāti un noturību.

1.2.

Konceptuāli SBBS mērķis ir risināt problēmas, kas saistītas ar tradicionāli spēcīgo saikni starp bankām un to piederības valstīm (“valstīm”). Kopš finanšu krīzes EESK aicina rīkoties šajā saistībā un stingri iestājas par minētās saiknes vājināšanu. Lai gan šajā jomā jau ir īstenoti centieni, EESK atzinīgi vērtē arī rīcību, ko paredz pašreizējie ierosinājumi.

1.3.

SBBS tiešām varētu palīdzēt bankām samazināt ar to piederības valsts parādu saistīto risku un labāk diversificēt savus valsts parāda portfeļus. Turklāt jaunais instruments nerada nekādu risku un zaudējumu dalīšanu eurozonas dalībvalstu starpā. Vajadzības gadījumā tos pilnā apjomā uzņemas SBBS vērtspapīru investori.

1.4.

Pašreiz no regulējuma piemērošanas skatpunkta SBBS tiktu uzskatīti par “vērtspapīrošanas produktiem” un tādējādi, banku skatījumā, par nepievilcīgu investīciju. Komiteja uzskata, ka šī situācija pavisam noteikti ir jāmaina. SBBS pielīdzināšana eurozonas valstu euro denominētām valsts obligācijām (riska darījumi ar centrālo valdību) ļaus finanšu nozares investoriem investēt SBBS ar tādiem pašiem nosacījumiem, ar kādiem viņi to pašreiz dara SBBS pamatā esošajās eurozonas valstu obligācijās.

1.5.

Šie ierosinājumi ir tikai veicinošs satvars, kas nodrošina tirgvirzītu SBBS attīstību. Komitejas skatījumā, ir ļoti svarīgi nodrošināt minētā satvara skaidrību, iedarbību un efektivitāti jebkuros apstākļos. Tāpat būtu jānovērš negatīva vai kaitējoša ietekme.

1.6.

Attiecībā uz ierosināto tiesisko regulējumu EESK nostāja ir nedaudz ierobežota. EESK atbalsta vairākus aspektus, tostarp to, ka SBBS emitē īpašam nolūkam dibināta sabiedrība (SPE). Citi aspekti, tostarp SBBS pamatā esošo portfeļu sastāva pašsertifikācija, ko veic SPE, būtu jāstiprina. Ņemot vērā tā nozīmīgumu, varētu būt nepieciešama stingrāka vai pat iepriekšēja uzraudzība, ko īstenotu Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI).

1.7.

Tāpat vairāki jautājumi ir palikuši bez atbildes. Tāpēc rodas jautājums, vai SBBS būs efektīvi jebkuros apstākļos. Kā tie darbosies vispārējas krīzes apstākļos vai krīzes gadījumā vienā vai vairākās dalībvalstīs? Kādas būs sekas emisiju sadalīšanai laidienos, jo šķiet, ka augstākas prioritātes laidienus (ar zemāku risku) var laist tirgū tikai tad, ja ir atrasts pietiekams skaits investoru zemākas prioritātes laidieniem (ar augstāku risku)? Tādējādi emisija, komitejas skatījumā, ir saistīta ar zināmu risku, kļūst nedroša, un minētais trūkums mazākais samazina SBBS sekmīgas attīstības potenciālu.

1.8.

Tāpat ļoti svarīga ir pozitīva pieeja “tirgiem” un citām nozīmīgām ieinteresētajām personām attiecībā uz SBBS. Tām ir jāpiekrīt pielikt pūles šī instrumenta īstenošanai. Tirgu un dalībvalstu pārstāvji apspriešanās gaitā ar ieinteresētajām personām priekšlikuma sagatavošanas laikā ieceri uztvēra samērā kritiski. Komiteja uzskata, ka dialogs un apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām ir obligāti, lai kopīgi rastu konstruktīvus risinājumus.

1.9.

Kopumā, ņemot vērā visus iepriekš minētos punktus, EESK uzskata, ka vienīgais veids, kā noskaidrot, vai: a) bankas savas piederības valsts obligāciju vietā veiks investīcijas SBBS, un b) ieguldītāji būs gatavi iegādāties “zemākas prioritātes” laidienus pietiekamā apjomā, lai SBBS izveide izrādītos pamatota, ir pārbaudīt jauno finanšu instrumentu – SBBS – tirgus apstākļos.

1.10.

Visbeidzot, komiteja uzskata, ka ir dziļāk jāapsver jautājums par to, vai SBBS vajadzētu atļaut iegādāties privātiem noguldītājiem un patērētājiem. Ņemot vērā to, ka, no vienas puses, šis produkts ir īpaši sarežģīts, bet, no otras puses, tas tiek dalīts laidienos, komiteja sliecas domāt, ka vajadzētu atļaut tikai “augstākas prioritātes” laidienu iegādi, bet ne “zemākas prioritātes” laidienu iegādi. Tikai “augstākas prioritātes” laidieniem piemīt ierobežots risks un to iegādi var pielīdzināt valsts obligāciju iegādei, ko veic minētie noguldītāji un patērētāji.

2.   Vispārīga informācija

2.1.

Komisija 2018. gada 24. maijā publicēja savu priekšlikumu (1) ar valsts obligācijām nodrošinātu vērtspapīru (SBBS) attīstībai, ko virzītu tirgus pieprasījums.

2.2.

Šis priekšlikums plašāk iekļaujas banku savienības izveides pabeigšanas un kapitāla tirgu savienības veidošanas kontekstā. Tā uzmanības centrā jo īpaši ir saiknes starp bankām un to piederības valsts valdību (“valsti”) tālāka vājināšana, tādējādi liekot uzsvaru uz riska samazināšanu un privātā sektora riska dalīšanu. Priekšlikuma pārrobežu raksturs liecina par to, ka tā nolūks ir veicināt arī valdību vērtspapīru finanšu tirgu tālāku integrāciju un diversifikāciju iekšējā tirgū.

2.3.

Iepriekš bankām bija raksturīgi plaši to piederības valsts valdības valsts obligāciju turējumi, kas, kā izrādījās finanšu krīzes laikā, var būt saistīts ar konkrētiem riskiem. Tāpēc ir izskanējuši aicinājumi vājināt šo saikni.

2.4.

Reaģējot uz to, ir sagatavots ierosinājums izveidot SBBS, kura mērķis ir sniegt bankām iespēju uzlabot to valsts obligāciju portfeļu ģeogrāfisko sadalījumu. Tādā veidā tiek ņemts vērā arī šo obligāciju pazeminātais piedāvājums un finanšu iestāžu pieprasījums pēc šādiem aktīviem, tostarp sakarā ar jaunām regulatīvajām prasībām nodrošināt pietiekamas augsti likvīdu aktīvu rezerves.

2.5.

SBBS ir jauns finanšu instruments, un šī priekšlikuma mērķis ir likvidēt šķēršļus, kuri līdz šim ir kavējuši tā attīstību. Proti, ierosinātajam veicināšanas satvaram ir šādi divi galvenie mērķi:

2.5.1.

pielāgota vispārēja satvara izveide SBBS vērtspapīriem, izmantojot kuru šis jaunais instruments tiktu “standartizēts”, un kas tādējādi nāktu par labu arī tā likviditātei;

2.5.2.

regulatīvu šķēršļu novēršana SBBS izmantošanai un iegādei saistībā ar iepriekš minēto. Būtībā tas ietver sava veida “caurskatāmības” pieejas piemērošanu investoriem šāda veida SBBS, kas nozīmē, ka uz vērtspapīriem attieksies tie paši regulējuma noteikumi, kas tiktu piemēroti, ja investoru turējumā būtu to pamatā esošās valsts obligācijas.

2.6.

SBBS pamatā esošajam portfelim piemīt kāda īpatnība, kas vienlaikus ir SBBS galvenā iezīme. Lai panāktu iepriekš pieminēto riska ģeogrāfisko diversifikāciju banku savienībā un iekšējā tirgū, SBBS pamatā esošo portfeli vajadzētu veidot tikai no visu eurozonas dalībvalstu valsts obligācijām. Vēl viens ierobežojums ir tas, ka par piemērotām tiktu uzskatītas tikai obligācijas, kas denominētas euro. Tās tiks iekļautas SBBS pamatā esošajā portfelī proporcionāli attiecīgās dalībvalsts ekonomikas nozīmei.

2.7.

Vēl viena ļoti raksturīga īpatnība ir tā, ka riskus un zaudējumus uzņemas investori. SBBS veidos laidieni, un investori var izvēlēties investīcijām vai nu augstākas prioritātes laidienus ar zemāku risku, vai zemākas prioritātes laidienus ar augstāku risku. Turklāt pamatā esošie portfeļi ir to vienīgais nodrošinājums, jo saskaņā ar priekšlikumu SBBS emitentiem ir jābūt īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, kuras nedrīkst veikt nekādu citu darbību un pret kurām nekādus prasījumus celt nevar (2).

2.8.

Kā norādīts iepriekš, investoriem SBBS tiks piemērots regulatīvais režīms, kas ietver zināma veida “caurskatāmības” pieeju. Tas nozīmē, ka turpmāk netiks ņemts vērā instrumenta juridiskais noformējums “vērtspapīrošanas produkta” veidā (3), bet gan SBBS pamatā esošie valdības vērtspapīri. Attiecīgos gadījumos investoriem, kas ieguldījuši visiem nosacījumiem atbilstošos SBBS, attiecībā uz kapitāla prasībām, koncentrācijas ierobežojumiem un likviditātes limitiem tiks piemērots tāds pats regulatīvais režīms kā investoru tiešā īpašumā esošiem valdības vērtspapīriem.

2.9.

Šie ierosinājumi nosaka SBBS noteikumus un prudenciālu pieeju SBBS, bet galavārds attiecībā uz to izmantošanu būs sakāms “tirgum”. Tas, vai šis jaunais finanšu instruments kļūs par īstenību, un kā un cik plaši to izmantos, būs atkarīgs no emitentiem un investoriem.

3.   Piezīmes

3.1.

Komiteja atzinīgi vērtē šo priekšlikumu par SBBS, kas plašāk iekļaujas banku savienības izveides pabeigšanas un kapitāla tirgu savienības veidošanas kontekstā. Komiteja arī iepriekš ir paudusi stingru atbalstu un iestājusies par abām minētajām savienībām (4).

3.2.

Proti, šo ierosinājumu mērķis ir vēl vairāk vājināt saikni starp bankām un to piederības valstīm. Kopš finanšu krīzes komiteja stingri iestājas par šīs saiknes vājināšanu, tāpēc tā ir gandarīta par to, ka, īstenojot šo priekšlikumu, jautājums tiek risināts, ņemot vērā valsts obligāciju piedāvājuma vienlaicīgu samazināšanos un pieprasījuma pieaugumu pēc tām.

3.3.

SBBS kā jaunam finanšu instrumentam piemīt potenciāls uzlabot un paplašināt no banku un citu finanšu iestāžu turētām valsts obligācijām (valsts obligāciju turējumiem) izrietošā riska diversifikāciju. Tas neapšaubāmi palīdzēs samazināt finanšu nozares riskus.

3.4.

Priekšlikums ir tikai veicinošs satvars, kas nodrošina tirgvirzītu SBBS attīstību, bet pats par sevi SBBS attīstību īsti nenodrošina. Kad tirgus iesaistīsies attīstības procesā, radīsies jauns finanšu instruments un tā tirgus. Komisija lēš, ka tādā gadījumā varētu būt divi ietekmes scenāriji (5). Ja radītais SBBS apmērs būs neliels, instrumenta ietekme tiek lēsta aptuveni 100 miljardu EUR; ja instruments tiks ieviests plašāk, tā ietekme tiek lēsta ap 1 500 miljardiem EUR un tam būs makroekonomiska ietekme.

3.5.

SBBS plaša izplatība varētu veicināt arī finanšu tirgus integrāciju un tādējādi palīdzēt uzlabot finanšu sistēmas stabilitāti un noturību.

3.6.

Komitejas skatījumā ir svarīgi, lai ierosinātais veicināšanas satvars būtu skaidrs, funkcionāls un efektīvs jebkuros apstākļos un lai tam nebūtu negatīva vai nelabvēlīga ietekme. Tāpat, lai palielinātu izredzes uz sekmīgu iznākumu, ļoti svarīga ir pozitīva pieeja “tirgiem” un citām galvenajām ieinteresētajām personām – tām ir jāpiekrīt ieguldīt pūles SBBS īstenošanā.

3.7.

Tirgu un dalībvalstu pārstāvji apspriešanās gaitā ar ieinteresētajām personām priekšlikuma sagatavošanas laikā ieceri uztvēra samērā kritiski. Piemēram, tirgus dalībnieku viedokļi par SBBS dzīvotspēju dalījās. “Parādu pārvaldības speciālisti”, savukārt, pauda bažas, ka SBBS nespēs pārraut saikni starp bankām un valsti un nekļūs par zema riska aktīvu. Dalībvalstu pārstāvji pēdējā laikā ir likuši saprast, ka viņu ieskatā vajadzība pēc SBBS nav nemaz tik acīmredzama (6). Komiteja uzskata, ka dialogs un apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām ir obligāti kopīgai konstruktīvu risinājumu izstrādei.

3.8.

Neskarot iepriekšējās un turpmākās piezīmes, komiteja kopumā atbalsta ierosināto SBBS tiesisko regulējumu, jo īpaši tāpēc, ka, izmantojot to, tiek apturēta pašreiz notiekošā līdzīgu instrumentu nostādīšana neizdevīgā stāvoklī un vienlaikus tas nosaka salīdzinošu pieeju.

3.9.

Tāpat komiteja cita starpā atbalsta to, ka SBBS vērtspapīrus veidotu un emitētu privātā sektora uzņēmumi. Šķiet pareizi, ka emitentam būtu jābūt īpašam nolūkam dibinātai sabiedrībai (SPE), kura neveic nekādu citu darbību, jo tas padara situāciju skaidrāku visām tajā iesaistītajām personām.

3.10.

Visu eurozonas dalībvalstu euro denominētu valsts obligāciju obligāta iekļaušana pamatā esošajā portfelī atbilstoši dalībvalstu ekonomikas nozīmei (7) nodrošina 3.3. punktā minēto sadalījumu un diversifikāciju. Turklāt, noteiktu valsts obligāciju iekļaušana padara tās pievilcīgākas starptautiskiem investoriem. Jo īpaši tas attiecas uz atsevišķu valstu valsts obligācijām, kas citādi tiek emitētas mazākos un mazāk likvīdos tirgos.

3.11.

Ņemot vērā to, cik liela nozīme ir visu dalībvalstu valsts obligāciju obligātai iekļaušanai pamatā esošajā portfelī atbilstoši dalībvalstu ekonomikas nozīmei, komiteja izvirza jautājumu par emitentu pašreizējo pašsertifikācijas sistēmu. Rodas jautājums, vai nebūtu nepieciešama stingrāka un iepriekšēja EVTI īstenota uzraudzība.

3.12.

Tāpat ir svarīgi, lai jaunais instruments neradītu nekādu risku un zaudējumu dalīšanu eurozonas dalībvalstu starpā: riskus un zaudējumus pilnā apmērā uzņemas SBBS investori.

3.13.

SPE kā emitents emitē virkni vērtspapīru, kuri ir prasījumi pret pamatā esošā portfeļa sniegtajiem ieņēmumiem. Šiem vērtspapīriem ir atšķirīgs riska līmenis, “augstākas prioritātes” laidieniem (8) ir zemākais risks un “zemākas prioritātes” laidieniem – augstākais risks. Šķiet, ka praksē augstākas prioritātes laidienus var laist tirgū tikai tad, ja ir atrasts pietiekams skaits investoru zemākas prioritātes laidieniem (9). Tāpēc emisijas varētu būt patvaļīgas un nedrošas, un šis trūkums samazina SBBS sekmīgas attīstības potenciālu.

3.14.

Tāpat rodas jautājums, vai SBBS būs efektīvi jebkuros apstākļos. Kā tie darbosies vispārējas krīzes apstākļos vai krīzes gadījumā vienā vai vairākās dalībvalstīs? Šis jautājums ir svarīgs, ņemot vērā nesenos notikumus, kuri kārtējo reizi ir apliecinājuši, ka finanšu tirgu strauji reaģē uz šādām situācijām.

3.15.

Tāpat ir svarīgi precizēt, kā SBBS tirgus izveidošana ietekmēs atsevišķu dalībvalstu pašreizējo valsts obligāciju tirgu. Šajā saistībā rodas vairāki jautājumi, piemēram, vai jebkuros apstākļos būs pieejams pietiekams daudzums vērtspapīru? Un kas notiks tad, ja tie nebūs pieejami pietiekamā daudzumā? Vai papildu tirgus izveide neizraisīs tirgu sadrumstalošanos?

3.16.

Tiesiskais regulējums ļauj arī noguldītājiem un patērētājiem iegādāties un turēt SBBS (10). Ņemot vērā to, ka tas ir īpaši sarežģīts produkts, varētu rasties vēlme to neatļaut, taču, iespējams, ir nepieciešama niansētāka pieeja, kas noteiktu, ka noguldītāji un patērētāji nedrīkst iegādāties “zemākas prioritātes” laidienus tieši tādēļ, ka tiem var piemist augsts risks. Attiecībā uz “augstākas prioritātes” laidieniem pieeja varētu atšķirties, jo tiem piemīt zems risks un tie noteikti ir pielīdzināmi tiešiem valsts obligāciju turējumiem, ko veic šādi noguldītāji un patērētāji. Komiteja aicina pamatīgāk apsvērt minēto jautājumu.

3.17.

Visbeidzot, komiteja uzskata, ka no noteikumu piemērošanas skatpunkta ir pareizi piemērot SBBS tādu pašu regulatīvo režīmu kā euro denominētām eurozonas valstu valsts obligācijām (riska darījumi ar centrālo valdību). Tādējādi investori finanšu nozarē varētu investēt SBBS ar tādiem pašiem nosacījumiem, ar kādiem tie investē pamatā esošajās eurozonas valsts obligācijās.

3.18.

Kopumā, ņemot vērā visas iepriekšējās piezīmes, komiteja uzskata, ka konceptuāli SBBS iecere ir pievilcīga, bet tās izstrāde ierosinājumos rada pretrunīgu iespaidu un izvirza virkni jautājumu. Tāpat tirgus dalībnieku un citu galveno ieinteresēto personu kritiskās piezīmes un reakcijas nedrīkstētu palikt bez atbildes. Tomēr, kopumā komiteja piekrīt Komisijai, ka “pareizo” atbildi var rast tikai praksē, izmēģinot koncepciju “reālos” tirgos.

---

(1)  COM(2018) 339 final

(2)  Ja vien tas neattiecas uz tādiem izņēmuma gadījumiem kā apzīmējuma “SBBS” ļaunprātīga izmantošana.

(3)  Tādā gadījumā normatīvās prasības būtu stingrākas.

(4)  OV C 81, 2.3.2018., 117. lpp., OV C 237, 6.7.2018., 46. lpp. un OV C 177, 18.5.2016., 21. lpp.

(5)  Komisijas dienestu darba dokuments “Ietekmes novērtējums”, SWD(2018) 252 final, 70. lpp.

(6)  Sīkāka informācija par paustajām bažām un piezīmēm sniegta regulas projekta paskaidrojuma raksta 3. punktā (6. lpp.).

(7)  Sk. regulas priekšlikuma 4. panta 2. punktu, bet skaitļus par attiecīgo dalībvalstu ekonomikas nozīmi https://www.ecb.europa.eu/ecb/orga/capital/html/index.lv.html

(8)  Augstākas prioritātes laidieni veido emisiju lielāko daļu, bet zemākas prioritātes laidieni mazāko daļu.

(9)  Zemākas prioritātes laidieni parasti ir ienesīgāki, jo tiem piemīt augstāks risks.

(10)  Sk. regulas projekta 3. panta 6. punktu.