Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 52018AE0354

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi” (COM(2018) 8 final – 2018/0003(NLE))

EESC 2018/00354

OV C 283, 10.8.2018, p. 89–94 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

10.8.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 283/89

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi”

(COM(2018) 8 final – 2018/0003(NLE))

(2018/C 283/12)

Ziņotājs:

Ulrich SAMM

Līdzziņotājs:

Antonio LONGO

Apspriešanās

Eiropas Savienības Padome, 21.2.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 187. un 188. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa

Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

4.5.2018.

Pieņemts plenārsesijā

23.5.2018.

Plenārsesija Nr.

535

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

196/2/4

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

 EESK atbalsta šo iniciatīvu attiecībā uz Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmumu (EuroHPC) kā konkrētu pasākumu, kas atbilst Eiropas mākoņdatošanas stratēģijai un ir daļa no plašākas ES stratēģijas (tā aptver tādus jautājumus kā kiberdrošība, digitālais vienotais tirgus, Eiropas Gigabitu sabiedrība, atvērtā zinātne utt.). Šī iniciatīva rada nenoliedzamu ES pievienoto vērtību, izmantojot svarīgu tehnoloģiju, kas palīdzēs risināt mūsu mūsdienīgās sabiedrības būtiskākos problēmjautājumus un galu galā pozitīvi ietekmēs mūsu labklājību, konkurētspēju un nodarbinātību.

1.2.

 EESK uzskata, ka sākotnējais ieguldījums 1 miljarda euro apmērā pasaules līmeņa superdatoru iegādei un ekspluatācijai ir būtisks, taču nav pārāk vērienīgs salīdzinājumā ar konkurentu, proti, ASV un Ķīnas, ieguldījumiem. EESK ir pārliecināta, ka būs vajadzīgi daudz lielāki ieguldījumi (ES dalībvalstīs) un ļoti laba Eiropas pētniecības un inovācijas programma, lai noturētos pasaules līmenī augstas veiktspējas datošanas (High Performance Computing, turpmāk HPC) lietojumu jomā. Tā kā sāncensība turpināsies, nav šaubu, ka nākamajā daudzgadu finanšu shēmā būs jāiegulda līdzīgi pūliņi, kas neatpaliktu no globālo konkurentu pūliņiem.

1.3.

 EESK atbalsta rūpniecisko pieeju, kas attiecas uz nākamās paaudzes neliela enerģijas patēriņa mikroshēmu izstrādi Eiropā. Tā mazinātu ES atkarību no importa un nodrošinātu piekļuvi augstākā līmeņa HPC tehnoloģijām. EESK norāda, ka šādu mikroshēmu izstrāde ietekmē arī zemas veiktspējas datošanu, jo augsta līmeņa integrētās mikroshēmas var pielāgot (veikt vienkāršošanu) plaša patēriņa tirgū apgrozībā esošām ierīcēm (personālie datori, viedtālruņi, autobūves nozares ražojumi).

1.4.

 EESK aicina Komisiju likt lielāku uzsvaru uz stingro nostāju, kas ir šīs iniciatīvas pamatā, un uz to, ka šai iniciatīvai ir ļoti būtiska nozīme, lai turpinātu Eiropas veiksmes stāstu, kurš sākās ar pašreizējiem pīlāriem PRACE un GÉANT, kas jau daudzus gadus sniedz augsta līmeņa HPC pakalpojumus zinātnei un rūpniecībai un attiecīgi nodrošina pētniecības, izglītības un valstu pētniecības tīklu un HPC centru savienošanu, izmantojot drošus augstas jaudas tīklus.

1.5.

 Tāpēc EESK uzver, ka ir īpaši svarīgi jauno EuroHPC kopuzņēmumu integrēt pašreizējās struktūrās un programmās un ka tas būtu labākais risinājums kopīgai Eiropas resursu izmantošanai. Piemēram, salīdzinošā izvērtēšana, ko organizē PRACE, būtu jāveic arī turpmāk, lai nodrošinātu atbilstību pasaules līmeņa standartam.

1.6.

 EESK aicina vairāk dalībvalstu pievienoties EuroHPC kopuzņēmumam un izmantot to kā iespēju, lai gūtu labumu no pasaules līmeņa datošanas jaudas. Ņemot vērā kopuzņēmuma darbības sarežģītību, EESK aicina Komisiju īstenot atbilstīgus pasākumus, lai skaidrotu šo tiesību instrumentu un vairotu izpratni par tā sniegtajām priekšrocībām un iespējām, it īpaši tām, kas rodas mazākām valstīm un kas saistītas ar iespēju veikt ieguldījumus natūrā.

1.7.

 EESK atzinīgi vērtē to, ka divi Komisijas partneri līgumiskajā publiskā un privātā sektora partnerībā varētu kļūt par pirmajiem privātā sektora dalībniekiem. Tas ir ļoti svarīgi rūpniecības uzņēmumu, tostarp MVU, līdzdalībai. EESK atzinīgi vērtē iespēju iesaistīt vairāk partneru, taču uzsver, ka ikvienam jaunam partnerim, it īpaši partneriem no trešām valstīm, ir jāievēro savstarpības princips. Eiropas Savienībai būtu jāizmanto HPC tehnoloģiju attīstības pavērtā iespēja pilnveidot Eiropas rūpniecību, lai aptvertu visus ražošanas ķēdes posmus (plānošanu, izgatavošanu, ieviešanu un izmantošanu). Eiropas Savienībai būtu jāizvirza vidēja termiņa mērķis panākt, ka tā spēj plānot un nodrošināt HPC, izmantojot Eiropas tehnoloģijas.

1.8.

 EESK iesaka informēt iedzīvotājus un uzņēmumus par šo jauno nozīmīgo iniciatīvu, lai atjaunotu iedzīvotāju ticību Eiropas integrācijas procesam un lai palīdzētu Eiropas uzņēmumiem, it īpaši MVU, izprast šīs iniciatīvas sniegtos ieguvumus. Arī universitātes un pētniecības centri ir jāiesaista, īstenojot īpašus komunikācijas pasākumus, lai vairotu interesi un mudinātu īstenot HPC projektus.

1.9.

 EESK iesaka iespējami stiprināt digitalizācijas procesa sociālo dimensiju kā Eiropas sociālā pīlāra būtisku sastāvdaļu. Augsta līmeņa iekārtu ieviešanai un izmantošanai jānodrošina nenoliedzama un izmērāma pozitīva ietekme uz visu iedzīvotāju ikdienas dzīvi.

2.   Ievads

2.1.

 Sākotnēji augstas veiktspējas datošana ( HPC ) tika izmantota klimata izpētē, laika apstākļu skaitliskā prognozēšanā, astrofizikā, elementārdaļiņu fizikā un ķīmijā, taču pašreiz to izmanto arī vairumā citu zinātnes jomu – no bioloģijas, zinātnes par dzīvību un veselību, augstas precizitātes degšanas simulācijām un materiālu zinātnes līdz sociālajām un humanitārajām zinātnēm. Rūpniecībā HPC plaši izmanto naftas un gāzes izpētē, aeronautikā, autobūves nozarē un finanšu nozarē, un pašreiz HPC kļūst arvien nozīmīgāka, lai nodrošinātu individuālu ārstēšanu, izstrādātu nanotehnoloģijas un veicinātu attīstību atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā un šādas enerģijas ieguvi. Visbeidzot HPC kļūst arvien nozīmīgāks rīks, kas atbalsta lēmumu pieņemšanu publiskajā sektorā un ko izmanto, lai modelētu scenārijus saistībā ar dabas stihiju radītajiem apdraudējumiem, rūpniecības riskiem, bioloģiskiem riskiem un terorisma (tostarp kiberterorisma) apdraudējumiem, un tāpēc HPC ir ļoti būtiska nozīme valsts drošības un aizsardzības jomā.

2.2.

 Datošanas jomā datora darbības rādītājs ir peldošā komata darbības sekundē (angļu floating point operations per second, turpmāk FLOPS ). HPC veiktspēja ir augstākais līmenis, kas ir tehnoloģiski iespējams. Šī augstā veiktspēja pastāvīgi palielinās, jo tiek izmantotas arvien mazākas integrētās mikroshēmas (Mūra likums) un notiek pāreja no vektorprocesoru uz paralēlo procesoru izmantošanu. Reizi 10 līdz 12 gados datošanas ātrums pieaug ar koeficientu 1 000; tādā veidā no gigalīmeņa (1985. g.) nonācām līdz teralīmenim (1997. g.) un petalīmenim (2008. g.). Paredzams, ka pāreja no petalīmeņa uz eksalīmeni (giga = 109, tera = 1012, peta = 1015, eksa = 1018) notiks laikposmā no 2020. gada līdz 2023. gadam.

2.3.

 Līdz šim katra ES dalībvalsts atsevišķi ieguldījusi līdzekļus HPC. Salīdzinot ar konkurentiem ASV, Ķīnā un Japānā, Eiropa neapšaubāmi pārāk maz līdzekļu iegulda HPC jomā, un finansējuma deficīts ir 500–700 miljoni euro gadā. Tādēļ ES nav ātrāko superdatoru, un Eiropas Savienībā pašreizējās HPC iekārtas turklāt ir atkarīgas no trešo valstu tehnoloģijām. Turpmākos panākumus HPC tehnoloģiju jomā labāk var nodrošināt kopīgi Eiropas centieni, kuri izpaužas, veicot ieguldījumus, kas pārsniedz atsevišķu dalībvalstu iespējas.

2.4.

 Nākamās paaudzes mikroshēmu izstrāde Eiropā palīdzētu nodrošināt ES neatkarību augstākā līmeņa HPC tehnoloģiju pieejamības jomā. Taču Eiropas HPC tehnoloģiju piegādes ķēdi var uzlabot tikai skaidras pirmtirgus izveides perspektīvas un eksalīmenim atbilstošu iekārtu ekosistēmas izveide. Publiskajam sektoram ir aktīvi jāiesaistās šā mērķa sasniegšanā, jo Eiropas piegādātāji neriskēs vieni paši izstrādāt iekārtas.

2.5.

 Tāpēc Eiropas Komisija kopā ar dalībvalstīm vispirms plāno ieguldīt 1 miljardu euro, lai izveidotu pasaules līmeņa Eiropas superdatoru infrastruktūru. Šādas kopīgas infrastruktūras un pašreizējo iespēju kopīgas izmantošanas mērķis ir nodrošināt ieguvumu ikvienam – rūpniecībai, MVU, zinātnes aprindām, publiskajam sektoram un it īpaši (mazākām) dalībvalstīm, kurām nav pietiekamas HPC infrastruktūras.

2.6.

 HPC nozīmi Eiropas Komisija skaidri atzina 2012. gadā stratēģijā “Augstas veiktspējas skaitļošana. Eiropas pozīcija pasaules mēroga sacensībā” (1). Eiropas Komisija 2016. gada aprīlī sāka īstenot Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvu (2). Šo iniciatīvu veido divi galvenie elementi, un tie ir Eiropas Datu infrastruktūra (EDI) ar pasaules līmeņa superdatošanas jaudu un ātrdarbīgiem savienojumiem un Eiropas atvērtās zinātnes mākonis (EOSC), kas piedāvā augsta līmeņa datu glabāšanas un pārvaldības iespējas, kā arī saskarnes mākoņtehnoloģiju pakalpojumu sniegšanai. Tagad paredzēts, ka Eiropas Datu infrastruktūras izveide tiks nodrošināta ar priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmumu (3).

2.7.

 Priekšlikums ir nākamais solis pēc EuroHPC deklarācijas, ko 2017. gada 23. martā pasākuma “Digitālā diena” laikā Romā parakstīja septiņas dalībvalstis – Francija, Vācija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle un Spānija. Tām 2017. gadā pievienojās Beļģija, Slovēnija, Bulgārija, Šveice, Grieķija un Horvātija. Šīs valstis vienojās veidot Eiropas mēroga integrētu eksalīmeņa superdatošanas infrastruktūru. Citas dalībvalstis un asociētās valstis tiek aicinātas parakstīt EuroHPC deklarāciju.

2.8.

 Pēc veiktā ietekmes novērtējuma Komisija (4) konstatēja, ka kopuzņēmums ir labākais risinājums EuroHPC iniciatīvas īstenošanai, jo tas nodrošinātu iespēju efektīvi apvienot kopīgus iepirkuma pasākumus, kopīpašumu un superdatoru kopīgu ekspluatāciju.

3.   Priekšlikuma kopsavilkums

3.1.

 Eiropas Komisija ierosina Padomes regulu, ar ko izveido Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmumu (EuroHPC). Šī jaunā juridiskā persona veiks šādus uzdevumus:

—

nodrošinās finansēšanas struktūru, kas ļaus visā Eiropā iegādāties, veidot un ekspluatēt pasaules līmeņa augstas veiktspējas datošanas (HPC) infrastruktūru,

—

atbalstīs pētniecības un inovācijas programmu, lai varētu izstrādāt tehnoloģijas un iekārtas (aparatūra), kā arī lietojumprogrammas (programmatūra), kas nodrošinās šo superdatoru darbību,

—

pēc atvērtiem un konkurenci veicinošiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus nodrošinās finansiālu atbalstu iepirkuma vai pētniecības un inovācijas subsīdiju veidā; nodrošinās Eiropas rūpniecībai un it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) labāku piekļuvi superdatoriem.

3.2.

 ES ieguldījums EuroHPC kopuzņēmumā būs aptuveni 486 miljoni euro šajā daudzgadu finanšu shēmā, un līdzīgu summu ieguldīs dalībvalstis un asociētās valstis. Kopuzņēmumā iesaistītie privātā sektora dalībnieki arī var sniegt ieguldījumu natūrā. Kopumā līdz 2020. gadam publisko ieguldījumu apmērs sasniegs aptuveni 1 miljardu euro.

3.3.

 EuroHPC kopuzņēmums darbosies no 2019. gada līdz 2026. gadam un:

—

nodrošinās divu pasaules līmeņa pirmseksalīmeņa superdatošanas iekārtu un vismaz divu vidējā līmeņa superdatošanas iekārtu (petalīmenis) iegādi un ekspluatāciju, šo superdatoru pieejamību plašam publiskā un privātā sektora lietotāju lokam no 2020. gada un šādas piekļuves pārvaldību,

—

īstenos HPC pētniecības un inovācijas programmu, kas paver iespēju atbalstīt Eiropas superdatošanas tehnoloģiju, arī Eiropas pirmās paaudzes mazjaudas mikroprocesoru tehnoloģiju, izstrādi, kā arī dalību Eiropas eksalīmeņa iekārtu projektēšanā, tāpat arī ļauj veicināt lietojumus, prasmju pilnveidi un augstas veiktspējas datošanas plašāku izmantošanu.

3.4.

 Priekšlikumā paredzēts eksalīmeņa veiktspēju sasniegt līdz 2022.–2023. gadam. Eksalīmeņa veiktspējas starpposms (50 % no eksalīmeņa veiktspējas) būtu jāsasniedz līdz 2019. gadam. Paredzētā infrastruktūra būs kopīpašums, un to kopīgi izmantos kopuzņēmuma dalībnieki, t. i., pirmām kārtām valstis, kuras ir parakstījušas EuroHPC deklarāciju, un privātie dalībnieki, kas pārstāv akadēmiskās aprindas un rūpniecību. Citi interesenti varēs pievienoties šai sadarbībai jebkurā laikā ar nosacījumu, ka tie veic finansiālu ieguldījumu (tostarp ieguldījumus natūrā).

3.5.

 Priekšlikums paredz, ka abas infrastruktūras tiks veidotas un ieviestas vienlaicīgi. Ievērojot īpašus kritērijus, šīs infrastruktūras tiks izvietotas divās ES dalībvalstīs.

3.6.

 Kopuzņēmumu vadīs valde, kurā būs kopuzņēmuma pārstāvji no publiskā sektora dalībnieku vidus. Valde būs atbildīga par stratēģiskās politikas veidošanu un finansēšanas lēmumiem, kas attiecas uz kopuzņēmuma veiktiem publiskā iepirkuma un pētniecības un inovācijas pasākumiem. Dalībnieku balsstiesības un procedūras būs proporcionālas to finansiālajam ieguldījumam. Kopuzņēmuma modelis ir izveidots, ņemot vērā gūto pieredzi saistībā ar citiem funkcionējošiem kopuzņēmumiem, piemēram, ECSEL. Abiem kopuzņēmumiem ir līdzīgi mērķi un struktūra. Galvenā atšķirība ir vērienīgie iepirkuma pasākumi, ko veiks EuroHPC, bet ko neveic ECSEL. Ar šo atšķirību ir izskaidrojama balsstiesību piešķiršana proporcionāli dalībnieku ieguldījumam.

3.7.

 Valdi atbalstīs Rūpnieciskā un zinātniskā konsultatīvā padome, ko veido kopuzņēmuma pārstāvji no privātā sektora dalībnieku vidus. Lai novērstu interešu konfliktu, konsultatīvajai padomei būs tikai padomdevējas tiesības.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

 EESK atbalsta šo iniciatīvu kā konkrētu pasākumu, kas tiek īstenots saskaņā ar Eiropas mākoņdatošanas stratēģiju, proti, stratēģisko lēmumu, kas attiecas uz atvērtu Eiropas mākoņdatošanu, kura paredzēta zinātnes aprindām un rūpniecībai, un kas ir daļa no stingras politiskās un ekonomiskās apņemšanās veicināt digitālo inovāciju (5). Šī iniciatīva rada skaidru ES pievienoto vērtību, izmantojot svarīgu tehnoloģiju, kas palīdzēs risināt mūsu mūsdienīgās sabiedrības būtiskākos problēmjautājumus un galu galā pozitīvi ietekmēs mūsu labklājību, konkurētspēju un nodarbinātību.

4.2.

 Vispārīgāk raugoties, HPC iniciatīva ir ļoti nozīmīgs elements plašākā ES stratēģijā (tā ietver Kiberdrošības aktu (6), Digitālā vienotā tirgus stratēģiju (pārskatīšana) (7), iniciatīvu “Eiropas Gigabitu sabiedrība” (8), iniciatīvu “Atvērtā zinātne” utt.), kuras mērķis ir atjaunot Eiropas digitālo suverenitāti un neatkarību, lai ES kļūtu par nozīmīgu digitālās attīstības jomas dalībnieci un tā tieši ietekmētu konkurētspēju un iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

4.3.

 EESK uzskata, ka sākotnējie ieguldījumi 1 miljarda euro apmērā pasaules līmeņa pirmseksalīmeņa superdatošanas iekārtu un vismaz divu vidējā līmeņa superdatošanas iekārtu iegādei un ekspluatācijai ir būtiski, taču nav pārāk vērienīgi salīdzinājumā ar konkurentu ieguldījumiem. EESK ir pārliecināta, ka būs vajadzīgi daudz lielāki ieguldījumi (ES dalībvalstīs) un ļoti laba Eiropas pētniecības un inovācijas programma, lai noturētos pasaules līmenī augstas veiktspējas datošanas lietojumu jomā. Tā kā sāncensība turpināsies, nav šaubu, ka nākamajā daudzgadu finanšu shēmā jāparedz līdzīgi pasākumi, kas neatpaliktu no globālo konkurentu pasākumiem.

4.4.

 EESK norāda: lai gūtu panākumus, ar ātrdarbīgu datoru vien nepietiek. Arī progresīvi programmatūras sasniegumi un lietojumi, kas balstīti uz spēcīgu pētniecības un izstrādes programmu, ir neaizstājami, lai panāktu patiesu progresu. Šajā jomā ES nebūt neatpaliek no saviem konkurentiem, un EESK aicina Komisiju likt lielāku uzsvaru uz stingro nostāju, kas ir šīs iniciatīvas pamatā, un uz to, ka šai iniciatīvai ir ļoti būtiska nozīme, lai turpinātu Eiropas veiksmes stāstu, kas sākās ar pašreizējiem pīlāriem PRACE un GÉANT, kuri jau vairāk nekā desmit gadus ir uzņēmušies atbildību attiecīgi par HPC jomu saskaņošanu un apvienošanu un tīklu veidošanu.

4.5.

 ES līdzfinansētā Eiropas Modernizētās datošanas partnerība ( PRACE ), kuru izveidoja 2010. gadā un kurā iesaistītas 25 dalībvalstis, nodrošina progresīvus HPC pakalpojumus zinātnes aprindām un rūpniecībai, izmantojot lielākās dalībvalstu superdatošanas sistēmas Eiropā. PRACE 2017. gadā pavēra iespēju piekļūt septiņu augstākās klases sistēmu tīklam, un šo iespēju nodrošināja pieci mitinātāji dalībnieki (Francija, Vācija, Itālija, Spānija un Šveice), kas PRACE partnerībā kopš tās izveides bija ieguldījuši vairāk nekā 400 miljonus euro. PRACE, pamatojoties uz salīdzinoši izvērtētiem iesniegtajiem piedāvājumiem un ņemot vērā zinātniskās izcilības kritērijus, piešķir HPC līdzekļus pētniecības projektiem, ko īsteno akadēmiskās aprindas un rūpniecība, arī mazie un vidējie uzņēmumi.

4.6.

 Eiropas mēroga tīkls GÉANT , kas sāka darbību 2000. gadā, nodrošina pētniecības, izglītības un valstu pētniecības tīklu un HPC centru savienošanu drošos augstas jaudas tīklos. Šim tīklam ir būtiska nozīme, lai atbalstītu atvērto zinātni, piedāvājot uzticamas piekļuves pakalpojumus. GÉANT tīkls ir lielākais un attīstītākais pētniecības un izstrādes tīkls pasaulē, un tas savieno vairāk nekā 50 miljonus lietotāju no 10 000 iestāžu Eiropā un nodrošina atbalstu visām zinātnes nozarēm. Pamattīkla darbības ātrums ir līdz 500 Gbps (2017. g.). GÉANT ir izveidojis ļoti sekmīgu izglītības viesabonēšanas (angļu eduroam – education roaming) sistēmu, kas lietotājiem, kuri darbojas pētniecības un izstrādes jomā, paver iespēju pievienoties jebkuram wi-fi tīklam ar izglītības viesabonēšanas pakalpojumu kopas identifikatoru (SSID). Saistībā ar stratēģiju “Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību” EESK ierosināja šo sistēmu izmantot kā paraugu, lai visiem Eiropas iedzīvotājiem nodrošinātu wi-fi pieejamību (9).

4.7.

 Tāpēc EESK uzver, ka ir īpaši svarīgi jauno EuroHPC kopuzņēmumu integrēt pašreizējās struktūrās un programmās. Piemēram, salīdzinošā izvērtēšana, ko organizē PRACE, būtu jāturpina, lai arī turpmāk nodrošinātu atbilstību pasaules līmeņa standartam. Citi labas prakses piemēri būtu jāintegrē vai jāpielāgo. Labākais veids, kā kopīgi izmantot Eiropas resursus, ir izmantot integrētu pieeju EuroHPC, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” vai tās pēctecei finanšu plānā, kā arī attiecīgajām dalībvalstu darbībām. Šajā saistībā EESK atzinīgi vērtē Komisijas ieceri izmantot EuroHPC kopuzņēmumu, lai koordinētu pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansēšanas instrumentu (kā arī tā pēcteci) HPC jomā. EESK norāda, ka, veidojot infrastruktūru, vajadzīga lejupēja shēma, savukārt labai zinātnei, ko veicina PRACE, vajadzīga augšupēja pieeja, ko virza zinātnieki.

4.8.

 EESK aicina vairāk dalībvalstu pievienoties EuroHPC kopuzņēmumam un izmantot to kā iespēju, lai gūtu labumu no pasaules līmeņa datošanas jaudas. Tīklu veidošanai ir izšķiroša nozīme centienos HPC izmantot zinātnes vajadzībām. Ņemot vērā kopuzņēmuma darbības sarežģītību, EESK aicina Komisiju īstenot atbilstīgus pasākumus, lai skaidrotu šo tiesību instrumentu un vairotu izpratni par tā sniegtajām priekšrocībām un iespējām, it īpaši tām, kas rodas mazākām valstīm un kas saistītas ar iespēju veikt ieguldījumus natūrā.

4.9.

 EESK atzinīgi vērtē to, ka divi Komisijas partneri līgumiskā privātā un publiskā partnerībā ir iesnieguši vēstules, kurās pausts atbalsts EuroHPC kopuzņēmuma izveidei, un tie ir Eiropas Augstas veiktspējas datošanas tehnoloģiju platforma ( ETP4HPC ) un apvienība Big Data Value Association ( BDVA ). Šie partneri varētu kļūt par pirmajiem privātā sektora dalībniekiem – tas ir ļoti svarīgi rūpniecības uzņēmumu, tostarp MVU, līdzdalībai. EESK atzinīgi vērtē iespēju iesaistīt vairāk partneru, taču uzsver, ka ikvienam jaunam partnerim, it īpaši partneriem no trešām valstīm, ir jāievēro savstarpības princips. Eiropas Savienībai būtu jāizmanto HPC tehnoloģiju attīstības pavērtā iespēja pilnveidot Eiropas rūpniecību, lai aptvertu visus ražošanas ķēdes posmus (plānošanu, izgatavošanu, ieviešanu un izmantošanu).

4.10.

 Centrālā procesora superdatora, kura jauda ir 12 petaflopi, enerģijas patēriņš ir aptuveni 1,5 MW. Lineāri pārejot uz eksalīmeni, HPC, kas balstīta uz mūsdienu tehnoloģijām, enerģijas patēriņš būtu līdz 150 MW, un tas nav pieņemams. Tādēļ neliela enerģijas patēriņa mikroshēmu izstrāde ir nozīmīgs EuroHPC mērķis. EESK norāda, ka tādējādi neliela enerģijas patēriņa mikroshēmām būs būtiska nozīme ES enerģētikas stratēģijas mērķu sasniegšanā neatkarīgi no mērķa panākt ES neatkarību no importa. Kā liecina iepriekš minētie mērķi, Eiropas procesoru iniciatīvai, kuru Eiropas Komisija aizsāka 2018. gadā un kuru atbalsta konsorcijs, ko veido 23 partneri no 10 dalībvalstīm, un kurai atvēlēts finansējums 120 miljonu euro apmērā, būs svarīga loma HPC iniciatīvas īstenošanā.

4.11.

 EESK norāda, ka progresīvu neliela enerģijas patēriņa mikroshēmu izstrāde ietekmē arī zemas veiktspējas datošanu (personālie datori, viedtālruņi, autobūves nozares ražojumi), jo augsta līmeņa integrētās mikroshēmas var pielāgot (vienkāršošana) ierīcēm plaša patēriņa tirgū. Tas nodrošinātu tiešu ieguvumu visiem iedzīvotājiem un, iespējams, atvērtu jaunus tirgus ES rūpniecībai. Tāpēc HPC daudzējādā ziņā ir nozīmīga tehnoloģija mūsdienu sabiedrībai.

4.12.

 EESK iesaka informēt iedzīvotājus un uzņēmumus par šo jauno nozīmīgo iniciatīvu, ko uzsākusi ES. Pirmkārt, tā palīdzēs atjaunot iedzīvotāju ticību Eiropas integrācijas procesam. Organizēta pilsoniskā sabiedrība varētu būt efektīvs kanāls šādas informācijas izplatīšanai. Otrkārt, mērķtiecīga kampaņa palīdzēs Eiropas uzņēmumiem, it īpaši MVU, iegūt informāciju par īstenotajām iniciatīvām. Tāpēc ir svarīgi, izmantojot konkrētu risinājumu, sniegt atbalstu MVU, kuru ražošanas procesam ir augsta ražošanas pievienotā vērtība, lai tie varētu piekļūt jaunajai infrastruktūrai un to izmantot.

4.13.

 Ir jāiesaista arī universitātes un pētniecības centri, īstenojot īpašus komunikācijas pasākumus, lai vairotu interesi un mudinātu īstenot HPC projektus. Šādas norises varētu arī veicināt jaunu mācību programmu izstrādi skolās un profesionālajās un akadēmiskajās mācību iestādēs, lai mazinātu prasmju trūkumu Eiropā salīdzinājumā ar galvenajiem globālajiem konkurentiem (10).

4.14.

 EESK iesaka iespējami stiprināt digitalizācijas procesa sociālo dimensiju kā Eiropas sociālā pīlāra būtisku sastāvdaļu (11). Šajā saistībā EESK ierosina noteikt sociālo problēmjautājumu kopumu, kas jārisina, izmantojot jauno digitālo infrastruktūru. Augsta līmeņa iekārtu ieviešanai un izmantošanai jānodrošina nenoliedzama un izmērāma pozitīva ietekme uz visu iedzīvotāju ikdienas dzīvi.

4.15.

 EESK uzskata, ka HPC un kvantu tehnoloģija ir divi stratēģiski mērķi, kam jāveicina izaugsme Eiropā un tās konkurētspējas uzlabošana. Tāpēc EESK iesaka abas tehnoloģijas izstrādāt vienlaicīgi, lai nodrošinātu, ka ES vidējā termiņā un ilgtermiņā var gūt labumu no vislabākās veiktspējas un iespējām.

Briselē, 2018. gada 23. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1)  COM(2012) 45 final un OV C 299, 4.10.2012., 148. lpp.

(2)  COM(2016) 178 final un OV C 487, 28.12.2016., 86. lpp.

(3)  COM(2018) 8 final un 1. pielikums.

(4)  SWD(2018) 6 final.

(5)  OV C 487, 28.12.2016., 86. lpp.

(6)  OV C 227, 28.6.2018., 86. lpp.

(7)  OV C 81, 2.3.2018., 102. lpp.

(8)  OV C 125, 21.4.2017., 51. lpp.

(9)  COM(2016)587 final un OV C 125, 21.4.2017., 51. lpp., OV C 125, 21.4.2017., 69. lpp.

(10)  OV C 434, 15.12.2017., 30. lpp.; OV C 173, 31.5.2017., 45. lpp .

(11)  OV C 125, 21.4.2017., 10. lpp.

Top