52014PC0098

2005/0214 (COD)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, ko izstrādā atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 6. punktam, par

Padomes nostāju pirmajā lasījumā attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par obligātajiem noteikumiem darba ņēmēju mobilitātes veicināšanai, uzlabojot nosacījumus, ar kādiem iegūst un saglabā tiesības uz papildu pensiju pieņemšanu 2005/0214 (COD)

1.           Priekšvēsture

Datums, kad priekšlikums nosūtīts Eiropas Parlamentam un Padomei (dokuments COM(2005) 507 final – 2005/0214 COD): || 20.10.2005.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinuma datums: (CESE 589/2006 fin) || 20.4.2006.

Eiropas Parlamenta nostājas datums (pirmais lasījums): (ziņojums, OOMEN-RUIJTEN – 52007AP0269) || 20.6.2007.

Grozītā priekšlikuma nosūtīšanas datums: (dokuments COM(2007) 603 final – COD negrozīts): || 9.10.2007.

Padomes nostājas pieņemšanas datums: || 17.2.2014.

2.           Komisijas priekšlikuma mērķis

Ņemot vērā sabiedrības novecošanu un vajadzību saglabāt valsts finanšu stabilitāti, paredzams, ka aroda pensiju shēmām būs jāpiešķir lielāka nozīme, lai nodrošinātu pienācīgus ienākumus pēc pensionēšanās.

Tādēļ ir būtiski nodrošināt, lai noteikumi, kas reglamentē šo shēmu darbību, netraucētu darba ņēmēju pārvietošanās brīvību dalībvalstīs vai mobilitāti kādā dalībvalstī un tādējādi nemazinātu iespējas mobiliem darba ņēmējiem, beidzot darba gaitas, iegūt un saglabāt pietiekamas tiesības uz pensiju. Ja to neizdosies panākt, mazināsies arī darba tirgus elastīgums un efektivitāte. Pat ja ir daudz faktoru, kas var noteikt personas izvēli kļūt mobilākai, papildu pensijas tiesību zaudēšanas iespēja var ietekmēt personas lēmumu par darbvietu maiņu.

3.           Komentāri par Padomes nostāju

Padomes nostāja atšķiras no Komisijas priekšlikuma divos galvenajos aspektos. Viens no tiem attiecas uz direktīvas darbības jomu, ko Padome vēlas sašaurināt līdz pārrobežu mobilitātei. Komisija ierosināja, ka direktīvas noteikumi jāpiemēro visiem darba ņēmējiem, kuri maina darbvietas, neatkarīgi no tā, vai viņi maina darbvietas valsts vai pārrobežu mērogā. Tas tika ierosināts galvenokārt praktisku iemeslu dēļ, jo nebija skaidrs, kā praksē shēmās varētu piemērot atšķirīgus noteikumus tiem cilvēkiem, kuri maina darbu citā valstī, un tiem, kuri maina darbu tajā pašā valstī. Padome apgalvoja, ka LESD 46. pantu nevar izmantot par juridisko pamatu, lai aizsargātu tos cilvēkus, kuri maina darbvietu tajā pašā valstī, un izklāstīja veidu, kā pārrobežu mobilitāti varētu nošķirt no iekšējās mobilitātes, to arī turpmāk atstājot dalībvalstu atbildības jomā. Komisija var pieņemt šo nostāju, bet aicina dalībvalstis direktīvas standartus piemērot arī darba ņēmējiem, kuri maina darbvietas valsts robežās. Lielākā daļa dalībvalstu jau ir paziņojušas par nodomu piemērot šo direktīvu vienādi visiem darba mainītājiem.

Otrs svarīgākais grozījums attiecībā uz Komisijas priekšlikumu ir saistīts ar nosacījumiem, kas attiecas uz aroda pensiju tiesību iegūšanu. Komisija ierosināja, ka aroda pensiju tiesību iegūšanai nevar piemērot nogaidīšanas periodu (pirms darba ņēmējs ir iekļauts pensiju shēmā), kas ilgāks par vienu gadu, un tiesību iegūšanas periodi (dalības ilgums shēmā, pēc kura tiesības nevar tikt zaudētas, priekšlaicīgi pārtraucot darba attiecības) arī nedrīkst būt ilgāki par vienu gadu. Padome pauda nostāju, ka apvienotie nogaidīšanas un tiesību iegūšanas periodi nedrīkst būt ilgāki par trim gadiem. Tajā pašā laikā Padome izvēlējās labvēlīgākus noteikumus par maksimālo pieļaujamo minimālo vecumu pensijas tiesību iegūšanai – 25 gadu vietā minimālais vecums nedrīkst pārsniegt 21 gadu. Lai gan Padomes nostāja neatbilst Komisijas priekšlikumam par kopējo nogaidīšanas un tiesību iegūšanas periodu ilgumu, tā ietver uzlabojumu attiecībā uz minimālo vecumu. Tāpēc Komisija var pieņemt šo Padomes nostāju.

4.           Secinājums

Tādēļ Komisija uzskata, ka tā var atbalstīt Padomes nostāju, lai Eiropas Parlaments varētu pieņemt galīgo tekstu otrajā lasījumā līdz šī sasaukuma beigām.